(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 682/2007 (2) konkrētiem importētiem Taizemes izcelsmes sagatavotiem vai konservētiem cukurkukurūzas graudiem, uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 2001 90 30 un ex 2005 80 00, noteica galīgo antidempinga maksājumu (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumi bija procentuālais maksājums robežās no 3,1 % līdz 12,9 %.

(2)

Regula (EK) Nr. 682/2007 tika grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2008 (3) attiecībā uz maksājuma likmi, kas noteikta vienam uzņēmumam un “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Grozītie maksājumi bija 3,1–14,3 % apmērā. No maksājuma tika atbrīvots imports no diviem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, no kuriem ar Komisijas Lēmumu 2007/424/EK (4) tika pieņemtas saistības.

(3)

Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 847/2009 (5), uzskatīja, ka cenu saistības ar fiksētām minimālajām importa cenām vairs nav pietiekamas, lai neitralizētu dempinga radīto kaitējumu. Tādējādi pieņemtās saistības tika atsauktas un tika noraidīti 10 citu Taizemes ražotāju eksportētāju saistību piedāvājumi.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (ES) Nr. 875/2013 (6) atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(5)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (ES) Nr. 307/2014 (7) grozīja Regulā (ES) Nr. 875/2013 noteikto antidempinga maksājumu attiecībā uz River Kwai International Food Industry Co., Ltd.

(6)

Pēc ES Tiesas spriedumiem attiecīgi 2017. gada 14. decembrī un 2019. gada 28. martā lietās T-460/14 un C-144/18 P Komisija 2019. gada 29. augustā atsāka (8) antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu, kuras rezultātā tika pieņemta Regula (ES) Nr. 307/2014. Šī izmeklēšana tika atsākta tikai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz River Kwai International Food Industry Co. Ltd, un tā tika atsāka tajā posmā, kurā bija izdarīts pārkāpums.

(7)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (9), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktu.

(8)

Pārskatīšanas pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējā Savienības konkrētu sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu ražošanas apjoma, 2018. gada 13. jūnijā iesniedza Eiropas Cukurkukurūzas pārstrādātāju asociācija (“AETMD” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”).

(9)

Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(10)

Kad Komisija bija konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, un bija apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, tā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Taizemes Karalistes (“Taizeme” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu Savienībā. Komisija 2018. gada 12. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (10) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(11)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2015. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos Taizemes ražotājus un Taizemes iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja visus minētos tajā piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim Savienības ražotājiem, pamatojoties uz lielākajiem ražošanas apjomiem 2017. gadā, un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(17)

Pēc saņemtajām piezīmēm Komisija aizstāja vienu pagaidu izlasē esošo uzņēmumu ar nākamo lielāko Savienības ražotāju. Minētais uzņēmums pierādīja, ka tam nav vajadzīgo resursu, lai sadarbotos šajā pārskatīšanā. Galīgajā izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms veidoja vairāk nekā 60 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma. Citas piezīmes netika saņemtas. Komisija secināja, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(18)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tikai viens nesaistīts importētājs sniedza prasīto informāciju.

(19)

Tāpēc importētāju atlase nebija nepieciešama.

(20)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos ražotājus Taizemē sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Taizemes Karalistes pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(21)

Trīs attiecīgās valsts ražotāji sniedza informāciju, kas tika lūgta, un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Visi trīs ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību un tāpēc ir ražotāji eksportētāji. Tie veido aptuveni 80 % no visa Taizemes eksporta uz Savienību.

(22)

Kad tika sākta izmeklēšana, Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē tika darītas pieejamas anketas. Komisija nosūtīja vēstules trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, nesaistītajam importētājam un trim ražotājiem eksportētājiem, kuri sniedza prasīto informāciju, lūdzot tiem aizpildīt attiecīgo anketu.

(23)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no visiem trim Savienības ražotājiem un visiem trim attiecīgās valsts ražotājiem, kas sadarbojās.

(24)

Nesaistītā importētāja atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas.

(25)

Komisija pieprasīja un attiecībā uz personām, kuras sadarbojās, pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādos uzņēmumos.

(26)

Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, Taizemes izcelsmes cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, sagatavoti vai konservēti etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2001 90 30 (Taric kods 2001903010), un cukurkurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, kas sagatavoti vai konservēti citādi nekā etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, izņemot pozīcijas 2006 ražojumus, un ko klasificē ar KN kodu ex 2005 80 00 (Taric kods 2005800010) (“cukurkukurūza”) (“pārskatāmais ražojums”).

(27)

Izmeklēšanā tika atklāts – lai gan pastāv atšķirības konservēšanā, dažādajiem pārskatāmā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas bioloģiskās un ķīmiskās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim.

(28)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas bioloģiskās un ķīmiskās īpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(29)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konkrētu sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu imports no Taizemes turpinājās, lai gan zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (proti, no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim). Saskaņā ar Eurostat datiem cukurkukurūzas imports no Taizemes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 3,9 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 12,7 % tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas periodā un 6 % iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā. Absolūtā izteiksmē importa apjoms no Taizemes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 13 643 tonnas. Pirms tam importa apjoms samazinājās no 41 973 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 21 856 tonnām iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā.

(31)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no šā ražotāja eksportētāja pārskatāmā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību.

(32)

Tādējādi bija reprezentatīvs tikai viena ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(33)

Tad Komisija attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kuram bija reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(34)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms šim ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(35)

Pēc tam Komisija noteica ražojuma veidus, kam iekšzemes pārdošanas apjomi bija reprezentatīvi, un ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū nepārdeva vai kuriem pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs.

(36)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuriem iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi, Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikto rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(37)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(38)

Tādā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(39)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā iekšzemes cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

(40)

Analizējot iekšzemes pārdošanas apjomus ražojuma veidiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka nekā vienības ražošanas izmaksas. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(41)

Ja parastā tirdzniecības apritē kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā vai kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(42)

Normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(43)

Vajadzības gadījumā ražošanas izmaksas tika koriģētas.

(44)

Pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri vispār nepārdeva līdzīgo ražojumu iekšzemes patēriņam, normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(45)

Normālā vērtība tika aprēķināta, katra uz Eiropas Savienību eksportētā ražojuma veida ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgu PVA summu un peļņu.

(46)

Vienam no šiem abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nepārdeva līdzīgo ražojumu iekšzemes patēriņam, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu PVA un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz faktisko summu, ko attiecībā uz konkrēto ražotāju eksportētāju piemēro tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu ražošanai un pārdošanai parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū.

(47)

Otram ražotājam eksportētājam, kurš nepārdeva ne līdzīgo ražojumu, ne arī tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus iekšzemes patēriņam, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu PVA un peļņu noteica kā tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu vidējo PVA un peļņas rādītāju, kāds tika aprēķināts abiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Šī metode nodrošina, ka šādi noteiktais peļņas apjoms nepārsniedz peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji, pārdodot tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā.

(48)

Visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja pārskatāmo ražojumu tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc, ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(49)

Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(50)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(51)

Attiecīgā gadījumā un pienācīgi pamatojot, eksporta cena tika koriģēta, ņemot vērā atšķirības transporta izmaksās, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksās, kredīta izmaksās, banku maksās un komisijas maksās.

(52)

Eksporta cenas lejupēja korekcija saistībā ar transporta izmaksām bija no 1 % līdz 2 %, ar kravas apstrādes un iekraušanas izmaksām – no 0,5 % līdz 1,5 %, kredīta izmaksām – no 0 % līdz 0,5 %, banku maksām – no 0 % līdz 0,5 % un komisijas maksām – no 0,5 % līdz 1,5 %.

(53)

Divi ražotāji eksportētāji pieprasīja negatīvu pielaidi (pozitīvu korekciju) eksporta cenai sakarā ar apgalvotu maksājuma kompensāciju (pie “citiem faktoriem”), kā paredzēts pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā. Šie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka viņi saņem šo maksājuma kompensāciju no Taizemes valdības, ja pārskatāmo ražojumu pārdod eksportam, tostarp uz Savienības tirgu.

(54)

Šie ražotāji eksportētāji varēja pierādīt, ka tiem tiek izmaksāta summa, kas atbilst mazāk nekā 0,5 % no rēķina vērtības. Tomēr šie ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt nekādu saistību starp saņemto maksājuma kompensāciju un importa maksām par materiāliem, kas iekļauti eksportētajā pārskatāmajā ražojumā. Tāpēc prasības izmantot negatīvu pielaidi saskaņā ar 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu tika noraidītas.

(55)

Normālās vērtības lejupēja korekcija saistībā ar transporta izmaksām bija robežās no 1 % līdz 2 % un kredīta izmaksām – no 0,5 % līdz 1 %.

(56)

Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja normālās vērtības korekciju sakarā ar atšķirībām pārdošanai iekšzemes tirgū piešķirtā kredīta izmaksās, kuras aprēķinātas, izmantojot īstermiņa procentu likmi komercaizdevumiem, ko sniedz kāda komercbanka Taizemē. Komisija norādīja, ka pieprasītā likme ir maksimālā teorētiskā maksājamā likme un tā bija piemērojama dienā pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda sākuma. Tā bija ievērojami augstāka nekā finanšu pārskatos, kas attiecās uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, atrodamā faktiskā procentu likme, kas bija jāmaksā saskaņā ar salīdzināmu īstermiņa aizdevuma līgumu. Tāpēc Komisija koriģēja pieprasīto pielaidi, to balstot uz faktiski piemēroto procentu likmi salīdzināmiem darījumiem.

(57)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka jāizmanto samazināts peļņas procents, Komisijai aprēķinot normālo vērtību, lai atspoguļotu faktu, ka iekšzemes tirgū (ražotāja) zīmola pārdošanai ir lielāks peļņas procents nekā pārdošanai bez zīmola (t. i., ne ražotāja zīmola, parasti pircēja zīmola) Savienības tirgū.

(58)

Saskaņā ar sākotnējo izmeklēšanu Komisija pieņēma šos apgalvojumus, ciktāl tie bija piemērojami, un veica korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu. Attiecīgajiem uzņēmumiem ir sniegta sīkāka informācija.

(59)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(60)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas kāds ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, sniedza piezīmes par tam noteiktās dempinga starpības aprēķināšanu, norādot uz iespējamu pārrakstīšanās kļūdu. Ņemot vērā šīs piezīmes, Komisija pārskatīja aprēķinu, lai labotu pārrakstīšanās kļūdu, un noteica pārskatīto dempinga starpību šim ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās. Komisija konstatēja, ka šis ražotājs eksportētājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempingu neveica.

(61)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas attiecībā uz pārrakstīšanās kļūdas labošanu cits ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, sniedza piezīmes par pārskatītā aprēķina ietekmi uz tam noteikto dempinga starpību. Šīs piezīmes tika iesniegtas pēc termiņa – četras dienas pēc piezīmju iesniegšanas termiņa –, un netika nodrošināta dokumenta nekonfidenciāla versija. Līdz ar to Komisija nevarēja oficiāli izskatīt šīs piezīmes. Jebkurā gadījumā Komisija konstatēja, ka šīm piezīmēm nebūtu nekādas ietekmes uz šim ražotājam eksportētājam iepriekš izpausto dempinga starpību.

(62)

Neraugoties uz aprēķina kļūdas labojumu vienam ražotājam eksportētājam, Komisijas secinājums par dempingu attiecībā uz valsti kopumā paliek nemainīgs. Tas ir tāpēc, ka abiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un pārstāvēja vairāk nekā 90 % no kopējā ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, veiktā attiecīgā ražojuma importa Savienībā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēts ievērojams dempings.

(63)

Valsts mēroga dempinga starpība, kas pamatojas uz visu trīs ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto dempinga starpību un ir izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, pārsniedza de minimis līmeni (4,3 %). Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(64)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izskatīja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Taizemē, kā arī saistība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā.

(65)

Komisijai pieejamo informāciju par ražošanu un neizmantoto jaudu veido dati, ko iesnieguši visi trīs Taizemes ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, dati, ko pieprasījuma iesniedzējs tika iesniedzis pārskatīšanas pieprasījumā, kā arī papildu informācija, ko pieprasījuma iesniedzējs tika iesniedzis procedūras gaitā.

(66)

Viens Taizemes ražotājs – RKI – iesniedza ražošanas apjoma un jaudas datus atsevišķi par “pusfabrikātiem” un “gatavām precēm”. Vienīgā atšķirība starp šīm preču kategorijām bija tāda, ka “gatavajām precēm” uz skārdenēm bija etiķete, savukārt uz “pusfabrikātiem” etiķetes nebija. Komisija uzskatīja, ka “pusfabrikātu” ražošanas jauda ir visatbilstošākais rādītājs, ko izmantot pārskatāmajam ražojumam, jo gatavo preču ražošanas jauda tika aprēķināta, pamatojoties uz pašreizējo etiķešu uzlikšanas iekārtu izmantošanas laiku, kuru varētu palielināt.

(67)

Turklāt, pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, Komisija uzskatīja, ka rentabilitātes procents, kas izmantots, lai aprēķinātu RKI pusfabrikātu ražošanas jaudu, bija pārāk zems, un koriģēja to uz augšu.

(68)

Tā rezultātā Komisija lēsa, ka trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pieejamā neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 70 000 tonnu pārskatāmā ražojuma. Tā kā visi trīs ražotāji, kas sadarbojās, veidoja aptuveni 45 % no visu pārskatīšanas pieprasījumā minēto Taizemes ražotāju kopējās lēstās ražošanas jaudas (300 000 tonnas), Komisija ar ekstrapolāciju aplēsa, ka visu Taizemes ražotāju kopējā neizmantotā jauda būtu aptuveni 150 000 tonnu. Tas ir vairāk nekā 40 % no kopējā Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un apmēram 11 reižu vairāk nekā kopējais pārskatāmā ražojuma eksporta apjoms no Taizemes uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(69)

Turklāt pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi liecināja – bija sagaidāms, ka 2018. gadā pārstrādei pieejamās neapstrādātās cukurkukurūzas apjomi par 12,5 % līdz 25 % pārsniegs 2017. gada apjomus (11). Turklāt 2018. gadā kāds Taizemes cukurkukurūzas ražotājs, kas nesadarbojās, proti, Sunsweet Public Company Limited, ieguldīja 170,6 miljonus THB (apmēram 4,5 miljonus EUR) mašīnās un iekārtās, lai palielinātu ražošanas jaudu un ražošanas efektivitāti (12).

(70)

Tāpēc Komisija secināja, ka Taizemes cukurkukurūzas ražotājiem ir pieejama plaša neizmantotā jauda, lai palielinātu eksportu uz Savienības tirgu, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi beigtos.

(71)

Lai noteiktu iespējamo importa dinamiku, ja antidempinga pasākumi beigtos, Komisija izvērtēja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā. Tā kā vairāk nekā 85 % no Taizemes ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, Savienības tirgū pārdotās produkcijas bija lielas parastā veidā atveramas skārdenes un aptuveni 42 % no Taizemes eksporta uz trešām valstīm arī bija lielas parastā veidā atveramas skārdenes, tika analizēts šis ražojuma veids.

(72)

Salīdzinot šādus pārdošanas apjomus EXW līmenī, tika konstatēts, ka cenas uz Savienības tirgu bija par aptuveni 20 % augstākas nekā tā paša ražojuma veida cenas uz trešām valstīm. Ņemot vērā ievērojami augstākās cenas Savienības tirgū, ir skaidrs, ka tas joprojām ir pievilcīgs tirgus Taizemes ražotājiem eksportētājiem. Šis konstatējums ir reprezentatīvs attiecībā uz visiem Taizemes eksportētājiem, jo, kā minēts 21. apsvērumā, ražotāji, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 80 % no visa Taizemes eksporta uz Savienību.

(73)

Komisija arī norādīja, ka Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, tika piemēroti vidēji augstāki antidempinga maksājumi nekā uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā sadarbojās. Tāpēc ir lielāka iespējamība, ka šie uzņēmumi palielinātu eksportu uz Savienības tirgu, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi beigtos.

(74)

Būtiskais Taizemes eksporta apjoms un tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanas periodā (41 973 tonnas, 12,7 %) un turpinātais pārskatāmā ražojuma eksports no Taizemes uz Savienības tirgu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (13 643 tonnas, 3,9 %) ļauj Komisijai secināt, ka Savienības tirgus Taizemes pārskatāmā ražojuma ražotājiem ir pievilcīgs.

(75)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Taizemes valdība apgalvoja, ka eksporta apjomi no Taizemes salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanas periodu samazinājās ievērojami (–67 %). Tā arī apgalvoja – ņemot vērā, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 1 %, bet Taizemes eksporta uz Savienību tirgus daļa saglabājās stabila 3,9 % apmērā, dempinga turpināšanās iespējamība nepastāv.

(76)

Tomēr Taizemes valdība neapstrīd ne to, ka pārliecinoši lielākā daļa pārskatāmā ražojuma uz Savienību tika pārdota par dempinga cenām, ne arī to, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, pārskatāmā ražojuma eksports turpinājās ievērojamos daudzumos. Tāpēc Komisija tomēr saglabā savu konstatējumu par dempinga turpināšanās iespējamību.

(77)

Turklāt Taizemes valdība apgalvoja, ka Taizemes ražošanas jaudas korekcija un līdz ar to 66.–70. apsvērumā minētā neizmantotās ražošanas jaudas korekcija nav pamatota, bet nepamatoja savu apgalvojumu. Taizemes ražotājs eksportētājs, kura ražošanas jauda tika koriģēta, korekciju neapstrīdēja. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(78)

Taizemes valdība arī apgalvoja – tā kā Taizemes eksporta apjomi veidoja tikai 0,9 % no Taizemes ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējās neizmantotās jaudas, Savienības tirgus vairs nav pievilcīgs Taizemes ražotājiem eksportētājiem.

(79)

Tomēr Taizemes eksporta apjoms faktiski bija aptuveni 9 % (13) no Taizemes kopējās neizmantotās jaudas. Tas apstiprina, ka Taizemes ražotāji eksportētāji turpina eksportēt ievērojamus apjomus uz Savienību, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, un tiem ir ievērojama neizmantotā jauda, lai palielinātu pārskatāmā ražojuma eksportu, ja pasākumi beigtos.

(80)

Tādēļ, ja pašreizējie antidempinga pasākumi beigtos, imports no Taizemes Savienībā, visdrīzāk, ievērojami palielinātos un notiktu par dempinga cenām.

(81)

Tādējādi, jo īpaši ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto dempinga starpību, Taizemē pieejamo ievērojamo neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka, visticamāk, dempings turpinātos, ja pasākumi tiktu atcelti, un Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ienāktu eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi beigtos.

(82)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja apmēram 20 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(83)

Pamatojoties uz informāciju, kuru sniedza Savienības ražošanas nozare, tika noteikts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir aptuveni 376 000 tonnu. Kā norādīts 15. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas veido vairāk nekā 60 % no kopējā līdzīgā ražošanas apjoma Savienībā.

(84)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, summējot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu Savienībā no Comext datubāzes (Eurostat).

(85)

Visā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās (par 2 %).

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(86)

Komisija noteica importa no Taizemes apjomu Savienībā, pamatojoties uz datiem no Comext datubāzes (Eurostat), un importa tirgus daļu, salīdzinot šos importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kas norādīts 1. tabulā.

(87)

Pārskatāmā ražojuma imports no Taizemes Savienībā palielinājās par 3 % – no 13 307 tonnām 2015. gadā līdz aptuveni 13 643 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – pēc 12 % samazinājuma 2016. gadā.

2. tabula

Importa apjoms Savienībā no Taizemes (t)

(88)

Atbilstošā Taizemes eksportētāju tirgus daļa Savienības tirgū mainījās līdzīgi importa apjomam un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 3,9 %.

3. tabula

Importa no Taizemes tirgus daļa (%)

(89)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz datiem no Comext datubāzes (Eurostat).

(90)

Pārskatāmā ražojuma importa no Taizemes vidējā cena attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %.

4. tabula

Importa no Taizemes vidējā cena (EUR/t)

(91)

Cenu starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(92)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tika konstatēts, ka attiecīgās valsts izcelsmes importa vidējās svērtās cenas Savienības tirgū bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas par – 0,7 % līdz 4,25 %. Pēc apjoma apmēram 79 % atlasīto Taizemes ražotāju eksportētāju izcelsmes importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(93)

Cukurkukurūzas imports no trešām valstīm, izņemot Taizemi, galvenokārt notika no Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”).

(94)

Citu trešo valstu izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā laika posmā samazinājās no 2,2 % līdz 1,2 %. Divu lielāko eksportētājvalstu, izņemot Taizemi, individuālā tirgus daļa saglabājās zem 1 %.

5. tabula

Importa tirgus daļa

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(96)

Šim tirgum cita starpā ir raksturīgi divi pārdošanas kanāli, t. i., pārdošana ar ražotāja zīmolu un pārdošana ar mazumtirgotāja zīmolu. Pārdošana pirmajā kanālā salīdzinājumā ar otro kanālu parasti saistīta ar augstākām pārdošanas izmaksām, jo īpaši, lai segtu mārketinga un reklāmas izmaksas, un tas ir arī cēlonis augstākai pārdošanas cenai.

(97)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viss konkurējošais imports no atlasītajiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ietilpst otrajā kanālā, proti, mazumtirgotāja zīmola kanālā. Tāpēc tika uzskatīts par lietderīgu kaitējuma analīzē attiecīgā gadījumā nošķirt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomus ar ražotāja zīmolu no pārdošanas apjomiem ar mazumtirgotāja zīmolu, jo imports par dempinga cenām konkurē ar Savienības ražošanas nozares līdzīgajiem ražojumiem, ko pārdod ar mazumtirgotāja zīmolu. Šāda nošķiršana jo īpaši tika veikta, lai noteiktu pārdošanas apjomus, pārdošanas cenas un rentabilitāti. Tomēr, lai gūtu pilnīgu priekšstatu, 9., 13. un 16. tabulā norādīts un analizēts arī kopapjoms (gan pārdošanai ar ražotāja zīmolu, gan ar mazumtirgotāja zīmolu). Pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi ar mazumtirgotāja zīmolu atbilda apmēram 67 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un apmēram 57 % no pārdošanas vērtības.

(98)

Ņemot vērā, ka Savienībā cukurkukurūza tiek pārstrādāta tikai vasaras mēnešos, vairāki kaitējuma rādītāji ir gandrīz identiski 2017. gadā un PIP (no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam). Tas jo īpaši attiecas uz ražošanas apjomu un ražošanas jaudu.

(99)

Kā minēts 14. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(100)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares iesniegtajiem datiem un pārbaudītām atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(101)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti atlasīto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(102)

Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(103)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(104)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(105)

No apmēram 359 000 tonnām 2015. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %.

6. tabula

Ražošana Savienībā

(106)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

7. tabula

Savienības ražošanas jauda

(107)

Jaudas izmantojumam bija tāda pati tendence kā ražošanai – tas attiecīgajā periodā palielinājās par 5 % (līdz 81 %).

8. tabula

Savienības jaudas izmantojums

(108)

Savienības ražošanas nozares veiktās pārdošanas nesaistītiem pircējiem apjoms Savienības tirgū tai produkcijai, kas paredzēta mazumtirgotāja zīmolam, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 3 %.

9. tabula

Savienības pārdošanas apjoms

(109)

Savienības ražošanas nozares produkcijas pārdošanas nesaistītiem pircējiem kopapjoms Savienības tirgū (gan ar ražotāja, gan ar mazumtirgotāja zīmolu) bija ar tādu pašu tendenci kā pārdošanai ar mazumtirgotāja zīmolu, t. i., attiecīgajā periodā tas palielinājās par 3 %.

(110)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2015. gadā bija 94 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās par vienu procentpunktu līdz 95 %.

10. tabula

Savienības tirgus daļa

(111)

Laikposmā no 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās (par 2 %), bet Savienības ražošanas nozarei ar augstāku pārdošanas apjomu izdevās palielināt savu tirgus daļu par 1 %.

(112)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis vispirms no 2015. līdz 2017. gadam samazinājās par 11 %, bet tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 6 procentpunktiem. Kopumā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % – no apmēram 2 200 līdz apmēram 2 100 pilnslodzes ekvivalentiem (PSE).

11. tabula

Nodarbinātība

(113)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā izlaidi (tonnās) uz PSE gadā, sākotnēji bija 163 tonnas uz PSE un vispirms no 2015. līdz 2017. gadam palielinājās par 17 %, bet tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 7 procentpunktiem. Kopumā ražīgums palielinājās par 10 % – līdz 180 tonnām uz PSE gadā. Tas atspoguļo sarežģītu iekārtu lielāku izmantošanu uz roku darba rēķina.

12. tabula

Ražīgums Savienībā

(114)

Izmeklēšanā tika konstatēta dempinga turpināšanās, kā arī tas, ka valsts mēroga dempinga starpība, kas norādīta 63. apsvērumā, ir virs de minimis līmeņa.

(115)

Tajā pašā laikā, lai gan pārskatāmā ražojuma importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija salīdzinoši neliels, tas tomēr bija ievērojams – 3,9 %.

(116)

Analizētie makroekonomiskie un mikroekonomiskie rādītāji liecina – lai gan antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma novēršanu, ražošanas nozare joprojām ir pakļauta pastāvīgam spiedienam, jo Taizemes ražotāju eksportētāju noteiktās cenas ir zemas.

(117)

Mazumtirgotāja zīmola segmentā, kas tieši konkurē ar importu no Taizemes, rentabilitāte ir zema. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas šajā tirgus segmentā samazinājās par 8 %, savukārt ražošanas izmaksas tajā pašā periodā palielinājās par aptuveni 1 %. Skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja atpelnīt izmaksas, un tas izraisīja ievērojamus zaudējumus. Savienības ražošanas nozares cukurkukurūzas biznesā mazumtirgotāja zīmols ir nozīmīgs (apmēram 67 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma un apmēram 57 % no pārdošanas vērtības), tāpēc tas ietekmē kopējo rentabilitāti. Tādējādi nevar konstatēt faktisku atgūšanos no iepriekšējā dempinga mazumtirgotāja zīmola segmentā, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta.

(118)

Savienības ražošanas nozares mazumtirgotāja zīmola ražojumu vienības cenas nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā samazinājās par 8 % līdz 1 114 EUR/t.

(119)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū gan ražotāja, gan mazumtirgotāja zīmola segmentā attiecīgajā periodā samazinājās par 4 % līdz 1 311 EUR/t.

13. tabula

Vienības cena Savienības tirgū

(120)

No 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 8 %, ņemot vērā kopējo darbaspēka izmaksu pieaugumu par 2 % un par 5 % zemāku nodarbinātību (PSE) tajā pašā periodā.

14. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(121)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās samazinājās. Tie samazinājās par 6 % 2016. un 2017. gadā un par 59 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr jānorāda, ka lielais krājumu apjoms katra kalendārā gada beigās saistīts ar to, ka ražas novākšana un konservēšana parasti ik gadu notiek septembra beigās. Tāpēc krājumi tiek papildināti tikai vasaras ražas novākšanas laikā un tiek izmantoti visa gada laikā, tāpēc krājumu līmeņi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir jāvērtē atsevišķi.

15. tabula

Krājumi

(122)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares mazumtirgotāja zīmolam paredzēto ražojumu pārdošanas rentabilitāte, izteikta procentos no neto pārdošanas apjoma, samazinājās no 5,2 % peļņas 2015. gadā līdz 0,7 % zaudējumiem pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā.

(123)

Arī Savienības ražošanas nozares ražotāja un mazumtirgotāja zīmolam paredzēto ražojumu pārdošanas rentabilitāte samazinājās no 10 % 2015. gadā līdz 6,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā. Tādējādi šis kritums ir mazāks nekā pārdošanai tikai ar mazumtirgotāja zīmolu. Rentabilitātes samazinājums skaidrojams ar to, ka pārdošanas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %, kaut arī šajā pašā periodā ražošanas izmaksas (galvenokārt nepārstrādātas cukurkukurūzas un skārdeņu izmaksas) pieauga par 1 %. Skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare nav spējusi novirzīt pieaugušās ražošanas izmaksas uz pircējiem.

(124)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izteic kā peļņu (ar ražotāja un ar mazumtirgotāja zīmolu) procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, kopumā atbilda iepriekšminētajai rentabilitātes tendencei. Tā samazinājās no aptuveni 49 % 2015. gadā līdz 31,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā, tādējādi attiecīgajā periodā samazinoties par 35 %.

(125)

Neto skaidras naudas plūsma no pamatdarbības 2015. gadā bija apmēram 17 miljoni EUR. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās līdz aptuveni 24 miljoniem EUR (t. i., par 42 %). Neviens no atlasītajiem Savienības ražotājiem nav norādījis, ka tam būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

16. tabula

Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

17. tabula

Naudas plūsma

(126)

Savienības ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās – no aptuveni 4 miljoniem EUR 2015. gadā līdz aptuveni 8 miljoniem EUR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., tie palielinājās par 85 %. Ieguldījumi tika veikti, lai atjaunotu esošās iekārtas un palielinātu ražīgumu.

18. tabula

Ieguldījumi

(127)

Vairāki rādītāji no 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam mainījās negatīvi. Samazinājās ienākums no ieguldījumiem un pārdošanas rentabilitāte, kā arī nodarbinātība (par 5 %). Imports no Taizemes palielinājās, bet tā vidējā cena samazinājās. Ļoti laba raža 2014. gadā radīja lielus krājumu apjomus 2015. gadā. Tajā pašā laikā imports no Taizemes par zemām cenām vēl vairāk negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Reaģējot uz to, Savienības ražošanas nozare 2016. gadā samazināja cenas un ražošanu, kā arī likvidēja krājumus, un tas negatīvi ietekmēja tās rentabilitāti. Savienības ražošanas nozare varēja palielināt ražošanas apjomu tikai 2017. gadā, bet, ņemot vērā viena kalendārā gada starpību starp ražošanu un pārdošanu, rentabilitāte sasniedza zemāko līmeni.

(128)

Savienības ražošanas nozares cukurkukurūzas pārdošana mazumtirgotāja zīmola segmentā lielākajā daļā attiecīgā perioda bija ar zaudējumiem. Nozarē ir vajadzīga pārdošana ar mazumtirdzniecības zīmolu, jo tā veido vairāk nekā pusi no nozares pārdošanas apjoma. Ņemot vērā, cik nozīmīga kopējā pārdošanas vērtībā ir pārdošana ar mazumtirdzniecības zīmolu, kopējā rentabilitāte samazinājās no 10 % līdz 6,7 %.

(129)

Daži rādītāji attīstījās pozitīvi. Jaudas izmantojums palielinājās līdz 81 %. Ievērojami pieauga arī naudas plūsma un ieguldījumi. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ar mazumtirgotāja zīmolu, kas tieši konkurē ar importu no Taizemes, palielinājās par 3 %. Kopējais pārdošanas apjoms abiem segmentiem kopā palielinājās par tādu pašu procentuālo apjomu. Tomēr jānorāda, ka imports no Taizemes neļāva Savienības ražošanas nozarei novirzīt izmaksu pieaugumu uz pircējiem, tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja sasniegt apmierinošu rentabilitātes līmeni, lai saglabātu būtisku tirgus daļu tirgū, kurā konkurē tikai Savienības ražošanas nozare un imports no Taizemes, jo imports no citām trešām valstīm ir izkliedēts un nenozīmīgs.

(130)

Savienības ražošanas nozarē, skatot abus segmentus (mazumtirgotāja zīmolu un ražotāja zīmolu), vērojama atšķirīga situācija. No vienas puses, ražotāja zīmola segmentā Savienības ražošanas nozare nesaskaras ar spēcīgu tiešo konkurenci. Zīmolu īpašnieki ir spēcīgi, un tirgus ir konsolidēts. No otras puses, mazumtirgotāji ir cenu noteicēji mazumtirgotāja zīmola segmentā. Konkurencē ar importu no Taizemes cenas pastāvīgi tiek pakļautas spiedienam. Tādējādi Savienības ražotājiem ir grūtāk nodot ražošanas izmaksu (galvenokārt par cukurkukurūzu un skārdenēm) pieaugumu mazumtirgotājiem, ņemot vērā cenu spiedienu, ko rada imports no Taizemes.

(131)

Savienības ražošanas nozare, šķiet, ir spējusi palielināt savu tirgus daļu, dodot priekšroku apjomam, nevis cenām. Tomēr nevar ignorēt to, ka lielākajā daļā attiecīgā perioda lielākā daļa Savienības ražošanas nozares cukurkukurūzas biznesa (ar mazumtirgotāja zīmolu) ir bijusi ar zaudējumiem.

(132)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Taizemes valdība un divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka iespējamus draudus rada pieaugošais cukurkukurūzas importa apjoms no Ķīnas par zemākām importa cenām, nevis imports no Taizemes.

(133)

Lai gan Ķīnas izcelsmes importam ir zemāka vidējā cena, importa apjomi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija neievērojami (0,4 % tirgus daļa), tāpēc kaitējuma novērtējumā šis imports netika ņemts vērā. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(134)

Taizemes valdība un abi ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares sliktie darbības rādītāji ir saistīti ar laika apstākļiem Eiropā 2018. gadā. Abi ražotāji eksportētāji atsaucās uz rakstu presē (14) par 2018. gada kukurūzas ražas novākšanu. Komisija vispirms norāda, ka 2018. gada cukurkukurūzas raža neietekmē Savienības ražošanas nozares rezultātus attiecīgajā periodā (līdz 2018. gada jūnijam), jo pārdošana līdz 2018. gada jūnijam ir saistīta ar iepriekšējā gada ražu. Otrkārt, šis raksts nav vērā ņemams, jo kukurūza atšķiras no cukurkukurūzas – tas ir cits augs, kuru neizmanto pārskatāmā ražojuma ražošanai.

(135)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka kaitējuma novērtējumā būtu jānošķir lielas skārdenes, ko pārdod ar mazumtirgotāja zīmolu, kur Taizemes ražotāju eksportētāju tirgus daļa bija no 20 % līdz 30 % un Savienības ražošanas nozarei bija zema rentabilitāte un tā cieta būtisku kaitējumu.

(136)

Kā minēts 96. apsvērumā, cukurkukurūzas tirgū ir divi tirdzniecības kanāli – mazumtirgotāja zīmols un ražotāja zīmols. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts maksājums, kaitējuma novērtējums tika balstīts uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem kopumā (ražotāja zīmols + mazumtirgotāja zīmols), kā arī uz vairākiem kaitējuma rādītājiem (rentabilitāte, pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas), kas attiecās uz mazumtirgotāja zīmolu. Nav apstākļu izmaiņu, kas pamatotu atšķirīgas metodikas izmantošanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(137)

Kaitējuma izpausmes Savienības ražošanas nozarē ir dažādas. Antidempinga pasākumi ir zināmā mērā sasnieguši mērķi, jo ir novērsuši daļu kaitējuma, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām no Taizemes. Tomēr kopumā, jo īpaši ņemot vērā zemo rentabilitāti, Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un nestabila.

(138)

Tādējādi Komisija secināja – lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts zināms kaitējums, tas nav uzskatāms par būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(139)

Komisija 138. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi beigtos, varētu atkārtoties kaitējums, ko nodara imports par dempinga cenām no Taizemes. Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām tendencēm, redzams, ka antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem. Tomēr, kā liecina vairāku kaitējuma rādītāju negatīvā attīstība, Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un nestabila.

(140)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajā valstī, Savienības tirgus pievilcīgumu un importa no attiecīgās valsts ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē gadījumā, ja pasākumi beigtos.

(141)

Kā minēts iepriekš 68.–70. apsvērumā, Taizemes eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, lai strauji varētu palielināt eksportu. Turklāt tiek lēsts, ka Taizemes neizmantotā pārstrādes jauda ir aptuveni 150 000 tonnu – tas ir aptuveni 10 reizes vairāk nekā Taizemes eksporta apjoms uz Savienību.

(142)

Tā kā Savienības tirgū, kā aprakstīts 72. apsvērumā, ir izdevīgākas cenas nekā trešo valstu tirgos, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumi beigtos, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz minētajām valstīm, tiktu novirzīti uz Savienības tirgu.

(143)

Tādējādi, ja pasākumu nebūtu, Taizemes ražotāji, visticamāk, intensīvi palielinātu klātbūtni Savienības tirgū gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā un par dempinga cenām, kas izdarītu aizvien lielāku spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(144)

Lielos daudzumos ieplūstot importam no Taizemes par cenām, kas būtu zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, Savienības ražošanas nozare būtu spiesta samazināt ražošanu vai savas cenas. Pat neliela starpība ar Savienības ražošanas nozares cenām būtiski ietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kā norādīts 122. un 123. apsvērumā, analizējot mazumtirgotāja zīmola stāvokli.

(145)

Tā kā Savienības ražošanas nozare ir neaizsargāta, ražošanas apjomu un pārdošanas cenu samazināšanās ļoti strauji pasliktinātu tās rentabilitāti un citus darbības rādītājus.

(146)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka tad, ja pašreizējie pasākumi beigtos, būtisks kaitējums varētu atkārtoties.

(147)

Divi ražotāji eksportētāji norādīja, ka nepastāv būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamība, jo Komisija nav tam sniegusi pietiekamus faktiskus pierādījumus galvenokārt tāpēc, ka Savienības tirgus nav galvenais un vēlamais pārskatāmā ražojuma tirgus un pašreizējie ekonomiskie rādītāji liecina par pozitīvu attīstību. Šo jautājumu izvirzīja arī Taizemes valdība.

(148)

Pierādījumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību ir detalizēti izklāstīti 139.–145. apsvērumā, kur Komisija veica perspektīvu novērtējumu, lai izvērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Šāda analīze nav balstīta tikai uz pašreizējo situāciju attiecībā uz pārskatāmā ražojuma galveno un vēlamo tirgu un Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem, bet tiek apskatīta iespējamā situācija Savienības tirgū antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(149)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(150)

Kā minēts iepriekš 139. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un nestabila. Lai palielinātu savas pārdošanas cenas (jo īpaši ar mazumtirgotāja zīmolu), tādējādi kompensējot ražošanas izmaksu palielinājumu, tā varētu izmantot spiediena atslābumu, ko nodrošinātu pasākumu turpināšana. Tas ļautu Savienības ražošanas nozarei uzlabot savu finanšu stāvokli.

(151)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika secināts, ka mazumtirgotāji netiktu nesamērīgi ietekmēti, pat ja pasākumi tiktu pagarināti.

(152)

Pašreizējā izmeklēšanā Komisija nekonstatēja nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka kopš iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas tas būtu mainījies. Neviens mazumtirgotājs izmeklēšanā nesadarbojās un nenorādīja, ka šāds secinājums vairs nav spēkā. Tādēļ Komisija secināja, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis būtiskas negatīvas ietekmes uz mazumtirgotāju finansiālo stāvokli un ka pasākumu turpināšana tos nepamatoti neietekmēs.

(153)

Ciktāl tas attiecas uz patērētājiem, mājsaimniecības vidējie izdevumi par cukurkukurūzu ir ļoti mazi. Ņemot vērā pašreizējo pasākumu mēreno apmēru, pasākumu turpināšanas ietekme varētu maz ietekmēt patērētājus.

(154)

Tādēļ tiek secināts, ka ierosinātie pasākumi visticamāk būtiski neietekmēs mazumtirgotāju un patērētāju stāvokli Savienībā.

(155)

Patēriņš Savienībā saglabājās stabils aptuveni 365 000 tonnu apmērā. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi pārsniedza Savienības pieprasījumu, pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā sasniedzot apmēram 466 000 tonnu. Šķiet, ka Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda, lai palielinātu ražošanu pieprasījuma pieauguma gadījumā. Imports no citām trešām valstīm, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas, arī var apmierināt daļu no pieprasījuma. Antidempinga pasākumu mērķis nav apturēt importu no Taizemes Savienībā. Ņemot vērā antidempinga maksājuma mazo apjomu, gaidāms, ka importam no Taizemes joprojām būs zināma Savienības tirgus daļa.

(156)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, nevar secināt, ka antidempinga pasākumu saglabāšana varētu izraisīt piegādes deficītu Savienības tirgū vai ierobežot konkurenci Savienības tirgū.

(157)

Tādējādi Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz pārskatāmā ražojuma importu.

(158)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz konkrētiem Taizemes izcelsmes sagatavotiem vai konservētiem cukurkukurūzas graudiem.

(159)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Tām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(160)

Ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (15) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(161)

Ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja nav sniegusi atzinumu,