EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/498

(2019. gada 25. marts),

ar ko groza Regulu (ES) 2017/2403 attiecībā uz Savienības zvejas kuģu zvejas atļaujām Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbībām Savienības ūdeņos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par savu nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto laikposmu pagarināt.

(2)

Izstāšanās līgumā, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2019. gada 19. februārī (2), ir ietverta kārtība, kādā Savienības tiesību aktu noteikumi ir piemērojami Apvienotajai Karalistei pēc dienas, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami. Ja minētais līgums stāsies spēkā, tad saskaņā ar minēto līgumu kopējā zivsaimniecības politika (KZP) Apvienotajai Karalistei tiks piemērota pārejas periodā, bet minētā perioda beigās vairs nebūs piemērojama.

(3)

Kad KZP Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojama, Apvienotās Karalistes ūdeņi (teritoriālā jūra un tai piegulošā ekskluzīvā ekonomikas zona) vairs nebūs Savienības ūdeņu daļa. Līdz ar to – ja izstāšanās līgums netiks noslēgts – ir risks, ka Savienības un Apvienotās Karalistes zvejas kuģi nevarēs pilnībā izmantot 2019. gadam noteiktās zvejas iespējas.

(4)

Lai nodrošinātu zvejas ilgtspēju un ņemot vērā zvejniecības nozīmi daudzu Savienības un Apvienotās Karalistes kopienu iztikā, uz ierobežotu laiku būtu jāsaglabā iespēja paredzēt kārtību, kādā pēc tam, kad KZP vairs nav piemērojama Apvienotajai Karalistei kā dalībvalstij, turpināma Savienības un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu savstarpēja piekļuve Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem. Šīs regulas mērķis ir izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu šādai savstarpējai piekļuvei.

(5)	Šīs regulas teritoriālā darbības joma un jebkura atsauce uz Apvienoto Karalisti neietver Gibraltāru.

(6)

Vienošanās par zvejas iespējām 2019. gadam saskaņā ar Padomes Regulām (ES) 2019/124 (3) un (ES) 2018/2025 (4), arī ar Apvienoto Karalisti, tika panākta laikā, kad Apvienotā Karaliste bija Savienības dalībvalsts. Minētās zvejas iespējas tika noteiktas pilnīgā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 61. un 62. pantā. Lai nodrošinātu dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un stabilitāti Savienības ūdeņos un Apvienotās Karalistes ūdeņos, dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei iedalītajām kvotām un kvotu daļām, par ko panākta vienošanās, arī turpmāk vajadzētu būt pieejamām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (5) 2. un 3. pantu.

(7)

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes zvejas kuģu ilglaicīgi izmantotos zvejas modeļus Savienības ūdeņos un otrādi, Savienībai būtu jāparedz mehānisms, kas ļautu Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem piekļūt Savienības ūdeņiem, izmantojot atļaujas, lai tie ierobežotu laiku varētu apgūt tiem iedalīto kvotu daļas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/124 un (ES) 2018/2025, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi piemērojami Savienības zvejas kuģiem. Šādas zvejas atļaujas būtu jāpiešķir tikai tad, ja (un tādā apjomā, kādā) Apvienotā Karaliste turpinās sniegt atļaujas Savienības zvejas kuģiem, kas vajadzīgas, lai turpinātu izmantot zvejas iespējas, kuras tiem iedalītas saskaņā ar attiecīgajām zvejas iespēju regulām.

(8)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (6) ir paredzēti noteikumi par zvejas atļauju izdošanu kuģiem, kas darbojas trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, vai trešās valsts zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības Savienības ūdeņos, un par šādu atļauju pārvaldību.

(9)

Regulā (ES) 2017/2403 ir paredzēti noteikumi attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar zivsaimniecības nolīgumu, un noteikts, ka karoga dalībvalsts var piešķirt tiešas atļaujas, kā arī paredzēti šādu atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūras. Ņemot vērā to Savienības zvejas kuģu skaitu, kas veic zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos, minētie nosacījumi un procedūras izraisītu ievērojamu kavēšanos un palielinātu administratīvo slogu gadījumā, ja izstāšanās līgums vai zivsaimniecības nolīgums netiek noslēgts. Tāpēc ir jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas atvieglotu Apvienotās Karalistes atļauju izdošanu Savienības zvejas kuģiem zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos.

(10)	Ir jāatkāpjas no noteikumiem, ko piemēro trešo valstu zvejas kuģiem, un jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas ļauj Savienībai izdot atļaujas Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem, kuras vajadzīgas, lai veiktu zvejas darbības Savienības ūdeņos.

(11)

Regula (ES) Nr. 1380/2013 ļauj dalībvalstīm apmainīties ar visām iedalītajām zvejas iespējām vai to daļu. Starp dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti katru gadu notiek aptuveni 1 000 kvotu apmaiņu. Neskarot Savienības ekskluzīvo kompetenci, pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami, ir vajadzīga elastīga sistēma, kas ļautu Savienībai veikt kvotu apmaiņu ar Apvienoto Karalisti. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apspriesties ar Apvienoto Karalisti un vajadzības gadījumā izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu. Komisijai joprojām vajadzētu būt atbildīgai par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no Apvienotās Karalistes vai ir tai nodotas, būtu jāuzskata par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām.

(12)	Tāpēc Regula (ES) 2017/2403 būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Ņemot vērā to, ka pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības dienas ir nepieciešams nodrošināt tiesisko regulējumu, lai izvairītos no pārtraukuma zvejas darbībās, ko veic Apvienotās Karalistes zvejas kuģi Savienības ūdeņos un Savienības zvejas kuģi Apvienotās Karalistes ūdeņos Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības dienā, kas varētu būt 2019. gada 30. marts, tika uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(14)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzami – nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficialājā Vēstnesī –, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā ar Apvienoto Karalisti noslēgts izstāšanās līgums. Tā būtu jāpiemēro līdz 2019. gada 31. decembrim.

(15)

Lai gan Savienības, gan Apvienotās Karalistes operatori varētu turpināt zvejot saskaņā ar attiecīgajām tiem iedalītajām zvejas iespējām, zvejas atļaujas darbību veikšanai Savienības ūdeņos Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem būtu jāpiešķir tikai tad, ja un ciktāl Komisija konstatē, ka Apvienotā Karaliste Savienības zvejas kuģiem piešķir piekļuves tiesības zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos, pamatojoties uz savstarpīgumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2403

Regulu (ES) 2017/2403 groza šādi:

II sadaļas II nodaļā pievieno šādu 4. iedaļu:

“ 4. iedaļa

Savienības zvejas kuģu zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos

18.a pants

Darbības joma

Atkāpjoties no 3. iedaļas, šo iedaļu līdz 2019. gada 31. decembrim piemēro zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic Apvienotās Karalistes ūdeņos.

18.b pants

Definīcija

Šajā iedaļā “Apvienotās Karalistes ūdeņi” ir Apvienotās Karalistes suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi, kas ir noteikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

18.c pants

Apvienotās Karalistes zvejas atļauju saņemšanas procedūra

1. Karoga dalībvalsts, kas ir pārbaudījusi, ka 5. pantā minētie nosacījumi ir izpildīti, nosūta Komisijai attiecīgo pieteikumu vai pieteikumu sarakstu Apvienotās Karalistes atļaujas saņemšanai.

2. Katrā pieteikumā vai pieteikumu sarakstā atbilstoši noteiktajam formātam iekļauj informāciju, ko Apvienotās Karaliste pieprasījusi atļaujas izdošanai un ko Apvienotā Karaliste paziņojusi Komisijai.

3. Komisija informē dalībvalstis par 2. punktā minēto informāciju un formātu. Komisija var nosūtīt karoga dalībvalstij pieprasījumu par jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

4. Pēc pieteikuma vai jebkādas saskaņā ar 3. punktu pieprasītās papildu informācijas saņemšanas Komisija nekavējoties nosūta pieteikumu Apvienotajai Karalistei.

5. Tiklīdz Apvienotā Karaliste informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot vai atteikt atļauju, Komisija par to nekavējoties informē karoga dalībvalsti.

6. Karoga dalībvalsts zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos var izdot tikai pēc tam, kad tā ir informēta, ka Apvienotā Karaliste ir nolēmusi izdot atļauju attiecīgajam Savienības zvejas kuģim.

7. Zvejas darbības nesāk, kamēr karoga dalībvalsts un Apvienotā Karaliste nav izdevušas zvejas atļauju.

8. Kad Apvienotā Karaliste informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim apturēt vai anulēt zvejas atļauju, Komisija par to nekavējoties informē karoga dalībvalsti. Dalībvalsts attiecīgi aptur vai anulē tās zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

9. Kad Apvienotā Karaliste tieši informē karoga dalībvalsti, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt zvejas atļauju, karoga dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju. Dalībvalsts attiecīgi aptur vai anulē tās zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

18.d pants

Uzraudzība

Komisija uzrauga to, kā Apvienotā Karaliste izdod zvejas atļaujas attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic Apvienotās Karalistes ūdeņos.”;

iekļauj šādu sadaļu:

“IIIa SADAĻA

APVIENOTĀS KARALISTES ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

38.a pants

Darbības joma

Atkāpjoties no III sadaļas, šo sadaļu līdz 2019. gada 31. decembrim piemēro zvejas darbībām, ko Apvienotās Karalistes zvejas kuģi veic Savienības ūdeņos.

38.b pants

Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbības

Apvienotās Karalistes zvejas kuģi drīkst veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes Regulā (ES) 2019/124 (*1) un (ES) 2018/2025 (*2), ar ko nosaka zvejas iespējas.

38.c pants

Vispārīgi principi

1. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis neiesaistās zvejas darbībās Savienības ūdeņos, ja vien tam nav Komisijas izdotas zvejas atļaujas. Tam šādu atļauju izdod vienīgi tad, ja tas ir izpildījis 2. punktā noteiktos atļaujas izdošanas kritērijus.

2. Komisija zvejas atļauju Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem var izdot, ja:

a)	zvejas kuģim ir derīga Apvienotās Karalistes iestādes izdota zvejas licence;

b)	Apvienotā Karaliste zvejas kuģi ir iekļāvusi flotes reģistrā, kas pieejams Komisijai;

c)	zvejas kuģis un ikviens ar to saistīts atbalsta kuģis piemēro attiecīgo SJO kuģu identifikācijas numuru shēmu, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos;

d)	zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, ko pieņēmusi RZPO un/vai Savienība, ievērojot NNN zvejas regulu;

e)	Apvienotā Karaliste nav iekļauta sarakstā kā nesadarbīga, ievērojot NNN zvejas regulu, vai kā valsts, kas atļauj neilgtspējīgas zvejas iespējas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1026/2012;

f)	Apvienotajai Karalistei ir pieejamas zvejas iespējas.

3. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro noteikumus, kas reglamentē Savienības zvejas kuģu zvejas darbības zvejas apgabalā, kurā tas darbojas.

38.d pants

Procedūra zvejas atļauju saņemšanai

1. Apvienotā Karaliste nosūta Komisijai pieteikumu vai sarakstu ar pieteikumiem uz tās zvejas kuģu atļaujām.

2. Komisija var Apvienotajai Karalistei prasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti 38.c panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

3. Kad ir konstatēts, ka 38.c panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, Komisija var izdot zvejas atļauju un nekavējoties par to informēt Apvienoto Karalisti un attiecīgās dalībvalstis.

38.e pants

Zvejas atļauju pārvaldība

1. Ja kāds no 38.c panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts, Komisija attiecīgi rīkojas, tostarp groza vai anulē atļauju, un informē par to Apvienoto Karalisti un attiecīgās dalībvalstis.

2. Komisija var atteikties izdot atļaujas vai apturēt vai anulēt jebkuru atļauju, kas izdota Apvienotās Karalistes zvejas kuģim, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	gadījumā, kad ir būtiski mainījušies apstākļi;

b)	nopietna jūras bioloģisko resursu izmantošanas, pārvaldības un saglabāšanas apdraudējuma gadījumā;

c)	gadījumā, kad tas ir būtiski, lai novērstu vai apkarotu NNN zveju;

d)	gadījumā, kad Komisija to uzskata par lietderīgu, pamatojoties uz saviem konstatējumiem, kas izdarīti tās veiktajos uzraudzības pasākumos saskaņā ar 18.d pantu;

e)	gadījumā, kad Apvienotā Karaliste nepamatoti atsaka, aptur vai anulē Savienības zvejas kuģu atļauju Apvienotās Karalistes ūdeņos.

3. Gadījumā, kad Komisija atsaka, aptur vai anulē atļauju saskaņā ar 2. punktu, tā nekavējoties informē Apvienoto Karalisti.

38.f pants

Zvejas darbību slēgšana

1. Kad Apvienotajai Karalistei piešķirtās zvejas iespējas tiek uzskatītas par pilnībā apgūtām, Komisija par to tūlīt paziņo Apvienotajai Karalistei un dalībvalstu kompetentajām inspekcijas iestādēm. Lai nodrošinātu to zvejas darbību nepārtrauktību, kas attiecas uz neapgūtajām zvejas iespējām, bet var ietekmēt arī apgūtās zvejas iespējas, Komisija lūdz Apvienoto Karalisti tai paziņot tehniskus pasākumus, ar kuriem tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz pilnībā apgūtajām zvejas iespējām.

2. No 1. punktā minētās paziņošanas dienas zvejas atļaujas, kas izdotas Apvienotās Karalistes karoga kuģiem, uzskata par apturētām attiecībā uz konkrētajām zvejas darbībām, un kuģiem vairs nav atļauts iesaistīties minētajās zvejas darbībās.

3. Zvejas atļaujas uzskata par anulētām, ja saskaņā ar 2. punktu veiktā zvejas atļauju apturēšana attiecas uz visām darbībām, par kurām tās bija piešķirtas.

38.g pants

Kvotu pārzveja Savienības ūdeņos

Kad Komisija konstatē, ka Apvienotā Karaliste ir pārsniegusi kvotas, kas tai iedalītas attiecībā uz krājumu vai krājumu grupu, Komisija veic atvilkumus no citām Apvienotajai Karalistei iedalītajām kvotām. Komisija cenšas nodrošināt to, lai atvilkumu apmērs atbilstu dalībvalstīm uzliktajiem atvilkumiem līdzīgos apstākļos.

38.h pants

Kontrole un noteikumu izpilde

1. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro kontroles noteikumus, kas reglamentē Savienības zvejas kuģu zvejas darbības zvejas apgabalā, kurā tas darbojas.

2. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, sniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai un vajadzības gadījumā piekrastes dalībvalstij datus, ko Savienības zvejas kuģiem ir prasīts nosūtīt karoga dalībvalstij saskaņā ar Kontroles regulu.

3. Komisija vai tās izraudzītā struktūra datus, kas saņemti saskaņā ar 2. punktu, nosūta piekrastes dalībvalstij.

4. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai novērotāju pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamajām novērotāju programmām.

5. Visus pārkāpumus, ko izdarījuši Apvienotās Karalistes zvejas kuģi, kā arī ar tiem saistītās sankcijas piekrastes dalībvalsts reģistrē valsts reģistrā, kas paredzēts Kontroles regulas 93. pantā.

38.i pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1. Dalībvalstis drīkst neformāli apspriesties ar Apvienoto Karalisti un vajadzības gadījumā izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var veikt attiecīgo kvotu nodošanu vai apmaiņu.

3. Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no Apvienotās Karalistes vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām kvotām, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā. Šāds kvotu iedalījums vai atvilkums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.”

(*1) Padomes Regula (ES) 2019/124 (2019. gada 30. janvāris), ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 29, 31.1.2019., 1. lpp.)."

(*2) Padomes Regula (ES) 2018/2025 (2018. gada 17. decembris), ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 325, 20.12.2018., 7. lpp.)."

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, līdz 2019. gada 31. decembrim.

Tomēr šo regulu nepiemēro, ja izstāšanās līgums, kas ar Apvienoto Karalisti noslēgts saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu, ir stājies spēkā līdz nākamajai dienai pēc dienas, no kuras Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(2) OV C 66 I, 19.2.2019., 1. lpp.

(3) Padomes Regula (ES) 2019/124 (2019. gada 30. janvāris), ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 29, 31.1.2019., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (ES) 2018/2025 (2018. gada 17. decembris), ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 325, 20.12.2018., 7. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).