1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz visiem Savienības pilsoņiem, kuri vēlas strādāt slēpošanas instruktora profesijā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā viņi ir ieguvuši I pielikumā minēto kvalifikāciju.

2. pants

Priekšmets

3. pants

Kompetentās struktūras

Šajā regulā “kompetentā struktūra” ir jebkura I pielikumā minētā struktūra, kas piešķir kvalifikāciju, kura dod tiesības piedalīties KAP saskaņā ar 5. pantu.

4. pants

Automātiskās atzīšanas princips

5. pants

Dalība KAP

Visiem Savienības pilsoņiem, kuriem ir I pielikumā minētā kvalifikācija vai kuri ir apmācīti, lai to iegūtu (2), ir tiesības piedalīties KAP.

6. pants

Atbrīvojumi

7. pants

Iegūtās tiesības

8. pants

Kompetences sertifikāts

9. pants

Paziņošanas procedūra

Dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par visām izmaiņām I pielikumā norādītajās kvalifikācijās, kā arī par jaunām kvalifikācijām, kas prasmju un zināšanu ziņā ir salīdzināmas ar I pielikumā minētajām kvalifikācijām. Šādus paziņojumus nosūta, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (3).

10. pants

Apmācība un ilgstoša pieredze

Slēpošanas instruktori, kuriem ir kāda no I pielikumā norādītajām kvalifikācijām un kuri var pierādīt vismaz 95 dienas ilgu teorētisku un praktisku slēpošanas instruktoru apmācību un 95 dienas ilgu pieredzi slēpošanas instruktora darbā, tiks atzīti Austrijā “Diplomschilehrer” līmenī.

11. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

Kvalifikācijas

Šajā pielikumā minētās kvalifikācijas ir izstrādātas, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju starp teorētisku mācīšanos un praktiskiem treniņiem, tostarp slēpošanu trasē un ārpus tās, un jo īpaši lai sniegtu šādas prasmes un zināšanas:

a)	izpratni par mācīšanas, instruktāžas un trenēšanas metodiku un spēju to izmantot kalnu slēpošanas instruktāžā trasē un ārpus tās;

b)	spēju pielāgot mācību nodarbību atkarībā no dažādiem laika apstākļiem;

c)	spēju patstāvīgi noteikt, ieviest un novērtēt instruktāžas prasības, kas piemērotas visām kategorijām katrā kalnu slēpošanas instruktāžas līmenī – no iesācējiem līdz ekspertiem;

d)	spēju izstrādāt kalnu slēpošanas instruktāžas programmu, izmantojot piemērotus mācīšanas paņēmienus;

e)	spēju radīt treniņa situāciju;

f)	spēju sagatavot mācīšanas, instruktāžas un trenēšanas materiālus, kas izmantojami jebkurā kalnu slēpošanas instruktāžā;

g)	spēju veikt paņēmiena demonstrāciju, tostarp paskaidrot tā dažādos elementus visām kategorijām katrā kalnu slēpošanas instruktāžas līmenī;

h)	spēju novērtēt kalnu slēpošanas mācību nodarbību vai ciklu;

i)	zināšanas un spēju piemērot pirmās palīdzības principus ziemas sporta veidu negadījumos un sākt glābšanu.

Dalībvalsts	Kvalifikācijas	Struktūras, kas piešķir kvalifikācijas
Austrija	Diplomschilehrer (slēpošanas instruktora diploms) vai Landesschilehrer/Schilehrer Forarlbergā (provinces slēpošanas instruktors / slēpošanas instruktors Forarlbergā)	— Bundessportakademie Innsbruck — Landesschilehrerverbände (provinces slēpošanas instruktoru asociācijas)
Beļģija	— Beļģija – FR: Moniteur sportif entraineur (sporta treneris) — Beļģija – NL: Trainer A Alpijns Skiën (A līmeņa kalnu slēpošanas treneris) / Skileraar (slēpošanas skolotājs)	— ADEPS – Administration de l'Éducation physique, du Sport et de la Vie en Plein Air (Sporta vispārējā administrācija) — Sport Vlaanderen
Bulgārija	Ски учител клас C (C kategorijas slēpošanas instruktors)	Bulgārijas Slēpošanas skola
Horvātija	Učitelj skijanja (slēpošanas instruktors)	— Skijaško Učilište — HZUTS (Horvātijas Sniega sporta veidu skolotāju asociācija)
Čehija	Instruktor lyžování APUL A (APUL A līmeņa slēpošanas instruktors)	APUL – Asociace profesionálních učitelů lyžování a lyžařských škol, o.s. (Čehijas Profesionālo slēpošanas instruktoru asociācija)
Dānija	Euro Ski Pro	Den Danske Skiskole (Dānijas Slēpošanas skola)
Somija	Level 3 – hiihdonopettaja (3. līmenis – instruktors)	— FNASI – Somijas Slēpošanas instruktoru valsts asociācija — Vuokatti Sports Institute
Francija	— Diplôme d'Etat de ski (valsts diploms slēpošanā) — moniteur national de ski alpin (kalnu slēpošanas valsts instruktors)	ENSM – Ecole Nationale des Sports de Montagne (Valsts kalnu sporta veidu skola)
Vācija	Staatlich geprüfter Skilehrer (federāli sertificēts slēpošanas instruktors)	— Technische Universität München in Zusammenarbeit mit DSLV – Deutscher Skilehrerverband, soweit diesem Aufgaben übertragen wurden. (Minhenes Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vācijas Slēpošanas instruktoru asociāciju, ciktāl to paredz uzdotie pienākumi)
Grieķija	A līmeņa kalnu slēpošanas instruktors	Grieķijas Sporta ministrija – Sporta ģenerālsekretariāts
Ungārija	Síoktató **** (slēpošanas instruktors ****)	Ungārijas Slēpošanas instruktoru federācija
Īrija	Kalnu slēpošanas skolotājs – 4. līmenis	IASI – Īrijas Sniega sporta veidu instruktoru asociācija
Itālija	Maestro di Sci (slēpošanas instruktors)	— Collegio Nazionale dei Maestri di Sci — Federazione Italiana Sport Invernali — Collegi Regionali e Provinciali
Latvija	Profesionāls slēpošanas instruktors	Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociācija (LSSIA)
Lietuva	A kategorijų instruktorių pažymėjimai (A līmeņa instruktoru sertifikāti)	NLI (Nacionālā krievu instruktoru līga) / DruSkiSchool – Lietuvas Slēpošanas un snovborda skola
Nīderlande	Ski-instructeur niveau 4 (4. līmeņa slēpošanas instruktors)	Nederlandse Ski Vereniging (Nīderlandes Slēpošanas federācija)
Polija	Instruktor Zawodowy – PZN (Polijas Slēpošanas federācijas profesionāls kalnu slēpošanas instruktors)	SITN PZN – (Polijas Slēpošanas federācijas Instruktoru un treneru asociācija)
Portugāle	Treinadores de esqui alpino de grau 2 (2. līmeņa kalnu slēpošanas treneris)	— FDI-Portugal (Portugāles Ziemas sporta veidu federācija) — Instituto Português do Desporto e Juventude (Portugāles Sporta un jaunatnes institūts)
Rumānija	Monitor de schi I (slēpošanas instruktors – I kategorija)	Federația română de schi biatlon (Rumānijas Biatlona federācija)
Slovākija	Inštruktor lyžovnia III. kvalifikačného stupňa (3. kvalifikācijas līmeņa slēpošanas instruktors)	— Ja kvalifikācijas izsniegtas, sākot ar 2016. gada 1. janvāri: Komenska universitāte Bratislavā (Fiziskās izglītības un sporta fakultāte); Universitāte Prešovā (Sporta fakultāte); Mateja Bela universitāte Banska Bistricā (Filozofijas fakultāte) un Filozofa Konstantīna universitāte Nitrā (Izglītības fakultāte), kā arī SLA (Slovākijas Slēpošanas asociācija). — Ja kvalifikācijas izsniegtas līdz 2015. gada 31. decembrim: SLA (Slovākijas Slēpošanas asociācija), kas ir daļa Tatranská, akciová spoločnosť (akreditēta slēpošanas instruktoru izglītība) vai SAPUL (Slovākijas Profesionālo slēpošanas instruktoru asociācija)
Slovēnija	Strokovni delavec 2 – športno treniranje – smučanje – alpsko (2. līmeņa profesionāls darbinieks – sporta apmācība – slēpošana – kalnu)	Smučarska zveza Slovenije (Slovēnijas Slēpošanas asociācija)
Spānija	Técnico deportivo de esquí alpino (kalnu slēpošanas sporta tehniskais darbinieks)	Ministerio de Educación, Cultura y Deporte (Spānijas Izglītības, kultūras un sporta ministrija)
Zviedrija	Svenska skidlärarexamen (Zviedrijas slēpošanas instruktoru eksāmens)	Det svenska skidrådet (Zviedrijas Slēpošanas padome)
Apvienotā Karaliste	4. kalnu līmenis – starptautisks slēpošanas skolotāja diploms	BASI – Britu sniega sporta veidu instruktoru asociācija

II PIELIKUMS

Kopējās apmācības pārbaudes (KAP) organizēšana

1.   I DAĻA. TEHNISKO SPĒJU APSTIPRINĀŠANAS PĀRBAUDE (“TEHNISKĀ PĀRBAUDE”)

1.1.   Vispārīgi principi

1.1.1.   Piemērojamie noteikumi

Tehnisko pārbaudi veido kalnu slēpošanas milzu slaloms. Pārbaude jāveic saskaņā ar Fédération Internationale du Ski (“FIS”) tehniskajiem noteikumiem, kas pielāgoti, lai ņemtu vērā tehniskās pārbaudes mērķus.

1.1.2.   Atbilstošie kandidāti

Tehniskajā pārbaudē var piedalīties Savienības pilsoņi, uz kuriem attiecas regulas darbības joma. Atbilstošie kandidāti var bez ierobežojumiem atkārtot pārbaudi, ja iepriekšējie mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi. Lai piedalītos tehniskajā pārbaudē, atbilstošie kandidāti piesakās tieši pie organizatores dalībvalsts vai kompetentās struktūras šajā dalībvalstī, kas organizē pārbaudi.

1.1.3.   Braucieni

Tehniskajā pārbaudē notiek divi braucieni. Starta numuru secību pirmajā braucienā izlozē, savukārt otrajā braucienā starta numuru secība ir apgriezta. Kandidāti, kuri iztur tehnisko pārbaudi pirmajā braucienā, nepiedalās otrajā braucienā. Kandidāti, kuri neiztur tehnisko pārbaudi pirmajā braucienā, piedalās otrajā braucienā.

1.1.4.   Pārbaudes žūrija

Pārbaudes žūrija uzrauga un nodrošina tehniskās pārbaudes pareizu norisi. Dalībai tehniskās pārbaudes žūrijā var pieteikties kvalificēti pilsoņi no jebkuras dalībvalsts. Lai novērtētu tehniskās pārbaudes moduļus, pārbaudes žūrijā ieceļ tikai tādus pilsoņus, kuri ir nokārtojuši Eurotest pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai kuri ir izturējuši KAP.

Organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra attiecīgi ieceļ izraudzītos pārbaudes žūrijas locekļus, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi nozarē. Organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var deleģēt šīs pārbaudes žūrijas iecelšanas pilnvaras trešām personām, taču pārbaudes žūrijas locekļi vienmēr pārstāv vismaz trīs dalībvalstis. Dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kas neorganizē KAP, var iesniegt priekšlikumus par pārbaudes žūrijas sastāvu. Šādā gadījumā attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var noraidīt priekšlikumu vienīgi pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

1.1.5.   Pārskatīšanas procedūra

Kandidāti var pieprasīt pārbaudes žūrijai atkārtoti novērtēt viņu tehniskās pārbaudes rezultātus, ja kandidāti uzskata, ka ir pieļautas būtiskas kļūdas. Šādā gadījumā pārbaudes žūrija novērtē pieprasījumu un nekavējoties atbild, norādot konkrētā kandidāta tehniskās pārbaudes rezultātu saglabāšanas vai maiņas iemeslus. Pārbaudes žūrija pieņem lēmumu ar tās locekļu vienkāršu vairākumu.

1.1.6.   Rezultātu dokumentācija

Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra informē dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kuras, pamatojoties uz tehnisko pārbaudi, izdod I pielikumā minētās kvalifikācijas ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc KAP veikšanas. Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra uztur un katru gadu publicē atjauninātu to slēpošanas instruktoru sarakstu, kuri ir veiksmīgi izturējuši tehnisko pārbaudi vai kuriem ir piešķirtas tiesības vai atbrīvojumi, ja organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra ir piešķīrusi šiem slēpošanas instruktoriem kvalifikāciju, kas atbilst I pielikumā minētajai kvalifikācijai.

1.2.   Trase

1.2.1.   Vispārīgi trases kritēriji

Tehniskā pārbaude notiek milzu slaloma trasē, kas atbilst FIS kritērijiem un ir pielāgota, lai ņemtu vērā tehniskās pārbaudes mērķus, jo īpaši attiecībā uz garumu, vertikālo kritumu un vārtu skaitu. Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm vai to kompetentajām struktūrām tehniskās pārbaudes datumus vismaz divus mēnešus iepriekš.

Vertikālais kritums ir no 250 līdz 300 metriem. Vārtu skaits ir 11 % līdz 15 % no vertikālā krituma metros, bet ideālā gadījumā 12 % līdz 13 %, lai novērtētu slēpošanas instruktoru spēju pagriezties, nevis viņu spēju slīdēt.

Šajā un 1.2.2. sadaļā minētie kritēriji var regulāri radīt sagatavotājiem nekompensējamu laiku tehniskās pārbaudes startā no 45 līdz 60 sekundēm.

Tehniskajā pārbaudē var izmantot trasi bez ārējiem vārtiem, izņemot pirmos un pēdējos, kā arī aiztures vārtus.

1.2.2.   Nogāžu profili

Milzu slaloma trases nogāžu profiliem ir pēc iespējas jāatbilst šādām kombinācijām:

a)	vienā trešdaļā trases vajadzētu būt vidējai nogāzei ar slīpumu no 26 % līdz 43 %;

b)	vienā trešdaļā trases vajadzētu būt stāvai nogāzei ar slīpumu no 45 % līdz 52 %;

c)	vienā trešdaļā trases vajadzētu būt nolaidenai nogāzei ar slīpumu no 25 % līdz 26 %.

1.2.3.   Trases apstiprināšana

Trasi apstiprina tehniskā komisija, kuras locekļus ieceļ attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi. Dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kas neorganizē KAP, var iesniegt priekšlikumus par tehniskās komisijas sastāvu. Šādā gadījumā organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var noraidīt priekšlikumu vienīgi pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ. Pēc apstiprināšanas dalībvalsts vai kompetentā iestāde ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jebkura pasākuma, kas tiks organizēts, lai veiktu KAP šajā trasē, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm praktisko informāciju attiecībā uz šo pasākumu.

1.3.   Sagatavotāji

1.3.1.   Prasības sagatavotājiem, kas piedalās tehniskajā pārbaudē

Tehniskajā pārbaudē piedalās vismaz trīs sagatavotāji. Organizētājai dalībvalstij vai kompetentajai struktūrai ir pienākums atlasīt sagatavotājus.

Sagatavotāji ir jebkuras dalībvalsts pilsoņi. Viņi ir nokārtojuši Eurotest un Eurosecurity pārbaudi pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai izturējuši KAP, kārtējās sezonas kalibrēšanas pārbaudē iegūstot korekcijas koeficientu vismaz 0,8700.

1.3.2.   Sagatavotāju kalibrēšanas pārbaude

Tehniskās pārbaudes sagatavotāji iziet kalibrēšanas pārbaudi. Kalibrēšanas pārbaudes mērķis ir piešķirt pareizu korekcijas koeficientu katram sagatavotājam, lai noteiktu tehniskās pārbaudes kandidātu pamatlaiku. Kalibrēšanas pārbaudē katrs sagatavotājs var veikt divus nobraucienus, un attiecīgajam sagatavotājam piešķir labāko no abiem rezultātiem. Katram sagatavotājam piešķirto korekcijas koeficientu pārskata katru gadu.

Kalibrēšanas pārbaudi organizē kalibrēšanas pārbaudes komisija. Kalibrēšanas pārbaudes komisijas locekļus attiecīgi ieceļ organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi. Dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kas neorganizē kalibrēšanas pārbaudi, var iesniegt priekšlikumus par kalibrēšanas pārbaudes komisijas sastāvu. Šādā gadījumā organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var noraidīt priekšlikumu vienīgi pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra vismaz divus mēnešus iepriekš paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm vai kompetentajām struktūrām kalibrēšanas pārbaudes datumus.

Organizētāja dalībvalsts publicē kalibrēšanas pārbaudes rezultātus pirms plānotās KAP attiecīgajā dalībvalstī.

1.3.3.   Sagatavotāju korekcijas koeficients

Sagatavotāju kompensējamo laiku aprēķina, reizinot attiecīgā sagatavotāja kalibrēšanas pārbaudes laiku ar piešķirto korekcijas koeficientu.

Kalibrēšanas pārbaudes pamatlaiku aprēķina kā atsauces sagatavotāju divu labāko kompensējamo laiku vidējo rādītāju. Kalibrēšanas pārbaudes komisija ieceļ četrus atsauces sagatavotājus, pamatojoties uz sagatavotāju rezultātu sarakstu iepriekšējā gadā.

Sagatavotāju korekcijas koeficientu aprēķina šādi:

korekcijas koeficients = kalibrēšanas pārbaudes pamatlaiks / sagatavotāju brauciena laiks.

1.4.   Tehniskās pārbaudes kārtošana

1.4.1.   Tehniskās pārbaudes pamatlaika aprēķināšana

Tehniskās pārbaudes pamatlaiku aprēķina ar vismaz trim sagatavotājiem, kuri sāk savus braucienus, un vismaz diviem sagatavotājiem, kuri beidz savus braucienus, atbilstoši šādiem noteikumiem:

a)	sagatavotāju, kuri ir pabeiguši savu braucienu pirms pirmā kandidāta brauciena starta, divu labāko kompensēto laiku vidējais rādītājs;

b)	sagatavotāju, kuri ir pabeiguši savu braucienu pēc pēdējā kandidāta brauciena starta, divu labāko kompensēto laiku vidējais rādītājs;

c)	tehniskās pārbaudes pamatlaiks ir divu a) un b) apakšpunktā minēto vidējo rādītāju vidējais rādītājs.

Katrs sagatavotājs var sākt savu braucienu vēlreiz, ja viņš vai viņa nevarēja pabeigt savu braucienu normāli.

Kandidātus informē par sagatavotāju koeficientu pirms tehniskās pārbaudes sākuma.

1.4.2.   Maksimālais ieskaites laiks

Šādi kandidāti ir nokārtojuši tehnisko pārbaudi:

a)	kandidāti vīrieši, kuri pabeidz braucienu laikā, kas nepārsniedz vai ir vienāds ar tehniskās pārbaudes pamatlaiku plus 19 % no tā;

b)	kandidātes sievietes, kuras pabeidz braucienu laikā, kas nepārsniedz vai ir vienāds ar tehniskās pārbaudes pamatlaiku plus 25 % no tā.

Tādējādi maksimālo ieskaites laiku aprēķina šādi:

a)	vīriešu ieskaites laiks = tehniskās pārbaudes pamatlaiks × 1,19;

b)	sieviešu ieskaites laiks = tehniskās pārbaudes pamatlaiks × 1,25.

2.   II DAĻA. AR DROŠĪBU SAISTĪTO KOMPETENČU APSTIPRINĀŠANAS PĀRBAUDE (“DROŠĪBAS PĀRBAUDE”)

2.1.   Vispārīgi principi

2.1.1.   Drošības pārbaudes mērķis

Drošības pārbaudes mērķis ir novērtēt, kā kandidāti ir izpildījuši tādas ar drošību saistītas minimālās prasības, kas ir svarīgas slēpošanas instruktoriem, kuri strādā īpašos apstākļos.

2.1.2.   Atbilstošie kandidāti

Savienības pilsoņi var piedalīties drošības pārbaudē, ja viņi ir veiksmīgi nokārtojuši tehnisko pārbaudi. Atbilstošie kandidāti var bez ierobežojumiem atkārtot pārbaudi, ja iepriekšējie mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi. Lai piedalītos drošības pārbaudē, atbilstošie kandidāti piesakās tieši pie organizētājas dalībvalsts vai kompetentās struktūras šajā dalībvalstī, kura organizē pārbaudi.

2.1.3.   Atbildīgā iestāde

Par drošības pārbaudes organizāciju atbild struktūra, kas ir kompetenta slēpošanas instruktoru apmācībā attiecīgi tās dalībvalsts teritorijā, kur notiek drošības pārbaude saskaņā ar vienošanos ar šim nolūkam izveidotu tehnisko komisiju. Tehniskās komisijas sastāvu veido kvalificēti jebkuras dalībvalsts pilsoņi, un tajā ir pārstāvētas vismaz trīs dalībvalstis. Viņus ieceļ attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi nozarē. Organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra vismaz divus mēnešus iepriekš paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm vai kompetentajām iestādēm drošības pārbaudes datumus.

2.1.4.   Pārbaudes žūrija

Pārbaudes žūrija uzrauga un nodrošina drošības pārbaudes pareizu norisi. Dalībai drošības pārbaudes žūrijā var pieteikties kvalificēti pilsoņi no jebkuras dalībvalsts. Lai novērtētu drošības pārbaudes moduļus, pārbaudes žūrijā var tikt iecelti tikai tādi pilsoņi, kas ir nokārtojuši Eurosecurity pārbaudi pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai ir izturējuši KAP.

Organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra attiecīgi ieceļ izraudzītos pārbaudes žūrijas locekļus, pamatojoties uz viņu kompetenci un profesionālo pieredzi nozarē. Organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var deleģēt šīs pārbaudes žūrijas iecelšanas pilnvaras trešām personām, taču pārbaudes žūrijas locekļi vienmēr pārstāv vismaz trīs dalībvalstis. Dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kas neorganizē KAP, var iesniegt priekšlikumus par pārbaudes žūrijas sastāvu. Šādā gadījumā attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra var noraidīt priekšlikumu vienīgi pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

2.1.5.   Pārskatīšanas procedūra

Kandidāti var pieprasīt pārbaudes žūrijai atkārtoti novērtēt viņu tehniskās pārbaudes rezultātus, ja kandidāti uzskata, ka ir pieļautas būtiskas kļūdas. Šādā gadījumā pārbaudes žūrija novērtē pieprasījumu un nekavējoties atbild, norādot konkrēta kandidāta drošības pārbaudes rezultātu saglabāšanas vai maiņas iemeslus. Pārbaudes žūrija pieņem lēmumu ar tās locekļu vienkāršu vairākumu.

2.1.6.   Rezultātu dokumentācija

Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra informē dalībvalstis vai kompetentās struktūras, kuras, pamatojoties uz drošības pārbaudi, izdod I pielikumā minētās kvalifikācijas ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc tam, kad notikusi KAP. Attiecīgi organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra uztur un katru gadu publicē atjauninātu to slēpošanas instruktoru sarakstu, kuri ir veiksmīgi izturējuši drošības pārbaudi vai kuriem ir piešķirtas tiesības vai atbrīvojumi, ja organizētāja dalībvalsts vai kompetentā struktūra ir piešķīrusi šiem slēpošanas instruktoriem kvalifikāciju, kas atbilst I pielikumā minētajai kvalifikācijai.

2.2.   Pārbaudes struktūra

Drošības pārbaudi veido divas daļas ar pieciem obligātiem moduļiem, no kuriem katru vērtē individuāli. Drošības pārbaudē, izmantojot teorētisku un praktisku eksāmenu, vērtē kandidātu zināšanas un prasmes, kas saistītas ar drošību.

Ja kandidāts nenokārto kādu no šiem moduļiem vai ja drošības pārbaudē nav visu moduļu, pārbaude ir jākārto vēlreiz pilnā apjomā.

Turpmāk ir izklāstīts dažādu moduļu saturs.

2.2.1.   Teorētiskais eksāmens

Modulis “Veikt ārkārtas zvanu uzņēmējas valsts valodā vietējiem glābšanas dienestiem pēc lavīnas negadījuma”.

Teorētiskais eksāmens ir veiksmīgi nokārtots, ja ir veikts skaidri saprotams ārkārtas zvans glābšanas dienestiem un tiem sniegta precīza informācija, kas ļauj tiem veikt savus pienākumus.

2.2.2.   Praktiskais eksāmens

Praktisko eksāmenu ārpus trases veido trīs mācīšanas moduļi, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta grupas vadīšanai, un modulis, kas ietver divu lavīnas apraktu personu meklēšanu un glābšanu. Praktiskais eksāmens ir jākārto vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā notiek pārbaude.

Katrs no trim grupas vadīšanas moduļiem ilgst 15 minūtes plus 15 minūtes ilgs sagatavošanās laiks. Šie mācīšanas moduļi ir veiksmīgi pabeigti, ja vismaz 75 % uzdevumu ir izpildīti apmierinoši.

2.2.2.1.   Grupas vadības moduļi

1. modulis “Izskaidrot lavīnas prognozi kopā ar savu grupu. Salīdzināt prognozes informāciju ar saviem novērojumiem uz vietas un novērtēt situāciju”.

2. modulis “Nogādāt savu grupu uz nolaišanās ceļa ārpus trases un ierosināt maršrutu, ņemot vērā tādus faktorus kā sniega, pulcēšanās vietas un grupas organizācijas formas izvēle. Strādāt ar savu grupu, lai novērtētu nolaišanās ceļa riskus”.

3. modulis. Vēl viens vērtējuma veids tiek izvēlēts nejauši no turpmāk minētajām iespējām.

a)

Meteoroloģisko apstākļu izskaidrošana un izprašana 1. Kalna laika apstākļu prognoze liecina par Nordstau situāciju, proti, stipriem nokrišņiem no ziemeļiem (augsts spiediens uz rietumiem un zems spiediens uz austrumiem). Kā šī situācija rodas? Aptuveni kur un cik lielā daudzumā ir gaidāmi nokrišņi? Kā šī situācija var ietekmēt lavīnas? 2. Laika apstākļu prognoze liecina par iespējamu spēcīgu pretvēju augsto kalnu ziemeļu nogāzēs. Kādi būs laika apstākļi kalnu masīva ziemeļu un dienvidu daļā, un kā tie varētu ietekmēt lavīnu? 3. Novērtēt meteoroloģisko situāciju uz vietas. Kādi faktori ietekmē laika apstākļu izmaiņas, un kā, jūsuprāt, laika apstākļi faktiski mainīsies tuvākajās dienās?

b)

Izpratne par briesmām augstu kalnu reģionos 1. Kuri faktori var izraisīt hipotermiju, un kādi drošības pasākumi ir jāveic? Kādas ir hipotermijas pazīmes, un kā jums būtu jāreaģē? Kādi simptomi liecina, ka ir jāsazinās ar ārstu? 2. Kuri faktori var izraisīt apsaldējumu, un kādi drošības pasākumi ir jāveic? Kādas ir apsaldējuma pazīmes, un kā jūs reaģējat lokāla apsaldējuma gadījumā? Kuri faktori veicina šāda apsaldējuma turpmāku attīstīšanos? Kādi simptomi liecina, ka ir jāsazinās ar ārstu? 3. Jūs esat garas lejupejošas trases vidū. Redzamība pakāpeniski pasliktinās miglas dēļ. Kā jūs atrodat orientierus, neizmantojot GPS, un kādu grupas vadīšanas taktiku jūs izmantojat?

c)

Spēja novērtēt un izprast sniega segu 1. Analizēt pašreizējās sniega segas stabilitāti. 2. Aprakstīt iespējamo sniega segu ziemā ar nelielu sniega daudzumu. Izskaidrot, kādi meteoroloģiskie notikumi var ietekmēt to, ka sniega sega kļūst nestabila. 3. Aprakstīt iespējamo sniega segu ziemā ar lielu sniega daudzumu. Izskaidrot, kādi meteoroloģiskie notikumi varētu ietekmēt to, ka sniega sega kļūst nestabila.

2.2.2.2.   Lavīnā apraktu cilvēku meklēšanas un glābšanas modulis

Moduļa mērķis ir noteikt divu lavīnas upuru detektoru (“LUD”) atrašanās vietu un veiksmīgi iegūt vismaz vienu no divām ierīcēm. Katru LUD ieliek izolētā, aptuveni 60 cm platā un apraktā instrumentu somā, bet bez uzliktiem signāliem aptuveni viena metra dziļumā. Var izmantot mācību LUD. Meklēšanas zona nav lielāka par 50 × 50 metriem. Maksimālais laiks divu LUD atrašanai un viena LUD iegūšanai ir astoņas minūtes. Lai kandidāti varētu piedalīties meklēšanas modulī, viņiem ir nepieciešams digitāls LUD ar vismaz trīs antenām. Kandidāti ar analogiem LUD nedrīkstēs piedalīties šajā pārbaudes modulī. Šis modulis ir veiksmīgi pabeigts, ja noteiktajā laikā ir atrasti divi apraktie LUD un viens no tiem ir iegūts.