(1)

Ar Padomes Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 430/2013 (2) tika noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam (izņemot kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, kurām izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes, un kaļamas dzelzs vītņotu cirkulāro savienojumu kārbas bez vāka), kurus patlaban klasificē ar kombinētās nomenklatūras (“KN”) kodiem ex 7307 19 10 (Taric kods 7307191010) un ex 7307 19 90 (Taric kods 7307199010) (“spēkā esošie pasākumi”). Maksājums, kura pamatā ir dempinga likvidēšanas līmenis, bija robežās no 14,9 % līdz 57,8 %.

(2)

Ķīnas ražotājs eksportētājs Jinan Meide Castings Co., Ltd2013. gada 12. jūnijā iesniedza prasības pieteikumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā par Regulas (ES) Nr. 430/2013 atcelšanu, ciktāl tā attiecas uz šo ražotāju eksportētāju. Vispārējā tiesa 2016. gada 30. jūnijā savā spriedumā lēma, ka ir pārkāptas Jinan Meide tiesības uz aizstāvību, un atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā noteica antidempinga maksājumu attiecībā uz Jinan Meide ražoto kaļamā čuguna lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importu.

(3)

Pēc minētā sprieduma ar 2016. gada 28. oktobra paziņojumu (3) Eiropas Komisija (“Komisija”) atsāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Jinan Meide ražotiem kaļamā čuguna lietiem vītņotiem caurulēm paredzētiem savienotājelementiem.

(4)

Ar Komisijas 2017. gada 28. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2017/1146 (4) Komisija noteica galīgo antidempinga maksājumu 39,2 % apmērā ĶTR izcelsmes kaļamā čuguna lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importam, ko ražojis uzņēmums Jinan Meide Castings Co., Ltd.

(5)

Pēc Metpro Limited pieprasījuma Komisija 2015. gada 25. novembrī sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās uz konkrētu veidu ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotiem caurulēm paredzētiem savienotājelementiem, lai noteiktu, vai tie ietilpst piemērojamo antidempinga pasākumu tvērumā. Pēc tam, kad pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumu atsauca, Komisija 2016. gada 18. jūlijā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1176 (5) izbeidza daļējo starpposma pārskatīšanu.

(6)

Pēc Hebei Yulong Casting Co., Ltd pieprasījuma Komisija 2017. gada 23. maijā sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās uz konkrētu veidu ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotiem caurulēm paredzētiem savienotājelementiem, lai noteiktu, vai tie ietilpst piemērojamo antidempinga pasākumu tvērumā. Pēc tam, kad pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumu atsauca, Komisija 2018. gada 11. janvārī ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/52 (6) izbeidza daļējo starpposma pārskatīšanu.

(7)

Eiropas Savienības Tiesa 2018. gada 12. jūlijā lēma, ka savienotājelementi, kas izgatavoti no čuguna ar lodveida grafītu (saukta arī par plastisko čugunu), neatbilst “kaļamā čuguna” jēdzienam, kā tas definēts KN apakšpozīcijā 7307 19 10. Tiesa secināja, ka savienotājelementi, kas izgatavoti no čuguna ar lodveida grafītu, jāklasificē KN atlikušajā apakšpozīcijā 7307 19 90 (pie citādiem izstrādājumiem no citādas dzelzs). Komisija 2019. gada 14. februārī publicēja Regulu (ES) 2019/262 (7), ar ko groza atsauces uz Taric kodiem, lai tās saskaņotu ar tiesas secinājumiem. Tā kā antidempinga pasākumi tiek noteikti pēc ražojuma definīcijas neatkarīgi no tarifa klasifikācijas, šie grozījumi neietekmē spēkā esošo pasākumu ražojuma tvērumu.

(8)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (8), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“pieprasījums”).

(9)

Pieprasījumu 2018. gada 13. februārī iesniedza Eiropas Savienības Kaļamā čuguna caurulēm paredzētu lietu savienotājelementu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījuma iesniedzējs pārstāv vairāk nekā 95 % no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(10)

Pieprasījums ir pamatots ar apgalvojumu, ka, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties vai atkārtoties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(11)

Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija 2018. gada 8. maijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu” (9)).

(12)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(13)

Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, lai tās varētu piedalīties izmeklēšanā. Par izmeklēšanas sākšanu Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos ražotājus Savienībā, zināmos ražotājus un iestādes Ķīnas Tautas Republikā un Taizemē, zināmos importētājus, attiecīgos piegādātājus, lietotājus un tirgotājus un aicināja tos sadarboties.

(15)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ieinteresētās personas uzklausīšanu nepieprasīja.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norāda, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi.

(18)

Ņemot vērā līdzīgā ražojuma lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu 2017. gadā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izveidoja izlasi.

(19)

Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms veidoja vairāk nekā 70 % no aplēstā Savienības ražošanas kopapjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tāpēc Komisija secināja, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(20)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Septiņi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju.

(21)

Ņemot vērā pārskatāmā ražojuma lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu 2017. gadā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izveidoja izlasi.

(22)

Izlasē tika iekļauti trīs importētāji Savienībā. Par izveidoto izlasi piezīmes netika saņemtas. Tāpēc Komisija secināja, ka izlase ir importētājiem Savienībā reprezentatīva.

(23)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos ražotājus Ķīnas Tautas Republikā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(24)

Divi ražotāji Ķīnas Tautas Republikā sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā, ka sadarbojās maz ražotāju, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(25)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos ražotājus Taizemē sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Taizemes Karalistes pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(26)

Viens ražotājs Taizemē pieteicās, taču nenosūtīja atbildes uz anketas jautājumiem.

(27)

Tādējādi ražotāji Taizemē nesadarbojās.

(28)

Komisija nosūtīja anketas trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, trijiem izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem, diviem ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri pieteicās atlasei, un Ķīnas valdībai (“ĶV”). Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(29)

Tādējādi ražotāji ĶTR nesadarbojās.

(30)

Komisija pieprasīja un kopā ar personām, kas sadarbojās, pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos uzņēmumos.

Ražotāji Savienībā:

(31)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka Ķīnas Tautas Republikā varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija atzina par pareizu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(32)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta eventuālai piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus zināmos ražotājus Ķīnas Tautas Republikā sniegt informāciju, kas prasīta III pielikumā paziņojumam par procedūras sākšanu, attiecībā uz izejmateriāliem (izejresursiem), ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Abi ražotāji, kas nosūtīja atbildes uz atlases anketas jautājumiem, sniedza arī III pielikumā prasīto informāciju.

(33)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgajiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīja anketu arī ĶV. No ĶV atbilde netika saņemta.

(34)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par to, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(35)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka metodika, ko Komisija ir paredzējusi izmantot, ir nelikumīga un neatbilst ES saistībām, kas izriet no PTO Antidempinga nolīguma. Tomēr šī ieinteresētā persona nepamatoja savu apgalvojumu.

(36)

Turklāt šis Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav izkropļojumu un tā cenas un izmaksas, ieskaitot izejvielu un enerģijas izmaksas, ir brīvā tirgus spēku darbības rezultāts. Šie apgalvojumi nav sīkāk pamatoti, un minētā persona izmeklēšanā nesadarbojās.

(37)

Ņemot vērā, ka apgalvojumi netika pamatoti, Komisija tos konkrēti nevarēja aplūkot. Tomēr katrā ziņā Komisija novērtēja, vai bijuši kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētais novērtējums ir izklāstīts tālāk 3.2.2.2. līdz 3.2.2.9. iedaļā.

(38)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties atbilstošu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(39)

Komisija 2018. gada 20. jūnijā publicēja pirmo paziņojumu par lietas materiāliem (2018. gada 20. jūnija paziņojums) (10), kurā lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro ievilkumu var izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā ir uzskaitīti visi ražošanas faktori, kā materiāli, enerģija un darbaspēks, ko ražotāji Ķīnā izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, kas palīdz izvēlēties neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisijas dienesti noteica četras iespējamās reprezentatīvās valstis: Taizemi, Turciju, Argentīnu un Brazīliju. Attiecībā uz pēdējām divām valstīm 2018. gada 20. jūnija paziņojumā ir atzīts, ka trūkst pietiekami pieejamu publisku finanšu datu.

(40)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Tomēr piezīmes tika saņemtas tikai no viena pieprasījuma iesniedzēja un viena Ķīnas ražotāja.

(41)

Piezīmes, kas saņemtas par 2018. gada 20. jūnija paziņojumu, ir aplūkotas ar 2019. gada 8. martu datētajā otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2019. gada 8. marta paziņojums”) (11). Ir izveidots ražošanas faktoru saraksts un secināts, ka šajā posmā visatbilstošākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē ir Taizeme. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes, bet piezīmes netika sniegtas.

(42)

Pārskatāmais ražojums ir ĶTR un Taizemes izcelsmes no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavoti lieti vītņoti caurulēm paredzēti savienotājelementi (izņemot kompresijas savienotājelementu galveno sastāvdaļu, kurām izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes, un kaļamas dzelzs vītņotu cirkulāro savienojumu kārbu bez vāka), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 19 10 (Taric kods 7307191010) un ex 7307 19 90 (Taric kods 7307199010) (“pārskatāmais ražojums”).

(43)

Galvenie par izejresursiem izmantotie izejmateriāli ir metāllūžņi, kokss/elektroenerģija/gāze, smiltis (formēšanai) un cinks (galvanizācijai). Pirmais solis ražošanas procesā ir metāllūžņu kausēšana. Tam seko formēšana un dažādu lietņu liešana, kuri pēc tam tiek sadalīti atsevišķo gabalos. Ražojumi tiek ilgstoši atkvēlināti, lai nodrošinātu, ka tie ir pietiekami kaļami, tā ka tos var izmantot, piemēram, tad, kad ir nepieciešams, lai tie būtu izturīgi pret triecieniem, vibrāciju un strauju temperatūras maiņu. Pēc tam savienotājelementus var galvanizēt. Tad notiek vītņgriešana un citāda apstrāde.

(44)

Lietus vītņotus caurulēm paredzētus savienotājelementus izmanto, lai savienotu vismaz divas caurules, cauruli ar aparātu, mainītu šķidrumu plūsmas virzienu vai noslēgtu cauruli. Lietus vītņotus caurulēm paredzētus savienotājelementus galvenokārt izmanto gāzes, ūdens un apkures sistēmās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Tos izmanto arī naftas pārstrādes rūpnīcu cauruļvadu sistēmās. Minētie savienotājelementi ir pieejami daudzās konfigurācijās, visbiežāk 90 grādu leņķa gabalu, T veida savienotājelementu, savienojumu, krustveida savienotājelementu un uzmavu veidā. Tos ražo gan melnā (negalvanizētā), gan galvanizētā veidā.

(45)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tiek apstiprināts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(46)

Tāpēc šie ražojumi tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(48)

Kā minēts 29. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Ķīnas ražotāji nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, arī datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, jaudu, ražošanas apjomu, ieguldījumiem u. c. ne. Līdzīgā veidā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesniedza piezīmes par pierādījumiem lietas materiālos, tādiem kā Komisijas dienestu darba dokumentam Significant Distortions in the Economy of the People's Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (12) (“ziņojums”). Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(49)

Komisija informēja Ķīnas iestādes un divus Ķīnas ražotājus par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un deva tiem iespēju sniegt piezīmes. Piezīmes netika sniegtas.

(50)

Tādējādi tālāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta pieprasījumā, ieinteresēto personu sniegto informāciju, statistiku, kura savākta, ievērojot pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāzi”), un attiecīgi citiem tālāk (115. un 127. apsvērumā) norādītajiem publiski pieejamajiem avotiem.

(51)

Statistikas dati no 14. panta 6. punkta datubāzes liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā no ĶTR tika importētas 7 666 tonnas kaļamā čuguna savienotājelementu jeb 21 % no kopējā patēriņa Savienībā. Tādējādi Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiskais imports ir bijis reprezentatīvs, tāpēc pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(52)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(53)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(54)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(55)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām attiecīgā ražojuma eksportētājā valstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem.

(57)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(58)

Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Šajā sakarā Komisija izmantoja ziņojumu, kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, saistītus ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē), kas ir īpaši būtiskas šai izmeklēšanai. Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(59)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz pierādījumiem, kas ir pieejami lietas materiālos, ieskaitot ziņojumā ietvertos pierādījumus, kuri balstās uz publiski pieejamiem avotiem, proti, uz Ķīnas tiesību aktiem, oficiāliem publicētiem Ķīnas politikas dokumentiem, starptautisku organizāciju publicētiem ziņojumiem un atzītu akadēmisko pētnieku pētījumiem un rakstiem, kas īpaši norādīti ziņojumā. Minētā analīze ietvēra pārbaudi par būtisko valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo ražojumu.

(60)

Kā norādīts 28.–33. apsvērumā, ne ĶV, ne Ķīnas ražotāji nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(61)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (13). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (14).

(62)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma (15).” Tas ilustrē ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno plašu makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(63)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomiskos apstākļiem brīvā tirgū (16), Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku. Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(64)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (skatīt arī 3.2.2.5. iedaļu tālāk) (17).

(65)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.2.8. iedaļu tālāk) (18). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Šīm finanšu sektora daļām gan ir mazāka nozīme nekā banku nozarei, taču institucionāli un darbības ziņā tās nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (19).

(66)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (20). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai galvenajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (21).

(67)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo efektīvi sadalīt resursus atbilstoši tirgus principiem (22).

(68)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un stratēģiski (politiski) uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(69)

Ciktāl ir runa par valsts īpašumu, Ķīnas valdībai pieder ievērojama daļa no tērauda ražošanas nozares uzņēmumiem. Vairāki no lielākajiem ražotājiem ir valsts īpašumā, un daži no tiem ir konkrēti minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam” (23) kā piemēri 12. piecgades sasniegumiem (piemēram, Baosteel, Anshan Iron and Steel, Wuhan Iron and Steel u. c.). Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valsts īpašumā esošu uzņēmumu (“VU”) un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, tomēr no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp desmit pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (24). Tajā pašā laikā, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā veidoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas izlaides, Ķīnas valdība izvirzījusi par mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no dzelzs un tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (25). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar neefektīviem VU (26).

(70)

Ciktāl ir runa par valsts kontroli, valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos. Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga, kā atsevišķi uzņēmumi īsteno vispārējo ekonomikas politiku, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār tērauda un dzelzs nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti tālāk 3.2.2.4. iedaļā, jo īpaši 75. apsvērumā.

(71)

Ciktāl ir runa par valsts politisko uzraudzību un sniegtajām norādēm nozarē, to pastāvēšanu apliecina, no vienas puses, ciešās saites starp dzelzs un tērauda nozares uzņēmumiem un ĶKP, kura ir klātesoša un pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā šādos uzņēmumos (sk. jo īpaši 74. un 75. apsvērumu), un, no otras puses, publiski pieejamie plānošanas dokumenti, kā arī valdības politikas instrumenti un direktīvas, kas piemērojami nozarē (sk. jo īpaši 79.–83. apsvērumu). Tālāk aprakstītā plaša mēroga valdības kontrole un iejaukšanās tērauda un dzelzs nozarē, pat attiecībā uz privātā īpašumā esošiem lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotājiem, liedz darboties tirgus apstākļos.

(72)

Tas, ka Ķīnas iestādes kontrolē un politiski uzrauga nozari, kā arī sniedz tai norādes, izriet arī no nozares vadošās apvienības Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (“CISA”) mērķiem. CISA statūtu 3. pantā teikts, ka asociācija “kalpo uzņēmumiem, kalpo nozarei un kalpo valdībai (..) un cenšas vienot valdību un iesaistītos uzņēmumus”. Turklāt 24. pantā ir paredzēts, ka CISA“veic visus pārējos uzdevumus, ko tai uztic valdība un attiecīgā administrācija”, savukārt 26. pantā noteikts, ka CISA“pienācīgi ievēro partijas līniju, pamatnostādnes, politiku, politisko vadību” (27).

(73)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu tirgu ĶTR lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kurus kontrolē, stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes Ķīnas valdība.

(74)

Būdama klātesoša uzņēmumos, Ķīnas valsts spēj ietekmēt cenas un izmaksas. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (28), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (29)) un uzņēmumam jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gadā ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (30). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (31). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā, ieskaitot dzelzs un tērauda nozari. Tādējādi tiek konstatēts, ka šie noteikumi attiecas arī uz kaļamā čuguna savienotājelementu ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(75)

Konkrēti dzelzs un tērauda nozarē lēmumu pieņemšanas procesos pastāv ciešas saites starp nozares uzņēmumiem un valsti, jo īpaši ĶKP. Nesenā antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz konkrētiem ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem (“KVP”) (32) Komisija konstatēja, ka trīs no četrām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām ir VU. Visās trijās grupās prezidents vai valdes priekšsēdētājs darbojās arī kā partijas komitejas sekretārs ĶKP organizācijas grupā. Līdzīgi attiecībā uz pārskatāmo ražojumu var uzskatāmi parādīt, ka Ķīnas ražotājos uzņēmumos partijas struktūras personāliju līmenī sakrīt ar vadības struktūrām. Piemēram, vismaz 2013.–2016. gadā uzņēmuma Jinan Meide Casting Co. Ltd. valdes priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus bija uzņēmuma partijas komitejas sekretārs (33).

(76)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī tālāk 3.2.2.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk (34).

(77)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tiek secināts, ka valsts klātbūtne dzelzs un tērauda nozares uzņēmumos, kā arī finanšu nozarē ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(78)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares, ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (35).

(79)

Ķīnas valdība dzelzs un tērauda ražošanas nozari uzskata par vienu no galvenajām nozarēm (36). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “Ķīnas ekonomikas būtiska pamatnozare un valsts stūrakmens” (37). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (38), ieskaitot konkrētos mērķus, kas attiecas uz tērauda lūžņiem (39). Rūpniecības politika, kas aptver tērauda lūžņus, izriet no valdības papildu dokumentiem, piemēram, mērķiem, kurus izvirzījusi Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija (MIIT), lai pakāpeniski palielinātu tērauda lūžņu izmantošanu (40).

(80)

13. piecgades ekonomikas un sociālās attīstības plānā (41) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (42). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (43).

(81)

“Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā” (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (44) (“katalogs”) dzelzs un tērauda nozare iekļauta veicināmo nozaru sarakstā. Konkrēti, katalogā mudināts “izstrādāt un pielietot tehnoloģijas, kas nodrošina augstāku veiktspēju, augstu kvalitāti, un modernizēt tērauda izstrādājumus, citustarp ietverot augstas stiprības, vismaz 600 MPa, loksnes automobiļiem, augstas veiktspējas tēraudu cauruļvadiem, kas paredzēti naftas un gāzes pārvadīšanai, platas un biezas augstas stiprības plāksnes kuģiem, jūras konstruktīvo tēraudu kuģubūvei, vidēja biezuma plāksnes, vismaz 420 MPa, ēkām, tiltiem un citām konstrukcijām, tēraudu ātrgaitas un smagsvara kravu dzelzceļam, silīcijtēraudu ar zemiem dzelzs zudumiem un augstu magnētisko indukciju, pret koroziju un nodilumu izturīgu tēraudu, nerūsējošo resurstaupīgo leģēto tēraudu (modernu nerūsējošo ferīta tēraudu, nerūsējošo dupleksa tēraudu un nerūsējošo slāpekļa tēraudu), speciālā tērauda stieņus un augstas veiktspējas galvenās daļas (augstas veiktspējas mehānismus, 12.9 vai augstākas kategorijas bultskrūves, augstas stiprības atsperes un ilgmūžīgus gultņus) un kaltus augstas kvalitātes speciālā tērauda materiālus (darbarīku un veidņu tēraudu, nerūsējošo tēraudu, mašīnbūves tēraudu u. c.)”. Kataloga piemērojamību ir apstiprinājusi nesena antisubsidēšanas izmeklēšana, kas attiecās uz konkrētiem ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem (“KVP”) (45).

(82)

Turklāt, lai gan pēc PTO nolēmuma (46) galu galā ir kļuvis mazāk eksporta ierobežojumu attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražošanai būtiskajiem izejresursiem, pēdējos gados ĶTR ir saglabājusi dažādus šādus ierobežojumus. Konkrēti, ĶTR ir saglabājusi izvedmuitu tērauda lūžņiem un cinkam, kā arī feromangānam (47). Tas atbilst ieviestajai iekšzemes rūpniecības stiprināšanas politikai, kas izklāstīta 13. piecgades krāsaino metālu jomas plānā, kurā prasīts stingri kontrolēt jaunizveidotās cinka kausētavas un tehnoloģiski reformēt novecojušo cinka ražošanas jaudu (48). Līdzīgi 13. piecgades minerālresursu jomas plāns paredz valsts kontroli pār cinka ieguves jaudu un aicina koncentrēt resursus “mugurkaula” uzņēmumos izraudzītos ģeogrāfiskos apgabalos (49).

(83)

ĶV sniedz arī papildu norādījumus par dzelzs un tērauda nozares attīstību saskaņā ar daudzveidīgiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos (50). Pašreizējā jaudas pārpalikuma problēma, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

(84)

Tāpēc tiek konstatēts, ka ĶV ir ieviesusi valsts politiku, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu un to ražošanā izmantoto izejvielu ražošanā.

(85)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (51).

(86)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnas Tautas Republikā (52). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu iesniegšanas procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (53). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (54).

(87)

Tāpēc šķiet, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot un iegādājoties zemi Ķīnas Tautas Republikā, rodas izkropļojumi. Minētie tiesību akti attiecas arī uz dzelzs un tērauda nozari un aptver pārskatāmā ražojuma ražotājus eksportētājus.

(88)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka dzelzs un tērauda nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(89)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnas Tautas Republikā nevar pilnībā attīstīties, jo ir traucētas darba ņēmēju un darba devēju iespējas izmantot tiesības apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus. ĶTR nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (55). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (56). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (57). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir kropļotas.

(90)

Arī uz dzelzs un tērauda nozari, kas ietver pārskatāmo ražojumu, attiecas aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē gan tieši (saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

(91)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka dzelzs un tērauda nozarē ir kropļotas algu izmaksas, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(92)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos kropļota.

(93)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (58), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (59) un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomikas un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (60). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (61).

(94)

Lai gan tiek atzīts, ka varētu būt dažādi tiesību instrumenti, kas attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālus noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, nozīmīgi pierādījumi liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā (62). Arī iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās gūtie konstatējumi ir likuši secināt to pašu (63).

(95)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (64).

(96)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (65). Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(97)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(98)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(99)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(100)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(101)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotājiem ir pieejams finansējums, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus, vai to darbība kā citādi nav neatkarīga no valsts.

(102)

Komisija norāda, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi neattiecas tikai uz dzelzs un tērauda nozari vispār. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.2.1.–3.2.2.5. iedaļā un ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.2.2.6.–3.2.2.8. iedaļā un ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(103)

Lai ražotu lietus caurulēm paredzētus savienotājelementus, ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Ja lietu caurulēm paredzētus savienotājelementu ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, tad cenas, ko ražotāji maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(104)

Rezultātā ne vien nav iespējams izmantot lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu ielaidi un tā tālāk.

(105)

Analīze 3.2.2.2.–3.2.2.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī dzelzs un tērauda nozarē (ieskaitot lietus caurulēm paredzētus savienotājelementus), liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV un Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(106)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādina, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens Ķīnas ražotājs un ka netika iesniegtas pretenzijas, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(107)

Reprezentatīvās valsts izvēle balstījās uz šādiem kritērijiem:

(108)

Kā ir paskaidrots 2018. gada 20. jūnija paziņojumā, Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir apzinājusi četras iespējamās reprezentatīvās valstis – Argentīnu, Brazīliju, Taizemi un Turciju – un ir uzaicinājusi ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt citas valstis.

(109)

Attiecībā uz reprezentatīvo valsti pēc 2018. gada 20. jūnija paziņojuma Komisija saņēma iesniegumu no Ķīnas ražotāja Jinan Meide Casting Co., Ltd. (“2018. gada 18. jūlijā sniegtā informācija”). Ražotājs ir iebildis pret Komisijas nodomu izmantot pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzēto metodiku un ir iesniedzis dažas piezīmes, kas jau aplūkotas 35. un 36. apsvērumā.

(110)

Attiecībā uz ekonomikas attīstības līmeni Komisija norāda, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem gan Taizeme, gan Brazīlija, gan Turcija ir vienā ienākumu līmenī – tās ir valstis ar vidēji augstiem ienākumiem. Tādēļ Taizeme, Turcija un Brazīlija šajā ziņā ir vienlīdz piemērotas reprezentatīvās valstis. Savukārt Argentīna ir ierindota pie valstīm ar augstiem ienākumiem, tāpēc analīzē tā vairs detalizētāk netika aplūkota.

(111)

Sniegtajā informācijā Jinan Meide Casting Co., Ltd. ģeogrāfiskās, kultūras un ekonomiskās tuvības dēļ atbalstīja, ka par reprezentatīvo valsti izmanto Taizemi, nevis Turciju. Pārējie argumenti attiecas uz Turciju un tās augstāko attīstības līmeni salīdzinājumā ar Taizemi un ĶTR, turklāt Turcija ir ES kandidātvalsts un Turcijai ir muitas savienība ar ES.

(112)

Attiecībā uz to, ka Turcija ir ES kandidātvalsts un to, ka Turcija ir muitas savienībā ar ES, Komisija norāda arī, ka šie fakti nav būtiski, lai novērtētu, vai valsts ir piemērota reprezentatīvā valsts. Jinan Meide nav sniedzis argumentus vai pierādījumus, kā šo faktoru dēļ valsti vairs nevarētu atzīt par potenciālu reprezentatīvo valsti. Šajā ziņā vienlīdz piemērota ir kā Taizeme, tā Turcija. Arī kultūras un ģeogrāfiskais tuvums neietekmē valsts piemērotību. Piemērotības novērtējums ir balstīts uz ekonomiskiem, nevis kultūras vai ģeogrāfiskiem kritērijiem. Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(113)

Kā norādīts 2018. gada 20. jūnija paziņojumā, Komisija nespēja iegūt publiskus finanšu datus par Brazīliju. Pēc papildu analīzes Komisija apstiprināja, ka šāda informācija nav pieejama, kā jau tas tika noteikts sākotnēji. Neviena ieinteresētā persona nenorādīja arī alternatīvus avotus, kur būtu šādi dati. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tālākā analīzē būtu jāaplūko tikai Taizeme un Turcija.

(114)

Kā minēts 2018. gada 20. jūnija paziņojumā, Komisija atklāja publiski pieejamus šādu pārskatāmā ražojuma ražotāju finanšu pārskatus iespējamajās reprezentatīvajās valstīs:

(115)

Pēc 2018. gada 20. jūnija paziņojuma visu triju uzņēmumu 2017. gada rezultāti tika darīti pieejami datubāzē Orbis (68). 2017. gadā Siam rentabilitāte kļuva negatīva. Tāpēc reprezentatīvās valsts atlasē Komisija ņēma vērā pārējos divus uzņēmumus: BIS Taizemē un Trakya Döküm Turcijā.

(116)

BIS ražo gandrīz tikai pārskatāmo ražojumu vien. Publiski pieejama informācija liecina, ka tā ražotie ražojumi ietver tikai lietus caurulēm paredzētus savienotājelementus, kuri ražoti atbilstoši Amerikas, Lielbritānijas un DIN standartiem.

(117)

Trakya Döküm ir liela grupa, kas ražo daudzus citus ražojumus. Publiski pieejama informācija liecina, ka Trakya Döküm ražotie ražojumi ir paredzēti šādu nozaru vajadzībām: autobūve, sadzīves tehnika, hidrauliskās iekārtas, elektroierīces, mašīnbūve, dzelzceļš, piederumi un būvmateriāli (arī caurulēm paredzēti savienotājelementi un skavas no kaļamās dzelzs) un citi tādi ražojumi kā skavošanas līdzekļi, ķēdes un rokriteņi. Pārskatāmais ražojums ir tikai maza daļa no tās ražošanas apjoma.

(118)

Tādējādi BIS ražo gandrīz tikai pārskatāmo ražojumu, savukārt no Trakya Dükum ražotajām astoņām ražojumu kategorijām pārskatāmais ražojums veido tikai vienu apakškategoriju. Tāpēc, ņemot vērā, ka BIS kopējā apgrozījumā lielāku daļu veido pārskatāmais ražojums, Komisija uzskatīja, ka informācija, kas ir pieejama par BIS, ir piemērotāka nekā par Trakya Döküm pieejamā informācija. Tas ir tāpēc, ka BIS pārdošanas, vispārējie un administratīvie izdevumi (PVA) un peļņas rādītāji ir tiešāk saistīti ar pārskatāmo ražojumu, savukārt Trakya dati ir mazāk precīzi.

(119)

Ciktāl ir runa par informāciju, kas attiecas uz ražošanas faktoriem, Komisijai par abām valstīm – Turciju un Taizemi – ir pieejama pietiekami detalizēta informācija. Komisija analizēja Ķīnas importa daļu Taizemē un Turcijā attiecībā uz galveno ražošanas faktoru, proti, tērauda lūžņiem. Taizemē tikai 4 % no visa importa ir ar ĶTR izcelsmi. Ķīnas importa daļu Turcijā nevarēja noteikt, jo vairāk nekā 50 % no tērauda lūžņu importa deklarēts kā imports Turcijas brīvās tirdzniecības zonās, nenorādot izcelsmi. Tāpēc, tā kā par lielāko daļu no galvenā ražošanas faktora importa Turcijā nav pieejama informācija par izcelsmi un tāpēc nav iespējams izslēgt importu no ĶTR, par piemērotāku reprezentatīvo valsti tika uzskatīta Taizeme.

(120)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, mērķis ir iespējamā reprezentatīvajā valstī atrast visus vai iespējami daudzus attiecīgos neizkropļotos ražošanas faktorus, ko izmanto Ķīnas ražotāji, un pēc iespējas neizkropļotas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izdevumus un peļņu.

(121)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Taizeme atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par atbilstošu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Taizemei ir ievērojams pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms un pieejams pilnīgs visu ražošanas faktoru, PVA un peļņas datu kopums.

(122)

Tā kā bija konstatēts, ka Taizeme šajā gadījumā ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, nebija nepieciešams turpināt analizēt Taizemes sociālās un vides aizsardzības līmeni.

(123)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta ceturto daļu “[s]aliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(124)

Tālab Komisija izmantoja Taizemes uzņēmuma BIS PVA izdevumus un peļņu, kā tie norādīti BIS 2017. gada peļņas un zaudējumu pārskata rādītājos.

(125)

Par šo jautājumu noteiktajā desmit dienu termiņā piezīmes netika saņemtas.

(126)

BIS peļņas un zaudējumu pārskata rādītājos nav atsevišķi norādītas ražošanas pieskaitāmās izmaksas. Šā iemesla dēļ Komisija uzskatīja, ka ir piemērotāk izmantot šim procesam raksturīgās pieskaitāmās izmaksas, kas pamatotas ar pārbaudītu tālāk 135. apsvērumā norādīto izlasē iekļautā Savienības ražotāja informāciju.

(127)

Komisija 2018. gada 20. jūnija paziņojumā norādīja – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos Global Trade Atlas (GTA). Turklāt 2019. gada 8. marta paziņojumā tā ir norādījusi, ka izmantos Taizemes Valsts Statistikas biroja/Taizemes Bankas informāciju attiecībā uz algām ražošanas nozarē un Taizemes Elektroenerģijas ražošanas iestādes informāciju attiecībā uz enerģijas izmaksām.

(128)

Kā jau minēts 39. apsvērumā, 2018. gada 20. jūnija paziņojumā Komisija centās izveidot tādu ražošanas faktoru un avotu sākotnējo sarakstu, kurus paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, kā materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko jebkurš ražotājs, kas sadarbojas, izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(129)

Ķīnas ražotāji nesadarbojās, tāpēc Komisija, lai precizētu kaļamā čuguna savienotājelementu ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, paļāvās uz pieprasījuma iesniedzēja informāciju.

(130)

Attiecībā uz ražošanas faktoriem Jinan Meide Casting Co., Ltd. apgalvo, ka ražojumiem, no kuriem tiktu iegūta Ķīnas ražotāju izmantoto izejresursu surogātvērtība, vajadzētu atbilst 8 ciparu muitas kodam un, ja kods aptvertu citus ražojumus, būtu vajadzīgas korekcijas.

(131)

Kā jau norādīts 2018. gada 20. jūnija paziņojumā, sākot procedūru, tika izmantots 6 ciparu līmenis, jo tas atbilst Pasaules Muitas organizācijas standarta starptautiskajai produktu nomenklatūrai, sauktai par “Harmonizēto sistēmu” jeb “HS”. Tomēr, ja tika atrasta piemērota reprezentatīvā valsts, Komisija izmantoja visdetalizētāko šajā valstī pieejamo ciparu līmeni, lai normālās vērtības noteikšanai iespējami precīzi noteiktu dažādos izmaksu elementus. Tāpēc, kā redzams tālāk 1. tabulā, Komisija, ņemot vērā katrā atsevišķā gadījumā pieejamo informāciju, izmantoja kodus līdz 11 cipariem, kādi ir raksturīgi Taizemei.

(132)

Komisija nesaņēma piezīmes par konkrētiem ražošanas faktoriem, kas norādīti 2018. gada 20. jūnija paziņojuma 2. iedaļā.

(133)

Tā kā neviens Ķīnas ražotājs nav sniedzis atbildes uz anketas jautājumiem, tad Komisija izmantoja izmeklēšanā konstatētos faktus/faktorus, kas aprakstīti tālāk.

(134)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, kura apstiprināta pārbaudēs un atbilst arī pierādījumiem, kas gūti tās izmeklēšanas kontekstā, kuras rezultātā noteikti pasākumi (1. apsvērums), caurulēm paredzētu savienotājelementu ražošanā ir divi dažādi galvenie ražošanas procesi. Galvenā atšķirība starp procesiem saistīta ar izejmateriālu kausēšanas sākumposmu. Vienā no procesiem enerģiju, ko izmanto izejvielu karsēšanai, iegūst, dedzinot koksu tā saucamajā stāvceplī. Otrā procesā izejmateriālu karsēšanai izmantoto karstumu iegūst, izmantojot elektroenerģiju no lokizlādes. Tādējādi šajā pirmajā ražošanas posmā Komisija ir konstatējusi atšķirības attiecībā uz šo abu ražošanas procesu ražošanas faktoriem. Šīs atšķirības galvenokārt ir koksa patēriņa līmenis un elektroenerģijas patēriņa līmenis.

(135)

Pamatojoties uz informāciju, kas Komisijai bija pieejama no sākotnējās izmeklēšanas un šajā izmeklēšanā izveidotās izlases, lielākais kaļamā čuguna savienotājelementu ražotājs Ķīnas Tautas Republikā izmanto stāvcepļa tipa krāsnis, tāpēc Komisija nolēma izmantot šim ražošanas procesam raksturīgos ražošanas faktorus, patēriņa rādītājus un ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kuru pamatā ir informācija, ko Komisijai darījis pieejamu Savienības ražotājs, kas izmanto stāvcepļus.

(136)

Ņemot vērā visu pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, attiecīgā gadījumā ir noteikti šādi ražošanas faktori un saistītās tarifa pozīcijas Taizemes nomeklatūrā.

1. tabula

Ražošanas faktori

(137)

Attiecībā uz tērauda lūžņiem abi Ķīnas ražotāji, kas sniedza pilnīgas atbildes uz paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikuma jautājumiem, ir norādījuši HS kodu 7204 10. Tabulā ir norādīts Taizemei raksturīgais 11 ciparu kods, ko tādēļ, ka nebija sīkākas informācijas no Ķīnas ražotājiem un netika saņemtas piezīmes no citām ieinteresētajām personām, Komisija izmantoja saliktās normālās vērtības aprēķināšanai.

(138)

Viens no Savienības ražotājiem un viens no Ķīnas ražotājiem bija sniedzis informāciju par tādu ražošanas faktoru kā cinku, taču katrs ar citu kodu. Savienības ražotājs norādījis kodu 7901 11 00 (neapstrādāts cinks, neleģēts, ar cinka masas saturu 99,99 % vai vairāk), savukārt Ķīnas ražotājs ierosinājis izmantot kodu 2608 00 (cinka rūdas un koncentrāti). Komisija konstatēja, ka nav piemēroti izmantot cinka rūdai piešķirto kodu, un nolēma izmantot tabulā norādīto HS kodu, ko bija ierosinājis Savienības ražotājs.

(139)

Attiecībā uz ferosilīciju pieteikuma iesniedzēji ir norādījuši “Fe sakausējumi” bez koda. Ķīnas ražotājs, kā arī divi Savienības ražotāji ir ierosinājuši kodu 7202 21 00. Komisija izmantoja Taizemei raksturīgo 11 ciparu kodu, kas norādīts tabulā.

(140)

Attiecībā uz feromangānu pieteikuma iesniedzēji ir norādījuši “Fe sakausējumi” bez koda. Viens Ķīnas ražotājs ir ierosinājis HS kodu 7202 30, kas attiecas uz ferosilīcijmangānu. Tika konstatēts, ka Taizemei raksturīgais 11 ciparu kods, ko izmantoja Komisija, labāk raksturo ražošanas faktoru, ko izmanto caurulēm paredzēto savienotājelementu ražotāji.

(141)

Attiecībā uz smiltīm pastāvēja neatbilstība starp kodu, ko piedāvāja viens Ķīnas ražotājs, un izmeklēšanā konstatētajiem kodiem. Ķīnas ražotājs, kurš minēja “sveķu smiltis”, piedāvāja kodu 3824 10 00, kas attiecas uz “gatavām saistvielām lietņu veidnēm vai serdeņiem”, bet neatbilst viena Savienības ražotāja piedāvātajam ražošanas faktora aprakstam. Savienības ražotājs kodu nenorādīja. Pamatojoties uz ražošanas procesa aprakstu, Komisija izmantoja tabulā norādīto 11 ciparu kodu. Šis kods atbilst ASV Tirdzniecības ministrijas 2016. gada 21. oktobra memorandam (71) (“memorands”), ko Komisijai iesniedza viens no Ķīnas ražotājiem.

(142)

Attiecībā uz bentonītu 11 ciparu kods, kas norādīts tabulā un izmantots aprēķinam, attiecas uz tiem pašiem materiāliem, uz kuriem vispārīgākais 8 ciparu kods, ko bija piedāvājis viens no Savienības ražotājiem. Memorandā ir norādīts tas pats 11 ciparu kods. Tā attiecas uz “bentonītu”. Neviens ražotājs eksportētājs nepiedāvāja tarifa kodu bentonītam.

(143)

Situācijā, kad nebija informācijas par Taizemes tirgu, attiecībā uz visiem materiāliem Komisija izmantoja importa cenas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un šādas valstis, kuras nav tirgus ekonomikas valstis: Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ziemeļkoreju, Turkmenistānu un Uzbekistānu.

(144)

Komisija nolēma izslēgt importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 105. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē šajā lietā nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un to, ka ieinteresētās personas tos nav atspēkojušas, Komisija uzskatīja, ka tādi paši kropļojumi ir ietekmējuši eksporta cenas. Pēc 143. apsvērumā uzskaitīto valstu izslēgšanas imports no citām trešām valstīm saglabājas reprezentatīvs – 94 % līdz 100 % no kopējā Taizemē importētā apjoma.

(145)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu materiāliem ar piegādi līdz Ķīnas ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija pieskaitīja iekšzemes transporta izmaksas.

(146)

Attiecībā uz darbaspēka izmaksām Komisija izmantoja Valsts statistikas biroja, Digitālās ekonomikas un sabiedrības ministrijas darbaspēka apsekojuma datus (72). Konkrēti, Komisija tās aprēķināja, pamatojoties uz vidējo mēnešalgu, kam pieskaitītas visas papildu piemaksas darbiniekiem ražošanas nozarē. Pēdējais periods, par kuru bija pieejami dati, ir 2017. gada 1. ceturksnis, t. i., ceturksnis tieši pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda.

(147)

Tādu ražošanas faktoru kā koksu minējis viens no Savienības ražotājiem, norādot 6 ciparu kodu, kas attiecas uz “aglomerētu vai neaglomerētu akmeņogļu, lignīta vai kūdras koksu un puskoksu; retortoglēm”. Attiecībā uz šo ražošanas faktoru īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, ka šo koksu izmanto par enerģijas avotu – un nevis “ogļu putekļus” vai “karsējamās ogles”, ko var izmantot par izejmateriālu. Komisija izmantoja Taizemei raksturīgo 11 ciparu kodu, kas attiecas uz “ogļu koksu un puskoksu”. Šis kods bija precīzāks nekā kods, ko bija norādījis viens no Savienības ražotājiem, un konkrētāk attiecās uz koksu, kas tiek izmantots par enerģijas avotu.

(148)

Attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām Komisija izmantoja vidējo enerģijas pārdošanas cenu tiešajiem klientiem, kā tā norādīta Taizemes Elektroenerģijas ražošanas iestādes 2017. gada pārskatā (73).

(149)

Attiecībā uz dabasgāzi Komisija izmantoja arī datus, kas publicēti Taizemes Elektroenerģijas ražošanas iestādes 2017. gada pārskatā, kas attiecas uz 2017. gada vidējo dabasgāzes cenu 239 bāti par miljonu BTU (74). Taizemē izmantotā BTU (britu siltumvienība) ir izteikta tūkstošos kubikmetru (Savienības ražotāja lietotā mērvienība), izmantojot vienādību 1 000 m3 = 35 915 milj. BTU (75).

(150)

Salikto normālo vērtību Komisija aprēķināja šādos divos posmos.

(151)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Ķīnas ražotāji nesadarbojās, tāpēc Komisija izmantoja tos pašus rādītājus par materiāliem, darbaspēku un enerģiju un ar tiem saistīto patēriņu, kurus izmantoja lielākais Savienības ražotājs. Tā reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Taizemē un pieskaitīja iekšzemes transporta izmaksas.

(152)

Pēc tam minētajām ražošanas izmaksām Komisija piemēroja Taizemes uzņēmuma BIS PVA izdevumus un peļņu un lielākā Savienības ražotāja ražošanas pieskaitāmās izmaksas.

(153)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica (aprēķināja) (salikto) normālo vērtību EXW līmenī. Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, tad normālā vērtība tika noteikta valsts mērogā, nevis atsevišķi katram ražotājam.

(154)

Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta CIF līmenī, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas koriģēti līdz EXW līmenim.

(155)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecībā uz neatmaksājamām PVN izmaksām normālā vērtība tika koriģētu uz augšu par 8 %. Pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju, vedmaksas un apdrošināšanas cena tika koriģētas uz leju par 4–7 %.

(156)

Ķīnas ražotāji nesadarbojās, tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu EXW līmenī.

(157)

Ņemot to vērā, Komisija konstatēja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir ap 26 %.

(158)

Komisija tāpēc secina, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(159)

Kā jau minēts, tika konstatēts, ka caurulēm paredzētu savienotājelementu imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir noticis par dempinga cenām. Pilnīguma labad Komisija izmeklēja arī dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, ĶTR ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums.

(160)

ĶTR ražotāji nesadarbojās, tāpēc šī analīze tika balstīta uz Komisijai pieejamo informāciju, proti, pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un informāciju no tādiem citiem neatkarīgiem pieejamajiem avotiem kā oficiālā importa statistika un informācija, kas izmeklēšanas laikā tika iegūta no ieinteresētajām personām.

(161)

Pieprasījumā ietvertā informācija (76) liecina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms Ķīnas Tautas Republikā nav zināms. Tirgus ir sadrumstalots, tajā darbojas daudzi mazie ražotāji un daži lielie ražotāji. Pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija ir noteikusi kopējo ražošanas jaudu sešiem no 30 zināmajiem ražotājiem, proti, vismaz 310 000 t apmērā.

(162)

Abi ražotāji, kas sniedza atbildes uz atlases anketas jautājumiem, norāda, ka neizmantotā jauda bijusi aptuveni 10 %. Pieņemot, ka citu ražotāju neizmantotā ražošanas jauda ir tāda pati, iegūstam neizmantoto jaudu 31 000 tonnas. Pat izmantojot šo piesardzīgo pieeju, Ķīnas neizmantotā jauda atbilst vairāk nekā 80 % no Savienības patēriņa.

(163)

Lai noteiktu iespējamo importa dinamiku gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, Komisija izvērtēja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā.

(164)

Šajā sakarā Komisija izdevumā Global Trade Atlas (77) pārbaudīja informāciju par HS kodu 7307 19, kas attiecas uz lietiem dzelzs, cnmui (78) vai tērauda caurulēm paredzētiem savienotājelementiem. Pieejams ir tikai 6 ciparu līmeņa kods, un, kā izrādās, tas aptver ražojumus ārpus šīs pārskatīšanas tvēruma, tādus kā plastiskā čuguna savienotājelementus, gropētus savienojumus u. c.

(165)

Tādējādi analīzei Komisija izmantoja atbildes uz atlases anketas jautājumiem, ko bija snieguši 2 Ķīnas ražotāji, un konstatēja, ka cenas ES tirgū ir pievilcīgākas nekā konkrētos eksporta tirgos un iekšzemes tirgū. Tāpēc, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgus kļūtu vēl pievilcīgāks un būtu iespējams, ka konkrēti daudzumi, kas pašlaik tiek pārdoti citos tirgos, tiktu novirzīti uz Savienības tirgu. Imports no ĶTR Savienībā varētu ievērojami palielināties, turklāt tas būtu imports par dempinga cenām.

(166)

Izmeklēšanā liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no Ķīnas Savienības tirgū turpinājās imports par dempinga cenām. Ņemot vērā faktorus, kas aplūkoti 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā, Komisija secināja arī, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir ļoti iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportēs ievērojamus caurulēm paredzētu savienotājelementu daudzumus uz Savienību par dempinga cenām. Tādējādi Komisija secina, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir liela iespējamība, ka dempings turpinātos.

(167)

Kā norādīts 27. apsvērumā, neviens no Taizemes ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Taizemes iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija piemēros pamatregulas 18. pantu, konstatējumus par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību pamatojot ar pieejamajiem faktiem. Komisija saņēma piezīmes no Tirdzniecības ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta un no Taizemes uzņēmuma BIS Pipe Fitting Industry. Šīs piezīmes ir aplūkotas tālāk 196. un 197. apsvērumā.

(168)

Taizemes ražotāju nesadarbošanās dēļ Komisija, lai noteiktu normālo vērtību Taizemē, izmantoja pieejamos faktus. Šajā nolūkā tika izmantota pieteikuma iesniedzēja sniegtā informācija.

(169)

Tādējādi normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz iekšzemes cenām Taizemē, kuras noteiktas no iekšzemes cenu saraksta, kurā iekļauti daudzi ražojuma veidi. Tā kā cenu saraksts tika atzīts par novecojušu, tad sarakstā iekļautajām cenām tika piemērots korekcijas koeficients, kas tika iegūts, izmantojot oficiālo statistiku un papildu informāciju, kuras pamatā bija tirgus izpēte. Lai iegūtu EXW cenas, tika atņemta aplēstā izplatītāju peļņa un transporta izmaksas.

(170)

Taizemes eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta CIF līmenī, pamatojoties uz Eurostat datiem par importa cenu, kas koriģēti līdz EXW līmenim.

(171)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju, vedmaksas un apdrošināšanas cena tika koriģētas uz leju par 5–9 %.

(172)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma normālo vērtību, ko bija norādījis pieprasījuma iesniedzējs, un eksporta cenu EXW līmenī.

(173)

Ņemot to vērā, Komisija konstatēja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir ap 33 %.

(174)

Komisija tāpēc secina, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(175)

Papildus konstatējumam, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis dempings, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Taizemē, saistība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmenis Savienībā, Savienības tirgus pievilcīgums.

(176)

Lai izvērtētu, kāda varētu būt iespējamā eksporta dinamika no Taizemes pasākumu atcelšanas gadījumā, sadarbības trūkuma dēļ Komisija izmantoja no publiskiem avotiem (uzņēmumu tīmekļa vietnēm un GTA GTP statistikas) labāko pieejamo informāciju un pieprasījumā sniegto informāciju.

(177)

Pieprasījumā minēti trīs ražotāji Taizemē. Turklāt pēc izmeklēšanas sākšanas Taizemes iestādes ir apzinājušas 30 potenciālus ražotājus (79), no kuriem divi jau ir minēti pieprasījumā. Tomēr ir sniegta tikai daļēja informācija par Taizemes ražošanas nozares ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu.

(178)

Sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts, ka diviem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kas veica lielāko daļu Taizemes eksporta, neizmantotā jauda ir 38 % jeb 8 200 tonnu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju to darījumdarbības apjoms kopš tā laika lielā mērā ir palicis nemainīgs (abi uzņēmumi ražo gandrīz tikai caurulēm paredzētus savienotājelementus).

(179)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai starplaikā neizmantotā jauda varētu būt absorbēta citos tirgos. Kopējais eksports no Taizemes 2011. gadā, sākotnējās izmeklēšanas periodā, sasniedza 16 506 tonnas. Kopējais eksporta apjoms 2017. gadā bija 18 610 tonnas, t. i., aptuveni par 2 100 tonnām vairāk nekā 2011. gadā.

(180)

Komisija secināja, ka kopš maksājumu piemērošanas tikai daļa no neizmantotās jaudas, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, tika novirzīta uz citiem tirgiem. Iekšzemes tirgus ir niecīgs (< 10 % no pārdošanas apjoma) un arī nebija spējis absorbēt neizmantoto jaudu.

(181)

Tāpēc iespējams, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, lielāko daļu sākotnējā izmeklēšanā noteiktās neizmantotās jaudas, proti, 8 200 tonnas (22 % no Savienības patēriņa), vēl aizvien var izmantot un novirzīt uz Savienības tirgu. Pat pamatojoties uz piesardzīgu pieņēmumu, ka neizmantotā jauda ir samazinājusies atbilstoši kopējam eksporta pieaugumam, pieejamā neizmantotā jauda būtu 6 100 tonnu jeb 17 % no Savienības tirgus.

(182)

Balstoties uz minēto, Komisija secināja, ka Taizemē ir pieejams būtisks jaudas pārpalikums un ka tādēļ ir liela iespējamība, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā importa apjoms būtiski pieaugtu.

(183)

Lai gan tika piemēroti antidempinga maksājumi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Taizeme joprojām eksportēja uz Savienību un tās tirgus daļa bija 4,5 %, tātad Savienības tirgus bija saglabājis pievilcīgumu un bija pievilcīgs eksporta galamērķis. Ņemot vērā Taizemes ražotāju zemo jaudas izmantojumu, pastāv liela iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Taizemes eksportētāji censtos atgūt zaudēto tirgus daļu.

(184)

Taizemes eksporta statistika liecina, ka kaļamā čuguna savienotājelementu vidējās cenas uz gandrīz visiem pārējiem galvenajiem eksporta tirgiem, izņemot Savienību, ir paaugstinājušās. Šī cenu starpība var būt skaidrojama ar ražojumu klāsta atšķirībām vai spēkā esošo pasākumu atšķirības. Ņemot vērā Taizemes ražotāju nesadarbošanos, Komisija nevar ticami novērtēt šīs cenu starpības.

(185)

Izmeklēšana liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Taizemes Savienības tirgū turpinājās par dempinga cenām. Papildus relatīvi zemajiem importa apjomiem salīdzinājumā ar Savienības patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija ņēma vērā lielo neizmantoto jaudu un Taizemes ražotāju iepriekšējo praksi.

(186)

Ņemot vērā faktorus, kas aplūkoti 4.3.1. un 4.3.2. iedaļā, Komisija secina, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams ievērojams eksporta pieaugums uz Savienību par dempinga cenām.

(187)

Pārskatāmo ražojumu attiecīgajā periodā Savienībā ražoja pieci ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(188)

Pamatojoties uz informāciju, kuru bija sniegusi Savienības ražošanas nozare, Komisija noteica, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis aptuveni 33 000 tonnu. Kā norādīts 17. apsvērumā, izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāv vairāk nekā 70 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma.

(189)

Komisija noteica Savienības patēriņu, summējot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu Savienībā, kas pieejams no Eurostat Taric līmenī.

(190)

Pārskatāmā ražojuma patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(191)

Savienības patēriņš salīdzinājumā ar 2014. gadu pēc tam, kad 2016. un 2017. gadā tas bija palielinājies, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija samazinājies par 3 %. Kaļamā čuguna savienotājelementu tirgus ir piesātināts, un attiecīgajā periodā tajā nav novērotas lielas svārstības.

(192)

Komisija izvērtēja, vai saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu attiecīgo valstu izcelsmes lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu imports būtu jāvērtē kopumā.

(193)

Dempinga starpība, kas ir konstatēta attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis slieksni. Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(194)

Sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka novērtējums kopumā ir lietderīgs, ņemot vērā salīdzināmus konkurences nosacījumus starp importu no šīm divām valstīm un līdzīgo Savienības ražojumu, proti, tiem bija vieni un tie paši tirdzniecības kanāli un klientu kategorijas. Šajā izmeklēšanā par šo jautājumu Komisija nav saņēmusi pierādījumus, ka būtu notikušas izmaiņas. Tāpēc Komisija uzskata, ka minētie konstatējumi joprojām ir derīgi.

(195)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti. Tāpēc imports no ĶTR un Taizemes tika vērtēts kopumā.

(196)

Taizemes pārstāvniecība un Taizemes ražotājs BIS Pipe Fitting Industry Co., Ltd. apgalvo, ka imports no Taizemes būtu jāizslēdz no pārskatīšanas, jo importa apjoms pastāvīgi samazinās un kumulācija ar importu no ĶTR nav ne juridiski, ne ekonomiski pamatota.

(197)

Komisija noraida šos apgalvojumus, jo izmeklēšana, kurā izmantoti detalizēti Eurostat dati, liecina, ka, lai gan imports no Taizemes samazinājās, importa apjoms, kas pārsniedz 5 % no importa kopapjoma, joprojām ir ievērojams un tāpēc saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu to var izmantot vērtējumam kopumā.

(198)

Komisija noteica no ĶTR un Taizemes veiktā importa apjomu Savienībā, pamatojoties uz Eurostat datiem Taric līmenī un importa tirgus daļu, salīdzinot šos importa apjomus ar 2. tabulā atspoguļoto patēriņu Savienībā.

3. tabula

Importa apjoms Savienībā (t)

(199)

Pārskatāmā ražojuma importa apjoms no attiecīgajām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā ir samazinājies par 22 %.

(200)

Tirgus daļa importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ir samazinājusies par 6 procentpunktiem no 32 % līdz 26 %. Šī tirgus daļa samazinājās galvenokārt laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām. Šī tendence atbilst importa dinamikai.

4. tabula

Savienības tirgus daļa

(201)

Tāpēc visā attiecīgajā periodā, kaut arī bija ieviesti pasākumi, turpinājās imports no ĶTR un Taizemes Savienībā.

(202)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat importa statistiku Taric līmenī. No ĶTR un Taizemes Savienībā veiktā importa vidējām cenām bija šāda dinamika.

5. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(203)

Importa cenas no Taizemes attiecīgajā periodā ir saglabājušās diezgan stabilas, savukārt importam no ĶTR 2014. gadā bija daudz zemāks cenu līmenis nekā importam no Taizemes, bet līdz attiecīgā perioda beigām starpība ir samazinājusies.

(204)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(205)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(206)

Salīdzinājums liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importam no ĶTR un Taizemes Savienības tirgū vidējais cenu samazinājums bijis attiecīgi 47 % un 44 %.

(207)

Lai gan importam no attiecīgajām valstīm vidējās cenas pieauga, ko izraisīja galvenokārt ĶTR importa cenu pieaugums, tomēr cenu samazinājuma līmeņi saglabājās ievērojami.

(208)

Tirgus daļai, ko ieguvis pārskatāmā ražojuma imports no citām trešām valstīm, ir bijusi šāda dinamika.

6. tabula

Importa tirgus daļa

(209)

Mazliet īslaicīgi palielinājusies 2015. un 2016. gadā, tirgus daļa importam par dempinga cenām no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ir saglabājusies stabila.

(210)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie indeksi (rādītāji), kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(211)

Kā minēts 17. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(212)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(213)

Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares iesniegtajiem datiem un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(214)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(215)

Abi datu kopumi tika atzīti par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīviem.

(216)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(217)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(218)

Kaut arī bija samazinājies patēriņš, Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %.

8. tabula

Savienības ražošanas jauda (t)

(219)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā nemainījās. Faktors, ka ierobežo jaudu, ir atkvēlināšanas process, kurā ir nepieciešami būtiski aktīvi (krāsnis) un laiks. Krāsnis nevar ātri apturēt vai sakarsēt, un tās patērē ļoti daudz enerģijas.

9. tabula

Savienības ražošanas jaudas izmantojums

(220)

Palielinoties Savienības ražošanas apjomam, jaudas izmantojums ir palielinājies par 4 procentpunktiem.

(221)

Atbilstoši ražošanas apjoma pieaugumam un neskatoties uz patēriņa samazinājumu, savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājies par 7 %, tādējādi tie spēja gūt labumu no piemērotā antidempinga maksājuma.

10. tabula

Savienības pārdošanas apjoms (t)

(222)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā ir palielinājusies par 6 procentpunktiem jeb 11 %, savukārt imports par dempinga cenām tajā pašā periodā ir samazinājies par 22 %, un iepriekš importēto cauruļu savienotājelementu pārdošana faktiski ir daļēji aizstāta.

11. tabula

Savienības tirgus daļa

(223)

Nodarbinātība pilnslodzes ekvivalentos (PSE) atbilda Savienības ražošanas apjomu pieaugumam tikai daļēji, kas liecina par to, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir racionalizējusi ražošanas procesu un palielinājusi ražīgumu.

12. tabula

Nodarbinātība (PSE)

(224)

Savienības ražošanas nozare ir spējusi uzlabot ražīgumu, kā rezultātā Savienības ražošanas apjoms ir pieaudzis straujāk nekā nodarbinātība (izteikta PSE).

13. tabula

Ražīgums (t/PSE)

(225)

Ražīguma pieaugumu ir veicinājušas arī rūpniecības inovācijas: roboti turpina aizstāt rūpnīcu strādniekus jo īpaši tādās jomās kā apstrāde griežot un preču nosūtīšana.

(226)

Kā norādīts 2. tabulā, patēriņš Savienībā no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ir samazinājies par vairāk nekā 1 000 tonnām, savukārt importa par dempinga cenām apjoms tajā pašā periodā ir samazinājies par vairāk nekā 2 000 tonnām. Savienības ražošanas nozare, izmantojot importa par dempinga cenām samazināšanos, ir spējusi palielināt pārdošanas apjomu par vairāk nekā 1 000 tonnām.

(227)

Kā jau ir paskaidrots 3. iedaļā, dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās nozīmīgā apjomā.

(228)

Tā kā importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR un Taizemes bija daudz mazāks nekā sākotnējā izmeklēšanas periodā, Komisija secina, ka dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir ievērojami mazāka nekā sākotnējā izmeklēšanā.

(229)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

15. tabula

Tonnas ražošanas vidējās izmaksas Savienībā

(230)

Samazināšanās tendenci ir izraisījis importa par dempinga cenām spiediens uz tirgu.

(231)

Izlasē iekļauto ražotāju vidējā pārdošanas cena Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %, savukārt vidējās ražošanas izmaksas tajā pašā periodā palielinājās par 4 %, kā tas parādīts tālāk.

(232)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā ir palielinājušās par 5 %.

16. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(233)

Attiecīgajā periodā krājumu līmenis perioda beigās ir samazinājies. Kopumā tas samazinājās par 33 %. Šis samazinājums atspoguļo to, ka Savienības ražotāji ir uzlabojuši iekšējo politiku, kuras mērķis ir racionalizēt krājumus, lai atbrīvotu apgrozāmo kapitālu.

17. tabula

Krājumi (t)

(234)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā izstrādājuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(235)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā ir samazinājusies par 24 %, jo īpaši pēc 2016. gada.

(236)

Neto naudas plūsma, proti, Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, līdz 2016. gadam ievērojami palielinājās, tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz zemākajam līmenim, bet joprojām bija par 17 % lielāka nekā 2014. gadā.

(237)

Savienības ražotāju ieguldījumu dinamika apstiprina, ka šī nozare ir ļoti kapitālietilpīga. Ir jāveic būtiski ieguldījumi, lai panāktu atbilstību aizvien stingrākiem vides standartiem, kā arī lai atsvērtu pieaugošās ražošanā nepieciešamā personāla izmaksas, ieviešot robotus. Viena izlasē iekļautā ražotāja laika grafiks/apstiprināšanas process ir izraisījis ieguldījumu samazināšanos pārskata izmeklēšanas periodā, sākot no 2015. gada, bet neiezīmē izmaiņas tendencē. Patiesībā Savienības ražotāji uzskata, ka būs nepieciešami būtiski papildu ieguldījumi, lai nākotnē saglabātu pietiekamu rentabilitātes līmeni.

(238)

Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā, izteikts procentos no aktīvu uzskaites neto vērtības, ir samazinājies par 26 %. Tas galvenokārt ir saistīts ar ražošanas aktīvos izmantotā kapitāla pieaugošo vērtību salīdzinājumā ar nedaudz sarūkošo peļņu attiecīgajā periodā.

(239)

Pateicoties pietiekamai rentabilitātei un ienākumam no ieguldījumiem, izlasē iekļautie Savienības ražotāji kopumā varēja piesaistīt kapitālu saviem nepieciešamajiem kapitāla izdevumiem. Tomēr daži Savienības ražotāji norāda, ka, ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz pasākumu turpināšanu un ieguldījumiem nākotnē, kļūst grūtāk piesaistīt kapitālu.

(240)

Kad 2013. gada maijā bija noteikti galīgie antidempinga pasākumi, importam no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā sākās tendence samazināties. Samazinoties importa apjomiem par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas, mazinājās negatīvā ietekme uz Savienības tirgu.

(241)

Tas savukārt palīdzēja uzlabot Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā, ļaujot atgūties no dempinga iepriekšējās kaitējošās ietekmes.

(242)

Tas veicināja ražošanas apjoma un Savienības ražotāju pārdošanas apjomu palielināšanos, pozitīvas naudas plūsmas un ienākumu no ieguldījumiem un nodrošināja stabilu, kaut arī sarūkošu rentabilitāti.

(243)

Tomēr, lai gan Savienības ražošanas nozare lielā mērā ir atguvusies no iepriekšējā kaitējuma un acīmredzami ir uz pareizā ceļa, lai saglabātu savu stāvokli ilgtermiņā, tās stāvoklis joprojām ir nestabils tāpēc, ka tās izaugsmes potenciāls Savienības tirgū ir ļoti ierobežots un turpinās spiediens uz cenām.

(244)

Turklāt nozares lielās kapitālietilpības dēļ tā ir īpaši sensitīva pret pārdošanas apjoma vai vienības cenas samazināšanos.

(245)

Attiecībā uz minēto Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(246)

Komisija 245. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko nodara imports par dempinga cenām no ĶTR un Taizemes.

(247)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs, Savienības tirgus pievilcīgumu un importa no attiecīgajām valstīm ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(248)

Kā secināts 182. un 162. apsvērumā, attiecīgajās valstīs ir ievērojams jaudas pārpalikums. Komisija konstatēja, ka nav faktoru, kas varētu liecināt, ka tuvākajā nākotnē attiecīgajās valstīs vai kādas citas trešās valsts tirgū varētu ievērojami palielināties iekšzemes pieprasījums pēc pārskatāmā ražojuma, kas absorbētu šo neizmantoto jaudu.

(249)

Kā paskaidrots 165. un 183. apsvērumā, Savienības tirgus ražotājiem eksportētājiem no attiecīgajām valstīm ir pievilcīgs.

(250)

To apstiprina laikposms no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada jūnijam, kurā pēc tam, kad uz laiku tika atcelts antidempinga maksājums uzņēmuma Jinan Meide ražotajam pārskatāmajam ražojumam, ievērojami palielinājās imports no Ķīnas. Šis ražotājs 2017. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un visā attiecīgajā periodā novēroto parasto vērtību pirmajā ceturksnī divkāršoja savu zemo cenu importa apjomu Savienībā.

(251)

Pamatojoties uz to, ja pasākumu nebūtu, ražotāji no attiecīgajām valstīm, iespējams, strauji palielinātu savu klātbūtni Savienības tirgū gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā, turklāt par dempinga cenām, kas būtu ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(252)

Ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražotājiem tiktu nodarīts kaitējums. Lielos daudzumos ieplūstot importam no Ķīnas un Taizemes par cenām, kas būtu zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, Savienības ražošanas nozare būtu spiesta ievērojami samazināt ražošanu, un tas īsā laikā samazinātu rentabilitāti.

(253)

Tā kā Savienības ražošanas nozare ir sensitīva pret ražošanas apjomu vai pārdošanas cenu samazināšanos, tad ļoti strauji pasliktinātos rentabilitāte un citi darbības rādītāji.

(254)

Caurulēm paredzētu savienotājelementu ražošana ir kapitālietilpīga nozare. Lai darbinātu lietuvi, ir vajadzīgas lielas iekārtas, ieskaitot krāsnis, formēšanas iekārtas, galvanizācijas un atkvēlināšanas konveijerus. Turklāt robottehnika, kas, lai, risinot ar darbaspēka izmaksu pieaugumu Savienībā saistītās problēmas, aizstātu cilvēku darbaspēku, ir ļoti dārga. Atsevišķa vītņgriešanas automāta iegāde, kurš derīgs viena konkrēta veida savienotājelementiem, var izmaksāt līdz 1 miljonam EUR. Attiecībā pret nozarei raksturīgo apgrozījumu un peļņu tie ir ļoti lieli izdevumi.

(255)

Nepieciešamie pastāvīgie ieguldījumi ilgtermiņa aktīvos vairs nebūtu pamatoti, un jau iegūto ieguldījumu aktīvu atgūšana nebūtu droša. Tas varētu izraisīt rūpnīcu slēgšanu, kā dēļ tiktu zaudētas darbvietas, un galu galā nozare varētu iznīkt.

(256)

Ļoti iespējams, ka pasākumu atcelšanas dēļ ievērojami pieaugtu imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un rezultātā atkārtotos būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(257)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju, mazumtirgotāju un lietotāju intereses.

(258)

Sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga negatīva ietekme uz personām, uz kurām tie attiecas.

(259)

Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, var secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nebūtu Savienības interesēs.

(260)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Savienības ražošanas nozares stāvoklis strauji pasliktinātos zemāku pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu ziņā, kā rezultātā ievērojami samazinātos rentabilitāte. Pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei pilnībā izmantot savu potenciālu Savienības tirgū, kurā valda vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(261)

Tāpēc spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(262)

Kā minēts 20. apsvērumā, Komisija iekļāva izlasē trīs importētājus un aicināja tos sadarboties izmeklēšanā. Neviens no viņiem neatsaucās.

(263)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka, ņemot vērā importētāju peļņu un piegādes avotus, pasākumu noteikšanas negatīvā ietekme uz importētājiem, ja tāda būtu, nebūtu nesamērīga.

(264)

Pašreizējā izmeklēšanā lietas materiālos Komisijai nav pieejami pierādījumi, kas liecinātu par pretējo, un tādējādi var apstiprināt, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finansiālo stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(265)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem šajā izmeklēšanā un aicināja sadarboties. Neviens lietotājs nesadarbojās.

(266)

Pašreizējā izmeklēšanā lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi tos ietekmētu negatīvi. Zemās cenas dēļ pārskatāmā ražojuma daļa arī kopējās jauno konstrukciju vai iekārtu izmaksās ir ierobežota.

(267)

Pamatojoties uz to, tiek apstiprināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju finansiālo stāvokli un ka pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(268)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt galīgos antidempinga pasākumus ĶTR un Taizemes izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam.

(269)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavotu lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importam.

(270)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Tām tika dots laiks, kurā tās varēja iesniegt piezīmes par minētās informācijas izpaušanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(271)

Noteiktajā 25 dienu termiņā piezīmes netika saņemtas.

(272)

Ņemot vērā Regulas 2018/1046 (80) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(273)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tā pārskatāmā ražojuma importam, kuru ražo šie uzņēmumi un tātad – konkrēti nosauktie tiesību subjekti. Minētās likmes nevar izmantot attiecībā uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojuši citi uzņēmumi, kas nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(274)

Visi lūgumi piemērot šādas individuālas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc subjekta nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības subjektu izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (81), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības subjektos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(275)

Ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja nav sniegusi atzinumu,