(1)

Apvienotā Karaliste 2019. gada 20. septembrī paziņoja Komisijai, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (turpmāk – “Aģentūra”) un pārējām dalībvalstīm, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 1. punktu tā visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kuru gaisa kuģi Apvienotajā Karalistē lido ne augstāk par 3000 pēdām virs vidējā jūras līmeņa un D klases gaisa telpā, ir piešķīrusi atbrīvojumu no prasībām, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 (2) pielikuma SERA.5005. punkta a) apakšpunktā (Vizuālo lidojumu noteikumi (VFR)). Paziņojumā par atbrīvojumu cita starpā norādīts, ka iepriekšējais, identiskais atbrīvojums, par kuru Komisijai paziņots 2019. gada 17. aprīlī, no 12. septembra tiek atsaukts.

(2)

Iepriekš minētais atbrīvojums ir atļauts, kad gaisa kuģis lido šādos kumulatīvos apstākļos: i) tikai dienas laikā; ii) gaisa kuģa ātrums saskaņā ar tā gaisa ātruma rādītāju nepārsniedz 140 mezglus, lai būtu iespējams pietiekami savlaicīgi pamanīt citus satiksmes dalībniekus un jebkādus šķēršļus un izvairīties no sadursmes; iii) nav mākoņu, un ir redzama zemes vai ūdens virsma, un, ja gaisa kuģis nav helikopters, redzamība lidojumā ir vismaz 5 km, vai, ja gaisa kuģis ir helikopters, redzamība lidojumā ir vismaz 1 500 m.

(3)

Apvienotā Karaliste šo atbrīvojumu ir piešķīrusi, lai atvieglotu drošu pāriešanu uz turpmākajām gaisa telpas prasībām, kā formulēts tās pārskatītajā augsta līmeņa rīcības plānā, un jo īpaši, lai būtu laiks īstenot gaisa satiksmes pakalpojumu procesuālas izmaiņas, kas vajadzīgas, lai droši piemērotu attiecīgās SERA prasības, un apsvērt gaisa telpas modernizāciju. Apvienotā Karaliste iesniedza arī aprakstu par dažādiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas papildina minēto atbrīvojumu.

(4)

Atbrīvojums tika piešķirts laikposmam no 2019. gada 12. septembra līdz 2020. gada 25. martam. Kopš 2014. gada Apvienotā Karaliste ir izdevusi astoņus atbrīvojumus no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 SERA.5005. punkta a) apakšpunkta ar kopējo ilgumu sešdesmit viens mēnesis (3). Pamatojoties uz principu, ka jaunus noteikumus piemēro nekavējoties tādas situācijas sekām, kura radusies, kad spēkā vēl bija iepriekšējie noteikumi, astoņu mēnešu periodi, kas minēti Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 2. punktā, jāaprēķina, ietverot periodus pirms minētās regulas stāšanās spēkā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Aģentūra izvērtēja, vai ir izpildīti minētās regulas 71. panta 1. punkta nosacījumi, un secināja, ka daži no tiem nav izpildīti.

(5)

Komisija piekrīt Aģentūras ieteikumam.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 1. punktu dalībvalsts var piešķirt atbrīvojumu tikai tad, ja tas tiek piešķirts jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas minētā regula, “kad tas steidzami vajadzīgs neparedzamos apstākļos, kas ietekmē minētās personas, vai minēto personu steidzamām darbības vajadzībām”, un ja ir izpildīti visi minētā panta a) līdz d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

(7)

Komisija uzskata, ka atbrīvojums neatbilst nosacījumam par “steidzamām darbības vajadzībām”. Šo secinājumu apstiprina tāda paša veida atbrīvojuma atkārtota izdošana kopš 2014. gada 13. novembra. Atbrīvojuma nepārtraukta atkārtošana norāda, ka tā ilgums nav ierobežots, un pierāda, ka faktiskais mērķis ir saglabāt atkāpi no SERA.5005. punkta a) apakšpunkta ilgtermiņā, nevis risināt konkrētu tādas personas steidzamu darbības vajadzību, uz kuru šie noteikumi attiecas. Turklāt šo secinājumu nemaina fakts, ka Apvienotā Karaliste savā paziņojumā norādījusi, ka tā nav noteikusi minimālo attālumu no mākoņiem D klases gaisa telpā, un deklarējusi, ka rīkosies, lai ilgtermiņā izpildītu Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisijai nav nepieciešams izvērtēt, vai ir ievēroti Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta nosacījumi. Tomēr Komisija atzīmē turpmāk izklāstīto.

(9)

Komisija uzskata, ka atbrīvojums neatbilst Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, jo vajadzības, kas izraisa minēto atbrīvojumu, var pienācīgi risināt ar citiem līdzekļiem, kas atbilst minētajai regulai. Faktiski, neraugoties uz Apvienotās Karalistes apgalvojumiem, Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 ļauj pienācīgi apmierināt vajadzības bez atbrīvojuma piešķiršanas. Saskaņā ar minēto regulu lidojumus var veikt kā “speciālos VFR lidojumus”, kā noteikts SERA.5010. punktā (Speciālie VFR gaisa satiksmes vadības zonās), kurus gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Ja konkrētas klases gaisa telpā ir nepieciešams uzņemt darbības, kas saderīgas ar mazāk ierobežojošu klasi, kā alternatīvu var apsvērt šādus risinājumus: pārklasificēt attiecīgo gaisa telpu vai modificēt attiecīgās gaisa telpas apjomu, nosakot gaisa telpas ierobežojumus vai rezervējot gaisa telpu, vai nosakot mazāk ierobežojošas klases gaisa telpas apakštelpas (piemēram, koridorus), kā noteikts SERA.6001. punkta a) apakšpunktā.

(10)

Visbeidzot, šis atbrīvojums neatbilst drošības prasībām un Regulas (ES) 2018/1139 pamatprasībām. Šeit Komisija atsaucas uz savu iepriekšējo lēmumu (11.–13. apsvērums) par atbrīvojumu no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. punkta a) apakšpunkta (4).

(11)

Tāpēc 2019. gada 17. aprīlī paziņotā atbrīvojuma īstenošana negatīvi ietekmē drošības līmeni, un atbrīvojums neatbilst Regulas (ES) 2018/1139 vispārējiem drošības mērķiem.

(12)

Komisija norāda arī, ka saskaņā ar Komisijas iepriekšējo lēmumu par atbrīvojumu no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. punkta a) apakšpunkta (5) Apvienotajai Karalistei atbrīvojums bija jāatceļ, nevis jāpagarina tā piemērošanas termiņš, kā tā ir izdarījusi.

(13)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. Saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi valstij, kura izstājas, vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt. Šis laikposms ir ticis pagarināts trīs reizes, pēdējo reizi ar Eiropadomes Lēmumu (ES) 2019/1810 (6), ar kuru to pagarināja vēlākais līdz 2020. gada 31. janvārim.

(14)

Padome 2019. gada 11. janvārī ar Lēmumu (ES) 2019/274 (7) , pilnvaroja parakstīt izstāšanās līgumu, par kuru 2018. gada 14. novembrī tika panākta vienošanās sarunu vedēju līmenī. Savienība apstiprināja, ka tā ir gatava to ātri parakstīt un noslēgt, ja Apvienotās Karalistes Parlaments apstiprinātu minēto izstāšanās līgumu. Izstāšanās līguma (8) ceturtajā daļā ir paredzēts pārejas periods, kas sākas līguma spēkā stāšanās dienā; tā laikā Savienības tiesību akti tiks piemēroti Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, kā noteikts minētajā līgumā.

(15)

Jebkurā gadījumā šo lēmumu piemēro tikai tik ilgi, kamēr Savienības tiesību akti tiek piemēroti Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā,