EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1148

(2019. gada 20. jūnijs)

par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 98/2013 (3) tika izveidoti saskaņoti noteikumi par to, kā darīt pieejamas, ievest, turēt īpašumā, lietot un izmantot Savienībā tādas vielas vai maisījumus, ko varētu ļaunprātīgi izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, nolūkā ierobežot to pieejamību plašai sabiedrībai un nodrošināt atbilstīgu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem visā piegādes ķēdē.

(2)

Lai arī Regula (ES) Nr. 98/2013 ir palīdzējusi samazināt apdraudējumu, ko Savienībā rada sprāgstvielu prekursori, ir nepieciešams stiprināt kontroles sistēmu attiecībā uz prekursoriem, kurus var izmantot improvizētu spridzekļu izgatavošanai. Ņemot vērā nepieciešamo izmaiņu daudzumu, skaidrības labad ir lietderīgi Regulu (ES) Nr. 98/2013 aizstāt.

(3)

Regula (ES) Nr. 98/2013 ierobežoja plašas sabiedrības locekļu piekļuvi sprāgstvielu prekursoriem un to lietošanu. Neatkarīgi no šā ierobežojuma dalībvalstīm tomēr bija iespēja izlemt plašas sabiedrības locekļiem piešķirt piekļuvi minētajām vielām ar licenču un reģistrācijas sistēmas starpniecību. Līdz ar to dalībvalstīs pastāv atšķirīgi sprāgstvielu prekursoru ierobežojumi un kontroles, kas rada šķēršļus tirdzniecībai Savienībā, tādējādi kavējot iekšējā tirgus darbību. Turklāt spēkā esošie ierobežojumi un kontroles nenodrošina pietiekamus sabiedrības drošības līmeņus, jo tie pienācīgi nenovērš iespējas noziedzniekiem iegādāties sprāgstvielu prekursorus. Improvizētu spridzekļu radītais apdraudējums joprojām ir liels un turpina izvērsties.

(4)

Tāpēc sistēma sprāgstvielu nelikumīgas izgatavošanas novēršanai būtu vēl vairāk jāuzlabo un jāsaskaņo, ņemot vērā sabiedrības drošības apdraudējuma izvēršanos, ko rada terorisms un citas smagas noziedzīgas darbības. Šādai uzlabošanai un saskaņošanai būtu arī jānodrošina sprāgstvielu prekursoru brīva aprite iekšējā tirgū, kā arī jāveicina ekonomikas dalībnieku konkurētspēja un inovācijas, piemēram, atvieglojot drošāku ķimikāliju izstrādi, kuras aizstātu sprāgstvielu prekursorus.

(5)

Kritēriji, pēc kuriem nosaka, kuri pasākumi būtu jāpiemēro kuriem sprāgstvielu prekursoriem, ietver apdraudējuma pakāpi, kas ir saistīta ar attiecīgo sprāgstvielu prekursoru, attiecīgā sprāgstvielu prekursora tirdzniecības apjomu un to vai ir iespējams noteikt koncentrācijas pakāpi, kuru nepārsniedzot sprāgstvielu prekursoru joprojām varētu izmantot likumīgiem mērķiem, kuriem tas ir darīts pieejams, vienlaicīgi nozīmīgi samazinot iespējamību minētos prekursorus izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai.

(6)

Plašas sabiedrības locekļiem nevajadzētu būt atļautam iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot konkrētus sprāgstvielu prekursorus koncentrācijā, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības masas procentos (masas %). Tomēr plašas sabiedrības locekļiem vajadzētu būt atļautam likumīgiem mērķiem iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot dažus sprāgstvielu prekursorus koncentrācijā, kas pārsniedz minētās robežvērtības, ar noteikumu, ka viņiem ir licence, lai to darītu. Ja pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona, dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā tādas juridiskās personas un jebkuras tādas personas iepriekšējo darbību, kura rīkojas vai nu individuāli vai kā juridiskās personas organizācijas daļa un kurai ir vadošs stāvoklis juridiskajā personā, pamatojoties uz pilnvarām pārstāvēt juridisku personu, pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai pilnvarām īstenot kontroli juridiskajā personā.

(7)

Attiecībā uz dažiem ierobežotiem sprāgstvielu prekursoriem, kuru koncentrācija pārsniedz šajā regulā paredzētās robežvērtības, nepastāv veids, kā plašas sabiedrības locekļi tos varētu lietot likumīgi. Tāpēc būtu jāizbeidz licencēšana attiecībā uz kālija hlorātu, kālija perhlorātu, nātrija hlorātu un nātrija perhlorātu. Licencēšana būtu jāatļauj vienīgi attiecībā uz ierobežotu skaitu ierobežotu sprāgstvielu prekursoru, attiecībā uz kuriem pastāv veids, kā plašas sabiedrības locekļi tos varētu lietot likumīgi. Šādai licencēšanai vajadzētu būt ierobežotai līdz tādai koncentrācijai, kas nepārsniedz šajā regulā paredzēto augšējo robežvērtību. Pārsniedzot minēto augšējo robežvērtību, sprāgstvielu nelikumīgas izgatavošanas risks ir lielāks nekā plašas sabiedrības locekļu veiktais minēto sprāgstvielu prekursoru nelielais likumīgais lietojums, ņemot vērā to, ka ar minēto prekursoru alternatīvām vai to zemāku koncentrāciju var sasniegt tādu pašu efektu. Ar šo regulu arī būtu jānosaka apstākļi, kas kompetentajām iestādēm būtu noteikti jāņem vērā, apsverot, vai izsniegt licenci. Tam kopā ar licences formātu, kas noteikts III pielikumā, būtu jāatvieglo citu dalībvalstu izsniegtu licenču atzīšana.

(8)	Vajadzētu būt iespējai citu dalībvalstu izsniegtu licenču savstarpējai atzīšanu veikt divpusēji vai daudzpusēji, lai sasniegtu vienotā tirgus mērķus.

(9)

Šajā regulā noteikto ierobežojumu un kontroles pasākumu piemērošanas nolūkā tiem ekonomikas dalībniekiem, kas attiecīgās vielas pārdod profesionāliem lietotājiem vai plašas sabiedrības locekļiem, kuri ir licences turētāji, vajadzētu būt iespējai balstīties uz informāciju, kas ir darīta pieejama piegādes ķēdes iepriekšējos posmos. Tāpēc ikvienam ekonomikas dalībniekam piegādes ķēdē būtu jāinformē reglamentēto sprāgstvielu prekursoru saņēmējs par to, ka uz minēto sprāgstvielu prekursoru darīšanu par pieejamu, ievešanu, turēšanu īpašumā vai lietošanu, ko veic plašas sabiedrības locekļi, attiecas šī regula, un to dara, piemēram, iepakojumam piestiprinot atbilstīgu etiķeti vai pārbaudot, ka atbilstīga etiķete ir piestiprināta iepakojumam, vai iekļaujot minēto informāciju drošības datu lapā, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (4) II pielikumu.

(10)

Ekonomikas dalībnieks un profesionāls lietotājs atšķiras ar to, ka ekonomikas dalībnieki dara pieejamu sprāgstvielu prekursoru citai personai, savukārt profesionālie lietotāji iegādājas vai ieved sprāgstvielu prekursoru tikai savām vajadzībām. Ekonomikas dalībniekiem, kas minēto vielu pārdod profesionāliem lietotājiem, citiem ekonomikas dalībniekiem vai plašas sabiedrības locekļiem, kuriem ir licence, būtu jānodrošina, ka viņu personāls, kas ir iesaistīts sprāgstvielu prekursoru tirdzniecībā, ir informēts par to, kuri no produktiem, ko tas dara pieejamu, satur sprāgstvielu prekursorus, piemēram, iekļaujot informāciju par to, ka produkts satur sprāgstvielu prekursoru, produkta svītrkodā.

(11)

Atšķirība starp profesionāliem lietotājiem, kuriem drīkstētu darīt pieejamus ierobežotos sprāgstvielu prekursorus, un plašas sabiedrības locekļiem, kuriem tos nedrīkstētu darīt pieejamus, ir atkarīga no tā, vai persona plāno izmantot attiecīgo sprāgstvielu prekursoru mērķiem, kas ir saistīti ar attiecīgās personas konkrēto komercdarbību, darījumdarbību vai profesiju, tostarp mežsaimniecisku, dārzkopības un lauksaimniecisku darbību – vai nu pilnas slodzes, vai daļējas slodzes – un nav obligāta prasība saistīt to ar tās zemes platības lielumu, kurā attiecīgā persona veic šo darbību. Tāpēc ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu darīt pieejamus ierobežotus sprāgstvielu prekursorus ne fiziskām, ne juridiskām personām, kas veic profesionālu darbību jomās, kurās konkrētie ierobežotie sprāgstvielu prekursori parasti netiek lietoti profesionālos nolūkos, nedz arī fiziskām vai juridiskām personām, kas iesaistītas darbībās, kuras nav saistītas ne ar kādu profesionālo nolūku.

(12)	Uz ekonomisko dalībnieku personālu, kas iesaistīts sprāgstvielu prekursoru darīšanā par pieejamiem, gadījumos kad tas izmanto sprāgstvielu prekursorus personīgām vajadzībām, vajadzētu attiekties tādiem pašiem šīs regulas noteikumiem, kādus piemēro plašas sabiedrības locekļiem.

(13)

Ekonomikas dalībniekiem būtu jāsaglabā darījumu dati, lai būtiski palīdzētu iestādēm novērst, atklāt un izmeklēt ar pašdarinātiem spridzekļiem izdarītus smagus noziegumus, saukt pie atbildības par tiem un pārbaudīt atbilstību šai regulai. Šajā nolūkā būtiska ir visu piegādes ķēdes aktoru un visu klientu identifikācija – vai tie būtu plašas sabiedrības locekļi, profesionāli lietotāji vai ekonomikas dalībnieki. Tā kā pašdarināti spridzekļi varētu tikt nelikumīgi izgatavoti un lietoti tikai ievērojamu laikposmu pēc sprāgstvielu prekursoru pārdošanas, darījumu dati būtu jāsaglabā, cik vien ilgi tas ir nepieciešami, samērīgi un atbilstīgi, lai veicinātu izmeklēšanas, un ņemot vērā vidējos pārbaudes laikposmus.

(14)

Šī regula būtu jāpiemēro arī ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas tiešsaistē, tostarp tiem, kas darbojas tiešsaistes tirdzniecības vietās. Tāpēc ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas tiešsaistē, būtu arī jāapmāca savs personāls un jāievieš piemērotas procedūras aizdomīgu darījumu atklāšanai. Turklāt tiem būtu jādara pieejami ierobežotie sprāgstvielu prekursori plašas sabiedrības locekļiem tikai tajās dalībvalstīs, kas uztur vai nosaka licencēšanas režīmu saskaņā ar šo regulu, un tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai šim plašās sabiedrības loceklim ir derīga licence. Pēc tam, kad ir pārbaudīta iespējamā klienta identitāte, piemēram, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (5) noteiktos mehānismus, ekonomikas dalībniekam būtu jāpārbauda, vai izsniegtā licence aptver paredzēto darījumu, piemēram, fiziski pārbaudot licenci sprāgstvielas prekursora piegādes laikā vai – ar iespējamā klienta piekrišanu – sazinoties ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura izsniedza licenci. Ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas tiešsaistē, tāpat kā tiem, kuri darbojas bezsaistē, arī būtu jāpieprasa profesionālo lietotāju deklarācijas par galalietošanu.

(15)

Tiešsaistes tirdzniecības vietas darbojas tikai kā starpnieki starp ekonomikas dalībniekiem, no vienas puses, un plašas sabiedrības locekļiem, profesionāliem lietotājiem vai citiem ekonomikas dalībniekiem, no otras puses. Tādēļ tiešsaistes tirdzniecības vietas nebūtu jāiekļauj ekonomikas dalībnieka definīcijā un nebūtu jāpieprasa tām instruēt savu personālu, kas ir iesaistīts ierobežotu sprāgstvielu prekursoru tirdzniecībā, attiecībā uz šajā regulā noteiktiem pienākumiem vai pārbaudīt iespējamā klienta identitāti un vajadzības gadījumā licenci vai no iespējamā klienta pieprasīt citu informāciju. Tomēr, ņemot vērā centrālo lomu, ko tiešsaistes tirdzniecības vietas ieņem tiešsaistes darījumos, tostarp attiecībā uz reglamentētu sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību, tām skaidri un efektīvi būtu jāinformē savi lietotāji, kuri ar to pakalpojumu starpniecību plāno darīt pieejamus reglamentētus sprāgstvielu prekursorus, par pienākumiem saskaņā ar šo regulu. Turklāt tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jāveic pasākumi, piemēram, piedāvājot instrumentus licenču pārbaudes atvieglošanai, lai palīdzētu nodrošināt, ka to lietotāji ievēro savus pienākumus attiecībā uz pārbaudi. Ņemot vērā to, ka arvien pieaug tiešsaistes tirdzniecības vietu nozīme attiecībā uz visu veidu piegādi, kā arī to, cik svarīgs ir šis iepirkuma kanāls – tostarp arī teroristu nolūkiem –, uz tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jāattiecina tie paši atklāšanas un ziņošanas pienākumi, kā uz ekonomikas dalībniekiem, savukārt procedūras aizdomīgu darījumu atklāšanai būtu pienācīgi jāpielāgo specifiskajai tiešsaistes videi.

(16)

Pienākumiem, kas tiešsaistes tirdzniecības vietām noteikti saskaņā ar šo regulu, nebūtu jākļūst par vispārējas pārraudzības pienākumu. Šajā regulā būtu jānosaka tikai specifiski pienākumi tiešsaistes tirdzniecības vietām attiecībā uz tādu aizdomīgu darījumu atklāšanu un ziņošanu, kuri notiek to tīmekļa vietnēs vai kuros izmanto to datošanas pakalpojumus. Tiešsaistes tirdzniecības vietas nebūtu uzskatāmas par atbildīgām, pamatojoties uz šo regulu, par darījumiem, kas netika atklāti, neraugoties uz to, ka tiešsaistes tirdzniecības vietai ir piemērotas, saprātīgas un samērīgas procedūras šādu aizdomīgu darījumu atklāšanai.

(17)

Ar šo regulu ekonomikas dalībniekiem tiek prasīts ziņot par aizdomīgiem darījumiem neatkarīgi no tā, vai iespējamais klients ir plašas sabiedrības loceklis, profesionāls lietotājs vai ekonomikas dalībnieks. Pienākumi saistībā ar reglamentētiem sprāgstvielu prekursoriem, tostarp pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem, būtu jāattiecina uz visām vielām, kas uzskaitītas I un II pielikumā – neatkarīgi no to koncentrācijas. Tomēr no šīs regulas darbības jomas ir izslēgti produkti, kuri sprāgstvielu prekursorus satur vienīgi tik mazā daudzumā un tik sarežģītos maisījumos, ka sprāgstvielu prekursoru ekstrakcija tehniski ir ārkārtīgi sarežģīta.

(18)

Lai uzlabotu šīs regulas piemērošanu, gan ekonomikas dalībniekiem, gan publiskajām iestādēm būtu jāparedz atbilstoša apmācība par šīs regulas noteiktajiem pienākumiem. Dalībvalstīs vajadzētu būt inspekcijas iestādēm, būtu regulāri jāorganizē izpratnes veicināšanas pasākumi, kas pielāgoti atsevišķu sektoru īpatnībām, un būtu jāuztur pastāvīgs dialogs ar ekonomikas dalībniekiem visos piegādes ķēdes līmeņos, tostarp ar tiem ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas tiešsaistē.

(19)

Vielas, ko noziedznieki izvēlas nelikumīgai sprāgstvielu izgatavošanai, var ātri mainīties. Tādēļ vajadzētu būt iespējai šajā regulā paredzēto ziņošanas pienākumu attiecināt arī uz citām vielām, vajadzības gadījumā steidzamības kārtā. Lai pielāgotos iespējamām izmaiņām vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, mainot tās koncentrācijas robežvērtības, virs kurām konkrētas saskaņā ar šo regulu ierobežotas vielas nedrīkst darīt pieejamas plašas sabiedrības locekļiem, un uzskaitot papildu vielas, attiecībā uz kurām ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(20)

Lai pievērstos tām vielām, kas vēl nav uzskaitītas I vai II pielikumā, bet par kurām dalībvalsts konstatē pietiekamu pamatu uzskatīt, ka tās varētu izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, būtu jāparedz drošības klauzula atbilstīgai Savienības procedūrai. Turklāt, ņemot vērā specifiskus riskus, kuriem paredzēts pievērsties šajā regulā, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm konkrētos apstākļos pieņemt drošības pasākumus, tostarp attiecībā uz tām vielām, uz kurām jau attiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt valsts pasākumi, par kuriem tās jau informējušas vai paziņojušas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 98/2013 13. pantu.

(21)	Tiesiskais regulējums tiktu vienkāršots, ja atbilstīgus uz drošību vērstus Regulas (EK) Nr. 1907/2006 ierobežojumus par amonija nitrāta darīšanu pieejamu iestrādātu šajā regulā. Šajā nolūkā būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikums.

(22)

Šajā regulā tiek prasīta persondatu apstrāde un to tālāka atklāšana trešām personām aizdomīgu darījumu gadījumā. Šāda apstrāde un atklāšana nozīmē iejaukšanos pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un uz persondatu aizsardzību. Attiecīgi būtu jānodrošina, ka tiek pienācīgi aizsargātas pamattiesības uz persondatu aizsardzību personām, kuru dati tiek apstrādāti, piemērojot šo regulu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (7) reglamentē persondatu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo regulu. Tāpēc persondatu apstrāde, kas ir saistīta ar licences piešķiršanu un ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tostarp attiecībā uz vispārīgiem datu aizsardzības principiem – likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojumi, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte –, kā arī prasību pienācīgi ievērot datu subjekta tiesības.

(23)

Komisijai būtu jāizvērtē šī regula, pamatojoties uz lietderības, efektivitātes, būtiskuma, saskaņotības un ES pievienotās vērtības kritērijiem. Minētajam izvērtējumam būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumam par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šīs regulas izvērtējuma nolūkā informācija būtu jāvāc regulāri.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ierobežot plašas sabiedrības locekļu piekļuvi sprāgstvielu prekursoriem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)	Regula (ES) Nr. 98/2013 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido saskaņotus noteikumus par to, kā darīt pieejamas, ievest, turēt īpašumā un lietot tādas vielas vai maisījumus, ko varētu ļaunprātīgi izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, nolūkā ierobežot attiecīgo vielu vai maisījumu pieejamību plašas sabiedrības locekļiem un nolūkā nodrošināt atbilstīgu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem visā piegādes ķēdē.

Šī regula neskar citus – stingrākus – Savienības tiesību aktu noteikumus attiecībā uz I un II pielikumā uzskaitītajām vielām.

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro vielām, kas uzskaitītas I un II pielikumā, un maisījumiem un vielām, kas satur minētās vielas.

2. Šo regulu nepiemēro:

a)	izstrādājumiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 3. punktā;

b)	pirotehniskajiem izstrādājumiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/29/ES (8) 3. panta 1. punktā;

c)	pirotehniskajiem izstrādājumiem, kurus saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēts nekomerciāli izmantot bruņotajos spēkos, tiesībaizsardzības iestādēs vai ugunsdzēsības dienestā;

d)	pirotehniskajam aprīkojumam, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/90/ES (9) darbības joma;

e)	pirotehniskajiem izstrādājumiem, kurus paredzēts izmantot aviokosmiskajā rūpniecībā;

f)	kapselēm, kuras paredzētas rotaļlietām;

g)	zālēm, kuras saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir likumīgi darītas pieejamas plašas sabiedrības loceklim, pamatojoties uz ārsta recepti.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“viela” ir viela, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punktā;

2)	“maisījums” ir maisījums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punktā;

3)	“izstrādājums” ir izstrādājums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 3. punktā;

4)	“darīšana par pieejamu” ir jebkura piegāde – par maksu vai bez maksas;

5)	“ievešana” ir vielas ievešana kādas dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tās galamērķa Savienībā, vai nu no citas dalībvalsts vai no trešās valsts saskaņā ar jebkuru muitas procedūru, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (10), tostarp tranzītu;

6)	“lietošana” ir lietošana, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 24. punktā;

7)	“aizdomīgs darījums” ir jebkurš darījums, kas saistīts ar regulētiem sprāgstvielu prekursoriem, attiecībā uz kuru, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, ir pamatots iemesls aizdomām, ka attiecīgā viela vai maisījums ir paredzēts nelikumīgai sprāgstvielu izgatavošanai;

8)	“plašas sabiedrības loceklis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas tādos nolūkos, kas nav saistīti ar attiecīgās personas komercdarbību, darījumdarbību vai profesiju;

“profesionāls lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publisko tiesību subjekts vai šādu personu vai subjektu grupa, kurai ir pierādāma vajadzība pēc ierobežotiem sprāgstvielu prekursoriem tādos nolūkos, kas ir saistīti ar tā komercdarbību, darījumdarbību, vai profesiju, tostarp lauksaimniecisku darbību – vai nu pilnas slodzes, vai daļējas slodzes – un nav obligāta prasība saistīt to ar zemes platības lielumu, kurā tiek veikta šī lauksaimnieciskā darbība, ar noteikumu, ka šādi nolūki neietver attiecīgo ierobežoto sprāgstvielu prekursoru darīšanu par pieejamiem citai personai;

10)	“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publisko tiesību subjekts vai šādu personu vai subjektu grupa, kas tirgū, vai nu bezsaistē, vai tiešsaistē, tostarp tiešsaistes tirdzniecības vietās, dara pieejamus reglamentētus sprāgstvielu prekursorus;

11)

“tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir starpniecības pakalpojuma sniedzējs, kas ļauj ekonomikas dalībniekiem, no vienas puses, un plašas sabiedrības locekļiem, profesionāliem lietotājiem vai citiem ekonomikas dalībniekiem, no otras puses, noslēgt darījumus attiecībā uz reglamentētiem sprāgstvielu prekursoriem tiešsaistes tirdzniecības vai pakalpojumu līgumu ceļā, kuri ir noslēgti vai nu tiešsaistes tirdzniecības vietas tīmekļa vietnē vai ekonomikas dalībnieka tīmekļa vietnē, kas izmanto datošanas pakalpojumus, kurus sniedz tiešsaistes tirdzniecības vieta;

12)	“ierobežots sprāgstvielu prekursors” ir I pielikumā uzskaitīta viela, kuras koncentrācija pārsniedz I pielikuma tabulas 2. slejā noteikto attiecīgo robežvērtību, tostarp maisījums vai cita viela, kurā minētajā pielikumā uzskaitīta viela ir tādā koncentrācijā, kas pārsniedz attiecīgo robežvērtību.

13)

“reglamentēts sprāgstvielu prekursors” ir I vai II pielikumā uzskaitīta viela, tostarp maisījums vai cita viela, kurā ir minētajos pielikumos uzskaitīta viela, izņemot homogēnus vairāk nekā 5 sastāvdaļu maisījumus, kuros katras I vai II pielikumā uzskaitītās vielas koncentrācija ir mazāka par 1 masas %;

14)

“lauksaimnieciska darbība” ir lauksaimniecības produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimnieciskiem nolūkiem, vai lauksaimniecības platības uzturēšana labā lauksaimniecības un vides stāvoklī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (11) 94. pantu.

4. pants

Brīva aprite

Ja vien šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos nav paredzēts citādi, dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē darīt pieejamu reglamentētu sprāgstvielu prekursoru, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar sprāgstvielu nelikumīgas izgatavošanas novēršanu.

5. pants

Darīšana par pieejamu, ievešana, turēšana īpašumā un lietošana

1. Ierobežotus sprāgstvielu prekursorus nedara pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, plašas sabiedrības locekļi tos neieved, netur īpašumā un nelieto.

2. Panta 1. punktā paredzētais ierobežojums attiecas arī uz maisījumiem, kas satur I pielikumā uzskaitītos hlorātus vai perhlorātus, ja minēto vielu kopējā koncentrācija maisījumā pārsniedz robežvērtību, kas kādai no vielām norādīta I pielikuma tabulas 2. slejā.

3. Dalībvalsts var saglabāt vai noteikt licencēšanas režīmu, ar kuru konkrētus ierobežotus sprāgstvielu prekursorus koncentrācijā, kas nepārsniedz attiecīgās augšējās robežvērtības, kuras izklāstītas I pielikuma tabulas 3. slejā, atļauj darīt pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, tiem tos ievest, turēt īpašumā vai lietot.

Saskaņā ar šādiem licencēšanas režīmiem plašas sabiedrības loceklis iegūst un pēc pieprasījuma uzrāda licenci ierobežotu sprāgstvielu prekursoru iegādei, ievešanai, turēšanai īpašumā vai lietošanai. Šādas licences saskaņā ar 6. pantu izsniedz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā minēto ierobežoto sprāgstvielu prekursoru ir paredzēts iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot.

4. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visiem pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu 3. punktā minēto licencēšanas režīmu. Paziņojumā izklāsta ierobežotos sprāgstvielu prekursorus, attiecībā uz kuriem dalībvalsts paredz licencēšanas režīmu saskaņā ar 3. punktu.

5. Komisija dara publiski pieejamu to pasākumu sarakstu, par kuriem dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 4. punktu.

6. pants

Licences

1. Katra dalībvalsts, kura izsniedz licences plašas sabiedrības locekļiem, kam ir likumīgas intereses iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot ierobežotus sprāgstvielu prekursorus, nosaka noteikumus licenču izsniegšanai saskaņā ar 5. panta 3. punktu. Izvērtējot, vai izsniegt licenci, dalībvalsts kompetentā iestāde ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, jo īpaši:

a)	pierādāmu vajadzību pēc ierobežotā sprāgstvielu prekursora un tā paredzētās lietošanas likumību;

b)	zemākas koncentrācijas ierobežota sprāgstvielu prekursora vai alternatīvu vielu pieejamību ar līdzīgu efektu;

c)	informāciju par personu, kas piesakās uz licenci, tostarp informāciju par iepriekšējiem pieteikuma iesniedzēju notiesājošiem spriedumiem Savienībā;

d)	uzglabāšanas procedūras, kas ieplānotas, lai garantētu, ka ierobežotais sprāgstvielu prekursors tiek droši uzglabāts.

2. Kompetentā iestāde atsakās izsniegt licenci, ja tai ir pamatots iemesls apšaubīt ierobežotā sprāgstvielu prekursora paredzētā lietojuma likumību vai plašas sabiedrības locekļa nolūku lietot to likumīgiem mērķiem.

3. Kompetentā iestāde var izvēlēties ierobežot licences derīgumu, nosakot tās vienreizēju vai daudzkārtēju lietojumu. Licences derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus. Līdz noteiktā derīguma termiņa beigām, kompetentā iestāde var noteikt licences turētājam pienākumu uzskatāmi parādīt, ka nosacījumi, saskaņā ar kuriem licence tika izsniegta, joprojām ir izpildīti. Licencē norāda ierobežotos sprāgstvielu prekursorus, attiecībā uz kuriem tā ir izsniegta.

4. Kompetentā iestāde var noteikt, ka pieteikuma iesniedzējiem jāmaksā licences pieteikuma nodeva. Šādas nodevas nepārsniedz pieteikuma apstrādes izmaksas.

5. Kompetentā iestāde var licenci apturēt vai atsaukt, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem licence tika izsniegta. Kompetentā iestāde licences turētājus par viņu licenču jebkādu apturēšanu vai atsaukšanu informē nekavējoties, izņemot gadījumus, kad tas apdraudētu notiekošas izmeklēšanas.

6. Jebkura kompetentās iestādes lēmuma apstrīdēšanu, kā arī strīdus par atbilstību licences nosacījumiem izskata atbilstīga struktūra, kuras kompetencē saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir šādas apstrīdēšanas un strīdi.

7. Dalībvalsts var atzīt citās dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu izsniegtās licences.

8. Dalībvalstis licencei var izmantot III pielikumā paredzēto formātu.

9. Kompetentā iestāde iegūst šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju par iepriekšējiem pieteikuma iesniedzēja notiesājošiem spriedumiem citās dalībvalstīs, izmantojot sistēmu, kas izveidota ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI (12). Minētā Pamatlēmuma 3. pantā minētās centrālās iestādes atbildes uz šādas informācijas lūgumiem sniedz 10 darba dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

7. pants

Informēšana piegādes ķēdē

1. Ekonomikas dalībnieks, kas ierobežoto sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu citam ekonomikas dalībniekam, informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, ka uz attiecīgā ierobežotā sprāgstvielu prekursora iegādi, ievešanu, turēšanu īpašumā vai lietošanu, ko veic plašas sabiedrības locekļi, attiecas 5. panta 1. un 3. punktā minētais ierobežojums.

Ekonomikas dalībnieks, kas reglamentēto sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu citam ekonomikas dalībniekam, informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, ka uz attiecīgā reglamentētā sprāgstvielu prekursora iegādi, ievešanu, turēšanu īpašumā vai lietošanu, ko veic plašas sabiedrības locekļi, attiecas 9. pantā noteiktais ziņošanas pienākums.

2. Ekonomikas dalībnieks, kas reglamentētos sprāgstvielu prekursorus dara pieejamus profesionālam lietotājam vai plašas sabiedrības loceklim, nodrošina un spēj uzskatāmi parādīt 11. pantā minētajām valsts inspekcijas iestādēm, ka tā personāls, kas ir iesaistīts reglamentēto sprāgstvielu prekursoru tirdzniecībā, ir:

a)	informēts, kuri no produktiem ko tas dara pieejamus, satur reglamentētus sprāgstvielu prekursorus;

b)	instruēts par 5.–9. punktā noteiktajiem pienākumiem.

3. Tiešsaistes tirdzniecības vieta veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās lietotāji, ja tie dara pieejamus reglamentētos sprāgstvielu prekursorus, izmantojot tās pakalpojumus, ir informēti par saviem pienākumiem, kuri noteikti šajā regulā.

8. pants

Pārbaude pārdošanas gaitā

1. Ekonomikas dalībnieks, kurš saskaņā ar 5. panta 3. punktu ierobežotu sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu plašas sabiedrības loceklim, attiecībā uz katru darījumu pārbauda minētā plašas sabiedrības locekļa identitātes pierādījumu un licenci atbilstīgi licencēšanas režīmam, kāds noteikts dalībvalstī, kur ierobežotu sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu, un reģistrē licencē ierobežotā sprāgstvielu prekursora daudzumu.

2. Lai pārbaudītu vai iespējamais klients ir profesionāls lietotājs vai cits ekonomikas dalībnieks, tas ekonomikas dalībnieks, kurš ierobežotu sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu profesionālam lietotājam vai citam ekonomikas dalībniekam, attiecībā uz katru darījumu, izņemot tad, ja šāda minētā iespējamā klienta pārbaude jau ir notikusi viena gada laikā pirms attiecīgā darījuma dienas un darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējiem darījumiem, pieprasa informāciju par:

a)	indivīda, kas ir pilnvarots pārstāvēt iespējamo klientu, identitātes pierādījumu;

b)	iespējamā klienta komercdarbību, darījumdarbību vai profesiju kopā ar uzņēmuma nosaukumu, adresi un pievienotās vērtības nodokļa identifikācijas numuru vai jebkādu citu attiecīgu uzņēmuma reģistrācijas numuru, ja tāds ir;

c)	iespējamā klienta ierobežotu sprāgstvielu prekursoru paredzēto lietojumu.

Dalībvalstis var izmantot IV pielikumā noteikto klienta paziņojuma formātu.

3. Lai pārbaudītu ierobežotā sprāgstvielu prekursora paredzēto lietojumu, ekonomikas dalībnieks izvērtē, vai paredzētais lietojums atbilst iespējamā klienta komercdarbībai, darījumdarbībai vai profesijai. Ekonomikas dalībnieks darījumu var atteikt, ja tam ir pamatots iemesls apšaubīt ierobežotā sprāgstvielu prekursora paredzētā lietojuma likumīgumu vai iespējamā klienta nolūku lietot to likumīgiem mērķiem. Par šādiem darījumiem vai to mēģinājumiem ekonomikas dalībnieks ziņo saskaņā ar 9. pantu.

4. Lai pārbaudītu šīs regulas ievērošanu un lai novērstu un atklātu sprāgstvielu nelikumīgu izgatavošanu, ekonomikas dalībnieki 1. un 2. punktā minēto informāciju glabā 18 mēnešus no darījuma norises dienas. Minētajā laikposmā informāciju dara pieejamu pārbaudei pēc valsts inspekcijas iestāžu vai tiesībaizsardzības iestāžu lūguma.

5. Tiešsaistes tirdzniecības vieta veic pasākumus, lai palīdzētu nodrošināt, ka tās lietotāji ievēro savus pienākumus, kuri noteikti šajā pantā, ja tie dara pieejamus ierobežotos sprāgstvielu prekursorus, izmantojot tās pakalpojumus.

9. pants

Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, pazušanas gadījumiem un zādzībām

1. Lai novērstu un atklātu sprāgstvielu nelikumīgu izgatavošanu, ekonomikas dalībnieki un tiešsaistes tirdzniecības vietas ziņo par aizdomīgiem darījumiem. Ekonomikas dalībnieki un tiešsaistes tirdzniecības vietas to dara pēc tam, kad tās ņēmušas vērā visus apstākļus, un jo īpaši, ja iespējamais klients izturas vienā vairākos no šādiem veidiem:

a)	šķietami nav pārliecināts par reglamentēto sprāgstvielu prekursoru paredzēto lietojumu;

b)	šķietami nepārzina reglamentēto sprāgstvielu prekursoru paredzēto lietojumu vai nespēj to ticami izskaidrot;

c)	plāno pirkt tādu daudzumu reglamentēto sprāgstvielu prekursoru, tādās kombinācijās vai tādās koncentrācijās, kas ir neparastas likumīgai lietošanai;

d)	nevēlas uzrādīt personu, dzīvesvietu vai – attiecīgā gadījumā – profesionāla lietotāja vai ekonomikas dalībnieka statusu apliecinošus dokumentus;

e)	uzstāj, ka izmantos neparastus samaksas paņēmienus, tostarp lielas skaidras naudas summas.

2. Ekonomikas dalībniekiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām ir piemērotas, saprātīgas un samērīgas procedūras aizdomīgu darījumu atklāšanai, kas pielāgotas specifiskajai videi, kurā tiek darīti pieejami reglamentēti sprāgstvielu prekursori.

3. Katra dalībvalsts izveido vienu vai vairākus valsts kontaktpunktus ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem un būtiskiem pazušanas gadījumiem un zādzībām, precīzi norādot to tālruņa numuru un e-pasta adresi, kā arī tīmekļa veidlapu vai jebkuru citu efektīvu rīku. Valsts kontaktpunkti ir pieejami 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

4. Ekonomikas dalībnieki un tiešsaistes tirdzniecības vietas drīkst atteikt aizdomīgu darījumu. Tās ziņo par aizdomīgo darījumu vai aizdomīga darījuma mēģinājumu 24 stundu laikā, kopš konstatēts, ka tas ir aizdomīgs. Ziņojot par šādiem darījumiem tās dalībvalsts valsts kontaktpunktam, kurā aizdomīgais darījums tika pabeigts vai mēģināts, ja iespējams, norāda klienta identitāti un visu informāciju, kuru dēļ tās uzskata, ka darījums ir aizdomīgs.

5. Ekonomikas dalībnieki un profesionāli lietotāji ziņo par būtiskiem reglamentētu sprāgstvielu prekursoru pazušanas gadījumiem un zādzībām 24 stundu laikā, kopš tas konstatēts, ziņojumu sniedzot tās dalībvalsts valsts kontaktpunktam, kurā pazušanas gadījums vai zādzība notikusi. Lemjot par to, vai pazušanas gadījums vai zādzība ir būtiska, tie ņem vērā, vai daudzums ir neparasts, ņemot vērā visus attiecīgā gadījuma apstākļus.

6. Plašas sabiedrības locekļi, kas ierobežotus sprāgstvielu prekursorus ir iegādājušies saskaņā ar 5. panta 3. punktu, ziņo par būtiskiem ierobežotu sprāgstvielu prekursoru pazušanas gadījumiem vai zādzībām 24 stundu laikā, kopš tas konstatēts, ziņojumu sniedzot tās dalībvalsts valsts kontaktpunktam, kurā pazušanas gadījums vai zādzība notikusi.

10. pants

Apmācība un izpratnes veicināšana

1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgus līdzekļus apmācībai un sniedz apmācību, lai panāktu, ka tiesībaizsardzības iestādes, pirmās palīdzības sniedzēji un muitas dienesti, pildot savus pienākumus, spēj atpazīt reglamentētu sprāgstvielu prekursorus un laikus un pienācīgi reaģēt uz aizdomīgu darbību. Dalībvalstis var pieprasīt īpašu papildu apmācību no Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2219 (13).

2. Dalībvalstis vismaz vienu reizi gadā organizē izpratnes veicināšanas pasākumus, kas pielāgoti katra atsevišķā sektora īpatnībām, kuros izmanto reglamentētus sprāgstvielu prekursorus.

3. Dalībvalstis regulāri organizē apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm, valstu uzraudzības iestādēm, ekonomikas dalībniekiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām, kā arī to nozaru pārstāvjiem, kurās izmanto reglamentētus sprāgstvielu prekursorus, lai veicinātu sadarbību un nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas efektīvi īsteno šo regulu. Ekonomikas dalībnieki ir atbildīgi gan par informācijas sniegšanu savam personālam par to, kā saskaņā ar šo regulu darāmi pieejami sprāgstvielu prekursori, gan par personāla izpratnes veicināšanu attiecībā uz šo jomu.

11. pants

Valsts inspekcijas iestādes

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka ir izveidotas kompetentas iestādes, kas pārbauda un kontrolē pareizu 5.–9. panta piemērošanu (“valsts inspekcijas iestādes”).

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka valsts inspekcijas iestādēm ir līdzekļi un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu pienācīgu to uzdevumu pārvaldību saskaņā ar šo regulu.

12. pants

Pamatnostādnes

1. Komisija regulāri atjaunina pamatnostādnes, lai palīdzētu ķimikāliju piegādes ķēdes aktoriem un kompetentajām iestādēm un lai sekmētu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem. Par visiem pamatnostāžu projektiem vai pamatnostāžu atjauninājumiem Komisija apspriežas ar Pastāvīgo komiteju prekursoru jomā. Pamatnostādnēs jo īpaši norāda:

a)	informāciju par to, kā veikt inspekcijas;

b)	informāciju par to, kā šajā regulā noteiktos ierobežojumus un kontroles piemērot reglamentētiem sprāgstvielu prekursoriem, ko plašas sabiedrības locekļi vai profesionāli lietotāji pasūtījuši attālināti;

c)	informāciju par to, kādi iespējamie pasākumi jāpieņem tiešsaistes tirdzniecības vietām, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu;

d)	informāciju par to, kā apmainīties ar attiecīgo informāciju starp kompetentajām iestādēm un valstu kontaktpunktiem un starp dalībvalstīm;

e)	informāciju par to, kā atpazīt aizdomīgus darījumus un par tiem ziņot;

f)	informāciju par uzglabāšanas kārtību, kas nodrošina reglamentētā sprāgstvielu prekursora drošu uzglabāšanu;

g)	citu informāciju, ko var uzskatīt par noderīgu.

2. Kompetentās iestādes nodrošina to, lai 1. punktā paredzētās pamatnostādnes regulāri tiktu izplatītas tādā veidā, kādā kompetentās iestādes to uzskata par piemērotu, saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti pamatnostādnēs.

3. Komisija nodrošina, ka 1. punktā minētās pamatnostādnes ir pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās.

13. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

14. pants

Drošības klauzula

1. Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrētu vielu, kura nav uzskaitīta I vai II pielikumā, varētu izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, tā drīkst ierobežot vai aizliegt darīt pieejamu, ievest, turēt īpašumā un lietot minēto vielu vai jebkādu to saturošu maisījumu vai vielu, vai arī nodrošināt, ka uz attiecīgo vielu attiecina ziņošanas pienākumus, kā tie noteikti 9. pantā.

2. Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrētu vielu, kura uzskaitīta I pielikumā, varētu izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, izmantojot koncentrāciju, kas ir tāda pati vai zemāka nekā I pielikuma tabulas 2. vai 3. slejā norādītās robežvērtības, tā drīkst vēl vairāk ierobežot vai aizliegt minēto vielu darīt pieejamu, ievest, turēt īpašumā un lietot, nosakot zemāku robežvērtību.

3. Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls noteikt robežvērtību, kuru pārsniedzot uz II pielikumā uzskaitīto vielu attiecina ierobežojumus, ko parasti piemēro ierobežotiem sprāgstvielu prekursoriem, tā drīkst ierobežot vai aizliegt minēto vielu darīt pieejamu, ievest, turēt īpašumā un lietot, nosakot attiecīgo robežvērtību.

4. Dalībvalsts, kura ierobežo vai aizliedz vielas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, par šādiem ierobežojumiem vai aizliegumiem nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izskaidrojot savus iemeslus.

5. Dalībvalsts, kura ierobežo vai aizliedz vielas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, veicina savā teritorijā esošo ekonomikas dalībnieku un tiešsaistes tirdzniecības vietu izpratni par šādiem ierobežojumiem vai aizliegumiem.

6. Saņemot 4. punktā minēto informāciju, Komisija nekavējoties izskata, vai sagatavot grozījumus pielikumos saskaņā ar 15. panta 1. punktu vai sagatavot leģislatīva akta priekšlikumu pielikumu grozīšanai. Attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā izdara grozījumus savos valsts mēroga pasākumos vai atceļ tos, ņemot vērā jebkādus šādus grozījumus pielikumos.

7. Neskarot 6. punktu, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti un vajadzības gadījumā ar trešām personām var pieņemt lēmumu par to, ka attiecīgās dalībvalsts veiktais pasākums nav pamatots, un pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts provizorisko pasākumu atceļ vai groza. Šādus lēmumus Komisija pieņem 60 dienu laikā kopš 4. punktā minētās informācijas saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts veicina savā teritorijā esošo ekonomikas dalībnieku un tiešsaistes tirdzniecības vietu izpratni par šādiem lēmumiem.

8. Šis pants neietekmē pasākumus, par kuriem dalībvalstis pirms 2021. gada 1. februāra informējušas vai paziņojušas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 98/2013 13. pantu.

15. pants

Grozījumi pielikumos

1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, ar kuriem groza šo regulu attiecībā uz:

a)	izmaiņām I pielikumā noteiktajās robežvērtībās, ciktāl tas nepieciešams, lai pielāgotos tendencēm vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem, vai arī balstoties uz pētījumiem un testēšanu;

b)	vielu iekļaušanu II pielikumā, ja tas nepieciešams, lai pielāgotos tendencēm vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem.

Izstrādājot attiecīgos deleģētos aktus, Komisija apspriežas ar attiecīgām, it īpaši ķīmiskās rūpniecības un mazumtirdzniecības nozares, ieinteresētajām personām.

Gadījumā, ja pēkšņi rodas izmaiņas riska izvērtējumā attiecībā uz vielu ļaunprātīgu izmantošanu sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai un tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 17. pantā paredzēto procedūru.

2. Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru izmaiņu I pielikumā minētajās robežvērtībās un attiecībā uz katru jaunu vielu, ko iekļauj II pielikumā. Katrs deleģētais akts balstās uz analīzi, kas uzskatāmi parāda, ka grozījumi, domājams, neradīs nesamērīgu slogu ekonomikas dalībniekiem vai patērētājiem, pienācīgi ņemot vērā tā mērķus.

16. pants

Pilnvaru deleģēšana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 31. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 16. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

18. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1907/2006

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 58. ierakstā (Amonija nitrāts (AN)) 2. slejā svītro 2. un 3. punktu.

19. pants

Ziņošana

1. Dalībvalstis sniedz Komisijai līdz 2022. gada 2. februārim un pēc tam reizi gadā informāciju par:

a)	ziņoto aizdomīgo darījumu, būtisku pazušanas gadījumu un zādzību skaitu;

b)	licenču pieteikumu skaitu, ko tās saņēmušas, piemērojot jebkādu licencēšanas režīmu, ko tās uztur vai ir noteikušas saskaņā ar 5. panta 3. punktu, kā arī izsniegto licenču skaitu un visbiežāk minētos licences atteikuma iemeslus;

c)	regulas 10. panta 2. punktā minētajiem izpratnes veicināšanas pasākumiem;

d)	inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar 11. pantu, tostarp veikto inspekciju skaitu un aptvertajiem ekonomikas dalībniekiem.

2. Nosūtot Komisijai 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā minēto informāciju, dalībvalstis nodala, kuri ziņojumi, pasākumi un inspekcijas attiecas uz tiešsaistes darbībām un kuri – uz bezsaistes darbībām.

20. pants

Pārraudzības programma

1. Līdz 2020. gada 1. augustam Komisija izveido sīki izstrādātu programmu šīs regulas rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

2. Pārraudzības programmā apraksta, kādā veidā un kādos laika intervālos jāvāc dati un citi nepieciešamie pierādījumi. Tajā norāda pasākumus, kas Komisijai un dalībvalstīm jāīsteno, lai vāktu un analizētu attiecīgos datus un citus pierādījumus.

3. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus datus un citus pierādījumus, kas vajadzīgi pārraudzībai.

21. pants

Izvērtēšana

1. Līdz 2026. gada 2. februārim Komisija izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtējumu veic saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma vadlīnijām.

2. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai.

22. pants

Atcelšana

1. Regulu (ES) Nr. 98/2013 atceļ no 2021. gada 1. februāra.

2. Atsauces uz atcelto Regulu (ES) Nr. 98/2013 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

23. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no 2021. gada 1. februāra.

3. Neatkarīgi no 2. punkta, licences, kas likumīgi izsniegtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 98/2013, ir derīgas vai nu līdz derīguma termiņa beigu datumam, kas sākotnēji noteikts uz attiecīgajām licencēm, vai arī līdz 2022. gada 2. februārim – atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.

4. Pieteikumus 3. punktā minēto licenču atjaunošanai, kas iesniegti 2021. gada 1. februārī vai pēc šā datuma, iesniedz saskaņā ar šo regulu.

5. Neatkarīgi no 5. panta 1. punkta, plašas sabiedrības locekļiem ir atļauts līdz 2022. gada 2. februārim turēt īpašumā, ievest un lietot ierobežotos sprāgstvielu prekursorus, kas likumīgi iegādāti pirms 2021. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 367, 10.10.2018., 35. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. jūnija lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 98/2013 (2013. gada 15. janvāris) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (OV L 39, 9.2.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(6) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/29/ES (2013. gada 12. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (OV L 178, 28.6.2013., 27. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(12) Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2219 (2015. gada 25. novembris) par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp.).

Produkta komercnosaukums	Ierobežots sprāgstvielu prekursors	CAS Nr.	Daudzums (kg/litri)	Koncentrācija	Paredzētais lietojums