“1.   Ar šo regulu paredz procedūras un nosacījumus, lai izsniegtu vīzas plānotām uzturēšanās reizēm dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.”;

“4.   Piemērojot šo regulu, dalībvalstis pilnībā ievēro Savienības tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību principiem lēmumus par pieteikumiem, kas paredzēti šajā regulā, pieņem, katru gadījumu izskatot atsevišķi.”;

“1.   Dalībvalsts var piekrist pārstāvēt citu dalībvalsti, kas saskaņā ar 5. pantu ir kompetenta, nolūkā minētās dalībvalsts vārdā izskatīt pieteikumus un lemt par tiem. Dalībvalsts var arī ierobežoti pārstāvēt citu dalībvalsti – vienīgi, lai pieņemtu pieteikumus un reģistrētu biometriskos identifikatorus.”;

“3.   Ja saskaņā ar 1. punkta otro teikumu pārstāvība ir ierobežota, datu saņemšanu un pārsūtīšanu pārstāvētajai dalībvalstij veic saskaņā ar attiecīgajiem datu aizsardzības un drošības noteikumiem.

4.   Pārstāvošā dalībvalsts ar pārstāvēto dalībvalsti slēdz divpusēju vienošanos. Tajā:

“7.   Pārstāvētā dalībvalsts paziņo Komisijai par pārstāvības pasākumiem vai par minēto pasākumu izbeigšanu, vēlākais, 20 kalendārās dienas pirms tie stājas spēkā vai tiek izbeigti, izņemot nepārvaramu apstākļu gadījumos.

8.   Tajā pašā laikā, kad tiek veikta 7. punktā minētā paziņošana, pārstāvošās dalībvalsts konsulāts informē gan citu dalībvalstu konsulātus, gan Savienības delegāciju attiecīgajā jurisdikcijā par pārstāvības pasākumiem vai par šādu pasākumu izbeigšanu.”;

“10.   Ja dalībvalsts nav ne klātesoša, ne pārstāvēta trešā valstī, kurā pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz pieteikums, minētā dalībvalsts saskaņā ar 43. pantu cenšas sadarboties ar ārpakalpojumu sniedzēju minētajā trešā valstī.

11.   Ja dalībvalsts konsulāts attiecīgajā vietā saskaras ar ilgstošiem tehniskiem nepārvaramiem iemesliem, minētā dalībvalsts citai dalībvalstij minētajā vietā lūdz pagaidu pārstāvību attiecībā uz visām vai dažām pieteikuma iesniedzēju kategorijām.”;

“1.   Pieteikumus iesniedz ne agrāk kā sešus mēnešus, un jūrnieki, kas veic amata pienākumus, ne agrāk kā deviņus mēnešus pirms plānotā apmeklējuma sākuma un parasti ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms plānotā apmeklējuma sākuma. Atsevišķos pamatotos steidzamības gadījumos konsulāts vai centrālās iestādes var atļaut pieteikumus iesniegt vēlāk nekā 15 kalendārās dienas pirms plānotā apmeklējuma sākuma.”;

“4.   Neskarot 13. pantu, pieteikumus var iesniegt:

“5.   Pieteikuma iesniedzējam, lai iesniegtu pieteikumu, neprasa ierasties personīgi vairāk kā vienā vietā.”;

“1.   Pieteikuma iesniedzēji, iesniedzot pieteikumu, ierodas personīgi, lai tiktu iegūti viņu pirkstu nospiedumi saskaņā ar 13. panta 2. un 3. punktu un 13. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Neskarot šā punkta pirmo teikumu un 45. pantu, pieteikuma iesniedzēji var pieteikumus iesniegt elektroniski, ja šāda iespēja ir pieejama.”;

“1.   Katrs pieteikuma iesniedzējs iesniedz rokrakstā vai elektroniski aizpildītu pieteikuma veidlapu, kā paredzēts I pielikumā. Pieteikuma veidlapu paraksta. To var parakstīt manuāli vai – ja dalībvalsts, kas ir kompetenta izskatīt pieteikumu un pieņemt par to lēmumu, atzīst elektronisko parakstu, – elektroniski.”;

“1.a   Ja pieteikuma iesniedzējs pieteikumu paraksta elektroniski, elektroniskais paraksts ir kvalificēts elektroniskais paraksts Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 12) punkta nozīmē.

1.b   Pieteikuma veidlapas elektroniskās versijas saturs, ja to izmanto, ir tāds, kā paredzēts I pielikumā.”;

“3.   Veidlapa ir pieejama vismaz šādās valodās:

Papildus a) apakšpunktā minētajai(-ām) valodai(-ām) veidlapu var darīt pieejamu arī jebkurā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā.”;

“4.   Ja uzņēmējas valsts valsts valoda(-as) nav iestrādāta(-as) veidlapā, tulkojumu minētajā(-ās) valodā(-ās) pieteikuma iesniedzējiem dara pieejamu atsevišķi.”;

“3.   Nepilnīgs to apliecinošo dokumentu saraksts, kurus var lūgt pieteikuma iesniedzējam, lai pārliecinātos par to, vai ir ievēroti 1. un 2. punktā uzskaitītie nosacījumi, ir dots II pielikumā.

4.   Dalībvalstis var prasīt pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pierādījumu par apņemšanos segt izdevumus vai par privātu izmitināšanu, vai par tām abām, aizpildot veidlapu, ko izstrādā katra dalībvalsts. Minētajā veidlapā jo īpaši norāda:

Veidlapa ir sagatavota ne tikai dalībvalsts valsts valodā(-ās), bet arī vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Veidlapas paraugu nosūta Komisijai.

5.   Konsulāti vietējā Šengenas sadarbībā izvērtē 1. punktā paredzēto nosacījumu īstenošanu, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus, kā arī migrācijas un drošības riskus.”;

“5.a   Ja tas nepieciešams, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus, kā minēts 48. pantā, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem apliecinošo dokumentu saskaņotu sarakstu, kas jāizmanto katrā jurisdikcijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 52. panta 2. punktā.”;

“6.   Var atteikties no šā panta 1. punktā ietvertajām prasībām, ja konsulātam vai centrālajām iestādēm ir zināms, ka pieteikuma iesniedzējs ir godprātīgs un uzticams, jo īpaši, ka iepriekš izsniegtās vīzas viņš izmantojis likumīgi, ja nav šaubu, ka, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, viņš ievēros Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (*3) 6. panta 1. punkta prasības.

“1.   Pieteikuma iesniedzēji maksā vīzas nodevu – EUR 80.

2.   Bērniem no sešu gadu vecuma, kas ir jaunāki par 12 gadiem, vīzas nodeva ir EUR 40.”;

“2.a   Vīzas nodevu EUR 120 vai EUR 160 apmērā piemēro, ja Padome pieņem īstenošanas lēmumu saskaņā ar 25.a panta 5. punkta b) apakšpunktu. Šo noteikumu nepiemēro bērniem, kas ir jaunāki par 12 gadiem.”;

“5.   Vīzas nodevu var atcelt:

“6.   Atsevišķos gadījumos iekasējamās vīzas nodevas apmēru var atcelt vai samazināt, ja tas palīdz veicināt kultūras vai sporta intereses, intereses ārpolitikas un attīstības politikas jomā, kā arī citās svarīgu sabiedrības interešu jomās, humānu iemeslu dēļ vai starptautisku saistību dēļ.”;

“9.   Komisija ik pēc trīs gadiem izvērtē vajadzību pārskatīt šā panta 1., 2. un 2.a punktā noteikto vīzas nodevu apmēru, ņemot vērā objektīvus kritērijus, piemēram, Eurostat publicētos datus par vispārējo inflāciju Savienības mērogā un dalībvalstu ierēdņu vidējo svērto algu. Pamatojoties uz minētajiem izvērtējumiem, Komisija vajadzības gadījumā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu par šīs regulas grozīšanu attiecībā uz vīzas nodevu apmēru.”;

“1.   Ārpakalpojumu sniedzējs, kas minēts 43. pantā, var iekasēt pakalpojumu maksu.”;

“4.a   Atkāpjoties no 4. punkta, trešās valstīs, kurās kompetentajai dalībvalstij nav konsulāta pieteikumu pieņemšanas nolūkā un to nepārstāv cita dalībvalsts, pakalpojumu maksa principā nepārsniedz EUR 80.

4.b   Izņēmuma apstākļos, kuros 4.a punktā minētais apmērs nav pietiekams, lai sniegtu pilnu pakalpojumu, var prasīt lielāku pakalpojumu maksu apmērā līdz, lielākais, EUR 120. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts par savu nodomu ļaut prasīt lielāku pakalpojumu maksu paziņo Komisijai vēlākais trīs mēnešus pirms tās ieviešanas sākuma. Paziņojumā norāda pakalpojumu maksas līmeņa noteikšanas pamatojumu, jo īpaši sīki izklāstītas izmaksas, kuru dēļ tiek noteikts lielāks apmērs.”;

“5.   Attiecīgā dalībvalsts var saglabāt iespēju, ka visi pieteikuma iesniedzēji var pieteikumus iesniegt tieši tās konsulātos vai tādas dalībvalsts konsulātā, ar kuru tai ir vienošanās par pārstāvību saskaņā ar 8. pantu.”;

“1.   Kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes pārbauda, vai:”;

“2.   Ja kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes konstatē, ka 1. punktā minētie nosacījumi ir ievēroti, pieteikums ir pieņemams un konsulāts vai centrālās iestādes:

“3.   Ja kompetentais konsulāts vai kompetentās dalībvalsts centrālās iestādes konstatē, ka 1. punktā minētie nosacījumi nav ievēroti, pieteikums nav pieņemams un konsulāts vai centrālās iestādes bez kavēšanās:

“4.   Atkāpjoties no 3. punkta, pieteikumu, kas neatbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām, var uzskatīt par pieņemamu humānu iemeslu dēļ, ar valsts interesēm saistītu iemeslu dēļ vai starptautisko saistību dēļ.”;

“4.   Konsulāts vai centrālās iestādes vajadzības gadījumā pārbauda iepriekšējo un plānoto uzturēšanās laiku ilgumu, lai pārliecinātos, ka pieteikuma iesniedzējs nav pārsniedzis dalībvalstu teritorijā maksimāli pieļaujamo atļautās uzturēšanās laiku neatkarīgi no tā, cik ilgs iespējamas uzturēšanās termiņš ir bijis atļauts ar valsts ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju.”;

“6.   Izskatot lidostas tranzītvīzas pieteikumus, konsulāts vai centrālās iestādes jo īpaši pārliecinās:”;

“8.   Izskatot pieteikumu, konsulāts vai centrālās iestādes pamatotos gadījumos var veikt pārrunas ar pieteikuma iesniedzēju un lūgt papildu dokumentus.”;

“1.   Apdraudējuma kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, starptautiskajām attiecībām vai sabiedrības veselībai iemeslu dēļ dalībvalsts var prasīt, lai citu dalībvalstu centrālās iestādes apspriestos ar tās centrālajām iestādēm, izskatot pieteikumus, ko iesnieguši kādu konkrētu trešo valstu valstspiederīgie vai šādu valstspiederīgo konkrētas kategorijas. Šāda apspriešanās neattiecas uz lidostas tranzītvīzu pieprasījumiem.

2.   Centrālās iestādes, ar kurām apspriežas, dod galīgo atbildi pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā septiņās kalendārajās dienās pēc apspriešanās. Ja atbildi nesniedz minētajā termiņā, tas nozīmē, ka tām nav pamata iebilst pret vīzas izsniegšanu.

3.   Par iepriekšējas apspriešanās prasības ieviešanu vai atsaukšanu dalībvalsts parasti paziņo Komisijai vēlākais 25 kalendārajās dienās, pirms tā kļūst piemērojama. Minēto informāciju vietējā Šengenas sadarbībā sniedz arī attiecīgajā jurisdikcijā.”;

“2.   Atsevišķos gadījumos, īpaši, ja ir nepieciešams pieteikumu sīkāk pārbaudīt, minēto laikposmu var pagarināt, ilgākais, līdz 45 kalendārajām dienām.”;

“2.a   Atsevišķos pamatotos steidzamības gadījumos lēmumus par pieteikumiem pieņem nekavējoties.”;

“2.   Ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs ievēro ieceļošanas nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta a) un c) līdz e) apakšpunktā, vairākkārtējas ieceļošanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu tiek izsniegtas ar šādiem derīguma termiņiem, izņemot gadījumus, ja vīzas derīguma termiņš pārsniedz ceļošanas dokumenta derīguma termiņu:

Saistībā ar vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanu neņem vērā lidostas tranzītvīzu un vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, kas izsniegta saskaņā ar 25. panta 1. punktu.”;

“2.a   Atkāpjoties no 2. punkta, izsniegtās vīzas derīguma termiņu atsevišķos gadījumos var saīsināt, ja pastāv pamatotas šaubas par to, vai ieceļošanas nosacījumi tiks ievēroti visā uzturēšanās periodā.

2.b   Atkāpjoties no 2. punkta, konsulāti vietējā Šengenas sadarbībā novērtē, vai 2. punktā izklāstītie noteikumi par vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanu ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus, kā arī migrācijas un drošības riskus, lai pieņemtu labvēlīgākus vai ierobežojošākus noteikumus saskaņā ar 2.d punktu.

2.c   Neskarot 2. punktu, vairākkārtējas ieceļošanas vīzu ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem var izsniegt pieteikuma iesniedzējiem, kuri pierāda vajadzību vai pamato nolūku ceļot bieži vai regulāri, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzēji pierāda savu godīgumu un uzticamību, īpaši iepriekšējo vīzu likumīgu izmantošanu, savu saimniecisko stāvokli izcelsmes valstī un patiesu nodomu atstāt dalībvalstu teritoriju pirms vīzas, kurai tie ir pieteikušies, termiņa beigām.

2.d   Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz šā panta 2.b punktā minēto novērtējumu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus attiecībā uz šā panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanai, kas ir jāpiemēro katrā jurisdikcijā, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus, migrācijas un drošības riskus un Savienības vispārējās attiecības ar attiecīgo trešo valsti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 52. panta 2. punktā.”;

“1.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par vīzas uzlīmes aizpildīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 52. panta 2. punktā.

2.   Dalībvalstis var pievienot valstu ierakstus vīzas uzlīmes sadaļā “Piezīmes”. Minētie ieraksti neatkārto obligātos ierakstus, kuri paredzēti saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru.”;

“4.   Vīzas uzlīmi vīzai vienai ieceļošanas reizei rokrakstā var aizpildīt vienīgi nepārvaramu tehnisku iemeslu gadījumā. Rokrakstā aizpildītā vīzas uzlīmē neveic nekādas izmaiņas.”;

“1.   Vīzas uzlīmi ielīmē ceļošanas dokumentā.”;

“1.a   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus vīzas uzlīmes ielīmēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 52. panta 2. punktā.”;

“1.   Dalībvalsts var prasīt, lai tās centrālās iestādes tiktu informētas par vīzām, ko citas dalībvalstis izsniegušas konkrētu trešo valstu valstspiederīgajiem vai konkrētām šādu valstspiederīgo kategorijām, taču tas neattiecas uz lidostas tranzītvīzām.

2.   Par šādas informēšanas prasības ieviešanu vai atsaukšanu dalībvalsts paziņo Komisijai vēlākais 25 kalendārajās dienās, pirms tā kļūst piemērojama. Minēto informāciju sniedz arī vietējā Šengenas sadarbībā attiecīgajā jurisdikcijā.”;

“2.   Lēmumu par atteikumu un iemeslus, kas ir tā pamatā, paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot VI pielikumā doto standartveidlapu, tās dalībvalsts valodā, kura ir pieņēmusi galīgo lēmumu par pieteikumu, un kādā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā.”;

“2.a   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem darbības norādes vīzu izsniegšanai pie robežas jūrniekiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 52. panta 2. punktā.”;

“1.   Dalībvalstis norīko konsulātos pietiekamu skaitu attiecīgu darbinieku, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar pieteikumu izskatīšanu, tādējādi sabiedrībai nodrošinot pieņemamu un saskaņotu pakalpojumu kvalitāti.”;

“1.a   Dalībvalstis nodrošina, ka visu vīzas procedūru konsulātos, ieskaitot pieteikumu iesniegšanu un rīcību ar tiem, vīzas uzlīmju drukāšanu un praktisku sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem, pārrauga nosūtītie darbinieki, lai nodrošinātu integritāti visos procedūras posmos.”;

“3.   Dalībvalstu centrālās iestādes nodrošina pietiekamu apmācību gan nosūtītiem darbiniekiem, gan vietējiem darbiniekiem un ir atbildīgas par to nodrošināšanu ar pilnīgu, precīzu un aktuālu informāciju par attiecīgiem Savienības un valsts tiesību aktiem.”;

“3.a   Ja pieteikumus izskata un par tiem lēmumus pieņem centrālās iestādes, kā minēts 4. panta 1.a punktā, dalībvalstis sniedz specifisku apmācību, lai nodrošinātu, ka minēto centrālo iestāžu darbiniekiem ir pietiekamas un aktuālas katrai valstij specifiskas zināšanas par vietējiem sociālekonomiskajiem apstākļiem un pilnīga un aktuāla informācija par attiecīgiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

3.b   Dalībvalstis arī nodrošina, ka konsulātiem ir pietiekams skaits pienācīgi apmācītu darbinieku, lai palīdzētu centrālajām iestādēm izskatīt pieteikumus un pieņemt lēmumus par tiem, jo īpaši, piedaloties vietējās Šengenas sadarbības sanāksmēs, veicot informācijas apmaiņu ar citiem konsulātiem un vietējām iestādēm, uz vietas vācot relevantu informāciju par migrācijas risku un krāpniecisku praksi un rīkojot pārrunas un papildu izskatīšanas.”;

“5.   Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv procedūra, kas ļauj pieteikuma iesniedzējiem iesniegt sūdzības par:

Konsulāti vai centrālās iestādes uztur sūdzību un tām sekojošo pasākumu reģistru.

Informāciju par šajā punktā paredzēto procedūru dalībvalstis dara pieejamu sabiedrībai.”;

“5.   Ārpakalpojumu sniedzējiem nekādu iemeslu dēļ nav atļauts piekļūt VIS. Piekļūt VIS drīkst vienīgi attiecīgi pilnvaroti konsulātu vai centrālo iestāžu darbinieki.”;

“7.   Izvēloties ārpakalpojumu sniedzēju, attiecīgā dalībvalsts novērtē organizācijas vai uzņēmuma uzticamību un maksātspēju un pārliecinās par to, ka nepastāv interešu konflikts. Novērtējums attiecīgā gadījumā ietver nepieciešamo licenču, komercdarbības reģistrācijas, statūtu un banku līgumu pārbaudi.”;

“9.   Dalībvalstis ir atbildīgas par noteikumu ievērošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību un nodrošina, ka ārpakalpojumu sniedzēju pārrauga personas datu aizsardzības uzraudzības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (*5) 51. panta 1. punktu.

“11.a   Līdz katra gada 1. februārim dalībvalstis ziņo Komisijai par savu sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem visā pasaulē un to pārraudzību, kā minēts X pielikuma C punktā.”;

“3.   Akreditētos komerciālos starpniekus regulāri pārrauga, veicot izlases veida pārbaudes, tostarp klātienes vai telefoniskas pārrunas ar pieteikuma iesniedzējiem, ceļojumu un izmitināšanas pārbaudi, un, ja uzskata par vajadzīgu, ar grupas atgriešanos saistīto dokumentu ticamības pārbaudi.”;

“1.   Konsulāti un Savienības delegācijas sadarbojas katrā jurisdikcijā, lai nodrošinātu saskaņotu kopējās vīzu politikas piemērošanu, ņemot vērā vietējos apstākļus.

Šajā nolūkā saskaņā ar Padomes Lēmuma 2010/427/ES (*6) 5. panta 3. punktu Komisija sniedz norādījumus Savienības delegācijām veikt šajā pantā noteiktus attiecīgus koordinācijas uzdevumus.

Ja attiecīgajā jurisdikcijā iesniegtos pieteikumus izskata un par tiem lēmumus pieņem centrālās iestādes, kā minēts 4. panta 1.a punktā, dalībvalstis nodrošina minēto centrālo iestāžu aktīvu iesaisti vietējā Šengenas sadarbībā. Darbinieki, kas piedalās vietējā Šengenas sadarbībā, ir pienācīgi apmācīti, un viņi ir iesaistīti pieteikumu izskatīšanā attiecīgajā jurisdikcijā.

“1.a   Dalībvalstis un Komisija jo īpaši sadarbojas, lai:

“3.   Dalībvalstis vietējā Šengenas sadarbībā apmainās ar šādu informāciju:

“7.   Gada ziņojumu katrā jurisdikcijā sagatavo katru gadu līdz 31. decembrim. Pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem, Komisija izstrādā gada pārskatu par situāciju vietējā Šengenas sadarbībā, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.”;