(1)

2018. gada 7. decembrīHrvatska pošta (“Horvātijas pasts”, turpmāk tekstā – “pieprasījuma iesniedzējs”) e-pasta vēstulē Komisijai iesniedza pieprasījumu (2) (turpmāk tekstā – “pieprasījums”) uz Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 1. punkta pamata. Saskaņā ar minētās direktīvas 35. panta 2. punktu Komisija 2019. gada 7. februārī ar e-pasta vēstuli par to informēja Horvātiju. Horvātija 2019. gada 26. februārī ar e-pasta vēstuli atbildēja. 2019. gada 16. maijā Komisija pieprasījuma iesniedzējam pieprasīja papildu informāciju, un 2019. gada 17. maijā un 21. maijā tika saņemtas pieprasījuma iesniedzēja atbildes. Turklāt 2019. gada 24. maijā Komisija Horvātijas iestādēm pieprasīja papildu informāciju, atbildēšanai norādot termiņu 2019. gada 31. maijs, bet Horvātijas iestāžu atbilde tika saņemta 2019. gada 11. jūnijā.

(2)

Pieprasījums attiecas uz noteiktiem pasta pakalpojumiem, kā arī noteiktiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi; šie pakalpojumi ir Direktīvas 2014/25/ES 13. panta 1. punktā minētie pakalpojumi, un Horvātijas teritorijā tos sniedz pieprasījuma iesniedzējs. Attiecīgie pakalpojumi pieprasījumā aprakstīti šādi:

Pasta pakalpojumi:

Pēdējā kategorija attiecas uz citiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi, proti, uz neadresētu drukātu reklāmas, mārketinga vai publicitātes materiālu masveida izplatīšanu iekšzemes tirgū.

(3)

Pieprasījumam nav pievienota argumentēta un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga nacionāla iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgās darbības un kura saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 2. un 3. punktu būtu attiecībā uz attiecīgajām darbībām rūpīgi izanalizējusi minētā panta 1. punkta piemērošanas nosacījumu. Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES IV pielikuma 1. punktu Komisijai Īstenošanas lēmums par pieprasījumu jāpieņem 105 darbdienu laikā. Sākotnējais termiņš ir 2019. gada 23. maijs (3). Komisija ar pieprasījuma iesniedzēja piekrišanu šo termiņu paildzināja līdz 2019. gada 4. jūlijam, un saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES IV pielikuma otro daļu tas pēc tam ir vēl paildzināts līdz 2019. gada 12. jūlijam.

(4)

2019. gada 13. jūnijā pieprasījuma iesniedzējs šo pieprasījumu, ciktāl tas attiecas uz preses un laikrakstu, žurnālu un grāmatu piegādi klientiem iekšzemes tirgū, atsauca. Izņemot iepriekš minēto, attiecībā uz pārējiem 2. apsvērumā minētajiem pakalpojumiem pieprasījums palika spēkā.

(5)

Izņemot darbības, kurām uz Direktīvas 2014/25/ES 34. panta pamata piemērojams izņēmums, minētā direktīva attiecas uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar pasta pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kuri nav pasta pakalpojumi, ja vien šos pakalpojumus sniedz uzņēmums, kas sniedz arī pasta pakalpojumus Direktīvas 2014/25/ES izpratnē.

(6)

Direktīva 2014/25/ES nosaka, ka uz līgumiem, uz kā pamata ir iespējams veikt tādu darbību, uz kuru šī direktīva attiecas, šo direktīvu neattiecina tad, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, šī darbība tirgos, kam piekļuve nav ierobežota, ir tieši pakļauta konkurencei. Tiešu pakļautību konkurencei izvērtē, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kuru vidū var būt attiecīgo produktu vai pakalpojumu īpašības, tas, vai pastāv alternatīvi produkti vai pakalpojumi, kurus piedāvājuma vai pieprasījuma pusē uzskata par aizstājamiem, cenas, un tas, vai faktiski vai potenciāli ir vairāk nekā viens aplūkojamo produktu vai pakalpojumu piegādātājs vai sniedzējs.

(7)

Piekļuvi kādam tirgum uzskata par neierobežotu, ja konkrētā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Savienības tiesību aktus par konkrētās nozares vai tās daļas atvēršanu konkurencei. Attiecīgie tiesību akti ir norādīti sarakstā Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā, un attiecībā uz pasta nozari to vidū ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/67/EK (4).

(8)

Kā Horvātija to apstiprinājusi (5) un kā liecina Komisijai pieejamā informācija, Horvātija Direktīvu 97/67/EK ir īstenojusi (6) un piemēro. Tātad tiek uzskatīts, ka piekļuve relevantajam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 3. punktu ir neierobežota.

(9)

Tiešā pakļautība konkurencei būtu jāizvērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirošs. Viens no kritērijiem, kas būtu jāņem vērā to tirgu sakarā, uz kuriem attiecas šis lēmums, ir galveno operatoru tirgus daļa konkrētajā tirgū. Uz dažādajām darbībām, uz kurām attiecas pieprasījums, attiecas atšķirīgi noteikumi, tāpēc konkurence būtu jāanalizē, ņemot vērā, ka relevantajos tirgos situācija atšķiras.

(10)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu un citas Savienības tiesību aktu jomas. Konkrētāk, kritēriji un metodika, ko izmanto, lai novērtētu saskari ar tiešu konkurenci saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu, ne vienmēr ir tie paši, ko izmanto, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (7). To ir apstiprinājusi Vispārējā tiesa (8).

(11)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai pieprasījumā minētās darbības (tirgos, kuriem Direktīvas 2014/25/ES 34. panta izpratnē piekļuve nav ierobežota) ir pakļautas tādam konkurences līmenim, kas nodrošinās, ka arī tad, ja nav ieviesta Direktīvā 2014/25/ES noteikto detalizēto iepirkuma noteikumu disciplīna, iepirkums to attiecīgo darbību vajadzībām, uz kurām attiecas pieprasījums, tiks īstenots pārredzami un nediskriminējoši, balstoties uz kritērijiem, kas pircējiem dod iespēju atpazīt kopumā ekonomiski visizdevīgāko risinājumu.

(12)

Šajā sakarā ir svarīgi pieminēt, ka ne uz visiem attiecīgo tirgu dalībniekiem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi. Tāpēc uzņēmumiem, uz kuriem šie noteikumi neattiecas, darbojoties minētajos tirgos, parasti būtu iespēja radīt konkurences spiedienu operatoriem, uz kuriem publiskā iepirkuma noteikumi attiecas (9).

(13)

Agrākos lēmumos (10) Komisija ir konstatējusi, ka pasta piegādes pakalpojumu tirgu var sadalīt eksprespasta un standarta (dēvēta arī par vēlāku piegādi) pakalpojumu segmentā. Šādā segmentācijā ņemts vērā, ka eksprespasta pakalpojumi kopumā ir ātrāki un uzticamāki nekā standarta pakalpojumi, ka katram no šiem pakalpojumiem nepieciešama atšķirīga infrastruktūra un ka eksprespasta pakalpojumi ietver tādu papildu pievienoto vērtību kā izsekošanas un identificēšanas pakalpojumu elementi, kā arī parasti ir dārgāki.

(14)

Par iekšzemes un starptautisko paku sūtījumu piegādes pakalpojumu atšķirību Komisija ir lēmusi jau agrāk (11). Komisija pauda uzskatu, ka uzņēmumi, kas ekspluatē nacionālus izplatīšanas tīklus, sniedz iekšzemes paku piegādes pakalpojumus, savukārt starptautiska paku piegāde nozīmē to, ka pakas savāc pārvadāšanai uz ārzemēm un piegādei tur.

(15)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka attiecībā uz paku ekspressūtījumu piegādes pakalpojumiem relevantie produktu tirgi atbilst diviem šā pieprasījuma aptvertajiem paku pasta pakalpojumu veidiem, kas ir izklāstīti 2. apsvēruma a) un b) punktā. Šāda pieeja atbilst Komisijas līdzšinējai praksei.

(16)

Balstoties uz 13., 14. un 15. apsvērumu, – kas attiecas uz novērtēšanu, kuru izdara uz šā lēmuma pamata un neskarot konkurences tiesību aktus, var uzskatīt, ka attiecībā uz paku ekspressūtījumu piegādes pakalpojumiem relevantie produktu tirgi ir iekšzemes paku ekspressūtījumu piegādes pakalpojumu tirgus un starptautiskais paku ekspressūtījumu piegādes tirgus.

(17)

Kas attiecas uz ģeogrāfisko tirgu, Komisija agrākajā praksē (12) uzskatīja, ka, neraugoties uz iekšzemes un starptautisko ekspressūtījumu piegādes pakalpojumu atšķirību, paku ekspressūtījumu piegādes pakalpojumi pēc tvēruma ir nacionāli. Pieprasījuma iesniedzēja nostāja atbilst Komisijas praksei.

(18)

Pieprasījuma iesniedzējs Horvātijā sniedz gan iekšzemes, gan starptautiskus paku sūtījumu piegādes pakalpojumus.

(19)

Tā kā nekas neliecina, ka ģeogrāfiskā tirgus tvērums varētu atšķirties, uz šā lēmuma pamata veiktā novērtēšanā un neskarot konkurences tiesību aktus, var uzskatīt, ka iekšzemes un starptautisko paku ekspressūtījumu piegādes pakalpojumu ģeogrāfiskais tvērums ir Horvātijas teritorija.

(20)

Attiecībā uz novērtējumu par to, vai darbība ir tieši pakļauta konkurencei, var konstatēt, ka ir vairāk nekā 20 operatoru (13), kas darbojas iekšzemes paku ekspressūtījumu piegādes pakalpojumu jomā, ieskaitot tādus starptautiskus operatorus kā DHL un GLS. Pēc pieejamās informācijas, pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa šajā segmentā pēc apjoma (14) 2015. gadā bija […] % (15), 2016. gadā […] % un 2017. gadā […] %, savukārt pēc vērtības (16) – 2015. gadā […] %, 2016. gadā […] % un 2017. gadā […] %.

(21)

Pieprasījuma iesniedzēja konkurentu tirgus daļas ir salīdzināmas ar pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļām. Lielāko konkurentu tirgus daļas vērtības izteiksmē (17) ir šādas: DHL 2015. gadā […] %, 2016. gadā […] % un 2017. gadā […] %; Overseas 2015. gadā […] %, 2016. gadā […] % un 2017. gadā […] %; un GLS 2015. gadā […] % un 2016. un 2017. gadā […] % (18).

(22)

Kas attiecas uz ieiešanu tirgū pēdējo piecu gadu laikā, Komisija norāda, ka šajā tirgū ir ienākuši jauni operatori: Cash on Delivery Express, Gebruder Weiss, Orbis Express un Schenker (19).

(23)

Horvātijas Tīklu nozaru regulators norādīja (20), ka pasta pakalpojumi, kuri saistīti ar paku ekspressūtījumiem iekšzemes un starptautiskajā apritē, tiek sniegti pēc konkurences principa un ka pieprasījuma iesniedzējs šos pakalpojumus Horvātijas teritorijā sniedz konkurences apstākļos.

(24)

Šajā lēmumā un neskarot konkurences tiesību aktus, 20., 21., 22. un 23. apsvērumā aprakstītie faktori būtu jāuzskata par liecībām, ka minētā darbība Horvātijā notiek konkurences apstākļos. No tā izriet: Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā aprakstītie nosacījumi ir izpildīti, tāpēc būtu jānosaka, ka līgumiem, kas paredzēti tam, lai šo darbību varētu īstenot Horvātijā, Direktīva 2014/25/ES netiek piemērota.

(25)

Starptautisko paku ekspressūtījumu piegādes pakalpojumu jomā patlaban darbojas vairāk nekā 20 operatori (21), ieskaitot tādus starptautiskus tirgus operatorus kā DHL un DPD. Pēc pieejamās informācijas, pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa šajā segmentā pēc apjoma (22) 2015. gadā bija […] %, 2016. gadā […] % un 2017. gadā […] %, savukārt pēc vērtības (23) – 2015. gadā […] %, 2016. gadā […] % un 2017. gadā […] %.

(26)

Pieprasījuma iesniedzējs nav viens no trim vadošajiem tirgus operatoriem šajā tirgus segmentā. Pirmajam tirgus operatoram DHL tirgus daļa pēc vērtības (24) 2015. gadā bija […] %, 2016. gadā […] %, savukārt 2017. gadā – […] %. DPD tirgus daļa 2015. gadā bija […] %, 2016. gadā […] %, bet 2017. gadā – […] %. Overseas 2015., 2016. un 2017. gadā bija stabila tirgus daļa […] % (25).

(27)

Kas attiecas uz ieiešanu tirgū pēdējo piecu gadu laikā, Komisija norāda, ka šajā tirgū ir ienākuši jauni operatori: Cash on Delivery Express, Gebruder Weiss, Orbis Express un Schenker (26).

(28)

Horvātijas Tīklu nozares regulators norādīja (27), ka pasta pakalpojumi, kuri saistīti ar paku ekspressūtījumiem iekšzemes un starptautiskajā apritē, tiek sniegti pēc konkurences principa un ka pieprasījuma iesniedzējs šos pakalpojumus Horvātijas teritorijā sniedz konkurences apstākļos.

(29)

Šajā lēmumā un neskarot konkurences tiesību aktus, 25., 26., 27. un 28. apsvērumā aprakstītie faktori būtu jāuzskata par liecībām, ka minētā darbība Horvātijā notiek konkurences apstākļos. Tātad, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, būtu jānosaka, ka Direktīva 2014/25/ES neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt šo darbību Horvātijā.

(30)

Neadresētiem reklāmas pasta sūtījumiem raksturīgs tas, ka nav konkrētas galamērķa adreses, kurā būtu atsevišķi norādīts galīgais adresāts. Tas ir nepasūtīts reklāmas pasts, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (piemēram, vienāds svars un formāts, saturs un izskats) un ir paredzēts izplatīšanai kādai saņēmēju grupai.

(31)

Komisija jau iepriekš ir atzinusi, ka pasta piegādes pakalpojumu tirgus var būt segmentēts adresētu sūtījumu tirgos un neadresētu sūtījumu tirgos (28). Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka šajā gadījumā relevantais produktu tirgus ir neadresētu pasta sūtījumu tirgus.

(32)

Balstoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un ņemot vērā Komisijas pašreizējo praksi, šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību aktus, relevantais produktu tirgus ir ar iekšzemes neadresētu pasta sūtījumu piegādi saistītu pakalpojumu tirgus.

(33)

Attiecībā uz novērtējumu par to, vai darbība ir pakļauta tiešai konkurencei, var konstatēt, ka lielākais operators tirgū ir Weber Escal, kura tirgus daļa pēc vērtības no 2014. līdz 2017. gadam pārsniedz […] % (29). Pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa pēc vērtības 2015. gadā bija […] %, 2016. gadā […] % un 2017. gadā […] % (30), savukārt pēc apjoma – 2015. gadā […] %, 2016. gadā […] % un 2017. gadā […] % (31).

(34)

Šā lēmuma vajadzībām, neskarot konkurences tiesību aktus, 33. apsvērumā norādītie faktori būtu jāuzskata par norādi par to, ka šī darbība Horvātijā notiek konkurences apstākļos. Tātad, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, būtu jānosaka, ka uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt šo darbību Horvātijā, Direktīva 2014/25/ES neattiecas.

(35)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2018. gada decembra līdz 2019. gada jūnijam, kura atspoguļota Pieprasījuma iesniedzēja, Horvātijas Tīklu nozaru regulatora un Horvātijas Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas iesniegtajā informācijā. Ja, krasi mainoties juridiskajai vai faktiskajai situācijai, Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērošanas nosacījumi vairs netiek izpildīti, to var pārskatīt,