EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/834

(2019. gada 20. maijs),

ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, ziņošanas prasībām, riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem piemērojamajām prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (4) stājās spēkā 2012. gada 16. augustā. Tajā ietvertās prasības – proti, standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu centralizēta tīrvērte, drošības rezerves noteikšanas prasības, prasības par darbības riska mazināšanu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērte netiek veikta centralizēti, ziņošanas pienākumi attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem un centrālajiem darījumu partneriem (CCP) un darījumu reģistriem piemērojamās prasības, – veicina sistēmiskā riska mazināšanu, palielinot ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus pārredzamību un mazinot darījumu partnera kredītrisku un darbības risku saistībā ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

(2)

Vienkāršošana dažās jomās, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 648/2012, un samērīgāka pieeja minētajām jomām atbilst Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai, kurā uzsvērta nepieciešamība mazināt izmaksas un veikt vienkāršošanu tā, lai Savienības politikas mērķi tiktu sasniegti visefektīvākajā veidā, un kuras mērķis jo īpaši ir samazināt regulatīvo un administratīvo slogu. Tomēr minētajai vienkāršošanai un samērīgākai pieejai nevajadzētu skart vispārējos mērķus, proti, veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus saskaņā ar G-20 vadītāju paziņojumu 2009. gada 26. septembra samitā Pitsburgā.

(3)	Efektīvas un noturīgas pēctirdzniecības sistēmas un nodrošinājumu tirgi ir labi funkcionējošas kapitāla tirgu savienības būtiskas sastāvdaļas, kas ir pamatā centieniem atbalstīt ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību atbilstīgi Komisijas politiskajām prioritātēm.

(4)

Komisija 2015. un 2016. gadā rīkoja divas publiskas apspriešanas par Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanu. Komisija saņēma arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5), Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (6), un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) sniegtu informāciju par minētās regulas piemērošanu. Kā liecina minētās publiskās apspriešanas, ieinteresētās personas atbalsta Regulas (ES) Nr. 648/2012 mērķus un minētās regulas pamatīga pārstrādāšana nav nepieciešama. Komisija 2016. gada 23. novembrī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 pieņēma vispārēju ziņojumu. Lai gan ne visi Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumi bija pilnā apmērā piemērojami un tādēļ minētās regulas vispusīga izvērtēšana nebija iespējama, minētajā ziņojumā bija apzinātas jomas, kurās bija nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 648/2012 mērķi tiek sasniegti samērīgākā, efektīvākā un iedarbīgākā veidā.

(5)	Regulai (ES) Nr. 648/2012 būtu jāaptver visi finanšu darījumu partneri, kuri finanšu sistēmā varētu izraisīt nozīmīgu sistēmisko risku. Tādēļ būtu jāgroza finanšu darījumu partnera definīcija.

(6)

Darbinieku akciju iegādes plāni ir shēmas, kuras parasti izveido uzņēmums un ar kuru palīdzību personas tieši vai netieši var parakstīties uz minētā uzņēmuma vai kāda cita tās pašas grupas uzņēmuma akcijām, tās pirkt, saņemt vai turēt īpašumā, ar noteikumu, ka no minētā plāna labumu gūst vismaz minētā uzņēmuma vai kāda cita tās pašas grupas uzņēmuma darbinieki vai bijušie darbinieki, vai minētā uzņēmuma vai kāda cita tās pašas grupas uzņēmuma valdes locekļi vai bijušie valdes locekļi. Komisijas 2017. gada 8. jūnija paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu pasākumi saistībā ar darbinieku akciju iegādes plāniem identificēti kā iespējams veids, kā stiprināt kapitāla tirgu savienību nolūkā veicināt privātos ieguldījumus. Tāpēc un saskaņā ar proporcionalitātes principu pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU) vai alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kas izveidots tikai un vienīgi ar nolūku apkalpot vienu vai vairākus darbinieku akciju iegādes plānus, nebūtu jāatzīst par finanšu darījumu partneri.

(7)

Atsevišķu finanšu darījumu partneru darbības apjoms ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgos ir pārāk mazs, lai tas radītu svarīgu sistēmisku risku finanšu sistēmai, un pārāk mazs, lai centralizēta tīrvērte būtu ekonomiski īstenojama. Minētie darījumu partneri, ko parasti sauc par maziem finanšu darījumu partneriem, būtu jāatbrīvo no tīrvērtes pienākuma, bet tiem tomēr būtu jāpiemēro prasība apmainīt nodrošinājumu, lai mazinātu jebkādu sistēmisko risku. Tomēr, ja finanšu darījumu partnera izveidotā pozīcija pārsniedz tīrvērtes slieksni vismaz vienai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei, kas aprēķināts grupas līmenī, tīrvērtes pienākums būtu jāpiemēro visām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, ņemot vērā finanšu darījumu partneru savstarpējo saistību un iespējamo sistēmisko risku finanšu sistēmai, kurš varētu rasties, ja minētajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem netiktu veikta centralizēta tīrvērte. Finanšu darījumu partnerim vajadzētu būt iespējai jebkurā laikā pierādīt, ka tā pozīcijas vairs nepārsniedz tīrvērtes slieksni jebkurā ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasē, un tādā gadījumā tīrvērtes pienākums vairs nebūtu jāpiemēro.

(8)

Nefinanšu darījumu partneri ir mazākā mērā savstarpēji saistīti nekā finanšu darījumu partneri. Tie arī bieži vien aktīvi nodarbojas galvenokārt tikai ar vienas klases ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Tādēļ to darbība finanšu sistēmai rada mazāku sistēmisko risku nekā finanšu darījumu partneru darbība. Tādēļ būtu jāsašaurina tīrvērtes pienākuma tvērums attiecībā uz nefinanšu darījumu partneriem, kuri izvēlas aprēķināt savu pozīciju reizi divpadsmit mēnešos attiecībā pret tīrvērtes sliekšņiem. Tīrvērtes pienākumam uz minētajiem nefinanšu darījumu partneriem būtu jāattiecas vienīgi saistībā ar tām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, kurās ir pārsniegts tīrvērtes slieksnis. Nefinanšu darījumu partneriem tomēr būtu jāpiemēro pienākums apmainīt nodrošinājumu, ja tiek pārsniegts jebkurš no tīrvērtes sliekšņiem. Uz nefinanšu darījumu partneriem, kuri izvēlas neaprēķināt savas pozīcijas attiecībā pret tīrvērtes sliekšņiem, tīrvērtes pienākumam būtu jāattiecas visās ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēs. Nefinanšu darījumu partnerim vajadzētu būt iespējai jebkurā laikā pierādīt, ka tā pozīcijas vairs nepārsniedz tīrvērtes slieksni kādai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei, un tādā gadījumā tīrvērtes pienākumam attiecībā uz to ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasi vairs nevajadzētu būt piemērojamam.

(9)	Lai ņemtu vērā jebkādas norises finanšu tirgos, EVTI būtu periodiski jāpārskata tīrvērtes sliekšņi un vajadzības gadījumā tie jāatjaunina. Šādai periodiskai pārskatīšanai būtu jāpievieno ziņojums.

(10)

Prasība veikt tīrvērti konkrētiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti pirms tīrvērtes pienākuma spēkā stāšanās, rada juridisko nenoteiktību un sarežģījumus darbībā, savukārt ieguvumu no tās ir maz. Konkrētāk, minētā prasība minēto līgumu darījumu partneriem rada papildu izmaksas un slogu, un tā var negatīvi ietekmēt arī tirgus raitu darbību, nesniedzot ievērojamus uzlabojumus Regulas (ES) Nr. 648/2012 vienveidīgas un saskaņotas piemērošanas ziņā vai vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā tirgus dalībniekiem. Tādēļ minētā prasība būtu jāatceļ.

(11)

Darījumu partneri, kuri tikai ierobežotā apmērā darbojas ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgū, saskaras ar grūtībām centralizētas tīrvērtes pieejamības ziņā – gan kā tīrvērtes dalībnieka klients, gan izmantojot netiešas tīrvērtes noteikumus. Tādēļ būtu jāparedz prasība, ka tīrvērtes dalībnieki un to tīrvērtes dalībnieku klienti, kuri tīrvērtes pakalpojumus citiem darījumu partneriem sniedz tieši vai netieši, dodot saviem klientiem iespēju sniegt minētos pakalpojumus citiem darījumu partneriem, to dara saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem komercnoteikumiem. Kaut gan šai prasībai nebūtu jāizraisa cenu regulācija vai pienākums slēgt līgumu, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem būtu jāļauj kontrolēt riskus, kas saistīti ar piedāvātajiem tīrvērtes pakalpojumiem, piemēram, darījuma partnera risku.

(12)

Informācijā par finanšu instrumentiem, uz ko attiecas CCP darbības atļauja, varētu nebūt norādītas visas ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, attiecībā uz kurām CCP ir atļauts veikt tīrvērti. Lai nodrošinātu, ka EVTI var pildīt savus uzdevumus un pienākumus saistībā ar tīrvērtes pienākumu, kompetentajām iestādēm būtu nekavējoties jāpaziņo EVTI jebkāda informācija, kas saņemta no CCP par CCP nodomu sākt veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei, uz kuru attiecas tā pašreizējā darbības atļauja.

(13)

Dažās izņēmuma situācijās vajadzētu būt iespējai uz laiku apturēt tīrvērtes pienākuma piemērošanu. Šādai apturēšanai vajadzētu būt iespējamai, kad vairs nepastāv atbilstība kritērijiem, uz kuru pamata tīrvērtes pienākums ir attiecināts uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm. Tas tā varētu būt gadījumā, kad kādas konkrētas ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases kļūst nepiemērotas obligātai centralizētai tīrvērtei vai kad kāds no minētajiem kritērijiem attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm ir būtiski mainīts. Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanai vajadzētu būt iespējamai arī tad, ja CCP pārtrauc piedāvāt kādu tīrvērtes pakalpojumu attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm vai konkrētu darījumu partneru veidu un ja neviens cits CCP nevar pietiekami ātri iesaistīties un pārņemt minētos tīrvērtes pakalpojumus. Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanai vajadzētu būt iespējamai arī tad, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai novērstu nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei Savienībā. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un izvairītos no tirgus traucējumiem, EVTI, paturot prātā G20 mērķus, būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja tīrvērtes pienākuma piemērošanas atcelšana ir piemērota, atcelšanu iniciē, kamēr tīrvērtes pienākums uz laiku ir apturēts, un pietiekamā laikposmā, kas ļauj grozīt attiecīgos regulatīvos tehniskos standartus.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (7) noteiktais pienākums darījumu partneriem atvasinātos instrumentus, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, tirgot tirdzniecības vietās saskaņā ar tirdzniecības pienākuma procedūru, kas detalizēti izklāstīta minētajā regulā, tiek izraisīts, ja tiek atzīts, ka uz atvasināto instrumentu klasi attiecas tīrvērtes pienākums. Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana varētu liegt darījumu partneriem spēju izpildīt tirdzniecības pienākumu. Tādējādi, ja ir pieprasīts apturēt tīrvērtes pienākumu un ja tiek uzskatīts, ka kritēriji tam, lai stātos spēkā tirdzniecības pienākums, ir būtiski mainīti, EVTI vajadzētu būt iespējai ierosināt vienlaicīgu tirdzniecības pienākuma piemērošanas apturēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, nevis Regulu (ES) Nr. 600/2014.

(15)

Ziņošana par pagātnes līgumiem ir izrādījusies sarežģīta tāpēc, ka atsevišķi dati, kuri jāpaziņo tagad, pirms Regulas (ES) Nr. 648/2012 spēkā stāšanās nebija jāpaziņo. Tā rezultātā ziņojumu nesniegšanas rādītājs ir augsts un paziņoto datu kvalitāte ir zema, savukārt slogs, kas saistīts ar ziņošanu par minētajiem līgumiem, saglabājas ievērojams. Tādēļ liela ir varbūtība, ka minētie vēsturiskie dati paliks neizmantoti. Turklāt līdz laikam, kad iestāsies termiņš ziņošanai par pagātnes līgumiem, vairāki no minētajiem līgumiem jau vairs nebūs spēkā, un līdz ar tiem arī attiecīgie riska darījumi un riski. Šā iemesla dēļ būtu jāatceļ prasība ziņot par pagātnes līgumiem.

(16)

Grupas iekšējie darījumi ar nefinanšu darījumu partneriem veido salīdzinoši nelielu daļu no visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, un tie galvenokārt tiek izmantoti iekšējai risku ierobežošanai grupas ietvaros. Tātad nav tā, ka minētie darījumi ievērojami palielinātu sistēmisko risku un savstarpējo atkarību, tomēr pienākums ziņot par šādiem darījumiem rada ievērojamas izmaksas un slogu nefinanšu darījumu partneriem. Tāpēc darījumi starp darījumu partneriem vienas grupas ietvaros, kuros vismaz viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris, būtu jāatbrīvo no ziņošanas pienākuma neatkarīgi no vietas, kur attiecīgais nefinanšu darījumu partneris veic uzņēmējdarbību.

(17)

2017. gadā Komisija sāka atbilstības pārbaudi par uzņēmumu publisko ziņošanu. Minētās pārbaudes mērķis ir ievākt ziņas par to, cik konsekvents, saskanīgs, iedarbīgs un efektīvs ir Savienības ziņošanas satvars. Šādā kontekstā būtu sīkāk jāanalizē iespēja izvairīties no nevajadzīgas ziņojumu sniegšanas dublēšanās un iespēja mazināt vai vienkāršot ziņošanu par līgumiem, kas nav līgumi par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, ņemot vērā savlaicīgas ziņošanas nepieciešamību, kā arī pasākumus, kas pieņemti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 un (ES) Nr. 600/2014. Šajā analīzē jo īpaši būtu jāapsver paziņotie dati, attiecīgo iestāžu piekļuve datiem, kā arī pasākumi nolūkā vēl vairāk vienkāršot ziņošanas ķēdes saistībā ar līgumiem par atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, jo īpaši nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem neattiecas tīrvērtes pienākums, nevajadzīgi nezaudējot informāciju. Kad būs gūta pietiekama pieredze un pieejami dati par Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz to datu kvalitāti un pieejamību, kas tiek paziņoti darījumu reģistriem, kā arī deleģētās ziņošanas ieviešanu un īstenošanu, būtu jāapsver vispārīgāks novērtējums par to, cik iedarbīgi un efektīvi ir minētajā regulā ieviestie pasākumi nolūkā uzlabot ziņošanas darbību attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem un mazināt šādas ziņošanas radīto slogu.

(18)

Lai mazinātu slogu, ko ziņošana par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem rada tādiem nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem tīrvērtes pienākums neattiecas, parasti finanšu darījumu partnerim vienīgajam vajadzētu būt atbildīgam (arī juridiski) par ziņošanu gan savā vārdā, gan tādu nefinanšu darījumu partneru vārdā, uz kuriem neattiecas tīrvērtes pienākums, saistībā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēguši minētie darījumu partneri, kā arī par paziņoto datu pareizības nodrošināšanu. Lai nodrošinātu, ka finanšu darījumu partnera rīcībā ir dati, kas nepieciešami tā ziņošanas pienākuma izpildei, nefinanšu darījumu partnerim būtu jāiesniedz tādi dati par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, attiecībā uz kuriem nav iespējams pamatoti sagaidīt, ka tie ir finanšu darījumu partnera rīcībā. Tomēr būtu jāparedz iespēja, ka nefinanšu darījumu partneri var izvēlēties paši ziņot par saviem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Šādos gadījumos nefinanšu darījumu partnerim atbilstoši būtu jāinformē finanšu darījumu partneris un jābūt atbildīgam (arī juridiski) par minēto datu iesniegšanu un to pareizības nodrošināšanu.

(19)

Būtu jānosaka arī atbildība par ziņošanu par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ja viens vai abi darījumu partneri ir PVKIU vai AIF. Tāpēc būtu jāprecizē, ka PVKIU pārvaldības sabiedrība ir atbildīga (arī juridiski) par ziņošanu minētā PVKIU vārdā attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēdzis minētais PVKIU, kā arī par paziņoto datu pareizības nodrošināšanu. Tāpat arī AIF pārvaldītājam vajadzētu būt atbildīgam (arī juridiski) par ziņošanu minētā AIF vārdā attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēdzis minētais AIF, kā arī par paziņoto datu pareizības nodrošināšanu.

(20)

Lai izvairītos no nekonsekvences riska mazināšanas metožu piemērošanā Savienības mērogā, kas rodas tādu riska pārvaldības procedūru sarežģītības dēļ, kurās paredzēta laikus veikta, precīza un pienācīgi nošķirta darījumu partneru nodrošinājuma apmaiņa, kas ietver iekšējo modeļu izmantošanu, kompetentajām iestādēm būtu jāvalidē minētās riska pārvaldības procedūras vai jebkuras nozīmīgas izmaiņas minētajās procedūrās, pirms tās tiek piemērotas.

(21)

Tā kā ir vajadzīga starptautiskā regulējuma konverģence un nefinanšu darījumu partneriem un mazajiem finanšu darījumu partneriem ir jāmazina riski, kas saistīti ar to valūtas riska darījumiem, ir jānosaka īpašas riska pārvaldības procedūras regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas kursa nākotnes darījumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, un ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi. Ņemot vērā to specifisko riska profilu, ir lietderīgi ierobežot mainīgās drošības rezerves obligāto apmaiņu attiecībā uz regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas kursa nākotnes darījumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, un ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, attiecinot to vienīgi uz darījumiem starp sistēmiski svarīgākajiem darījumu partneriem, lai ierobežotu sistēmiskā riska veidošanos un izvairītos no starptautiskas regulatīvas diverģences. Būtu jānodrošina arī starptautiskā regulējuma konverģence attiecībā uz riska pārvaldības procedūrām, kas paredzētas citām atvasināto instrumentu klasēm.

(22)

Pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumi ietver tādas metodes kā portfeļa sablīvēšana. Portfeļa sablīvēšana neietilpst Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktā tirdzniecības pienākuma piemērošanas jomā. Lai Regulu (ES) Nr. 648/2012 saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, kad tas ir nepieciešami un piemēroti, vienlaikus ņemot vērā abu regulu atšķirības, tīrvērtes pienākuma apiešanas iespējas un to, ciktāl pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumi mazina vai reducē riskus, Komisijai sadarbībā ar EVTI un ESRK būtu jāizvērtē, kādai tirdzniecībai (ja vispār), kas notiek pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumu rezultātā, varētu piemērot atbrīvojumu no tīrvērtes pienākuma.

(23)

Lai palielinātu sākotnējo drošības rezervju pārredzamību un prognozējamību un lai ierobežotu CCP iespējas pārveidot savus sākotnējās drošības rezerves modeļus veidā, kas varētu šķist prociklisks, CCP būtu jāsniedz saviem tīrvērtes dalībniekiem rīki, ar kuriem tie var veikt simulāciju par savas sākotnējās drošības rezerves prasībām, un būtu jānodrošina tiem detalizēts pārskats par CCP izmantotajiem sākotnējo drošības rezervju modeļiem. Tas atbilst starptautiskajiem standartiem, ko publicējusi Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas padome, un jo īpaši 2012. gada decembrī publicētajam informācijas atklāšanas regulējumam un 2015. gadā publicētajiem kvantitatīvās informācijas publiskošanas standartiem attiecībā uz CCP, kas ir nozīmīgi, lai veicinātu precīzu izpratni par riskiem un izmaksām saistībā ar tīrvērtes dalībnieku dalību CCP darbībā un lai uzlabotu CCP pārredzamību attiecībā pret tirgus dalībniekiem.

(24)

Dalībvalstu valsts maksātnespējas tiesību aktiem nebūtu jāliedz CCP ar pietiekamu juridisko noteiktību veikt klientu pozīciju pārvešanu vai izmaksāt likvidācijas rezultātā iegūtus līdzekļus tieši klientiem tīrvērtes dalībnieka maksātnespējas gadījumā attiecībā uz aktīviem, kas tiek turēti kopējās un individuālās klientu nošķiršanas kontos. Lai radītu stimulu veikt tīrvērti un lai uzlabotu tās pieejamību, dalībvalstu valsts maksātnespējas tiesību aktiem nebūtu jāliedz CCP rīkoties saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām saistību neizpildes procedūrām attiecībā uz aktīviem un pozīcijām, kas tiek turēti kopējās un individuālās klientu nošķiršanas kontos, ko tur tīrvērtes dalībnieks un CCP. Ja ir noteikti netiešas tīrvērtes noteikumi, netiešajiem klientiem neatkarīgi no tā būtu jāturpina piemērot aizsardzību, kura ir līdzvērtīga aizsardzībai, ko paredz Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktie nodalīšanas un pārnesamības noteikumi un procedūras saistību neizpildes gadījumā.

(25)

Sodanaudām, kuras EVTI uzliek darījumu reģistriem savas tiešās uzraudzības ietvaros, vajadzētu būt pietiekami iedarbīgām, samērīgām un atturošām, lai nodrošinātu EVTI uzraudzības pilnvaru iedarbīgumu un palielinātu atvasināto instrumentu pozīciju un riska darījumu pārredzamību. Sodanaudas apmēri, kas sākotnēji paredzēti Regulā (ES) Nr. 648/2012, ir izrādījušies nepietiekami atturoši, ņemot vērā darījumu reģistru pašreizējo apgrozījumu, kas potenciāli varētu ierobežot minētajā regulā noteikto EVTI uzraudzības pilnvaru iedarbīgumu attiecībā pret darījumu reģistriem. Tādēļ būtu jāpalielina sodanaudas pamatsummas maksimālā robeža.

(26)

Trešo valstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei datiem, kas tiek paziņoti Savienības darījumu reģistriem, ja trešā valsts atbilst konkrētiem nosacījumiem, kuri nodrošina pienācīgu rīkošanos ar minētajiem datiem, un ja minētā trešā valsts paredz juridiski saistošu un izpildāmu pienākumu piešķirt Savienības iestādēm tiešu piekļuvi datiem, kas minētajā trešā valstī ir paziņoti darījumu reģistriem.

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (8) pieļauj vienkāršotu reģistrācijas procedūru attiecībā uz darījumu reģistriem, kuri jau ir reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un kuri vēlas paplašināt minētās reģistrācijas tvērumu, lai varētu sniegt savus pakalpojumus saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Līdzīga vienkāršota reģistrācijas procedūra būtu jāievieš attiecībā uz tādu darījumu reģistru reģistrēšanu, kuri jau ir reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2365 un kuri vēlas paplašināt šīs reģistrācijas tvērumu, lai varētu sniegt pakalpojumus attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem.

(28)

Datu, kurus darījuši pieejamus darījumu reģistri, nepietiekamā kvalitāte un pārredzamība rada grūtības vienībām, kurām piešķirta piekļuve minētajiem datiem, tos izmantot, lai uzraudzītu atvasināto instrumentu tirgus, un liedz regulatoriem un uzraudzības iestādēm laikus apzināt finanšu stabilitātes riskus. Lai uzlabotu datu kvalitāti un pārredzamību un lai Regulā (ES) Nr. 648/2012 ietvertās ziņošanas prasības saskaņotu ar tām, kas ietvertas Regulās (ES) 2015/2365 un (ES) Nr. 600/2014, ir tālāk jāsaskaņo ziņošanas noteikumi un prasības, jo īpaši tālāk jāsaskaņo datu standarti, formāti, metodes un ziņošanas kārtība, kā arī tālāk jāsaskaņo procedūras, kas darījumu reģistriem jāpiemēro, validējot paziņotos datus attiecībā uz to pilnīgumu un pareizību, un procedūras datu saskaņošanai ar citiem darījumu reģistriem. Turklāt darījumu reģistriem pēc pieprasījuma, pamatojoties uz saprātīgiem komercnoteikumiem, būtu jāpiešķir ziņojumus nesniedzošajiem darījumu partneriem piekļuve visiem datiem, kas paziņoti to vārdā.

(29)

Attiecībā uz pakalpojumiem, kurus sniedz darījumu reģistri, ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 ir izveidota konkurenci veicinoša vide. Tādēļ darījumu partneriem vajadzētu būt iespējai izvēlēties darījumu reģistru, kuram tie vēlas paziņot datus, un vajadzētu būt iespējai mainīt darījumu reģistra izvēli, ja tie to vēlas. Lai atvieglotu šādu maiņu un nodrošinātu datu pastāvīgu pieejamību bez dublēšanas, darījumu reģistriem būtu jāievieš atbilstoša politika par to, kā nodrošināt paziņoto datu pienācīgu nosūtīšanu citiem darījumu reģistriem, ja to pieprasa darījumu partneris, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums.

(30)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir noteikts, ka tīrvērtes pienākumam nav jāattiecas uz pensiju shēmu mehānismiem, kamēr CCP nav izstrādājis piemērotu tehnisku risinājumu par nenaudas nodrošinājuma pārvešanu mainīgās drošības rezerves vajadzībām. Tā kā līdz šim nav izstrādāts dzīvotspējīgs risinājums, kas atvieglotu pensiju shēmu mehānismu dalību centralizētā tīrvērtē, minētā pārejas perioda piemērošana būtu jāpagarina vēl par vismaz diviem gadiem. Tomēr centralizēta tīrvērte būtu jāsaglabā kā galīgais mērķis, ņemot vērā to, ka pašreizējā regulējuma un tirgus attīstība dod tirgus dalībniekiem iespēju minētajā laikposmā izstrādāt piemērotus tehniskos risinājumus. Komisijai ar EVTI, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (9), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (10), un ESRK palīdzību būtu jāuzrauga CCP, tīrvērtes dalībnieku un pensiju shēmu mehānismu gūtie panākumi virzībā uz dzīvotspējīgiem risinājumiem, kuri atvieglotu pensiju shēmu mehānismu dalību centralizētajā tīrvērtē, un jāsagatavo ziņojums par minētajiem panākumiem. Minētajā ziņojumā būtu jāaplūko arī risinājumi un ar tiem saistītās izmaksas, kas rastos pensiju shēmu mehānismiem, tādējādi ņemot vērā regulējuma un tirgus attīstību, piemēram, izmaiņas finanšu darījumu partneru veidos, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums. Lai ņemtu vērā norises, kas netika prognozētas šīs regulas pieņemšanas laikā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pagarināt minēto pārejas periodu divreiz par vienu gadu, ja pēc rūpīgas izvērtēšanas tā secinātu, ka šāds pagarinājums ir nepieciešams.

(31)

Pārejas periods, kura laikā pensiju shēmu mehānismi bija atbrīvoti no tīrvērtes pienākuma, beidzās 2018. gada 16. augustā. Juridiskās noteiktības nolūkos un nolūkā izvairīties no pārtraukumiem ir retroaktīvi jāpiemēro minētā pārejas perioda pagarinājums attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kurus noslēguši pensiju shēmu mehānismi laikā no 2018. gada 17. augusta līdz 2019. gada 16. jūnijam.

(32)

Lai vienkāršotu tiesisko regulējumu, būtu jāapsver tas, cik lielā mērā pienākumu veikt tirdzniecību, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 600/2014, ir nepieciešami un piemēroti saskaņot ar šajā regulā paredzētajām izmaiņām atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākumā; tas jo īpaši būtu jāapsver attiecībā uz to vienību loku, kurām piemēro tīrvērtes pienākumu. Kad būs gūta pietiekama pieredze un būs pieejami dati par šīs regulas piemērošanu, būtu jāveic vispārīgāks novērtējums par to, kā šī regula ietekmē tīrvērtes līmeni pa darījumu partneru veidiem un tīrvērtes sadalījumu katrā darījumu partneru veidā, kā arī tīrvērtes pakalpojumu pieejamību, tostarp – cik efektīvas ir izmaiņas, kas veiktas saskaņā ar šo regulu attiecībā uz tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem komercnoteikumiem tīrvērtes pieejamības atvieglošanā.

(33)

Lai nodrošinātu, ka konsekventi tiek saskaņots tas, kad komercnoteikumi attiecībā uz tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu tiek uzskatīti par taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem, un lai pie konkrētiem nosacījumiem paredzētu vairāk laika tirgus dalībniekiem izstrādāt tīrvērtes risinājumus pensiju shēmu mehānismiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz to, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem komercnoteikumi par tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāmi par taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem, un lai varētu pagarināt pārejas laikposmu, kura laikā tīrvērtes pienākums nebūtu attiecināms uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ko noslēguši pensiju shēmu mehānismi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(34)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz tīrvērtes pienākuma un tirdzniecības pienākuma piemērošanas apturēšanu un saistībā ar trešo valstu attiecīgo iestāžu tiešu piekļuvi informācijai, kas atrodas darījuma reģistros, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12). Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti nolūkā apturēt tīrvērtes pienākuma un tirdzniecības pienākuma piemērošanu konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, jo ir nepieciešams ātri pieņemt lēmumu, kas nodrošina juridisko noteiktību par apturēšanas procedūras iznākumu, un tādējādi pastāv nenovēršami steidzami iemesli.

(35)

Lai nodrošinātu, ka konsekventi tiek saskaņoti noteikumi par riska mazināšanas paņēmieniem, darījumu reģistru reģistrāciju un ziņošanas prasībām, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EBI vai EVTI izstrādātie regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz turpmāk minēto: uzraudzības procedūrām, ar kurām paredzēts nodrošināt tādu riska pārvaldības procedūru sākotnējo un pastāvīgo validēšanu, kurās paredzēta laicīga, precīza un pienācīgi nošķirta nodrošinājuma apmaiņa; ziņām par vienkāršotu pieteikumu par reģistrācijas tvēruma paplašināšanu darījumu reģistram, kas jau reģistrēts saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2365; procedūrām darījumu reģistru datu savstarpējai saskaņošanai, procedūrām, kas darījumu reģistriem jāpiemēro, lai pārbaudītu, vai ziņojumu sniedzošais darījumu partneris vai iesniedzošā vienība atbilst ziņošanas prasībām, un lai pārbaudītu paziņoto datu pilnīgumu un pareizību; noteikumiem, kārtību un nepieciešamo dokumentāciju, saskaņā ar kuriem noteiktām vienībām tiek piešķirta piekļuve darījumu reģistriem. Minētie regulatīvie tehniskie standarti Komisijai būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(36)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, ko izstrādājusi EVTI, attiecībā uz datu standartiem informācijai, kas jāpaziņo par dažādajām atvasināto instrumentu klasēm, un attiecībā uz ziņošanas metodēm un kārtību un formātu pieteikumam par reģistrācijas tvēruma paplašināšanu tādam darījumu reģistram, kas jau reģistrēts saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2365. Komisijai minētie īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, nodrošināt to, lai noteikumi ir samērīgi, nerada nevajadzīgu administratīvo slogu vai atbilstības nodrošināšanas izmaksas, nepieļauj finanšu stabilitātes pakļaušanu riskam un palielina ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīciju un riska darījumu pārredzamību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)	Dažu šīs regulas noteikumu piemērošana būtu jāatliek, lai izstrādātu visus būtiskos īstenošanas pasākumus un dotu tirgus dalībniekiem iespēju veikt nepieciešamos pasākumus atbilstības ievērošanai.

(39)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

regulas 2. panta 8) punktu aizstāj ar šādu:

“8)

“finanšu darījumu partneris” ir:

a)	ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (*1);

b)	kredītiestāde, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (*2);

c)	apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (*3);

d)	PVKIU un – attiecīgā gadījumā – tā pārvaldības sabiedrība, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, izņemot gadījumus, kad minētais PVKIU ir izveidots vienīgi ar mērķi apkalpot vienu vai vairākus darbinieku akciju iegādes plānus;

e)	arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija (AKUI), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 (*4) 6. panta 1) punktā;

alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas vai nu veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī to pārvalda alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), kuram ir piešķirta atļauja vai kurš ir reģistrēts saskaņā ar minēto Direktīvu, izņemot gadījumus, kad minētais AIF ir izveidots vienīgi ar mērķi apkalpot vienu vai vairākus darbinieku akciju iegādes plānus, vai ja AIF ir īpašam nolūkam izveidota vērtspapirizācijas struktūra, kā minēts Direktīvas 2011/61/ES 2. panta 3. punkta g) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā tā AIFP veic uzņēmējdarbību Savienībā;

g)	centrālais vērtspapīru depozitārijs, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (*5);

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)."

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.)."

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.)."

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).”;"

regulas 4. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) punktu aizstāj ar šādiem:

“i)	starp diviem finanšu darījumu partneriem, kas atbilst 4.a panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem;

ii)	starp finanšu darījumu partneri, kas atbilst 4.a panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, un nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem;

iii)	starp diviem nefinanšu darījumu partneriem, kas atbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem;

iv)

starp finanšu darījumu partneri, kas atbilst 4.a panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, vai nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, no vienas puses, un vienību, kura uzņēmējdarbību veic trešā valstī un uz kuru attiektos tīrvērtes pienākums, ja tā uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, no otras puses;”;

ii)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	tie ir noslēgti vai pārjaunoti dienā, kurā stājas spēkā tīrvērtes pienākums, vai pēc tās, ar noteikumu, ka dienā, kurā tie ir noslēgti vai pārjaunoti, abi darījumu partneri atbilst a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;”;

iekļauj šādu punktu:

“3.a Bez pienākuma slēgt līgumu tīrvērtes dalībnieki un klienti, kuri tieši vai netieši sniedz tīrvērtes pakalpojumus, minētos pakalpojumus sniedz saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem komercnoteikumiem. Šādi tīrvērtes dalībnieki un klienti veic visus saprātīgos pasākumus nolūkā noteikt, nepieļaut, pārvaldīt un uzraudzīt tādus interešu konfliktus – jo īpaši starp tirdzniecības vienību un tīrvērtes vienību –, kuri var negatīvi ietekmēt tīrvērtes pakalpojumu taisnīgu, saprātīgu, nediskriminējošu un pārredzamu sniegšanu. Šādus pasākumus veic arī tad, ja tirdzniecības un tīrvērtes pakalpojumus sniedz citas juridiskas personas, kas ietilpst tajā pašā grupā.

Tīrvērtes dalībniekiem un klientiem ir atļauts kontrolēt riskus, kas saistīti ar piedāvātajiem tīrvērtes pakalpojumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot nosacījumus, ar kādiem šā punkta pirmajā daļā minētie komercnoteikumi ir uzskatāmi par taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem, pamatojoties uz šādiem elementiem:

a)	taisnīguma un pārredzamības prasības attiecībā uz maksām, cenām, atlaižu politiku un citiem vispārējiem līguma noteikumiem par cenu sarakstu, neskarot konfidencialitāti, kas attiecas uz līgumattiecībām ar individuāliem darījuma partneriem;

b)	faktori, kas uzskatāmi par saprātīgiem komercnoteikumiem, lai nodrošinātu objektīvas un racionālas līgumattiecības;

c)	prasības, kas veicina tīrvērtes pakalpojumus uz taisnīga un nediskriminējoša pamata, ņemot vērā saistītās izmaksas un riskus, lai jebkuras piemēroto cenu atšķirības būtu samērīgas ar izmaksām, riskiem un ieguvumiem; un

d)	riska kontroles kritēriji tīrvērtes dalībniekam vai klientam, kas ir saistīti ar piedāvātajiem tīrvērtes pakalpojumiem.”;

iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

Finanšu darījumu partneri, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums

1. Finanšu darījumu partneris, kas izveido ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pozīcijas, var saskaņā ar 3. punktu reizi 12 mēnešos aprēķināt savu vidējo summāro mēneša beigu pozīciju par iepriekšējiem 12 mēnešiem.

Ja finanšu darījumu partneris savu pozīciju neaprēķina vai ja minētā aprēķina rezultāts pārsniedz jebkuru no tīrvērtes sliekšņiem, kas noteikti, ievērojot 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu, finanšu darījumu partneris:

a)	par to nekavējoties paziņo EVTI un attiecīgajai kompetentajai iestādei un attiecīgā gadījumā norāda aprēķinam izmantoto laikposmu;

b)	vienojas par tīrvērtes noteikumiem četru mēnešu laikā pēc paziņojuma, kas minēts šīs daļas a) apakšpunktā; un

uz to sāk attiekties 4. pantā minētais tīrvērtes pienākums attiecībā uz visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas pieder pie jebkuras ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, uz kuru attiecas tīrvērtes pienākums, un kas noslēgti vai pārjaunoti vairāk nekā četrus mēnešus pēc paziņojuma, kas minēts šīs daļas a) apakšpunktā.

2. Uz finanšu darījumu partneri, uz kuru 2019. gada 17. jūnijā attiecas 4. pantā minētais tīrvērtes pienākums vai uz kuru sāk attiekties tīrvērtes pienākums saskaņā ar 1. punkta otro daļu, arī turpmāk attiecas minētais pienākums, un tas turpina veikt tīrvērti, kamēr minētais finanšu darījumu partneris attiecīgajai kompetentajai iestādei pierāda, ka tā vidējā summārā mēneša beigu pozīcija par iepriekšējiem 12 mēnešiem nepārsniedz tīrvērtes slieksni, kas noteikts, ievērojot 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Finanšu darījumu partneris spēj attiecīgajai kompetentajai iestādei pierādīt, ka vidējās summārās mēneša beigu pozīcijas aprēķināšana par iepriekšējiem 12 mēnešiem neizraisa sistemātisku minētās pozīcijas pārāk zemu novērtējumu.

3. Aprēķinot 1. punktā minētās pozīcijas, finanšu darījumu partneris aprēķinā iekļauj visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, ko noslēdzis minētais finanšu darījumu partneris vai ko noslēgušas citas tās grupas vienības, pie kuras pieder minētais finanšu darījumu partneris.

Neatkarīgi no pirmās daļas – 1. punktā minētās pozīcijas attiecībā uz PVKIU un AIF aprēķina fonda līmenī.

PVKIU pārvaldības sabiedrības, kas pārvalda vairāk nekā vienu PVKIU, un AIFP, kas pārvalda vairāk nekā vienu AIF, spēj attiecīgajai kompetentajai iestādei pierādīt, ka pozīciju aprēķināšana fonda līmenī neizraisa to, ka:

a)	sistemātiski pārāk zemu tiek novērtētas jebkuru to pārvaldītu fondu pozīcijas vai pārvaldītāja pozīcijas; un

b)	tiek apiets tīrvērtes pienākums.

Attiecīgās finanšu darījumu partnera un citu pie grupas piederošo vienību kompetentās iestādes ievieš sadarbības procedūras, lai nodrošinātu pozīciju efektīvu aprēķināšanu grupas līmenī.”;

regulas 5. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja kompetentā iestāde atļauj CCP veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei saskaņā ar 14. vai 15. pantu vai ja ārpusbiržas atvasināto instrumentu klase, kurai CCP plāno sākt tīrvērti, ietilpst esošā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 14. vai 15. pantu, kompetentā iestāde nekavējoties paziņo EVTI par minēto atļauju vai par ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasi, kurai CCP plāno sākt tīrvērti.”;

b)	panta 2. punktā svītro c) apakšpunktu;

regulas 6. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktā svītro e) apakšpunktu;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja CCP vairs nav atļaujas vai tas vairs nav atzīts par pilnvarotu saskaņā ar šo regulu konkrētas ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases tīrvērtes veikšanai, EVTI nekavējoties minēto CCP dzēš no publiskā reģistra attiecībā uz konkrēto atvasināto instrumentu klasi.”;

regulā iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana

1. EVTI var iesniegt Komisijai pieprasījumu apturēt 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma piemērošanu konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm vai konkrēta veida darījumu partneriem, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	konkrētās ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases vairs nav piemērotas centralizētai tīrvērtei saskaņā ar kritērijiem, kas minēti 5. panta 4. punkta pirmajā daļā un 5. panta 5. punktā;

b)	ir paredzams, ka CCP pārtrauks veikt tīrvērti minētajām konkrētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, un neviens cits CCP nespēj bez pārtraukuma veikt tīrvērti minētajām konkrētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm;

tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana minētajām konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm vai konkrēta veida darījumu partneriem ir nepieciešama, lai novērstu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu pareizai darbībai Savienībā, un minētā apturēšana ir samērīga ar minētajiem mērķiem.

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos un pirms pirmajā daļā minētā pieprasījuma iesniegšanas EVTI apspriežas ar ESRK un kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 22. pantu.

Pirmajā daļā minētajam pieprasījumam pievieno pierādījumus, ka ir izpildīts vismaz viens no tajā izklāstītajiem nosacījumiem.

Ja EVTI tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu uzskata par būtiskām izmaiņām kritērijos tam, lai pienākums veikt tirdzniecību stātos spēkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 32. panta 5. punktā, šā punkta pirmajā daļā minētais pieprasījums var arī ietvert pieprasījumu apturēt minētās regulas 28. panta 1. un 2. punktā minēto pienākumu veikt tirdzniecību attiecībā uz tām pašām konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, uz kurām attiecas pieprasījums apturēt tīrvērtes pienākumu.

2. Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 1. punktā, kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par tīrvērtes dalībnieku uzraudzību, un kompetentās iestādes, kuras ir norīkotas saskaņā ar 22. pantu, var pieprasīt, lai EVTI iesniegtu Komisijai pieprasījumu tīrvērtes pienākuma apturēšanai. Kompetentās iestādes pieprasījumā sniedz pamatojumu un iesniedz pierādījumus par to, ka ir izpildīts vismaz viens no šā panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

EVTI 48 stundu laikā pēc šā punkta pirmajā daļā minētā kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas, balstoties uz kompetentās iestādes sniegto pamatojumu un pierādījumiem, vai nu pieprasa, lai Komisija apturētu 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma piemērošanu, vai noraida šā punkta pirmajā daļā minēto pieprasījumu. EVTI informē attiecīgo kompetento iestādi par savu lēmumu. Ja EVTI noraida pieprasījumu, ko iesniegusi kompetentā iestāde, tā sniedz pamatojumu rakstiski.

3. Pieprasījumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepublisko.

4. Komisija bez liekas kavēšanās pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas, balstoties uz EVTI sniegto pamatojumu un pierādījumiem, vai nu ar īstenošanas aktu aptur tīrvērtes pienākuma piemērošanu konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm vai konkrēta veida darījumu partneriem, kas minēti 1. punktā, vai noraida šādu pieprasījumu par apturēšanu. Ja Komisija noraida pieprasīto apturēšanu, tā EVTI par to sniedz pamatojumu rakstiski. Komisija par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un nosūta tiem EVTI sniegto pamatojumu. Šādu informāciju nepublisko.

Šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 86. panta 3. punktā minēto procedūru.

5. Ja EVTI tā pieprasa saskaņā ar šā panta 1. punkta ceturto daļu, ar īstenošanas aktu, ar kuru aptur tīrvērtes pienākuma piemērošanu konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, var apturēt arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. panta 1. un 2. punktā noteiktā tirdzniecības pienākuma piemērošanu tām pašām konkrētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, uz kurām attiecas šī tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana.

6. Par tīrvērtes pienākuma apturēšanu un, attiecīgā gadījumā, tirdzniecības pienākuma piemērošanu, informē EVTI, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisijas tīmekļa vietnē un 6. pantā minētajā publiskajā reģistrā.

7. Šā panta 4. punktā minētā tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, sākot no minētās apturēšanas piemērošanas dienas.

Šā panta 5. punktā minētā tirdzniecības pienākuma piemērošanas apturēšana ir spēkā tajā pašā sākotnējā posmā.

8. Gadījumos, kad joprojām ir aktuāli apturēšanas pamatā esošie iemesli, Komisija ar īstenošanas aktu 4. punktā minēto apturēšanu var pagarināt vēl par papildu laikposmiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus, tomēr kopumā piemērošanas apturēšanas laikposms nevar pārsniegt 12 mēnešus. Piemērošanas apturēšanas pagarinājumus publicē saskaņā ar 6. punktu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 86. panta 3. punktā minēto procedūru.

EVTI pietiekami savlaicīgi pirms šā panta 7. punktā minētā apturēšanas laikposma vai šā punkta pirmajā daļā minētā pagarināšanas laikposma beigām sniedz Komisijai atzinumu par to, vai apturēšanas pamatā esošie iemesli joprojām ir aktuāli. Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos EVTI apspriežas ar ESRK un kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 22. pantu. Minētā atzinuma kopiju EVTI nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Atzinumu nepublisko.

Ar īstenošanas aktu, ar ko pagarina tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, var pagarināt arī 7. punktā minēto tirdzniecības pienākuma piemērošanas apturēšanu.

Tirdzniecības pienākuma piemērošanas apturēšanas pagarinājums ir spēkā tikpat ilgi cik tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanas pagarinājums.”;

regulas 9. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Darījumu partneri un CCP nodrošina, ka dati par jebkuru atvasināto instrumentu līgumu, ko tie noslēguši, un par jebkādiem līguma grozījumiem vai līguma izbeigšanu tiek paziņoti saskaņā ar šā panta 1.a līdz 1.f punktu darījumu reģistram, kurš reģistrēts saskaņā ar 55. pantu vai atzīts saskaņā ar 77. pantu. Datus paziņo ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.

Ziņošanas pienākums attiecas uz atvasināto instrumentu līgumiem, kas:

a)	noslēgti pirms 2014. gada 12. februāra un minētajā dienā vēl nav izpildīti;

b)	noslēgti 2014. gada 12. februārī vai pēc tam.

Neatkarīgi no 3. panta ziņošanas pienākumu nepiemēro atvasināto instrumentu līgumiem tās pašas grupas ietvaros, ja vismaz viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris vai arī tas tiktu atzīts par nefinanšu darījumu partneri, ja tas uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, ar noteikumu, ka:

a)	abi darījumu partneri ir pilnībā iekļauti kopīgā konsolidācijā;

b)	uz abiem darījumu partneriem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras; un

c)	attiecīgais mātesuzņēmums nav finanšu darījumu partneris.

Darījumu partneri savu nodomu piemērot trešajā daļā minēto atbrīvojumu paziņo savām kompetentajām iestādēm. Atbrīvojums ir spēkā, izņemot gadījumus, kad informētās kompetentās iestādes trīs mēnešos pēc paziņojuma dienas dara zināmu, ka tās nepiekrīt trešajā daļā minētos nosacījumus uzskatīt par izpildītiem.”;

pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a Finanšu darījumu partneri vienīgie ir atbildīgi (arī juridiski) par ziņošanu abu darījumu partneru vārdā, par tādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu datu paziņošanu, kuri noslēgti ar nefinanšu darījumu partneri, kas neatbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, kā arī par paziņoto datu pareizības nodrošināšanu.

Lai nodrošinātu, ka finanšu darījumu partnera rīcībā ir visi dati, kas tam nepieciešami ziņošanas pienākuma izpildei, nefinanšu darījumu partneris finanšu darījumu partnerim par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas starp tiem noslēgti, sniedz tādu detalizētu informāciju, attiecībā uz kuru nav iespējams pamatoti sagaidīt, ka tā ir finanšu darījumu partnera rīcībā. Nefinanšu darījumu partneris ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināta minētās detalizētās informācijas pareizība.

Neatkarīgi no pirmās daļas nefinanšu darījumu partneri, kuri jau ir ieguldījuši līdzekļus ziņošanas sistēmā, var nolemt detalizēto informāciju par saviem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti ar finanšu darījumu partneriem, paziņot darījumu reģistram. Šādos gadījumos nefinanšu darījumu partneri par savu lēmumu pirms minēto datu paziņošanas informē finanšu darījumu partnerus, ar kuriem tie ir noslēguši ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus. Minētajā situācijā nefinanšu darījumu partneri ir atbildīgi (arī juridiski) par minēto datu paziņošanu un par to pareizības nodrošināšanu.

Nefinanšu darījumu partnerim, kas neatbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem un kas noslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu ar vienību, kura uzņēmējdarbību veic trešā valstī, netiek prasīts ziņot saskaņā ar šo pantu, un tas nav juridiski atbildīgs par ziņošanu vai par detalizētās informācijas, ko sniedz par šādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, pareizības nodrošināšanu, ar noteikumu, ka:

a)	minētā trešās valsts vienība tiktu atzīta par finanšu darījumu partneri, ja tā uzņēmējdarbību veiktu Savienībā;

b)	tiesiskais regulējums ziņošanas jomā, kas attiecas uz minēto trešās valsts vienību, ir atzīts par līdzvērtīgu saskaņā ar 13. pantu; un

c)	trešās valsts finanšu darījumu partneris darījumu reģistram, kam ir juridiski saistošs un izpildāms pienākums 81. panta 3. punktā minētajām vienībām piešķirt tiešu un tūlītēju piekļuvi datiem, ir paziņojis šādu informāciju saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu ziņošanas jomā.

1.b PVKIU pārvaldības sabiedrība ir atbildīga (arī juridiski) par tādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu datu paziņošanu, kuros minētais PVKIU ir darījumu partneris, kā arī par paziņoto datu pareizības nodrošināšanu.

1.c AIFP ir atbildīgs (arī juridiski) par tādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu datu paziņošanu, kuros attiecīgais AIF ir darījumu partneris, kā arī par paziņo datu pareizības nodrošināšanu.

1.d Pilnvarota vienība, kas atbild par AKUI pārvaldību un rīkojas tās uzdevumā, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav juridiskas personas statusa, ir atbildīga (arī juridiski) par tādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu datu paziņošanu, kuros minētā AKUI ir darījumu partneris, kā arī par paziņoto datu pareizības nodrošināšanu.

1.e Darījumu partneri un CCP, kuriem ir jāpaziņo atvasināto instrumentu līgumu dati, nodrošina, lai minētie dati tiktu paziņoti pareizi un bez dublēšanās.

1.f Darījumu partneri un CCP, uz kuriem attiecas 1. punktā minētais ziņošanas pienākums, minēto ziņošanas pienākumu var deleģēt.”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Lai nodrošinātu vienotus 1. un 3. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

datu standartus un formātus attiecībā uz paziņojamo informāciju, kuros ir ietvertas vismaz šādas ziņas:

i)	globālie juridiskās personas identifikatori (LEI);

ii)	starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN);

iii)	unikālie tirdzniecības identifikatori (UTI);

b)	ziņošanas metodes un kārtība;

c)	ziņošanas biežums;

d)	diena, līdz kurai jāpaziņo par atvasināto instrumentu līgumiem.

Izstrādājot minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā starptautiskās norises un standartus, kuri saskaņoti Savienības vai pasaules līmenī, un to saskanību ar ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2015/2365 (*6) 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā.

EVTI iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2020. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(*6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).”;"

regulas 10. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Nefinanšu darījumu partneris, kas izveido ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pozīcijas, var saskaņā ar 3. punktu reizi 12 mēnešos aprēķināt savu vidējo summāro mēneša beigu pozīciju par iepriekšējiem 12 mēnešiem.

Ja nefinanšu darījumu partneris neaprēķina savas pozīcijas vai ja minētā aprēķina rezultāts attiecībā uz vienu vai vairākām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm pārsniedz tīrvērtes sliekšņus, kas noteikti, ievērojot 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, minētais nefinanšu darījumu partneris:

a)	par to nekavējoties paziņo EVTI un attiecīgajai kompetentajai iestādei un attiecīgā gadījumā norāda aprēķinam izmantoto laikposmu;

b)	vienojas par tīrvērtes noteikumiem četru mēnešu laikā pēc paziņojuma, kas minēts šīs daļas a) apakšpunktā;

uz to sāk attiekties 4. pantā minētais tīrvērtes pienākums attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti vai pārjaunoti vairāk nekā četrus mēnešus pēc šīs daļas a) apakšpunktā minētā paziņojuma un kas pieder pie tādām aktīvu klasēm, attiecībā uz kurām aprēķina rezultāts pārsniedz tīrvērtes sliekšņus, vai – ja nefinanšu darījumu partneris nav aprēķinājis savu pozīciju – kas pieder pie jebkuras ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, uz kuru attiecas tīrvērtes pienākums.

2. Uz nefinanšu darījumu partneri, uz kuru 2019. gada 17. jūnijā attiecas 4. pantā minētais tīrvērtes pienākums vai uz kuru sāk attiekties tīrvērtes pienākums saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, arī turpmāk attiecas minētais pienākums, un tas turpina veikt tīrvērti, kamēr minētais nefinanšu darījumu partneris attiecīgajai kompetentajai iestādei pierāda, ka tā vidējā summārā mēneša beigu pozīcija par iepriekšējiem 12 mēnešiem nepārsniedz tīrvērtes slieksni, kas noteikts, ievērojot šā panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Nefinanšu darījumu partneris spēj attiecīgajai kompetentajai iestādei pierādīt, ka vidējās summārās mēneša beigu pozīcijas aprēķināšana par iepriekšējiem 12 mēnešiem neizraisa sistemātisku pozīcijas pārāk zemu novērtējumu.”;

b)	iekļauj šādu punktu: “2.a Attiecīgās nefinanšu darījuma partnera un citu pie grupas piederošo vienību kompetentās iestādes ievieš sadarbības procedūras, lai nodrošinātu sliekšņa efektīvu aprēķināšanu grupas līmenī.”;

panta 4. punktā ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm EVTI periodiski pārskata šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos tīrvērtes sliekšņus un vajadzības gadījumā, jo īpaši ņemot vērā finanšu darījumu partneru savstarpējo saistību, ierosina grozīt regulatīvus tehniskos standartus saskaņā ar šo punktu.

Minētajai periodiskajai pārskatīšanai pievieno EVTI ziņojumu par šo tematu.”;

regulas 11. panta 15. punktu groza šādi:

pirmo daļu groza šādi:

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma un nošķiršanas sistēmu līmeni un veidu, kā minēts 3. punktā;”;

ii)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“aa)	uzraudzības procedūras, ar kurām paredzēts nodrošināt minēto riska pārvaldības procedūru sākotnēju un pastāvīgu validēšanu;”;

trešo daļu aizstāj ar šādu:

“EUI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, izņemot pirmās daļas aa) apakšpunktā minēto, iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

EBI sadarbībā ar EVTI un EAAPI iesniedz Komisijai regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas minēts pirmās daļās aa) apakšpunktā, līdz 2020. gada 18. jūnijam.”;

10)

regulas 38. pantam pievieno šādus punktus:

“6. CCP nodrošina saviem tīrvērtes dalībniekiem simulācijas rīku, kas tiem dod iespēju aprēķināt papildu sākotnējās drošības rezerves summu (bruto izteiksmē), ko CCP varētu pieprasīt uz jauna darījuma tīrvērtes laiku. Minētajam rīkam var piekļūt tikai, izmantojot drošu piekļuvi, un simulācijas rezultāti nav saistoši.

7. CCP sniedz saviem tīrvērtes dalībniekiem informāciju par sākotnējās drošības rezerves modeļiem, ko tas izmanto. Minētā informācija:

a)	nepārprotami izskaidro sākotnējās drošības rezerves modeļa uzbūvi un to, kā tas darbojas;

b)	sniedz skaidru priekšstatu par sākotnējās drošības rezerves modeļa galvenajiem pieņēmumiem un ierobežojumiem un apstākļiem, kādos minētie pieņēmumi vairs nav spēkā;

c)	ir dokumentēta.”;

11)	regulas 39. pantam pievieno šādu punktu: “11. Dalībvalstu valsts tiesību akti maksātnespējas jomā neattur CCP no rīkošanās saskaņā ar 48. panta 5., 6. un 7. punktu attiecībā uz aktīviem un pozīcijām, kas iegrāmatoti šā panta 2. līdz 5. punktā minētajos kontos.”;

12)

regulas 56. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Regulas 55. panta 1. punkta nolūkos darījumu reģistrs iesniedz EVTI jebkuru no šādiem dokumentiem:

a)	reģistrācijas pieteikums;

b)	pieteikums par reģistrācijas tvēruma paplašināšanu, ja darījumu reģistrs jau reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2365 III nodaļu.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	ziņas par 1. punkta a) apakšpunktā minēto reģistrācijas pieteikumu;

b)	ziņas par 1. punkta b) apakšpunktā minēto vienkāršoto pieteikumu par reģistrācijas tvēruma paplašināšanu.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2020. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	formātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajam reģistrācijas pieteikumam;

b)	formātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajam pieteikumam par reģistrācijas tvēruma paplašināšanu.

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu EVTI izstrādā vienkāršotu formātu.

EVTI iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2020. gada 18. jūnijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

13)

regulas 62. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja saistībā ar pieprasījumu saņemt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem valsts kompetentajai iestādei ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, arī EVTI iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. EVTI šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.”;

14)

regulas 63. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas jebkurās 61. panta 1. punktā minēto juridisko personu saimnieciskās darbības telpās, uz to zemes vai īpašumā. Ja tas ir nepieciešams pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nebrīdinot.

2. Amatpersonas un citas personas, kuras EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt jebkurās to juridisko personu saimnieciskās darbības telpās, uz to zemes un īpašumā, uz kurām attiecas EVTI pieņemts lēmums par izmeklēšanu, un šīm amatpersonām un citām personām ir visas 62. panta 1. punktā minētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas uz pārbaudes laiku, ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras saimnieciskās darbības telpas un uzskaites grāmatas vai reģistrus.”;

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Ja 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem valsts kompetentajai iestādei ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, arī EVTI iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. EVTI šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.”;

15)

regulas 64. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iesniedzot EVTI 3. punktā minēto atzinumu kopumu, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām izmeklēšana attiecas. Šādām personām ir tiesības piekļūt lietai, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.”;

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par iespējamiem faktiem, kas saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju varētu būt noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām iestādēm izmeklēšanas veikšanai un iespējamai kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no sodanaudu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas, ja tai ir zināms, ka kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.”;

16)

regulas 65. panta 2. punktu groza šādi:

a)	punkta a) apakšpunktā “EUR 20 000” aizstāj ar “EUR 200 000”;

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	par pārkāpumiem, kas minēti I pielikuma I iedaļas a), b) un d) līdz k) punktā un I pielikuma II iedaļas a), b) un h) punktā, sodanauda ir vismaz EUR 5 000, bet ne vairāk kā EUR 100 000;”;

pievieno šādu apakšpunktu:

“c)	par pārkāpumiem, kas minēti I pielikuma IV iedaļā, sodanauda ir vismaz EUR 5 000, bet ne vairāk kā EUR 10 000.”;

17)

regulas 67. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pirms pieņemt jebkuru lēmumu saskaņā ar 73. panta 1. punktu un par periodiska soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 66. pantu, EVTI dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par tās atzinumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz apsvērumiem, par kuriem šajā procesā iesaistītajām personām bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro 73. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētajiem lēmumiem, ja ir nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu tūlītējus būtiska kaitējuma draudus finanšu sistēmai vai finanšu tirgu integritātei, pārredzamībai, efektivitātei un pareizai darbībai, tostarp darījumu reģistram paziņotu datu stabilitātei vai pareizībai. Šādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīz pēc tās lēmuma pieņemšanas.”;

18)

regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. No darījumu reģistra ieturētās maksas apmērs sedz visas pieņemamās administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tā reģistrēšanu un EVTI uzraudzības darbībām, un ir samērīgs attiecībā pret attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumu un reģistrācijas un EVTI veiktās uzraudzības veidu.”;

19)

iekļauj šādu pantu:

“76.a pants

Savstarpēja tieša piekļuve datiem

1. Ja tas nepieciešams savu pienākumu veikšanai, to trešo valstu attiecīgajām iestādēm, kurās uzņēmējdarbību veic viens vai vairāki darījumu reģistri, ir tieša piekļuve informācijai, kas atrodas darījumu reģistros, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, ar noteikumu, ka Komisija šajā nolūkā saskaņā ar 2. punktu ir pieņēmusi īstenošanas aktu.

2. Pēc tam, kad šā panta 1. punktā minētās iestādes ir iesniegušas attiecīgu pieprasījumu, Komisija saskaņā ar 86. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt īstenošanas aktus, kuros konstatē, vai pieprasījumu iesniegušās iestādes trešās valsts tiesiskais regulējums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)	darījumu reģistriem, kas uzņēmējdarbību veic minētajā trešā valstī, tiek pienācīgi piešķirta atļauja;

b)	minētajā trešā valstī pastāvīgi tiek veikta darījumu reģistru efektīva uzraudzība un izpilde;

c)	pastāv dienesta noslēpuma garantijas, tostarp tādu komercnoslēpumu aizsardzība, par kuriem iestādes informē trešās personas, un minētās garantijas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas izklāstītas šajā regulā;

d)	darījumu reģistriem, kas minētajā trešā valstī ir saņēmuši atļauju, ir juridiski saistošs un izpildāms pienākums 81. panta 3. punktā minētajām vienībām piešķirt tiešu un tūlītēju piekļuvi datiem.”;

20)

regulas 78. pantam pievieno šādus punktus:

“9. Darījumu reģistrs ievieš šādas procedūras un politiku:

a)	procedūras par darījumu reģistru datu efektīvu savstarpējo saskaņošanu;

b)	procedūras, lai pārbaudītu paziņoto datu pilnīgumu un pareizību;

c)	politiku datu pienācīgai nosūtīšanai citiem darījumu reģistriem, ja to pieprasa darījumu partneri vai CCP, kuri minēti 9. pantā, vai ja tas nepieciešams citu apsvērumu dēļ.

10. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	procedūras par darījumu reģistru datu savstarpēju saskaņošanu;

b)	procedūras, kuras darījumu reģistram ir jāpiemēro, lai pārbaudītu, vai ziņojumu sniedzošais darījumu partneris vai iesniedzošā vienība ievēro ziņošanas prasības, un lai pārbaudītu saskaņā ar 9. pantu paziņoto datu pilnīgumu un pareizību.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

21)

regulas 80. pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a Pēc pieprasījuma darījumu reģistrs tiem darījumu partneriem, kuriem netiek prasīts paziņot savu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu datus, ievērojot 9. panta 1.a līdz 1.d punktu, un tiem darījumu partneriem un CCP, kuri ir deleģējuši savu ziņošanas pienākumu, ievērojot 9. panta 1.f punktu, piešķir piekļuvi informācijai, kas paziņota to vārdā.”;

22)

regulas 81. pantu groza šādi:

panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“q)	attiecīgās iestādes trešā valstī, attiecībā uz kuru, ievērojot 76.a pantu, ir pieņemts īstenošanas akts.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	informāciju, kas publicējama vai darāma pieejama saskaņā ar 1. un 3. punktu;

b)	1. punktā minētās informācijas publicēšanas biežumu;

c)	darbības standartus, kas nepieciešami, lai apkopotu un salīdzinātu datus no dažādiem darījumu reģistriem un lai 3. punktā minētās vienības piekļūtu minētajai informācijai;

d)	noteikumus, kārtību un nepieciešamo dokumentāciju, saskaņā ar kuriem darījumu reģistri 3. punktā minētajām vienībām piešķir piekļuvi.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2020. gada 18. jūnijam.

Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI nodrošina, ka 1. punktā minētā informācijas publicēšana neatklāj nevienas līgumslēdzējas puses identitāti.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

23)

regulas 82. panta 2. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Regulas 1. panta 6. punktā, 4. panta 3.a punktā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 6. punktā, 4. panta 3.a punktā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija cenšas apspriesties ar EVTI un apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 1. panta 6. punktu, 4. panta 3.a punktu, 64. panta 7. punktu, 70. pantu, 72. panta 3. punktu un 85. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

24)

regulas 85. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Līdz 2024. gada 18. jūnijam Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un sagatavo vispārēju ziņojumu. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstošus priekšlikumus.”;

iekļauj šādu punktu:

“1.a Līdz 2023. gada 17. jūnijam EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu par:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/834 (*7) ietekmi uz finanšu un nefinanšu darījumu partneru veiktās tīrvērtes līmeni un par tīrvērtes sadalījumu katrā darījumu partneru tipā, jo īpaši attiecībā uz finanšu darījumu partneriem, kuru darbības ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem apjoms ir ierobežots, un attiecībā uz 10. panta 4. punktā minēto tīrvērtes sliekšņu atbilstīgumu;

b)	Regulas (ES) 2019/834 ietekmi uz darījumu reģistriem paziņoto datu kvalitāti un pieejamību, kā arī par informācijas, ko darījumu reģistri dara pieejamu, kvalitāti;

c)	izmaiņām ziņošanas satvarā, tostarp 9. panta 1.a punktā paredzētās deleģētās ziņošanas ieviešanu un īstenošanu, jo īpaši par tās ietekmi uz ziņošanas slogu nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem neattiecas tīrvērtes pienākums;

d)	tīrvērtes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši to, vai prasība tieši vai netieši sniegt tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem komercnoteikumiem, kā minēts 4. panta 3.a punktā, ir bijusi iedarbīga, lai atvieglotu piekļuvi tīrvērtei.

(*7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/834 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, ziņošanas prasībām, riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem piemērojamajām prasībām (OV L 141, 28.5.2019., 42. lpp.).”;"

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Līdz 2020. gada 18. jūnijam un pēc tam reizi 12 mēnešos līdz pēdējam pagarinājumam, kas minēts trešajā daļā, Komisija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtēts, vai ir izstrādāti īstenojami tehniski risinājumi par naudas un nenaudas nodrošinājumu, ko pensiju shēmu mehānismi pārved kā mainīgo drošības rezervi, un vai ir nepieciešams veikt pasākumus, lai atvieglotu minētos īstenojamos tehniskos risinājumus.

EVTI līdz 2019. gada 18. decembrim un pēc tam reizi 12 mēnešos līdz pēdējam pagarinājumam, kas minēts trešajā daļā, sadarbībā ar EAAPI, EBI un ESRK iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē:

to, vai CCP, tīrvērtes dalībnieki un pensiju shēmu mehānismi ir īstenojuši atbilstošus centienus un ir izstrādājuši īstenojamus tehniskus risinājumus, kas atvieglo šādu mehānismu piedalīšanos centralizētajā tīrvērtē, kā mainīgo drošības rezervi izvietojot naudas un nenaudas nodrošinājumu, tostarp minēto risinājumu ietekmi uz tirgus likviditāti un procikliskumu un to iespējamo juridisko vai cita veida ietekmi;

b)	ārpusbiržas atvasināto instrumentu (ar tīrvērti un bez tās) tirgos veiktās pensiju shēmu mehānismu darbības apjomu un būtību katrā aktīvu klasē un ar to saistīto sistēmisko risku, kam pakļauta finanšu sistēma;

c)	kā tas, ka pensiju shēmu mehānismi izpilda tīrvērtes prasību, ietekmē šo pensiju shēmu mehānismu ieguldīšanas stratēģijas, tostarp jebkādas izmaiņas to naudas un nenaudas aktīvu izvietojumā;

d)	tīrvērtes sliekšņu, kas noteikti saskaņā ar 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ietekmi uz pensiju shēmu mehānismiem;

to, kā citas juridiskas prasības, tostarp drošības rezerves prasības attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kuriem tīrvērte netiek veikta, un sviras rādītāja aprēķināšana, ievērojot Regulu (ES) Nr. 575/2013, ietekmē izmaksu atšķirības starp ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tiek veikta tīrvērte, un ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērte netiek veikta;

f)	vai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai atvieglotu tīrvērtes risinājumu attiecībā uz pensiju shēmu mehānismiem.

Ja Komisija secina, ka īstenojams tehnisks risinājums nav izstrādāts un ka joprojām nav mainījusies to atvasināto instrumentu līgumu negatīvā ietekme uz nākotnes pensionāru pensiju maksājumiem, kuriem tīrvērte notiek centralizēti, tā saskaņā ar 82. pantu var pieņemt deleģēto aktu, ar ko 89. panta 1. punktā minēto divu gadu laikposmu divreiz pagarina par vienu gadu.

CCP, tīrvērtes dalībnieki un pensiju shēmu mehānismi dara visu iespējamo, lai veicinātu tādu īstenojamu tehnisku risinājumu izstrādi, kuri šādiem mehānismiem atvieglo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti.

Komisija izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā ietilpst CCP, tīrvērtes dalībnieku, pensiju shēmu mehānismu un citu attiecīgo personu, kas piedalās šādu īstenojamu tehnisko risinājumu izstrādē, pārstāvji, lai pārraudzītu to centienus un izvērtētu progresu, kas panākts tādu īstenojamu tehnisko risinājumu rašanā, kuri pensiju shēmu mehānismiem atvieglo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tostarp naudas un nenaudas nodrošinājumu, ko šādi mehānismi pārved kā mainīgo drošības rezervi. Minētā ekspertu grupa tiekas vismaz reizi sešos mēnešos. Sagatavojot ziņojumu saskaņā ar pirmo daļu, Komisija ņem vērā CCP, tīrvērtes dalībnieku un pensiju shēmu mehānismu īstenotos centienus.

3. Līdz 2020. gada 18. decembrim Komisija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē:

to, vai pienākumi ziņot par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu un saskaņā ar šo regulu rada ziņošanas par darījumiem pienākuma dublēšanos attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, un to, vai ziņošanu par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, varētu sašaurināt vai vienkāršot visiem darījumu partneriem, nevajadzīgi nezaudējot informāciju;

cik nepieciešami un piemēroti ir pienākumu veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 600/2014, saskaņot ar izmaiņām, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/834 veiktas atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākumā, jo īpaši attiecībā uz to vienību loku, kurām piemēro tīrvērtes pienākumu;

to, vai jebkuri tirdzniecības darījumi, kas tieši izriet no pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumiem, tostarp portfeļa sablīvēšanas, būtu jāatbrīvo no 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma, ņemot vērā apmēru, kādā minētie pakalpojumi mazina risku, jo īpaši darījumu partnera kredītrisku un darbības risku, iespējas apiet tīrvērtes pienākumu un iespējas kavēt centralizētu tīrvērti.

Komisija pirmajā daļā minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot atbilstošus priekšlikumus.”;

iekļauj šādu punktu:

“3.a Līdz 2020. gada 18. maijam EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu. Minētajā ziņojumā izvērtē:

konsekvenci starp Regulā (ES) Nr. 600/2014 un šīs regulas 9. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, – gan par atvasināto instrumentu līgumiem sniedzamās detalizētās informācijas, gan datu pieejamības attiecīgajām vienībām ziņā – un to, vai minētās prasības būtu jāsaskaņo;

b)	iespēju visiem darījumu partneriem, tostarp visiem netiešajiem klientiem, vēl vairāk vienkāršot ziņošanas ķēdes, ņemot vērā savlaicīgas ziņošanas nepieciešamību un ņemot vērā pasākumus, kas pieņemti, ievērojot šīs regulas 4. panta 4. punktu un Regulas (ES) Nr. 600/2014 30. panta 2. punktu;

c)	pienākuma veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 600/2014, saskaņošanu ar izmaiņām, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/834 veiktas atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākumā, jo īpaši attiecībā uz to vienību loku, kurām piemēro tīrvērtes pienākumu;

sadarbībā ar ESRK – to, vai jebkuri tirdzniecības darījumi, kas tieši izriet no pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumiem, tostarp portfeļa sablīvēšanas, būtu jāatbrīvo no tīrvērtes pienākuma, kas minēts 4. panta 1. punktā; minētajā ziņojumā:

i)	izpēta portfeļa sablīvēšanu un citus pieejamos cenu neveidojošos pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumus, kas mazina ar tirgu nesaistītus riskus atvasināto instrumentu portfeļos, nemainot portfeļu tirgus risku, tādus kā pārlīdzsvarošanas darījumi;

ii)

paskaidro šādu pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumu mērķus un darbību, apmēru, kādā tie mazina risku, jo īpaši darījumu partnera kredītrisku un darbības risku, un izvērtē nepieciešamību sistēmiskā riska pārvaldības nolūkā veikt šādu tirdzniecības darījumu tīrvērti vai atbrīvot tos no tīrvērtes pienākuma; un

iii)	izvērtē to, cik lielā mērā jebkāds šādu pakalpojumu atbrīvojums no tīrvērtes pienākuma attur no centralizētas tīrvērtes veikšanas, un iespējamību, ka darījumu partneri var apiet tīrvērtes pienākumu;

vai to finanšu instrumentu sarakstu, kuri saskaņā ar 47. pantu tiek uzskatīti par augsti likvīdiem un ar minimālu tirgus risku un kredītrisku, varētu paplašināt un vai minētajā sarakstā varētu iekļaut vienu vai vairākus naudas tirgus fondus, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1131 (*8).

(*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp.).”;"

25)	regulas 86. pantam pievieno šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar minētās regulas 5. pantu.”;

26)

regulas 89. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Līdz 2021. gada 18. jūnijam 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri, balstoties uz objektīviem mērījumiem, ir uzskatāmi par tādiem, kas mazina ieguldījumu riskus, kuri ir tieši saistīti ar pensiju shēmu mehānismu finansiālo maksātspēju, un vienībām, kas izveidotas, lai saistību neizpildes gadījumā izmaksātu kompensāciju šādu mehānismu dalībniekiem.

Šīs regulas 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu nepiemēro tādiem šā punkta pirmajā daļā minētajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus pensiju shēmu mehānismi ir noslēguši no 2018. gada 17. augusta līdz 2019. gada 16. jūnijam.”;

27)	regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no tās spēkā stāšanās dienas, izņemot:

a)	noteikumus, kas paredzēti šīs regulas 1. panta 10) un 11) punktā, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 38. panta 6. un 7. punktu un 39. panta 11. punktu piemēro no 2019. gada 18. decembra;

b)	noteikumus, kas paredzēti šīs regulas 1. panta 7) punkta b) apakšpunktā, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. panta 1.a līdz 1.d punktu piemēro no 2020. gada 18. jūnija;

c)	noteikumus, kas paredzēti šīs regulas 1. panta 2) punkta b) apakšpunktā un 20) punktā, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 3.a punktu un 78. panta 9. un 10. punktu piemēro no 2021. gada 18. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 385, 15.11.2017., 10. lpp.

(2) OV C 434, 15.12.2017., 63. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. maija lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(11) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).