(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 157/2013 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 62,3 EUR apmērā par metrisko tonnu (“tonna”) par Amerikas Savienoto Valstu (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes bioetanola importu. Šie pasākumi turpmāk tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem”.

(2)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija 2017. gada 7. novembrī saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu.

(3)

Pieprasījumu iesniedza ePure (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no bioetanola kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(4)

Pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties un atkārtoties dempings, kā arī turpināties un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(5)

Noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija ar 2018. gada 20. februārī publicētu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, tirgotājus/maisījumu izgatavotājus un ASV iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, kā arī tirgotājus, un aicināja visus minētos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(9)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ražotājus eksportētājus un tirgotājus/maisījumu izgatavotājus ASV sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza attiecīgajām ASV iestādēm apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus un tirgotājus/maisījumu izgatavotājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(10)

Pieteicās astoņi biodegvielas ražotāji. Tomēr neviens no tiem neražoja pārskatāmo ražojumu.

(11)

Pieteicās arī trīs ASV biodegvielas apvienības, kuras tika reģistrētas kā ieinteresētās personas.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Izlases pamatā bija galvenokārt ražošanas apjoms, tomēr tika panākta arī laba ģeogrāfiskā izplatība un dažādu grupu pārstāvība. Ierosinātajā izlasē bija četri Savienības ražotāji, un Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(13)

Pēc saņemtajām piezīmēm viens provizoriski atlasītais ražotājs tika aizstāts sakarā ar tā saistību ar citu sākotnēji atlasīto ražotāju. Četri atlasītie ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja 25 % no Savienībā saražotā bioetanola apjoma. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(14)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Trīs nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tādēļ Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama.

(16)

Tā kā neviens no ASV ražotājiem, kas pieteicās atlases procesā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmo ražojumu neražoja, Komisijai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem bija jāpiemēro pieejamie fakti.

(17)

Komisija paziņoja ASV iestādēm par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un deva tām iespēju sniegt piezīmes. Komisija nesaņēma nevienu piezīmi.

(18)

Lai gan neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, trīs ASV biodegvielas asociācijas, kas bija pieteikušās, sniedza informāciju visā izmeklēšanas laikā. Šī informācija tika ņemta vērā.

(19)

Komisija nosūtīja anketas četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem un trim nesaistītajiem importētājiem, kuri pieteicās.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem un trim nesaistītajiem importētājiem. Divi no trim nesaistītajiem importētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiski neimportēja pārskatāmo ražojumu no attiecīgās valsts, tāpēc tos turpmāk neņēma vērā. Atlikušā nesaistītā importētāja atbildes uz anketas jautājumiem tika pienācīgi ņemtas vērā.

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

Ražotāji Savienībā

Importētāji

(22)

Neraugoties uz to, ka ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kā paskaidrots 10. un 16.–18. apsvērumā, trīs minētās ASV biodegvielas asociācijas un sūdzības iesniedzējs sniedza virkni piezīmju par procedūras sākšanu. Ņemot vērā 3. nodaļā izklāstītos secinājumus, šīs piezīmes šajā dokumentā sīkāk aplūkotas netiek.

(23)

Komisija 2019. gada 1. martā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā paredzēja atcelt spēkā esošo antidempinga maksājumu (“informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(24)

2019. gada 12. martā pieprasījuma iesniedzējs iesniedza rakstisku dokumentu, kurā darīja zināmu savu viedokli par Komisijas konstatējumiem. Kopsavilkumā – pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja Komisijas provizorisko secinājumu par to, ka ir maz ticams, ka dempings atkārtotos, ja pasākumi zaudētu spēku.

(25)

Ņemot vērā šīs piezīmes, trīs ASV biodegvielas asociācijas pieprasīja uzklausīšanu ar Komisijas dienestiem, kas notika 2019. gada 19. martā. Pēc šīs uzklausīšanas šīs asociācijas Komisijai nosūtīja papildu dokumentus, lai pamatotu konkrētus paziņojumus. 2019. gada 20. martā pieprasījuma iesniedzējs uzklausīšanā izskaidroja savu viedokli.

(26)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā.

(27)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(28)

Pārskatāmais ražojums ir bioetanols, reizēm saukts par “degvielas etanolu”, proti, etilspirts, kuru ražo no lauksaimniecības produktiem (kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā), denaturēts vai nedenaturēts, izņemot tādus ražojumus, kuru sastāvā ūdens pārsniedz 0,3 % (m/m), mērot saskaņā ar standartu EN 15376, bet ieskaitot etilspirtu, kuru ražo no lauksaimniecības produktiem (kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā) un kurš atrodams benzīna maisījumos ar etilspirta saturu virs 10 % (v/v), un kura izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un kuru pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 2207 10 00, ex 2207 20 00, ex 2208 90 99, ex 2710 12 21, ex 2710 12 25, ex 2710 12 31, ex 2710 12 41, ex 2710 12 45, ex 2710 12 49, ex 2710 12 50, ex 2710 12 70, ex 2710 12 90, ex 3814 00 10, ex 3814 00 90, ex 3820 00 00 un ex 3824 99 92 (Taric kodi 2207100012, 2207200012, 2208909912, 2710122111, 2710122592, 2710123111, 2710124111, 2710124511, 2710124911, 2710125011, 2710127011, 2710129011, 3814001011, 3814009071, 3820000011 un 3824999266). Bioetanolu var ražot no dažādām lauksaimniecības izejvielām, piemēram, cukurniedrēm, cukurbietēm, kartupeļiem, maniokas un kukurūzas. Ražošanas procesā iespējamas nelielas atšķirības atkarībā no ražotāja.

(29)

Visiem bioetanola veidiem un bioetanolam maisījumos, uz ko attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana, neatkarīgi no iespējamām ražošanā izmantoto izejvielu atšķirībām vai ražošanas procesu atšķirībām ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Pārskatāmā ražojuma iespējamās nelielās variācijas nemaina tā pamatdefinīciju vai īpašības.

(30)

Uz bioetanolu, kas paredzēts citiem lietojumiem, nevis degvielai, sākotnējā izmeklēšana neattiecās, un tādēļ uz to neattiecas arī šī termiņbeigu pārskatīšana.

(31)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka bioetanolam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā bioetanolam, kuru no ASV eksportē uz Savienību. Neraugoties uz visdažādāko lauksaimniecības izejvielu izmantošanu par izejmateriālu, ASV izcelsmes bioetanolu var aizstāt ar Savienībā ražotu bioetanolu.

(32)

Galvenā atšķirība starp lielāko daļu bioetanola, ko pārdod ASV tirgū, un bioetanolu, kuru pārdod Savienības tirgū, ir dažādi mitruma satura standarti. ASV ražotāji parasti ražo bioetanolu ar ūdens saturu 0,5 % vai vairāk, savukārt specifikācijās Savienības tirgum tiek prasīts zemāks ūdens saturs, proti, ne vairāk kā 0,3 % apmērā, mērot saskaņā ar standartu EN 15376, un tas liek trešo valstu ražotājiem veikt papildu rafinēšanu, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tirgus specifikācijām.

(33)

Komisija nesaņēma nekādas piezīmes par līdzīgo ražojumu no ieinteresētajām personām, kuras sniedza piezīmes šajā termiņbeigu pārskatīšanā. Tādēļ Komisija apstiprināja, ka minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(34)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens no pārskatāmā ražojuma ražotājiem eksportētājiem vai tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem ASV. Tāpēc Komisija, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, izmantoja pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Šajā sakarā Komisija izmantoja statistikas datus (t. i., 14. panta 6. punkta datubāzi, Lauksaimniecības mārketinga resursu centra (“AGMRC”) datus, ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas (“ASV STK”) statistiku un ASV Enerģētikas informācijas administrācijas (“ASV EIA”) statistiku, kā arī informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs bija sniedzis pārskatīšanas pieprasījumā.

(35)

Komisija paziņoja ASV iestādēm par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un deva tām iespēju sniegt piezīmes. Komisija nesaņēma nevienu piezīmi.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija izvērtēja, vai pašlaik tiek veikts dempings un vai, beidzoties pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(37)

Attiecīgajā periodā, ieskaitot pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ASV izcelsmes bioetanola eksports uz Savienību bija nenozīmīgs. Saskaņā ar 14. panta 6. punkta datubāzi importa apjoms no attiecīgās valsts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija tikai 4 213,5 tonnas, kas atbilst tirgus daļai 0,1 % apmērā. Lielākā daļa šā apjoma (t. i., 99 %) tika importēta vienā dalībvalstī vienā mēnesī, un šķiet, ka tā bija viena piegāde.

(38)

Pamatojoties uz šiem faktiem, Komisija provizoriski nolēma, ka tai nav pietiekamu datu, lai secinātu, ka reprezentatīvs pārskatāmā ražojuma importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā liecina par dempinga turpināšanos Savienībā.

(39)

Pēc tam Komisija pārbaudīja dempinga no ASV atkārtošanās iespējamību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(40)

Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi beigtos. Analīzes gaitā tika izvērtēti šādi elementi: visu ASV ražotāju ASV iekšzemes cenas, ASV eksporta cenas uz trešām valstīm, ražošanas jauda, neizmantotā jauda, patēriņš un bioetanola krājumi, kas atbilst vai neatbilst Savienības tirgum noteiktajam mitruma saturam, kā arī Savienības tirgus pievilcīgums.

(41)

Tā kā ASV bioetanola ražotāji eksportētāji nesadarbojās, normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pārskatīšanas pieprasījumā.

(42)

Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija publiski pieejami AGMRC dati (5). Lai noteiktu normālo vērtību, pārskatīšanas pieprasījumā tika izmantota bioetanola cena vienā no ASV štatiem, kur tiek saražots visvairāk bioetanola, proti, Ilinoisā.

(43)

Pilnīguma labad Komisija savā normālās vērtības aprēķinā iekļāva iekšzemes pārdošanas cenas gada vidējo kotāciju četros no lielākajiem bioetanola ražošanas štatiem ASV, par kuriem AGMRC bija atrodami pilnīgi dati par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, t. i., Aiovā, Ilinoisā, Nebraskā un Dienviddakotā.

(44)

Turklāt Komisija izvērtēja bioetanola tirgus cenas Čikāgas Tirdzniecības padomē (“CBOT”). Vidējā CBOT cena bija nedaudz augstāka par vidējo pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, kuru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā norādīja AGMRC.

(45)

Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, Komisija konstatēja, ka bioetanolam piemērojamie standarti ASV atšķiras no standartiem, ko piemēro citos tirgos (tostarp trīs lielākajos ASV eksporta tirgos – Brazīlijā, Kanādā un Peru) attiecībā uz ūdens satura prasībām. ASV standarti pieļauj visaugstāko ūdens saturu salīdzinājumā ar Brazīlijas, Kanādas un Peru tirgiem.

(46)

Pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka, izvērtējot iespējamo ASV bioetanola eksportu uz Savienību, Komisijai būtu jāņem vērā papildu ražošanas izmaksas, kas saistītas ar ūdens satura samazināšanu bioetanolā (“Savienības konversijas piemaksa”). Tā kā šī metode tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā, Komisija pieņēma šo apgalvojumu.

(47)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, Komisija koriģēja ASV iekšzemes pārdošanas cenu, pamatojoties uz informāciju no AGMRC un CBOT, lai ņemtu vērā papildu konversijas izmaksas, kas saistītas ar ūdens satura samazināšanu eksportam paredzētajā bioetanolā. Tā kā ASV ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija paļāvās uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, saskaņā ar kuriem Savienības konversijas piemaksa bija 12,30 EUR par tonnu. Konservatīvas pieejas labad Komisija šo piemaksu piemēroja normālajai vērtībai. Šī normālā vērtība tika izmantota visos dempinga aprēķinos, pat tajos, kas attiecās uz eksportu uz tirgiem, kur bioetanola standarti pieļauj lielāku ūdens saturu salīdzinājumā ar Savienības standartu.

(48)

Eksporta cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteiktas, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem, t. i., ASV STK statistiku. Pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā norādīja, ka Brazīlija, Kanāda un Peru ir trīs lielākie ASV eksporta tirgi, un ierosināja pārbaudīt dempinga atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz ASV eksportu uz šīm valstīm. Pieprasījuma iesniedzējs arī iesniedza aplēses par starptautisko un iekšzemes pārvadājumu maksu un par Savienības konversijas piemaksu, kā sīkāk paskaidrots 47. apsvērumā. Komisija pieņēma šo pieprasījuma iesniedzēja ierosināto pieeju un izvērtēja ASV bioetanola pārdošanas cenas trīs lielākajos ASV eksporta tirgos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(49)

Turklāt pilnīguma labad Komisija analizēja vidējo eksporta cenu, kāda bija visai ASV bioetanola pārdošanai uz trešo valstu tirgiem, izņemot Savienību.

(50)

Eksporta cenas ASV STK statistikas datubāzē bija franko gar kuģa bortu (“FAS”) līmenī. Komisija koriģēja šos datus līdz EXW līmenim, atskaitot iekšzemes transporta izmaksas ASV. Tā kā ASV ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju par ASV iekšzemes transporta izmaksām.

(51)

Tā kā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, Komisija uzskatīja, ka ASV eksporta cenas uz atsevišķiem eksporta tirgiem jau ietvēra konversijas izmaksas, kas saistītas ar ūdens satura samazināšanu bioetanolā. Tāpēc Komisija nepiemēroja nekādu korekciju saistībā ar papildu izmaksām, kas radušās ASV ražotājiem eksportētājiem.

(52)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu no ASV uz iepriekš minētajiem trīs lielākajiem ASV eksporta tirgiem (abas cenas bija EXW līmenī). Tika veikts arī salīdzinājums starp vidējo normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu no ASV uz visiem trešo valstu tirgiem, izņemot Savienību.

(53)

Lai veiktu konservatīvu novērtējumu, Komisija izmantoja normālo vērtību, kam pieskaitīja Savienības konversijas piemaksu, kā paskaidrots 47. apsvērumā, un eksporta cenu, par kuru Komisija pieņēma, ka konversijas izmaksas jau ir iekļautas un tāpēc nav nepieciešams koriģēt eksporta cenu saistībā ar konversijas izmaksām.

(54)

Lai noteiktu dempinga starpību eksportam uz trešām valstīm, Komisija salīdzināja normālo vērtību, pamatojoties uz datiem no AGMRC un CBOT, ar eksporta cenu uz trim galvenajiem ASV eksporta tirgiem un uz visiem trešo valstu tirgiem, izņemot Savienību, to pienācīgi koriģējot līdz EXW līmenim.

(55)

Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nenotiek dempings eksportā uz trim galvenajiem ASV eksporta tirgiem, tos izskatot atsevišķi, un kopumā uz visiem trešo valstu tirgiem, izņemot Savienību, – šis secinājums ir spēkā, ja normālās vērtības aprēķināšanai ņem gan AGMRC datus, gan arī CBOT cenu.

(56)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi secinājusi, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempinga nav bijis. Pieprasījuma iesniedzējs savās piezīmēs par informācijas izpaušanu norādīja uz dempingu divos ASV eksporta tirgos (Indijā un AAE), kā arī saistībā ar eksportu uz divām dalībvalstīm (Spāniju un Apvienoto Karalisti).

(57)

Attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumiem par ASV eksportu uz abām minētajām dalībvalstīm jānorāda, ka, nosakot importa apjomu Savienībā no ASV, Komisijas veiktā analīze bija balstīta uz importu, kas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē, kura uzskatāma par uzticamāku nekā ASV eksporta statistikas dati. Šā importa atsevišķās dalībvalstīs izpēte izmeklēšanai nebija svarīga, jo Savienība tiek uzskatīta par vienotu tirgu, un lietā nebija arī apgalvojumu vai pierādījumu par mērķtiecīgu dempingu (37. apsvērumā minētais imports Savienībā neliecināja par eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķirtos starp reģioniem vai laikposmiem, un tas tādējādi neatbilda mērķtiecīga dempinga analīzes prasībām, turklāt vairāk nekā 99 % no šā importa notika vienā dalībvalstī).

(58)

Jebkurā gadījumā, kā izklāstīts 37. un 38. apsvērumā, imports Savienībā no ASV pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika uzskatīts par nenozīmīgu un nereprezentatīvu.

(59)

Komisija pārbaudīja aprēķinus, ko pieprasījuma iesniedzējs bija veicis savā iesniegumā pēc informācijas izpaušanas, un pretēji pieprasījuma iesniedzējam nekonstatēja dempingu virs de minimis līmeņa attiecībā uz ASV eksportu uz Indiju un konstatēja tikai ierobežotu dempingu virs de minimis līmeņa (3,1 %) eksportam uz AAE. Tomēr eksports uz AAE veidoja tikai 3 % no kopējā ASV bioetanola eksporta apjoma, tāpēc to vienu pašu nevar uzskatīt par reprezentatīvu. Komisija konstatēja, ka šo divu aprēķinu rezultātu atšķirību rada tas, ka pieprasījuma iesniedzējs normālās vērtības aprēķināšanai izmantoja tikai datus no Ilinoisas, lai gan bija pieejami pilnīgi dati par četriem ASV štatiem, kā arī izmantotais valūtas maiņas kurss. Lai gan pieprasījuma iesniedzējs izmantoja vienu gada vidējo valūtas maiņas kursu, konvertējot eksporta vērtības USD uz EUR, Komisija konvertēja eksporta vērtības atsevišķos pārskatīšanas izmeklēšanas perioda mēnešos pēc attiecīgā vidējā mēneša valūtas maiņas kursa. Tajā pašā laikā pieprasījuma iesniedzējs koriģēja ASV iekšzemes kravu pārvadājumu izmaksas EUR tādā apjomā, kā ierosināts pieprasījumā. Tā kā pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā aplēsa korekciju USD, Komisija konvertēja aplēsto vērtību USD uz EUR atsevišķos pārskatīšanas izmeklēšanas mēnešos pēc attiecīgā vidējā mēneša valūtas maiņas kursa.

(60)

Pamatojoties uz konstatējumu, kas izklāstīts 59. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ierobežotā dempinga konstatējums attiecībā uz eksportu uz AAE nav tāds, lai mainītu Komisijas iepriekšējos konstatējumus par ASV ražotāju un/vai eksportētāju cenu noteikšanas praksi trešo valstu tirgos. Tāpēc 56. apsvērumā izklāstītais apgalvojums ir jānoraida.

(61)

Turklāt jānorāda – kā paskaidrots 48. apsvērumā, Komisija izskatīja ASV eksportu uz trim vadošajiem ASV bioetanola eksporta tirgiem atbilstīgi pieprasījuma iesniedzēja viedoklim. Tādējādi Komisija, ņemot vērā to, ka ASV ražotāji eksportētāji nesadarbojās, rīkojās saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā norādīto pieeju. Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējs nesniedza nekādu pamatojumu tam, kāpēc tā pieprasījumā norādītie trīs ASV eksporta tirgi, kurus Komisija izskatīja, vairs nav piemērots pamats, lai analizētu ASV ražotāju un/vai eksportētāju iespējamo dempinga praksi trešo valstu tirgos. Tāpat pieprasījuma iesniedzējs nenorādīja, kāpēc piezīmēs pēc informācijas izpaušanas iekļautās četras valstis būtu reprezentatīvākas, ne arī to, kāpēc tās būtu reprezentatīvākas par vidējām eksporta cenām visam ASV eksportam uz trešām valstīm, izņemot Savienību.

(62)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā pieprasījuma iesniedzēja sniegto ikmēneša analīzi, kas atklāj ievērojamas dempinga starpības ASV eksportam uz ārvalstu tirgiem.

(63)

Komisija ņēma vērā pieprasījuma iesniedzēja iepriekšējos iesniegumus par ikmēneša analīzi. Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu reprezentatīva konstatējuma nolūkos dempinga gadījumā izvēlētajam izmeklēšanas periodam parasti nevajadzētu aptvert laikposmu, kas mazāks par sešiem mēnešiem. Šajā lietā Komisija bija ierosinājusi divpadsmit mēnešu izmeklēšanas periodu, kā arī parasto praksi attiecībā uz dempinga un kaitējuma noteikšanu. Pamatojoties uz Komisijas ierosināto izmeklēšanas periodu, tika aprēķināta vidējā dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Komisijas analīze parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā nebija dempinga ne eksportā uz tiem trim tirgiem, kurus bija izvēlējies pieprasījuma iesniedzējs, ne arī uz visiem trešo valstu tirgiem kopā, izņemot Savienību. Šie konstatējumi neliecināja par to, ka dempings, kas rada kaitējumu, varētu turpināties nākotnē, kā noteikts pamatregulas 11. panta 2. punktā, bet par gluži pretējo. Tas, ka dempings būtu vērojams dažos konkrētos mēnešos, nebija noteicošais, lai šajā sakarā izdarītu citādu secinājumu. Dempinga rādītājs ir izmeklēšanas periods kopumā. Tā kā pieprasījuma iesniedzējs neiebilda pret paziņojumā par procedūras sākšanu noteikto divpadsmit mēnešu izmantošanu izmeklēšanas periodam (ne arī vēlāk), Komisijai nebija iemesla veikt dempinga novērtējumu īsākā periodā. Jebkurā gadījumā Komisija norādīja, ka periods, kas ir mazāks par sešiem mēnešiem, būtu jāizvēlas tikai izņēmuma apstākļos. Pieprasījuma iesniedzējs uz šādiem apstākļiem nenorādīja, un arī Komisija neuzskatīja, ka šādi apstākļi pastāvētu. Tāpat fakts, ka dempings pastāvēja tikai attiecībā uz dažiem eksporta galamērķiem, nevar tikt uzskatīts par noteicošu attiecībā uz ASV ražotāju un/vai eksportētāju dempinga praksi trešo valstu tirgos, un to nevar arī izmantot, lai secinātu, ka atkārtotos dempings uz Savienību. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida.

(64)

ASV EIA statistikas dati (6) liecināja, ka bioetanola ražošanas jauda ASV pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 46,4 miljoni tonnu. Tas vairāk nekā desmit reizes pārsniedz Savienības tirgus lielumu, kur patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 4,3 miljoni tonnu.

(65)

Tomēr izmeklēšanā netika konstatēta nekāda neizmantotā jauda ASV. ASV EIA statistika liecina, ka ASV ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saražoja vairāk nekā 100 % (47,6 milj. tonnu) no savas nominālās ražošanas jaudas.

(66)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzējs sniedza pierādījumus par pārprodukciju ASV tirgū, kam par iemeslu ir ierobežots iekšzemes patēriņa pieauguma potenciāls. Savā 2018. gada 20. novembra iesniegumā pieprasījuma iesniedzējs atkārtoja šo apgalvojumu.

(67)

Komisija pārbaudīja iekšzemes patēriņu un eksportu, pamatojoties uz ASV EIA un ASV STK statistiku, un konstatēja, ka ASV ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja tikai 8 % no saviem ražošanas apjomiem. Tāpēc lielākā daļa ASV saražotā bioetanola tika patērēta iekšzemē. ASV patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 43,3 miljoni tonnu; tādējādi tas veidoja 91 % no ASV ražošanas apjoma un 93 % no ASV ražošanas jaudas.

(68)

Bioetanola krājumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 2,9 miljoni tonnu, kas veidoja tikai 6 % no kopējā ASV saražotā bioetanola apjoma. Lai gan šis krājumu apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 68 % no Savienības patēriņa, Komisija uzskatīja, ka šis apjoms ir normāls līmenis, kas nepieciešams, lai izvairītos no piegāžu traucējumiem. Komisija šo secinājumu pamatoja ar publiski pieejamajiem ASV EIA statistikas datiem. Vēsturiskie dati liecina, ka krājumi perioda beigās no 1992. gada līdz 2003. gadam veidoja 9–12 % no kopējā ASV saražotā apjoma, bet no 2004. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tie veidoja 5–7 %.

(69)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja – tas, ka 8 % no ASV saražotā bioetanola apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika eksportēti, apliecina pārprodukcijas faktu, kas būtu jāskata saistībā ar Savienības tirgus lielumu, jo šāds eksporta apjoms veido 98 % no Savienības patēriņa. Vienlaikus pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pārprodukcijas situācija vēl pasliktināsies, jo vietējam patēriņam ir ierobežots izaugsmes potenciāls – par to liecina pastāvīgā no ASV eksportētā apjoma palielināšanās tendence.

(70)

Komisija atzina, ka ASV tirgus ražošanas, patēriņa un eksporta pārdošanas apjomu ziņā ir daudz lielāks nekā Savienības tirgus. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka ASV ražošanas nozares lielums norādītu uz dempinga atkārtošanās iespējamību. Pieprasījuma iesniedzējs arī nesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka pastāvīgais eksporta pieaugums būtu bijis saistīts ar ierobežotu ASV iekšzemes patēriņa pieauguma potenciālu, nevis citiem faktoriem, jo īpaši, ar augošu pieprasījumu pēc bioetanola trešo valstu tirgos. Patiesībā izmeklēšanā atklājās, ka degvielas etanola patēriņš trijos lielākajos ASV eksporta tirgos palielinājās par 1,3 miljoniem tonnu, savukārt ražošanas apjoms šajās valstīs pieauga tikai par 200 tūkstošiem tonnu. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka pieauga ne tikai ASV ražošanas apjoms un eksports, bet arī iekšzemes patēriņš. Attiecīgajā periodā ASV ražošanas apjoms palielinājās par 4,8 miljoniem tonnu, eksports – par 1,5 miljoniem tonnu, bet iekšzemes patēriņš – par 3,1 miljonu tonnu. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida.

(71)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāizskata maksimālā ilgtspējīgas ražošanas jauda, ko uzrāda ASV EIA un kas ir par 4,5 % augstāka nekā nominālā jauda un pārsniedz arī ASV ražošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pieprasījuma iesniedzējs ierosināja, ka, ņemot vērā maksimālo ilgtspējīgas ražošanas jaudu kā faktisko ASV ražošanas nozares ražošanas jaudu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda bija 0,8 miljoni tonnu.

(72)

Turklāt, lai atbalstītu savus apgalvojumus par neizmantoto jaudu ASV, pieprasījuma iesniedzējs iesniedza ziņu rakstus laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada janvārim par vairāku ASV ražotāju plānotu etanola ražotņu slēgšanu.

(73)

Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija bija atkāpusies no savas iepriekšējās prakses, kas ir šāda: “(..) salīdzinājumā ar Savienības patēriņu PIP laikā ir ievērojams neizmantotās jaudas apjoms. Ja šo jaudu izmanto eksportam uz Savienību un cenu konkurencei ar Savienības ražotājiem vai ar lielāko importu no trešām valstīm, tad pastāv liela iespējamība, ka šāds eksports varētu būt par dempinga cenām.” (7)

(74)

Attiecībā uz 71. apsvērumā minētajiem apgalvojumiem jānorāda, ka ASV EIA ziņoja par nominālo jaudu un maksimālo ilgtspējīgas ražošanas jaudu tikai 2011. un 2012. gadā (8). Turpmākajos gados ziņošana attiecās tikai uz datiem par nominālo jaudu. Dati par maksimālo ilgtspējīgas ražošanas jaudu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vai attiecīgajā periodā nebija pieejami. Šajā sakarā Komisija atzina, ka nominālā jauda daudziem etanola ražošanas uzņēmumiem ne vienmēr ir fiziska ražošanas robežvērtība. Piemērojot efektīvākas darbības metodes, daudzas etanola ražotnes var darboties tādā līmenī, kas pārsniedz to nominālo ražošanas jaudu. Tomēr šis darbības līmenis, ko dēvē par maksimālo ilgtspējīgo jaudu, ir subjektīvs (9) un cita starpā ir atkarīgs no tā, kādu ūdens saturu ražotājs plāno sasniegt (10). No lietas materiāliem izriet – lai panāktu to, ka ūdens saturs ir zems, kā tas ir vajadzīgs eksportam uz Savienību, maksimālā ilgtspējīgas ražošanas jauda ir ievērojami zemāka nekā ražošanai ar lielāku ūdens saturu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka maksimālās ilgtspējīgas ražošanas jaudas vēsturiskie dati par 2011. un 2012. gadu, kas nav atjaunināti, nav uzskatāmi par ticamu norādi uz ASV ražošanas nozares spēju saražot vairāk par jau pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniegto līmeni, kurš, kā Komisija jau atzina, pārsniedza nominālo ražošanas jaudu. Tādējādi Komisija apstiprināja savu sākotnējo konstatējumu, ka lietas materiāli kopumā neliecina par būtisku neizmantoto jaudu ASV.

(75)

Informācija par ASV ražotņu iespējamo slēgšanu neattiecās ne uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ne uz attiecīgo periodu. Lai gan termiņbeigu pārskatīšana ir vērsta uz nākotni, izmeklēšanā tiek precīzi pārbaudīts, kas varētu notikt apstākļos, kādi dominēja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(76)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumi par ražošanas jaudu, kā aprakstīts 71.–73. apsvērumā, nav pamatoti un tāpēc ir jānoraida.

(77)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka krājumu līmeni, kas sasniedz 6 % no ražošanas apjoma, nevar uzskatīt par normālu līmeni, lai izvairītos no piegādes traucējumiem, jo Savienības ražotāju krājumi bija tikai robežās no 1,5 % līdz 4 %. Pieprasījuma iesniedzējs arī uzsvēra, ka pašreizējais krājumu līmenis nebūt nav normāls, ko apliecina 2016. gada februāra ziņu raksts (11).

(78)

Attiecībā uz krājumu līmeni pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisija nav pievērsusies būtiskām Savienības ražošanas nozares bažām par to, ka, tā kā ASV ražošanas nozare bija varējusi eksportēt par dempinga cenām sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim), tad nav iemesla uzskatīt, ka tā nespētu to darīt ar vēl lielākiem krājumiem.

(79)

Attiecībā uz 77. apsvērumā minēto apgalvojumu pieprasījuma iesniedzējs nesniedza pierādījumus, kas ļautu Komisijai secināt, vai ASV krājumu līmenis ir neparasti augsts un tāpēc izraisa draudus. Pieteikuma iesniedzēja minētajā 2016. gada februāra rakstā bija aprakstīta ārkārtas situācija. Pamatojoties uz ASV EIA datiem, krājumi perioda beigās 2016. gada janvārī un februārī bija vislielākie attiecīgajā periodā, izsakot procentos no ražošanas apjoma iepriekšējo 12 mēnešu periodā, kas beidzās tajā mēnesī, par kuru krājumi tika paziņoti.

(80)

Attiecībā uz 78. apsvērumā minēto apgalvojumu Komisija atzina, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanas periodu krājumi ir palielinājušies absolūtās vērtībās. Tomēr palielinājums, kas izteikts kā daļa no ražošanas apjoma, ir nenozīmīgs (no 5,6 % sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā). Turklāt krājumi ASV pēdējo 14 gadu laikā ir bijuši stabili 5–7 % apmērā no ražošanas apjoma, kā paskaidrots 68. apsvērumā. Tā kā pieprasījuma iesniedzējs nesniedza pierādījumus savam apgalvojumam, ka krājumu līmenis Savienībā varētu tikt uzskatīts par normālāku nekā to līmenis ASV, Komisijai nebija pamata uzskatīt, ka ASV krājumu līmenis ir neparasti augsts.

(81)

Tāpēc 77. un 78. apsvērumā aprakstītie apgalvojumi par krājumiem ir jānoraida.

(82)

Lai noteiktu, vai tad, ja pasākumu darbība beigtos, Savienības tirgus ASV ražotājiem būtu pievilcīgs, Komisija izskatīja Savienības tirgus lielumu un Savienības tirgus cenu, jo īpaši ņemot vērā iespējamu tirdzniecības novirzīšanu.

(83)

Kā paskaidrots 64. apsvērumā, Savienības tirgus ir salīdzinoši mazs tirgus, sevišķi salīdzinājumā ar ASV ražošanas apjomu.

(84)

Imports Savienībā bija ierobežots; pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija 96 %.

(85)

Lai novērtētu Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā, Komisija salīdzināja Savienības tirgus cenu ar Savienībā izkrautā importa cenu, pamatojoties uz ASV ražotāju eksportētāju eksporta cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā trijos lielākajos ASV eksporta tirgos un visos eksporta tirgos trešajās valstīs, izņemot Savienību (pamatojoties uz ASV STK eksporta statistiku FAS līmenī).

(86)

Tā kā mitruma specifikācijas Savienības tirgū atšķiras no ASV iekšzemes tirgus un lielākās daļas citu eksporta tirgu, ja ASV ražotāji nolemtu atsākt eksportu uz Savienību, tiem rastos papildu ražošanas izmaksas, kas saistītas ar ūdens satura samazināšanu bioetanolā, kā paskaidrots 45.–47.apsvērumā. Tāpēc Komisija pienācīgi koriģēja ASV eksporta cenas, lai ņemtu vērā Savienības konversijas piemaksu.

(87)

Turklāt būtu jāprecizē, ka 2012. gada maijā Komisija publicēja regulu ar mērķi noteikt pareizu atsevišķu preču tarifa klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (12). Kopš tā laika atsevišķs attiecīgā ražojuma imports, kas sākotnējā izmeklēšanas periodā iespējams tika klasificēts ar citiem muitas kodiem, ir jāklasificē ar KN kodu 2207 20 00, uz kuru attiecas ievedmuita, kas eksportētājus attur. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konvencionālais ievedmuitas nodoklis, ko piemēroja pārskatāmajam ražojumam, bija 129 EUR par tonnu vai 243 EUR par tonnu atkarībā no tā, ar kādu muitas kodu pārskatāmais ražojums tika klasificēts. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šādi konvencionālie ievedmuitas nodokļi veidoja 18 % līdz 34 % no Savienībā izkrautā importa cenas, kas aprēķināta 88. apsvērumā, jeb 18 % līdz 36 % no Savienībā izkrautā importa cenas, kas aprēķināta 89. apsvērumā.

(88)

Attiecībā uz pārskatāmā ražojuma eksportu no ASV uz trim lielākajiem ASV eksporta tirgiem un uz visiem eksporta tirgiem trešajās valstīs, izņemot Savienību, aprēķinātā Savienībā izkrautā importa cena, ņemot vērā starptautiskās transporta izmaksas, Savienības konversijas piemaksu un konvencionālo ievedmuitas nodokli, svārstījās no 694 EUR par tonnu līdz 719 EUR par tonnu. Tāpēc pat zemākā Savienībā izkrautā importa cena bija augstāka nekā cena Savienības tirgū, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikta 655 EUR apmērā par tonnu. Tas nozīmē, ka ASV ražotāji eksportētāji nevarētu veikt pārdošanu Savienības tirgū par cenām, ko tie parasti piedāvāja trešo valstu tirgos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(89)

Pilnīguma un konservatīvas pieejas labad Komisija arī aprēķināja Savienībā izkrautā importa cenu, neņemot vērā Savienības konversijas piemaksu, jo ASV eksporta cenām parasti jau vajadzētu ietvert dažas konversijas izmaksas, kā paskaidrots 45.–47. apsvērumā. Saskaņā ar šo pieeju Savienībā izkrautā importa cena, kas minēta iepriekšējā apsvērumā, samazinātos līdz līmenim, kas svārstās no 682 EUR par tonnu līdz 707 EUR par tonnu. Tādējādi pat bez Savienības konversijas piemaksas ASV ražotāji eksportētāji nevarētu piedāvāt Savienības tirgū tādas cenas, par kurām tie pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdeva pārskatāmo ražojumu trešo valstu tirgos.

(90)

Tāpēc Komisija secināja, ka ASV ražotāji eksportētāji nebūtu motivēti cenas dēļ novirzīt eksportu uz Savienību, ja pasākumu darbība beigtos.

(91)

Pārskatīšanas pieprasījumā kā vēl viens iespējams dempinga atkārtošanās iemesls tika minēti Ķīnā, Peru un Brazīlijā spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz ASV izcelsmes bioetanolu, kā arī attiecīgais iespējamais risks, ka tirdzniecība varētu tikt novirzīta uz Savienību.

(92)

Komisija atzina, ka minētie pasākumi rada zināmu ietekmi attiecībā uz to, ka ASV izcelsmes bioetanola eksports varētu tikt novirzīts. Tomēr vispārējā novērtējumā par dempinga atkārtošanos, kā norādīts turpmāk, tā uzskatīja, ka tirdzniecības novirzīšanas iespējamība būtu ierobežota.

(93)

Pirmkārt, antidempinga un kompensācijas pasākumi Ķīnā tika piemēroti destilatoru sausajiem graudiem, nevis bioetanolam, un šie pasākumi tika piemēroti krietni pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Tādējādi tie attiecas uz citu ražojumu, un no tā nevar uzreiz secināt, ka pastāv tieša saikne ar bioetanola importa apjoma palielināšanos Savienībā.

(94)

Pieprasījuma iesniedzējs 2018. gada 5. jūlijā iesniegtajos dokumentos apgalvoja, ka Ķīnas iestādes ir palielinājušas ASV izcelsmes bioetanola importam piemērojamo ievedmuitas nodokli no 5 % 2016. gadā līdz 30 % 2017. gadā, kā arī līdz pat 45 % un 70 % 2018. gadā. Tomēr saskaņā ar PTO MFN un preferenciālo tarifu datubāzi (13) ievedmuitas nodoklis Ķīnā HS apakšpozīcijā 2207 10 bija 5 % 2009. gadā, pēc tam palielinājās līdz 40 %, bet 2017. gadā atkal samazinājās līdz 8 %. Ķīnā HS apakšpozīcijā 2207 20 iekļautajam importam piemērojamais tarifs no 2006. gada bija 80 %, tad 2016. gadā tas samazinājās līdz 30 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās šajā līmenī. Tāpēc Komisija nevarēja apstiprināt pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumu.

(95)

Šajā sakarā ASV STK statistika liecina, ka pārskatāmā ražojuma eksportu no ASV uz Ķīnu pēdējos gados jau ir absorbējis eksporta pieaugums uz citām trešām valstīm. Tāpēc iespējamais risks, ka šis eksports tiktu novirzīts uz Savienību, ja pasākumu darbība beigtos, ir neliels. Pat ja viss bioetanola eksporta apjoms no ASV uz Ķīnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (140 tūkstoši tonnu ar vidējo cenu 442 EUR par tonnu FAS līmenī) pēc ievedmuitas nodokļu palielināšanās tiktu novirzīts uz Savienību, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas veidotu tikai 3 % no Savienības patēriņa.

(96)

Otrkārt, attiecībā uz Brazīliju pārskatīšanas pieprasījumā tika norādīta tarifa kvota, kas tika ieviesta 2017. gada augustā, nosakot 20 % tarifu bioetanola importam virs kvotas 600 miljonu litru apmērā (14) (473 tūkstoši tonnu). Tomēr pat ar šo tarifu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pēdējā ceturksnī bioetanola eksports no ASV uz Brazīliju bija 318 miljoni litru (251 tūkstotis tonnu), kas vairāk nekā divkārt pārsniedz šā ceturkšņa kvotu. Pārskatāmo ražojumu no ASV uz Brazīliju eksportēja par vidējo cenu 522 EUR par tonnu. Tas norāda, ka, neraugoties uz 20 % tarifu, Brazīlija joprojām bija pievilcīga ASV eksportam. Tāpēc Komisija neuzskata, ka šis eksports varētu tikt novirzīts uz Savienību.

(97)

Treškārt, attiecībā uz Peru ieviestajiem pasākumiem, pieņemot, ka kompensācijas pasākumi, kuru apjoms bija gandrīz 48 USD par tonnu un kurus Peru noteica 2018. gada novembrī (15), pilnīgi apstādinātu ASV bioetanola eksportu uz Peru (attiecībā uz ko Komisija nevarēja iegūt pierādījumus), šis novirzītais importa apjoms, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 127 tūkstošus tonnu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidotu tikai 3 % no Savienības patēriņa. Pat sliktākā tirdzniecības novirzīšanas scenārija gadījumā sakarā ar Peru pasākumiem nevar izdarīt pārliecinošu secinājumu par ASV izcelsmes bioetanola dempinga atkārtošanos.

(98)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pretēji Komisijas secinājumiem par tirgus pievilcīgumu ASV bioetanola ražotāji uzskata, ka Savienības tirgus ir ļoti pievilcīgs. Pieprasījuma iesniedzējs šo apgalvojumu pamatoja ar to, ka ASV ražošanas nozare sāka atjaunot ilgtspējības sertifikāciju, kas nepieciešama, lai pārdotu bioetanolu Savienības tirgū saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (“AED”) (16). Pieprasījuma iesniedzējs uzskatīja, ka vienīgais iemesls, kāpēc trešo valstu ražotāji un tirgotāji iegulda AED sertifikācijā, ir nodrošināt eksportu uz Savienību. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza sarakstu ar septiņiem ASV ražotājiem (Marquis Energy, Archer Daniels Midland, Green Plains, Cargill, Conestoga Energy Partners – divi sertifikāti, Plymouth Energy), kas saskaņā ar apgalvoto atjaunoja savu Savienības ilgtspējības sertifikāciju.

(99)

Lai pamatotu 98. apsvērumā aprakstītos apgalvojumus, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz 2017. gada augusta ziņu rakstu par ASV ražotāja un tirgotāja Archer Daniels Midland (“ADM”) plāniem “[pār]veidot Peoria (Ilinoisas štats) esošo etanola ražotni tā, lai ražotu augstvērtīgāku rūpniecisko un dzērienu spirtu un degvielu eksporta tirgum” (17).

(100)

Lai gan pieprasījuma iesniedzējs nesniedza nekādus pierādījumus attiecībā uz ASV ražotāju un tirgotāju ilgtspējības sertifikāciju atbilstīgi Savienības AED, Komisija izpētīja šo apgalvojumu. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka Savienības AED ilgtspējības sertifikācija ir de iure brīvprātīga, proti, imports Savienībā var notikt arī bez tās. Tomēr nesertificētas biodegvielas izmantošana netiktu ņemta vērā, nosakot dalībvalsts atbilstību minētās direktīvas prasībām saistībā ar valstu mērķiem attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, kā arī dalībvalsts atbilstību atjaunojamās enerģijas saistībām (18). Ņemot vērā, ka bioetanols ir dārgāks nekā parastā degviela, saskaņā ar lietas materiāliem nav ekonomiska iemesla importēt bioetanolu bez Savienības AED ilgtspējības sertifikācijas. Tāpēc Komisija secināja – ir nepārprotams stimuls Savienības tirgū pārdot AED sertificētu etanolu, tādējādi ilgtspējības sertifikācija de facto ir nepieciešama, lai eksportētu uz Savienību. Komisija konstatēja, ka tikai četriem (Marquis Energy, Green Plains, viens no Conestoga Energy Partners, Plymouth Energy) no septiņiem ASV uzņēmumiem, ko minēja pieprasījuma iesniedzējs, patiešām bija Savienībā derīga ilgtspējības sertifikācija (EU-ISCC (19) sertifikācija). Pārējie trīs uzņēmumi (Archer Daniels Midland, Cargill, viens no Conestoga Energy Partners) atjaunoja savu ISCC-PLUS (20) sertifikāciju, ko piemēro piegādēm ārpus Savienības, īpaši uz Japānu. Turklāt visi ASV ražotāji un tirgotāji, kas sertificēti Savienībā, ir bijuši nepārtraukti sertificēti kopš 2011. gada (21). Šie uzņēmumi turpināja atjaunot sertifikāciju arī antidempinga pasākumu piemērošanas laikā, neraugoties uz to, ka tie neveica pārdošanu uz Savienību. Tādējādi pierādījumi lietas materiālos liecina par to, ka Savienības AED sertifikācija ir ekonomiski nozīmīga arī pārdošanai citos tirgos, jo tā ir globāla kvalitātes zīme. Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, Komisija secināja, ka sertifikācijas atjaunošanu nevar uzskatīt tikai par norādi uz ASV ražotāju nodomiem atsākt eksportu uz Savienību, bet to (plašākā nozīmē) būtu jāuzskata par ilgtspējības apliecinājumu, kas ir būtiski arī eksportam uz citiem tirgiem. Turklāt sertifikācijas pienākums kopā ar ūdens satura prasību un spēkā esošajiem ievedmuitas nodokļiem ir papildu faktors, kas ierobežo ASV ražotāju un/vai eksportētāju piekļuvi Savienības tirgum, tādējādi mazinot tā pievilcību.

(101)

Lai gan Komisija attiecībā uz ADM plāniem atzina, ka ADM plānoja vairāk pievērsties šā uzņēmuma Peoria ražotnē saražotā etanola eksportam, nav pierādījumu, ka šis uzņēmums raudzītos uz Savienības tirgu, sevišķi tāpēc, ka ADM nav AED sertifikācijas. Turklāt jānorāda, ka ražotnes pārveide bija paredzēta, lai pārvirzītu ražošanu no degvielas etanola uz dzērienu un rūpniecisko etanolu. Šīs izmaiņas faktiski samazinātu ražotnes ražošanas jaudu par 100 miljoniem galonu (aptuveni 300 tūkstošiem tonnu), kā izklāstīts citā ziņu rakstā (22).

(102)

Tādēļ abi apgalvojumi par ASV ražotāju un tirgotāju nodomiem novirzīt savus pārdošanas apjomus uz Savienības tirgu, kas aprakstīti 98. un 99. apsvērumā, ir jānoraida.

(103)

Pieprasījuma iesniedzējs arī iesniedza ārējas ekonomistu grupas pētījumu, lai apgalvotu, ka Komisijas aprēķini par Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā nav pareizi un ka, pretēji Komisijas secinājumiem, Savienības tirgus ir pievilcīgs ASV eksportam.

(104)

Komisija atzina, ka, salīdzinot ar dažiem ASV eksporta tirgiem, cenu ziņā Savienības tirgus varētu būt pievilcīgs tirgus. Tomēr, vērtējot to, vai pastāv kaitējumu izraisoša dempinga turpināšanās iespējamība, kā noteikts pamatregulas 11. panta 2. punktā un paskaidrots 48. un 59. apsvērumā, Komisija analizēja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā, pamatojoties uz trim atsevišķiem pieprasījuma iesniedzēja ieteiktajiem eksporta tirgiem. Pilnīguma labad tā arī analizēja cenas kopumā visam ASV eksportam uz trešām valstīm, izņemot uz Savienību. Komisijai nav juridiska pienākuma individuāli izskatīt katru eksporta tirgu. Šajā lietā Komisija izskatīja divus lielākos ASV eksporta tirgus un trešo tirgu, ko izvēlējās pieprasījuma iesniedzējs. Būtu nesamērīgi individuāli izskatīt visus 36 ASV attiecīgā ražojuma ražotāju un/vai eksportētāju eksporta tirgus (izņemot Savienību), ja lielāko eksporta tirgu analīzē netiek konstatēti pietiekami pierādījumi par pievilcīgumu cenas dēļ. Turklāt, kā jau tika secināts 59. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs nesniedza nekādu pamatojumu tam, kāpēc trīs ASV eksporta tirgi, ko tas sākotnēji ierosināja un Komisija pārbaudīja, vairs nav piemērots pamats Komisijas analīzei. Attiecībā uz Brazīliju, Kanādu un Peru (trīs tirgi, ko ierosināja pieteikuma iesniedzējs) pētījumā saistībā ar Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā ir tādi paši konstatējumi kā Komisijai. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka iesniegtajā pētījumā nav nekādu pierādījumu par kļūdu Komisijas aprēķinos. Gluži pretēji, Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēja iesniegtais pētījums pamato tās sākotnējos konstatējumus.

(105)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus par Ķīnas ievedmuitas nodokļa līmeni. Attiecībā uz Ķīnu pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja – tas, ka eksportu uz Ķīnu jau absorbē citas trešās valstis, būtu jāsaprot kā skaidrs apliecinājums tam, ka tirdzniecības novirzīšana jau notiek.

(106)

Komisija atzina, ka pieprasījuma iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus par ASV izcelsmes etanola importam noteikto ievedmuitas nodokļu līmeni Ķīnā. Komisija nenoliedza, ka ASV eksportētāji meklēja jaunus tirgus, kad Ķīnā palielinājās ievedmuitas nodoklis. Tomēr Komisija uzskatīja, ka ASV eksporta līmenis uz Ķīnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir visbūtiskākais, lai analizētu tirdzniecības novirzīšanas uz Savienības tirgu iespējamos draudus. Apjomi, kas jau ir atraduši jaunus noieta tirgus, nav uzskatāmi par vērā ņemamiem.

(107)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Brazīlijas tirgus nav pievilcīgs ASV ražotājiem un/vai eksportētājiem, ņemot vērā importam noteikto 20 % importa tarifu virs importa kvotas, kā paskaidrots 96. apsvērumā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz ziņu rakstu 2018. gada oktobrī, kurā teikts, ka “augustā ASV graudu etanola eksports uz Brazīliju ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim gandrīz trīs gados” (23). Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā tas, ka Brazīlijā ir liels iekšzemes pieprasījums, bet tās piegādes stāvoklis (un līdz ar to tās importa vajadzības) ir mainīgs. Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka lielākā daļa Brazīlijas cukura un bioetanola pārstrādes rūpnīcu ir “jauktas vienības”, kas var pārslēgties starp cukura un bioetanola ražošanu, ievērojot šo divu produktu cenas un rentabilitāti.

(108)

Attiecībā uz tarifa kvotas ietekmi jānorāda, ka citētajā ziņu rakstā norādīts tikai tas, ka ikmēneša eksporta apjomi 2018. gada augustā sasniedza zemāko līmeni kopš 2015. gada oktobra. ASV STK eksporta statistika patiešām uzrāda, ka 2018. gada augustā eksporta apjoms bija nulle – tā pēdējoreiz notika 2015. gada oktobrī. Tomēr raksts nesniedz informāciju par eksporta tendencēm, izņemot šo salīdzinājumu starp 2018. gada augustu un 2015. gada oktobri. Faktiski ASV eksports uz Brazīliju atsākās 2018. gada septembrī un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2018. gadā kopumā palielinājās.

(109)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamus pierādījumus par Brazīlijas bioetanola ražošanas nozares struktūru un darbību, un Komisijai arī nebija iespējams iegūt šādus pierādījumus. Pretēji pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumiem ASV STK eksporta statistikas dati liecināja, ka ASV degvielas etanola eksports uz Brazīliju attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās un pieauga arī 2018. gadā. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumi par Brazīlijas tirgus pievilcīgumu ASV ražotājiem un/vai eksportētājiem ir jānoraida.

(110)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir mākslīgi samazinājusi Peru pasākumu iespējamo ietekmi uz Savienības tirgu, aplūkojot iespējamo tirdzniecības novirzīšanu no Ķīnas un Peru atsevišķi.

(111)

Ņemot vērā Savienības tirgus specifiku, t. i., pārskatāmā ražojuma maksimālo pieļaujamo ūdens saturu un AED ilgtspējības sertifikāciju, kas de facto ir nepieciešama, lai veiktu pārdošanu Savienības tirgū, kā paskaidrots 100. apsvērumā, Komisija uzskatīja – ir maz ticams, ka ASV eksports uz Peru un Ķīnu tiktu pilnībā novirzīts uz Savienības tirgu. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs nesniedza pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida.

(112)

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu par dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumu darbība beigtos, Komisija secināja – ja pasākumu darbība beigtos, ir maz iespējams, ka ASV bioetanola ražotāji eksportētu ievērojamus bioetanola daudzumus uz Savienību par dempinga cenām.

(113)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja ievērot iepriekšējo praksi, proti, secināt, ka ASV ražotāju nesadarbošanās ir uzskatāma par papildu (un svarīgu) pierādījumu tam, ka “ražotāji eksportētāji nevēlas vai nevar pierādīt, ka dempings nenotiks, ja pasākumus vairs nepiemēros” (24).

(114)

Attiecībā uz to Komisija, pirmkārt, atgādināja, ka lēmumu pieņemšanas prakse, ko tā īsteno, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, nevar būt saistoša turpmākās izmeklēšanās, un tāpēc tā nav norāde uz to, kā būtu jāizdara konkrēti Komisijas konstatējumi. Otrkārt, citētais izmeklēšanas secinājums bija vēl viens faktors starp citiem, kuri tajā konkrētajā gadījumā lika Komisijai izdarīt tādu secinājumu. Treškārt, ASV ražotāju eksportētāju nesadarbošanās kā papildu faktors ir uzskatāma par elementu, kas ir kavējis detalizētas informācijas apkopošanu attiecībā uz dempinga turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanu, kā rezultātā ir bijis jāizmanto pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka nesadarbošanās nevar būt pasākumu pagarināšanas iemesls. Šajā konkrētajā gadījumā Komisija patiešām uzskatīja, ka ASV ražotāju eksportētāju nevēlēšanās sadarboties ir elements, kas kavē pilnīgu un rūpīgu visu faktoru novērtējumu, un tāpēc izmantoja pieejamos faktus. Ņemot vērā visus iesniegtos pierādījumus un piemērojot pamatregulas 18. pantu, Komisija secināja, ka nepastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, ja pasākumu darbība beigtos. Tāpēc arī šis apgalvojums ir jānoraida.

(115)

Tādējādi, tā kā nav iespējams, ka eksports par dempinga cenām no attiecīgās valsts varētu atkārtoties, nav vajadzības analizēt kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Tādēļ pasākumi attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes bioetanola importu būtu jāatceļ un procedūra jāizbeidz.

(116)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāatceļ ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 157/2013 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ASV izcelsmes bioetanola importam.

(117)

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, atzinumu nesniedza,