KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1718

(2019. gada 14. oktobris),

ar ko aizsargā tradicionālos apzīmējumus “Opolo”, “Vrhunsko vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Vrhunsko vino KZP)”, “Kvalitetno biser vino”, “Mlado vino”, “Vrhunsko pjenušavo vino” un “Kvalitetno vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Kvalitetno vino KZP)”, ar kuriem identificē Horvātijā ražotus vīnus

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (1), un jo īpaši tās 115. panta 2. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 607/2009 (2) paredzēja konkrētus sīki izstrādātus noteikumus par aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu. Regulu (EK) Nr. 607/2009 atcēla ar Deleģēto regulu (ES) 2019/33 (3)2019. gada 14. janvārī.

(2)	Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/33 61. panta 5. punktu Regulu (EK) Nr. 607/2009 turpinās piemērot tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem un iebildumu procedūrām, kuru izskatīšana vēl nebija pabeigta Deleģētās regulas (ES) 2019/33 spēkā stāšanās dienā.

(3)

Horvātija 2013. gada 17. maijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 30. pantu iesniedza Komisijai aizsardzības pieteikumu vārdiem “Opolo”, “Vrhunsko vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Vrhunsko vino KZP)”, “Kvalitetno biser vino”, “Mlado vino”, “Vrhunsko pjenuševo vino” un “Kvalitetno vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Kvalitetno vino KZP)” kā tradicionāliem apzīmējumiem (“Horvātijas tradicionālie apzīmējumi” jeb “tradicionālie apzīmējumi, kurus Horvātija pieprasīja aizsargāt”).

(4)

Horvātijas tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4) tika publicēts 2018. gada 10. februārī, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 37. panta 1. punktu 2018. gada 4. aprīlī Komisija saņēma no Bosnijas un Hercegovinas iebildumu pret tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumu.

(5)	Komisija izskatīja Bosnijas un Hercegovinas sniegto pamatoto iebildumu un apliecinošos dokumentus un konstatēja, ka atbilstoši Regulas (EK) Nr. 607/2009 38. pantam iebildums ir pieņemams.

(6)

Bosnija un Hercegovina iebilda pret aizsardzības pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tradicionālie apzīmējumi, kurus Horvātija pieprasīja aizsargāt, Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktos ir reglamentēti kā apzīmējumi, ar kuriem konkrētus vīnus raksturo atkarībā no to kvalitātes, krāsas vai atlikumcukuru satura, un to, ka tie ir Bosnijas un Hercegovinas vīndaru tradicionāli izmantotie apzīmējumi. Bosnija un Hercegovina arī apgalvoja, ka minētie tradicionālie apzīmējumi, kurus Horvātija pieprasīja aizsargāt, ir daļa no bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) juridiskā mantojuma un tāpēc tie ir pārcelti to valstu tiesībās, kuras izveidojās pēc bijušās DSFR sadalīšanās. Visbeidzot, Bosnija un Hercegovina uzsvēra, ka horvātu valoda ir viena no Bosnijas un Hercegovinas oficiālajām valodām un tāpēc pastāv konkrēti apzīmējumi, kas ir homonīmi apzīmējumiem, ko vīnu raksturošanai uzmanto Horvātijā. Ar šādu pamatojumu Bosnija un Hercegovina pieprasīja aizsargāt savu ražotāju tiesības turpināt izmantot minētos apzīmējumus pēc tā juridiskā akta stāšanās spēkā, ar kuru tiks aizsargāti Horvātijas tradicionālie apzīmējumi.

(7)	Komisija 2018. gada 28. augusta vēstulē ar iebildumu saistītos dokumentus nosūtīja Horvātijai un aicināja Horvātiju divu mēnešu laikā no Komisijas vēstules izdošanas dienas iesniegt apsvērumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 39. panta 1. punktu.

(8)	Horvātija un Bosnija un Hercegovina pa e-pastu paziņoja Komisijai par nodomu tikties, lai panāktu vienošanos. Abas valstis pieprasīja Komisijas klātbūtni sanāksmē.

(9)

2019. gada 30. janvāra sanāksmē Horvātija apstiprināja, ka attiecīgie tradicionālie apzīmējumi desmitgadēm ilgi ir izmantoti vairākos bijušās DSFR reģionos, un apliecināja Bosnijai un Hercegovinai, ka Horvātija nepieprasīs to ekskluzīvu izmantošanu. Tomēr Horvātija pauda bažas par to, ka dažus tradicionālos apzīmējumus, kurus Horvātija pieprasīja aizsargāt, Bosnijā un Hercegovinā izmanto, lai raksturotu vīnus bez aizsargātas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Bosnija un Hercegovina apliecināja, ka šīs bažas attiecībā uz tradicionālajiem apzīmējumiem tiks novērstas šobrīd notiekošajā Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktu saskaņošanā ar Savienības tiesībām.

(10)

Abas valstis apstiprināja, ka tām ir ne tikai kopīgs bijušās DSFR juridiskais mantojums, bet arī to, ka tās neizbēgami izmanto tādus pašus slāvu izcelsmes vārdus, kas ir sinonīmiski tādiem apzīmējumiem kā “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, “augstākā labuma vīns” un “jaunvīns”. Abas valstis piekrita, ka tad, ja minētie apzīmējumi tiktu aizsargāti tikai vienā valstī, otra valsts nevarētu vairākas desmitgades izmantotus apzīmējumus aizstāt ar apzīmējumiem, kas nav identiski Horvātijas tradicionālajiem apzīmējumiem.

(11)

Tāpēc Horvātija un Bosnija un Hercegovina vienojās, ka būtu jāparedz pārejas periods, kurā Bosnijai un Hercegovinai būtu jāatļauj izmantot aizsargātos tradicionālos apzīmējumus vīnkopības produktiem, kas neatbilst regulā noteiktajām minēto apzīmējumu definīcijām un izmantošanas nosacījumiem. Šajā pārejas periodā Bosnijai un Hercegovinai vajadzētu pabeigt savu tiesību aktu pakāpenisku saskaņošanu ar Savienības tiesībām vai pielāgot to vīnu marķēšanu, uz kuriem ir minētie Horvātijas tradicionālie apzīmējumi.

(12)	Starp Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu panāktās vienošanās saturs nav pretrunā Savienības tiesībām.

(13)

Turklāt tā kā attiecīgais Bosnijas un Hercegovinas tiesību akts vēl nav pilnībā saskaņots ar Savienības tiesībām, ieskaitot Regulas (EK) Nr. 607/2009 35. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, vienlaicīga Bosnijas un Hercegovinas veikta tiešas aizsardzības piemērošana saskaņā ar minēto regulu nebūtu iespējama.

(14)

Tāpēc, ņemot vērā ražotāju un uzņēmēju intereses, kuri minētos apzīmējumus līdz šim ir izmantojuši likumīgi, un lai pārvarētu Bosnijas un Hercegovinas pagaidu sarežģījumus, ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kurā notiktu Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktu pakāpeniska saskaņošana ar Savienības tiesību aktiem.

(15)

Tomēr tā kā šo regulu piemēro tikai Savienības teritorijā, pārejas periods attiecas tikai uz Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes vīnkopības produktiem, kuri tiek importēti un tirgoti Savienībā un uz kuriem izmantoti Horvātijas tradicionālie apzīmējumi, neraugoties uz to, ka tie neatbilst definīcijai un izmantošanas nosacījumiem.

(16)

Ņemot vērā iepriekš teikto un to, ka Horvātijas pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 607/2009 40. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Horvātijas tradicionālos apzīmējumus, ar kuriem identificē Horvātijā ražotos vīnus, būtu jāaizsargā un jāreģistrē elektroniskajā datubāzē e-Bacchus.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Turpmāk uzskaitītos tradicionālos apzīmējumus, ar kuriem identificē Horvātijā ražotus vīnkopības produktus, aizsargā un reģistrē elektroniskajā datubāzē e-Bacchus:

tradicionālie apzīmējumi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta a) punkta nozīmē:

—	“Vrhunsko vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Vrhunsko vino KZP)”,

—	“Kvalitetno biser vino”,

—	“Vrhunsko pjenušavo vino”,

—	“Kvalitetno vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Kvalitetno vino KZP)”;

tradicionālie apzīmējumi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta b) punkta nozīmē:

—

“Opolo”,

—	“Mlado vino”.

Tradicionālo apzīmējumu definīcijas un izmantošanas nosacījumi ir noteikti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Piecus gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 1. pantu aizsargātos apzīmējumus drīkst izmantot, lai apzīmētu vīnkopības produktus, kuri neatbilst minētajā pantā noteikto aizsargāto apzīmējumu definīcijām un izmantošanas nosacījumiem un kurus importē no Bosnijas un Hercegovinas un tirgo Savienības teritorijā, ja minētie apzīmējumi tradicionāli izmantoti minētās trešās valsts teritorijā.

Beidzoties piecu gadu periodam, likumīgi tirgot drīkst tikai tos šā panta pirmajā daļā minētos vīnkopības produktus, kas Savienībā importēti no Bosnijas un Hercegovinas pirms piecu gadu periodā beigām, līdz esošie krājumi beidzas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.).

(3) Komisijas 2018. gada 17. oktobra Deleģētā regula (ES) 2019/33, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu (OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.).

(4) OV C 51, 10.2.2018., 24. lpp.

PIELIKUMS

1. pantā noteikto tradicionālo apzīmējumu definīcijas un lietošanas nosacījumi

“Opolo”

Nosaukums:“Opolo”

Valoda: horvātu

Definīcija:“Opolo” ir tradicionāls apzīmējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta b) punktu. Šo tradicionālo apzīmējumu ir atļauts lietot nedzirkstošam sārtvīnam, kam piemīt pārsvarā augļu garša un kas iegūts vienīgi no ieteikto Vitis vinifera šķirņu sarkanajām vīnogām saskaņā ar Valsts sertificēto vīnogu šķirņu sarakstu (Oficiālais Vēstnesis (Službeni list), Nr. 53/2014). Vīnus, kam piešķirts tradicionālais apzīmējums “Opolo”, ražo pēc tehnoloģijas, ko izmanto baltvīnu ražošanai, un minimālais faktiskais spirta saturs tiem ir 11 tilp. %. Šo vīnu iegūšanai izmantoto vīnogu maksimālā raža ir 12 000 kg/ha. Analītiskā un organoleptiskā pārbaude ir obligāta. “Opolo” krāsa var būt no gaišsārtas līdz koši sārtai.

Attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts: tradicionālo apzīmējumu “Opolo” var izmantot, lai apzīmētu tādus vīnus ar aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem kā “Primorska Hrvatska”, “Hrvatska Istra”, “Hrvatsko primorje”, “Sjeverna Dalmacija”, “Dalmatinska zagora” un “Srednja i Južna Dalmacija”, kuri atbilst prasībām par šā tradicionālā apzīmējuma izmantošanu.

Vīnkopības produktu kategorijas: vīns, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1) punktā.

“Vrhunsko vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Vrhunsko vino KZP)”

Nosaukums:“Vrhunsko vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Vrhunsko vino KZP)”, kas var būt papildināts ar norādi:

—	“Arhivsko vino”: vīniem, kas pagrabā turēti piecus vai vairāk gadus, no kuriem vismaz trīs gadus – pudelē,

—	“Desertno vino”: vīniem, kuri iegūti, pārstrādājot pārgatavojušās vai žāvētas vīnogas, nepievienojot nekādas vielas, un kuriem dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav zemāka par 16 tilp. %, bet faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav zemāka par 9 tilp. %,

—	“Kasna berba”: vīniem, kuri ražoti no vīnogām, kas pārgatavojušās, un kuriem ir vismaz 94 °Oe,

—	“Izborna berba”: vīniem, kuri ražoti no īpaši atlasītām vīnogām un kuriem ir vismaz 105 °Oe,

—	“Izborna berba bobica”: vīniem, kuri ražoti no atlasītām, pārgatavības pakāpi sasniegušām un puves (Botrytis) skartām vīnogām un kuriem ir vismaz 127 °Oe,

—	“Izborna berba prosušenih bobica”: vīniem, kuri ražoti no atlasītām, pārgatavības pakāpi sasniegušām vīnogulāju ogām un kuriem ir vismaz 154 °Oe,

—	“Ledeno vino”: vīniem, kuri ražoti no vīnogām, kas ievāktas vismaz −7 °C temperatūrā un apstrādātas sasalušas, un kuriem ir vismaz 127 °Oe.

Valoda: horvātu

Definīcija:“Vrhunsko vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Vrhunsko vino KZP)” ir tradicionāls apzīmējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta a) punktu. Šis tradicionālais apzīmējums ir sinonīms apzīmējumam “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, kas atļauts tādu vīnu apzīmēšanai, kuri ražoti no ieteikto Vitis vinifera šķirņu vīnogām saskaņā ar Valsts sertificēto vīnogu šķirņu sarakstu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 53/2014). Šo vīnu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt zemāka par:

—	10 tilp. % B zonā,

—	10,5 tilp. % CI zonā,

—	11 tilp. % CII zonā.

Šo vīnu ražošanai izmantojamo vīnogu maksimālā raža ir:

—	10 000 kg/ha (6 000 l/ha) B zonā,

—	11 000 kg (6 600 l/ha) CI un CII zonā.

Bagātināšana, paskābināšana, atskābināšana un saldināšana nav atļauta. Analītiskā un organoleptiskā pārbaude ir obligāta. Atkarībā no vīnogu ienākšanās pakāpes un vīna ražošanas un nogatavināšanas procesiem var izmantot šādus papildu apzīmējumus:

—	“Arhivsko vino”,

—	“Desertno vino”,

—	“Kasna berba”,

—	“Izborna berba”,

—	“Izborna berba bobica”,

—	“Izborna berba prosušenih bobica”,

—	“Ledeno vino”.

Attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts: tradicionālo apzīmējumu “Vrhunsko vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Vrhunsko vino KZP)” var izmantot attiecībā uz visiem tādiem Horvātijas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri atbilst prasībām par šā tradicionālā apzīmējuma izmantošanu.

Vīnkopības produktu kategorijas: vīns, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1) punktā.

“Kvalitetno biser vino”

Nosaukums:“Kvalitetno biser vino”

Valoda: horvātu

Definīcija:“Kvalitetno biser vino” ir tradicionāls apzīmējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta a) punktu. Šis tradicionālais apzīmējums ir sinonīms apzīmējumam “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, kas atļauts tādu pusdzirkstošo vīnu apzīmēšanai, kuri iegūti no augstas kvalitātes vīniem, rūgstoša jaunvīna, vīnogu misas vai rūgstošas vīnogu misas un kuri ražoti no ieteikto Vitis vinifera šķirņu vīnogām saskaņā ar Valsts sertificēto vīnogu šķirņu sarakstu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 53/2014). Vīniem, kam piešķirts tradicionālais apzīmējums “Kvalitetno biser vino”, kopējai spirta tilpumkoncentrācijai jābūt vismaz 9 tilp. %, bet faktiskā spirta tilpumkoncentrācija tiem nedrīkst būt zemāka par 7 tilp. %. Ja šo vīnus tur slēgtos traukos 20 °C temperatūrā, izšķīdušā endogēnā oglekļa dioksīda dēļ radies pārspiediens tajos nedrīkst būt zemāks par 1 bāru un augstāks par 2,5 bāriem.

Attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts: tradicionālo apzīmējumu “Kvalitetno biser vino” var izmantot attiecībā uz visiem tādiem Horvātijas pusdzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri atbilst prasībām par šā tradicionālā apzīmējuma izmantošanu.

Vīnkopības produktu kategorijas: pusdzirkstošais vīns, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 8) punktā.

“Mlado vino”

Nosaukums:“Mlado vino”

Valoda: horvātu

Definīcija:“Mlado vino” ir tradicionāls apzīmējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta b) punktu. Šo tradicionālo apzīmējumu ir atļauts lietot attiecībā uz vīniem, kuri ražoti no ieteikto Vitis vinifera šķirņu vīnogām saskaņā ar Valsts sertificēto vīnogu šķirņu sarakstu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 53/2014), un kuros fermentācijas process ir pabeigts vai daļēji pabeigts. Vīnus, kam piešķirts tradicionālais apzīmējums “Mlado vino”, ir jālaiž tirgū pirms tā kalendārā gada 31. decembra, kurā vīnogas ievāktas.

Attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts: tradicionālo apzīmējumu “Mlado vino” var izmantot attiecībā uz visiem tādiem Horvātijas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri atbilst prasībām par šā tradicionālā apzīmējuma izmantošanu.

Vīnkopības produktu kategorijas: vīns, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1) punktā.

“Vrhunsko pjenušavo vino”

Nosaukums:“Vrhunsko pjenušavo vino”

Valoda: horvātu

Definīcija:“Vrhunsko pjenušavo vino” ir tradicionāls apzīmējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta a) punktu. Šis tradicionālais apzīmējums ir sinonīms apzīmējumam “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, ko izmanto, lai apzīmētu dzirkstošos vīnus, kuri iegūti primārās spirta rūgšanas procesā no svaigām vīnogām vai misas un sekundārās spirta rūgšanas procesā no vīna, kas derīgs tādu augstas kvalitātes vai augstākās kvalitātes vīnu iegūšanai, ko ražo no ieteikto Vitis vinifera šķirņu vīnogām saskaņā ar Valsts sertificēto vīnogu šķirņu sarakstu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 53/2014). Dzirkstošajiem vīniem, kam piešķirts tradicionālais apzīmējums “Vrhunsko pjenušavo vino”, faktiskajai spirta tilpumkoncentrācijai jābūt vismaz 10 tilp. %, bet pārspiediens, kas izšķīdušā endogēnā oglekļa dioksīda dēļ tajos rodas, kad tos slēgtos traukos tur 20 °C temperatūrā, nedrīkst būt zemāks par 3 bāriem.

Attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts: tradicionālo apzīmējumu “Vrhunsko pjenušavo vino” var izmantot attiecībā uz visiem tādiem Horvātijas dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri atbilst prasībām par šā tradicionālā apzīmējuma izmantošanu.

Vīnkopības produktu kategorijas: dzirkstošais vīns, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 4) punktā.

“Kvalitetno vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Kvalitetno vino KZP)”

Nosaukums:“Kvalitetno vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Kvalitetno vino KZP)”, kas var būt papildināts ar norādi:

—

“Mlado vino”: ja vīns ražots no tādām ieteikto Vitis vinifera šķirņu vīnogām saskaņā ar Valsts sertificēto vīnogu šķirņu sarakstu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 53/2014), kuru fermentēšana var būt pabeigta vai daļēji pabeigta, un ja vīnu laiž tirgū pirms tā kalendārā gada 31. decembra, kurā vīnogas ievāktas,

—	“Arhivsko vino”: ja vīns turēts pagrabā vismaz piecus gadus, no kuriem trīs pēdējos gadus – pudelē,

—	“Desertno vino”: ja vīns iegūts, pārstrādājot pārgatavojušās vai žāvētas vīnogas, un ja dabiskā spirta tilpumkoncentrācija tam nav zemāka par 16 tilp.%, bet faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav zemāka par 9 tilp.%.

Valoda: horvātu

Definīcija: “Kvalitetno vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Kvalitetno vino KZP)” ir tradicionāls apzīmējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta a) punktu. Šis tradicionālais apzīmējums ir sinonīms apzīmējumam “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, ko izmanto tādu vīnu apzīmēšanai, kuri ražoti no ieteikto Vitis vinifera šķirņu vīnogām saskaņā ar Valsts sertificēto vīnogu šķirņu sarakstu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 53/2014). Vīnam, kam piešķirts tradicionālais apzīmējums “Kvalitetno vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Kvalitetno vino KZP)”, spirta dabiskā tilpumkoncentrācija nedrīkst būt zemāka par:

—	8,5 tilp. % B zonā,

—	9,0 tilp. % C1 zonā,

—	9,5 tilp. % CII zonā.

Šo vīnu ražošanai izmantojamo vīnogu maksimālā raža ir:

—	11 000 kg/ha (7 700 l/ha) B zonā,

—	12 000 kg (8 400 l/ha) CI un CII zonā.

Analītiskā un organoleptiskā pārbaude ir obligāta.

Attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts: tradicionālo apzīmējumu “Kvalitetno vino s kontroliranim zemljopisnim podrijetlom (Kvalitetno vino KZP)” var izmantot attiecībā uz visiem tādiem Horvātijas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri atbilst prasībām par šā tradicionālā apzīmējuma izmantošanu.

Vīnkopības produktu kategorijas: vīns, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1) punktā.