(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (3) ir izveidots Savienības Muitas kodekss (Kodekss) un noteikti vispārīgi noteikumi un procedūras, ko piemēro precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā vai izved no tās.

(2)

Itālijas eksklāvs Šveices teritorijā – Campione d'Italia pašvaldības teritorija – un Itālijas teritoriālie Lugāno ezera ūdeņi būtu jāiekļauj Savienības muitas teritorijā, jo vēsturiskie iemesli, kas attaisnoja minēto teritoriju izslēgšanu, piemēram, to izolācija un nelabvēlīgs saimnieciskais stāvoklis, vairs nepastāv. To pašu iemeslu dēļ uz minētajām teritorijām būtu jāattiecina akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējā kārtība, vienlaikus turpinot tās izslēgt no kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas. Lai nodrošinātu, ka šīs izmaiņas tiek piemērotas konsekventi, sākot no viena un tā paša brīža laikā, minēto teritoriju iekļaušanai Savienības muitas teritorijā būtu jāstājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(3)

Kodekss būtu jāgroza, lai precizētu, ka saistošās izziņas par tarifu (SIT) lēmuma turētājs var izmantot minēto lēmumu laikā līdz sešiem mēnešiem pēc SIT lēmuma atsaukšanas, ja atsaukums izriet no fakta, ka minētais lēmums neatbilst tiesību aktiem muitas jomā vai ka nebija vai vairs nav izpildīti SIT lēmumu pieņemšanas nosacījumi.

(4)

Pagaidu uzglabāšana būtu jāpievieno to muitas formalitāšu sarakstam, uz kurām attiecas Kodeksa noteikums, kas paredz, ka neatbilstības dēļ radies muitas parāds tiek dzēsts, ja pienākumu neizpilde nav nopietni ietekmējusi attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību, ja nav bijis mēģinājuma krāpt un ja stāvoklis pēc tam tika noregulēts. Muitas parāda dzēšanas vajadzībām minētajos gadījumos attiecībā pret pagaidu uzglabāšanu būtu jāizmanto tāda pati pieeja kā pret muitas procedūrām. Būtu jāgroza arī pilnvaru deleģējums Komisijai papildināt minēto Kodeksa noteikumu, lai iekļautu tajā norādi par pagaidu uzglabāšanu.

(5)

Ja muitas dienestiem ievešanas kopsavilkuma deklarācija jāatzīst par nederīgu, jo preces, uz kurām attiecas deklarācija, nav ievestas Savienības muitas teritorijā, ievešanas kopsavilkuma deklarācija bez kavēšanās būtu jāatzīst par nederīgu pēc tam, kad pagājušas 200 dienas kopš deklarācijas iesniegšanas, nevis 200 dienu laikā, jo tas ir laikposms, kurā preces ir jāieved Savienības muitas teritorijā.

(6)

Lai dotu muitas dienestiem iespēju veikt pienācīgu izvērtējumu par riskiem un attiecīgas uz riskiem balstītas pārbaudes, ir jānodrošina, ka tirgus dalībnieki (uzņēmēji) ievešanas kopsavilkuma deklarācijā tiem sniedz pirmsievešanas datus un informāciju par ārpussavienības precēm. Ja pirms preču ievešanas Savienības muitas teritorijā nav iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācija un ja tās iesniegšanas pienākums nav atcelts, tirgus dalībniekam būtu jāiesniedz dati un informācija, kas parasti tiek iekļauti ievešanas kopsavilkuma deklarācijās, savā muitas deklarācijā vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā. Iespēja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniegt muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju minētajām vajadzībām būtu jāparedz vienīgi gadījumiem, kad to pieļauj muitas dienesti, kuriem tiek uzrādītas preces. Ja muitas dienestiem pagaidu uzglabāšanas deklarācija jāatzīst par nederīgu, jo preces, uz kurām attiecas deklarācija, nav uzrādītas muitai, šāda deklarācija bez kavēšanās būtu jāatzīst par nederīgu pēc tam, kad pagājušas 30 dienas kopš deklarācijas iesniegšanas, nevis 30 dienu laikā, jo tas ir laikposms, kurā preces ir jāuzrāda muitai.

(7)

Pilnīgs atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa būtu jāparedz attiecībā uz precēm, kas labotas vai pārveidotas saskaņā ar procedūru “izvešana pārstrādei” valstī vai teritorijā, ar kuru Savienība noslēgusi starptautisku tirdzniecības nolīgumu, kas paredz šādu atbrīvojumu, lai nodrošinātu, ka Savienība šajā ziņā izpilda savas starptautiskās saistības. Tā kā minētais atbrīvojums attiecas tikai uz tādu produktu importu, kuri patiešām ir laboti vai pāveidoti attiecīgajā valstī vai teritorijā, tas nebūtu jāpiemēro tādu labotu vai pārveidotu produktu importam, kuri iegūti no līdzvērtīgām precēm, vai uz aizstājējproduktu importu standarta apmaiņas sistēmas ietvaros. Tādēļ atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa nebūtu jāpiemēro minētajām precēm un produktiem.

(8)

Ja muitas dienestiem izvešanas kopsavilkuma deklarācija vai reeksporta paziņojums jāatzīst par nederīgu, jo attiecīgās preces nav izvestas no Savienības muitas teritorijas, šāda deklarācija vai paziņojums būtu bez kavēšanās jāatzīst par nederīgu pēc tam, kad pagājušas 150 dienas kopš deklarācijas iesniegšanas, nevis 150 dienu laikā, jo tas ir laikposms, kurā preces ir jāizved no Savienības muitas teritorijas.

(9)

Saskaņā ar samērīguma principu, lai sasniegtu pamatmērķus – muitas savienības efektīvu darbību un kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu –, ir nepieciešami un lietderīgi risināt vairākus tehniskus jautājumus, kas konstatēti Kodeksa īstenošanas gaitā kopš tā stāšanās spēkā, lai panāktu vienas dalībvalsts divu teritoriju iekļaušanu Savienības muitas teritorijas tvērumā un lai Kodeksu saskaņotu ar starptautiskiem nolīgumiem, kuri tā pieņemšanas brīdī vēl nebija spēkā. Šī regula paredz vienīgi tādus pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā minētos mērķus.

(10)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 952/2013 būtu attiecīgi jāgroza,