EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2019/629

(2019. gada 17. aprīlis),

ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 256. panta 1. punktu un 281. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Tiesas lūgumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumus (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2015/2422 (3) 3. panta 2. punktu, Tiesa kopā ar Vispārējo tiesu visaptveroši pārskatīja to īstenoto jurisdikciju un apsvēra, vai saistībā ar Savienības tiesu sistēmas reformu, ko īstenoja saskaņā ar minēto regulu, būtu jāveic noteiktas izmaiņas jurisdikcijas sadalījumā starp Tiesu un Vispārējo tiesu vai kārtībā, kādā tiek izskatītas apelācijas sūdzības Tiesā.

(2)

Kā norādīts ziņojumā, ko Tiesa 2017. gada 14. decembrī iesniedza Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, Tiesa uzskata, ka šajā stadijā nav jārosina veikt grozījumus attiecībā uz prejudiciālu jautājumu izskatīšanu, kas tai tiek uzdoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantu. Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir Savienības tiesu sistēmas stūrakmens, un tie tiek izskatīti ātri, un tādējādi pašlaik nepastāv nepieciešamība nodot Vispārējai tiesai jurisdikciju izskatīt un izlemt prejudiciālus jautājumus attiecībā uz konkrētām Eiropas Savienības Tiesas statūtos noteiktām jomām.

(3)

Tiesas un Vispārējās tiesas izskatīšanas gaitā tomēr tika konstatēts, ka, izskatot prasību atcelt tiesību aktu, kuru dalībvalsts cēlusi attiecībā uz Komisijas aktu, kas pieņemts tāpēc, ka nav izpildīts Tiesas atbilstoši LESD 260. panta 2. vai 3. punktam pasludināts spriedums, Vispārējai tiesai, lemjot par šo prasību, var rasties nopietnas grūtības gadījumā, ja starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti ir domstarpības par to vai šīs dalībvalsts pieņemtie pasākumi ir piemēroti Tiesas sprieduma izpildei. Šo iemeslu dēļ šķiet nepieciešams tiesvedību attiecībā uz kavējuma naudu vai sodanaudu, kas noteikta dalībvalstij saskaņā ar LESD 260. panta 2. vai 3. punktu, saglabāt vienīgi Tiesas jurisdikcijā.

(4)

Turklāt no Tiesas un Vispārējās tiesas izskatīšanas skaidri izriet, ka daudzas apelācijas sūdzības tiek iesniegtas lietās, kurās jau ir veikta dubultpārbaude – vispirms kādā neatkarīgā apelācijas padomē un pēc tam Vispārējā tiesā –, un ka Tiesa noraida daudzas no šīm apelācijas sūdzībām to acīmredzamās nepamatotības vai acīmredzamās nepieņemamības dēļ. Lai ļautu Tiesai koncentrēties uz lietām, kuras prasa visu tās uzmanību, pareizas tiesvedības labad attiecībā uz apelācijas sūdzībām šādās lietās būtu jāievieš procedūra, saskaņā ar kuru Tiesa apelācijas sūdzību atzīst par pieļaujamu – pilnībā vai daļēji – tikai tad, ja tajā tiek izvirzīts jautājums, kas ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai.

(5)

Ņemot vērā arvien lielāku skaitu Tiesā ierosināto lietu un atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 13. jūlija vēstulei, šajā stadijā prioritārā kārtībā ir jāievieš minētā procedūra, saskaņā ar kuru Tiesa lemj par apelācijas pieļaujamību. Tiesas 2018. gada 26. marta lūguma daļa, kas attiecas uz to, lai prasības par pienākumu neizpildi daļēji nodotu Vispārējai tiesai, būtu jāizskata vēlākā stadijā – pēc tam, kad 2020. gada decembrī tiks sagatavots Regulas (ES, Euratom) 2015/2422 3. panta 1. punktā paredzētais ziņojums. Jāatgādina, ka šajā ziņojumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš Vispārējās tiesas efektivitātei un tiesnešu skaita palielināšanas – līdz 56 tiesnešiem – nepieciešamībai un lietderībai, ņemot vērā arī mērķi nodrošināt dzimumu līdzsvaru Vispārējās tiesas sastāvā, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2015/2422 preambulā.

(6)

Līdz ar to ir jāgroza 3. protokols par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, tajā pašā laikā nodrošinot pilnīgu terminoloģijas saskanību starp minētā protokola noteikumiem un atbilstošajiem LESD noteikumiem, un jāparedz atbilstoši pārejas noteikumi par to lietu izskatīšanu, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav pabeigtas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

3. protokolu groza šādi:

protokola 51. pantu aizstāj ar šādu:

“51. pants

Atkāpjoties no noteikuma, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 256. panta 1. punktā, vienīgi Tiesas jurisdikcijā ir:

prasības, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. un 265. pantā un ko ceļ kāda dalībvalsts par:

leģislatīvu aktu, Eiropas Parlamenta, Eiropadomes vai Padomes tiesību aktu vai vienas vai vairāku šo iestāžu bezdarbību, izņemot:

—	lēmumus, kurus Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punkta trešo daļu,

—	Padomes tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes regulu par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta nozīmē,

—	Padomes tiesību aktus, ar kuriem Padome izmanto īstenošanas pilnvaras atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. panta 2. punktam;

ii)	Komisijas darbību vai bezdarbību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 331. panta 1. punktu;

b)	prasības, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. un 265. pantā un ko ceļ Savienības iestāde par leģislatīvu aktu, Eiropas Parlamenta, Eiropadomes, Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas tiesību aktu vai vienas vai vairāku šo iestāžu bezdarbību;

prasības, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantā un ko ceļ kāda dalībvalsts par Komisijas tiesību aktu, kurš attiecas uz to, ka nav izpildīts spriedums, ko Tiesa pasludinājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta 2. punkta otro daļu vai 3. punkta otro daļu.”;

protokolā iekļauj šādu pantu:

“58.a pants

Apelāciju par Vispārējās tiesas nolēmumu, kas attiecas uz kādas no turpmāk uzskaitīto Savienības biroju un aģentūru neatkarīgas apelācijas padomes lēmumu, izskata vienīgi tad, ja Tiesa iepriekš ir atzinusi šīs apelācijas pieļaujamību:

a)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs;

b)	Kopienas Augu šķirņu birojs;

c)	Eiropas Ķīmikāliju aģentūra;

d)	Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra.

Pirmajā daļā minēto procedūru piemēro arī apelācijām par Vispārējās tiesas nolēmumiem, kuras attiecas uz lēmumu, ko pieņēmusi neatkarīga apelācijas padome, kura izveidota pēc 2019. gada 1. maija jebkurā citā Savienības birojā vai aģentūrā un kurā jāceļ prasība, pirms to var iesniegt Vispārējā tiesā.

Apelāciju atzīst par pieļaujamu – pilnībā vai daļēji – atbilstoši Reglamentā precizētajai kārtībai tad, ja tajā tiek izvirzīts jautājums, kas ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai.

Lēmumu attiecībā uz apelācijas pieļaujamību vai nepieļaujamību pamato, un to publicē.”

2. pants

Lietas, kuras saskaņā ar 3. protokolu, kas grozīts ar šo regulu, ir Tiesas jurisdikcijā un kuras 2019. gada 1. maijā ir iesniegtas Vispārējā tiesā, bet kurās tiesvedības rakstveida daļa minētajā datumā vēl nav pabeigta, tiek nodotas Tiesai.

3. pants

3. protokola 58.a pantā paredzētā procedūra nav piemērojama apelācijām, kuras ir iesniegtas Tiesā 2019. gada 1. maijā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 17. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2018. gada 11. jūlija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un 2018. gada 23. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 9. aprīļa lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.).