EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/833

(2019. gada 20. maijs),

ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Viens no kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir panākt, lai jūras biloloģiskie resursi tiktu izmantoti veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) Savienība apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību; tajos ietverti principi un noteikumi attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību. Izpildot savas plašāka mēroga starptautiskās saistības, Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)

Savienība ir puse Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Konvencija”), kas apstiprināta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (5). Grozījums Konvencijā tika pieņemts 2007. gada 28. septembrī un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2010/717/ES (6).

(4)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) ir tiesības pieņemt juridiski saistošus lēmumus par tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanu. Šie lēmumi ir adresēti galvenokārt NAFO līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī operatoru (piem., kuģu kapteiņu) pienākumi. NAFO saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi (CEM) pēc stāšanās spēkā ir saistoši visām NAFO līgumslēdzējām pusēm, un Savienības gadījumā tie ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos tādā mērā, ciktāl Savienības tiesību akti tos vēl neaptver.

(5)	NAFO CEM Savienības tiesību aktos ir transponēti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (7).

(6)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2115/2005 (8) tika izveidots Grenlandes paltusa krājumu atjaunošanas plāns NAFO 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā.

(7)

Kopš 2008. gada NAFO CEM katrā NAFO līgumslēdzēju pušu gadskārtējā sanāksmē ir tikuši grozīti. Šie jaunie noteikumi, to vidū dažu sugu saglabāšanas pasākumi, jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzība, jūrā un ostā veiktas inspekcijas procedūras, kuģiem piemērojamās prasības, zvejas darbību uzraudzība un ostas valsts papildpasākumi, ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(8)

Ņemot vērā to, ka dažus NAFO CEM noteikumus NAFO līgumslēdzējas puses groza biežāk un ir paredzams, ka nākotnē tie varētu tikt grozīti vēl vairāk, un, tiecoties pēc NAFO CEM turpmāko grozījumu raitas iestrādāšanas Savienības tiesību aktos, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šādiem aspektiem: saraksts ar pētniecības kuģu darbībām; pasākumi, kas attiecas uz ziemeļu garneles zveju; zvejas dziļuma maiņa un atsauces uz zvejai ierobežotiem vai zvejas aizlieguma apgabaliem; procedūras attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, uz kuriem paturētas vairāk nekā 50 tonnas (dzīvsvars) kopējās nozvejas, kas iegūta ārpus pārvaldības apgabala, un kuri ieiet apgabalā, lai zvejotu Grenlandes paltusu, un priekšnosacījumi, kas jāizpilda, lai sāktu zvejot Grenlandes paltusu; elektronisku sūtījumu saturs, saraksts ar derīgiem dokumentiem, kam jāatrodas uz kuģiem, ietilpības plānu saturs; dokumenti, kam jāatrodas uz kuģiem, uz kuriem attiecas fraktēšanas līgums; kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) dati; noteikumi par elektronisko ziņošanu un paziņojumu saturu; un kuģa kapteiņa pienākumi inspekcijas laikā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(9)

Komisija, kas pārstāv Savienību NAFO sanāksmēs, katru gadu vienojas par vairākiem tehniska rakstura noteikumiem, kas ietverti NAFO CEM un jo īpaši attiecas uz informācijas apmaiņas formātu un saturu, zinātnisko terminoloģiju vai zvejas aizliegumu noteikšanu jutīgos apgabalos. Komisijai būtu jāpieņem arī deleģētais akts, ar ko šo regulu papildina ar minētajiem CEM noteikumiem un pielikumiem, un Komisija būtu jāpilnvaro to grozīt.

(10)	Tāpēc būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 2115/2005 un Regula (EK) Nr. 1386/2007.

(11)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2018. gada novembrī pieņēma Ieteikumu 18-02, ar ko izveido zilās tunzivs krājumu pārvaldības plānu un kas stāsies spēkā 2019. gada 21. jūnijā. Ar Ieteikumu 18-02 atceļ Ieteikumu 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04, ar kuru izveido zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu; ko Savienības tiesībās īstenoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1627 (10). Ieteikumā 18-02 ietvertie noteikumi ir elastīgāki nekā ar Regulu (ES) 2016/1627 īstenotie noteikumi.

(12)	Komisija 2019. gada pirmajā ceturksnī plāno pieņemt priekšlikumu regulai, ar kuru īstenotu Ieteikumu 18-02. Ir maz ticams, ka abi likumdevēji regulu pieņems, pirms ir stājies spēkā Ieteikums 18-02.

(13)

2018. gada 11. decembrī rīkotajā tehniskajā sanāksmē par ICCAT jautājumiem dalībvalstis, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visiem operatoriem, kas zvejo zilo tunzivi, pauda vēlmi no 2019. gada 21. jūnija īstenot vismaz dažus Ieteikuma 18-02 noteikumus saistībā ar piezveju, audzēšanas un zvejas kapacitāti un atklātām sezonām. Papildus minētajam, pamatojoties uz dalītu kompetenci šajā politikas jomā, no 2019. gada 21. jūnija dalībvalstīm jāsāk piemērot arī jauni pastiprinātas kontroles noteikumi, tostarp attiecībā uz audzētavu robežās veiktu darbību izlases veida kontrolēm, dzīvu zivju tirdzniecības un audzēšanas praksi.

(14)	Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības zvejas kuģiem un citām flotēm, kas zvejo zilo tunzivi, Regulā (ES) 2016/1627 būtu jāiekļauj tie ICCAT Ieteikumā 18-02 izklāstītie pasākumi, kas attiecas uz piezveju, audzēšanas un zvejas kapacitāti un atvērtām sezonām.

(15)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1627,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Ja vien nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, ko izmanto vai paredzēts izmantot komerciālām zvejas darbībām, kuras vērstas uz zvejas resursiem NAFO pārvaldības apgabalā, kas definēts konvencijas I pielikumā, kā arī darbībām, ko Savienības ūdeņos vai teritorijā veic to trešo valstu kuģi, uz kurām attiecas Konvencija.

2. Šo regulu piemēro, neskarot zivsaimniecības nozarē spēkā esošajās regulās paredzētos pienākumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (11) un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (12) un (EK) Nr. 1224/2009 (13).

3. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas attiecas uz zivju zvejošanu, jo īpaši uz linuma acs izmēru, izmēra limitiem, zvejas aizlieguma apgabaliem un sezonām, Savienības pētniecības kuģus neierobežo.

2. pants

Priekšmets

1. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par to, kā Savienība piemēro NAFO CEM nolūkā panākt šo pasākumu vienādu un efektīvu īstenošanu Savienībā.

2. Turklāt ar šo regulu groza dažus Regulas (ES) 2016/1627 noteikumus.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“konvencija” ir 1979. gada Konvencija par sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā, kurā laiku pa laikam izdarīti grozījumi;

2)	“konvencijas apgabals” ir IV panta 1. punktā aprakstītais apgabals, kurā piemēro konvenciju. Konvencijas apgabals ir iedalīts zinātniskos un statistiskos apakšapgabalos, rajonos un apakšrajonos, kuri uzskaitīti konvencijas I pielikumā;

3)	“pārvaldības apgabals” ir konvencijas apgabala daļa, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas;

“zvejas resursi” ir visas konvencijas apgabalā sastopamās zivis, gliemji un vēžveidīgie, izņemot:

a)	nometnieku sugas, pār kurām piekrastes valstis var īstenot savas suverēnās tiesības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 77. pantu; un

b)	anadromās un katadromās sugas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas I pielikumā uzskaitītās tālu migrējošās sugas, ciktāl tās tiek pārvaldītas saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem;

“zvejas darbības” ir zvejas resursu ieguve vai apstrāde, zvejas resursu vai no tiem iegūtu produktu izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, vai jebkura cita darbība, ko veic, lai sagatavotos zvejas resursu ieguvei vai atbalstītu zvejas resursu ieguvi, vai ko veic saistībā ar zvejas resursu ieguvi pārvaldības apgabalā, un tās ietver:

a)	zvejas resursu faktisku meklēšanu vai nozvejošanu vai mēģinājumu veikt šādas darbības;

b)	visas darbības, kuru pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zvejas resursu atrašana, nozvejošana vai ieguve jebkādā nolūkā; un

c)	ikvienu operāciju jūrā, ko veic, lai atbalstītu jebkuru šajā definīcijā aprakstīto darbību vai sagatavotos tai, taču neietver operācijas, kas attiecas uz ārkārtas situācijām, kuras saistītas ar apkalpes locekļu veselību un drošību vai kuģa drošību;

“zvejas kuģis” ir ikviens Savienības kuģis, kas ir vai ir bijis iesaistījies zvejas darbībās, un tas ietver zivju apstrādes kuģus un kuģus, kuri iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī vai jebkurā citā darbībā, ko veic, lai sagatavotos zvejas darbībām, vai kas ir saistīta ar zvejas darbībām, vai kuri iesaistījušies eksperimentālās vai izpētes zvejas darbībās;

7)	“pētniecības kuģis” ir kuģis, kuru pastāvīgi izmanto pētniecībā, vai kuģis, ko parasti izmanto zvejas darbībās vai zvejniecības atbalsta darbībā, bet ko uz laiku izmanto zvejniecības pētniecībā;

8)	“CEM” ir spēkā esošie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi, ko pieņēmusi NAFO komisija;

9)	“zvejas iespējas” ir zvejas kvotas, kas dalībvalstij iedalītas ar Savienības aktu un ir spēkā pārvaldības apgabalā;

10)	“EFCA” ir Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (14);

11)	“zvejas diena” ir jebkura kalendārā diena vai kalendārās dienas daļa, kurā zvejas kuģis atrodas jebkurā pārvaldības apgabala rajonā;

12)	“osta” cita starpā ir atkrastes termināļus un citas iekārtas, kas paredzētas izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai, apstrādei, degvielas uzpildei vai krājumu papildināšanai;

13)	“kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis” ir kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav NAFO līgumslēdzēja puse vai nav dalībvalsts, vai kuģis, par kuru ir aizdomas, ka tam nav valstspiederības;

14)	“pārkraušana citā kuģī” ir zvejas resursu vai produktu pārvietošana pāri bortam no viena zvejas kuģa uz citu;

15)

“pelaģiskais tralis” ir tralis, kas ir konstruēts pelaģisko sugu zvejai un kam nav tādas daļas, kuras konstrukcija būtu paredzēta saskarei ar jūras gultni vai kura ekspluatācijas laikā jelkad saskartos ar jūras gultni. Zvejas rīkam nav disku, veltņu vai skrituļu pie gruntsstropes un nekādu citu piestiprinājumu, kas konstruēti tā, lai radītu saskari ar jūras gultni, bet tam var būt piestiprināts aizsargapvalks;

16)	“jutīgas jūras ekosistēmas” vai “JJE” ir JJE, kas minētas 42. un 43. punktā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā;

17)	“pēdas nospiedums”, citkārt saukts par “esošiem grunts zvejas apgabaliem”, ir pārvaldības apgabala daļa, kurā vēsturiski ir notikusi grunts zveja, kuru norobežo CEM 4. tabulā norādītās koordinātas un kurš redzams CEM 2. attēlā (minēti šīs regulas pielikuma 1. un 2. punktā);

18)	“grunts zvejas darbības” ir jebkādas darbības, kurās zvejas rīki saskaras vai var saskarties ar jūras gultni parastu zvejas operāciju gaitā;

19)	“apstrādātas zivis” ir visi jūras organismi, kas pēc nozvejošanas ir fiziski pārveidoti, to vidū zivis, kas ir filetētas, ķidātas, iepakotas, konservētas, saldētas, kūpinātas, sālītas, termiski apstrādātas, marinētas, kaltētas vai jebkādā citā veidā sagatavotas tirgum;

20)	“izpētes grunts zvejas darbības” ir grunts zvejas darbības, ko ārpus pēdas nospieduma teritorijas vai pēdas nospieduma teritorijā veic, ieviešot būtiskas izmaiņas zvejas norisē vai tajā izmantotajā tehnoloģijā;

21)	“JJE indikatorsugas” ir sugas, kas signalizē JJE sastopamību, kā precizēts CEM I.E pielikuma VI daļā, kura minēta šīs regulas pielikuma 3. punktā,;

22)	“SJO numurs” ir septiņciparu numurs, ko piešķir kuģim Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pakļautībā;

23)	“inspektors”, ja vien nav norādīts citādi, ir NAFO līgumslēdzējas puses zvejas kontroles dienestu inspektors, kas norīkots darbam kopīgajā inspekcijas un pārraudzības shēmā, kura minēta VII nodaļā;

24)	“NNN zveja” ir darbības, kas aprakstītas FAO pieņemtajā Starptautiskajā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānā;

25)	“zvejas reiss” attiecībā uz zvejas kuģi ietver tādu laiku no kuģa ieiešanas pārvaldības apgabalā līdz tā iziešanai no tā un turpinās līdz brīdim, kad visas uz kuģa paturētās nozvejas, kas gūtas pārvaldības apgabalā, ir izkrautas vai pārkrautas citā kuģī;

26)	“FMC” ir karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centrs, kas atrodas uz sauszemes;

27)	“NNN zvejas kuģu saraksts” ir saraksts, kas izveidots saskaņā ar CEM 52. un 53. pantu;

28)	“būtiska nelabvēlīga ietekme” ir būtiska nelabvēlīga ietekme, kas minēta 17.–20. punktā FAO Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā;

29)	“JJE indikatorelements” ir JJE indikatorelements, kas minēts to topogrāfisko, hidrofizikālo vai ģeoloģisko iezīmju vidū, kuras potenciāli uztur JJE un ir norādītas CEM I.E pielikuma VII daļā (minēta šīs regulas pielikuma 4. punktā);

30)	“novērotājs” ir persona, kuru dalībvalsts vai līgumslēdzēja puse ir pilnvarojusi un sertificējusi uz zvejas kuģiem novērot, uzraudzīt un ievākt informāciju.

II NODAĻA

SAGLABĀŠANAS UN PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

4. pants

Pētniecības kuģi

1. Pētniecības kuģis:

a)	neveic zvejas darbības, kas nav saderīgas ar tā pētniecības plānu; vai

b)	nezvejo ziemeļu garneles 3L rajonā, pārsniedzot kuģa karoga dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas.

2. Ne mazāk kā desmit dienas pirms zvejniecības pētniecības perioda sākuma karoga dalībvalsts:

a)	šīs regulas pielikuma 5. punktā minētajā CEM II.C pielikumā noteiktajā formātā elektroniski paziņo Komisijai visus pētniecības kuģus, kas kuģo ar tās karogu un kam tā atļāvusi veikt pētniecības darbības pārvaldības apgabalā; un

b)	iesniedz Komisijai pētniecības plānu, kurš attiecas uz visiem kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un atļauts veikt pētniecību, un kurā ietverts nolūks, vieta un – attiecībā uz kuģiem, kas pētniecībā iesaistījušies uz laiku, – datumi, kuros kuģis tiks izmantots par pētniecības kuģis.

3. Kad pētniecībā uz laiku iesaistīts kuģis izbeidz pētniecības darbības, karoga dalībvalsts to tūlīt paziņo Komisijai.

4. Jebkādas izmaiņas pētniecības plānā karoga dalībvalsts paziņo Komisijai ne vēlāk kā desmit dienas pirms šo izmaiņu spēkā stāšanās dienas. Uz pētniecības kuģa tiek kārtots izmaiņu reģistrs.

5. Uz kuģiem, kas iesaistījušies pētniecībā, vienmēr ir pētniecības plāna eksemplārs angļu valodā.

6. Informāciju, ko karoga dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, Komisija pārsūta NAFO izpildsekretāram ne vēlāk kā septiņas dienas pirms zvejas perioda sākuma vai – pētniecības plānā izdarītu izmaiņu gadījumā – septiņas dienas pirms dienas, kad izmaiņas pētniecības plānā stājas spēkā.

5. pants

Nozvejas un zvejas piepūles limiti

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka krājumiem, kuri norādīti spēkā esošajās zvejas iespējās, piemēro visus nozvejas un/vai zvejas piepūles limitus, un, ja vien nav norādīts citādi, visas kvotas tiek izteiktas dzīvsvara tonnās.

2. Dalībvalstis var atļaut zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, zvejot krājumos, attiecībā uz kuriem tiem nav iedalīta kvota saskaņā ar spēkā esošajām zvejas iespējām (kvota “Citi”), ja šāda kvota pastāv un NAFO izpildsekretārs nav izdevis paziņojumu par zvejas aizliegumu.

3. Katra karoga dalībvalsts attiecībā uz krājumiem, kuri norādīti spēkā esošajās zvejas iespējās un kuros nozveju pārvaldības apgabalā gūst kuģi, kas kuģo ar tās karogu:

nodrošina, ka visas sugas no krājumiem, kuri norādīti spēkā esošajās zvejas iespējās un kuros nozveju guvuši kuģi, kas kuģo ar tās karogu, tiek uzskaitītas attiecībā pret attiecīgajai dalībvalstij iedalīto kvotu, un tas attiecas arī uz 3M rajona sarkanasaru piezveju, kas gūta laikā no dienas, kad saskaņā ar aplēsēm ir izmantoti 50 % no sarkanasaru kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) 3M rajonā, līdz 1. jūlijam;

b)	nodrošina, ka 3M rajona sarkanasari netiek paturēti uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, pēc dienas, kad saskaņā ar aplēsēm ir izmantoti 100 % no sarkanasaru KPN 3M rajonā, izņemot sarkanasarus, kas 3M rajonā nozvejotipirms zvejas aizlieguma;

vismaz 48 stundas pirms katras ieiešanas pārvaldības apgabalā un pēc vismaz 48 stundu ilgas prombūtnes no pārvaldības apgabala paziņo Komisijai un EFCA to Savienības kuģu vārdus, kas plāno zvejot, izmantojot kvotu “Citi”. Ja iespējams, šim paziņojumam pievieno prognozētās nozvejas aplēses. Šo paziņojumu ievieto NAFO uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) tīmekļa vietnē.

4. Attiecībā uz ikvienu zvejas rīka iemetienu – sugu, kas veido lielāko procentuālo daļu (svara izteiksmē) no iemetienā gūtās kopējās nozvejas, uzskata par iegūtu specializētajā zvejā no attiecīgā krājuma.

6. pants

Zvejas aizliegumu noteikšana

1. Katra dalībvalsts:

zveju no krājumiem, kas norādīti pārvaldības apgabalā spēkā esošajās zvejas iespējās, aizliedz no dienas, kad pieejamie dati liecina, ka būs pilnībā apgūta minētajai dalībvalstij iedalītā attiecīgo krājumu kopējā kvota, ieskaitot aplēsto daudzumu, kas iegūstams pirms zvejas aizlieguma noteikšanas, izmetumus un aplēsto nedeklarēto nozveju, ko guvuši visi kuģi, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu;

nodrošina, ka kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nekavējoties pārtrauc zvejas darbības, kurās var tikt gūta nozveja“ tiklīdz Komisija saskaņā ar 3. punktu ir paziņojusi, ka attiecīgajai dalībvalstij iedalītā kvota ir pilnībā apgūta. Ja dalībvalsts saskaņā ar 2. punktu var pierādīt, ka tai joprojām ir pieejama kvota attiecībā uz minēto krājumu, attiecīgās dalībvalsts kuģi drīkst atsākt zveju no minētā krājuma;

c)	aizliedz ziemeļu garneles zveju 3M rajonā, kad ir sasniegts attiecīgajai dalībvalstij iedalītais zvejas dienu skaits. Katra kuģa zvejas dienu skaitu nosaka, izmantojot VMS pozīcijas datus 3M rajonā un jebkuru dienas daļu uzskatot par pilnu dienu;

d)	sarkanasaru specializēto zveju 3M rajonā aizliedz no dienas, kad saskaņā ar aplēsēm summārajai deklarētajai nozvejai jābūt sasniegušai 50 % no sarkanasaru kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) 3M rajonā un kas paziņota saskaņā ar 3. punktu, līdz 1. jūlijam;

e)	aizliedz sarkanasaru specializēto zveju 3M rajonā no dienas, kad saskaņā ar aplēsēm summārajai deklarētajai nozvejai jābūt sasniegušai 100 % no sarkanasaru KPN 3M rajonā un kas paziņota saskaņā ar 3. punktu;

f)	tūlīt paziņo Komisijai a)–e) apakšpunktā paredzēto aizliegumu datumu;

aizliedz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, specializēto zveju no konkrēta krājuma saskaņā ar kvotu “Citi” pārvaldības apgabalā turpināt ilgāk nekā 5 dienas pēc NAFO izpildsekretāra paziņojuma, kuru saskaņā ar 3. punktu pārsūtījusi Komisija un kurā saskaņā ar aplēsēm ir noteikts, ka konkrētā kvota “Citi” ir pilnībā apgūta;

nodrošina to, ka neviens kuģis, kas kuģo ar tās karogu, specializēto zveju no konkrēta krājuma saskaņā ar kvotu “Citi” pārvaldības apgabalā nesāk pēc NAFO izpildsekretāra paziņojuma, kurš nosūtīts saskaņā ar 3. punktu un kurā saskaņā ar aplēsēm ir noteikts, ka konkrētā kvota “Citi” ir pilnībā apgūta;

i)	pēc zvejas aizlieguma noteikšanas saskaņā ar šo punktu nodrošina, ka uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, vairs netiek paturētas zivis no attiecīgā krājuma, ja vien šajā regulā nav atļauts citādi.

2. Zveju, kura ir aizliegta saskaņā ar 1. punktu, drīkst atsākt 15 dienu laikā pēc tam, kad Komisija pēc saziņas ar NAFO izpildsekretāru ir paziņojusi:

a)	to, vai NAFO izpildsekretārs apstiprina, ka Komisija ir pierādījusi, ka vēl ir pieejams sākotnēji iedalītās kvotas atlikums; vai

b)	to, vai no citas NAFO līgumslēdzējas puses kvotas nodošanas saskaņā ar zvejas iespējām rodas papildu kvota konkrētam krājumam, uz kuru attiecas zvejas aizliegums.

3. Komisija tūlīt paziņo dalībvalstīm 1. punktā minēto zvejas aizliegumu datumu.

7. pants

Uz kuģa paturētā piezveja

1. Kuģa, tostarp saskaņā ar 23. pantu fraktēta kuģa, kapteinis nodrošina, ka kuģis, darbojoties pārvaldības apgabalā, minimalizē piezveju no tādu sugu krājuma, kas norādītas tā attiecīgajās spēkā esošajās zvejas iespējās.

2. Sugu, kas norādīta spēkā esošajās zvejas iespējās, klasificē par piezveju, ja tā iegūta rajonā, kurā pastāv kāda no šādām situācijām:

a)	saskaņā ar spēkā esošajām zvejas iespējām attiecīgajai dalībvalstij nav iedalīta kvota zvejai no minētā krājuma attiecīgajā rajonā;

b)	attiecībā uz konkrēto krājumu ir spēkā zvejas aizliegums (moratorijs); vai

c)	pēc Komisijas paziņojuma, kas nosūtīts saskaņā ar 6. pantu, konkrētā krājuma kvota “Citi” ir pilnībā apgūta.

3. Kuģa, tostarp saskaņā ar 23. pantu fraktēta kuģa, kapteinis par piezveju klasificēto sugu daudzumus, kas paturēti uz kuģa, ierobežo līdz šādiem maksimumiem:

a)	menca 3M rajonā, sarkanasari 3LN rajonā un sarkanā plekste 3NO rajonā: 1 250 kg vai 5 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

b)	menca 3NO rajonā: 1 000 kg vai 4 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

c)	visi citi krājumi, kas norādīti zvejas iespējās, bet attiecībā uz kuriem dalībvalstij nav iedalīta īpaša kvota: 2 500 kg vai 10 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

d)	ja ir spēkā zvejas aizliegums (moratorijs) vai ja kvota “Citi”, kas atvērta minētajam krājumam, ir pilnībā apgūta: 1 250 kg vai 5 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

e)	tiklīdz sarkanasaru specializētā zveja 3M rajonā ir aizliegta saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu: 1 250 kg vai 5 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

f)	veicot dzeltenastes plekstes specializēto zveju 3LNO rajonā: 15 % no Rietumatlantijas plekstes; pārējos gadījumos piemēro d) apakšpunktā izklāstītos noteikumus par piezveju.

4. Limitus un procentus, kas noteikti 3. punktā, katram rajonam aprēķina, pamatojoties uz zvejas žurnāla datiem, kā katra krājuma procentuālo daļu (svara izteiksmē) no spēkā esošajās zvejas iespējās norādīto krājumu kopējās nozvejas, kas attiecīgajā rajonā paturēta uz kuģa inspekcijas laikā.

5. Kad tiek aprēķināti 3. punktā noteiktie bentisko sugu piezvejas apjomi, uz kuģa paturētajā kopējā nozvejā netiek ieskaitītas ziemeļu garneles nozvejas.

8. pants

Piezvejas limitu pārsniegšana jebkurā zvejas rīka iemetienā

1. Kuģa kapteinis nodrošina, ka kuģis:

a)	neveic 7. panta 2. punktā minēto sugu specializēto zveju;

izņemot ziemeļu garneles specializēto zveju, gadījumā, kad ikvienas tādas sugas svars, uz ko attiecas piezvejas limiti, jebkurā zvejas rīka iemetienā pārsniedz lielāko no 7. panta 3. punktā noteiktajiem limitiem, izpilda šādas prasības:

i)	tūlīt pārvietojas tā, lai visā nākamās zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas laikā atrastos vismaz 10 jūras jūdžu attālumā no ikvienas iepriekšējās zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas pozīcijas;

ii)	ja pirmajā zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas reizē, kas notikusi pēc pārvietošanās saskaņā ar i) punktu, 7. panta 3. punktā noteiktie piezvejas limiti atkal ir pārsniegti, atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas,

iii)

pirms tie uzsāk jaunu zveju pēc vismaz 60 stundu ilgas prombūtnes, veic zvejas rīka izmēģinājuma vilkšanu, kuras ilgums nepārsniedz 3 stundas. Ja krājumi, uz kuriem attiecas piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu (svara izteiksmē) no kopējās nozvejas, kas gūta vienā zvejas rīka iemetienā, to neuzskata par minēto krājumu specializēto zveju, un kuģis tūlīt maina pozīciju saskaņā ar i) un ii) punktu; un

iv)	identificē ikvienu zvejas rīka izmēģinājuma vilkšanu, kas veikta saskaņā ar b) apakšpunktu, un zvejas žurnālā reģistrē koordinātas, kas norāda ikvienas veiktās izmēģinājuma vilkšanas sākuma un beigu punktu.

2. Ziemeļu garneles specializētajā zvejā 1. punktā minēto pārvietošanos piemēro tad, ja daudzums, kas jebkurā zvejas rīka iemetienā iegūts no bentisko zivju krājumu kopējā nozvejotā daudzuma, kurš norādīts spēkā esošajās zvejas iespējās, pārsniedz 5 % 3M rajonā vai 2,5 % 3L rajonā.

3. Ja kuģis veic raju specializēto zveju ar zvejas rīkiem, kuru likumīgais linuma acs izmērs ir piemērots attiecīgajai zvejai, pirmajā reizē, kad nozvejas no krājumiem, kuriem piemēro piezvejas limitus, kā noteikts 7. panta 2. punktā, veido lielāko procentuālo daļu (svara izteiksmē) no kopējās nozvejas vienā zvejas rīka iemetienā, šādas nozvejas uzskata par nejaušu nozveju, bet kuģim tūlīt jāpārvietojas tā, kā norādīts šā panta 1. punktā.

4. Piezvejas procentuālo daļu jebkurā zvejas rīka iemetienā aprēķina kā katra spēkā esošajās zvejas iespējās norādītā krājuma procentuālo daļu (svara izteiksmē) no kopējās nozvejas, kas gūta attiecīgajā zvejas rīka iemetienā.

9. pants

Ziemeļu garnele

1. Šā panta piemērošanas vajadzībām 3M rajons ietver 3L rajona daļu, ko norobežo līnijas, kuras savieno CEM 1. tabulā uzskaitītos punktus, un kas redzama CEM 1.1. attēlā (minēti šīs regulas pielikuma 6. punktā).

2. Kuģis, kas vienā un tajā pašā reisā zvejo ziemeļu garneli un citas sugas, nosūta Komisijai ziņojumu, kurā signalizē zvejniecības maiņu. Zvejas dienu skaits tiek aprēķināts attiecīgi.

3. Šajā pantā minētās zvejas dienas nav nododamas starp NAFO līgumslēdzējām pusēm. Kuģis, kas kuģo ar vienas NAFO līgumslēdzējas puses karogu, citas NAFO līgumslēdzējas puses zvejas dienas drīkst izmantot tikai saskaņā ar 23. pantu.

4. Laikā no 1. jūnija plkst. 00.01 pēc koordinētā universālā laika (UTC) līdz 31. decembra plkst. 24.00 (UTC) neviens kuģis nezvejo ziemeļu garneli 3M rajonā apgabalā, kas noteikts CEM 2. tabulā un redzams CEM 1.2. attēlā, kuri minēti šīs regulas pielikuma 7. punktā.

5. Visa ziemeļu garneles zveja 3L rajonā notiek ūdeņos, kuru dziļums pārsniedz 200 metrus. Zveja pārvaldības apgabalā notiek tikai apgabalā, kas atrodas uz austrumiem no līnijas, kura savieno CEM 3. tabulā uzskaitītās koordinātas, un redzams CEM 1.3. attēlā, kas minēti šīs regulas pielikuma 8. punktā.

6. Ikviens kuģis, kas ir zvejojis ziemeļu garneli 3L rajonā, vai kuģa pārstāvji tā vārdā vismaz 24 stundas iepriekš paziņo kompetentajai ostas iestādei aplēsto ierašanās laiku un aplēstos uz kuģa paturētos ziemeļu garneles daudzumus sadalījumā pa rajoniem.

10. pants

Grenlandes paltuss

1. Kuģiem, kuru lielākais garums ir 24 metri vai vairāk un kuri iesaistījušies Grenlandes paltusa zvejā 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā, piemēro šādus pasākumus:

a)	katra dalībvalsts savu Grenlandes paltusa kvotu sadala tās atļauju saņēmušajiem kuģiem;

b)	atļauju saņēmušais kuģis savu Grenlandes paltusa nozveju izkrauj tikai NAFO līgumslēdzējas puses apstiprinātā ostā. Šajā nolūkā katra dalībvalsts apstiprina vienu vai vairākas ostas, kuras atrodas tās teritorijā un kurās atļauju saņēmušie kuģi drīkst izkraut Grenlandes paltusu;

c)	katra dalībvalsts nosūta Komisijai ikvienas šim nolūkam apstiprinātās ostas nosaukumu. Visas turpmākās izmaiņas sarakstā nosūta ne mazāk kā 20 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā, un tās aizstāj iepriekšējo sarakstu. Šo informāciju Komisija ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē;

vismaz 48 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika atļauju saņēmušais kuģis vai kuģa pārstāvis tā vārdā dara ostas kompetentajai zvejas kontroles iestādei zināmu tā aplēsto ierašanās laiku, aplēsto Grenlandes paltusa kopējo daudzumu, kas paturēts uz kuģa, un informāciju par rajonu vai rajoniem, kuros gūtas nozvejas;

katra dalībvalsts inspicē katru Grenlandes paltusa izkrāvumu tās ostās un sagatavo inspekcijas ziņojumu CEM IV.C pielikumā paredzētajā formātā, kas minēts šīs regulas pielikuma 9. punktā, un 12 darbdienu laikā no inspekcijas pabeigšanas dienas nosūta to Komisijai ar kopiju EFCA. Ziņojumā norāda ikvienu šīs regulas pārkāpumu, kas konstatēts ostā veiktas inspekcijas laikā, un sniedz sīkas ziņas par to. Tajā ietver visu relevanto informāciju, kas pieejama attiecībā uz pārkāpumiem, kuri konstatēti jūrā inspicētā zvejas kuģa kārtējā reisa laikā. Šo informāciju Komisija ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē.

2. Attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, uz kuriem ir vairāk nekā 50 tonnas (dzīvsvara) kopējās nozvejas, kas gūta ārpus pārvaldības apgabala, un kuri ieiet pārvaldības apgabalā, lai zvejotu Grenlandes paltusu, piemēro šādas procedūras:

kuģa kapteinis vēlākais 72 stundas pirms kuģa ieiešanas pārvaldības apgabalā pa e-pastu vai pa faksu paziņo NAFO izpildsekretāram uz kuģa esošās nozvejas apjomu, pozīciju, proti, ģeogrāfisko platumu un garumu, kurā kuģa kapteinis plāno sākt zveju, aplēsto ierašanās laiku attiecīgajā pozīcijā un zvejas kuģa kontaktinformāciju (piemēram, radio izsaukuma signālu, satelīttālruņa numuru vai e-pasta adresi);

inspekcijas kuģis, kas plāno inspicēt zvejas kuģi, pirms tas sāk zvejot Grenlandes paltusu, paziņo attiecīgajam zvejas kuģim un NAFO izpildsekretāram apstiprinātā inspekcijas punkta koordinātas, un šis punkts atrodas ne tālāk kā 60 jūras jūdzes no pozīcijas, kurā saskaņā ar kuģa kapteiņa aplēsēm kuģis sāks zvejot, un par to attiecīgi informē citus inspekcijas kuģus, kas varētu darboties pārvaldības apgabalā;

zvejas kuģis, kas saņēmis paziņojumu saskaņā ar b) apakšpunktu:

i)	dodas uz apstiprināto inspekcijas punktu; un

ii)	nodrošina, ka, ieejot pārvaldības apgabalā, uz kuģa esošās nozvejas izvietojuma plāns atbilst 25. panta 5. punkta prasībām un ka to pēc pieprasījuma dara pieejamu inspektoriem;

zvejas kuģis nedrīkst sākt zvejot, pirms tas ir inspicēts saskaņā ar šo pantu, izņemot šādus gadījumus:

i)	72 stundu laikā pēc paziņojuma, ko tas nosūtījis saskaņā ar a) apakšpunktu, tas nesaņem nekādu paziņojumu; vai

ii)	3 stundu laikā pēc tā ierašanās apstiprinātajā inspekcijas punktā inspekcijas kuģis nav sācis plānoto inspekciju.

3. Izkraut Grenlandes paltusu no kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, bet ir iesaistījušies zvejas darbībās pārvaldības apgabalā, ir aizliegts.

11. pants

Kalmārs

Laikā no 1. janvāra plkst. 00.01 (UTC) līdz 30. jūnija plkst. 24.00 (UTC) ir aizliegts zvejot kalmāru 3. un 4. apakšapgabalā.

12. pants

Haizivju saglabāšana un pārvaldība

1. Dalībvalstis par visām haizivju nozvejām, ietverot pieejamos vēsturiskos datus, ziņo saskaņā ar nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas procedūrām, kas noteiktas 25. pantā;

2. Attiecībā uz visiem novērotajiem zvejas rīka iemetieniem, kuros ir Grenlandes haizivs, novērotāji reģistrē iemetienā vai ievietošanas reizē iegūto skaitu, svara aplēsi un izmērīto garumu (garuma aplēsi, ja garumu izmērīt nav iespējams), dzimumu un nozvejas stāvokli (dzīva, nedzīva vai nav zināms) par katru Grenlandes haizivi.

3. Ir aizliegts:

a)	atdalīt haizivs spuras uz kuģiem;

b)	paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut haizivs spuras, kas pilnībā atdalītas no liemeņa.

4. Neskarot 1. punktu, lai atvieglotu uzglabāšanu uz kuģa, haizivs spurās drīkst izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa.

5. Spuras, kas iegūtas, pārkāpjot šo pantu, netiek paturētas uz zvejas kuģa, pārkrautas citā kuģī vai izkrautas.

6. Zvejā, kas nav haizivju specializētā zveja, katra dalībvalsts rosina ikvienu kuģi, kas kuģo ar tās karogu, atbrīvot dzīvas haizivis un jo īpaši to mazuļus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā vai pašpatēriņam.

7. Kad vien iespējams, dalībvalstis:

a)	veic pētījumus ar mērķi identificēt veidus, kā palielināt zvejas rīku selektivitāti haizivju aizsardzības nolūkā;

b)	veic pētījumus par galvenajiem bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem parametriem, dzīves gaitu, uzvedības iezīmēm un migrācijas modeļiem, kā arī pētījumus, kas ļauj identificēt galveno haizivju sugu iespējamās kartēšanas, mazuļu šķilšanās vai dzimšanas un uzturēšanās vietas.

8. Šādu pētījumu rezultātus dalībvalstis iesniedz Komisijai pārsūtīšanai NAFO izpildsekretāram.

13. pants

Linuma acs izmēri

1. Šā panta piemērošanas vajadzībām linuma acis mēra, izmantojot Komisijas Regulā (EK) Nr. 517/2008 (15) noteiktās mērierīces, saskaņā ar CEM III.A pielikumu, kas minēts šīs regulas pielikuma 10. punktā.

2. Neviens kuģis nezvejo ar zvejas rīku, kura linuma acu izmērs ir mazāks par to, kas noteikts katrai no šādām sugām:

a)	ziemeļu garnelei un garnelei (PRA) – 40 mm;

b)	īsspuru kalmāram (SQI) – 60 mm;

c)	rajām (SKA) – 280 mm āmī un 220 mm visās citās traļa daļās;

d)	visām pārējām bentisko zivju sugām, kas uzskaitītas CEM I.C pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 11. punktā, – 130 mm;

e)	pelaģiskajiem dziļūdens sarkanasariem (Sebastes mentella, REB) 2. apakšapgabalā un 1F un 3K rajonā – 100 mm; un

f)	sarkanasariem (RED) zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali, 3O, 3M un 3LN rajonā – 90 mm.

3. Kuģis, kurš zvejo šā panta 2. punktā minētu sugu un uz kura ir zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par minētajā punktā noteikto, nodrošina, ka šādi zvejas rīki ir droši nostiprināti un novietoti tā, lai tie nebūtu pieejami tūlītējai izmantošanai attiecīgajā zvejniecībā.

4. Tomēr kuģim, kas veic šā panta 2. punktā neminētu sugu specializēto zveju, ir atļauts iegūt reglamentētās sugas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par minētajā punktā noteikto, ar noteikumu, ka ir izpildītas 7. panta 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz piezveju.

14. pants

Zvejas rīku piestiprinājumu izmantošana un zvejas rīku marķēšana

1. Traļiem drīkst izmantot pastiprinājuma virves, dalītājstropes un āmja pludiņus, kamēr vien šie piestiprinājumi nesamazina atļauto linuma acu izmēru vai nenosprosto linuma acu atvērumu.

2. Kuģi neizmanto nekādus līdzekļus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai samazina to izmēru. Tomēr CEM III.B pielikumā “Atļautie āmja augšpuses apvalki/garneļu traļa savienojuma ķēdes”, kas minēts šīs regulas pielikuma 12. punktā, aprakstītās ierīces drīkst piestiprināt āmja augšējai daļai tādā veidā, ka tās nenosprosto linuma acis ne āmī, ne tā pagarinājuma daļās. Buraudekls, linums vai cits materiāls pie āmja apakšējās daļas drīkst būt piestiprināts tikai tādā mērā, kāds vajadzīgs, lai nepieļautu vai minimalizētu āmja bojājumus.

3. Kuģi, kas zvejo ziemeļu garneli 3L vai 3M rajonā, izmanto šķirotājrestes vai režģus, kuros maksimālais attālums starp stieņiem ir 22 mm. Kuģi, kas zvejo ziemeļu garneli 3L rajonā, ir aprīkoti arī ar savienojuma ķēdēm, kuru minimālais garums, mērīts saskaņā ar CEM III.B pielikumu, kas minēts šīs regulas pielikuma 12. punktā, ir 72 cm.

4. Zvejojot 18. panta 1. punktā minētajos apgabalos, ir atļauts izmantot tikai pelaģisko trali.

5. Neviens zvejas kuģis:

a)	neizmanto zvejas rīkus, kas nav marķēti saskaņā ar vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem, jo īpaši 1967. gada Konvenciju par zvejas operāciju veikšanu Ziemeļatlantijā; vai

b)	neizvieto stoderes vai līdzīgus priekšmetus, kuri peld uz ūdens un ir paredzēti, lai norādītu nostiprinātu zvejas rīku atrašanās vietu, bet uz kuriem nav redzams kuģa reģistrācijas numurs.

15. pants

Nozaudēti vai pamesti zvejas rīki, zvejas rīku izgūšana

1. Tāda kuģa kapteinis, kas zvejo pārvaldības apgabalā:

a)	nodrošina, ka uz zvejas kuģa klāja ir nozaudētu zvejas rīku izgūšanai vajadzīgais aprīkojums;

b)	gadījumā, ja ir nozaudēts zvejas rīks vai tā daļa, veic visus racionāli pamatotos mēģinājumus to izgūt pēc iespējas drīzāk; un

c)	zvejas rīkus nepamet tīši, izņemot drošības apsvērumu dēļ.

2. Ja nozaudēto zvejas rīku izgūt nav iespējams, kuģa kapteinis 24 stundu laikā paziņo karoga dalībvalstij:

a)	kuģa vārdu un izsaukuma signālu;

b)	nozaudētā zvejas rīka tipu;

c)	nozaudēto zvejas rīku daudzumu;

d)	zvejas rīka nozaudēšanas laiku;

e)	zvejas rīka nozaudēšanas pozīciju; un

f)	pasākumus, ko kuģis veicis, lai izgūtu nozaudēto zvejas rīku.

3. Pēc nozaudēta zvejas rīka izgūšanas kuģa kapteinis 24 stundu laikā paziņo karoga dalībvalstij:

a)	tā kuģa vārdu un izsaukuma signālu, kas izguvis zvejas rīku;

b)	tā kuģa vārdu un izsaukuma signālu, kas nozaudējis zvejas rīku (ja zināms);

c)	izgūtā zvejas rīka tipu;

d)	izgūto zvejas rīka daudzumu;

e)	zvejas rīka izgūšanas laiku; un

f)	zvejas rīka izgūšanas pozīciju.

4. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai 2. un 3. punktā minēto informāciju pārsūtīšanai NAFO izpildsekretāram.

16. pants

Zivju minimālā izmēra prasības

1. Ne uz viena kuģa nepatur zivis, kas ir mazākas par minimālo izmēru, kurš noteikts saskaņā ar CEM I.D pielikumu, kasminēts šīs regulas pielikuma 13. punktā, un tās nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā.

2. Apstrādātas zivis, kas ir īsākas par garuma ekvivalentu, kurš attiecīgajai sugai noteikts CEM I.D pielikumā, kas minēts šīs regulas pielikuma 13. punktā, tiek uzskatītas par iegūtām no zivīm, kas ir mazākas par attiecīgajai sugai noteikto minimālo izmēru.

3. Ja mazizmēra zivju skaits vienā zvejas rīka iemetienā pārsniedz 10 % no kopējā zivju skaita attiecīgajā zvejas rīka iemetienā, kuģis nākamajā zvejas rīka vilkšanas reizē saglabā vismaz 5 jūras jūdžu distanci no iepriekšējās zvejas rīka vilkšanas pozīcijas.

III NODAĻA

JJE AIZSARDZĪBA PRET GRUNTS ZVEJAS DARBĪBĀM PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

17. pants

Pēdas nospieduma (esošo grunts zvejas apgabalu) karte

Pārvaldības apgabalā esošo grunts zvejas apgabalu karti, kas redzama CEM 2. attēlā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 2. punktā, rietumos norobežo Kanādas ekskluzīvās ekonomikas zonas robeža, bet austrumos – CEM 4. tabulā, kas minēta šīs regulas pielikuma 1. punktā, norādītās koordinātas.

18. pants

Grunts zvejas darbību teritoriālie ierobežojumi

1. Līdz 2020. gada 31. decembrim neviens kuģis neiesaistās grunts zvejas darbībās nevienā apgabalā, kuri redzami CEM 3. attēlā, kasminēts šīs regulas pielikuma 14. punktā, un kuru robežas noteiktas, numuru secībā savienojot CEM 5. tabulā, kuraminēta šīs regulas pielikuma 15. punktā, norādītās koordinātas un tad pēdējo koordinātu savienojot ar 1. koordinātu.

2. Līdz 2020. gada 31. decembrim neviens kuģis neiesaistās grunts zvejas darbībās 3O rajona apgabalā, kurš redzams CEM 4. attēlā, kas minēts šīs regulas pielikuma 16. punktā, un kura robežas noteiktas, numuru secībā savienojot CEM 6. tabulā, kas minēta šīs regulas pielikuma 17. punktā, norādītās koordinātas un tad pēdējo koordinātu savienojot ar 1. koordinātu.

3. Līdz 2020. gada 31. decembrim neviens kuģis neiesaistās grunts zvejas darbībās 1.–13. apgabalā, kuri redzami CEM 5. attēlā, kas minēts šīs regulas pielikuma 18. punktā, un kuru robežas noteiktas, numuru secībā savienojot CEM 7. tabulā, kas minēta šīs regulas pielikuma 19. punktā, norādītās koordinātas un tad pēdējo koordinātu savienojot ar 1. koordinātu.

4. Līdz 2018. gada 31. decembrim neviens kuģis neiesaistās grunts zvejas darbībās 14. apgabalā, kurš redzams CEM 5. attēlā, kasminēts šīs regulas pielikuma 18. punktā, un kura robežas noteiktas, numuru secībā savienojot CEM 7. tabulā, kas minēta šīs regulas pielikuma 19. punktā, norādītās koordinātas un tad pēdējo koordinātu savienojot ar 1. koordinātu.

19. pants

Izpētes grunts zvejas darbības

1. Uz izpētes grunts zvejas darbībām attiecas iepriekšēja izpēte, ko veic saskaņā ar CEM I.E pielikumā noteikto izpētes protokolu, kas minēts šīs regulas pielikuma 20. punktā.

2. Dalībvalstis, kuru kuģi vēlas iesaistīties izpētes grunts zvejas darbībās, izvērtēšanas vajadzībām:

a)	nosūta Komisijai “Paziņojumu par nodomu veikt izpētes grunts zveju”, kas sagatavots saskaņā ar CEM I.E pielikumu, kurš minēts šīs regulas pielikuma 21. punktā, kopā ar 20. panta 1. punktā prasīto novērtējumu;

b)	divu mēnešu laikā pēc izpētes grunts zvejas darbību pabeigšanas iesniedz Komisijai “Ziņojumu par izpētes grunts zvejas reisu”, kas sagatavots saskaņā ar CEM I.E pielikumu, kurš minēts šīs regulas pielikuma 22. punktā.

3. Kuģa kapteinis:

a)	izpētes grunts zvejas darbības sāk tikai pēc tam, kad tās ir atļautas saskaņā ar NAFO komisijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem ar mērķi novērst izpētes grunts zvejas darbību būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE;

b)	nodrošina, ka izpētes grunts zvejas darbības laikā uz kuģa ir zinātniskais novērotājs.

20. pants

Ierosināto izpētes grunts zvejas darbību sākotnējais novērtējums

1. Dalībvalsts, kas ierosina piedalīties izpētes grunts zvejas darbībās, sava priekšlikuma pamatošanas nolūkā iesniedz sākotnēju novērtējumu par zināmo un paredzamo ietekmi, ko uz JJE rada grunts zvejas darbības, kuras veiks kuģi, kas kuģo ar tās karogu.

2. Sākotnējais novērtējums, kas minēts 1. punktā:

a)	tiek nosūtīts Komisijai ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms NAFO zinātniskās padomes jūnija sanāksmes atklāšanas;

b)	ietver elementus ierosināto izpētes grunts zvejas darbību izvērtēšanai saskaņā ar CEM I.E pielikumu, kurš minēts šīs regulas pielikuma 23. punktā.

21. pants

Saskare ar JJE indikatorsugām

1. Saskare ar JJE indikatorsugām tiek definēta šādi: vienā reizē (piemēram, tralējumā, āķu jedu vai žaunu tīkla ievietošanas reizē) gūtā nozveja, kas pārsniedz 7 kg jūrasspalvu un/vai 60 kg citu dzīvu koraļļu, un/vai 300 kg sūkļu.

2. Katra dalībvalsts pieprasa, lai to kuģu, kas kuģo ar tās karogu un kas veic grunts zvejas darbības pārvaldības apgabalā, kapteiņi noteiktu nozvejoto JJE indikatorsugu daudzumu, ja zvejas operāciju laikā ir pazīmes par saskari ar JJE indikatorsugām saskaņā ar VI daļu CEM I.E pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 3. punktā.

3. Ja JJE indikatorsugu daudzums, kas nozvejots 2. punktā minētajās zvejas operācijās (tādās kā tralējums vai žaunu tīkla vai āķu jedu ievietošana), pārsniedz 1. punktā noteikto sliekšņvērtību, kuģa kapteinis:

par saskari nekavējoties ziņo karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei un norāda arī kuģa paziņoto pozīciju, kas var būt vai nu zvejas rīka vilkšanas vai ievietošanas beigu punkts, vai arī cita pozīcija, kura atrodas vistuvāk precīzajai saskares vietai, JJE indikatorsugas, ar kurām notikusi saskare, un JJE indikatorsugu daudzumu (kg); un

b)	pārtrauc zvejošanu un no zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas beigu punkta attālinās par vismaz 2 jūras jūdzēm virzienā, kurā ir vismazākā atkārtotas saskares iespējamība. Kuģa kapteinis pieņem pamatotāko lēmumu, kas balstās uz visiem pieejamajiem informācijas avotiem.

4. Katra dalībvalsts pieprasa, lai apgabalos ārpus pēdas nospieduma saskaņā ar 19. panta 3. punkta b) apakšpunktu tiktu norīkots novērotājs ar pietiekamu zinātnisko pieredzi, kurš:

a)	identificē koraļļus, sūkļus un citus organismus līdz zemākajai iespējamajai taksonomiskajai vienībai, izmantojot “Izpētes zvejniecības datu vākšanas veidlapu” saskaņā ar CEM I.E pielikumu, kas minēts šīs regulas pielikuma 24. punktā, un

b)	šādas identifikācijas rezultātus nodod kuģa kapteinim, lai atvieglotu šā panta 2. punktā minēto daudzuma noteikšanu.

5. Katra dalībvalsts:

a)	kuģa kapteiņa sniegto informāciju nekavējoties pārsūta Komisijai, ja JJE indikatorsugu daudzums, kas nozvejots zvejas operācijā (tādā kā tralējums, žaunu tīkla vai āķu jedu ievietošana), pārsniedz 1. punktā noteikto sliekšņvērtību;

b)	par saskari nekavējoties brīdina visus zvejas kuģus, kas kuģo ar tās karogu; un

c)	ja iespējams, pēc Komisijas paziņojuma uz laiku aizliedz zveju divu jūdžu rādiusā ap jebkuru vietu, kurā notikusi saskare ar JJE un kura atrodas ārpus pēdas nospieduma teritorijas.

Saņēmusi paziņojumu no NAFO, Komisija drīkst atkal atļaut zveju apgabalos, kuros tā uz laiku bija aizliegta.

IV NODAĻA

KUĢIEM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS UN FRAKTĒŠANA

22. pants

Kuģiem piemērojamās prasības

1. Katra dalībvalsts elektroniski paziņo Komisijai:

a)	sarakstu ar kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kam tā var atļaut veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā (“paziņotais kuģis”), formātā, kas noteikts CEM II.C pielikuma 1. punktā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 25. punktā;

b)	laiku pa laikam, taču nekavējoties – svītrojumus no paziņoto kuģu saraksta formātā, kas noteikts CEM II.C pielikuma 2. punktā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 26. punktā.

2. Zvejas darbības pārvaldības apgabalā drīkst veikt tikai tādi zvejas kuģi:

a)	kas ir iekļauti paziņoto kuģu sarakstā;

b)	kam izdots SJO numurs; un

c)	kam karoga dalībvalsts ir piešķīrusi atļauju veikt šādas zvejas darbības (“atļauju saņēmušais kuģis”).

3. Dalībvalsts zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, atļauj veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā tikai tad, ja tā ir spējīga faktiski pildīt savus karoga valsts pienākumus attiecībā uz šādu kuģi.

4. Katra dalībvalsts atļauju saņēmušo kuģu skaitu un to zvejas piepūli pārvalda tādā veidā, kas pienācīgi ņem vērā zvejas iespējas, kuras attiecīgajai dalībvalstij pieejamas pārvaldības apgabalā.

5. Katra dalībvalsts elektroniski nosūta Komisijai:

ne vēlāk kā 40 dienas pirms zvejas darbību sākuma attiecīgajā kalendārajā gadā – individuālu atļauju katram kuģim, kas iekļauts to paziņoto kuģu sarakstā, kam tā atļāvusi veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā formātā, kas noteikts CEM II.C pielikuma 3. punktā, kuršminēts šīs regulas pielikuma 27. punktā.

Katrā atļaujā konkrēti norāda derīguma sākuma un beigu datumu un sugas, kuru specializētā zveja ir atļauta, izņemot gadījumus, kad CEM II.C pielikuma 3. punktā, kas minēts šīs regulas pielikuma 27. punktā, noteikts atbrīvojums. Ja kuģis plāno zvejot reglamentētas sugas, kas norādītas spēkā esošajās zvejas iespējās, un ja reglamentētā suga ir saistīta ar attiecīgo apgabalu, norāda krājumu;

b)	nekavējoties – ziņu par atļaujas apturēšanu formātā, kas noteikts CEM II.C pielikuma 4. punktā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 28. punktā, ja attiecīgā atļauja ir atcelta vai ir veiktas izmaiņas tās saturā un ja atcelšana vai izmaiņas notiek derīguma termiņa laikā;

c)	ziņu par apturētas atļaujas atjaunošanu, ko nosūta saskaņā ar a) apakšpunktā noteikto procedūru.

6. Katra dalībvalsts nodrošina, ka atļaujas derīguma termiņš sakrīt ar sertifikācijas periodu, kas attiecas uz 10. un 11. punktā minētā ietilpības plāna sertificēšanu.

7. Uz katra zvejas kuģa ir marķējumi, kas ir viegli identificējami saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, tādiem kā FAO Zvejas kuģu marķēšanas un identificēšanas standartspecifikācijas.

8. Neviens zvejas kuģis nedarbojas pārvaldības apgabalā, ja uz tā nav atjaunināti derīgi dokumenti, kurus izdevusi karoga dalībvalsts kompetentā iestāde un kuros norādītas vismaz šādas ziņas par kuģi:

a)	kuģa vārds, ja ir;

b)	burti, kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā kuģis reģistrēts, ja ir;

c)	numurs, ar kādu tas reģistrēts;

d)	SJO numurs;

e)	starptautiskais radio izsaukuma signāls, ja ir;

f)	īpašnieka vai īpašnieku un attiecīgā gadījumā fraktētāju vārds un adrese;

g)	kuģa lielākais garums;

h)	dzinēja jauda;

i)	ietilpības plāns, kas minēts 10. punktā; un

j)	saldēšanas jaudas aplēses vai dzesēšanas sistēmas sertifikācija.

9. Neviens zvejas kuģis neveic zvejas darbības pārvaldības apgabalā, ja uz tā nav pareizs un atjaunināts ietilpības plāns, ko sertificējusi kompetentā iestāde vai atzinusi kuģa karoga dalībvalsts.

10. Ietilpības plāns:

a)	tiek sagatavots kā zivju uzglabāšanas vietas rasējums vai apraksts, kas ietver arī katras zivju uzglabāšanas vietas uzglabāšanas ietilpību kubikmetros, un rasējumā ir redzams kuģa garengriezums, kā arī katra tāda klāja plāns, uz kura atrodas zivju uzglabāšanas vieta, un saldētavu atrašanās vietas;

b)	konkrēti parāda, kur atrodas katras zivju uzglabāšanas vietas durvis, lūkas un jebkādas citas piekļuves iespējas, ar norādi uz starpsienām;

c)	tajā ir norādīti zivju uzglabāšanas tvertņu (ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertņu) galvenie izmēri un katras tvertnes kalibrācija kubikmetros ar 10 cm intervālu; un

d)	tā rasējumā ir skaidri norādīts faktiskais mērogs.

11. Katra dalībvalsts nodrošina, ka kompetentā iestāde ik pēc diviem gadiem sertificē atļauju saņēmušo kuģu ietilpības plāna pareizību.

23. pants

Fraktēšanas līgumi

1. Šajā pantā “fraktētāja līgumslēdzēja puse” ir līgumslēdzēja puse, kas ir iedalītu zvejas iespēju turētāja, kā norādīts CEM I.A pielikumā un I.B pielikumā, vai dalībvalsts, kas ir iedalītu zvejas iespēju turētāja, un “karoga dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā fraktētais kuģis reģistrēts.

2. Visas fraktētājai līgumslēdzējai pusei iedalītās zvejas iespējas vai to daļu var apgūt, izmantojot fraktētu atļauju saņēmušo kuģi (“fraktētais kuģis”), kas kuģo ar dalībvalsts karogu, un ievērojot šādus nosacījumus:

a)	karoga dalībvalsts ir rakstiski piekritusi fraktēšanas līgumam;

b)	fraktēšanas līgums jebkurā kalendārajā gadā attiecas tikai uz vienu zvejas kuģi no katras karoga dalībvalsts;

c)	saskaņā ar fraktēšanas līgumu veikto zvejas operāciju kumulatīvais ilgums nevienā kalendārajā gadā nepārsniedz sešus mēnešus; un

d)	fraktētais kuģis nav iepriekš bijis identificēts kā NNN zvejā iesaistījies kuģis.

3. Visas nozvejas un piezvejas, ko fraktētais kuģis guvis saskaņā ar fraktēšanas līgumu, tiek attiecinātas uz fraktētāju līgumslēdzēju pusi.

4. Kad fraktētais kuģis veic zvejas operācijas saskaņā ar fraktēšanas līgumu, karoga dalībvalsts tam neatļauj vienlaikus apgūt arī karoga dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas vai zvejot saskaņā ar citu fraktēšanas līgumu.

5. Pārkraušanu citā kuģī jūrā nedrīkst veikt bez iepriekšējas atļaujas no fraktētājas līgumslēdzējas puses, kura nodrošina, ka pārkraušana notiek uz kuģa esoša novērotāja pārraudzībā.

6. Karoga dalībvalsts pirms fraktēšanas līguma sākuma rakstiski paziņo Komisijai savu piekrišanu fraktēšanas līgumam.

7. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai jebkādus šādus notikumus:

a)	zvejas operācijas, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu, ir sāktas;

b)	zvejas operācijas, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu, ir apturētas;

c)	zvejas operācijas, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu un kas ir bijušas apturētas, ir atsāktas;

d)	zvejas operācijas, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu, ir pabeigtas.

8. Karoga dalībvalsts atsevišķi reģistrē nozvejas un piezvejas datus par zvejas operācijām, ko kuģis, kas kuģo ar tās karogu, veicis saskaņā ar katru fraktēšanas līgumu, un šos datus ziņo fraktētājai līgumslēdzējai pusei un Komisijai.

9. Uz fraktētā kuģa vienmēr atrodas šāda dokumentācija:

a)	kuģa vārds, karoga valsts reģistrācijas numurs, SJO numurs un karoga valsts;

b)	iepriekšējais vārds vai vārdi un karoga valsts vai valstis, ja tādi bijuši;

c)	kuģa īpašnieka vai īpašnieku un operatoru vārds un adrese;

d)	fraktēšanas līguma kopija un visas zvejas atļaujas vai licences, ko fraktētāja līgumslēdzēja puse ir izdevusi fraktētajam kuģim; un

e)	iedalītās zvejas iespējas, kas asignētas kuģim.

V NODAĻA

ZVEJNIECĪBU UZRAUDZĪBA

24. pants

Produktu marķēšanas prasības

1. Visas pārvaldības apgabalā iegūtās sugas, kas tiek apstrādātas, marķē tādā veidā, lai būtu identificējama katra suga un produktu kategorija. Visas sugas ir jāmarķē, izmantojot šādus datus:

a)	nozvejotājkuģa vārds;

b)	katras sugas trīsburtu kods, kas minēts CEM I.C pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 11. punktā;

c)	attiecībā uz ziemeļu garnelēm – nozvejas datums;

d)	pārvaldības apgabals un zvejas rajons; un

e)	produkta sagatavošanas veida kods, kas minēts CEM II.K pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 29. punktā.

2. Marķējumu droši piestiprina, uzspiež ar zīmogu vai uzraksta uz iepakojuma kravas izvietošanas laikā, un tā izmērs ir tāds, ko inspektori var izlasīt, veicot savus parastos pienākumus.

3. Marķējumam izmanto iespiedkrāsu uz kontrastējoša fona.

4. Katrs iepakojums satur tikai:

a)	vienas kategorijas produktus;

b)	vienā rajonā gūtu nozveju;

c)	vienā datumā gūtu nozveju (attiecībā uz ziemeļu garneli); un

d)	vienu sugu.

25. pants

Nozvejas uzraudzība

1. Nozvejas uzraudzības vajadzībām katram zvejas kuģim ir zvejas žurnāls, produkcijas žurnāls un kravas izvietojuma plāns, kuros reģistrē zvejas darbības pārvaldības apgabalā.

2. Katrs zvejas kuģis kārto zvejas žurnālu, kas tiek paturēts uz kuģa vismaz 12 mēnešus un saskaņā ar CEM II.A pielikumu, kurš minēts šīs regulas pielikuma 30. punktā, un tajā:

a)	pareizi reģistrē nozveju, kas gūta katrā zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas reizē un saistīta ar mazāko ģeogrāfisko apgabalu, attiecībā uz kuru ir iedalīta kvota;

b)	norāda katrā zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas reizē gūtās nozvejas realizāciju, tostarp no katra krājuma iegūto daudzumu (dzīvsvara kilogramos), kurš kārtējā zvejas reisa laikā paturēts uz kuģa, izmests, izkrauts vai pārkrauts citā kuģī.

3. Katrs zvejas kuģis kārto produkcijas žurnālu, kas tiek paturēts uz kuģa vismaz 12 mēnešus, un tajā:

a)	reģistrē katras sugas un produktu veida dienas summāro produkciju (kg) par iepriekšējo dienu no plkst. 00.01 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC);

b)	katras sugas un produktu veida produkciju sasaista ar mazāko ģeogrāfisko apgabalu, attiecībā uz kuru ir iedalīta kvota;

c)	norāda pārrēķina koeficientus, kas izmantoti, lai katra produktu veida svaru pārrēķinātu dzīvsvarā, kad tas tiek reģistrēts zvejas žurnālā;

d)	pie katra ieraksta norāda marķējuma informāciju saskaņā ar 24. pantu.

4. Katrs zvejas kuģis, pienācīgi ņemot vērā kuģa kapteiņa atbildību par drošību un navigāciju, visu pārvaldības apgabalā gūto nozveju novieto atsevišķi no visas nozvejas, kas gūta ārpus pārvaldības apgabala, un nodrošina, ka tā ir skaidri nodalīta, izmantojot plastmasu, saplāksni vai linumu.

5. Katrs zvejas kuģis kārto kravas izvietojuma plānu:

kurā skaidri var redzēt:

i)	katras zivju sugas atrašanās vietu un daudzumu, izteiktu ar produktu svaru kilogramos, katrā zivju tilpnē;

ii)	vietu, kur katrā tilpnē atrodas garneles, kas nozvejotas 3L rajonā un 3M rajonā, tostarp garneļu daudzumu kilogramos, sadalījumā pa rajoniem;

iii)	skatu no augšas uz produktu katrā zivju tilpnē;

b)	kuru katru dienu atjaunina par iepriekšējo dienu no plkst. 00.01 līdz plkst. 24.00 (UTC); un

c)	kurš tiek paturēts uz kuģa, līdz visas nozvejas ir pilnībā izkrautas no kuģa.

6. Katrs zvejas kuģis, ievērojot formātu un saturu, kas katram ziņojuma veidam noteikts CEM II.D pielikumā un II.F pielikumā, kuri minēti šīs regulas pielikuma 31. un 32. punktā, elektroniski nosūta savam FMC ziņojumus ar šādu informāciju:

a)	nozveja, ieejot apgabalā (COE), – nozvejas daudzums (pa sugām), kas paturēts uz kuģa, ieejot pārvaldības apgabalā, tiek nosūtīts vismaz sešas stundas pirms kuģa ieiešanas;

b)	nozveja, izejot no apgabala (COX), – nozvejas daudzums (pa sugām), kas paturēts uz kuģa, izejot no pārvaldības apgabala, tiek nosūtīts vismaz sešas stundas pirms kuģa iziešanas;

nozveja (CAT) – paturētās nozvejas daudzums un izmestais daudzums (pa sugām) iepriekšējā dienā pirms ziņojuma nosūtīšanas, sadalīts pa rajoniem, tiek nosūtīts katru dienu pirms plkst. 12.00 (UTC), arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Nulles apjoma paturēto nozveju un nulles apjoma izmetumu ziņošanā izmanto trīsburtu kodu MZZ (nespecificētas jūras sugas) un daudzumu “0”, kā redzams šādos piemēros (//CA/MZZ 0//un//RJ/MZZ 0//);

d)	nozveja uz kuģa (COB) – attiecas uz jebkuru kuģi, kas zvejo ziemeļu garneli 3L rajonā, tiek nosūtīts pirms ieiešanas 3L rajonā vai iziešanas no tā vienu stundu pirms 3L rajona robežas šķērsošanas;

pārkraušana citā kuģī (TRA):

i)	pārkrāvējkuģis nosūta vismaz divdesmit četras stundas pirms pārkraušanas citā kuģī; un

ii)	saņēmējkuģis nosūta ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas citā kuģī;

f)	izkraušanas osta (POR) – kuģis, kas saņēmis pārkrāvumu, nosūta vismaz divdesmit četras stundas pirms jebkādas izkraušanas.

Par CEM I.C pielikumā minēto sugu nozveju, kuras kopējais dzīvsvars uz kuģa ir mazāks par 100 kg, drīkst ziņot, izmantojot trīsburtu kodu MZZ (nespecificētas jūras sugas), izņemot haizivis. Par visām haizivīm jāziņo sugas līmenī, norādot atbilstošo trīsburtu kodu, kas sniegts CEM I.C pielikumā, vai – ja tas nav norādīts CEM I.C pielikumā vai FAO ASFIS Sugu sarakstā zivsaimniecības statistikas vajadzībām – ciktāl tas iespējams. Ja ziņošana pa sugām nav iespējama, haizivju sugas reģistrē attiecīgi kā lielās haizivis (SHX) vai dzelkņu haizivis (DGX) saskaņā ar CEM I.C pielikumā, kasminēts šīs regulas pielikuma 11. punktā, norādītajiem trīsburtu kodiem. Reģistrē arī katra zvejas rīka iemetiena vai ievietošanas reizē nozvejotās haizivs aplēsto svaru.

7. Ziņojumus, kas minēti 6. punktā, var anulēt, izmantojot anulēšanas ziņojumu formātā, kas noteikts CEM II.F pielikuma 8. punktā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 32. punktā. Ja kāds no minētajiem ziņojumiem tiek labots, tūlīt pēc anulēšanas ziņojuma šajā pantā noteiktajā termiņā tiek nosūtīts jauns ziņojums.

Karoga valsts FMC nekavējoties dara Komisijai zināmu, ka tā ir akceptējusi to kuģu, kas kuģo ar tās karogu, ziņojuma anulēšanu.

8. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās FMC tūlīt pēc saņemšanas elektroniski pārsūta 6. punktā minētos ziņojumus NAFO izpildsekretāram formātā, kas noteikts CEM II.D pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 31. punktā, ar kopiju Komisijai un EFCA.

9. Katra dalībvalsts:

ziņo par provizorisko mēneša nozveju sadalījumā pa sugām un krājumu apgabaliem un par provizorisko mēneša zvejas dienu skaitu attiecībā uz ziemeļu garneles zveju 3M rajonā neatkarīgi no tā, vai tai ir iedalītas attiecīgo krājumu kvotas vai zvejas piepūle; šos ziņojumus tā nosūta Komisijai 20 dienu laikā pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā gūta nozveja;

nodrošina, ka 60 dienu laikā pēc katra zvejas reisa pabeigšanas Komisijai tiek iesniegta zvejas žurnāla informācija, kas sagatavota paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML) vai Microsoft Excel datnes formātā un satur vismaz CEM II.N pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 33. punktā, prasīto informāciju.

26. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1. Katrs zvejas kuģis, kas darbojas pārvaldības apgabalā, ir aprīkots ar satelītnovērošanas ierīci, kura spēj nepārtraukti automātiski pārraidīt pozīciju FMC, kas atrodas uz sauszemes, un vismaz reizi stundā nosūta šādus VMS datus:

a)	kuģa identifikācijas dati;

b)	jaunākā kuģa pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums) ar kļūdas pielaides robežu, kas nepārsniedz 500 metrus, un ticamības intervālu 99 %;

c)	pozīcijas noteikšanas datums un laiks (UTC); un

d)	kuģa kurss un ātrums.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās FMC:

saņem 1. punktā minētos pozīcijas datus un tos reģistrē, izmantojot šādus trīsburtu kodus:

i)	“ENT” – pirmā VMS pozīcija, ko katrs kuģis pārraida, ieiedams pārvaldības apgabalā;

ii)	“POS” – katra nākamā VMS pozīcija, ko katrs kuģis pārraida, atrazdamies pārvaldības apgabalā; un

iii)	“EXI” – pirmā VMS pozīcija, ko katrs kuģis pārraida, iziedams no pārvaldības apgabala;

b)	ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas paredzēta automātiskai datu apstrādei un elektroniskai datu pārraidīšanai, izmanto dublēšanas un atkopšanas procedūras, reģistrē no zvejas kuģiem saņemtos datus datorlasāmā formā un glabā tos ne mazāk kā trīs gadus; un

c)	nekavējoties paziņo Komisijai un EFCA FMC nosaukumu, adresi, tālruņa, teleksa vai faksa numuru vai e-pasta adresi un jebkādas turpmākas izmaiņas šajā informācijā.

3. Katra dalībvalsts uzņemas segt visas izmaksas, kas saistītas ar tās VMS.

4. Ja inspektors novēro zvejas kuģi pārvaldības apgabalā un nav saņēmis datus saskaņā ar 1., 2. vai 8. punktu, attiecīgais inspektors informē kuģa kapteini un Komisiju.

5. Dalībvalsts nodrošina, ka tāda kuģa kapteinis vai tāda zvejas kuģa īpašnieks, kas kuģo ar tās karogu, vai tā pārstāvis tiek informēts gadījumos, kad šķiet, ka kuģa satelītnovērošanas iekārta ir bojāta vai nedarbojas.

6. Satelītnovērošanas ierīces kļūmes gadījumā kuģa kapteinis nodrošina, ka tā tiek salabota vai nomainīta viena mēneša laikā pēc šādas kļūmes, vai – ja zvejas reiss ilgst vairāk nekā vienu mēnesi – remonts vai nomaiņa tiek pabeigta kad kuģis nākamo reizi ieiet ostā.

7. Neviens zvejas kuģis nedrīkst sākt zvejas reisu, ja tā satelītnovērošanas ierīce ir bojāta.

8. Ikviens zvejas kuģis, kurš darbojas un kura satelītnovērošanas ierīce ir bojāta, vismaz reizi 4 stundās nosūta VMS pozīcijas datus savas karoga dalībvalsts FMC, izmantojot citus pieejamus sakaru līdzekļus, jo īpaši satelītu, e-pastu, radio, faksu vai teleksu.

9. Karoga dalībvalsts nodrošina, ka:

tās FMC pārraida VMS pozīcijas datus NAFO izpildsekretāram ar kopiju Komisijai un EFCA pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to saņemšanas, un tā var atļaut zvejas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, VMS pozīcijas datus pa satelītu, e-pastu, radio, faksu vai teleksu nosūtīt tieši NAFO izpildsekretāram; un

b)	NAFO izpildsekretāram nosūtītie VMS pozīcijas dati atbilst datu apmaiņas formātam, kas noteikts CEM II.E pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 34. punktā, un sīkāk aprakstīts CEM II.D pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 31. punktā.

10. Ikviena dalībvalsts NAFO VMS datus drīkst izmantot meklēšanas un glābšanas vai kuģošanas drošības nolūkos.

VI NODAĻA

NOVĒROTĀJU SHĒMA

27. pants

Novērotāju programma

1. Novērotāji ir neatkarīgi un objektīvi, un viņu apmācības līmenis, zināšanas, iemaņas un spējas ir atbilstošas, lai izpildītu visus šajā pantā minētos pienākumus, funkcijas un prasības. Novērotāji objektīvi veic savus pienākumus un funkcijas neatkarīgi no kuģa valstspiederības un tā, ar kādu karogu tas kuģo, un viņi nepakļaujas neatļautai ietekmēšanai un negūst ieguvumus, kas saistīti ar kāda kuģa, kurš zvejo pārvaldības apgabalā, zvejas darbību.

2. Neskarot 3. punktā noteikto izņēmumu, saskaņā ar novērotāju programmas noteikumiem uz ikviena zvejas kuģa laikā, kad tas veic zvejas darbības pārvaldības apgabalā, vienmēr atrodas vismaz viens novērotājs. Zvejas kuģis nesāk zveju, pirms uz tā nav izvietots novērotājs. Ja tiek prasīta novērotāja klātbūtne uz kuģa, šīs prasības neievērošanu uzskata par smagu pārkāpumu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta noteikumiem un gadījumā, ja NAFO nav prasījusi augstāku novērotāju klātbūtnes līmeni, karoga dalībvalsts var atļaut, ka novērotāja klātbūtne uz tās kuģiem ir mazāka nekā 100 %, bet ne mazāka kā 25 % tās flotes veiktajos zvejas reisos vai dienās, kuras gada laikā tās zvejas kuģi pavada pārvaldības apgabalā, ar nosacījumu, ka attiecībā uz kuģiem, uz kuriem nav novērotāja, minētā karoga dalībvalsts:

a)	nodrošina, ka attiecīgie kuģi zvejo sugas vietās, kurās tiek sagaidīts, ka var notikt nenozīmīga citu sugu piezveja;

b)	nodrošina, ka kuģis ievēro visas prasības par ziņošanu reāllaikā;

saskaņā ar valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības procedūrām fiziski pārbauda vai citādi atbilstīgi pēc riska analīzes izvērtē katru izkraušanu, ko tās ostās veic attiecīgais kuģis. Ja tiek atklāti un apstiprināti jebkādi šīs regulas prasību pārkāpumi, karoga dalībvalsts sagatavo inspekcijas ziņojumu formātā, kas noteikts CEM IV.C pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 9. punktā, un tiklīdz pārkāpums ir apstiprināts, pēc iespējas drīz to nosūta Komisijai;

pēc iespējas drīz pirms zvejas reisa nosūta Komisijai šādu informāciju:

i)	kuģa vārdu, SJO numuru un starptautisko radio izsaukuma signālu;

ii)	faktorus, ar ko pamato lēmumu piešķirt atkāpi no 100 % klātbūtnes;

līdz katra gada 15. februārim par iepriekšējo kalendāro gadu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā ietverts visu attiecīgo zvejas darbību salīdzinājums un redzama atšķirība starp reisiem, kuros uz kuģa bija novērotājs, un reisiem, no kuriem novērotājs tika atsaukts. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta minēto informāciju NAFO izpildsekretāram.

4. Ja inspektors paziņojumu par pārkāpumu izdod zvejas kuģim, uz kura paziņojuma laikā nav novērotāja, izņemot gadījumu, ja novērotājs nav uz kuģa saskaņā ar 3. punktu“ 35. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām pārkāpumu uzskata par smagu pārkāpumu un, ja karoga dalībvalsts nepieprasa zvejas kuģim tūlīt doties uz ostu saskaņā ar 35. panta 3. punktu, tā nekavējoties norīko novērotāju uz zvejas kuģa.

5. Katra dalībvalsts:

a)	ik gadu, pirms kuģi, kas kuģo ar tās karogu, sāk zveju pārvaldības apgabalā, nosūta Komisijai atjauninātu sarakstu ar novērotājiem (vārds un attiecīgā gadījumā identitātes numurs), kurus tā plāno izvietot uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kas darbojas pārvaldības apgabalā;

b)	saskaņā ar novērotāju programmu pieprasa, lai uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, būtu novērotājs, kas norādīts a) apakšpunktā minētajā sarakstā;

c)	ciktāl tas praktiski iespējams, nodrošina, ka atsevišķus novērotājus neizvieto uz viena un tā paša kuģa secīgos reisos;

d)	nodrošina, ka novērotājiem tiek piešķirta neatkarīga divvirziena saziņas ierīce jūrā;

e)	saskaņā ar starptautiskiem standartiem vai norādēm kuģos, kas kuģo ar tās karogu, veic attiecīgas darbības, lai novērotājiem, kad tie pilda savus pienākumus, nodrošinātu drošus darba apstākļus, aizsardzību, drošību un labklājību;

f)	nodrošina, ka novērotāji visus izvietošanas laikā ievāktos ar zvejas darbībām saistītos datus un informāciju, tostarp uzņemtos fotoattēlus un videomateriālus, apstrādā saskaņā ar piemērojamām konfidencialitātes prasībām.

6. No novērotāja saņemot novērotāja ziņojumu, kurā ziņots par nesakritībām ar CEM vai par incidentu, tostarp novērotāja kavēšanas, iebiedēšanas, traucēšanas vai cita veida iejaukšanās gadījumiem tā pienākumu izpildē, saistībā ar kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts:

a)	saskaņā ar piemērojamām konfidencialitātes prasībām izskata ziņojumu ar lielu sensitivitāti un diskrētību;

b)	izvērtē novērotāja ziņojumā apzinātās nesakritības un veic tādus turpmākus pasākumus, ko uzskata par atbilstīgiem;

c)	izveido ziņojumu par turpmākiem pasākumiem un nosūta to Komisijai.

7. Katra dalībvalsts dara zināmu Komisijai:

a)	ne vēlāk kā 24 stundas pirms novērotāja izvietošanas uz zvejas kuģa – zvejas kuģa vārdu un starptautisko radio izsaukuma signālu kopā ar attiecīgā novērotāja vārdu un, attiecīgā gadījumā, identitātes numuru;

b)	dienas novērotāja ziņojumu, kas minēts 11. punkta e) apakšpunktā, elektroniski un nekavējoties pēc tā saņemšanas;

c)	novērotāja ziņojumu par reisu, kas minēts 11. punktā, 20 dienu laikā pēc kuģa ierašanās ostā;

d)	ziņojumu par šajā pantā izklāstīto pienākumu izpildi līdz katra gada 15. februārim par iepriekšējo kalendāro gadu.

8. Ja uz zvejas kuģa ir novērotājs no citas dalībvalsts vai NAFO līgumslēdzēja puse, minētais novērotājs iesniedz ziņojumu kuģa karoga dalībvalstij.

9. Ja uz kuģa vajadzētu būt novērotājam, bet viņa tur nav, karoga dalībvalsts var atļaut jebkurai citai līgumslēdzējai pusei izvietot novērotāju uz kuģa.

10. Ja izvietošanas laikā tiek konstatēts nopietns apdraudējums novērotājam, karoga dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka novērotāju no kuģa noņem, ja vien apdraudējums nav novērsts un līdz brīdim, kamēr apdraudējums tiek novērsts.

11. Uz kuģa izvietotais novērotājs veic vismaz šādus pienākumus:

katram zvejas rīka iemetienam/ievietošanas reizei formātā, kas norādīts CEM II.M pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 35. punktā (“novērotāja ziņojums par reisu”), reģistrē:

visas nozvejas daudzumu pēc sugām, tostarp izmetumus un JJE indikatorsugas, kā minēts VI daļā CEM I.E pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 3. punktā:

—	kā reģistrēts kuģa zvejas un produkcijas žurnālos,

—	kā neatkarīgi aplēsis novērotājs. Zvejas rīka iemetieniem, par kuriem nav iespējamas neatkarīgas novērotāja aplēses, attiecīgās datu šūnas būtu jāatstāj tukšas un komentāru sadaļā jānorāda;

ii)	jebkādas konstatētās nesakritības starp dažādiem nozvejas datu avotiem;

iii)	zvejas rīku veidu, linuma acs izmēru, piestiprinājumus;

iv)	zvejas piepūles datus;

v)	ģeogrāfisko garumu un platumu, zvejas dziļumu;

vi)	attiecībā uz zveju ar traļiem – laiku no ievietošanas beigām līdz zvejas rīka izgūšanas sākumam. Jebkurā citā gadījumā – ievietošanas sākums un izgūšanas beigas;

b)	uzraudzīt 25. pantā minēto kuģa izvietošanas plānu un novērotāja ziņojumā reģistrēt jebkādas konstatētās nesakritības;

c)	reģistrēt jebkuras novērotās VMS darbības pārtraukumus vai traucējumus;

d)	nostāda kuģa instrumentus tikai ar kuģa kapteiņa piekrišanu;

e)	katru dienu pirms plkst. 12.00 (UTC) neatkarīgi no tā, vai kuģis zvejo, vai ne, saskaņā ar CEM II.G pielikumu, minēts šīs regulas pielikuma 36. punktā, nosūta karoga dalībvalsts FMC novērotāja ziņojumu sadalījumā pa rajoniem;

f)	veic tādu darbu, tostarp zinātniskiem nolūkiem, ko NAFO var pieprasīt;

iesniedz novērotāja ziņojumu datorlasāmā formātā, ja iespējams, pievienojot saistītos novērotāja uzņemtos attēlus:

i)	karoga dalībvalstij – cik drīz vien iespējams pēc iziešanas no pārvaldības apgabala un vēlākais laikā, kad kuģis ierodas ostā;

ii)	ja veic inspekciju ostā, tad vietējai ostas inspekcijas iestādei – tiklīdz ierodas ostā;

h)	nodod sevi to inspektoru rīcībā, kuri atrodas jūrā vai, kuģim ierodoties, ostā, lai veiktu izmeklēšanu attiecībā uz kuģa zvejas darbībām;

atsaucoties uz jebkādu šīs regulas neievērošanu:

i)	izmantojot neatkarīgu divvirziena saziņas ierīci, nekavējoties ziņo kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei par jebkādām nesakritībām ar šo regulu, tostarp par jebkuriem novērotāja kavēšanas, iebiedēšanas, traucēšanas vai cita veida iejaukšanās gadījumiem tā pienākumu izpildē; un

ii)	uztur detalizētus ierakstus, tostarp attiecīgus fotoattēlus un videomateriālu, par visiem apstākļiem un informāciju saistībā ar jebkādiem nesakritību gadījumiem ar šo regulu, lai – pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā kuģim ierodoties ostā – nosūtītu tos karoga dalībvalsts FMC.

12. To kuģu, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, kapteiņi:

a)	izvērš tādu sadarbību un palīdzību, kas varētu būt vajadzīga, lai novērotājs spētu pildīt savus pienākumus. Šāda sadarbība ietver to, ka novērotājam tiek nodrošināta vajadzīgā piekļuve nozvejai, tostarp tādai nozvejai, ko kuģis varētu plānot izmest;

novērotājam nodrošina tādu ēdināšanu un izmitināšanu, kuras standarts nav zemāks kā kuģa virsniekiem paredzētais. Ja virsnieku līmeņa izmitināšana nav pieejama, novērotājam nodrošina tādu izmitināšanas standartu, kas ir, cik vien praktiski iespējams, līdzvērtīgs virsnieku izmitināšanas standartam, bet ne zemāks kā tas, kas tiek nodrošināts apkalpei;

c)	nodrošina novērotājam pieeju visām kuģa darbības zonām, kas vajadzīgas, lai novērotājs varētu izpildīt savus pienākumus, tostarp kuģa tilpnei(-ēm), ražošanas zonai(-ām), tiltam, atkritumu pārstrādes iekārtai un navigēšanas un sakaru iekārtām;

d)	netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotāju tā pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina viņiem dot kukuli;

e)	iesaista novērotāju visās uz kuģa notiekošajās mācībās par rīcību ārkārtas situācijās; un

f)	paziņo novērotājam, kad inspekcijas grupa ir paziņojusi par savu nodomu kāpt uz kuģa.

13. Ja vien nav citas vienošanās ar citu NAFO līgumslēdzēju pusi vai karoga dalībvalsti, katra dalībvalsts sedz atalgojuma izmaksas par novērotājiem, ko tā izvietojusi. Karoga dalībvalsts var atļaut zvejas operatoriem sniegt ieguldījumu novērotāju atalgojuma izmaksās, neskarot 14. punktu.

14. Novērotājiem nav nedz finansiālu, nedz labuma gūšanas interešu, un viņiem maksā tā, lai apliecinātu finansiālu neatkarību no jebkura kuģa, kurš kuģo pārvaldības apgabalā.

15. Informāciju, kura dalībvalstīm ir jāsniedz saskaņā ar 3. punkta c) un d) apakšpunktu, 5. punkta a) apakšpunktu, 6. punkta c) apakšpunktu un 7. punktu, nosūta Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas nodrošina, lai šī informācija nekavējoties tiktu nosūtīta NAFO izpildsekretāram, lai to ievietotu NAFO MCS tīmekļa vietnē.

VII NODAĻA

KOPĪGĀ INSPEKCIJAS UN PĀRRAUDZĪBAS SHĒMA

28. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Inspekcijas un pārraudzības darbības Savienībā koordinē EFCA. Šim nolūkam tā kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības programmas (“shēma”). Dalībvalstis, kuru kuģi ir iesaistījušies zvejniecībās pārvaldības apgabalā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu shēmas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem un zonām, kādās attiecīgie resursi jāizvieto.

2. Inspekciju un pārraudzību veic inspektori, ko norīkojušas dalībvalstis un kas EFCA paziņoti ar shēmas starpniecību.

3. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju un EFCA pēc savstarpējas vienošanās inspektorus un EFCA koordinatorus, kurus EFCA norīkojusi darbam shēmā, drīkst izvietot uz citas NAFO līgumslēdzējas puses inspekcijas platformas.

4. Ja pārvaldības apgabalā vienlaikus atrodas vairāk nekā 15 dalībvalstu zvejas kuģi, EFCA un dalībvalstis šajā laikā nodrošina:

a)	inspektora vai citas kompetentas iestādes klātbūtni pārvaldības apgabalā; vai

b)	kompetentas iestādes klātbūtni NAFO līgumslēdzējas puses teritorijā, kas atrodas blakus konvencijas apgabalam.

c)	Dalībvalstis nekavējoties reaģē uz ikvienu paziņojumu par pārkāpumu, ko pārvaldības apgabalā izdarījis zvejas kuģis, kas kuģo ar to karogu.

5. Dalībvalstis, kas piedalās shēmā, katrai inspekcijas platformai pēc tās ieiešanas pārvaldības apgabalā iesniedz sarakstu ar iepriekšējo desmit dienu periodā notikušajiem kuģa pamanīšanas un uz kuģa uzkāpšanas gadījumiem un norāda to datumu, koordinātas un jebkādu citu relevantu informāciju.

6. Katra dalībvalsts, kas piedalās shēmā, koordinēti ar Komisiju vai EFCA nodrošina, ka ikviena inspekcijas platforma, kas kuģo ar tās karogu un kas darbojas pārvaldības apgabalā, ja iespējams, ik dienu uztur drošus sakarus ar ikvienu citu inspekcijas platformu, kura darbojas pārvaldības apgabalā, nolūkā apmainīties ar informāciju, kas vajadzīga, lai koordinētu to darbības.

7. Inspektori, kas apmeklē pētniecības kuģi, atzīmē kuģa stāvokli un veic tikai tās inspekcijas procedūras, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos, vai kuģis veic darbības, kuras ir saskanīgas ar tā pētniecības plānu. Ja inspektoriem ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kuģis veic darbības, kas nav saskanīgas ar tā pētniecības plānu, nekavējoties informē Komisiju un EFCA.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka to inspektori pret kuģiem, kas darbojas pārvaldības apgabalā, izturas taisnīgi un vienlīdzīgi, atturoties no nesamērīgi daudzām inspekcijām uz kuģiem, kas kuģo ar kādas NAFO līgumslēdzējas puses karogu. Attiecībā uz jebkuru ceturkšņa periodu to inspekciju skaits, kuras dalībvalsts inspektori veikuši par kuģiem, kas kuģo ar citas NAFO līgumslēdzēja puses karogu, pēc iespējas atspoguļo pārvaldības apgabalā veikto kopējo zvejas darbību proporciju, kas cita starpā ietver nozvejas apjomu un kuģa dienas. Nosakot inspekciju biežumu, inspektori var ņemt vērā zvejas kuģa zvejas modeļus un atbilstības vēsturi.

9. Kad dalībvalsts piedalās shēmā, tā nodrošina, ka – izņemot gadījumus, kad tā inspicē zvejas kuģi, kas kuģo ar tās pašas dalībvalsts karogu, un tas notiek saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktiem, – inspektori un inspektori stažieri, kas norīkoti darbam šai shēmā:

a)	paliek tās operacionālajā kontrolē;

b)	īsteno šīs shēmas noteikumus;

c)	nenēsā ieročus, kad uzkāpj uz kuģa;

d)	atturas no to normatīvo aktu izpildes panākšanas, kas attiecas uz Savienības ūdeņiem;

e)	ievēro vispārpieņemtus starptautiskus noteikumus, procedūras un prakses, kas saistītas ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību;

f)	neiejaucas zvejas darbībās vai zvejas produktu izvietošanā un, ciktāl tas praktiski iespējams, izvairās no rīcības, kas nelabvēlīgi ietekmētu uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti; un

g)	atver tvertnes tādā veidā, kas atvieglo to tūlītēju atkārtotu noplombēšanu, atkārtotu iepakošanu un iespējamu novietošanu atpakaļ glabātavā.

10. Visus inspekcijas, pārraudzības un izmeklēšanas ziņojumus, kas minēti šajā nodaļā, un saistītos attēlus vai pierādījumus uzskata par konfidenciāliem saskaņā ar CEM II.B pielikumu, kas minēts šīs regulas pielikuma 37. punktā.

29. pants

Paziņošanas prasības

1. Katra dalībvalsts katru gadu ne vēlāk kā 1. novembrī nosūta šādu informāciju EFCA (ar kopiju Komisijai), kura ievieto šo informāciju NAFO MCS tīmekļa vietnē:

a)	tās kompetentās iestādes kontaktinformācija, kas darbojas kā kontaktpunkts, kuram tūlītēji paziņo par pārkāpumiem pārvaldības apgabalā, un jebkādas turpmākas izmaiņas šajā informācijā ne mazāk kā 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā;

b)	dalībvalsts darbam shēmā norīkoto inspektoru un inspektoru stažieru vārdu un katras inspekcijas platformas vārdu, radio izsaukuma signālu un saziņas kontaktinformāciju. Izmaiņas šādi paziņotajā informācijā tā, ja vien iespējams, paziņo ne mazāk kā 60 dienas iepriekš.

2. Kad dalībvalsts piedalās shēmā, tā nodrošina, ka EFCA tiek iepriekš paziņots katras dalībvalsts norīkotās inspekcijas platformas patrulēšanas datums, sākuma un beigu laiks.

30. pants

Uzraudzības procedūra

1. Ja inspektors pārvaldības apgabalā novēro zvejas kuģi, kas kuģo ar NAFO līgumslēdzējas puses karogu un kas tiek pamatoti turēts aizdomās par acīmredzamu šīs regulas pārkāpumu, un ja tūlītēja inspekcija nav praktiski iespējama, inspektors:

aizpilda pārraudzības ziņojuma veidlapu saskaņā ar CEM IV.A pielikumu, kas minēts šīs regulas pielikuma 38. punktā. Ja inspektors ir novērtējis zvejas rīka iemetiena satura tilpumu vai nozvejas sastāvu, pārraudzības ziņojumā iekļauj visu relevanto informāciju par nozvejas sastāvu un norāda tilpumiskajā novērtēšanā izmantoto metodi;

b)	ieraksta kuģa attēlus un reģistrē pozīciju, datumu un laiku, kurā attēls ticis ierakstīts; un

c)	nekavējoties elektroniski nosūta pārraudzības ziņojumu un attēlus savai kompetentajai iestādei.

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem šādu pārraudzības ziņojumu, nekavējoties:

a)	pārsūta pārraudzības ziņojumu EFCA, kas to ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē pārsūtīšanai līgumslēdzējai pusei, kas ir kuģa karoga valsts;

b)	pārsūta ierakstīto attēlu kopijas EFCA, kas tos savukārt pārsūta līgumslēdzējai pusei, kas ir kuģa karoga valsts, vai karoga dalībvalstij, ja tā nav inspicējošā dalībvalsts;

c)	nodrošina pierādījumu drošību un nepārtrauktību turpmāku inspekciju vajadzībām.

3. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde, saņēmusi pārraudzības ziņojumu par kuģi, kas kuģo ar tās karogu, veic tādu izmeklēšanu, kas var būt nepieciešama, lai noteiktu piemērotu turpmāko rīcību.

4. Izmeklēšanas ziņojumu katra dalībvalsts nosūta EFCA, kas to ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē un nosūta Komisijai.

31. pants

Uzkāpšanas uz kuģa un inspekcijas procedūras, kas attiecas uz līgumslēdzējām pusēm

Katra dalībvalsts nodrošina, ka shēmas satvarā veiktas inspekcijas vajadzībām tās inspektori:

a)	pirms uzkāpšanas uz kuģa zvejas kuģim pa radio paziņo inspekcijas platformas vārdu, izmantojot starptautisko signālu kodu;

b)	uz inspekcijas kuģa un inspektoru nogādājošā kuģa izkar vimpeli, kas attēlots CEM IV.E pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 39. punktā;

c)	nodrošina, ka uzkāpšanas laikā inspekcijas kuģis paliek drošā attālumā no zvejas kuģiem;

d)	nepieprasa zvejas kuģim apstāties vai manevrēt zvejas rīka vilkšanas, ievietošanas vai pacelšanas laikā;

ierobežo katras inspekcijas grupas lielumu tā, lai tajā būtu ne vairāk kā četri inspektori, ieskaitot inspektoru stažieri, kas inspekcijas grupu drīkst pavadīt vienīgi mācību nolūkos. Ja inspektorus pavada inspektors stažieris, inspektori tūlīt pēc uzkāpšanas uz kuģa norāda kuģa kapteinim, kurš ir stažieris. Inspektors stažieris tikai vēro inspekcijas operāciju, ko veic pilnvarotie inspektori, un nekādā veidā neiejaucas zvejas kuģa darbībās;

f)	pēc uzkāpšanas uz kuģa uzrāda kuģa kapteinim savus NAFO identitātes dokumentus, ko NAFO izpildsekretārs izdevis saskaņā ar CEM 32. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

ierobežo inspekcijas laiku līdz četrām stundām vai laikam, kas vajadzīgs, lai zvejas rīku paceltu uz kuģa un inspicētu gan zvejas rīku, gan nozveju, atkarībā no tā, kurš laiks ir ilgāks, izņemot:

i)	pārkāpuma gadījumā; vai

ii)

tad, ja inspektors lēš, ka uz kuģa paturētās nozvejas daudzums atšķiras no zvejas žurnālā reģistrētās nozvejas, un tādā gadījumā inspektors ierobežoto inspekcijas laiku pagarina par vēl vienu stundu, lai verificētu aprēķinus un procedūras un atkārtoti pārbaudītu relevanto dokumentāciju, kas izmantota, lai aprēķinātu pārvaldības apgabalā gūto nozveju un uz kuģa paturēto nozveju;

h)	apkopo visu novērotāja sniegto relevanto informāciju, kas izmantota, lai noteiktu atbilstību šai regulai.

32. pants

Kuģa kapteiņa pienākumi inspekcijas laikā

Ikviens kuģa kapteinis veic pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai atvieglotu inspekciju, proti:

a)	kad inspekcijas kuģis ir devis signālu, ka tūlīt sāksies inspekcija, nodrošina, ka ikviens zvejas rīks, ko plānots pacelt uz kuģa, netiek pacelts vēl vismaz 30 minūtes pēc inspekcijas kuģa signāla;

b)	pēc inspekcijas platformas pieprasījuma un tādā mērā, kas ir saderīgs ar labu kuģošanas praksi, atvieglo inspektoru uzkāpšanu uz kuģa;

c)	nodrošina iekāpšanas trapu saskaņā ar CEM IV.G pielikumu, kas minēts šīs regulas pielikuma 40. punktā;

d)	nodrošina, ka ikviens mehāniskais loča pacēlājs ir piemērots lietošanai drošā veidā, kas ietver arī drošu piekļuvi klājam no pacēlāja;

e)	nodrošina inspektoriem piekļuvi visām attiecīgajām vietām, klājiem un telpām, apstrādātai un neapstrādātai nozvejai, tīkliem vai citiem zvejas rīkiem, aprīkojumam un visiem relevantajiem dokumentiem, ko inspektori uzskata par vajadzīgiem, lai verificētu atbilstību šai regulai;

f)	reģistrē un pēc pieprasījuma nodrošina inspektoriem koordinātas, kas apzīmē jebkuras tādas zvejas rīka izmēģinājuma vilkšanas sākuma un beigu punktu, kas veikta, saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu;

pēc inspektora pieprasījuma uzrāda reģistrācijas dokumentus, zivju telpu rasējumus vai aprakstus, produkcijas žurnālus un kravas izvietojuma plānus un sniedz tādu palīdzību, kādu inspektors pamatoti pieprasa, lai pārliecinātos par to, vai nozvejas faktiskais izvietojums atbilst kravas izvietojuma plānam;

h)	atturas no jebkādas iejaukšanās inspektoru un novērotāja saziņā, tostarp ievēro privātumu, kas inspektoriem un novērotājiem vajadzīgs viņu pienākumu veikšanai;

i)	atvieglina inspektoriem apstrādātu zivju paraugu ņemšanu nolūkā identificēt sugas ar DNA analīžu palīdzību;

j)	ja vien karoga valsts nav norādījusi citādi, veic tādu rīcību, kas var būt nepieciešama, lai saglabātu ikvienas inspektoru uzliktas plombas un ikviena uz kuģa paliekoša pierādījuma integritāti;

k)	lai nodrošinātu pierādījumu nepārtrauktību gadījumos, kad ir uzliktas plombas un/vai ir nodrošināti pierādījumi, paraksta attiecīgo inspekcijas ziņojuma iedaļu, tādā veidā apliecinot plombu uzlikšanu;

l)	pārtrauc zveju, ja inspektori to pieprasījuši saskaņā ar 35. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

m)	pēc pieprasījuma nodrošina kuģa sakaru iekārtu izmantošanu un radista pakalpojumus, lai inspektori varētu nosūtīt un saņemt ziņas;

n)	pēc inspektoru pieprasījuma noņem jebkuru zvejas rīka daļu, kuras lietošana šķiet neatļauta saskaņā ar šo regulu;

o)	ja inspektori ir veikuši ierakstus kuģa žurnālos, izsniedz inspektoram katras tādas lapas kopiju, kurā ir šāds ieraksts, un pēc inspektoru pieprasījuma paraksta katru lapu, lai apstiprinātu, ka kopija ir patiesa; un

ja ir izteikts pieprasījums pārtraukt zveju, neatsāk to līdz brīdim:

i)	kad inspektori ir pabeiguši inspekciju un nodrošinājuši pierādījumus; un

ii)	kuģa kapteinis ir parakstījis attiecīgo inspekcijas ziņojuma iedaļu, kā minēts k) apakšpunktā.

33. pants

Inspekcijas ziņojums un turpmākie pasākumi

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās inspektori par katru inspekciju aizpilda inspekcijas ziņojumu formā, kas noteikta CEM IV.B pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 41. punktā (“inspekcijas ziņojums”).

2. Inspekcijas ziņojuma sagatavošanas vajadzībām:

a)	zvejas reisu uzskata par kārtējo reisu, ja uz inspicētā kuģa ir nozveja, kas zvejas reisa laikā gūta pārvaldības apgabalā;

kad inspektori ierakstus produkcijas žurnālā salīdzina ar ierakstiem zvejas žurnālā, tie produkcijas svaru pārrēķina dzīvsvarā izmantojot: Savienības zvejas kuģiem attiecībā uz tām sugām un sagatavošanas veidiem, uz kuriem attiecas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (16) XIII, XIV un XV pielikumi, minētajos pielikumos izklāstītos pārrēķina koeficientus un pārējos gadījumos – kuģa kapteiņa izmantotos pārrēķina koeficientus;

inspektori:

i)	vadoties pēc zvejas žurnāla ierakstiem, saskaita kārtējā zvejas reisā gūto kuģa nozveju pārvaldības apgabalā pa sugām un pa rajoniem;

ii)	inspekcijas ziņojuma 12. iedaļā reģistrē summas, bet inspekcijas ziņojuma 14.1. iedaļā – starpību starp reģistrēto nozveju un savām aplēsēm par nozveju, kas atrodas uz kuģa;

iii)	pēc inspekcijas pabeigšanas paraksta inspekcijas ziņojumu un uzrāda inspekcijas ziņojumu kuģa kapteinim, lai tas to parakstītu un komentētu, un ikvienam lieciniekam, kas varētu vēlēties sniegt paziņojumu;

iv)	nekavējoties paziņo savai kompetentajai iestādei un 24 stundu laikā vai pēc iespējas drīzāk nosūta tai informāciju un attēlus; un

v)	nodod kuģa kapteinim ziņojuma kopiju, un inspekcijas ziņojuma atbilstošajā iedaļā izdara pienācīgu atzīmi gadījumos, kad kuģa kapteinis atsakās apliecināt saņemšanu.

3. Inspicējošā dalībvalsts:

a)	20 dienu laikā pēc inspekcijas nosūta EFCA jūrā veiktas inspekcijas ziņojumu ievietošanai NAFO MCS tīmekļa vietnē;

b)	pēc tam, kad inspektori ir izdevuši paziņojumu par pārkāpumu, izpilda 34. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Katra dalībvalsts nodrošina, ka inspekcijas un pārraudzības ziņojumiem, ko sagatavojuši NAFO inspektori, faktu konstatēšanas vajadzībām ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks ar pašas dalībvalsts inspektoru sagatavotiem inspekcijas un pārraudzības ziņojumiem.

5. Dalībvalstis sadarbojas nolūkā atvieglot tiesvedību vai citas procedūras, kas uzsāktas pēc ziņojuma, kuru NAFO inspektors iesniedzis saskaņā ar shēmu.

34. pants

Ar pārkāpumiem saistītas procedūras

1. Katra inspicējošā dalībvalsts nodrošina, ka pēc šīs regulas pārkāpuma konstatēšanas tās inspektori:

a)	reģistrē pārkāpumu inspekcijas ziņojumā;

b)	inspicētā kuģa zvejas žurnālā vai citā relevantā dokumentā izdara atzīmi, kurā norāda datumu, ģeogrāfiskās koordinātas un pārkāpuma veidu, un to paraksta, nokopē ikvienu attiecīgu ierakstu un pieprasa kuģa kapteinim parakstīt katru lapu, lai tādā veidā verificētu kopijas atbilstību oriģinālam;

c)	ieraksta zvejas rīku, nozvejas vai citu tādu pierādījumu attēlus, ko inspektors uzskata par vajadzīgiem saistībā ar pārkāpumu;

d)	attiecīgā gadījumā droši piestiprina inspekcijas plombu, kas attēlota NAFO inspekcijas plombā, kas noteikta CEM IV.F pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 42. punktā, un inspekcijas ziņojumā pienācīgi norāda ikvienu veikto rīcību un katras plombas kārtas numuru;

pieprasa kuģa kapteinim:

i)	nolūkā nodrošināt pierādījumu nepārtrauktību parakstīt atbilstošo inspekcijas ziņojuma iedaļu, tādā veidā apliecinot plombu uzlikšanu; un

ii)	sniegt rakstisku paziņojumu atbilstošajā inspekcijas ziņojuma iedaļā;

f)	pieprasa kuģa kapteinim noņemt jebkuru zvejas rīka daļu, kuras lietošana šķiet neatļauta saskaņā ar šo regulu; un

g)	ja praktiski iespējams, pārkāpumu paziņo novērotājam.

2. Inspicējošā dalībvalsts:

24 stundu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas nosūta Komisijai un EFCA rakstisku paziņojumu par pārkāpumu, par ko ziņojuši tās inspektori, un tās šo paziņojumu pārsūta kompetentajai iestādei līgumslēdzējā pusē, kas ir karoga valsts, vai dalībvalstī, ja tā nav inspicējošā dalībvalsts, un NAFO izpildsekretāram. Rakstiskajā paziņojumā iekļauj informāciju, kas reģistrēta 15. punktā inspekcijas ziņojumā, kas paredzēts CEM IV.B pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 41. punktā; norāda attiecīgos pasākumus un sīki apraksta pamatu, uz kura izdots paziņojums par pārkāpumu, un pierādījumus, kuri šo paziņojumu pamato; ja iespējams, paziņojumam pievieno zvejas rīku, nozvejas vai citu ar pārkāpumiem saistītu pierādījumu attēlus, kas minēti šā panta 1. punktā;

b)	piecu dienu laikā pēc inspekcijas kuģa atgriešanās ostā nosūta inspekcijas ziņojumu Komisijai un EFCA;

EFCA ievieto inspekcijas ziņojumu PDF formātā NAFO MCS tīmekļa vietnē.

3. Turpmākos pasākumus pēc pārkāpumiem karoga dalībvalsts veic saskaņā ar 36. panta noteikumiem.

35. pants

Papildu procedūras smagu pārkāpumu gadījumā

1. Par smagu pārkāpumu Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta izpratnē uzskata ikvienu no šādiem pārkāpumiem:

a)	zveja, izmantojot kvotu “Citi”, bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai – pretrunā 5. pantam;

b)	zveja, izmantojot kvotu “Citi”, vairāk nekā piecas darbdienas pēc zvejas aizlieguma noteikšanas – pretrunā 5. pantam;

c)	specializētā zveja no krājuma, uz kuru attiecas moratorijs vai kura zveja ir citādi aizliegta, – pretrunā 6. pantam;

d)	krājumu vai sugu specializētā zveja pēc Komisijai paziņotas dienas, kurā karoga dalībvalsts noteikusi zvejas aizliegumu, – pretrunā 6. pantam;

e)	zveja aizlieguma apgabalā – pretrunā 9. panta 5. punktam un 11. pantam;

f)	zveja ar grunts zvejas rīku apgabalā, kurā grunts zvejas darbības ir aizliegtas, – pretrunā III nodaļai;

g)	neatļauta linuma acu izmēra izmantošana – pretrunā 13. pantam;

h)	zveja bez derīgas atļaujas;

i)	nepareiza nozveju reģistrēšana – pretrunā 25. pantam;

j)	satelītnovērošanas sistēmas neizmantošana vai tās darbības traucēšana – pretrunā 26. pantam;

k)	ar nozveju saistītu ziņu nenosūtīšana – pretrunā 10. panta 3. punktam vai 25. pantam;

l)	inspektoru vai novērotāju kavēšana, iebiedēšana, traucēšana vai cita veida iejaukšanās to pienākumu izpildē, vai jebkāda cita veida netieša spiediena izdarīšana;

m)	pārkāpuma izdarīšana, ja uz kuģa nav novērotāja;

n)	ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana, tostarp plombu salaušana vai viltošana vai piekļūšana aizplombētām vietām;

o)	viltotu dokumentu uzrādīšana vai nepatiesas informācijas sniegšana inspektoram ar mērķi novērst smaga pārkāpuma konstatēšanu;

izkraušana, pārkraušana citā kuģī vai citu ostas pakalpojumu izmantošana:

i)	ostā, kas nav apstiprināta saskaņā ar 39. panta 1. punkta noteikumiem; vai

ii)	bez 39. panta 6. punktā minētās ostas valsts atļaujas;

q)	41. panta 1. punkta noteikumu nepildīšana;

r)	ja tiek prasīta novērotāja klātbūtne uz kuģa, šīs prasības neievērošana.

2. Ja inspektors oficiāli ziņo, ka kuģis ir izdarījis smagu pārkāpumu, inspektors:

a)	veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pierādījuma drošību un nepārtrauktību, attiecīgā gadījumā arī uzliek plombu kuģa tilpnei un/vai zvejas rīkam turpmākas inspicēšanas vajadzībām;

b)	pieprasa kuģa kapteinim pārtraukt visas zvejas darbības, kas šķiet uzskatāmas par smagu pārkāpumu; un

tūlīt informē inspektora kompetento iestādi un 24 stundu laikā nosūta tai informāciju un, ja iespējams, attēlus. Kompetentā iestāde, kas saņem šo informāciju, saskaņā ar 34. pantu nosūta paziņojumu līgumslēdzējai pusei, kas ir karoga valsts, vai karoga dalībvalstij, ja tā nav inspicējošā dalībvalsts.

3. Ja kuģis, kas kuģo ar tās karogu, ir iesaistīts smagā pārkāpumā, karoga dalībvalsts:

a)	nekavējoties apliecina saistītās informācijas un attēlu saņemšanu;

b)	nodrošina, ka inspicētais kuģis līdz turpmākam paziņojumam neatsāk zveju;

izmantojot visu pieejamo informāciju un materiālus, izskata lietu un 72 stundu laikāpieprasa kuģim tūlīt doties uz ostu nolūkā veikt pilnu inspekciju tās pakļautībā, ja ir acīmredzams, ka ir izdarīts kāds no šādiem smagiem pārkāpumiem:

i)	specializētā zveja no krājuma, uz kuru attiecas moratorijs;

ii)	specializētā zveja no krājuma, kurā zvejot ir aizliegts saskaņā ar 6. pantu;

iii)	nepareiza nozveju reģistrēšana – pretrunā 25. pantam; vai

iv)	tā paša smagā pārkāpuma atkārtošana 6 mēnešu periodā.

4. Ja smagais pārkāpums ir nepareiza nozvejas reģistrēšana, pilnas inspekcijas ietvaros tiek nodrošināta kopējās uz kuģa esošās nozvejas fiziska inspicēšana un uzskaitīšana pa sugām un rajoniem.

5. Šā panta nolūkiem “nepareiza nozvejas reģistrēšana” nozīmē, ka starpība starp inspektoru aplēsēm par apstrādāto nozveju uz kuģa, pa sugām vai kopā, un produkcijas žurnālā reģistrētajiem skaitļiem ir vismaz 10 tonnas vai 20 % – atkarībā no tā, kurš ir lielākais daudzums, aprēķināts kā procentuālā daļa no produkcijas žurnālā reģistrētajiem skaitļiem.

6. Gadījumos, kad NAFO līgumslēdzēja puse, kas ir ostas valsts, nav inspektora dalībvalsts, pilnā nozvejas inspicēšanā un uzskaitīšanā ar attiecīgās karoga dalībvalsts piekrišanu drīkst piedalīties minētās NAFO līgumslēdzējas puses, kas ir ostas valsts, vai ostas dalībvalsts inspektori.

7. Ja 3. punkta c) apakšpunktu nepiemēro, karoga dalībvalsts:

a)	atļauj kuģim atsākt zveju. Tādā gadījumā karoga dalībvalsts ne vēlāk kā divas dienas pēc pārkāpuma paziņojuma sniedz Komisijai rakstisku pamatojumu par to, kāpēc kuģim nav pieprasīts doties uz ostu. Komisija šo pamatojumu pārsūta NAFO izpildsekretāram; vai

b)	pieprasa kuģim tūlīt doties uz ostu nolūkā veikt pilnu fizisku inspicēšanu tās pakļautībā.

8. Ja karoga dalībvalsts dod inspicētajam kuģim rīkojumu doties uz ostu, inspektori drīkst uzkāpt vai palikt uz kuģa, kad tas dodas uz ostu, ja vien karoga dalībvalsts nepieprasa inspektoriem atstāt kuģi.

36. pants

Turpmākie pasākumi pārkāpumu gadījumā

1. Ja kuģis, kas kuģo ar tās karogu, ir izdarījis pārkāpumu, dalībvalsts:

a)	cik drīz vien iespējams, veic pilnu izmeklēšanu, vajadzības gadījumā arī fiziski inspicē zvejas kuģi;

b)	sadarbojas ar inspicējošo NAFO līgumslēdzēju pusi vai inspicējošo dalībvalsti, ja tā nav karoga dalībvalsts, nolūkā saglabāt pierādījumus un pārraudzības ķēdi tādā veidā, kas atvieglos procedūras saskaņā ar tās tiesību aktiem;

c)	saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem tūlīt sāk tiesvedību vai administratīvu rīcību pret personām, kas ir atbildīgas par kuģi; un

d)	nodrošina, ka sankcijas, kas piemērojamas par pārkāpumiem, ir atbilstoši bargas, lai faktiski nodrošinātu atbilstību, atturētu no turpmākiem pārkāpumiem vai to atkārtošanas un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no pārkāpuma.

2. Atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiesvedība vai administratīvā rīcība un sankcijas, kas minētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā, var ietvert turpmāk minētos elementus, bet neaprobežojas tikai ar tiem:

a)	naudas sodi;

b)	kuģa, nelikumīgo zvejas rīku un nozveju izņemšana;

c)	zvejas darbību atļaujas apturēšana vai atsaukšana; un

d)	jebkādu iedalīto zvejas iespēju samazināšana vai anulēšana.

3. Katra karoga dalībvalsts nodrošina, ka tā pret visiem pārkāpuma paziņojumiem izturas tā, it kā par pārkāpumu būtu ziņojuši pašas inspektori.

4. Karoga dalībvalsts un ostas dalībvalsts tūlīt nosūta Komisijai:

a)	informāciju par tiesvedību vai administratīvo rīcību un sankcijām, kas minētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā;

b)	cik drīz vien praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc smaga pārkāpuma izdarīšanas, – ziņojumu, kurā aprakstīta izmeklēšanas virzība un ietvertas sīkas ziņas par rīcību, ko tā veikusi vai ierosinājusi saistībā ar pārkāpumu; un

c)	pēc izmeklēšanas pabeigšanas – ziņojumu par galīgo iznākumu.

37. pants

Dalībvalsts ziņojumi par inspekciju, pārraudzību un pārkāpumiem

1. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 1. februārim ziņo Komisijai un EFCA saskaņā ar shēmu šādu informāciju:

a)	to inspekciju skaitu, ko tā iepriekšējā kalendārajā gadā veikusi attiecībā uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, un zvejas kuģiem, kas kuģo ar citas NAFO līgumslēdzējas puses karogu;

b)	ikviena tāda zvejas kuģa vārdu, attiecībā uz kuru tās inspektori ir izdevuši pārkāpuma paziņojumu, arī inspekcijas datumu un norises pozīciju un pārkāpuma veidu;

c)	stundu skaitu, ko tās pārraudzības gaisa kuģi ir pavadījuši patruļlidojumā, šādu gaisa kuģu veikto pamanīšanu skaitu, nosūtīto pārraudzības ziņojumu skaitu un par katru šādu ziņojumu – pamanīšanas datumu, laiku un pozīciju;

iepriekšējā gadā veikto rīcību, ietverot aprakstu par tiesvedības vai administratīvas rīcības vai uzlikto sankciju īpašajiem nosacījumiem (piemēram, naudas soda apmērs, konfiscēto zivju un/vai zvejas rīku vērtība, izteiktie rakstiskie brīdinājumi) attiecībā uz:

i)	ikvienu pārkāpumu, par ko oficiāli ziņojuši inspektori un kas saistīts ar kuģiem, kas kuģo ar tās karogu; un

ii)	katru pārraudzības ziņojumu, ko tā saņēmusi.

Katru gadu līdz 1. martam Komisija pārsūta pirmajā daļā minēto informāciju NAFO izpildsekretāram.

2. Ziņojumos, kas minēti 1. punkta pirmās daļas d) punktā, norāda lietas pašreizējo stāvokli. Dalībvalsts turpina norādīt šādu pārkāpumu katrā nākamajā ziņojumā tik ilgi, līdz tā ziņo par pārkāpuma lietas galīgo iznākumu.

3. Dalībvalsts sniedz pietiekami sīku skaidrojumu par katru pārkāpumu, attiecībā uz kuru tā nav veikusi nekādu rīcību vai nav uzlikusi nekādus sodus.

VIII NODAĻA

OSTAS VALSTS KONTROLE ATTIECĪBĀ UZ CITAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES KAROGA KUĢIEM

38. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī un dalībvalstu ostu izmantošanai, ko veic zvejas kuģi, kuri kuģo ar citas NAFO līgumslēdzējas puses karogu un kuri veic zvejas darbības pārvaldības apgabalā. Šo nodaļu piemēro kuģiem, kas pārvadā nozvejas pārvaldības apgabalā vai no šādām nozvejām iegūtos zvejas produktus, kuri iepriekš nav tikuši ostā izkrauti vai pārkrauti citā kuģī.

39. pants

Ostas dalībvalsts pienākumi

1. Ostas dalībvalsts iesniedz Komisijai un EFCA sarakstu ar apstiprinātām ostām, kurās zvejas kuģiem var būt atļauts ieiet izkraušanas, citā kuģī pārkraušanas un/vai ostas pakalpojumu saņemšanas nolūkā, un pēc iespējas lielākā mērā nodrošina, ka katrai apstiprinātajai ostai ir pietiekama kapacitāte veikt inspekcijas atbilstīgi šai nodaļai. Apstiprināto ostu sarakstu PDF formātā Komisija ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē. Visas turpmākās izmaiņas sarakstā aizstāj iepriekšējo sarakstu, un tās ievieto ne mazāk kā piecpadsmit dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

2. Ostas dalībvalsts nosaka minimālo iepriekšēja pieprasījuma periodu. Iepriekšēja pieprasījuma periods ir trīs darbdienas pirms aplēstā ierašanās laika. Tomēr pēc vienošanās ar Komisiju ostas dalībvalsts drīkst paredzēt citu iepriekšēja pieprasījuma periodu, cita starpā ņemot vērā nozvejas produktu veidu vai attālumu starp zvejas vietām un dalībvalsts ostām. Informāciju par iepriekšēja pieprasījumu periodu ostas dalībvalsts dara zināmu Komisijai, kas šo informāciju PDF formātā ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē.

3. Ostas dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas darbojas kā kontaktpunkts, kurš saņem pieprasījumus saskaņā ar 41. pantu, saņem apstiprinājumus saskaņā ar 40. panta 2. punktu un izdod atļaujas saskaņā ar šā panta 6. punktu. Kompetentās iestādes nosaukumu un tās kontaktinformāciju ostas dalībvalsts dara zināmu Komisijai, kas šo informāciju PDF formātā ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē.

4. Prasības, kas noteiktas 1., 2. un 3. punktā, nepiemēro, ja Savienība neatļauj izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai ostu izmantošanu kuģiem, kas kuģo ar citas NAFO līgumslēdzējas puses karogu.

5. Ostas dalībvalsts 41. panta 1. un 2. punktā minētās veidlapas kopiju nekavējoties pārsūta NAFO līgumslēdzējai pusei, kas ir kuģa karoga valsts, un – ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās – NAFO līgumslēdzējai pusei, kas ir pārkrāvējkuģu karoga valsts.

6. Zvejas kuģi nedrīkst ieiet ostā bez ostas dalībvalsts kompetento iestāžu iepriekšējas atļaujas. Atļauju izkraut vai pārkraut citā kuģī, vai izmantot citus ostas pakalpojumus dod tikai tad, ja ir saņemts 40. panta 2. punktā minētais apstiprinājums no NAFO līgumslēdzējas puses, kas ir karoga valsts.

7. Atkāpjoties no 6. punkta, ostas dalībvalsts drīkst atļaut pilnīgu vai daļēju izkraušanu bez minētajā punktā minētā apstiprinājuma, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	attiecīgās zivis patur uzglabāšanā kompetento iestāžu kontrolē;

b)	zivis nodod pārdošanai, pārņemšanai, ražošanai vai transportēšanai tikai tad, kad ir saņemts 6. punktā minētais apstiprinājums;

c)	ja 14 dienu laikā pēc izkraušanas darbību pabeigšanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts drīkst konfiscēt un realizēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.

8. Ostas dalībvalsts nekavējoties paziņo kuģa kapteinim savu lēmumu atļaut vai liegt ieiešanu ostā vai – ja kuģis ir ostā – izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un citādu ostas izmantošanu. Ja kuģim tiek atļauts ieiet ostā, ostas dalībvalsts atdod kuģa kapteinim “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapas”, kas paredzēta CEM II.L pielikumā, kurš minētsšīs regulas pielikuma 43. punktā, eksemplāru, kurā pienācīgi aizpildīta C daļa. Šo eksemplāru nosūta arī Komisijai, kas to nekavējoties ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē. Atteikuma gadījumā ostas dalībvalsts par to paziņo arī NAFO līgumslēdzējai pusei, kas ir karoga valsts.

9. Ja 41. panta 2. punktā minētais iepriekšējais pieprasījums tiek anulēts, ostas dalībvalsts nosūta anulētās “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapas” kopiju Komisijai, kas to ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē, lai to automātiski pārsūtītu NAFO līgumslēdzējai pusei, kas ir karoga valsts.

10. Ja vien atjaunošanas plānā nav prasīts citādi, ostas dalībvalsts katrā pārskata gadā inspicē vismaz 15 % no visām šādām izkraušanām vai pārkraušanām citā kuģī. Kad ostas dalībvalsts nosaka inspicējamos kuģus, tā prioritāti piešķir:

a)	kuģiem, kam saskaņā ar šo nodaļu vai jebkuru citu šīs regulas noteikumu iepriekš ir tikusi liegta ieiešana ostā vai ostas izmantošana; un

b)	citu NAFO līgumslēdzēju pušu, valstu vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (“RZPO”) pieprasījumiem inspicēt konkrētu kuģi.

11. Inspekcijas ir saskanīgas ar šīs regulas pielikuma 44. punktā minēto CEM IV.H pielikumu, un tās veic pilnvaroti ostas dalībvalsts inspektori, kuri pirms inspekcijas uzrāda kapteinim personu apliecinošus dokumentus.

12. Pēc vienošanās ar ostas dalībvalsti Komisija var uzaicināt citu NAFO līgumslēdzēju pušu inspektorus pavadīt savus inspektorus un novērot inspekciju.

13. Inspekcija ostā ietver visas zvejas resursu izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas uzraudzību minētajā ostā. Šādas inspekcijas laikā ostas dalībvalsts inspektors vismaz:

veic kontrolpārbaudes, kurās katras izkrautās vai citā kuģī pārkrautās sugas daudzumus salīdzina ar:

i)	zvejas žurnālā reģistrēto daudzumu pa sugām;

ii)	nozvejas un zvejas darbības ziņojumiem; un

iii)	visu informāciju par nozvejām, kas sniegta iepriekšējā paziņojumā šīs regulas pielikuma 43. punktā minētajā CEM II.L pielikumā paredzētajās “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapās”;

b)	verificē un reģistrē katras sugas nozvejas daudzumus, kas palikuši uz kuģa pēc izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas beigām;

c)	verificē jebkādu informāciju, kas iegūta saskaņā ar VII nodaļu veiktās inspekcijās;

d)	verificē visus uz kuģa esošos linumus un reģistrē to acu izmērus;

e)	verificē zivju izmēru, lai noskaidrotu, vai minimālā izmēra prasības ir izpildītas;

f)	attiecīgā gadījumā verificē sugas, lai noskaidrotu, vai tās precīzi atbilst nozvejas deklarācijai.

14. Ostas dalībvalsts, ja iespējams, sazinās ar kuģa kapteini vai vecākajiem apkalpes locekļiem, kā arī ar novērotāju un, ja iespējams un nepieciešams, nodrošina, ka inspektoru pavada tulks.

15. Ostas dalībvalsts, ja iespējams, nepieļauj zvejas kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošina, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka nevajadzīgi netiek pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

16. Katru inspekciju dokumentē, aizpildot šīs regulas pielikuma 9. punktā minētajā CEM IV.C pielikumā paredzēto PSC 3 veidlapu (“Ostas valsts kontroles inspekcijas veidlapa”). Ostas valsts kontroles inspekcijas ziņojuma aizpildīšanas un ziņojuma apstrādes process ietver šādus elementus:

a)	inspektori norāda ikvienu šīs regulas pārkāpumu, kas konstatēts ostā veiktas inspekcijas laikā, un sniedz sīkas ziņas par to. Ziņas ietver visu attiecīgo informāciju, kas pieejama saistībā ar pārkāpumiem, kuri konstatēti jūrā inspicētā zvejas kuģa kārtējā reisā;

b)	inspektori drīkst ierakstīt jebkādus komentārus, ko tie uzskata par relevantiem;

c)	kuģa kapteinim tiek dota iespēja pievienot ziņojumam savus komentārus vai iebildumus un vajadzības gadījumā sazināties ar attiecīgajām karoga valsts iestādēm, jo īpaši tad, ja kuģa kapteinim ir nopietnas grūtības saprast ziņojuma saturu;

d)	inspektori paraksta ziņojumu un lūdz kuģa kapteini parakstīt ziņojumu. Kuģa kapteiņa paraksts uz ziņojuma kalpo tikai par ziņojuma kopijas saņemšanas apstiprinājumu;

e)	kuģa kapteinim izsniedz ziņojuma kopiju, kurā norādīts inspekcijas rezultāts, ietverot iespējamos pasākumus, kas varētu tikt veikti.

17. Ostas dalībvalsts nekavējoties nosūta katra ostas valsts kontroles inspekcijas ziņojuma kopiju Komisijai un EFCA. Komisija ostas valsts kontroles inspekcijas ziņojumu PDF formātā ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē automātiskai pārsūtīšanai NAFO līgumslēdzējai pusei, kas ir karoga valsts, un ikviena tāda kuģa karoga valstij, kurš ir pārkrāvis nozveju inspicētajā zvejas kuģī.

40. pants

Karoga dalībvalsts pienākumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ikviena tāda kuģa, kas kuģo ar to karogu, kapteinis izpilda pienākumus, kuri kuģa kapteiņiem noteikti 41. pantā.

2. Dalībvalsts, kuras zvejas kuģis plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai izmantot citus ostas pakalpojumus vai kuras kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās ārpus ostas, apstiprina, atsūtot atpakaļ šīs regulas pielikuma 43. punktā minētajā CEM II.L pielikumā iekļautās “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapas” eksemplāru, kas nosūtīts saskaņā ar 39. panta 5. punktu, ar pienācīgi aizpildītu B daļu, un tādējādi apliecina, ka:

a)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir bijusi pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai;

b)	uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām ir pienācīgi paziņots un ņemts vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles limitus, kas varētu būt piemērojami;

c)	zvejas kuģim, kas deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir bijusi atļauja zvejot deklarētajos apgabalos; un

d)	kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta ar VMS datiem.

3. Dalībvalsts nosūta Komisijai tās kompetentās iestādes kontaktinformāciju, kas darbojas kā kontaktpunkts pieprasījumu saņemšanai saskaņā ar 39. panta 5. punktu un apstiprinājuma sniegšanai saskaņā ar 39. panta 6. punktu. Komisija šo informāciju PDF formātā ievieto NAFO MCS tīmekļa vietnē.

41. pants

Zvejas kuģa kapteiņa pienākumi

1. Tāda zvejas kuģa kapteinis vai aģents, kas plāno ieiet ostā, 39. panta 2. punktā minētajā pieprasījuma periodā nosūta ostas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ieiešanas pieprasījumu. Šādam pieprasījumam pievieno šīs regulas pielikuma 43. punktā minētajā CEM II.L pielikumā paredzēto “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapu”, kuras A daļa ir pienācīgi aizpildīta:

a)	ja kuģis pārvadā, izkrauj vai pārkrauj citā kuģī savu nozveju, izmanto “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapu”PSC 1, kas dota CEM II.L pielikuma A daļā; un

b)	ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās, izmanto “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapu”PSC 2, kas dota CEM II.L pielikuma B daļā. Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu;

c)	gadījumos, kad kuģis pārvadā, izkrauj vai pārkrauj citā kuģī pats savu nozveju un nozveju, ko tas saņēmis pārkraušanas operācijā, aizpilda abas veidlapas PSC 1 un PSC 2.

2. Kuģa kapteinis vai aģents var anulēt iepriekšēju pieprasījumu, par to paziņojot tās ostas kompetentajām iestādēm, kuru tas plānoja izmantot. Pieprasījumam pievieno šīs regulas pielikuma 43. punktā minētajā CEM II.L pielikumā paredzētās sākotnējās “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapas” kopiju, kurai pāri uzrakstīts vārds “anulēts”.

3. Kuģa kapteinis nesāk izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas vai nesāk izmantot citus ostas pakalpojumus, pirms dalībvalsts kompetentā iestāde ir devusi atļauju vai pirms apritējis aplēstais ierašanās laiks (ETA), kas norādīts veidlapā PSC 1 vai PSC 2. Tomēr ar ostas dalībvalsts kompetento iestāžu atļauju sākt izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas un izmantot citus ostas pakalpojumus drīkst pirms ETA.

4. Kuģa kapteinis:

a)	sadarbojas un palīdz zvejas kuģa inspicēšanā, ko veic saskaņā ar šīm procedūrām, un nekavē, neiebiedē un netraucē ostas valsts inspektorus to pienākumu izpildē;

b)	nodrošina piekļuvi visām kuģa vietām, klājiem, telpām, nozvejai, tīkliem vai citiem zvejas rīkiem vai aprīkojumam un sniedz visu relevanto informāciju, ko pieprasa ostas valsts inspektori, ieskaitot jebkādu relevantu dokumentu kopijas.

42. pants

Pārkāpumi, kas konstatēti ostā veiktās inspekcijās

Ja, inspicējot kuģi ostā, tiek konstatēts pārkāpums, piemēro attiecīgos 34.–37. panta noteikumus.

43. pants

Konfidencialitāte

Visus inspekcijas un izmeklēšanas ziņojumus un saistītos attēlus vai pierādījumus, un veidlapas, kas minētas šajā nodaļā, dalībvalstis, kompetentās iestādes, operatori, kuģu kapteiņi un apkalpe uzskata par konfidenciāliem saskaņā ar šīs regulas pielikuma 37. punktā minētajā CEM II.B pielikumā izklāstītajiem konfidencialitātes noteikumiem.

IX NODAĻA

SUBJEKTI, KAS NAV LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES

44. pants

Pieņēmums par NNN zveju

Pieņem, ka kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ir mazinājis šīs regulas efektivitāti un ir iesaistījies NNN zvejā, ja tas ir:

a)	ticis pamanīts vai ar citiem līdzekļiem identificēts kā tāds, kas iesaistījies zvejas darbībās pārvaldības apgabalā;

b)	bijis iesaistījies pārkraušanā kopā ar citu kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, kas ir pamanīts vai ar citiem līdzekļiem identificēts kā tāds, kas iesaistījies zvejas darbībās pārvaldības apgabalā vai ārpus tā; un/vai

c)	bijis iekļauts Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) (17) NNN zvejas kuģu sarakstā.

45. pants

Kuģu, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, pamanīšana un inspicēšana pārvaldības apgabalā

Katra dalībvalsts, kura pārvaldības apgabalā veic inspekciju un/vai pārraudzību, kas atļauta saskaņā ar kopīgo inspekcijas un pārraudzības shēmu, un kura pamana vai identificē kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, kas iesaistījies zvejas darbībās pārvaldības apgabalā:

a)	izmantojot šīs regulas pielikuma 38. punktā minētajā CEM IV.A pielikumā noteikto pārraudzības ziņojuma formātu, nekavējoties nosūta informāciju Komisijai;

b)	cenšas informēt kuģa kapteini par to, ka tiek pieņemts, ka kuģis ir iesaistījies NNN zvejā, un ka šī informācija tiks izplatīta visām līgumslēdzējām pusēm, attiecīgajām RZPO un kuģa karoga valstij;

c)	attiecīgā gadījumā lūdz kuģa kapteinim atļauju uzkāpt uz kuģa, lai to inspicētu; un

ja kuģa kapteinis piekrīt inspekcijai:

i)	izmantojot šīs regulas pielikuma 41. punktā minētajā CEM IV.B pielikumā sniegto inspekcijas ziņojuma veidlapu, nekavējoties nosūta Komisijai inspektora konstatējumus; un

ii)	izsniedz kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

46. pants

Kuģu, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, ieiešana ostā un inspicēšana

1. Katra kuģa, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, kapteinis saskaņā ar 41. panta noteikumiem lūdz ostas dalībvalsts kompetentajai iestādei atļauju ieiet ostā.

2. Katra ostas dalībvalsts:

a)	nekavējoties nosūta kuģa karoga valstij un Komisijai informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar 41. pantu;

atsaka ieiešanu ostā ikvienam kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ja:

i)	kuģa kapteinis nav izpildījis 41. panta 1. punktā noteiktās prasības; vai

ii)	karoga valsts nav apstiprinājusi kuģa zvejas darbības saskaņā ar 40. panta 2. punktu;

c)	informē attiecīgā kuģa kapteini vai aģentu, karoga valsti un Komisiju par savu lēmumu atteikt jebkuram kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ieiešanu ostā, izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai citādu ostas izmantošanu;

d)	atteikumu ieiet ostā atsauc tikai tad, kad ostas valsts ir konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka iemesli, kuru dēļ ieiešana tika atteikta, ir bijuši neatbilstoši vai kļūdaini, vai ka šādi iemesli vairs nepastāv;

e)	informē attiecīgā kuģa kapteini vai aģentu, karoga valsti un Komisiju par savu lēmumu atsaukt jebkuram kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, adresēto atteikumu attiecībā uz ieiešanu ostā, izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai citādu ostas izmantošanu;

f)	ja tā atļauj ieiešanu, nodrošina, ka kuģi inspicē pienācīgi pilnvarotas amatpersonas, kas pārzina šo regulu, un ka inspekcija notiek saskaņā ar 39. panta 11.–17. punktu; un

g)	nekavējoties nosūta Komisijai inspekcijas ziņojuma kopiju un sīkas ziņas par jebkādu turpmāko rīcību, ko tā veikusi.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, neiesaistās izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijās vai tās ostu citādā izmantošanā, izņemot gadījumus, kad kuģi ir inspicējušas tās pienācīgi pilnvarotas amatpersonas, kas pārzina šo regulu, un kuģa kapteinis apliecina, ka uz kuģa esošās zivis, uz kurām attiecas Konvencija, ir iegūtas ārpus pārvaldības apgabala vai saskaņā ar šo regulu.

47. pants

Provizorisks NNN zvejas kuģu saraksts

1. Papildus informācijai, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 42. un 44. pantu, katra dalībvalsts drīkst nekavējoties nosūtīt Komisijai jebkādu informāciju, kas var palīdzēt identificēt ikvienu kuģi, kurš nav līgumslēdzējas puses kuģis un kurš varētu veikt NNN zveju pārvaldības apgabalā.

2. Ja līgumslēdzēja puse iebilst pret NEAFC NNN zvejas kuģu sarakstā iekļauta kuģa iekļaušanu NAFO NNN zvejas kuģu sarakstā vai svītrošanu no tā, NAFO izpildsekretārs šādu kuģi iekļauj provizoriskajā NNN zvejas kuģu sarakstā.

48. pants

Rīcība pret kuģiem, kas iekļauti NNN zvejas kuģu sarakstā

Attiecībā uz jebkuru NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautu kuģi katra dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, un ietver šādu rīcību:

a)	izņemot nepārvaramas varas gadījumus, aizliedz jebkuram kuģim, kas kuģo ar tās karogu, ar šādu kuģi piedalīties zvejas darbībās, tostarp (bet ne tikai) kopīgās zvejas operācijās;

b)	aizliedz piegādāt provīziju, degvielu vai sniegt citus pakalpojumus šādam kuģim;

c)	aizliedz šādam kuģim ieiet tās ostās un – ja kuģis ir ostā – aizliedz izmantot ostu, izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai briesmas, inspekcijas vajadzības vai atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus;

d)	aizliedz mainīt apkalpi, izņemot tad, ja tas vajadzīgs nepārvaramas varas apstākļu dēļ;

e)	atsakās atļaut šādam kuģim zvejot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņos;

f)	aizliedz fraktēt šādu kuģi;

g)	nepiešķir šādam kuģim tiesības kuģot ar tās karogu;

h)	aizliedz izkraut un importēt zivis, kas atrodas uz šāda kuģa vai ir izsekojamas līdz šādam kuģim;

i)	rosina importētājus, pārvadātājus un citus iesaistītos sektorus atturēties no sarunām ar šādiem kuģiem par zivju pārkraušanu citā kuģī; un

j)	vāc attiecīgu informāciju par šādu kuģi un apmainās ar to ar citām līgumslēdzējām pusēm, subjektiem, kas nav līgumslēdzējas puses, un RZPO nolūkā atklāt, novērst un nepieļaut viltotu importa vai eksporta sertifikātu izmantošanu zivīm vai zvejas produktiem no šādiem kuģiem.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Konfidencialitāte

Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis nodrošina konfidenciālu attieksmi pret elektroniskajiem ziņojumiem un ziņām, kas NAFO nosūtīti un no tās saņemti saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 4. panta 6. punktu, 5. panta 3. punkta c) apakšpunktu, 10. panta 2. punktu, 15. panta 4. punktu, 22. panta 1., 5. un 6. punktu, 23. panta 6. punktu, 25. panta 8. punktu, 26. panta 9. punktu, 27. panta 3., 5., 6., 7. un 15. punktu, 29. panta 1. un 2. punktu, 34. panta 2. punktu, 36. panta 4. punktu, 37. panta 1. punktu, 39. panta 8. punktu.

50. pants

Grozīšanas kārtība

1. Līdz 2019. gada 18. decembrim Komisija saskaņā ar 51. pantu pieņem deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina ar šīs regulas pielikumā minētajiem CEM pielikumiem un to noteikumiem. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 51. pantu, lai pēc tam grozītu attiecīgo deleģēto aktu.

2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 51. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo regulu, lai to pielāgotu NAFO pieņemtajiem pasākumiem, kas ir saistoši Savienībai un tās dalībvalstīm, attiecībā uz:

a)	sarakstu ar 4. panta 1. punktā minēto pētniecības kuģu darbībām;

b)	9. pantā paredzētajiem pasākumiem attiecībā uz ziemeļu garneles zvejas apgabaliem; attiecīgo ziņošanu, zvejniecības maiņu, zvejas dziļumu un atsaucēm uz zvejai ierobežotiem vai zvejas aizlieguma apgabaliem;

procedūrām attiecībā uz kuģiem, uz kuriem ir vairāk nekā 50 tonnas (dzīvsvars) kopējās nozvejas, kad tie ieiet pārvaldības apgabalā, lai zvejotu Grenlandes paltusu, attiecībā uz 10. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto paziņojumu saturu un 10. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem zvejas sākšanas nosacījumiem;

d)	22. panta 5. punktā noteikto elektronisko sūtījumu saturu, sarakstu ar derīgiem dokumentiem, kam saskaņā ar 22. panta 8. punktu jāatrodas uz kuģa, un 22. panta 10. punktā aprakstīto ietilpības plāna saturu;

e)	dokumentiem, kam saskaņā ar 23. panta 9. punktu jāatrodas uz fraktēta kuģa;

f)	VMS datiem, kas nosūtāmi, izmantojot automātisku nepārtrauktu pārraidīšanu, kā noteikts 26. panta 1. punktā, kā arī FMC pienākumiem, kā noteikts 26. panta 2. un 9. punktā;

g)	novērotāju klātbūtnes procentuālajām daļām, kas noteiktas 27. panta 3. punktā, 27. panta 7. punktā noteikto dalībvalstu ziņošanu, 27. panta 11. punktā noteiktajiem novērotāja pienākumiem un 27. panta 12. punktā noteiktajiem kuģa kapteiņa pienākumiem;

h)	kuģa kapteiņa pienākumiem inspekcijas laikā, kā noteikts 32. pantā;

3. Saskaņā ar 1. punktu izdarāmie grozījumi attiecas tikai un vienīgi uz CEM grozījumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

51. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 50. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 17. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 50. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 50. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

52. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2115/2005 un Regulu (EK) Nr. 1386/2007 atceļ.

53. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1627

Regulu (ES) 2016/1627 groza šādi:

regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:

“27)	“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus;

28)	“riņķvadi” ir visi aptvērējtīkli, kuru apakšdaļu savelk kopā ar savilcējvirvi, kas ir izvilkta cauri vairākiem pie apakšējās virves piestiprinātiem gredzeniem, un ar kuru tīklu var savilkt un aizdarīt;”;

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāni

1. Katra dalībvalsts nosaka gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu, lai pielāgotu zvejas kuģu skaitu nolūkā atspoguļot to, ka zvejas kapacitāte ir samērīga ar zvejas iespējām, kas ir piešķirtas kuģiem attiecīgajā laikposmā.

2. Dalībvalstis pielāgo zvejas kapacitāti, izmantojot parametrus, ko ir ierosinājusi (SCRS un ko ICCAT pieņēma 2009. gadā.

Dalībvalstis var piešķirt teritoriālas kvotas mazizmēra piekrastes kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot zilās tunzivs, un to norāda savos zvejas plānos. Tās ietver arī papildu pasākumus ar mērķi cieši uzraudzīt minētās flotes kvotu apguvi viņu uzraudzības, kontroles un inspekciju plānos. Dalībvalstis var atļaut dažādam kuģu skaitam pilnībā izmantot to zvejas iespējas, izmantojot 1. punktā minētos parametrus.

3. Portugāle un Spānija var piešķirt teritoriālas kvotas laivām zvejai ar ēsmu, kuras darbojas ūdeņos ap Azoru, Madeiras un Kanāriju salām. Teritoriālā kvota un papildu pasākumi nolūkā uzraudzīt tās apguvi ir skaidri definēti to attiecīgajos gada plānos.

4. Kad dalībvalstis piešķir teritoriālās kvotas saskaņā ar 2. vai 3. punktu, minimālā kvotu prasība 5 tonnu apmērā, kā SCRS noteicis 2009. gadā, netiek piemērota.

5. Zvejas kapacitāte attiecībā uz kuģiem zvejai ar riņķvadu tiek pielāgota līdz maksimālajam palielinājumam 20 % apmērā salīdzinājumā ar 2018. gada zvejas pamatkapacitāti.

6. Laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam dalībvalstis var atļaut izmantot vairākas krātiņveida lamatas zilo tunzivju zvejai, tādējādi atļaujot pilnībā izmantot to zvejas iespējas.”;

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Gada audzēšanas pārvaldības plāni

1. Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, katru gadu līdz 31. janvārim saskaņā ar šo pantu nosūta Komisijai gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2. Komisija plānus apvieno un integrē Savienības plānā. Komisija katru gadu līdz 15. februārim minēto plānu nosūta ICCAT Sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.

3. Gada audzēšanas pārvaldības plānā katra dalībvalsts parāda, ka kopējā ielaišanas kapacitāte un kopējā audzēšanas kapacitāte ir samērīga ar aplēsto zilo tunzivju daudzuma pieejamību audzēšanai.

4. Dalībvalstis ierobežo savu zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti līdz kopējai audzēšanas kapacitātei, kas reģistrēta ICCAT“zilo tunzivju zivaudzētavu reģistrā” vai par ko 2018. gadā saņemta ICCAT atļauja un par ko tai ir paziņots.

5. Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu minētās dalībvalsts zivaudzētavas 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā reģistrējušas ICCAT“zilo tunzivju audzētavu reģistrā”.

6. Ja dalībvalstij ir jāpalielina savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams vienā vai vairākās tās zilo tunzivju audzētavās, šis palielinājums ir samērīgs ar šai dalībvalstij piešķirtajām zvejas iespējām, tostarp dzīvu zilo tunzivju importu.

7. Zivaudzētavas dalībvalstis nodrošina, ka zinātniekiem, kam SCRS uzdevusi veikt izmēģinājumus nolūkā konstatēt augšanas ātrumu nobarošanas periodā, ir piekļuve izmēģinājumiem un, kā to prasa protokols, atbalsts to veikšanā saskaņā ar SCRS izstrādāto standartizēto protokolu atpazīstamu atsevišķu zivju pārraudzībai.”;

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Zvejas sezonas

1. Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zilo tunzivju zveja ar riņķvadiem ir atļauta no 26. maija līdz 1. jūlijam.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, zilo tunzivju zveja ar riņķvadu Adrijas jūrā var būt atļauta līdz 15. jūlijam saimniecībā audzētām zivīm Adrijas jūrā (FAO zvejas apgabals 37.2.1).

3. Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka tādu vēju dēļ, kuru stiprums sasniedz 5 balles vai vairāk pēc Boforta skalas, daži tās zivju nozvejotāji kuģi, kas izmanto riņķvadus un zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nevarēja izmantot savas parastās zvejošanas dienas gada laikā, šī dalībvalsts attiecībā uz minētajiem kuģiem var pārnest ne vairāk par 10 zaudētām dienām uz priekšu līdz 11. jūlijam.

4. Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zilo tunzivju zveja ar lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām ir atļauta laikposmā no 1. janvāra līdz 31. maijam.

5. Dalībvalstis savos gada zvejas nosaka atvērtās sezonas savām flotēm, kas nav kuģi zvejai ar riņķvadu un lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām.”;

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Piezveja

1. Katra dalībvalsts paredz zilo tunzivju piezveju savas kvotas robežās un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu gada zvejas plānu.

2. Zilo tunzivju piezvejas apjoms nepārsniedz 20 % no kopējās nozvejas uz klāja katra zvejas reisa beigās. Metodika, saskaņā ar kuru aprēķina minēto piezveju saistībā ar kopējo uz klāja esošo nozveju, tiek skaidri definēta gada zvejas plānā. Piezveju var aprēķināt svara vai īpatņu skaita izteiksmē. Aprēķinu zivju skaita izteiksmē piemēro tikai attiecībā uz tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT. Atļauto piezvejas līmeni mazu piekrastes kuģu flotei var aprēķināt reizi gadā.

3. Visu nedzīvo zilo tunzivju piezveju, ko patur uz klāja vai izmet, atvelk no karoga dalībvalsts kvotas, reģistrē un par to ziņo Komisijai.

4. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no konkrētās Savienības zilās tunzivs piezvejas kvotas, kas noteikta saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

5. Ja kvota, kas iedalīta attiecīgā zvejas kuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalstij, jau ir pilnībā apgūta, jebkādu zilo tunzivju nozveja netiek pieļauta un dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to atbrīvošanu. Nedzīvu zilo tunzivju apstrāde un tirdzniecība ir aizliegta, un visa nozveja tiek reģistrēta. Informāciju par šādu nozveju dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kas minēto informāciju nosūta ICCAT Sekretariātam.

6. Kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, skaidri nodala jebkādus zilās tunzivs daudzumus, kas paturēti uz klāja, no citām sugām, lai kontroles iestādes varētu pārraudzīt atbilstību šim pantam. Minēto piezveju var laist tirgū, ja tām pievieno e-BCD.”

54. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 53. pantu piemēro no 2019. gada 21. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2019. gada 23. janvāra atzinums.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. maija lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas noslēgto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5) Padomes Regula (EEK) Nr. 3179/78 (1978. gada 28. decembris) attiecībā uz Konvencijas par daudzpusējo sadarbību nākotnē ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā noslēgšanu, ko veic Eiropas Ekonomikas kopiena (OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2010/717/ES (2010. gada 8. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu grozījumus Konvencijā par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (OV L 321, 7.12.2010., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 2115/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas darbības jomā (OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.).

(9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(12) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).

(15) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(17) Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā, parakstīta Londonā 1980. gada 18. novembrī, stājusies spēkā 1982. gada 17. martā, Eiropas Kopiena pievienojusies 1981. gada 13. jūlijā (OV L 227, 12.8.1981., 22. lpp.).