(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu pieteikums, kurā lūgts nosaukumu “Havarti” reģistrēt kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un kuru Dānija Komisijai nosūtījusi 2010. gada 5. oktobrī, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Vācija, Spānija, US Dairy Export Council kopā ar National Milk Producers Federation un International Dairy Foods Association, Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecības birojs, Jaunzēlandes Ārlietu un tirdzniecības ministrija, Dairy Companies Association of New Zealand (DCANZ) un Dairy Australia Limited ar Austrālijas valdības atbalstu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 2. punktu iebilda pret šo reģistrēšanu. Iebildumi tika uzskatīti par pieņemamiem.

(3)

Komisija saņēma arī divus paziņojumus par iebildumiem no Kostarikas Camara Nacional de Productores de Leche un no Gvatemalas Asociación de Desarollo Lácteo (ASODEL). Tomēr pamatoti iebildumu paziņojumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 2. punktu iesniegti netika.

(4)

Attiecībā uz pieņemamajiem iebildumiem Komisija aicināja ieinteresētās personas uzsākt attiecīgas apspriedes. Pēc Dānijas lūguma un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 3. punkta pēdējo daļu Komisija ar 2014. gada 5. augusta un 2014. gada 22. septembra vēstulēm pagarināja katras notiekošās apspriešanās termiņu vēl par trim mēnešiem.

(5)

Ievērojot to, ka noteiktajā termiņā vienošanās panākta netika, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru būtu jāpieņem īstenošanas akts ar attiecīgu lēmumu par reģistrēšanu.

(6)

Iebildumu cēlēji apgalvoja, ka “Havarti” nepiemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgas īpašības, kas ir saistāmas ar ģeogrāfisko izcelsmi. Tie uzskata, ka nosaukuma reģistrēšana varētu maldināt patērētājus par produkta patieso identitāti, ņemot vērā esošās prečuzīmes reputāciju un atpazīstamību. Viņuprāt, šāda reģistrācija apdraudētu arī identisku nosaukumu, prečuzīmju un tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus. Turklāt tie apgalvoja, ka attiecīgais nosaukums ir uzskatāms par tādu, kas kļuvis par sugasvārdu, minot šādus iemeslus: kopš 1966. gada uz “Havarti” attiecas Codex Alimentarius standarts, kā arī šis produkts ir iekļauts 1951. gada Stresas konvencijas B pielikumā, un tam ir sava tarifa pozīcija. “Havarti” ražošana un patēriņš pastāv vairākās ES valstīs un ārpussavienības valstīs, un dažās no tām tam ir īpašs tiesiskais regulējums.

(7)

Komisija ir izvērtējusi argumentus, kas izklāstīti pamatotajā iebildumu paziņojumā, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1151/2012 noteikumus un ņemot vērā rezultātus, kas gūti pienācīgajās apspriedēs starp pieteikuma iesniedzēju un iebildumu cēlējiem, un ir secinājusi, ka nosaukums “Havarti” būtu jāreģistrē.

(8)

Attiecībā uz iespējamu nosaukuma “Havarti” neatbilstību Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. pantam, būtu jānorāda, ka “Havarti” kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju piemēro, pamatojoties uz tā reputāciju, kas ir saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(9)

Dānija ir iesniegusi lielu skaitu specializētu publikāciju un atsauču, kas pierāda, ka starp Dāniju un “Havarti” pastāv reputācijas saikne. Par šo sieru ir piešķirtas daudzas atzinības zīmes, balvas un apbalvojumi, kas saņemti dažādos valsts vai starptautiskos forumos. Šā produkta reputācija ir balstīta arī uz tā īpašo ražošanas metodi un vēsturisko “amatprasmi”.

(10)

Iebildumu procedūrā Dānijas iestādes norādīja arī, ka “Havarti” reputācija tika nostiprināta ar likumdošanas iniciatīvām un kvalitatīvu darbu vairāk nekā 100 gadu ilgā laikposmā.

(11)

ES teritorijā “Havarti” tiek ražots galvenokārt Dānijā. Pieteikuma iesniegšanas dienā šo produktu ierobežotos daudzumos ražoja arī Spānija, Vācija, Polija, Somija un Igaunija. “Havarti” ražošana šajās dalībvalstīs nav pašsaprotami saistāma ar to, ka vajadzētu apšaubīt “Havarti” saikni ar Dāniju. Daudzumi ir ļoti ierobežoti, ja salīdzina ar kopējo apjomu, kādā produkts tiek ražots Dānijā. Konkrētāk, ar nosaukumu “Havarti” apzīmētā siera ražošana Spānijā sākās tikai 2010. gadā un kļuva apjomīgāka tikai pēc tam, kad Dānija bija iesniegusi Komisijai savu pieteikumu nosaukuma “Havarti” reģistrēšanai kā AĢIN.

(12)

Dānija sniedza pierādījumus tam, ka lielum lielā daļa Dānijas patērētāju atzīst, ka “Havarti” ir pastāvoša saikne ar Dāniju. Aptaujas rezultāti ļāva secināt, ka lielākā daļa Dānijas patērētāju “Havarti” labi pazīst un apziņā saista to ar Dāniju. Ārpus Dānijas zināšanas par “Havarti” ir ļoti ierobežotas.

(13)

Spānija arī nosūtīja pētījumu, kurā bija norādīti Spānijā veiktā apsekojuma rezultāti par patērētāju informētību par “Havarti” un tā izcelsmi. Šis pētījums nav pārliecinošs. No tā izriet, ka neinformētība par pašu produktu un par tā izcelsmi Dānijā veido lielu procentuālo īpatsvaru. Patērētāji ir norādījuši, ka “Havarti” izcelsme meklējama vairākās dažādās valstīs. Šādu neizpratni par produktu un to, ka tā izcelsme ir Dānijā, nevar uzskatīt kā tādu, kas sliecas par labu tam, ka nosaukums būtu jāuztver kā sugasvārds.

(14)

Iebildumu cēlēji arī apgalvoja, ka nosaukums nebūtu jāreģistrē, jo tas var maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso identitāti, ņemot vērā esošas prečuzīmes reputāciju un atpazīstamību. Tomēr nekādas prečuzīmes reputācija vai atpazīstamība nav tikusi pierādīta. Nav paskaidrots arī tas, kā patērētājs varētu tikt maldināts.

(15)

Turklāt trešās valsts iebildumu cēlēji uzskatīja, ka “Havarti” kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšana apdraudētu identiskā nosaukuma “Havarti”, prečuzīmju un tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi ražoti un tirgoti vairāk nekā piecus gadus, – tas ir viens no iebildumu pamatojumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1151/2012 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(16)

Šķiet, ka trešo valstu iebildumu cēlēji, kas šajā iebildumu procedūrā izteica savus iebildumus, sieru ar nosaukumu “Havarti” ES tirgū nav realizējuši. Tāpēc “Havarti” kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšana ES neietekmē tāda produkta pastāvēšanu, kurš apzīmēts ar nosaukumu “Havarti” un kuru ražo šajās trešajās valstīs.

(17)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 uz trešo valstu teritoriju neattiecas. Tāpēc, reģistrējot “Havarti” kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, nosaukuma “Havarti” izmantošana trešo valstu tirgū apdraudēta netiek.

(18)

Attiecībā uz prečuzīmēm, kuras jau ir godprātīgi pieteiktas, reģistrētas vai lietošanas ceļā iedibinātas ES teritorijā pirms dienas, kad Dānija iesniegusi pieteikumu reģistrēt nosaukumu “Havarti”, ir jāatzīst, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 14. panta 2. punktu AĢIN reģistrēšana tās neietekmē.

(19)

Spānija un Vācija ir norādījušas, ka tās ražo sieru ar nosaukumu “Havarti”. Tāpēc “Havarti” kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 apdraudētu nosaukuma “Havarti” pastāvēšanu saistībā ar Spānijā un Vācijā izstrādāto produktu, kura nosaukums ir identisks nosaukumam, par kuru reģistrēšanas pieteikums iesniegts 2010. gada 5. oktobrī.

(20)

Ievērojot Vācijas un Spānijas iebildumu paziņojumā ietverto un Komisijai iesniegto informāciju, šķiet, ka ar nosaukumu “Havarti” apzīmēta siera ražošana Spānijā sākās 2010. gadā, bet 2014. gadā šādas produkcijas apjoms sasniedza 5 100 tonnas. Vācijā ir pieejami tikai dati par 2012. gada produkciju (2571 tonna), taču ir norādīts, ka Vācija sieru ar nosaukumu “Havarti” ir ražojusi ilgāk par 20 gadiem. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu Spānijas un Vācijas operatoriem, kuri sāka tirgot siera produkciju ar nosaukumu “Havarti” pirms Dānijas pieteikuma iesniegšanas Komisijai, būtu jāpiešķir pārejas periods, lai tie varētu turpināt lietot reģistrēšanas apdraudēto nosaukumu, kamēr tie pielāgo savu produkciju tirgum. Vācijas un Spānijas ražotājiem piecu gadu periods būtu jāuzskata par piemērotu.

(21)

Visbeidzot, iebildumu cēlēji iesniedza vairākas norādes, kas, viņuprāt, apliecina to, ka attiecīgais nosaukums ir sugasvārds. Tomēr, lai gan uz “Havarti” attiecas īpašs Codex Alimentarius standarts un produkts ir iekļauts Stresas konvencijas B pielikumā, tas nenozīmē, ka attiecīgais nosaukums būtu kļuvis par sugasvārdu. Tarifa kodi attiecas uz muitas jautājumiem, un tāpēc tie neattiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām. Sugasvārda statusu ES var izvērtēt tikai attiecībā uz uztveri, kāda patērētājiem par šo sugasvārdu ir ES teritorijā.

(22)

Attiecībā uz ražošanas datiem un “Havarti” uztveri ES, kas tika izvērtēta, atsaucoties uz apgalvojumu par iespējamo saiknes trūkumu starp produktu un ģeogrāfisko apgabalu, būtu jāsecina, ka nosaukums “Havarti” ES par sugasvārdu nav kļuvis.

(23)

Iesniegtie dati par “Havarti” ražošanu un tirdzniecību ārpus ES nav būtiski, vispārīgā kārtā ievērojot intelektuālā īpašuma tiesībām raksturīgo teritorialitātes principu, bet konkrētāk – Regulu (ES) Nr. 1151/2012, saskaņā ar kuru nosaukuma iespējamais sugasvārda raksturs ir jāizvērtē attiecībā uz Savienības teritoriju. Šā termina uztvere ārpus ES un iespējamā ar to saistīto regulatīvo ražošanas standartu pastāvēšana trešās valstīs netiek uzskatīta par būtisku pašreizējā lēmumpieņemšanā neatkarīgi no tā, vai šajos standartos ir noteiktas tiesības izmantot marķēšanas norādes.

(24)

Iebildumu cēlēju priekšlikumu kā alternatīvu reģistrēt nosaukumu “Danish Havarti”, nevar pieņemt, jo tas neatbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

(25)

Lai jau saražotos vai tirgū laistos krājumus varētu izlietot, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.

(26)

Ievērojot iepriekš minēto, nosaukums “Havarti” būtu jāiekļauj Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

(27)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,