(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1925/2006 Komisija pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu vielu, kas nav vitamīns un minerālviela, vai sastāvdaļu, kurā šāda viela ietilpst, ja minētā viela ir saistīta iespējamām briesmām patērētājiem, kā norādīts minētās regulas 8. panta 1. punktā, iekļaut minētās regulas III pielikumā, kurā norādītas vielas, kuru lietošana pārtikas produktos ir aizliegta vai ierobežota vai kuras pārbauda Savienības iestādes.

(2)

2009. gada 4. decembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma zinātnisku atzinumu (2), kurā secināts, ka transtaukskābju devai vajadzētu būt pēc iespējas zemākai uzturvielu ziņā pienācīga uztura kontekstā.

(3)

2015. gada 3. decembrī Komisija pieņēma ziņojumu par transtaukskābēm pārtikas produktos un Savienības iedzīvotāju ikdienas uzturā (3). Ziņojumā atgādināts, ka Savienībā galvenais nāves cēlonis ir koronārā sirds slimība, un transtaukskābes lielās devās ārkārtīgi palielina sirds slimības iegūšanas risku – vairāk nekā jebkura cita uzturviela, rēķinot uz vienu kaloriju.

(4)

Ziņojumā secināts, ka ar tiesību aktiem noteiktas pārtikā pieļaujamo rūpniecisko transtaukskābju robežvērtības ieviešana būtu visefektīvākais pasākums, ja ņem vērā sabiedrības veselību, patērētāju aizsardzību un saderību ar iekšējo tirgu.

(5)

2018. gada 30. aprīlī Komisija Iestādi aicināja apkopot Iestādes jau izdoto zinātnisko ieteikumu rezultātus par transtaukskābju ietekmi uz veselību, it īpaši par uzturvērtības un veselīguma norādēm, uzturā pieļaujamām atsauces vērtībām un pārtikas piedevām, un informēt Komisiju, kā šie zinātniskie ieteikumi ir saistīti ar pašreizējiem mērķiem un ieteikumiem par transtaukskābju devām veselības saglabāšanas nolūkā.

(6)

2018. gada 19. jūnijā Iestāde savu secinājumu sniedza zinātniskas un tehniskas palīdzības veidā. Balstoties uz pieejamo zinātnisko pierādījumu pārskatu, tā secināja (4), ka, pēc jaunākajiem valstu un starptautiskajiem ieteikumiem, transtaukskābju devām uzturā vajadzētu būt pēc iespējas zemākām.

(7)

2018. gada 15. maijā Pasaules Veselības organizācija aicināja rūpnieciski ražotas transtaukskābes izskaust no pasaules pārtikas piegādes ķēdes (5).

(8)

Transtaukskābes ir vielas, kam konstatēta kaitīga ietekme uz veselību; tie nav vitamīni un minerālvielas. Tāpēc šīs vielas būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma B daļā un to pievienošana pārtikas produktiem vai lietošana pārtikas produktu ražošanā būtu jāatļauj tikai saskaņā ar minētajā pielikumā precizētajiem nosacījumiem, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma B daļā terminiem “tauki” un “transtaukskābes” [trans-taukskābes] būtu jāpiemēro definīcijas, kas attiecīgajiem terminiem sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (6) I pielikumā, un terminam “mazumtirdzniecība” būtu jāpiemēro definīcija, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (7) 3. panta 7. punktā.

(10)

Lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, būtu jāparedz prasība, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri piegādā pārtiku citiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kas nav mazumtirgotāji, sniedz tiem informāciju par tādu transtaukskābju saturu, kuras nav dzīvnieku izcelsmes taukos dabiski esošas transtaukskābes, ja šis saturs pārsniedz 2 gramus uz 100 gramiem tauku.

(11)

Lai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu pielāgoties jaunajām prasībām, kas izrietēs no šīs regulas, būtu jāpieņem piemēroti pārejas pasākumi.

(12)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1925/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,