(1)

Regulā (ES) 2017/2394 ir izklāstīti noteikumi par sadarbību starp kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis norīkojušas kā atbildīgās par to Savienības tiesību aktu izpildi, kuri aizsargā patērētāju intereses. Regulā izklāstītie noteikumi ietver noteikumus par savstarpējās palīdzības mehānismu, noteikumus par koordinētu rīcību un noteikumus par brīdinājumu izdošanu gadījumos, kad pastāv iespēja, ka minētie tiesību akti tiek pārkāpti. Dalībvalstīm un Komisijai ir arī tiesības piešķirt pilnvaras citiem subjektiem izdot brīdinājumus (tādā gadījumā tos sauc par “ārējiem brīdinājumiem”).

(2)

Regulas (ES) 2017/2394 35. pantā noteikts, ka Komisija izveido un uztur elektronisku datubāzi visai saziņai starp kompetentajām iestādēm, vienotajiem sadarbības birojiem un Komisiju saskaņā ar minēto regulu. Datubāzei jābūt tieši pieejamai kompetentajām iestādēm, vienotajiem koordinācijas birojiem un Komisijai. Minētās regulas 35. pantā arī noteikts, ka tajā pašā datubāzē glabā un apstrādā informāciju, ko sniedz subjekti, kuri izdod ārējus brīdinājumus, taču šādiem subjektiem nav piekļuves datubāzei. Turklāt, ja Eiropas Banku iestāde, ievērojot minētās Regulas 23. panta 3. punktu, ir aicināta rīkoties kā novērotājs, tai vajadzētu būt iespējai piekļūt elektroniskajai datu bāzei šā konkrētā mērķa nolūkā, lai tā varētu novērot attiecīgos paziņojumus.

(3)

Daudzvalodu Iekšējā tirgus informācijas sistēma (“IMI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (2), varētu būt iedarbīgs rīks, ar kuru īstenot administratīvās sadarbības noteikumus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2017/2394 11.–23. pantā (savstarpējās palīdzības mehānisms un koordinēta rīcība) un 26., 27. un 28. pantā (brīdinājumi, ārējie brīdinājumi un cita informācija, kas ir svarīga pārkāpumu atklāšanai). Attiecīgi Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2212 (3) tika pieņemts ar mērķi minētos administratīvās sadarbības noteikumus iekļaut izmēģinājuma projektā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2012 4. pantu. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka IMI ir sistēma, kas izmantojama elektroniskās datubāzes nodrošināšanai paziņojumiem, kuri veikti saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(4)

IMI nevajadzētu izmantot nekādai citai saziņai starp kompetentajām iestādēm, vienotajiem sadarbības birojiem un Komisiju saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2394 (piemēram, to nevajadzētu izmantot saziņai saistībā ar kontrolreidiem atbilstīgi minētās regulas 29. pantam), jo visus citus paziņojumus var efektīvāk sniegt, izmantojot citus tehniskos līdzekļus.

(5)

Lai samazinātu administratīvo slogu un izvairītos no nevajadzīgas dublēšanas, dalībvalsts kompetentās iestādes, vienotā koordinācijas biroja un subjekta, kas izdod ārējos brīdinājumus, reģistrācija IMI būtu uzskatāma par paziņojumu, ar ko minētā dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju, kuru tai prasīts paziņot, ievērojot minētās regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu. Tas neskar dalībvalstu pienākumu paziņot Komisijai savu norīkoto subjektu identitāti un kontaktinformāciju vai jebkādas turpmākas izmaiņas minētajā informācijā.

(6)

Ar Regulas (ES) 2017/2394 34. pantu kompetentajām iestādēm ir atļauts jebkādu informāciju, dokumentus, secinājumus, pārskatus, apliecinātas kopijas vai ziņas, kas tām paziņotas saskaņā ar minēto regulu, izmantot kā pierādījumus tāpat kā līdzīgus dokumentus, kas iegūti savā dalībvalstī. Šim nolūkam kompetentajām iestādēm, vienotajiem koordinācijas birojiem un Komisijai vajadzētu būt iespējai automātiski izgūt no elektroniskās datu bāzes digitāli apliecinātu to paziņojumu kopsavilkumu, kuri uz tām attiecas.

(7)

Regulas (ES) 2017/2394 13. panta 2. punktā tiek prasīts savstarpējās palīdzības lūgumus nosūtīt dalībvalsts vienotajam sadarbības birojam un noteikts, ka vienotais sadarbības birojs tad ir atbildīgs par lūguma pārsūtīšanu minētās dalībvalsts attiecīgajai kompetentajai iestādei. Šāds koordinēšanas noteikums nepastāv attiecībā uz brīdinājumiem un citu informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar minētās regulas 26., 27. un 28. pantu. Tādēļ, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar minētajiem pantiem nosūtītie brīdinājumi un cita informācija tiek darīta pieejama tikai tām dalībvalsts kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas vai varbūt attiecas konkrētais pārkāpums, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm tās vienotajam sadarbības birojam vai vismaz vienai kompetentai iestādei jāuztic pienākums saņemt saskaņā ar minētajiem pantiem nosūtītos ienākošos paziņojumus un nekavējoties tos nodot minētās dalībvalsts attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Nav nepieciešams noteikt šo pienākumu attiecībā uz ienākošajiem paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2394 15.-23. pantu, jo koordinētas darbības jebkurā gadījumā tiek sāktas, tikai pamatojoties uz brīdinājumiem, kuri izdoti saskaņā ar minētās regulas 26. pantu.

(8)

Regulas (ES) 2017/2394 33. pantā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz tās informācijas izmantošanu un izpaušanu, kas paziņota minētās regulas piemērošanas gaitā, un attiecībā uz dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu. Elektroniskajai datubāzei vajadzētu būt ar funkcionalitāti, kas ļauj kompetentajām iestādēm, vienotajiem koordinācijas birojiem, subjektiem, kas izdod ārējos brīdinājumus, un Komisijai norādīt, vai to sniegtā informācija ir pieejama izpaušanai saskaņā ar minētā panta 3. punktu un nav nepieciešama papildu apspriešanās.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2394 38. panta 1. punktu,