(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 10/2011 (2) I pielikums nosaka Savienības atļauto vielu sarakstu, kuras var izmantot tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā, kas paredzēti saskarei ar pārtiku. Minētās regulas III pielikumā norādīti pārtikas aizstājēji, kas izmantojami pārbaudēs tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu atbilstības pierādīšanai, kuri vēl nav saskarē ar pārtiku, ņemot vērā regulas 11. un 12. pantā minētās migrācijas robežas.

(2)

Kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas Regulā (ES) Nr. 10/2011 Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Iestāde) ir publicējusi turpmākus zinātniskos atzinumus par konkrētām vielām, kuras drīkst izmantot materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku (MSP), kā arī par iepriekš atļauto vielu pieļaujamo izmantošanu. Turklāt tika konstatētas dažas redakcionālas kļūdas un neskaidrības. Lai nodrošinātu, ka Regula (ES) Nr. 10/2011 atspoguļo Iestādes jaunākos secinājumus un lai novērstu jebkādas šaubas attiecībā uz tās pareizu piemērošanu, regula būtu jāgroza un jālabo.

(3)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2018/831 (3) atļautās Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. punkta 1. tabulā iekļautās vielas 1,2,3,4-tetrahidronaftalēn-2,6-dikarboksilskābes dimetilesteris (MSP viela Nr. 1066 un CAS Nr. 23985-75-3) nosaukumā ir drukas kļūda dokumenta angļu valodas versijā. Tāpēc nepieciešams labot šo ierakstu Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. punkta 1. tabulā.

(4)

Pamatojoties uz labvēlīgu Iestādes zinātnisko atzinumu (4) par vielas [3-(2,3-epoksipropoksi)propil]trimetoksisilāns (MSP viela Nr. 1068, CAS Nr. 2530-83-8) lietošanu par līmvielas sastāvdaļu, lai apstrādātu stiklšķiedras, kas iestrādātas ar stiklšķiedru nostiprinātā plastmasā ar zemu difūzijas koeficientu, tādā kā polietilēntereftalāts (PET), polikarbonāts (PC), polibutilēna tereftalāts (PBTP), termoreaktīvi poliesteri un epoksibisfenola vinilesteris, kas paredzēti vienreizējai un atkārtotai izmantošanai ar ilgstošu uzglabāšanu istabas temperatūrā, īslaicīgā atkārtotā saskarē paaugstinātā vai augstā temperatūrā un visiem pārtikas produktiem, Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. punkta 1. tabulas 5. ailē iekļautā viela ar Regulu (ES) 2018/831 tika atļauta kā piedeva vai polimerizācijas palīgviela. Tā kā šai vielai paredzēts reaģēt ar plastmasas polimēru struktūru un tā var kļūt par tās daļu, šo vielu var uzskatīt par izejmateriālu vai monomēru līmvielu ražošanā, lai apstrādātu stiklšķiedras, kas iestrādātas ar stiklšķiedru nostiprinātā plastmasā ar zemu difūzijas koeficientu, piemēram, polietilēna tereftalātā (PET), polikarbonātā (PC), polibutilēntereftalātā (PBTP), termoreaktīvos poliesteros un epoksibisfenola vinilesterī. Tādēļ ir nepieciešams grozīt šo ierakstu Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. punkta 1. tabulā un šo vielu iekļaut minētās regulas I pielikuma 6. ailē, lai precizētu paredzētos lietojumus.

(5)

Iestāde pieņēma divus labvēlīgus zinātniskos atzinumus (5) (6) par vielas poli((R)-3-hidroksibutirāta-ko-(R)-3-hidroksiheksanoāts) (MSP viela Nr. 1059, CAS numurs 147398-31-0) lietošanu, kas ir mikrobioloģiskā fermentācijā iegūts bioloģiski noārdāms (ko)polimērs, ko izmanto tādu iepakojuma izstrādājumu ražošanā, kas paredzēti saskarei ar veseliem augļiem un dārzeņiem. Šajos divos atzinumos Iestāde secināja, ka šī viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja to izmanto vai nu atsevišķi, vai maisījumos ar citiem polimēriem, kas nonāk saskarē ar (sausu/cietu) pārtiku, kurai Regulas (ES) Nr. 10/2011 III pielikuma 2. tabulā ir norādīts pārtikas aizstājējs E, saskares apstākļos līdz 6 mēnešiem vai ilgāk istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā, ieskaitot piepildīšanu ar karstu saturu un īslaicīgu karsēšanu. Turklāt Iestāde secināja, ka noārdīšanās produkta krotonskābes īpatnējā migrācija nedrīkstētu pārsniegt 0,05 mg/kg pārtikas. Tāpēc šī viela būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot, ka jāievēro šīs specifikācijas.

(6)

Krotonskābe (MSP viela Nr. 467 un CAS Nr. 3724-65-0) ir atļauta kā piedeva vai monomērs tādas plastmasas ražošanā, kas paredzēta saskarei ar pārtikas produktiem. Ar Komisijas Regulu (ES) 2017/752 (7), aizstājot iepriekšējo atbilstības pārbaudi, pamatojoties uz atlieku satura attiecību pret saskarē ar pārtiku esošās virsmas laukumu (QMA), Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. punkta 1. tabulā ierakstā par šo vielu tika noteikta īpatnējā migrācijas robeža 0,05 mg/kg pārtikas. Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 4. tabulā ierakstā par 3-hidroksibutānskābes-3-hidroksipentānskābes kopolimēru (MSP viela Nr. 744, CAS Nr. 80181-31-3) ir iekļauta arī krotonskābes atbilstības pārbaude, pamatojoties uz atlieku satura attiecību pret saskarē ar pārtiku esošās virsmas laukumu, ar robežu 0,05 mg/6 dm2, un būtu jāaizstāj arī ar īpatnējo migrācijas robežu, kas noteikta MSP vielai Nr. 467. Ņemot vērā to, ka viena un tā pati īpatnējā migrācijas robeža krotonskābei ir piemērojama attiecībā uz MSP vielu Nr. 467, Nr. 744 un Nr. 1059, ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 2. tabulā noteikt grupas ierobežojumu krotonskābei attiecībā uz MSP vielu Nr. 467, Nr. 744 un Nr. 1059 un grozīt attiecīgos atsevišķos ierakstus minētā pielikuma 1. un 4. tabulā.

(7)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (8) par vielas dimetilkarbonāta (MSP viela Nr. 1067 un CAS Nr. 616-38-6) izmantošanu par monomēru tādas plastmasas ražošanā, kas paredzēta saskarei ar pārtikas produktiem. Iestāde secināja, ka viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja to izmanto kā komonomēru kopā ar 1,6-heksāndiolu polikarbonāta pirmpolimēra izgatavošanai un ja tā pēc tam reaģē ar 4,4′-metilēnedifenildiizocianātu un dioliem, piemēram, polipropilēnglikolu un 1,4-butāndiolu, lai izveidotu termoplastisku poliuretānu. Šā materiāla izmantošanu vajadzētu vēl vairāk ierobežot, lai tā sastāvā būtu līdz 30 % polikarbonāta pirmpolimēra, un tas būtu jāizmanto tikai vairākkārt lietojamos izstrādājumos, kuri istabas temperatūrā ir īstermiņa saskarē (≤ 30 min) ar pārtikas produktiem, kuriem Regulas (ES) Nr. 10/2011 III pielikuma 2. tabulā ir noteikts pārtikas aizstājējs A un B. Tāpēc viela būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti.

(8)

Iestāde arī norādīja, ka MSP vielu Nr. 1067 var izmantot arī citu polikarbonātu ražošanā vai ar citiem nosacījumiem. Iestāde secināja, ka minētajos gadījumos viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja dimetilkarbonāta migrācija nepārsniedz 0,05 mg/kg pārtikas un polikarbonāta oligomēru ar molekulmasu zem 1 000 Da kopējā migrācija nepārsniedz 0,05 mg/kg pārtikas. Tāpēc vielas izmantošana būtu jāatļauj ar noteikumu, ka minētie ierobežojumi tiek ievēroti.

(9)

Šajā regulā paredzētā MSP vielas Nr. 1067 atļauja citu polikarbonātu ražošanai vai ar citiem nosacījumiem paredz, ka polikarbonāta oligomēru ar molekulmasu zem 1 000 Da kopējā migrācija nepārsniedz 0,05 mg/kg pārtikas. Analītiskās metodes šo oligomēru migrācijas noteikšanai ir sarežģītas. Kompetentajām iestādēm šo metožu apraksts ne vienmēr ir pieejams. Bez apraksta kompetentā iestāde nevar verificēt, vai oligomēru migrācija no materiāla vai izstrādājuma atbilst šo oligomēru migrācijas robežai. Tāpēc, būtu jāpieprasa, lai uzņēmēji, kas laiž tirgū gala izstrādājumu vai materiālu, kas satur minēto vielu, sniegtu metodes aprakstu un kalibrēšanas paraugu, ja metodē tas nepieciešams.

(10)

Iestāde ir pieņēmusi labvēlīgu zinātnisku atzinumu (9) par vielas izobutāna (CAS Nr. 75-28-5, MSP viela Nr. 1069) lietošanu par putošanas līdzekli plastmasai, kas paredzēta saskarei ar pārtikas produktiem. Šajā atzinumā Iestāde secināja, ka šī viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja to izmanto par putošanas līdzekli plastmasai, kas paredzēta saskarei ar pārtiku. Tāpēc būtu jāatļauj vielu izmantot šādā veidā. Savienojumu grupa, ko sauc par “putošanas līdzekļiem”, ietver arī virsmaktīvās vielas, un bieži tos uzskata tikai par virsmaktīvām vielām. Lai nerastos neskaidrības un ievērotu šīs vielas funkciju, ko novērtējusi Iestāde, Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā ierakstā par šo vielu būtu jāizmanto sinonīms “putu veidotājs”.

(11)

Regulas (ES) Nr. 10/2011 III pielikuma 3. tabulā norādīti pārtikas aizstājēji tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu atbilstības pierādīšanai, kuri vēl nav saskarē ar pārtiku, ņemot vērā minētās regulas 12. pantā minēto kopējo migrācijas robežu. Trešajā un ceturtajā rinda rada neskaidrības attiecībā uz to, kuri pārtikas aizstājēji izmantojami norādīto produktu, jo īpaši piena produktu, kopējās migrācijas pārbaudei. Trešā rinda attiecas uz visu veidu ūdeni saturošu pārtiku, spirtu saturošu pārtiku un piena produktiem vispār un paredz pārtikas aizstājēja D1 (50 % etanols) izmantošanu. Ceturtā rinda attiecas uz visu veidu ūdeni saturošu pārtiku, skābu pārtiku, spirtu saturošu pārtiku un piena produktiem un paredz pārtikas aizstājēja D1 un pārtikas aizstājēja B (3 % etiķskābe) izmantošanu. Pārtikas aizstājēju B izmanto skābiem pārtikas produktiem, kam pH mazāks par 4,5, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 10/2011 III pielikuma 2. punktā. Piena produkti ir minēti abās rindās, jo, lai gan pašam pienam ir relatīvi neitrāls pH (pH 6,5–6,8), dažiem pārstrādātiem (fermentētiem vai skābiem) piena produktiem ir skābs pH no 4,0 līdz 4,5. Šo dihotomiju var kļūdaini interpretēt tā, ka skābpiena produkti ir iekļauti arī trešajā rindā, un tāpēc tos var testēt tikai ar pārtikas aizstājēju D1, nevis ar pārtikas aizstājēju B, kā noteikts ceturtajā rindā. Tāpēc ir lietderīgi kliedēt neskaidrības par 3. tabulas trešo un ceturto rindu, precizējot iekļauto piena produktu pH vērtību, par robežvērtību izmantojot pH 4,5.

(12)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 10/2011 I un III pielikums būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

(13)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,