(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1013 (3)2018. gada 18. jūlijā tika noteikti pagaidu aizsardzības pasākumi attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu (“pagaidu regula”).

(2)

Izmeklēšana par 26 dažādām tērauda ražojumu kategorijām ex officio tika sākta 2018. gada 26. martā (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (4) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 5. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 3. pantu.

(3)

Komisija 2018. gada 28. jūnijā paplašināja aizsardzības izmeklēšanas ražojumu klāstu, papildinot to ar divām kategorijām (“paziņojums par paplašināšanu”) (5).

(4)

Kā minēts pagaidu regulas 20. apsvērumā, izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada līdz 2017. gadam (“attiecīgais periods”).

(5)

Komisija saistībā ar šo izmeklēšanu no ieinteresētajām personām saņēma 452 atbildes uz anketas jautājumiem.

(6)

Komisija ir arī saņēmusi virkni rakstisku piezīmju par pagaidu regulā iekļautajiem konstatējumiem no Savienības ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem, apvienībām un trešo valstu iestādēm.

(7)

Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas Komisija galīgās noteikšanas nolūkos apņēmās padziļinātāk pārbaudīt Savienības ražotāju sniegto informāciju (tostarp jaunākos datus). Ņemot vērā to ES ražotāju milzīgo skaitu, kuri sadarbojās, bija praktiski neiespējami veikt pārbaudes apmeklējumus katra Savienības ražotāja telpās. Tāpēc Komisija izvēlējās pārbaudīt datu kvalitāti un ticamību, pārbaudot tos atsevišķiem ražotājiem, kuri bija izvēlēti tā, lai aptvertu pietiekami lielu ražošanas apjomu un pēc iespējas plašāku izmeklējamo ražojumu kategoriju klāstu. Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja atbildes uz anketas jautājumiem desmit to Savienības ražotāju telpās, kuri veidoja vairāk nekā 15 % no izmeklējamā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā 2017. gadā.

(8)

No 2018. gada jūnija līdz septembrim tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu Savienības ražotāju telpās:

(9)

Lai iegūtu jaunāko informāciju galīgās noteikšanas nolūkos, Komisija 2018. gada 7. septembrī lūdza Savienības ražotāju apvienībām iesniegt atjauninātu datu kopumu par izmeklējamo ražojumu kategorijām.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 5. pantu un Regulas (ES) 2015/755 3. pantu visas ieinteresētās personas, kuras pieprasīja uzklausīšanu, noteiktajā termiņā tika uzklausītas. Komisija 2018. gada 12., 13. un 14. septembrī un 1. oktobrī organizēja 93 individuālas uzklausīšanas sēdes, kurās viedokli pauda 150 ieinteresētās personas.

(11)

Uzklausīšanas laikā un noteiktajos termiņos rakstiski vai mutiski iesniegtās ieinteresēto personu piezīmes attiecīgā gadījumā tika pienācīgi izskatītas un ņemtas vērā.

(12)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti tērauda ražojumi, kas ietilpst 28 tērauda ražojumu kategorijās, kuras definētas iepriekšminētajā paziņojumā par procedūras sākšanu, kas grozīts ar paziņojumu par paplašināšanu, kopā ņemot. Uz šīm ražojumu kategorijām attiecas ASV tarifa pasākumi saskaņā ar 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas akta 232. iedaļu (“ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai”).

(13)

Komisija pagaidu regulas 11. līdz 17. apsvērumā noteica ražojumu klāstu aizsardzības izmeklēšanā un sniedza detalizētu globālās analīzes pamatojuma izklāstu, ņemot vērā spēcīgās savstarpējās saiknes starp visām izmeklējamā ražojuma kategorijām.

(14)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav viena attiecīgā ražojuma, bet gan ir vairāki attiecīgie ražojumi. Šīs personas norādīja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu nav atsauces uz vienu attiecīgo ražojumu, bet vairākās rindkopās lietots daudzskaitlis, minot “attiecīgos ražojumus”.

(15)

Tās pašas personas apgalvoja, ka Komisijas īstenotā pieeja šajā izmeklēšanā ir pretrunā Apelācijas institūcijas (“AI”) nolēmumam lietā US – Steel Safeguards (6). Minētajā lietā AI lēma, ka globālas pieejas izmantošana “neparedzētu notikumu” aprēķināšanai varētu novest pie tā, ka tiek piemēroti “aizsardzības pasākumi plašam ražojumu klāstam, pat ja viena vai vairāku šo ražojumu imports nepalielinājās un neradās minēto neparedzēto notikumu dēļ”, un tas neatbilst GATT XIX panta prasībām. Šīs personas arī apgalvoja, ka Komisija 2002. gada tērauda aizsardzības pasākumu izmeklēšanā (7) veica atsevišķu analīzi par katru ražojumu kategoriju, tādēļ arī šajā gadījumā būtu jāveic atsevišķs novērtējums.

(16)

Visbeidzot, vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja savstarpējo saikni un saistību starp ražojumu kategorijām, uz ko Komisija norādīja, lai pamatotu vienoto analīzi. Atzīstot, ka šādas saiknes starp noteiktām ražojumu kategorijām patiešām pastāv, šīs personas uzskatīja, ka tās neattiecas uz visām kategorijām, piemēram, starp oglekļa tērauda un nerūsējošā tērauda kategorijām vai starp plakaniem velmējumiem, gariem ražojumiem un cauruļvadiem.

(17)

Komisija analizēja šos apgalvojumus un noraidīja tos, pamatojoties uz turpmāk izklāstīto. Pirmkārt, paziņojumā par procedūras sākšanu ir atkārtoti un nepārprotami norādīts, ka 28 izmeklējamās ražojumu kategorijas tiek uzskatītas par vienu ražojumu grupu, lai varētu analizēt, vai ir pamatoti apstākļi aizsardzības pasākumu pieņemšanai. Patiesībā pagaidu regulā atsauce uz 28 ražojumu kategorijām ir atsauce uz “attiecīgo ražojumu” vai “attiecīgajām ražojumu kategorijām” (sk. pagaidu regulas 11. apsvērumu), un tajā veiktā analīze attiecas uz visām 28 attiecīgo ražojumu kategorijām kopā (sk. pagaidu regulas 22. apsvērumu). Tādējādi atsauce uz “attiecīgajiem ražojumiem” būtu jāsaprot kā visu ražojumu kategoriju izskatīšana kopā kā daļa no viena attiecīgā ražojuma.

(18)

Otrkārt, PTO Nolīgums par aizsargpasākumiem neparedz īpašus pienākumus attiecībā uz izmeklējamā ražojuma definīciju vai klāstu, un tajā nav nekādu pamatnostādņu attiecībā uz šo jautājumu, kā to apstiprina PTO ekspertu grupa. Aizsardzības pasākumu patiešām var piemērot ražojumam, kura imports ir pieaudzis, tomēr nav nepieciešama atsevišķa analīze visos gadījumos, kad izmeklējamā ražojuma definīcija ietver vairāk nekā vienu ražojumu. Tāpēc izmeklējamo ražojumu un veidu, kādā attiecīgie dati būtu jāanalizē izmeklēšanā, definē izmeklēšanas iestāde (8). Turklāt nav iesniegts neviens apgalvojums, kas izskaidrotu, kādā veidā, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, ražojumu kategoriju kopīga izskatīšana būtu varējusi ietekmēt Komisijas veikto analīzi un/vai būtu novedusi pie izmeklēšanas periodā notikušā importa apjoma pieauguma neadekvātas noteikšanas. Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka Apelācijas institūcijas nolēmums, uz kuru personas atsaucas, attiecas uz neparedzētu notikumu analīzi, nevis tieši uz jautājumu par to, vai saskaņā ar PTO Nolīgumu par aizsargpasākumiem ir atļauta globāla analīze.

(19)

Treškārt, lai gan Komisija galīgajā noteikšanā atkārtoti uzsvēra un apstiprināja, ka šajā gadījumā ir jāveic vispārēja analīze par apstākļiem, kuri nepieciešami aizsardzības pasākumu noteikšanai, Komisija ar nolūku padziļināti pārbaudīt saikni starp atsevišķām kategorijām, uz ko norādīja dažas ieinteresētās personas, nolēma pārbaudīt 28 izmeklējamās ražojumu kategorijas, kuras oficiāli uzskata par vienu grupu, arī kā trīs tērauda “ražojumu saimes”. Šis lēmums tika pieņemts, lai papildus pārbaudītu, vai konstatējumi attiecībā uz vienoto grupu apstiprinās arī atsevišķā līmenī, un kliedētu jebkādas šaubas par vispārējā līmenī panākto secinājumu ticamību. Trīs minētās tērauda ražojumu saimes apvieno noteiktas ražojumu kategorijas, liecinot, ka to kopīgās iezīmes ir vēl izteiktākas.

(20)

Tērauda nozarē pastāv trīs tērauda ražojumu saimes, proti: plakani velmējumi, gari ražojumi un caurules. Šajā aizsardzības pasākumu izmeklēšanā katrā no šīm saimēm ražojumiem ir līdzīgas iezīmes, bieži vien kopīgi ražošanas procesi, tie nereti ir izejmateriāls citiem pakārtotiem ražojumiem saimē, tiem ir kopēji lietotāji vai klienti piegādes ķēdē, tāpēc to aizstājamība saistībā ar piedāvājumu un pieprasījumu un iekšējā konkurence saimē ir izteiktāka nekā tad, ja visas tērauda ražojumu kategorijas būtu apvienotas vienā grupā.

(21)

Trīs “ražojumu saimes” tiek definētas šādi:

1. tabula

Ražojumu saimes

(22)

Tādējādi Komisija ņems vērā dažu ieinteresēto personu piezīmes par attiecīgā ražojuma plašo definīciju, papildinot 28 izmeklējamo ražojumu kategoriju vispārējo novērtējumu ar analīzi par katru ražojumu saimi, kā definēts iepriekš.

(23)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka konkrētas ražojumu kategorijas būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma tvēruma, jo, kā tiek apgalvots, Savienībā tās netiek ražotas vai tiek ražotas tikai ierobežotā apjomā. Šie apgalvojumi jo īpaši attiecas uz šādām ražojumu kategorijām:

(24)

Komisija rūpīgi analizēja šīs prasības un secināja, ka Savienības ražošanas nozare Savienībā faktiski ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas ražojumu kategorijas. Turklāt, kā turpmāk izklāstīts iedaļā par Savienības interesēm, Komisija aizsardzības pasākumus ir veidojusi tā, lai nodrošinātu, ka tiek maksimāli samazināti traucējumi importam un tiek saglabāts parastais importa apjoms no tirdzniecības partneriem. Tādēļ apgalvotā iespējamība, ka dažu ražojumu kategoriju varētu trūkt, ir nepamatota, ņemot vērā arī Savienības interešu analīzē izklāstītos pielāgojumus un apsvērumus.

(25)

Tāpēc Komisija secināja, ka prasība izslēgt konkrētas ražojumu kategorijas būtu jānoraida.

(26)

Tā kā turpmākas piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo vai tieši konkurējošo ražojumu netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 11.–17. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(27)

Pagaidu regulas 20.–29. apsvērumā Komisija veica vispārēju analīzi par importa apjoma pieaugumu attiecīgajām 28 ražojumu kategorijām laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam. No šīs globālās analīzes jau bija izslēgtas tās ražojumu kategorijas, kurās nebija importa apjoma pieauguma individuālā līmenī.

(28)

Galīgās noteikšanas nolūkos Komisija ievēroja to pašu pieeju, bet, kā iepriekš paskaidrots, papildināja savu analīzi, izpētot importa attīstību katrai no trim 2.2. iedaļā norādītajām ražojumu saimēm, lai apstiprinātu to secinājumu pareizību, kuri tika izdarīti globālā mērogā.

(29)

Komisija analīzē izmantoja jaunākos statistikas datus, proti, importa datus, kas attiecas uz 2018. gada pirmo pusi. Lai nodrošinātu datu salīdzināmību ar iepriekšējiem pilna gada periodiem, Komisija noteica papildu ad hoc 12 mēnešu periodu, kas sastāvēja no 2017. gada pēdējiem 6 mēnešiem un 2018. gada pirmajiem 6 mēnešiem (“jaunākais periods” jeb “JP”). Komisija arī izlaboja dažas nelielas pārrakstīšanās kļūdas datos, kuri tika izmantoti pagaidu posmā.

(30)

Turklāt, novērtējot importa attīstību, Komisija neņēma vērā importa apjomus no vairākām valstīm, kuras būtu jāizslēdz no galīgo pasākumu piemērošanas jomas, jo īpaši: Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis un dažas valstis, ar ko Savienība ir parakstījusi pašlaik spēkā esošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kurā īpaši paredzēta izslēgšana no daudzpusēja aizsardzības pasākuma darbības jomas (9).

(31)

Kaut arī pagaidu posmā tika konstatēts, ka importa apjoms nav pieaudzis 5 ražojumu kategorijām (10), jaunāko importa datu pārbaude liecina, ka tikai 2 no 28 ražojumu kategorijām nebija importa apjoma pieauguma, proti, 11. ražojumu kategorijā un 23. ražojumu kategorijā. Tāpēc Komisija nolēma izslēgt šīs divas ražojumu kategorijas no galīgās analīzes tvēruma. Katras ražojumu kategorijas importa attīstība ir iekļauta II pielikumā.

(32)

Skatot globālo importa analīzi pārējām 26 ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas novērtējums, imports attīstījās šādi:

2. tabula

Importa apjoms (pēc dažu valstu un ražojumu izslēgšanas) un tirgus daļa

(33)

Analīzes periodā importa apjoms absolūtā izteiksmē palielinājās par 71 %, bet relatīvā izteiksmē tirgus daļa palielinājās no 12,7 % līdz 18,8 %. Vislielākais pieaugums notika laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam. Pēc tam imports turpināja pieaugt lēnāk, bet atkal atsākās straujāk JP, kad stājās spēkā ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai. Iepriekš minēto tendenci apstiprina arī lielākā daļa atbilžu uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no ražotājiem galvenajās eksportētājvalstīs (11).

(34)

Lai papildinātu globālo importa analīzi, Komisija veica importa attīstības novērtējumu katrai no trim iepriekš norādītajām ražojumu saimēm: plakani velmējumi, gari ražojumi un caurules. Pamatojoties uz to, importa apjomi un atbilstošās tirgus daļas mainījās šādi:

3. tabula

Importa apjoms (pēc dažu valstu un ražojumu izslēgšanas) un tirgus daļa – pa ražojumu saimēm

(35)

Statistika liecina, ka laikā no 2013. gada līdz JP visās trīs ražojumu grupās (plakani velmējumi, gari ražojumi un caurules) bija vērojams pieaugums absolūtos skaitļos – attiecīgi par 64 %, 97 % un 60 %. Tajā pašā laikposmā palielinājās arī importa apjoms relatīvā izteiksmē, tirgus daļām attiecīgi palielinoties no 14,2 % līdz 20,9 %, no 8,6 % līdz 14,0 % un no 20,4 % līdz 25,7 %.

(36)

Attiecībā uz plakaniem velmējumiem gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē vislielākais pieaugums ir vērojams laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam. Pēc tam imports saglabājās salīdzinoši stabils, bet daudz lielākā apjomā nekā laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam. Attiecībā uz gariem ražojumiem vislielākais pieaugums gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē notika laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam, bet pēc tam JP palielinājās krasi. Attiecībā uz caurulēm imports laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam palielinājās pakāpeniski, bet gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē krasi pieauga laikposmā no 2016. gada līdz JP.

(37)

Starp Komisijas saņemtajām piezīmēm bija kādas ieinteresētās personas apgalvojums, ka galīgie pasākumi būtu jāattiecina uz divām ražojumu kategorijām no tām piecām, kuras tika izslēgtas no pagaidu pasākumu tvēruma, proti, uz 10. un 19. ražojumu kategoriju, jo jaunākie statistikas dati liecina par importa apjoma pieaugumu. Cita persona iesniedza līdzīgu prasību attiecībā uz 24. ražojumu kategoriju. Šīs prasības tika pieņemtas, jo, kā paskaidrots iepriekš, importa statistika par 10., 19. un 24. ražojumu kategoriju patiešām liecina par kopēju importa apjoma pieaugumu laikā no 2013. gada līdz JP. Turklāt šo trīs ražojumu kategoriju importa apjomi pieauga arī laikposmā no 2017. gada līdz JP. Turklāt, kā izklāstīts 34. apsvērumā, šie ražojumi pieder pie ražojumu saimēm, kas uzrāda pieaugumu arī laikposmā no 2013. gada līdz JP.

(38)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav noticis pēkšņs, straujš, būtisks un nesens importa apjoma pieaugums, un atsaucās uz Apelācijas institūcijas ziņojumu Argentina – Footwear (12) un citām PTO lietām, piemēram, US – Wheat Gluten (13), Ukraine – Passenger Cars (14), US – Steel Safeguards (15). Īsumā – šī judikatūra paredz, ka nepietiek, ja izmeklēšanā vienkārši tiek pierādīts, ka imports piecu gadu laikā ir pieaudzis. Pieaugumam jābūt pietiekami nesenam, pēkšņam un būtiskam gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā, radot vai draudot radīt nopietnu kaitējumu. Šī judikatūra arī precizēja vārda “straujš” nozīmi ([angliski –] “involving sudden change of direction; abrupt, steep”) un vārda “pēkšņs” nozīmi ([angliski –] “happening or coming without warning; unexpected” vai “abrupt, sharp”). Citas personas arī apgalvoja, ka importa apjoma pieaugums bija pakāpenisks vai ka imports līdz 2015. gadam pieauga, kopš tā laika neuzrādot strauju, pēkšņu vai būtisku pieaugumu.

(39)

Šajā sakarā vispirms jāatgādina, ka Komisija veica rūpīgu analīzi par 28 ražojumu kategoriju importa apjomiem 2013.–2017. gadā (ņemot vērā importa tendences izmeklēšanas periodā, nevis tikai salīdzinot beigu punktus), un ka tā arī analizēja importa attīstību JP. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā uzreiz izslēdza konkrētas ražojumu kategorijas, kurās laikposmā no 2013. gada līdz JP nav bijis importa apjoma pieauguma. Turklāt, kā paskaidrots 33., 35. un 36. apsvērumā, Komisija secināja, ka laikposmā no 2013. gada līdz JP importa apjoms absolūtā izteiksmē ir pieaudzis par 71 % globāli un par 60 % līdz 97 %, sagrupējot ražojumus pa saimēm. Turklāt Eurostat statistika liecina, ka laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam importa apjoms pieauga par 45 %, un šis straujais pieaugums turpinājās līdz JP, kopumā sasniedzot 71 %. Līdzīga tendence vērojama arī attiecībā uz relatīvo importa apjoma pieaugumu. Pamatojoties uz to, tiek apstiprināts, ka importa apjoma pieaugums bija straujš un pēkšņs, kā precizēts judikatūrā. Ņemot vērā pieauguma apmēru, tiek arī apstiprināts, ka tas bija būtisks. Attiecībā uz nesenuma faktoru Komisija norāda, ka nav īpašas judikatūras par to, kā būtu jāinterpretē termins “nesens”. Apelācijas institūcija ir tikai interpretējusi prasību, ka dalībnieks var piemērot aizsardzības pasākumu tikai tad, ja ražojums “tiek importēts” palielinātā daudzumā, proti, importa apjoma pieaugumam jābūt pietiekami “nesenam”, lai radītu vai draudētu radīt nopietnu kaitējumu (16). Komisija apstiprināja, ka importa apjoma pieaugums, ņemot vērā notikumu attīstību laikposmā no 2013. gada līdz JP un pat no 2015. gada līdz JP, ir pietiekami nesens, lai radītu vai draudētu radīt nopietnu kaitējumu. Tāpēc Komisija noraidīja iepriekš minētos apgalvojumus par to, ka importa apjoma pieaugums nav atbilstošs.

(40)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijas veiktā beigu punktu analīze globālā līmenī nav pietiekama un ka Komisijai saskaņā ar PTO judikatūru, piemēram, US – Steel safeguards (17) un Ukraine – Passenger Cars (18), būtu vajadzējis analizēt arī tendences laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam. Saskaņā ar šo judikatūru analīze nevar balstīties uz analīzes perioda beigu punktu salīdzinājumu, jo ar to varētu manipulēt rezultātus gadījumos, kad nav skaidras un nepārtrauktas importa apjoma pieauguma tendences. Judikatūrā arī paredzēts, ka izmeklēšanas iestāde sniedz pamatotu un atbilstīgu paskaidrojumu par importa attīstību starp beigu punktiem.

(41)

Komisija uzskata, ka tā nav vienkārši veikusi analīzi starp beigu punktiem, jo, kā minēts iepriekš 33.–36. apsvērumā, Komisija ir analizējusi arī tendences un veikusi atbilstošu un pamatotu importa tendenču analīzi. Tāpēc attiecīgie apgalvojumi tika noraidīti.

(42)

Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka analīze par importa attīstību laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam ir maldinoša, jo importa līmenis 2013. gadā bija neparasti zems globālās ekonomikas krīzes dēļ un pieaugums nākamajā periodā bija tikai atgūšanās līdz normālam stāvoklim.

(43)

Šajā sakarā Komisija uzskatīja – tas, ka 2013. gads tiek ņemts par analīzes sākuma punktu, šo analīzi nepadara nepareizu. Lai gan laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam ES tērauda patēriņš patiešām palielinājās par 14 % (sk. 4. tabulu turpmāk), šis palielinājums tika sasniegts pakāpeniski visā periodā. Savukārt importa apjoms tajā pašā periodā pieauga daudz vairāk nekā ES pieprasījums un daudz straujāk nekā ES patēriņš, proti, par 64 %. Tādējādi laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam importa tirgus daļa palielinājās par 5,4 procentpunktiem (no 12,7 % līdz 18,1 %). Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares veiktais imports bija jāizslēdz no importa apjomu analīzes. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka nav juridiskas prasības pēc šādas izslēgšanas. Katrā ziņā, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no Savienības ražotājiem, šis imports laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam saglabājās stabils un veidoja tikai nelielu daļu no kopējā importa (proti, 0,3 % līdz 0,7 % no kopējā importa apjoma). Tādēļ minētais apgalvojums tika noraidīts.

(45)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka imports ar ievešanu pārstrādei būtu bijis jāizslēdz no importa apjomu analīzes kopumā un jo īpaši attiecībā uz 25. ražojumu kategoriju. Šajā ziņā jānorāda, ka attiecībā uz visām ražojumu kategorijām, izņemot 25. ražojumu kategoriju, novērotā importa apjoma tendence nemainās, ja no analīzes izslēdz ievešanu pārstrādei. Konkrētajā gadījumā saistībā ar 25. ražojumu kategoriju Savienības ražotājs neveica pārdošanu, ko savā labā izmantoja ražotājs eksportētājs trešās valsts tirgū. Tādēļ tika uzskatīts par lietderīgu iekļaut šos daudzumus importa apjoma pieauguma novērtējumā, lai pilnībā atspoguļotu trešo valstu izcelsmes importa ietekmi. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(46)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka 1., 6., 7., 17. un 28. ražojumu kategorijas importa apjoms un attiecīgā tirgus daļa laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam samazinājās. Šajā sakarā Komisija norāda, ka galīgajā noteikšanā tā ir izskatījusi arī importa attīstību jaunākajā periodā, konstatējot, ka importa apjoms pieauga visās šajās kategorijās, izņemot 7. kategoriju. Tomēr pat šajā kategorijā importa apjoms JP laikā bija ievērojami lielāks nekā 2013.–2014. gadā. Turklāt Komisija veica globālu analīzi attiecībā uz visiem tērauda ražojumiem un atsevišķi katrai no trim noteiktajām ražojumu saimēm, secinot, ka importa apjoms pieauga kopumā visā analizētajā laika posmā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(47)

Tādējādi Komisija secina, ka ir noticis pēkšņs, straujš un būtisks novērtējamā attiecīgā ražojuma importa apjoma pieaugums gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Šo konstatējumu apstiprina arī dati katras izvērtētās ražojumu saimes līmenī.

(48)

Kā sīki paskaidrots pagaidu regulas 30.–36. apsvērumā, Komisija sākotnēji secināja, ka iepriekš minētais konkrētu tērauda ražojumu importa apjoma pieaugums Savienībā ir noticis tādu neparedzētu notikumu rezultātā, kurus radījusi virkne faktoru, izveidojot un palielinot nelīdzsvarotību attiecīgā ražojuma starptautiskajā tirdzniecībā.

(49)

Šie faktori bija vēl nepieredzēts tērauda ražošanas jaudas pārpalikums, kas joprojām saglabājas, neraugoties uz to, ka visā pasaulē ir pieņemti daudzi pasākumi tā samazināšanai, un to vēl pastiprina kropļojošas subsīdijas un valdības atbalsta pasākumi, kuri ir izraisījuši cenu samazināšanos un tirdzniecības ierobežojumu un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pastiprinātu izmantošanu, kā arī 2018. gada martā pieņemtos ASV pasākumus atbilstīgi 232. iedaļai.

(50)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka neparedzētu notikumu esība būtu jāpierāda attiecībā uz katru ražojumu kategoriju. Komisija nepiekrīt šim viedoklim un uzskata – ņemot vērā to, ka starp ražojumu kategorijām pastāv liela savstarpēja saikne un saistība, kā paskaidrots 2.1. iedaļā, pietiek pierādīt neparedzētu notikumu esību globālā mērogā. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(51)

Attiecībā uz jaudas pārpalikumu vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka jaudas pārpalikums ir Komisijai labi zināms un to nevar uzskatīt par neparedzētu notikumu. Tās arī apgalvoja, ka Komisija iepriekš ir saistījusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ar importu par dempinga cenām vai subsidētu importu un ka nav konstatēta saikne starp importa apjoma pieaugumu un neparedzētu notikumu – tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu.

(52)

Šajā sakarā vispirms būtu jāatzīmē – kā norādīts 2.3. attēlā Global Trade Alert ziņojumā Going Spare: Steel, Excess Capacity, and Protectionism (19), no 2009. līdz 2011. gadam neapstrādāta tērauda ražošanas jaudas pārpalikums pasaulē samazinājās, bet no 2011. līdz 2016. gadam pieauga. Ņemot vērā, ka kopējais neapstrādāta tērauda ražošanas jaudas pārpalikums 2011. gadā jau krietni pārsniedza kopējo ražošanas apjomu minētajā gadā, tika gaidīts, ka kopējā neapstrādāta tērauda ražošanas jauda samazināsies vai vismaz saglabāsies stabila, lai uzlabotu jaudas izmantojumu un izmaksu efektivitāti. Tomēr kopējā neapstrādāta tērauda ražošanas jauda negaidīti turpināja pieaugt arī pēc 2011. gada, radot papildu jaudas pārpalikumu pasaulē, ko apstiprināja Komisija savā paziņojumā “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā” (20). Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu laika grafiku un jo īpaši to, ka ražošanas jaudas pārpalikums palielinājās brīdī, kad no ekonomiskā viedokļa tika gaidīta tā samazināšanās, tiek secināts, ka tērauda ražošanas jaudas pārpalikums būtu uzskatāms par neparedzētu notikumu.

(53)

Attiecībā uz cēloņsakarību, kas konstatēta iepriekšējās izmeklēšanās, kuras attiecas uz negodīgu tirdzniecības praksi, tiek norādīts, ka iepriekš minētajā paziņojumā ir noteikts, ka šādas izmeklēšanas ir atzītas par “pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt jaudas pārpalikuma ietekmi”. Tādējādi ir skaidrs, ka jaudas pārpalikums ir neizbēgami cieši saistīts ar importu par dempinga cenām un subsidētu importu. Tomēr antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanā tērauda ražošanas nozares jaudas pārpalikums netiek pētīts kā neparedzēts notikums, jo šādas prasības nav novērtējumā, kas ir pamatā šo tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošanai.

(54)

Par saistību starp neparedzēto notikumu – tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu – un importa apjoma pieaugumu ir skaidrs, ka ražotāji eksportētāji ir ieinteresēti maksimizēt savu jaudas izmantojumu. Situācijās, kad pēc iekšzemes tirgus apgādes ir pieejama neizmantota jauda, tie meklēs citas darījumdarbības iespējas eksporta tirgos un tādējādi radīs importa apjoma pieaugumu šajos tirgos. Tādēļ minētie apgalvojumi ir jānoraida.

(55)

Attiecībā uz tirdzniecību ierobežojošu pasākumu pieņemšanas straujo pieaugumu vairākas personas apgalvoja, ka tos nevar atzīt par neparedzētiem notikumiem, jo tie ir atzīti izņēmumi no vispārējiem PTO noteikumiem, un ka 2017. gadā piemēroto tirdzniecības aizsardzības instrumentu skaits samazinājās. Tās arī apgalvoja, ka nav konstatēta saikne starp importa apjoma pieaugumu un neparedzēto notikumu – tirdzniecību ierobežojošiem pasākumiem.

(56)

Komisija nepiekrīt šādiem apgalvojumiem, jo tas, ka tirdzniecības ierobežojumi tiek veikti saskaņā ar PTO noteikumiem, nenozīmē, ka tos nevar uzskatīt par neparedzētu notikumu. Komisija neapstrīd valstu tiesības veikt antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem. Tomēr te ir vērojams vēl nepieredzēts un palielināts trešo valstu veiktu šādu pasākumu skaits, un tas ir radījis novirzes tirdzniecības plūsmās, kā rezultātā ir palielinājies imports ES. Jāatgādina, ka pagaidu regulas 34. apsvērumā Komisija norādīja – pamatojoties uz PTO statistiku, 2011.–2013. gadā tika sāktas vidēji 77 ar tēraudu saistītas izmeklēšanas gadā, bet šis vidējais rādītājs 2015.–2016. gadā palielinājās līdz 117. Neviena persona neapšaubīja šos skaitļus, kas norāda uz neparedzētiem notikumiem, kuru rezultātā, kā noteikts iepriekš, palielinājās importa apjoms. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(57)

Attiecībā uz ASV pasākumiem atbilstīgi 232. iedaļai vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka šos pasākumus nevar uzskatīt par neparedzētu notikumu, kas izraisa importa apjoma pieaugumu, jo tie tika noteikti pēc 2013.–2017. gada perioda. Citas ieinteresētās personas norādīja, ka ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai neietekmē pat importu, kas veikts no 2018. gada janvāra līdz 2018. gada martam.

(58)

Šajā sakarā vispirms būtu jānorāda, ka, lai gan ASV pasākumus atbilstīgi 232. iedaļai faktiski ieviesa 2018. gada 8. martā, izmeklēšana, kuras rezultātā tie tika pieņemti, tika sākta jau 2017. gada aprīlī, un ziņojums, uz kā pamata tie tika pieņemti, tika izdots 2018. gada 11. janvārī. Pat ja ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai, iespējams, nevarēja ietekmēt importu pirms to pieņemšanas, izmeklēšanas sākšana pati par sevi neapšaubāmi radīja nenoteiktību tirgū un ietekmēja tērauda tirdzniecības plūsmas. Turklāt, kā apstiprināts turpmāk, Komisija uzskatīja, ka kopš ASV pasākumu atbilstīgi 232. iedaļai pieņemšanas tirdzniecības novirzīšana jau bija vērojama attiecībā uz dažām ražojumu kategorijām.

(59)

Šajā sakarā ir jāatzīmē arī tas, ka ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai paātrināja importa apjoma pieaugumu, pievienojot novirzītās tirdzniecības apjomu iepriekš dominējošajai pieauguma tendencei. Kā norādīts 14. tabulā, pieejamā statistika liecina, ka, izņemot 2018. gada aprīli, tērauda ikmēneša importa apjoms ASV kļuva pastāvīgi zemāks par attiecīgo apjomu 2017. gadā. Tas sakrīt ar pretējo importa apjoma pieauguma tendenci, kas vērojama Savienībā, kur, kā norādīts 12. tabulā, ikmēneša importa apjomi pastāvīgi bija augstāki nekā iepriekšējā gadā.

(60)

Citas ieinteresētās personas norādīja, ka 232. iedaļas pasākumu ietekme nebūtu jāņem vērā vai nebūtu jānovērtē par augstu, jo tie darbojas ar daudziem ražojumu izņēmumiem. Tajā pašā kontekstā tika apgalvots, ka Korejas eksports nav vērā ņemams jautājums, jo Koreja no ASV administrācijas ir nodrošinājusi sev pietiekamu eksporta kvotas apjomu.

(61)

Šajā ziņā jānorāda, ka tikai Austrālija bez nosacījumiem bija atbrīvota no 232. iedaļas pasākumiem un ka tās izcelsmes attiecīgo ražojumu imports 2017. gadā veidoja aptuveni 1 % no kopējā importa ASV (21). Citām valstīm, piemēram, Dienvidkorejai, Argentīnai un Brazīlijai, tika piešķirta beznodokļu kvota, taču tās netika atbrīvotas no pasākumiem. Attiecībā uz šīm valstīm jānorāda, ka liels kvotu skaits bija noteikts nulles apjomā un ka daudzas kvotas jau bija izsmeltas to piešķiršanas brīdī (22). Tādējādi uzskatāms, ka piešķirtās kvotas nedod nekādu garantiju, ka piešķirtā kvota būtu pietiekama, lai novērstu tirdzniecības novirzīšanu. Turklāt, pamatojoties uz pieejamo statistiku, ir redzams, ka šīs trīs valstis veidoja mazāk nekā 20 % no kopējā importa apjoma 2017. gadā. Tāpēc minētie apgalvojumi par kvotām tika noraidīti.

(62)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts, ka neparedzēti notikumi, kas aprakstīti 49. apsvērumā, ir izraisījuši un arī turpmāk izraisīs tērauda importa Savienībā apjoma nepārprotamu pieaugumu.

(63)

Saskaņā ar globālo pieeju ražojumu klāstam, kas šajā izmeklēšanā tika noteikta pagaidu posmā, arī kaitējuma analīze tika veikta globālā līmenī. Dažkārt pagaidu regulā ar piemēriem bija parādīts, ka secinājumi par kaitējumu globālajā analīzē apstiprinās arī ražojumu kategorijas līmenī.

(64)

Tāpat arī kaitējuma novērtējums galīgajā posmā tika veikts globāli, proti, novērtējamajam attiecīgajam ražojumam, tādējādi iekļaujot 26 ražojumu kategorijas, kurās Komisija konstatēja importa apjoma pieaugumu. Tomēr tāpat kā importa attīstības jomā Komisija savu analīzi papildināja ar novērtējumu par katru no trim iepriekš 21. apsvērumā minētajām ražojumu saimēm.

(65)

Turpmāk izklāstītā kaitējuma analīze pamatojas uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras iesniedza Savienības ražošanas nozare. Pēc atjauninātas informācijas saņemšanas un datu pārbaudes pagaidu posmā aprakstītie kaitējuma rādītāji attiecīgā gadījumā tika atjaunināti, lai iekļautu jaunākos datus (par 2018. gadu).

(66)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pieskaitot Savienības ražotāju pārdošanas apjomam Savienībā importu no visām valstīm, izņemot importu no EEZ dalībvalstīm un no dažām valstīm, ar kurām Savienība ir parakstījusi pašlaik spēkā esošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (sk. iepriekš 30. apsvērumu).

(67)

Uz šā pamata Savienības patēriņš, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un atbilstošā tirgus daļa attīstījās šādi:

4. tabula

Patēriņš Savienībā, iekšzemes pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(68)

Kopējais attiecīgo 26 ražojumu kategoriju patēriņš laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam pastāvīgi palielinājās – kopumā par 14 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms šajā laikposmā palielinājās, bet daudz mazākā mērā nekā patēriņš Savienībā, t. i., tikai par 7 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozares kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās – par 5,4 procentpunktiem.

(69)

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojuma līmenis un krājumi attīstījās šādi:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi

(70)

Novērtējamā attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 5 %. Ražošanas jauda saglabājās stabila, tāpēc jaudas izmantojums laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopumā palielinājās par četriem procentpunktiem. Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam Savienības ražošanas nozares ražotāju, kuri sadarbojās, krājumi palielinājās kopumā par 19 %.

(71)

Vienības pārdošanas cenas, rentabilitāte un naudas plūsma attīstījās šādi:

6. tabula

Vienības pārdošanas cena, rentabilitāte, naudas plūsma

(72)

Pārbaudītie un atjauninātie skaitļi apstiprina pagaidu regulā konstatēto tendenci. Visiem ražojumiem līdz 2016. gadam bija ievērojams cenu kritums Savienības tirgū. Pēc tam cenas atgriezās 2013. gada līmenī. Kopumā un par spīti ievērojamajam cenu samazinājumam Savienības ražošanas nozare varēja samazināt ražošanas izmaksas, lai 2016. gadā sasniegtu nelielu peļņas līmeni un 2017. gadā to palielinātu līdz noturīgākam līmenim (5,6 %). Savienības ražošanas nozares kopējā naudas plūsma no 2013. līdz 2017. gadam palielinājās par 67 %.

(73)

Nodarbinātības ziņā no 2013. līdz 2017. gadam Savienības ražošanas nozare zaudēja 9 208 darbvietas, kā norādīts turpmāk tabulā.

7. tabula

Nodarbinātība

(74)

Katrai no trim ražojumu saimēm patēriņš, pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū un tirgus daļas attīstījās šādi:

8. tabula

Patēriņš, iekšzemes pārdošanas apjoms un tirgus daļa katrai ražojumu saimei

(75)

Plakano velmējumu patēriņš maksimumu sasniedza 2016. gadā un tad 2017. gadā nedaudz samazinājās, kopumā palielinoties par 12 %. Garo ražojumu un cauruļu patēriņš līdz 2017. gada beigām pastāvīgi palielinājās, attiecīgi kopumā pieaugot par 14 % un 34 %.

(76)

Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam visu tērauda ražojumu pārdošanas apjoms palielinājās kopumā par 7 %. Tajā pašā laikposmā līdzīgs pieaugums, bet mazāk izteikts kā patēriņa pieaugums, tika novērots visās trijās ražojumu saimēs: Savienības ražošanas nozares plakano velmējumu ražotāju pārdošanas apjoms palielinājās par 3 %, garo ražojumu pārdošanas apjoms – par 10 % un cauruļu pārdošanas apjoms – par 26 %.

(77)

Savienības ražošanas nozares tirgus tendence kopumā (mīnus 5 procentpunkti) apstiprinājās, analizējot atsevišķi plakanos velmējumus (mīnus 7 procentpunkti), garos ražojumus (mīnus 3 procentpunkti) un caurules (mīnus 5 procentpunkti).

(78)

Katrai no trim ražojumu saimēm ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojuma līmenis un krājumi attīstījās šādi:

9. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums un krājumi pa ražojumu saimēm

(79)

Trim ražojumu saimēm ražošanas apjoma attīstība atšķīrās. Ražošanas apjoms visā attiecīgajā periodā palielinājās par 5 % plakaniem velmējumiem un par 3 % gariem ražojumiem, bet samazinājās par 11 % caurulēm. Jebkurā gadījumā ražošanas apjoma izmaiņas var uzskatīt par diezgan stabilām.

(80)

Kopējā ražošanas jauda saglabājās stabila. Šī tendence konsekventi apstiprinājās, attiecīgajā periodā analizējot katru ražojumu saimi: plakanus velmējumus (samazinājums par 1 %), garus ražojumus (pieaugums par 1 %) un caurules (pieaugums par 1 %). Jaudas izmantojums kopumā pieauga katrā ražojumu saimē (plakaniem velmējumiem par 4 procentpunktiem, gariem ražojumiem par 1 procentpunktu un caurulēm par 5 procentpunktiem).

(81)

Laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam plakanu velmējumu un garu ražojumu krājumi palielinājās līdzīgā apjomā, kamēr cauruļu krājumi gandrīz divkāršojās. Tādējādi pārbaudītie un atjauninātie skaitļi apstiprina pagaidu regulā konstatēto tendenci.

(82)

Katrai no trim ražojumu saimēm vienības pārdošanas cenas, rentabilitāte un naudas plūsma attīstījās šādi:

10. tabula

Vienības pārdošanas cena, rentabilitāte un naudas plūsma pa ražojumu saimēm

(83)

Plakano velmējumu pārdošanas cenas līdz 2016. gadam samazinājās par 14 % un pēc tam 2017. gadā palielinājās, sasniedzot līmeni, kas bija augstāks par 2013. gadā vērojamo (+5 %). Arī garo ražojumu un cauruļu vienības pārdošanas cena līdz 2016. gadam ievērojami samazinājās (attiecīgi par 16 % un 17 %) un pēc tam 2017. gadā atkal nedaudz palielinājās. Kopumā šo ražojumu cenas samazinājās attiecīgi par 4 % un 13 %.

(84)

Attiecībā uz rentabilitāti i) Savienības ražošanas nozare spēja 2016. gadā sasniegt nelielu peļņas līmeni saistībā ar plakaniem velmējumiem (pēc zaudējumiem un nulles peļņas iepriekšējos gados) un 2017. gadā palielināja savu rentabilitāti līdz 7,7 %; ii) garo ražojumu ražošanas rentabilitāte 2014. gadā sasniedza 2,1 % un saglabājās aptuveni tādā pašā līmenī līdz 2017. gadam, kad tā pieauga līdz 3,1 %; iii) cauruļu ražošanas rentabilitāte no 2013. gada (1,3 %) ievērojami samazinājās līdz – 3,4 % 2015. gadā un saglabājās negatīva 2016. un 2017. gadā (attiecīgi – 1,2 % un – 1,7 %).

(85)

Naudas plūsma saistībā ar plakaniem velmējumiem un gariem ražojumiem uzlabojās (tā palielinājās par 124 % attiecībā uz plakaniem velmējumiem un daudz mazākā mērā attiecībā uz gariem ražojumiem, t. i., tikai par 41 %), savukārt attiecībā uz caurulēm naudas plūsma 2014. gadā ievērojami samazinājās (par 130 %) un līdz 2017. gada beigām saglabājās negatīva.

(86)

Nodarbinātības jomā īpaši smagi tika skarti plakano velmējumu ražotāji, jo tie šajā periodā zaudēja gandrīz 8 600 darbvietu. Procentuālā izteiksmē vissmagākais stāvoklis bija cauruļu ražošanas nozarē, kur darbvietu skaita samazinājums attiecīgajā periodā bija 12 %.

11. tabula

Nodarbinātība pa ražojumu saimēm

(87)

Minētā analīze liecināja, ka Savienības ražošanas nozare – gan globāli, gan saistībā ar katru no trim ražojumu saimēm – līdz 2016. gadam bija nonākusi grūtā ekonomiskā stāvoklī un 2017. gadā atguvās tikai daļēji. Tādējādi nozare joprojām ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī.

(88)

Komisija 2018. gada septembrī lūdza Savienības ražošanas nozares apvienībām sniegt ekonomikas datus par 2018. gada pirmo pusgadu, lai pārbaudītu, kā stāvoklis attīstījās pēc izmeklēšanas perioda (2013.–2017. gads)

(89)

Komisijas iegūto informāciju nebija iespējams pārbaudīt. Turklāt, tā kā Komisijai nebija datu par 2017. gada pirmo pusgadu (informācija tika sniegta par visu 2017. gadu), Komisija nevarēja izdarīt ticamus secinājumus, pamatojoties uz nozares stāvokli 2018. gada pirmajā pusgadā. Tomēr, pamatojoties uz šiem 2018. gada datiem, bija iespējams apstiprināt 2017. gada tendenci, proti, nozares daļēju atveseļošanos. Tomēr jāatzīmē – kā norādīts 12. tabulā, ikmēneša importa apjoms Savienībā galvenokārt sāka palielināties no 2018. gada jūnija. Turklāt tērauda cenas Savienībā sāka samazināties no 2018. gada trešā ceturkšņa. Tādēļ nav iespējams novērot šā importa un cenu attīstības ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli 2018. gada pirmajā pusgadā. Tādējādi jaunākie dati apstiprināja Savienības ražošanas nozares sarežģīto stāvokli un draudus, ko rada nesenais importa apjoma pieaugums.

(90)

Pagaidu regulā Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam ievērojami pasliktinājās un 2017. gadā daļēji uzlabojās. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, neraugoties uz pagaidu uzlabojumiem, Savienības ražošanas nozare joprojām atrodas nestabilā stāvoklī un to apdraud nopietns kaitējums, ja turpinātos importa apjoma pieauguma tendence kopā ar cenu kritumu un rentabilitātes samazināšanos zem ilgtspējīga līmeņa.

(91)

Šo pagaidu konstatējumu var apstiprināt arī galīgajā posmā, ņemot vērā iepriekš minēto atjaunināto analīzi par kaitējuma rādītāju attīstību gan globāli, gan visu trīs ražojumu saimju (plakanie velmējumi, garie ražojumi un caurules) līmenī.

(92)

Atjauninātie kaitējuma rādītāji ietver datus par trim ražojumu kategorijām, kuras iepriekš pagaidu posmā tika izslēgtas no tvēruma. Tika analizēti visjaunākie dati, ja tie bija pieejami, un šī visaptverošā analīze apstiprināja galvenos secinājumus, kas tika izdarīti pagaidu posmā.

(93)

Pagaidu posmā būtisks kaitējuma draudu noteikšanas elements bija tas, ka ievērojamais importa apjoma pieaugums, kas tika novērots kopš 2013. gada, bez koriģējošiem pasākumiem neapstātos, bet turpinātu palielināties un sasniegtu nopietnu, kaitējumu radošu līmeni. Šī paredzētā tendence jau īstenojas, kā liecina visjaunākais datu kopums (sk. 5.6. iedaļu turpmāk).

(94)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nav neaizsargāta vai nestabila, jo lielākā daļa rādītāju attiecīgajā periodā uzlabojās, piemēram, 2017. gadā tā faktiski sasniedza 6,2 % rentabilitāti (kā minēts pagaidu regulā) un pārdošanas cenas laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam palielinājās gandrīz par 20 %. Tika arī minēts, ka Eurofer pati ir paziņojusi, ka Savienības ražošanas nozares perspektīvas ir pozitīvas. Līdzīgā kārtā šīs personas arī apgalvoja, ka standarts nopietna kaitējuma noteikšanai ir ļoti augsts un daudz augstāks par antidempinga nolīgumā un SKP nolīgumā noteikto standartu būtiskam kaitējumam, jo nopietnam kaitējumam ir jābūt skaidri nenovēršamam un praktiski tūlītējam.

(95)

Pagaidu regulā Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir nestabila un atgūstas no perioda, kurā tās stāvoklis bija ievērojami pasliktinājies. Šī atlabšana inter alia tika saistīta ar to dažādo tirdzniecības aizsardzības pasākumu efektivitāti, kuri tika pieņemti jo īpaši no 2016. gada. Tā kā Komisija nevarēja konstatēt nopietna kaitējuma esību, tā novērtēja šāda kaitējuma draudus. Šajā sakarā Komisija apstiprināja, ka pašreizējā pagaidu atveseļošanās var strauji mainīties, ja importa apjoms pieaugtu vēl vairāk. Kā konstatēts iepriekš, šāds importa apjoma turpmāks pieaugums, visticamāk, notiks ASV pasākumu atbilstīgi 232. iedaļai rezultātā. Tādēļ Komisija secināja – tas, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis 2017. gadā liecināja par uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, nekavē konstatēt nopietna kaitējuma draudu esību. Šie konstatējumi tika apstiprināti iepriekš minētajā analīzē, tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(96)

Par Savienības ražošanas nozares rentabilitātes līmeni vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka vairākās tirdzniecības aizsardzības lietās tērauda nozarē Komisija par piemērotu tika uzskatījusi peļņu no 3 % līdz 7 % apmērā. Tāpēc vispārējai rentabilitātei 6,2 % apmērā, kā provizoriski noteikts, vajadzētu būt pietiekamai, lai Savienības ražošanas nozare arī turpmāk būtu dzīvotspējīga un ļoti konkurētspējīga.

(97)

Kā paskaidrots 90.–93. apsvērumā, neraugoties uz to, ka 2017. gadā rentabilitātes līmenis bija ievērojami uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (kur Savienības ražošanas nozare darbojās vai nu ar zaudējumiem, vai ar nulles peļņu), šī situācija var strauji mainīties, ja importa apjoms turpinātu palielināties (vai strauji palielināties, piemēram, ASV pasākumu atbilstīgi 232. iedaļai rezultātā). Ja pastāv nopietna kaitējuma draudi, analīzē ir noteikti jāietver uz nākotni vērsti elementi. Tādēļ konstatētais tirdzniecības novirzīšanas risks būtu būtisks elements, kas negatīvi ietekmētu pašreizējo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, ja netiktu pieņemti pasākumi. Līdz ar to ražošanas nozares sasniegto rentabilitātes līmeni 2017. gadā nevar skatīt izolēti, un tas neatceļ konstatējumu par nopietna kaitējuma draudiem. Līdz ar to šis apgalvojums tiek noraidīts.

(98)

Analizējot nopietna kaitējuma draudus, ir jāskatās uz nākotni, ņemot vērā to, ka analizētajā laika posmā stāvoklis netiek uzskatīts par tādu, kurā pastāv nopietns kaitējums. Jo īpaši Regulas (ES) (ES) 2015/478 9. panta 2. punktā un Regulas (ES) 2015/755 6. panta 3. punktā kaitējuma draudu gadījumā tiek prasīts pārbaudīt eksporta uz Savienību pieauguma tempu un iespējamību, ka pieejamā jauda tiks izmantota eksportam uz Savienību.

(99)

Lai gan eksporta pieauguma temps tika izvērtēts jau iepriekš, Komisija veica precīzāku analīzi par iespēju, ka eksports vēl palielināsies, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, proti, par laikposmu no 2018. gada janvāra līdz septembrim. Šis atjauninātais datu kopums ļāva Komisijai apstiprināt pagaidu posmā izdarītos secinājumus, jo īpaši attiecībā uz importa tendencēm un tirdzniecības novirzīšanas risku.

(100)

Kā redzams statistikā turpmākajās tabulās, importa augšupejošā tendence turpinājās, un pirmās tirdzniecības novirzīšanas pazīmes jau tika novērotas pirmajos mēnešos pēc ASV pasākumu atbilstīgi 232. iedaļai stāšanās spēkā, importam ASV pakāpeniski samazinoties un importam Savienībā pieaugot (23). Komisija uzskata, ka turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ šī pieaugošā tendence kļūs vēl izteiktāka nākotnē, ja netiks pieņemti galīgie pasākumi.

(101)

Periods importa attīstības analizēšanai tika pagarināts, pievienojot 2018. gada pirmo pusgadu. Šī atjauninātā analīze liecina, ka kopumā novērtējamā ražojuma importa apjoms ik gadu aizvien vairāk palielinājās. Importa apjoma pieaugums laikposmā no 2017. gada jūlija līdz 2018. gada jūnijam salīdzinājumā ar laikposmu no 2017. gada janvāra līdz decembrim ir skaidrojams ar salīdzinoši augsto importa līmeni 2018. gada pirmajā pusgadā, kad kopējais novērtējamo ražojumu importa apjoms bija 17,4 miljoni metrisko tonnu salīdzinājumā ar 15,4 miljoniem metrisko tonnu 2017. gada pirmajā pusgadā un 14,5 miljoniem metrisko tonnu 2017. gada otrajā pusgadā. Tāpēc šie jaunākie dati apstiprina Komisijas pagaidu posmā veikto novērtējumu, ka pēc 2017. gada importa apjoms, iespējams, turpinās palielināties.

(102)

ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai tika ieviesti 2018. gada 8. martā. Tādēļ ir svarīgi 2018. gadā novērtēt importa apjomu pa mēnešiem, salīdzinot to ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā (2017). Šis salīdzinājums liecina, ka 2018. gadā importa apjoms Savienībā ik mēnesi bija lielāks nekā importa apjoms 2017. gadā. Atšķirības bija būtiskākas 2018. gada jūnijā un jūlijā – dažus mēnešus pēc tam, kad tika ieviesti ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai. 2018. gada augustā un septembrī importa apjoma pieaugums joprojām bija ievērojams, bet mazāk izteikts nekā iepriekšējos divos mēnešos, iespējams, ņemot vērā pagaidu aizsardzības pasākumus, kas tika noteikti 2018. gada 18. jūlijā.

(103)

Abas analīzes liecina par skaidru importa apjoma Savienībā pieauguma tendenci, tādējādi apstiprinot Komisijas pagaidu posmā veikto novērtējumu.

12. tabula

Ikmēneša imports Savienībā

(104)

Uzklausīšanās, kas minētas 10. apsvērumā, vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka kopš ASV pasākumu atbilstīgi 232. iedaļai ieviešanas importa cenas ASV ir strauji palielinājušās līdz līmenim, kas, neraugoties uz maksājumu 25 % apmērā, ļauj šiem uzņēmumiem gūt peļņu. Tādēļ, ņemot to vērā, nebūtu nekāda stimula novirzīt jebkādu pārdošanas apjomu uz ASV vai citiem tirgiem, piemēram, Savienību. Tika arī apgalvots, ka līdz ar to minētie pasākumi gandrīz neietekmēja importa līmeni ASV.

(105)

Komisija savāca statistikas datus par novērtējamo ražojumu importu ASV pa mēnešiem 2018. gadā.

13. tabula

Ikmēneša imports ASV 2018. gadā

(106)

Dati liecina, ka 26 novērtējamo ražojumu importa apjoms ASV ir strauji samazinājies, jo īpaši pēc ASV pasākumu atbilstīgi 232. iedaļai ieviešanas. Importa līmenis 2018. gada septembrī bija par 35 % mazāks nekā importa līmenis 2018. gada aprīlī. Kopumā importa apjoma samazinājums no 2018. gada janvāra līdz septembrim bija 19 %.

(107)

Jāatzīmē arī, ka 2018. gadā liels skaits ASV ražotāju, kuri ražo ražojumus, uz ko attiecas ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai, paziņoja par ievērojamiem ražošanas paplašināšanas plāniem (24). Lai gan īstermiņā varētu nebūt nekādu vai maz alternatīvu importētajiem ražojumiem, šķiet skaidrs, ka ASV ražošanas nozare uz importa rēķina gatavojas vidējā termiņā apgādāt ASV tirgu daudz lielākā apjomā. Līdz ar to ASV tirgus vairs nespēs absorbēt lielāku iekšzemes ražošanas apjomu un tādu pašu importa līmeni kā iepriekš. Tādējādi ražotājiem eksportētājiem būs jāmeklē alternatīvi tirgi, un Savienības tirgus, ņemot vērā tā lielumu, ir ideāls aizstājējtirgus. Importa Savienībā apjoma pieauguma tendence, ko daļēji ietekmē ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai, jau ir redzama, kā aprakstīts iepriekš 5.6.1. nodaļā. Tāpēc šī tendence būs vēl izteiktāka tuvākajā nākotnē, ja netiks veikti nekādi pasākumi.

(108)

Komisija arī analizēja importa apjomu uz ASV 2018. gadā pa mēnešiem salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2017. gadā.

(109)

14. tabula apliecina tendenci, kas parādīta tabulā 105. apsvērumā.

14. tabula

Ikmēneša imports ASV

Tāpēc importa apjoms ASV neatkarīgi no veiktā salīdzinājuma konsekventi liecina, ka pastāv skaidra un pastāvīga importa ASV samazināšanās tendence. Šis pakāpeniskais samazinājums jau rada un turpinās radīt tirdzniecības novirzīšanu, kas varētu paātrināt importa Savienībā pieauguma tendenci.

(110)

Tādējādi, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares stāvokļa atjauninātu analīzi, pēc pagaidu pasākumu izpaušanas un uzklausīšanu laikā saņemto piezīmju rūpīgu analīzi, kā arī jaunāko statistikas datu detalizētu analīzi, Komisija secināja, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi saistībā ar attiecīgo ražojumu, tostarp 26 novērtējamo ražojumu kategorijām. Tādēļ tiek apstiprināts pagaidu regulas 58.–69. apsvērums.

(111)

Pagaidu regulas 70.–77. apsvērumā Komisija secināja, ka pastāv cēloņsakarība starp novērtējamā ražojuma pastiprinātu importu un Savienības ražošanas nozares neaizsargāto stāvokli un nopietna kaitējuma draudiem tai, jo Savienības ražotāju ražotie tērauda ražojumi parasti ir līdzīgi attiecīgajiem tērauda ražojumiem vai tieši konkurē ar tiem.

(112)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav cēloņsakarības starp importa apjoma pieaugumu un Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo importa apjoma pieaugums attiecīgajā periodā ir noticis vienlaikus ar rentabilitātes, ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma pieaugumu.

(113)

Vispirms Komisija vēlas precizēt, ka tā ir konstatējusi nopietna kaitējuma draudus, ja imports turpinātu palielināties. Izmeklēšanā tā nav konstatējusi kaitējumu sakarā ar importa apjoma pieaugumu attiecīgajā periodā.

(114)

Pēc būtības attiecībā uz šo apgalvojumu ir svarīgi uzsvērt, ka Savienības ražošanas nozare 2017. gadā patiešām sasniedza rentablu ražošanas līmeni, kas bija acīmredzami augstāks nekā visos pārējos attiecīgā perioda gados, kad tā bija vienīgi tuvu nulles peļņai. Tomēr kopumā lielākais importa apjoma pieaugums šajā periodā bija no 2014. līdz 2015. gadam (sk. 2. tabulu iepriekš), un vienlaicīgais rentabilitātes kritums tajā pašā periodā (samazinājums no 0,8 % uz 0,6 %, sk. 6. tabulu iepriekš) liecina, ka pastāv neapšaubāma saistība starp importa apjoma pieaugumu un Savienības ražošanas nozares stāvokli. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 45. apsvērumā, 2017. gadā sasniegtā rentabilitāte būtu jāuzskata par pagaidu rentabilitāti pašreizējos apstākļos, kad vērojama importa apjoma pastāvīgas palielināšanās tendence un tirgū pastāv ārkārtīgi labvēlīgas pārdošanas cenas. Tomēr šajā kapitālietilpīgajā nozarē pat 5,6 % peļņas līmenis ir zems. Tas faktiski ir zem noteiktā minimālā mērķa peļņas līmeņa visām rūpniecības nozarēm Komisijas veiktajās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās (25). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozare nonāks neaizsargātā un kritiskā stāvoklī, ja importa apjoms turpinās pieaugt. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(115)

Vairākas ieinteresētās personas arī norādīja, ka iepriekšējās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās, kuras attiecās uz tiem pašiem ražojumiem, Komisija bija apgalvojusi, ka cenu samazināšanos un kaitējumu izraisīja iespējamais dempings vai subsidēšana, nevis tikai importa apjoma pieaugums. Šīs ieinteresētās personas norādīja, ka imports par dempinga cenām vai subsidēts imports jau tiek veiksmīgi neitralizēts, pieņemot antidempinga un antisubsidēšanas pasākumus, ar kuriem tika noslēgtas minētās izmeklēšanas, un tāpēc Komisijai tagad nevajadzētu apgalvot, ka to pašu kaitējumu ir izraisījis kaut kas cits, proti, importa apjoma pieaugums.

(116)

Attiecībā uz šo apgalvojumu ir svarīgi uzsvērt, ka antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi atšķiras no aizsardzības pasākumiem. Patiesībā tiem ir dažādi mērķi. Dažas uzkrītošākās un būtiskākās atšķirības ir tādas, ka gan antidempinga, gan antisubsidēšanas pasākumi ir specifiski attiecībā uz ierobežotu ražojumu klāstu un risina negodīgas konkurences problēmu, ko rada dempings vai subsidēšana, saistībā ar konkrētas izcelsmes (valsts) importu, un tos parasti piemēro piecus gadus ar iespēju šo laikposmu pagarināt, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi. Turpretī aizsardzības pasākumi attiecas uz kopējo importa apjoma pieaugumu, nenošķirot konkurences apdraudējuma veidu vai izcelsmi (proti, tie netiek piemēroti sui generis konkrētam importa veidam), un parasti to ilgums ir ierobežots. Turklāt, konkrētāk, antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi, uz kuriem personas atsaucas minētajā apgalvojumā, attiecas tikai uz dažām pašreizējā izmeklēšanā iekļautajām ražojumu kategorijām tikai no dažām izcelsmes vietām. Neraugoties uz šiem pasākumiem, Komisija tomēr konstatēja būtisku, pēkšņu un strauju vispārēju importa apjoma pieaugumu un konstatēja ar to saistītus kaitējuma draudus. Tāpēc minētais apgalvojums attiecīgi tiek noraidīts.

(117)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija nav veikusi neattiecināšanas analīzi, lai ņemtu vērā citus faktorus, kas varētu būt izraisījuši kaitējumu, jo īpaši attiecībā uz izejvielu izmaksu attīstību, eksporta apjoma samazināšanos un Savienības ražotāju veikto importu. Komisija vēlas precizēt, ka pagaidu posmā tā patiešām neizvērtēja visus faktorus, kas varētu veicināt nopietnu kaitējumu, kuru Savienības ražošanas nozare ciestu, ja netiktu veikti nekādi pasākumi, jo kritiskajos apstākļos pagaidu pasākumi bija jāpieņem un jāievieš nekavējoties. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija novērtēja šo trīs faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli un tādējādi to iespējamo devumu nopietna kaitējuma draudu radīšanā.

(118)

Attiecībā uz izejvielu izmaksu attīstību vairākas ieinteresētās personas kopumā norādīja, ka Komisijai būtu jāizskata šis elements, savukārt viena ieinteresētā persona norādīja, ka Komisijas “apgalvotās” grūtības ir radījusi tirgus konjunktūra saistībā ar lētākām izejvielām visā pasaulē.

(119)

Savienības ražošanas nozares sniegtie dati liecina, ka attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas attīstījās šādi:

15. tabula

Ražošanas izmaksas

(120)

Šī tendence ir līdzīga pārdošanas cenu tendencei, kas aprakstīta iepriekš 5.1.3. apsvērumā, izņemot 2017. gadu, kad, kā jau paskaidrots, pārdošanas cenas bija ārkārtīgi labvēlīgas salīdzinājumā ar izmaksām, tādējādi nodrošinot salīdzinoši lielu peļņu (kas gan joprojām ir zem mērķa peļņas līmeņa). Tā neliecina par konkrētu saikni starp izejmateriālu izmaksām un rentabilitātes attīstību, izņemot to, ka gadā, kad Savienības ražošanas nozares peļņa samazinājās visvairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, proti, 2015. gadā (kritums par 25 %), ievērojami samazinājās arī tās ražošanas izmaksas. Tāpēc nav pamata secināt, ka izejmateriālu cenu attīstība uz augšu vai uz leju radītu kaitējuma draudus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(121)

Ieinteresētās personas arī izteica apgalvojumu, ka pasliktinājās Savienības ražošanas nozares eksporta darbība. Tās pamatoja savus apgalvojumus ar Eurofer paziņojumiem, kā arī ar pieņēmumu vai iespējamību, ka eksports uz ASV un Turciju samazināsies, ņemot vērā ASV pasākumus atbilstīgi 232. iedaļai un aizsardzības pasākumu izmeklēšanu Turcijā.

(122)

Savienības ražošanas nozares eksporta darbības rezultātu analīze attiecībā uz attiecīgo ražojumu tika veikta, pamatojoties uz Eurostat datiem.

16. tabula

Savienības ražošanas nozares eksports

(123)

Iepriekš minētā tabula apliecina divas lietas. Pirmkārt, Savienības ražošanas nozares eksportētie apjomi visā attiecīgajā periodā ir salīdzinoši nelieli salīdzinājumā ar Savienības tirgū pārdotajiem apjomiem – tie atkarībā no gada veido 17–19 % tikai no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma vien. Otrkārt, eksporta cenas attiecīgajā periodā bija diezgan nemainīgas, izņemot 2016. gadu, kad eksporta cenas kopumā bija ievērojami zemākas nekā pārējos gados (2016. gadā bija zemas arī ražošanas izmaksas). Pamatojoties uz eksporta pārdošanas apjomiem, šo apjomu attīstību attiecīgajā periodā un eksporta pārdošanas cenām, Komisijai nebija nekādu iemeslu uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas rādītāji radītu nopietna kaitējuma draudus Savienības ražošanas nozarei.

(124)

Par Savienības ražotāju vai saistīto tirgotāju/izplatītāju veiktā importa nozīmi jānorāda – kā aprakstīts iepriekš 44. apsvērumā, šis imports attiecīgajā periodā bija neievērojams un salīdzinoši stabils, veidojot 0,3–0,7 % no kopējā importa atkarībā no gada. Šis imports neietekmēja importa tendences, tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(125)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka Komisija nav izvērtējusi importēto ražojumu un iekšzemes ražojumu konkurences apstākļus, jo tā, kā tiek apgalvots, nav ņēmusi vērā to, cik plašas un daudzveidīgas ir dažādās ražojumu kategorijas, uz kurām attiecas aizsardzības izmeklēšana, un izdarījusi secinājumus vienīgi par visām ražojumu kategorijām kopā. Tāpat vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis veikt atsevišķu cēloņsakarības analīzi par katru ražojumu kategoriju.

(126)

Kā paskaidrots 2.1. iedaļā, Komisija uzskatīja – ņemot vērā to, ka ražojuma kategorijas, kas veido attiecīgo ražojumu, ir lielā mērā savstarpēji saistītas, importētais ražojums un Savienības ražojums ir “līdzīgi vai tieši konkurējoši ražojumi”. Secinājums, ka globāla analīze ir pamatota, ņemot vērā spēcīgās savstarpējās saiknes starp visām izmeklējamajām ražojumu kategorijām, nozīmē arī to, ka vispiemērotākais veids, kā veikt cēloņsakarības analīzi, ir apkopot trīs ražojumu saimes, kas tika izceltas atsevišķās kopējās analīzes daļās. Tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(127)

Pārējo faktoru attiecināšanas kumulatīvā analīze pagaidu regulas 79. un 80. apsvērumā un iepriekš 6.1. iedaļā liecina, ka pārējie faktori ne atsevišķi, ne kopā nemazina cēloņsakarību starp importa apjoma pieaugumu un nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei. Citu piezīmju nav, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 70.–81. apsvērums.

(128)

Aizsardzības pasākumu mērķis ir labot vai novērst nopietnu kaitējumu, kas radies importa apjoma pieauguma rezultātā. Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 16. pantu Komisija ir arī pārbaudījusi, vai pastāv kādi nepārvarami ekonomiska rakstura iemesli, kas varētu likt secināt, ka pasākumu noteikšana nav Savienības interesēs.

(129)

Šim nolūkam, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, tika apsvērta iespējamo pasākumu ietekme uz visiem Savienības ražotājiem, attiecīgā ražojuma importētājiem un lietotājiem, kā arī pasākumu pieņemšanas vai nepieņemšanas iespējamās sekas. Vajadzības gadījumā Komisija izveidoja mehānismu, kurš novērstu nopietnu kaitējumu, vienlaikus atļaujot tradicionālās tirdzniecības plūsmas tādā veidā, kas ir saderīgs ar tāda tērauda tirgus nepārtrauktu darbību, kurā valda konkurence.

(130)

Tika provizoriski secināts, ka aizsardzības pasākumu noteikšana būtu Savienības ražotāju interesēs, jo tā novērstu jebkādu nopietnu kaitējumu, ko rada turpmāks ievērojams importa apjoma pieaugums. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija nesaņēma no Savienības ražotājiem nekādas piezīmes, kas būtu pretrunā šim viedoklim. Tāpēc tika apstiprināti provizoriskie secinājumi.

(131)

Komisija nosūtīja anketas zināmajiem importētājiem un lietotājiem, lai novērtētu to intereses.

(132)

Komisija saņēma 61 atbildi no importētājiem un 70 atbildes no lietotājiem, kuri nebija saistīti ar importētājiem. Importētāji un lietotāji arī darīja zināmu savu viedokli mutiski un rakstiski.

(133)

Vairāki Savienības importētāji un lietotāji apgalvoja, ka aizsardzības pasākumu noteikšana nebūtu Savienības interesēs, jo tā palielinātu importa cenas un ierobežotu konkurenci Savienības tirgū. Tie arī apgalvoja, ka pasākumu noteikšana izraisītu piegādes trūkumu, jo, kā tika apgalvots, Savienības ražotāji neražo visu veidu tērauda ražojumus vai neražo tos pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu. To, kā tika apgalvots, vēl vairāk saasina fakts, ka dažu ražojumu pieejamība Savienībā ir ierobežota, jo uz tiem attiecas antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumi.

(134)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas vairāki Savienības lietotāji un importētāji apgalvoja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemti galīgie pasākumi, būtu jāņem vērā šādi elementi:

(135)

Komisija detalizēti izskatīja šos apgalvojumus un nonāca pie šādiem secinājumiem.

(136)

Pirmkārt, kā jau noteikts pagaidu regulā, Komisija piekrīt tam, ka pēc iespējas jāsaglabā tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem secinājumiem par nopietna kaitējuma draudu esību, nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radītu tikai imports, kas pārsniedz šīs tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Komisija uzskata, ka ar aizsardzības pasākumiem, kas noteikti tarifa kvotas veidā, tiks saglabāta efektīva konkurence starp importu un Savienības ražošanas nozari un ka vispārēja cenu paaugstināšanās un deficīta rašanās ir maz iespējama. Ar šādu pasākumu veidu ir sagaidāms, ka importa apjoms turpināsies tradicionālā līmenī, kas nerada kaitējumu, un aizsardzības pasākumi tiks piemēroti tikai tad, ja un kad tiks sasniegts kvotas līmenis un iestāsies apdraudējums.

(137)

Savienības ražošanas nozare arī apgalvoja, ka tā spēj ražot visu veidu tērauda ražojumus. Jebkurā gadījumā imports saglabāsies bez pasākumiem tradicionālajā līmenī, un tas joprojām būs iespējams arī virs kvotas, kaut arī tad uz to attieksies aizsardzības pasākumi.

(138)

Antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu mērķis ir novērst negodīgu tirdzniecības praksi. Lai gan šie pasākumi patiešām var ietekmēt dažu piegādātājvalstu eksporta līmeni, tas neietekmē to importa apjomu par taisnīgām cenām, kas ienāktu Savienības tirgū, ja nebūtu dempinga vai subsidēšanas prakses, kura rada kaitējumu. Šis jautājums, un jo īpaši aizsardzības pasākumu kumulācija ar antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumiem, ir aplūkots 186. apsvērumā.

(139)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ ar šo tiek noraidīti personu apgalvojumi, kas izklāstīti 133. apsvērumā.

(140)

Attiecībā uz apgalvojumiem par pasākumu veidu un līmeni Komisija izskatīja turpmāk minētos elementus.

(141)

Kamēr lietotāji un importētāji uzskata, ka tarifa kvotas būtu jānosaka līmenī, kas ir par 10 % augstāks nekā vidējais importa apjoms pēdējo trīs gadu laikā, jo Savienības tērauda patēriņš dažās ražojumu kategorijās, iespējams, piedzīvos pieaugumu ar divciparu rādītājiem, Savienības ražotāji apgalvoja, ka Savienības tērauda patēriņš turpmākajos gados saglabāsies salīdzinoši nemainīgs.

(142)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 15. panta 3. punktu jebkuru kvotu principā nosaka kā vidējo importa apjomu pēdējos trijos atsauces gados. Tomēr šo noteikumu piemēro, ja pasākumi ir kvotas veidā. Saskaņā ar attiecīgo judikatūru (26) tarifa kvota nav kvantitatīvs ierobežojums atbilstīgi PTO Nolīgumam par aizsargpasākumiem, tāpēc Komisijai šajā gadījumā nav pienākuma noteikt tarifa kvotu tādā līmenī, kas stingri atbilstu vidējam importa apjomam pēdējo trīs gadu laikā.

(143)

Ņemot vērā iepriekš 141. apsvērumā minētos apgalvojumus un ievērojot lielās ekonomiskās, politiskās un juridiskās manevra iespējas, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 16. pantu un Regulas (ES) 2015/755 13. pantu, Komisija uzskatīja par nepieciešamu modulēt tarifa kvotas līmeni virs vidējā importa līmeņa pēdējos trīs gados, lai ņemtu vērā konkurējošās intereses starp lietotājiem un importētājiem, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozari, no otras puses. Šajā sakarā, kā minēts 32. apsvērumā, Komisija norāda, ka attiecīgo ražojumu kategoriju importa apjoms no 2017. gada līdz JP palielinājās par 4 %, neradot nopietnu kaitējumu. Nākotnes perspektīvas, kas ir (lai arī vienmērīgāks) importa apjoma pieaugums parastos tirgus apstākļos, kopā ar visas Savienības ražošanas nozares ekonomiskajām un politiskajām interesēm attiecīgi liek noteikt tarifa kvotas kvantitatīvo līmeni tikai nedaudz virs vidējā importa līmeņa laikposmā no 2017. gada līdz JP.

(144)

Uz šā pamata un ar mērķi ierobežot importa apjoma pieaugumu līdz līmenim, kas, visticamāk, neradītu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, vienlaikus nodrošinot, ka tiek uzturētas tradicionālās tirdzniecības plūsmas un pietiekami atbalstīta esošā lietotāju un importētāju nozare, Komisija uzskata, ka tarifa kvotas kvantitatīvais līmenis būtu jānosaka, pamatojoties uz vidējo importu laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam, pieskaitot 5 %.

(145)

Gandrīz visas ieinteresētās personas, tostarp Savienības ražošanas nozare, atbalstīja tarifa kvotu piešķiršanu konkrētām piegādātājvalstīm, nevis globālu kvotu sistēmu, kā tika noteikts pagaidu posmā.

(146)

Komisija piekrīt, ka konkrētai valstij noteiktas tarifa kvotas sistēma patiešām ir vispiemērotākā sistēma, lai nodrošinātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Tomēr tai ir daži ierobežojumi. Pirmkārt, katrā ražojumu kategorijā ir ievērojams piegādātājvalstu skaits. Nav praktiski iespējams piešķirt tarifa kvotu katrai no tām. Otrkārt, Komisija uzskata, ka adekvātai tarifa kvotu piešķiršanai ir nepieciešams ņemt vērā īpašus faktorus, kas ietekmēs attiecīgo ražojumu tirdzniecību. Proti, saistībā ar vairākiem ražojumiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, Savienība dažām eksportētājvalstīm ir nesen noteikusi antidempinga/kompensācijas maksājuma pasākumus. Tas bieži vien ir izraisījis šo valstu izcelsmes importa apjoma ievērojamu samazināšanos pēdējā gada laikā, un minēto pasākumu piemērošanas laikā šī tendence turpināsies. Tāpēc konkrētai valstij noteiktas tarifa kvotas sistēma attiecībā uz šīm valstīm tiks izmantota tikai nenozīmīgā apjomā, jo tarifa kvotas līmenis ir balstīts uz importa vidējo līmeni 2015.–2017. gadā, proti, tas ietver laikposmu, kad antidempinga/kompensācijas maksājuma pasākumi vēl nebija ieviesti un importa apjoms negodīgas tirdzniecības prakses dēļ bija liels. Tādēļ Savienības interesēs nebūtu šajos apstākļos piešķirt konkrētai valstij noteiktu tarifa kvotu, jo turpmākā importa apjoms neizbēgami būs zem to tradicionālā tirdzniecības līmeņa.

(147)

Komisija secināja, ka, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, vispiemērotākā būtu jaukta pieeja. Pirmkārt, konkrētai valstij noteiktas tarifa kvotas būtu jāpiešķir valstīm, kurām ir būtiska interese par piegāžu veikšanu, pamatojoties uz to izcelsmes importu pēdējo 3 gadu laikā. Šīs regulas nolūkos tiek uzskatīts, ka valstīm, kuru izcelsmes importa īpatsvars attiecīgajā ražojumu kategorijā pārsniedz 5 %, ir būtiska interese par piegāžu veikšanu. Visām pārējām piegādātājvalstīm būtu jāpiešķir globāla tarifa kvota (“atlikusī kvota”), kas balstīta uz pārējo vidējo importa apjomu pēdējos trīs gados.

(148)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ konkrētai valstij noteikta tarifa kvota tomēr nebūtu jāpiešķir tām valstīm, kuru eksporta līmenis katrā attiecīgajā ražojumu kategorijā pēdējā laikā ir būtiski samazinājies spēkā esošu antidempinga/kompensācijas maksājumu pasākumu dēļ. Šīm valstīm būtu jāpiemēro atlikusī tarifa kvota.

(149)

Īpašajā gadījumā, kas saistīts ar 1. ražojumu kategoriju (karstie velmējumi ruļļos), kur gandrīz 60 % importa pašlaik tiek piemēroti antidempinga pasākumi, Komisija uzskata, ka vispiemērotākā ir globāla kvota nevis atsevišķs piešķīrums katrai valstij.

(150)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Savienības interesēs būtu nodrošināt iespēju piegādes valstij piekļūt atlikušajai tarifa kvotai, kad tā ir izsmēlusi savu konkrēto tarifa kvotu. Tomēr šāda iespēja būtu jāpiemēro tikai perioda pēdējā ceturksnī, lai panāktu līdzsvaru starp to valstu interesēm, kurām ir piešķirta konkrētai valstij noteikta tarifa kvota, un valstīm, kas izmanto globālo tarifa kvotu. Tas ne tikai nodrošinātu tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu, bet arī ļautu izvairīties no tā, ka atsevišķas atlikušās tarifa kvotas daļas, iespējams, paliek neizmantotas.

(151)

Komisija uzskata, ka licencēšanas sistēmas ieviešana nav nepieciešama, lai nodrošinātu prognozējamību.

(152)

Pirmkārt, dati par importa attīstību atbilstīgi tarifa kvotām un par beznodokļu kvotu izmantošanu ir publiski pieejami un tiek ik dienu atjaunināti. Dati par tarifa kvotu izmantošanu ir atrodami šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/taxation_customs/dds2/taric/quota_consultation.jsp

(153)

Turklāt konkrētai valstij noteiktai kvotai būtu arī jānodrošina papildu prognozējamība tradicionālajiem piegādātājiem un lietotājiem. Tāpat, ja konkrētai valstij noteiktā kvota tiks izsmelta, attiecīgā valsts varēs eksportēt, izmantojot pieejamo atlikušo kvotu, tomēr tikai perioda pēdējā ceturksnī, kas ir viskritiskākais periods saistībā ar kvotu pieejamību.

(154)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka atlikusī tarifa kvota būtu jāsadala pa ceturkšņiem, lai nodrošinātu, ka imports tiek vienmērīgi izkliedēts pa visu gadu, un lai izvairītos no tā, ka perioda sākumā tiek veidoti ievērojami standarta ražojumu krājumi, lai izvairītos no iespējamiem maksājumiem. Neizmantotie ceturkšņa tarifa kvotas piešķīrumi tiktu automātiski pārcelti uz nākamo periodu.

(155)

Komisija ir izskatījusi lietotāju un importētāju prasības izveidot īpašas apakškategorijas to ražojumiem. Konkrētāk, Komisija ir konstatējusi, ka divās ražojumu kategorijās, proti, 3. un 4. kategorijā, pastāv atšķirīgas īpašības, sakarā ar kurām prasības ir pieņemamas.

(156)

4. kategorija – korozijizturīgas plāksnes – ietver gan ražojumus, kas tiek ražoti konkrēti autobūves nozarei, pamatojoties uz precīzām produkta specifikācijām un ar ilgtermiņa līgumiem, gan citus standarta ražojumus. Attiecībā uz pirmajiem minētajiem ražojumiem piegādātājiem vispirms jāiegūst sertifikācija, lai ar tiešlaika piegādēm ilgtermiņā apgādātu ražošanas nozari. Attiecībā uz šo ražojumu kategoriju Komisija atzīst – pastāv risks, ka standarta ražojumi, kurus var masveidā piegādāt un uzkrāt gada sākumā, izstums no beznodokļu kvotas dažus specifiskus ražojumu veidus.

(157)

Turklāt standarta ražojumu veidiem šajā ražojumu kategorijā pašlaik piemēro antidempinga maksājumus, kas arī ietekmē gan importa turpmāko attīstību, gan kvotu piešķiršanu, kā skaidrots iepriekš. Tas, ka šie specializētākie ražojumi netika iekļauti nozares antidempinga pasākumu pieprasījumā, liecina arī par to, ka šie ražojumi būtu jāaplūko atsevišķi no standarta ražojumu veidiem.

(158)

Saistībā ar 3. kategoriju (elektrotehniskā tērauda loksnes) attiecīgā lietotāju nozare arī apgalvoja, ka daži specializēti ražojumi, proti, neteksturētas elektrotehniskā tērauda loksnes (27), būtu jānošķir no citiem ražojumiem šajā kategorijā. Šis apgalvojums tiek balstīts uz faktu, ka šie ražojumu veidi ir stratēģiski svarīgi Savienības ekonomikai, jo tos izmanto jaunās enerģijas/mobilitātes nozarēs (piemēram, jaunās enerģijas transportlīdzekļos, vēja ģeneratoros). Lietotāji un importētāji apgalvo, ka šie ražojumi ir augstvērtīgi un speciāli ražojumi un ka pastāv risks, ka tos izspiedīs standarta ražojumi, kuri iekļauti tajā pašā ražojumu kategorijā. Turklāt lietotāji arī apgalvoja, ka tuvākajā nākotnē Savienības pieprasījums, visticamāk, ievērojami palielināsies un ka konkrētā kvota nākotnē būtu attiecīgi jāpalielina. Lai gan pēdējo apgalvojumu nevarēja pienācīgi pamatot ar pierādījumiem, atsevišķa šo ražojumu kvota ļautu izskatīt turpmākus pienācīgi pamatotus pieprasījumus nākotnē.

(159)

Turklāt Komisija uzskata, ka, nemaz nevājinot pasākuma koriģējošo ietekmi, ir iespējams šajās divās esošajās ražojumu kategorijās izveidot ražojumu apakškopas, kam attiecīgi piešķirtu pašām savu kvotu.

(160)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija pieņēma prasības sadalīt divās apakškategorijās 4. ražojumu kategoriju (ar metālu pārklātas loksnes) un 3. ražojumu kategoriju (elektrotehniskā tērauda loksnes (izņemot GOES)).

(161)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Savienības intereses, tai var būt jāpielāgo tarifa kvotas līmenis vai piešķīrums, kā noteikts IV.1. un IV.2. pielikumā, ja pasākumu noteikšanas periodā mainās apstākļi. Šāda pārskatīšana varētu attiekties uz visām ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas pasākumi, tostarp (bet ne tikai) 3., 4., 6. un 16. ražojumu kategoriju, uz ko attiecās izmeklēšanas laikā un saistībā ar Komisijas veiktām divpusējām konsultācijām iesniegti detalizēti un pamatoti apsvērumi. Apstākļu maiņa varētu būt, piemēram, tāda, ka Savienībā kopumā palielinās vai samazinās pieprasījums pēc dažām ražojumu kategorijām, kas prasītu pārvērtēt tarifa kvotas līmeni, tiek noteikti antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumi, kuri var būtiski ietekmēt turpmāko importa attīstību, vai jebkādi notikumi saistībā ar ASV pasākumiem atbilstīgi 232. iedaļai, kam varētu būt tieša ietekme uz šīs izmeklēšanas secinājumiem, proti, attiecībā uz tirdzniecības plūsmu novirzīšanu. Komisija var arī pārbaudīt, vai pasākumu darbība varētu negatīvi ietekmēt to integrācijas mērķu sasniegšanu, kurus cenšas sasniegt ar preferenciāliem tirdzniecības partneriem, piemēram, būtiski apdraudot to stabilizāciju vai ekonomikas attīstību. Komisija regulāri veiks stāvokļa novērtējumu un izvērtēs pārskatīšanas iespēju vismaz katra pasākumu ieviešanas gada beigās. Komisija sāk pirmo pārskatīšanas izmeklēšanu ne vēlāk kā 2019. gada 1. jūlijā.

(162)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un rūpīgi izskatot dažādās intereses, Komisija secina, ka Savienības interesēs ir pieņemt galīgos aizsardzības pasākumus tarifa kvotas veidā, lai novērstu Savienības ražotāju stāvokļa turpmāku pasliktināšanos.

(163)

Tiek provizoriski secināts, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi saistībā ar 26 novērtējamajām ražojumu kategorijām un, ja nebūs aizsardzības pasākumu, ir iespējams, ka tuvākajā nākotnē situācijas attīstības rezultātā faktiski tiks nodarīts nopietns kaitējums. Tiek secināts arī, ka Savienības interesēs būtu pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no importa apjoma turpmāka pieauguma.

(164)

Pagaidu posmā Komisija konstatēja, ka pasākums tarifa kvotas veidā ir labākais veids, kā līdzsvarot Savienības tērauda ražotāju un lietotāju intereses. Šāds veids, ja to attiecīgi pielāgo, ļauj uz laiku samazināt importa apjomu līdz līmenim, kas nerada kaitējumu Savienības tērauda ražošanas nozarei, vienlaikus nodrošinot tās klientiem pienācīgu piegādes avotu izvēli tādā veidā, kas ir savietojams ar nepārtrauktu tāda tērauda tirgus darbību, kurā pastāv konkurence.

(165)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto Savienības interešu analīzi, Komisija uzskata, ka tarifa kvota patiešām ir vislabākais veids, kā līdzsvarot dažādās intereses, proti, novērst nopietnu kaitējumu un nodrošināt tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu.

(166)

Piezīmēs, ko Komisija saņēma pēc pagaidu pasākumiem, tērauda lietotāji, lai gan to lielākā daļa apstrīdēja šo pasākumu pieņemšanu, sniedza arī noderīgus ierosinājumus, kā šos pasākumus modulēt, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz tirgu.

(167)

No saņemtajām piezīmēm ļoti maz attiecās uz mikromodelēšanu un makromodeli, ko Komisija iesniedza, lai pārbaudītu ārpuskvotas tarifa līmeņa proporcionalitāti.

(168)

Saistībā ar makromodeli eksportētāju apvienība kādā trešā valstī kritizēja, ka Armington modelī izmantotais elastīgums attiecībā uz visu ražojumu kategoriju kopumu atšķiras no elastīguma, kuru izmanto dažos sīkāk iedalītos pētījumos par konkrētām tērauda ražojumu kategorijām, tomēr šīs personas neierosināja nekādas alternatīvas kopējam aprēķinam. Tā pati apvienība arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā ievērojamo cenu līmeņa kāpumu ASV tirgū, kas turpina piesaistīt importu, neraugoties uz ASV pasākumiem atbilstīgi 232. iedaļai. Saistībā ar mikromodelēšanu Savienības lietotāju apvienība un vairāki eksportētāji norādīja, ka etalona noteikšana mikrosimulācijās ir veikta tikai attiecībā uz ierobežotu ražojumu kategoriju skaitu, bet pasākumi attiecas uz plašāku kopumu; viņi arī pauda kritiku par to, ka aprēķini saskaņā ar apgalvoto tika veikti, pamatojoties uz Ķīnas ražotāju izmaksām, kuras nav uzskatāmas par reprezentatīvām attiecībā uz visiem importa avotiem. Vairāki eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami izskaidrojusi iepriekš minēto modeļu izmantošanu un ka uz šā pamata balstītā ārpuskvotas tarifa noteikšana 25 % apmērā ir patvaļīga.

(169)

Komisija uzskata, ka gan mikrosimulācijas, gan makromodelis ir realitātes atvedojumi, bet pretēji dažās piezīmēs norādītajam tie ir līdzekļi, kas ļauj tehniski apspriest alternatīvus scenārijus, lai pieņemtu politikas lēmumu, pamatojoties uz faktiem, nevis uz patvaļīgiem spriedumiem.

(170)

Komisija vēlētos uzsvērt, ka ārpuskvotas tarifs 25 % apmērā, kuru Komisija noteica pagaidu pasākumu posmā, ir paredzēts, lai risinātu ievērojamo tērauda importa apjoma pieaugumu Savienībā, kas jaunākajā periodā ir paātrinājies sakarā ar globālo tarifu 25 % apmērā, kuru ASV noteica tērauda importam (ar ierobežotu izcelsmes izņēmumu skaitu, tiem piemērojot ļoti ierobežojošas kvotas) un tarifu 50 % apmērā Turcijas izcelsmes importam. ASV nepārprotamais nodoms ir ar pasākumiem sasniegt rūpniecības politikas mērķi, proti, mākslīgi samazināt tērauda importa apjomu par 13,3 miljoniem metrisko tonnu, kas savukārt ļaus ASV tērauda nozarei darboties ar 80 % jaudas izmantojuma rādītāju.

(171)

Pretēji atsevišķu ieinteresēto personu viedoklim šādos apstākļos Savienības ārpuskvotas tarifs 25 % apmērā nav patvaļīgs, bet, šķiet, ir pilnībā samērīgs pasākums, kurš pilnīgi atbilst mērķim aizsargāt Savienības tērauda tirgu pret importa pieplūdumu, kas jaunākajā periodā lielā mērā ir radies sakarā ar tirdzniecības plūsmu novirzi, kuru rada ASV protekcionisma pasākumi. Globālie tērauda eksportētāji, kas saskaras ar tarifu 25 % vai 50 % apmērā vai ar ierobežojošām kvotām ASV, varētu pārorientēt savu eksportu uz Savienību virs sava tradicionālā pārdošanas apjoma un radīt kaitējumu Savienības tērauda ražošanas nozarei, ja nepastāv pietiekami atturoši šķēršļi importam Savienībā, kad tas sāk pārsniegt tradicionālo līmeni.

(172)

Ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka, lai gan tarifi saskaņā ar ASV pasākumiem atbilstīgi 232. iedaļai tiek iekasēti no pirmā importa un tādējādi būtiski kropļo importa tirdzniecības turpmākās plūsmas, tās samazinot, Savienības tarifa kvota atļauj visa veida izcelsmes importa turpināšanos bez papildu šķēršļiem un iedarbojas tikai tad, kad jo īpaši tāpēc, ka ASV pasākumi rada novirzes tirdzniecības plūsmās, tiek pārsniegtas attiecīgās kvotas, kas atbilst tradicionālajai katras konkrētās izcelsmes importa plūsmai.

(173)

Šādos apstākļos, ja Savienība attiecīgajam tērauda importam nenosaka ārpuskvotas tarifu tādā līmenī, kas ir vismaz vienāds ar ASV piemēroto tarifu, tad eksportētājs uz ASV gūs papildu peļņu vai līdz minimumam samazinās zaudējumus, novirzot pārdošanas apjomu uz ES. Šī analīze liecina, ka ārpuskvotas tarifa līmenim, kas spēj nodrošināt minimālu Savienības aizsardzību no tirdzniecības novirzīšanas, vajadzētu būt vismaz 25 %. Tomēr šis līmenis neapturēs tirdzniecības novirzīšanu. ASV protekcionisma pasākumiem paaugstinot importa cenas, liela daļa ASV tērauda ražošanas, kas iepriekš bija ekonomiski neizdevīga, kļūst rentabla, pārvietojot importu un novirzot tirdzniecību uz citiem tirgiem, no kuriem Savienība ir vispievilcīgākais alternatīvais mērķis.

(174)

Šajā kontekstā mikroekonomikas modelēšana attiecībā uz Savienībā nonākušā importa seguma summu, kuru ierosināja Savienības ražošanas nozare un pagaidu posmā izklāstīja Komisija, ir svarīgs faktors, lai apspriestu eksportētāju, kas saskaras ar iepriekšminēto izvēli (pārdot ASV pēc to maksājumu veikšanas, kuri ieviesti ar ASV pasākumiem atbilstīgi 232. iedaļai, vai arī pakāpeniski palielināt eksportu uz Savienību virs tradicionālā pārdošanas apjoma, lai izvairītos no šā maksājuma), komerciālo rīcību.

(175)

Pretēji dažu personu piezīmēs apgalvotajam modelēšanā izdarītie pieņēmumi ir reāli un konservatīvi. To pamatā nav galvenokārt Ķīnas izmaksas. Svarīgākais modelēšanā izmantoto izmaksu komponents ir izejmateriālu grozs, kas novērtēts starptautiskajās cenās. Ķīnas kritērijus izmanto tikai salīdzinoši mazākai daļai mainīgu papildizmaksu blakus izejmateriālu izmaksām, ņemot vērā to, ka Ķīna ir viens no lielākajiem eksportētājiem visdažādākajās ražojumu kategorijās. Visbeidzot, pārvadājumu izmaksu no Ķīnas uz Savienību, lai aprēķinātu izmaksas pēc izkraušanas uz vietas, izvēle aprēķinā ir ļoti konservatīvs pieņēmums, jo, ja būtu izmantotas zemākas pārvadājumu izmaksas no citām iespējamām izcelsmes vietām, seguma summa būtu lielāka.

(176)

Šī modelēšana ļauj aprēķināt ārpuskvotas tarifa līmeni, kas patiešām spētu kavēt tirdzniecības novirzīšanu. Kā paskaidrots pagaidu pasākumu regulā, šī modelēšana rāda, ka tērauda eksportētājam uz Savienību starpība līdz pārdošanas peļņai lielā daļā visreprezentatīvāko izmeklējamo tērauda ražojumu kategoriju pārsniedz 30 %, bet vidējā vērtība ir 34 %. Tikai ārpuskvotas tarifi šādā līmenī varētu pilnīgi kompensēt attiecīgā tērauda importa Savienības tirgū starpību līdz pārdošanas peļņai un tādējādi likvidētu stimulu eksportētājiem uz ASV pārvirzīt uz Savienības tirgu novirzītos pārdošanas apjomus, jo ar šo tarifu šī pārdošana kļūst nerentabla.

(177)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienība ir izvēlējusies pieņemt vismazāk traucējošo ārpuskvotas tarifu 25 % apmērā, kas ir starp zemākajiem iepriekš aprakstītajā iespēju klāstā. Kā paskaidrots iepriekš, šis ārpuskvotas kvotas tarifa līmenis nenodrošina pilnīgu aizsardzību, kas pilnīgi pasargātu Savienību no tirdzniecības novirzīšanas. Gluži pretēji, tas ne tikai nodrošinās tradicionālo importa apjomu brīvu plūsmu, bet minētie tarifa līmeņi pēc tarifa nomaksas joprojām atļaus ierobežotam īpatsvaram novirzīto pārdošanas apjomu ienākt Savienības tirgū, pat ja tradicionālie tirdzniecības līmeņi tiktu pārsniegti, lai apmierinātu sagaidāmo pieaugošo pieprasījumu.

(178)

Saistībā ar ieinteresēto personu piezīmēm par vienota makroekonomikas modeļa izmantošanu, skatot visas ražojumu kategorijas kopā, nevis modelēšanā izmantojot atsevišķu analīzi, Komisija, kā paskaidrots pagaidu posmā un iepriekš 2. iedaļā, uzskata, ka, ņemot vērā ražojumu kategoriju lielo savstarpējo saistību no piedāvājuma un pieprasījuma viedokļa, šāds vispārējs novērtējums ir pilnībā piemērots, jo īpaši, ja tiek izmantotas konservatīvas elastības vērtības.

(179)

Pagaidu regulā Komisija norādīja, ka tā cieši sekos līdzi importa attīstībai pirms galīgās nostājas pieņemšanas. ASV un Savienības statistika par izmeklējamo tērauda ražojumu kategoriju importu liecina – neraugoties uz to, ka ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai ASV tirgū ir ievērojami palielinājuši cenas, importa apjoms ASV pēdējo sešu mēnešu laikā kopš 2018. gada maija ir būtiski pastāvīgi samazinājies, pastāvīgi palielinoties to pašu tērauda ražojumu kategoriju importam Savienībā tajā pašā laikposmā. No 2018. gada maija līdz septembrim izmeklējamo ražojumu kategoriju imports ASV ir samazinājies par 2,6 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2017. gadā, savukārt šo pašu ražojumu imports ES ir ievērojami pieaudzis, tajā pašā laikposmā palielinoties par 2 miljoniem tonnu (77 % no ASV importa samazinājuma). Tā ir skaidra augšupejoša tendence. Šie dati skaidri liecina, ka ASV protekcionisma pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai, lai panāktu tērauda importa apjoma samazinājumu par 13,3 miljoniem metrisko tonnu salīdzinājumā ar 2017. gada līmeni, patiešām darbojas. Tāpēc novērotās jaunākās importa tendences nešķiet pretrunā ar modeļa pieņēmumiem par iespējamo tirdzniecības plūsmas novirzīšanas rādītāju aptuveni 70 % apmērā, ko ASV pasākumi galu galā varētu sasniegt, tiklīdz laika gaitā būs pilnībā iestājušās to protekcionisma izraisītās sekas. Tas arī nav pretrunā ar to, ka ir nepieciešams ārpuskvotas tarifs virs 30 % apmērā, lai pilnībā aizsargātu Savienības tirgu no to radītās ietekmes. Šis līmenis arī sakrīt ar iepriekš aprakstītās mikroekonomiskās modelēšanas rezultātiem.

(180)

Attiecīgi Komisija ir nolēmusi apstiprināt ārpuskvotas tarifu 25 % apmērā, kas ir viena no zemākajām un vismazāk traucējošā korektīvā iespēja pret tirdzniecības novirzīšanu, kuru rada ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai.

(181)

Kā paskaidrots iepriekš, pamatojoties uz apsvērumiem par Savienības interesēm un lai pēc iespējas saglabātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas, labākais veids, kā nodrošināt tarifa kvotu optimālu izmantošanu, ir sadalīt tās starp valstīm, kurām ir būtiska interese par attiecīgā ražojuma piegādi, un, attiecībā uz pārējām valstīm, hronoloģiskā secībā pēc datumiem, kad ir pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, kā paredzēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (28). Šis pārvaldības veids prasa dalībvalstu un Komisijas ciešu sadarbību.

(182)

Tiesības importēt preces no jaunattīstības valstīm, uz kurām tarifa kvotas neattiecina, ir atkarīgas no preču izcelsmes. Tādēļ būtu jāpiemēro pašlaik Savienībā spēkā esošie nepreferenciālas izcelsmes noteikšanas kritēriji.

(183)

Galīgo pasākumu nolūkā, lai tradicionālās tirdzniecības plūsmas varētu turpināties, tiks noteikta īpaša kvota katrai ražojumu kategorijai, kam šī regula nosaka galīgos pasākumus.

(184)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas vairāki lietotāji un importētāji atkārtoja savus apgalvojumus par to, ka Savienības ražotājiem spēkā esošo antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu dēļ nav vajadzīga papildu aizsardzība un ka jebkurā gadījumā aizsardzības un antidempinga/antisubsidēšanas pasākumi nebūtu jākumulē.

(185)

Komisija atgādina, ka antidempinga un kompensācijas maksājumu pasākumi nav vērsti uz Savienības tirgus slēgšanu, bet gan tikai uz kaitējošas tirdzniecības prakses novēršanu. Tādējādi šie pasākumi attiecas uz konkrētām valstīm, kuras nodarbojas ar dempingu un subsidēšanu, un tiem ir atšķirīga piemērošanas joma un mērķis salīdzinājumā ar aizsardzības pasākumu, kas noteikts ar šo regulu, un tie nav savstarpēji izslēdzoši.

(186)

Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 117. apsvērumā, Komisija atzīst, ka antidempinga/antisubsidēšanas pasākumu kumulēšana ar aizsardzības pasākumiem var radīt lielāku ietekmi, nekā vēlams. Tā kā šis kumulācijas jautājums varētu rasties tikai pēc tam, kad ir sasniegts kvotu maksimālais apjoms, Komisija izpētīs vajadzību risināt šo jautājumu vēlākā posmā un pienācīgā laikā. Šajā sakarā, lai izvairītos no tiesiskās aizsardzības līdzekļu dubultas noteikšanas, kad tiek pārsniegta tarifa kvota, Komisija var uzskatīt par nepieciešamu apturēt spēkā esošos antidempinga un kompensācijas maksājumus vai samazināt to līmeni, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu kopējā ietekme nepārsniedz spēkā esošā aizsardzības pasākuma vai antidempinga/kompensācijas maksājumu augstāko līmeni.

(187)

Komisija uzskata, ka pasākumiem jābūt spēkā trīs gadus (ieskaitot pagaidu pasākumu noteikšanas laikposmu) – līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tarifa kvota katrai attiecīgajai ražojumu kategorijai būtu jāatver laikposmam no 2019. gada 2. februāra līdz 2019. gada 30. jūnijam, pēc tam laikposmam no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam un pēc tam – laikposmam no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam, kā norādīts IV pielikumā.

(188)

Tā kā pasākumu ilgums pārsniedz vienu gadu, piemērošanas laikā tie ar regulāriem intervāliem pakāpeniski jāliberalizē. Komisija uzskata, ka vispiemērotākais veids, kā liberalizēt pasākumus, ir pēc katra gada palielināt beznodokļu kvotas līmeni par 5 %. Tam būtu jāietver pagaidu pasākumu piemērošanas laikposms, kas nozīmē, ka pirmā liberalizācija notiks 2019. gada 1. jūlijā, bet otrā – 2020. gada 1. jūlijā. Turpmākā liberalizācija notiks pēc tāda paša modeļa.

(189)

Uzraudzības pasākumi tērauda ražojumiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, tika ieviesti 2016. gada aprīlī, jo atklājās, ka importa tendences draud radīt nopietnu kaitējumu. Ņemot vērā šīs izmeklēšanas konstatējumus un galīgo aizsardzības pasākumu noteikšanu, Komisija uzskata, ka aizsardzības pasākumu ieviešanas laikā būtu jāaptur uzraudzības sistēma tērauda ražojumiem, uz kuriem attiecas drošības pasākumi.

(190)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 18. pantu un Savienības starptautiskajām saistībām pagaidu pasākumi nebūtu jāpiemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībniece, ja tās daļa no attiecīgā ražojuma importa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībnieces un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā ieved līdz 9 % visu Savienībā importēto attiecīgo ražojumu.

(191)

Komisijas galīgais konstatējums liecina, ka konkrētu jaunattīstības valstu izcelsmes attiecīgo ražojumu kategorijas atbilst prasībām iepriekš minētās atkāpes izmantošanai. III.2. pielikumā (Ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, uz kurām attiecas galīgie pasākumi) ir norādītas jaunattīstības valstis šīs regulas nolūkiem. Tajā arī attiecībā uz katru no 26 ražojumu kategorijām ir norādītas jaunattīstības valstis, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi. Komisija uzskata, ka ir lietderīgi aprēķināt importa apjomu no jaunattīstības valstīm, pamatojoties uz jaunākā perioda statistiku par katru ražojumu kategoriju, jo tarifa kvotas arī nosaka, balstoties uz katras kategorijas tradicionālajām tirdzniecības plūsmām atsevišķi.

(192)

Tā kā jaunattīstības valstu, kas ir PTO dalībnieces, izslēgšana būtu jāpiemēro tik ilgi, kamēr to daļa Savienības veiktajā importā nepārsniedz 3 %, Komisija regulāri un vismaz katra pasākumu noteikšanas gada beigās veiks situācijas novērtējumu, lai pārbaudītu, vai kāda valsts ir pārsniegusi iepriekš minēto robežvērtību un tādēļ, iespējams, būtu jāiekļauj aizsardzības pasākumu tvērumā.

(193)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 80. apsvērumā, ņemot vērā tirgu ciešo integrāciju ar EEZ dalībvalstīm, kopējos rādītājus par importu no šīm valstīm un zemo tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku, Komisija uzskata, ka Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes novērtējamajiem ražojumiem šī regula nebūtu jāpiemēro. Turklāt, lai ievērotu divpusējās saistības, no šīs regulas piemērošanas būtu jāizslēdz arī konkrētas valstis, ar kurām Savienība ir parakstījusi pašlaik spēkā esošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (29). Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija nesaņēma nekādas piezīmes, kas liktu mainīt šos secinājumus, tāpēc tie tiek apstiprināti.

(194)

Komisija nodrošināja, ka aizsardzības pasākumi, kas tiek pieņemti ar šo regulu, atbilst arī pienākumiem, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas parakstīti ar dažām trešām valstīm.

(195)

Šajā ziņā jāatzīmē – tika konstatēts, ka importa apjoms Savienībā no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izmeklēšanas periodā ir ievērojami palielinājies un veicinājis nopietna kaitējuma draudus Savienības tērauda ražošanas nozarei. Tādējādi šis imports atbilst nosacījumiem, lai īstenotu aizsardzības pasākumus saskaņā ar 37. panta 1. punktu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (30).

(196)

Turklāt tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā izmeklēšanas tvērumu un secinājumus, tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietni traucējumi, tāpēc aizsardzības pasākumi ir pamatoti arī saskaņā ar 26. pantu Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā, kas noslēgts 1972. gadā (31).

(197)

Visbeidzot, arī Turcijas izcelsmes imports atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 12. pantā nolīgumā par tādu produktu tirdzniecību starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Turcijas Republiku, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums (32), un 60. pantā Papildu protokolā, kurš parakstīts 1970. gada 23. novembrī un pievienots Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju (33).

(198)

Ņemot vērā Tiesas judikatūru (34), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu iespējamas atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(199)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,