(1)

Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izvirzītos mērķus panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā un jo sevišķi tam, lai atbalstītu kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī lai veicinātu tādus darba tirgus, kas reaģē uz pārmaiņām ekonomikā.

(2)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās, makroekonomiskās un strukturālās politikas jomās. Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas izklāstītas Padomes Lēmuma (ES) 2018/1215 (4) pielikumā (“nodarbinātības pamatnostādnes”), kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas izklāstītas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184 (5), veido integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai (“integrētās pamatnostādnes”). Tajās, ņemot vērā dalībvalstu savstarpējo atkarību, jānosaka, kā dalībvalstīs un Savienībā šī politika īstenojama. Koordinēto Savienības un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jānonāk pie atbilstoša vispārēju ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam savukārt būtu jārada tieša pozitīva ietekme.

(3)

Eiropas pusgads dažādus instrumentus apvieno visaptverošā satvarā integrētai daudzpusējai ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzībai, un tā mērķis ir sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus, tostarp mērķus, kas attiecas uz nodarbinātības, izglītības un nabadzības mazināšanu un ir noteikti Padomes Lēmumā 2010/707/ES (6). Sekmējot politikas mērķus stimulēt investīcijas, veikt strukturālas reformas un nodrošināt atbildīgu fiskālo politiku, Eiropas pusgads kopš 2015. gada ir ticis pastāvīgi stiprināts un optimizēts. Īpaši stiprināta ir tā nodarbinātības un sociālā ievirze, un tika padziļināts dialogs ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

(4)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada novembrī parakstīja Iestāžu kopīgu proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā izklāstīti 20 principi un tiesības, kas atbalstīs labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmas. Eiropas sociālo tiesību pīlārs veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, veicinās reformas valstu līmenī un rādīs virzienu konverģences atjaunošanai visā Savienībā.

(5)

Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu Padomes sagatavotiem konkrētām dalībvalstīm adresētiem ieteikumiem. Dalībvalstīm būtu visaptveroši jāizmanto Eiropas Sociālais fonds un citi Savienības fondi nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanā. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir paredzētas dalībvalstīm un Savienībai, nodarbinātības pamatnostādnes būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbā cieši iesaistot arī valstu parlamentus, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

(6)

Nodarbinātības komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai saskaņā ar attiecīgām LESD paredzētām pilnvarām būtu jāpārrauga, kā attiecīgā politika, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes, tiek īstenota. Šīm komitejām un citām ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanā iesaistītajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām būtu cieši jāsadarbojas. Būtu jāuztur politikas dialogs starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātības pamatnostādnēm.

(7)

Ir notikusi apspriešanās ar Sociālās aizsardzības komiteju.

(8)

Lai koncentrētos uz nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu, nodarbinātības pamatnostādnēm būtu jāpaliek nemainīgām. Pēc darba tirgu norišu un sociālās situācijas izvērtējuma kopš nodarbinātības pamatnostādņu pieņemšanas 2018. gadā, ir konstatēts, ka to atjaunināšana nav vajadzīga. Iemesli nodarbinātības pamatnostādņu pieņemšanai 2018. gadā arvien ir spēkā, tāpēc minētajām pamatnostādnēm būtu jāpaliek spēkā,