(1)

Direktīva 2008/98/EK dalībvalstīm nosaka pienākumu atkritumu rašanās novēršanas programmās iekļaut pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un monitorēt un novērtēt pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, pēc vienotas metodikas mērot pārtikas atkritumu līmeņus. Komisijai šī vienotā metodika jāiedibina un minimālās kvalitātes prasības attiecībā uz pārtikas atkritumu daudzuma vienveidīgu mērīšanu jānosaka, pamatojoties uz ES Pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu apsaimniekošanas platformas darba rezultātiem

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2) noteiktā “pārtikas” definīcija, aptver pārtiku kopumā, visā pārtikas piegādes ķēdē no ražošanas līdz pat patēriņam. Pārtikā ietilpst arī tādas neēdamas daļas, kas pārtikas ražošanas brīdī nav atdalītas no ēdamajām daļām, kā, piemēram, lietošanai cilvēka pārtikā paredzētā gaļā esošie kauli. Tātad pārtikas atkritumos var būt elementi, kuros ir pārtikas daļas, ko paredzēts lietot uzturā, un pārtikas daļas, ko nav paredzēts lietot uzturā.

(3)

Pārtikas atkritumos neietilpst tādi zudumi tajos pārtikas piegādes ķēdes posmos, kuros noteikti produkti vēl nav kļuvuši par Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā definēto pārtiku, kā, piemēram, vēl nenovākti ēdami augi. Turklāt tajos neietilpst pārtikas ražošanas blakusprodukti, kas atbilst Direktīvas 2008/98/EK 5. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, jo šādi blakusprodukti nav atkritumi.

(4)

No pārtikas atkritumu rašanās jāizvairās un tā jāsamazina visā pārtikas piegādes ķēdē. Tā kā pārtikas piegādes ķēdes dažādajos posmos pārtikas atkritumu veidi un apstākļi, kas veicina pārtikas atkritumu rašanos, būtiski atšķiras, pārtikas atkritumi katrā posmā būtu jāmēra atsevišķi.

(5)

Pārtikas atkritumi uz dažādajiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem būtu jāattiecina saskaņā ar kopējo saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (3) izveidota kā “NACE 2. redakcija” Ja nav piemērotas NACE 2. red. klasifikācijas, tie jāattiecina uz “mājsaimniecībām”, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2150/2002 (4) I pielikuma 8. iedaļas 1.2. punktu.

(6)

Lai gan Komisijas Lēmums 2000/532/EK (5), ar kuru izveidots Eiropas atkritumu saraksts, nedod iespēju vienmēr precīzi identificēt pārtikas atkritumus, valstu iestādes to var izmantot par vadlīnijām pārtikas atkritumu mērīšanas sakarā.

(7)

Direktīvas 2008/98/EK 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētie lauksaimniecībā izmantojamie materiāli un tās pašas direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no minētās direktīvas tvēruma ir izslēgti un tāpēc pārtikas atkritumu daudzuma mērīšana uz tiem nebūtu jāattiecina.

(8)

Lai metodika būtu praktiski piemērojama un lai slogs, kas izriet no uzraudzības, būtu samērīgs un pamatots, dažas atkritumu plūsmas, kurās pārtikas atkritumus iekļaut nav paredzēts vai kurās tos iekļauj niecīgā daudzumā, nevajadzētu mērīt kā pārtikas atkritumus.

(9)

Lai pārtikas atkritumu daudzumu varētu izmērīt precīzāk, no pārtikas atkritumu masas, ciktāl tas iespējams, būtu jāatskaita nepārtikas materiāli, kas sajaukti kopā ar pārtikas atkritumiem (piemēram, augsne vai iepakojums).

(10)

Vairāku veidu pārtiku parasti izlej kā notekūdeņus vai kopā ar tiem, piemēram, pudelēs pildītu dzeramo ūdeni un minerālūdeni, dzērienus un citus šķidrumus. Pagaidām tādu atkritumu mērīšanai nav metožu, kas nodrošinātu pietiekamu ticamības līmeni un paziņoto datu salīdzināmību. Tāpēc tāda veida atkritumi nebūtu jāmēra kā pārtikas atkritumi. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi ziņot par šādiem pārtikas veidiem.

(11)

Kaut no Direktīvas 2008/98/EK tvēruma ir izslēgtas 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās vielas, kuras paredzēts izmantot par barības sastāvdaļām un kuras tāpēc nebūtu jāmēra kā pārtikas atkritumi, lai izprastu ar pārtiku saistītās materiālu plūsmas, svarīga nozīme ir informācijai par pārtiku, kas sākotnēji paredzēta lietošanai pārtikā, bet pēc tam novirzīta dzīvnieku barībai (ieskaitot Komisijas Regulas (ES) Nr. 68/2013 (6) pielikuma A daļas 3. punktā definētos agrākos pārtikas produktus), jo šāda informācija var noderēt speciālas pārtikas atkritumu rašanās novēršanas politikas plānošanā. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi un vienveidīgi paziņot šo informāciju.

(12)

Lai varētu precīzi norādīt pārtikas atkritumu daudzumu, kas rodas katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, dalībvalstīm pārtikas atkritumu daudzums būtu detalizēti jāizmēra. Šāda detalizēta mērīšana būtu jāveic regulāri katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā un vismaz reizi četros gados.

(13)

Uz Direktīvas 2008/98/EK 37. panta 3. punkta pamata dalībvalstīm katru gadu jāziņo par pārtikas atkritumu daudzumu. Lai nodrošinātu samērīgumu un samazinātu administratīvo slogu, šo ikgadējo ziņojumu vajadzībām būtu jānodrošina dalībvalstīm klāsts ar pārtikas atkritumu mērīšanas metodēm, tostarp pašreizējā analīze par pārtikas atkritumu rašanos, jauni īpaši pētījumi par pārtikas atkritumiem, kā arī dati, kas ievākti atkritumu statistikas vajadzībām vai sakarā ar pienākumu ziņot par atkritumiem, un citi sociālekonomiski dati, vai šo risinājumu kombinācija. Cik vien iespējams, būtu jāizmanto vispāratzīti datu avoti, piemēram, Eiropas statistikas sistēma.

(14)

Lai speciālas pārtikas atkritumu rašanās novēršanas politikas kontekstā nodrošinātu, ka materiālu plūsmu monitorēšana pārtikas piegādes ķēdē notiek vienveidīgi, būtu jānodrošina, ka dalībvalstis, kas nolemj pārtikas atkritumus mērīt detalizētāk vai mērījumu tvērumu paplašināt, lai tas aptvertu radniecīgas materiālu plūsmas, to var darīt vienveidīgi.

(15)

Lai paziņotos datus būtu iespējams verificēt un mērīšanas metodes pilnveidot un lai būtu nodrošināta šo metožu salīdzināmība, dalībvalstīm par mērīšanas metodēm un ievākto datu kvalitāti būtu jāsniedz papildu informācija.