(1)

Slovākija 2016. gada 12. maija vēstulē paziņoja Komisijai par reģionālo ieguldījumu atbalstu 125 046 543 EUR apmērā tiešas dotācijas veidā par labu Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. (“atbalsta saņēmējs”), kura piešķiršana ir jāapstiprina Komisijai. Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. ir Jaguar Land Rover Group (2) (“JLR”) daļa.

(2)

Komisija 2017. gada 24. maija vēstulē (“lēmums par procedūras sākšanu”) informēja Slovākiju par savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz paziņoto valsts atbalstu un iespējamu papildu valsts atbalstu, par kuru netika paziņots, un aicināja Slovākiju iesniegt savas piezīmes viena mēneša laikā.

(3)

Slovākijas iestādes 2017. gada 20. jūlija vēstulē iesniedza savas piezīmes par Komisijas lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) tika publicēts 2017. gada 8. decembrī. Komisija aicināja citas ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes viena mēneša laikā.

(5)

Komisija no citām ieinteresētajām personām saņēma vienu piezīmi, – to 2017. gada 19. decembrī iesniedza JLR. Komisija 2018. gada 17. janvārī pārsūtīja minēto piezīmi Slovākijai. Slovākijas piezīmes par JLR iesniegto informāciju tika reģistrētas 2018. gada 5. februārī.

(6)

Komisija 2018. gada 9. un 23. februārī nosūtīja Slovākijai informācijas pieprasījumus, uz tiem Slovākija atbildēja 2018. gada 9. martā un 12. un 18. aprīlī. Komisija 2018. gada 11. jūnijā nosūtīja Slovākijai vēl vienu informācijas pieprasījumu, uz to Slovākija atbildēja 2018. gada 3. jūlijā.

(7)

Komisijas dienestu un Slovākijas iestāžu pārstāvji tikās 2017. gada 10. oktobrī un 27. novembrī un 2018. gada 1. martā.

(8)

Komisija saņēma no JLR vēstuli, kas bija datēta ar 2018. gada 14. maiju, un atbildēja uz to 2018. gada 22. maija vēstulē. Komisija 2018. gada 2. jūlijā saņēma papildu informāciju no JLR.

(9)

Slovākija 2018. gada 3. jūlija vēstulē piekrita, ka šis lēmums tiks pieņemts un paziņots Slovākijai angļu valodā.

(10)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas gan par paziņotā atbalsta saderību, gan par iespējamu papildu atbalstu, par kuru nebija paziņots. Ņemot vērā to, ka iespējamais papildu atbalsts, par kuru nebija paziņots, varēja ietekmēt paziņotā atbalsta saderību un jo īpaši tā samērīgumu, kā arī varēja radīt acīmredzamu negatīvu ietekmi, Komisija šajā lēmumā vispirms vērtē to, vai bija papildu atbalsts, par kuru nebija paziņots. Šis novērtējums ir ļoti svarīgs, lai varētu noteikt saderības novērtējuma tvērumu.

(11)

Slovākijas iestādes plānoja veicināt reģionālo attīstību, sniedzot reģionālu atbalstu liela uzņēmuma JLR ieguldījumiem nolūkā uzbūvēt un aprīkot augstākās kvalitātes alumīnija transportlīdzekļu ražotni Nitrā, kas atrodas Nitras reģionā Slovākijā – apgabalā, kurš ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu ar standarta reģionālā atbalsta robežvērtību 25 % apmērā saskaņā ar Slovākijas reģionālā atbalsta plānu, kas piemērojams laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim (4).

(12)

Minētā ieguldījumu projekta ierosināto attiecināmo ieguldījumu izmaksu nominālvērtība ir 1 406 621 000 EUR (1 369 295 298 EUR pašreizējā vērtībā (5)), un tā mērķis ir izveidot jaunu automobiļu izgatavotājrūpnīcu, kuras jauda būtu 150 000 D segmenta premium sporta apvidus automobiļu ražošana gadā (6). Ieguldījumus sāka veikt 2015. gada decembrī, un tie tiks pabeigti 2020. gadā. Ieguldījumi tiek veikti celtniecības posmā esošā industriālajā parkā, Nitras Stratēģiskajā parkā (NSP), uz zemes, kas NSP izveides dienā, 2015. gada 8. jūlijā, joprojām lielākoties bija privātpersonai piederoša lauksaimniecības zeme. Paredzams, ka saistībā ar šā projekta īstenošanu tiks izveidotas 2 834 jaunas tiešās darbvietas.

(13)

Paziņotā ieguldījumu projekta tvērums, kāds tika ierosināts Slovākijas iestādēm oficiālajā atbalsta pieteikumā 2015. gada 24. novembrī, attiecas uz ražošanas jaudu 150 000 transportlīdzekļu gadā. Ieguldījumu projekta tvērums, kāds tika sākotnēji ierosināts JLR atbalsta pieteikuma projektā, kas tika iesniegts Slovākijas iestādēm 2015. gada 25. jūnijā, attiecās uz ieguldījumiem ar gada ražošanas jaudu 300 000 transportlīdzekļu, kas būtu jāīsteno divos posmos, ietverot divu papildu modeļu ražošanu, par ko vēl bija jāpieņem lēmums. Slovākija paskaidroja, ka 2015. gada rudenī JLR nolēma samazināt projekta sākotnējo tvērumu līdz rūpnīcai ar paziņoto ražošanas jaudu 150 000 transportlīdzekļu gadā. Tajā laikā vēl nebija zināms, kādu izstrādājumu rūpnīcā ražos 2. posmā, un vēl nebija pieņemtas saistības par plānoto ieguldījumu izvēršanu 2. posmā.

(14)

Valsts atbalsta saņēmējs ir uzņēmums Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. Kā paskaidrots lēmumā par procedūras sākšanu, 85 % Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. pieder Jaguar Land Rover Limited un 15 % pieder Jaguar Land Rover Holdings Limited. 100 % Jaguar Land Rover Limited pieder Jaguar Land Rover Holdings Limited, kur 100 % pieder Jaguar Land Rover Automotive plc. Jaguar Land Rover Automotive plc tiešais mātesuzņēmums ir Tata Motors Limited India (“Tata Motors”). Tata Motors galvenā saimnieciskā darbība ir pasažieru transportlīdzekļu, komerciālo transportlīdzekļu, autobusu un vagonu ražošana. Šajā lēmumā JLR neietver Tata Motors.

(15)

Slovākijas iestādes apstiprināja un iesniedza informāciju, pamatojoties uz kuru Komisija pārbaudīja, vai JLR un tā mātesuzņēmums Tata Motors nav grūtībās nonākuši uzņēmumi Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7) izpratnē.

(16)

Paziņotā tiešā dotācija, kuras nominālvērtība ir 129 812 750 EUR, bet pašreizējā vērtība 125 046 543 EUR (8), attiecas uz 12. apsvērumā minētajiem attiecināmajiem izdevumiem, kuru pašreizējā vērtība ir 1 369 295 298 EUR, un tādējādi atbilst atbalsta intensitātei 9,13 % apmērā. Paziņoto reģionālo ieguldījumu atbalstu ir plānots piešķirt no valsts budžeta.

(17)

Lēmuma par procedūras sākšanu 3.1.2. sadaļā Komisija pauda uzskatu, ka papildus paziņotajam atbalstam Slovākija varētu būt piešķīrusi nelikumīgu atbalstu infrastruktūras attīstības veidā, tostarp, pārdodot zemi NSP par cenu, kas ir zemāka nekā tās tirgus cena, un atbrīvojot saņēmēju no pienākuma maksāt lauksaimniecības zemes transformācijas nodevu (“LZT nodevu”). Struktūra, kuru Slovākijas iestādes iecēla par atbildīgo par NSP īstenošanu, ir MH Invest (“MHI”) – valstij 100 % piederošs uzņēmums, kuru kontrolē, pārvalda un finansē Slovākijas Transporta, būvniecības un reģionālās attīstības ministrija. MHI ir NSP teritoriju sākotnējais īpašnieks. Slovākijas iestādes ar MHI starpniecību, piesaistot trešās puses, veic darbus NSP, proti, zemes sanācijas darbus, komunālās saimniecības komunikāciju ierīkošanas darbus, darbus saistībā ar dzelzceļa un autoceļu savienojumiem, aizsardzību pret plūdiem un gruntsūdeņu apsaimniekošanu. Uzņēmums Železnice sloveskej republiky (“Slovākijas Dzelzceļš”) – arī 100 % valstij piederošs uzņēmums – būvē multimodālu transporta termināli NSP teritorijā. Šo darbu un termināļa kopējās izmaksas tiek lēstas 500 miljonu EUR apmērā.

(18)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 3.1.3. sadaļā, ar vienu no grozījumiem Slovākijas Republikas valdības 2013. gada 13. marta Noteikumos Nr. 58 par nodevām par lauksaimniecības zemes nesamērīgu un neatļautu izmantošanu (9) tika ieviests tā dēvētais H atbrīvojums no LZT nodevas, kas attiecas uz zemi, kuru iegādājušies 100 % valstij piederoši uzņēmumi, kas būvē stratēģiskus industriālos parkus, kuri atzīti par “būtiskiem ieguldījumiem” Likuma Nr. 175/1999 (10) par būtiskiem ieguldījumiem (“Likums par būtiskiem ieguldījumiem”) izpratnē. H atbrīvojums stājās spēkā 2015. gada 31. oktobrī. 2015. gada 8. jūlijā NSP tika atzīts par “būtisku ieguldījumu”.

(19)

Iespējamos papildu atbalsta pasākumus, par kuriem netika paziņots, ir plānots piešķirt no valsts budžeta.

(20)

Paziņoto pasākumu ir plānots apmaksāt laikposmā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Paredzams, ka atbalsta saņēmējs gūs labumu no citiem pasākumiem, kurus var kvalificēt kā atbalstu, par kuru netika paziņots, no dienas, kad tiks noslēgts pirkuma līgums attiecībā uz zemi, ko iegādājās JLR, un par iespējamu atbrīvojumu no LZT nodevas, un no dienas, kad tiks attīstīta infrastruktūra, – attiecībā uz infrastruktūru, kas atrodas ārpus 185 hektāriem, kurus JLR iegādājās no Slovākijas iestādēm (“JLR teritorija”).

(21)

Komisija sāka formālo izmeklēšanu 2017. gada 24. maijā. Komisija nevarēja izslēgt, ka papildus paziņotajam atbalstam JLR saņēma tādu atbalstu infrastruktūras attīstības veidā, par kuru netika paziņots, tostarp, uzņēmumam JLR tika pārdota zeme NSP par cenu, kas zemāka nekā tirgus cena, un tas saņēma atbrīvojumu no pienākuma maksāt LZT nodevu. Novērtējumā, kas bija minētā Komisijas lēmuma pamatā, tika ņemti vērā gan paziņotie atbalsta pasākumi, gan papildu atbalsta pasākumi, par kuriem netika paziņots.

(22)

Komisija pauda uzskatu, ka NSP zemes pārdošana JLR varēja piešķirt konkrētas priekšrocības, kuras varētu kvalificēt kā papildu valsts atbalstu.

(23)

MHI, kļūstot par sākotnējo īpašnieku teritorijai, kas vēlāk kļuva par NSP teritoriju, līdz 2016. gada 31. decembrim jau bija radušies izdevumi 75 miljonu EUR apmērā saistībā ar tās NSP zemes iegādi, uz kuras atrastos paziņotais JLR projekts. MHI arī radās būtiski papildu izdevumi saistībā ar pašas teritorijas attīstīšanu. Vienlaikus izrādījās, ka JLR ieguldījums saistībā ar JLR teritorijas iegādi bija tikai daļa no attiecīgajām iegādes un attīstības izmaksām. Neatbilstība starp summu, ko Slovākija iztērēja zemes iegādei un NSP attīstīšanai uz šīs zemes, un summu, kas JLR būs jāmaksā par NSP zemi, raisīja jautājumu, vai NSP zemes pārdošana JLR bija valsts atbalsts.

(24)

Slovākija apgalvoja, ka NSP attīstība nevarēja būt valsts atbalsts, jo tā attiecas uz valsts uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus tādu iemeslu dēļ, kas norādīti 17. punktā Komisijas paziņojumā par LESD 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (11). Tāpēc Slovākija apgalvoja, ka NSP attīstība nav saimnieciska darbība un tās finansēšana no valsts līdzekļiem nav valsts atbalsts. Turklāt, kā norāda Slovākija, iegādājoties NSP zemi, JLR par to maksātu tirgus cenu, kas noteikta, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu veiktiem vērtējumiem.

(25)

Tomēr Komisija apšaubīja to, vai NSP attīstība bija analoga situācijai, kas norādīta 17. punktā Komisijas paziņojumā par LESD 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu, kurš attiecas vienīgi uz tādiem pasākumiem, kuros nav iesaistīta īpašam nolūkam paredzēta (mērķorientēta) infrastruktūra.

(26)

Komisija saprata, ka starp Slovākiju un atbalsta saņēmēju noslēgto līgumu mērķis bija piešķirt JLR tiešas īpašumtiesības vai pirmpirkuma tiesības gandrīz uz visu komerciāli izmantojamo NSP zemi.

(27)

Komisija uzskata, ka infrastruktūra ir mērķorientēta, ja to ir uzbūvējis iepriekš noteikts uzņēmums un tā ir pielāgota šā uzņēmuma īpašajām vajadzībām (12). Sākotnēji Komisija pauda uzskatu, ka NSP varētu uzskatīt par mērķorientētu infrastruktūru JLR vajadzībām šādu iemeslu dēļ: a) liela daļa platības bija rezervēta uzņēmumam saskaņā ar līguma noteikumiem; b) atbalsta saņēmējs varētu būt iepriekš noteikts uzņēmums; un c) šķita, ka NSP bija pielāgots atbalsta saņēmēja īpašajām vajadzībām.

(28)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tad, ja NSP ir mērķorientēta infrastruktūra JLR vajadzībām, uzņēmumam normālos tirgus apstākļos būtu jāsedz teritorijas attīstības izmaksas, izņemot izmaksas, kas saistītas ar patiesi vispārējas infrastruktūras elementiem un kas būtu jānosaka šajā lēmumā.

(29)

Pat pieņemot, ka NSP nebija mērķorientēta infrastruktūra, metode, ko izmantoja, lai noteiktu tirgus cenu, kas bija jāmaksā JLR, raisīja šaubas. Komisija jo īpaši apšaubīja to, vai konkrētu attīstīšanas darbu vērtība, kurus veica un finansēja Slovākija un kuri sniedza tiešu labumu JLR, bija pareizi atspoguļota neatkarīgo ekspertu sagatavotajos vērtējumos un vai JLR plānoja segt atbilstošu NSP attīstīšanas izmaksu daļu, kas samērīga ar tā līdzdalības daļu minētajā parkā.

(30)

Komisija uzskatīja, ka JLR varēja gūt labumu no priekšrocības, kas izpaudās kā atbrīvojums (“H atbrīvojums”) no nodevas, kura jāmaksā saskaņā ar Slovākijas tiesību aktiem, kad lauksaimniecības zeme tiek transformēta par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi. Faktiski Komisija nevarēja izslēgt to, ka – neatkarīgi no valstij piederoša uzņēmuma līdzdalības darījumā, kura mērķis ir iegādāties lauksaimniecības zemi no trešām personām, sagatavot to rūpnieciskai izmantošanai, tostarp veikt zemes sanāciju un nodrošināt piekļuvi komunālās saimniecības komunikācijām, un pārdot to ieguldītājam, – atbalstu varētu attiecināt uz Slovākijas valsti un raksturot kā selektīvu priekšrocību atbalsta saņēmējam. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka atbrīvojums no minētās nodevas varēja būt valsts atbalsts uzņēmumam JLR LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(31)

Pamatojoties uz sākotnējo izmeklēšanu, Komisija nevarēja noteikt, vai paziņotais reģionālais atbalsts atbilst noteikumiem, kas definēti Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (13) (RAP).

(32)

Jo īpaši Komisija nevarēja secināt, ka attiecībā uz paziņoto reģionālā atbalsta pasākumu tika izpildītas RAP noteiktās minimālās prasības, un tāpēc Komisija pauda šaubas par a) tādu konkrētu elementu atbilstību, kas acīmredzot veidoja daļu no attiecināmo ieguldījumu izmaksām; b) atbalsta stimulējošo ietekmi; c) atbalsta samērīgumu; d) acīmredzamo negatīvo ietekmi uz Savienības vienotību un e) acīmredzamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību RAP 119. punkta izpratnē, jo varētu būt pārsniegta atbalsta intensitātes robežvērtība. Turklāt Komisija uzskatīja, ka iespējamā papildu atbalsta elementi infrastruktūras attīstības kontekstā un atbrīvojums no LZT nodevas varētu jo īpaši ietekmēt paziņotā atbalsta samērīgumu un atbilstību maksimālās atbalsta intensitātes robežvērtībai.

(33)

Komisija norādīja, ka paziņotajās attiecināmajās izmaksās bija ietverta pozīcija “nodrošinājums” (aprakstīta ka “neparedzēti izdevumi”) vismaz [60–85] miljonu GBP ([72–102] miljonu EUR (14)) apmērā. Komisija pauda šaubas par to, vai “nodrošinājuma izmaksas” ir attiecināmas reģionālā ieguldījumu atbalsta vajadzībām.

(34)

Komisija apšaubīja to, vai paziņotajam reģionālajam atbalstam bija stimulējoša ietekme, proti, vai tas bija nepieciešams, lai piesaistītu Nitrai JLR ieguldījumus. Komisija nebija pārliecināta, ka iesniegtie procesa dokumenti, kas bija pamatā JLR lēmumam par atrašanās vietu, pierādīja, ka Meksika bija ticama alternatīva laikā, kad tika pieņemts minētais lēmums. Jo īpaši Komisija pieminēja to, ka dokumentos, kuri attiecas uz valdes locekļu 2015. gada janvāra ārkārtas sēdi, ir dotas atsauces uz JLR plāniem būvēt divas rūpnīcas dažādās vietās, kā arī to, ka Eiropas teritoriju novērtējums salīdzinājumā ar Meksiku ir veikts atšķirīgā detalizētības līmenī. Meksikas alternatīvas izskatīšana, šķiet, arī būtiski kavējās. Komisija uzskatīja, ka reāla hipotētiska atrašanās vieta, ar kuru Nitra konkurēja par jaunas JLR rūpnīcas būvniecību, varēja būt Javora Polijā, nevis atrašanās vieta Meksikā. Vēl viens elements, kas raisīja šaubas par atbalsta stimulējošo ietekmi, bija tas, ka Meksikas un Nitras atrašanās vietas neto pašreizējā vērtība (NPV) ir ļoti atšķirīga un tas tikai daļēji tiek kompensēts ar paziņoto reģionālo atbalstu. Tāpēc Komisija nevarēja izslēgt to, ka, izvēloties Nitru, nevis Meksiku, izšķiroši bija JLR stratēģiskie apsvērumi, proti, ieguldījumi tiktu veikti Nitrā arī tad, ja nebūtu paziņotā atbalsta 125 miljonu EUR apmērā pašreizējā vērtībā vai ja minētā atbalsta summa būtu vismaz mazāka. JLR stratēģiskie apsvērumi bija a) attālums līdz JLR galvenajiem birojiem; b) kavēšanās laika grafiku ziņā; c) dabas katastrofu riski Meksikā vulkāniskās aktivitātes dēļ; d) politiskā nestabilitāte, valdības efektivitāte un korupcijas riski; e) zīmola vērtības apsvērumi; un f) ieguldījumi Savienībā kā aizsardzība pret iespējamu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

(35)

Tā kā paziņotais atbalsts ir tikai nedaudz mazāks par maksimālo atbalsta summu, ko var piešķirt dotā apmēra ieguldījumam Nitrā saskaņā ar Slovākijas pašreizējo reģionālā atbalsta plānu (“koriģētā atbalsta summa”), Komisija apšaubīja, vai kopējā atbalsta summa vēl aizvien būtu samērīga, ja JLR faktiski būtu guvis labumu no iespējamiem papildu atbalsta elementiem. Turklāt Komisija apšaubīja, vai samērīguma robežvērtību 413 miljonu EUR apmērā, proti, tā ir JLR aprēķinātā Meksikas un Slovākijas atrašanās vietas dzīvotspējas starpība, kas ir vienāda ar vienu no divām RAP noteiktajām samērīguma robežvērtībām (15), nevarētu “sasniegt jau ar daudz mazāku summu”.

(36)

Komisija pauda šaubas, vai Meksikas alternatīva bija ticama un vai patiesībā šā projekta reālā alternatīvā atrašanās vieta nebija Javora Polijā. Uzņēmuma iekšējie aprēķini liecināja, ka minētajam ieguldījumam būtu lielāka atdeve Javorā, kas ir reģions, kurā ir noteikta tāda pati reģionālā valsts atbalsta intensitātes robežvērtība kā Nitrā, proti, 25 %. Tāpēc Komisija sākotnēji uzskatīja, ka tad, ja pierādītos, ka Meksikas alternatīva nav ticama un reālā hipotētiskā Nitras alternatīva bija Javora, nevar izslēgt, ka atbalsta paketei, ko Slovākija piešķīra JLR, ir acīmredzama negatīva ietekme saskaņā ar RAP 121. punktu.

(37)

Paziņotās reģionālā atbalsta dotācijas pašreizējā vērtība rada atbalsta intensitāti, kas prima facie nepārsniedz maksimāli atļauto atbalsta intensitāti šāda apmēra ieguldījumam Nitras reģionā. Tomēr jebkurš papildu atbalsta elements infrastruktūras attīstības veidā, tostarp zemes nodošana par cenu, kas zemāka par tās tirgus vērtību, vai atbrīvojums no LZT nodevas, vai abi šie atbalsta veidi paaugstinātu kopējo atbalsta summu tā, ka tā pārsniegtu atļauto atbalsta intensitātes līmeni, un tādējādi radītu acīmredzamu negatīvu ietekmi saskaņā ar RAP 119. punktu. Tā kā Komisija nevarēja izslēgt papildu atbalsta elementus, tā pauda šaubas par to, vai atbalsta pasākums kopumā neizraisīja acīmredzamu negatīvu ietekmi uz tirdzniecību.

(38)

Slovākijas iestādes pauž uzskatu, ka NSP nav mērķorientēta infrastruktūra JLR vajadzībām vairāku iemeslu dēļ. Tās apgalvo, ka zeme, kas veido NSP, bija paredzēta rūpnieciskai izmantošanai ilgi pirms tam, kad JLR sāka meklēt sev atrašanās vietu, un ka iepriekš Slovākijas iestādes bija piedāvājušas NSP neapbūvēto teritoriju ieguldījumiem jaunās nozarēs citiem ieguldītājiem. Turklāt Slovākijas iestādes apgalvo, ka uzņēmumam JLR nepieder NSP un nav ekskluzīvas licences vai koncesijas attiecībā uz NSP, kā arī JLR neīsteno de facto kontroli pār NSP. Tās arī apgalvo, ka tas, ka NSP pastāvēja kā rūpnieciskām vajadzībām paredzēts apgabals ar tajā notiekošu rūpniecisko attīstību, patiesībā bija faktors, kas noteica JLR izvēli par labu atrašanās vietai Nitrā, nevis otrādi, un ka Slovākijas iestāžu pieeja NSP attīstībai ir standarta prakse, ko izmanto Slovākija un citas dalībvalstis, lai izvairītos no liekiem valsts izdevumiem, vienlaikus maksimāli palielinot reģionālo attīstību.

(39)

Slovākijas iestādes precizēja vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā radās NSP. Termins “stratēģiskais parks”, kā arī “Nitras Stratēģiskais parks” pirmo reizi parādījās 1999. gadā Likumā par būtiskiem ieguldījumiem. NSP ir 704 hektārus liels apgabals, attiecībā uz kuru Slovākijas iestādēm ir obligāta pirktspēja, lai īstenotu stratēģisko parku, kas atrodas blakus pastāvošajam Nitras Ziemeļu industriālajam parkam (16). Abi parki kopā veido vienotu rūpniecisko zonu, kas zināma kā “Nitras ziemeļi”. NSP atrodas piecās pašvaldībās, proti, Nitrā un Lužiankos, kā arī mazākā mērā Čakajovcē, Zbehos un Jelšovcē.

(40)

Nepieciešamība attīstīt rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi Nitras reģionā pirmo reizi tika identificēta 1998. gada Nitras reģiona Zemes izmantošanas plānā (17). Nitras un Lužianku pašvaldība tika identificētas kā iespējamie rūpnieciskie centri.

(41)

Lai sekmētu rūpniecisko attīstību, Slovākijas valdība atzina, ka tai ir jāatrod veids, kā atrisināt sadrumstaloto zemes īpašumtiesību jautājumu, kas bija šķērslis lielu ieguldījumu projektu piesaistei. Zeme Slovākijā ir ļoti sadrumstalota, jo vēsturiskajos tiesību aktos par mantojumu bija paredzēts, ka brāļi un māsas mantoja savu vecāku zemi vienādās daļās. Tāpēc maziem, sadrumstalotiem zemes gabaliem ir daudz līdzīpašnieku. Šā iemesla dēļ 1999. gadā Slovākija ieviesa Likumu par būtiskiem ieguldījumiem, lai pārvaldītu būtisku ieguldījumu sertifikātu izdošanas procedūru nolūkā veicināt zemes iegādi lielu ieguldījumu projektu īstenošanas vajadzībām.

(42)

Nepieciešamība attīstīt rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi tika vēlreiz apstiprināta 2003. gadā, kad Nitras pašvaldība izveidoja to teritoriju sarakstu, kuras bija ieteiktas “Pētījumā par industriālo parku izvietojumu izvēlētos Slovākijas Republikas apgabalos”, kas tika apstiprināts ar valdības 2003. gada 16. jūlija Rezolūciju Nr. 690. Tas attiecās uz apgabalu, kura platība bija 231 hektārs. 2004. gadā Nitras reģions iezīmēja apgabalu, kurā plānoja mainīt funkcionālo zonējumu, pārveidojot lauksaimniecības zemi par zemi, kas paredzēta rūpnieciskai izmantošanai. Ģeogrāfiski šis apgabals ietvēra Nitras Ziemeļu industriālo parku dienvidos un pletās tālāk, aptverot Dienvidu zemi un lielāko daļu JLR teritorijas. Pēc tam 2004. gadā ar valdības Rezolūciju 88/2004 tika īstenoti finanšu pasākumi Nitras un vairāku citu Slovākijas pilsētu reģionālajai attīstībai, lai varētu uzbūvēt tehnisko infrastruktūru, kas bija vajadzīga, lai piesaistītu ieguldījumus. Lužianku pašvaldība 2006. gadā ieviesa savu 2006. gada Zemes izmantošanas plānu, kurā 106 hektārus liela teritorija bija rezervēta iekļaušanai rūpnieciskajā zonā “Nitras ziemeļi”.

(43)

2007. gadā Nitras Ziemeļu industriālajā parkā tika izveidoti pirmie uzņēmumi. Par vienu no tā galvenajiem ieguldītājiem kļuva “Sony”, kas vēlāk bija zināms kā Foxconn. 2011. gadā tika pieņemts lēmums par zonējumu, lai pievienotu R1 lielceļu rūpnieciskās zonas apgabalam.

(44)

Nitras reģiona 2012. gada Zemes izmantošanas plāns apstiprināja, ka rūpnieciskā zona “Nitras ziemeļi”“ir paredzēta kā piemērots apgabals industriālajam parkam vai rūpnieciskām ražošanas vienībām. Šis apgabals [nebija] pilnīgi uzbūvēts, un tam [bija] attīstības potenciāls.” Slovākijas valdība atzina, ka bija jādara vairāk, lai novērstu šķērsli ieguldījumiem, ko radīja sadrumstalotās zemes īpašumtiesības. Tāpēc 2013. gadā tika veikti grozījumi Likumā par būtiskiem ieguldījumiem, ieviešot noteikumus, kas ļauj paātrināt būtisku ieguldījumu īstenošanas procesu, ieviešot elastīgāku būtisku ieguldījumu sertifikātu izdošanas procesu un samazinot šā procesa birokrātiskās prasības.

(45)

Lužianku pašvaldība 2014. gadā veica grozījumus savā 2006. gada Zemes izmantošanas plānā, lai veicinātu sīki izplānotu attīstību savas rūpnieciskās zonas daļā, kuras teritorija aptvēra 158 hektārus, jo par to iespējamu interesi izrādīja kāds rūpnieciskais ieguldītājs, kurš galu galā nolēma ieguldīt līdzekļus citviet. Lužianku 2014. gada Zemes izmantošanas plānā bija paredzēti sīki izstrādāti plāni infrastruktūras attīstībai, lai sagatavotu minēto apgabalu rūpnieciskai izmantošanai. Ierosinātajā minētās teritorijas pilsētattīstības koncepcijā viens no pamatprincipiem bija ierosināto attīstības apgabalu funkcionāla un teritoriāla sasaiste ar Nitras Ziemeļu industriālā parka teritoriju. Zemes izmantošanas plānā bija skaidri identificēti teritorijas attīstības ierobežojumi un vajadzības, piemēram, nepieciešamie transporta savienojumi, dzelzceļa sliežu aizsargjosla, Nitras upes bioloģiskais koridors, augstā gruntsūdeņu līmeņa risinājums, nepieciešamība uzbūvēt aiztures rezervuārus un sūkņu stacijas, nepieciešamība nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, sabiedriskās kanalizācijas sistēma, aizsardzība pret nokrišņu ūdeni, augstspiediena cauruļvada esība, pieslēgums telekomunikāciju tīklam.

(46)

Slovākijas valdība 2015. gada 27. maijā sāka jaunu likumdošanas iniciatīvu nolūkā radīt priekšnoteikumus tam, lai valstij 100 % piederošs uzņēmums, kurš ir atbildīgs par attiecīgās teritorijas sagatavošanu, tostarp vajadzīgās infrastruktūras izbūvi, varētu izveidot tā dēvētos stratēģiskos industriālos un tehnoloģiskos parkus. Pamatojoties uz šo iniciatīvu, 2015. gada 30. jūnijā Likumā par būtiskiem ieguldījumiem tika veikts Grozījums Nr. 154/2015. Vienlaikus, atsaucoties uz lēmuma par procedūras sākšanu 10. punktu, tika ierosināts grozījums Noteikumos Nr. 58 (18). Slovākijas valdība 2015. gada 8. jūlijā (19) izdeva būtisku ieguldījumu sertifikātu NSP būvniecībai.

(47)

Tā kā Slovākijas iestādes bija veikušas pasākumus, lai pārveidotu zemi rūpnieciskai izmantošanai, bija izstrādājušas rūpnieciskās attīstības stratēģiju, kas daļēji jau bija īstenota, izveidojot Nitras Ziemeļu industriālo parku, bija izstrādājušas sīkus fiziskus plānus atlikušā apgabala attīstībai un piedāvājušas iespējas veikt ieguldījumus jaunās nozarēs citiem ieguldītājiem, tās pauž uzskatu, ka nevar apgalvot, ka NSP ir attīstīts JLR kā ex ante noteikta uzņēmuma vajadzībām. Turklāt Slovākijas iestādes uzsvēra, ka katrs vēsturiskās attīstības posms, kas veicināja NSP attīstību, tika īstenots, pirms JLR pieņēma lēmumu izvietot tur savu rūpnīcu un ilgi pirms JLR noslēdza līgumu par šādas rūpnīcas izvietošanu Nitrā.

(48)

Slovākijas iestādes atsaucās uz vairākiem JLR dokumentiem, kas pierāda, ka iepriekš pastāvējušie NSP attīstības plāni kopā ar to, ka iepriekš pastāvēja industriālais parks ar blakus esošu rūpnieciskai izmantošanai paredzētu apgabalu, kuru varēja izvērst, bija pozitīvs aspekts JLR atrašanās vietas novērtējumā. Piemēram, 2015. gada 27. aprīlī Nitra bija trešajā vietā, taču viens no pozitīvajiem aspektiem bija tas, ka tā bija “teritorija izveidotā rūpnieciskajā īpašumā”.

(49)

Turklāt Slovākijas iestādes paskaidroja, ka JLR teritorija un saistītie darbi nebija pielāgoti JLR īpašajām vajadzībām.

(50)

Atsauce uz pārraudzības tiesībām, kas paredzētas ieguldījumu nolīgumā, kuru Slovākija un JLR noslēdza 2015. gada 11. decembrī (“ieguldījumu nolīgums”), attiecas vienīgi uz zemes sanācijas darbu pabeigšanu. MHI ir jāpabeidz noteikti darbi, lai nodrošinātu, ka minētā zeme atbilst standartam, par kuru vienojās MHI un JLR un kurš ir pārdošanas cenas pamatā. Kā norādīja Slovākijas iestādes, šo pārraudzības tiesību pamatā bija parastas bažas par projekta vadību, nevis konkrētas uzņēmējdarbības attīstības specifikācijas. MHI nav pienākuma ņemt vērā iespējamas JLR atsauksmes. MHI ir vienīgi jāpieprasa atsauksmes par projekta rasējumiem un specifikācijām, kas attiecas uz JLR teritorijas sanācijas darbiem. Tas neietver šo darbu izpildes ex post kontroli.

(51)

Slovākijas iestādes arī precizēja, kāda veida infrastruktūras ierīkošanas darbi tika veikti saistībā ar NSP. Tāpat kā iepriekšējos projektos, kas bija saistīti ar valsts īstenotu industriālo parku attīstību, šie darbi bija paredzēti nolūkā nodrošināt visiem parkā esošajiem uzņēmumiem infrastruktūras pakalpojumus, tostarp piekļuvi komunālajai saimniecībai un autoceļu/dzelzceļa savienojumiem. Infrastruktūras ierīkošanas darbi ietver šādus elementus:

(52)

Slovākijas iestādes arī precizēja, kādu NSP daļu aizņems JLR:

(53)

Slovākijas iestādes pauž uzskatu, ka nekādas ieguldījumu nolīgumā piešķirtās tiesības attiecībā uz Dienvidu, Ziemeļu vai Paplašināšanās zemi nepiešķir JLR tiesības kontrolēt šo zemi. Tādējādi JLR teritorijas platība ir tikai 185 hektāri, kas ir 26 % no visas NSP platības jeb 55 % no komerciāli izmantojamās zemes, ņemot vērā to, ka 366 hektāri NSP ir tehniskā zeme.

(54)

Kā paskaidroja Slovākijas iestādes, cena, kas jāmaksā JLR par JLR teritorijas iegādi, tika noteikta, pamatojoties uz neatkarīgiem novērtējumiem, kurus veica trīs eksperti, proti, [..], [..] un CB Richard Ellis. Šie eksperti aplēsa tirgus cenu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (21), kurā bija ietverti attiecīgie Komisijas norādījumi, kas bija piemērojami minēto novērtējumu sagatavošanas laikā. Slovākijas iestādes arī precizēja, ka CB Richard Ellis ziņojums, kas tika iesniegts Komisijai paziņošanas procedūras laikā, bija iesniegts kļūdas pēc, jo tajā bija iekļauts nevis teritorijas novērtējuma ziņojums, bet gan atsevišķs tirgus izpētes ziņojums.

(55)

Visi novērtējumi tika veikti, pamatojoties uz to, ka zeme tiks pārdota “gatava apbūvei”, proti, sanēta un sagatavota rūpnieciskai izmantošanai. Tāpēc Slovākijas iestādes secina, ka tirgus cenas aplēsē ir iekļauta sanācijas darbu vērtība. Galīgā pirkuma cena 15,83 EUR par kvadrātmetru tika noteikta kā vidējā vērtība no trim neatkarīgiem novērtējumiem, proti, 15 EUR, 15,5 EUR un 17 EUR par kvadrātmetru. Ieguldījumu nolīgumā ir noteikts, ka JLR ir jāmaksā atsevišķi par visiem pasūtītajiem darbiem, kas pārsniedz standarta specifikācijas zemei, kura ir “gatava apbūvei”.

(56)

Slovākijas iestādes paskaidroja, ka H atbrīvojums ir atbrīvojums no LZT nodevas, kas attiecas uz zemi, kuru iegādājušies valstij pilnībā piederoši uzņēmumi, šajā gadījumā MHI, nolūkā attīstīt industriālu parku, kas ir atzīts par “būtisku ieguldījumu”. Tāpēc H atbrīvojums attiecas vienīgi uz valsts iestāžu īstenotu koplietošanas zemes attīstību. Tā mērķis ir novērst administratīvo slogu, ko rada finanšu pārvedumi starp valsts struktūrām. Bez šāda atbrīvojuma LZT nodeva būtu jāmaksā MHI kā NSP zemes īpašniekam un attīstītājam, tiklīdz teritorija būtu transformēta par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi. MHI kā teritorijas īpašnieka un attīstītāja uzdevums bija uzstādīt infrastruktūru un mainīt zemes funkcionālo zonējumu, lai padarītu to par “gatavu apbūvei”, un pēc tam pārdot to ieguldītājiem, tostarp JLR. JLR, kas saskaņā ar ieguldījumu nolīgumu iegādātos zemi tikai pēc tās pārveides par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi, nebija jāmaksā nodeva. Slovākijas iestādes paskaidroja, ka atsauce JLR iekšējā dokumentā uz to, ka JLR gūtu labumu no atbrīvojuma no LZT nodevas, bija pamatota ar nepareizu šā dokumenta autora interpretāciju par to, ka nodeva bija jāmaksā JLR. Slovākijas iestādes informēja Komisiju arī par to, ka kopējā nodevu summa, kas būtu jāmaksā, ja nebūtu H atbrīvojuma, par visas lauksaimniecības zemes, kas atradās apgabalā, kurš vēlāk kļuva par NSP, pārveidi par zemi rūpnieciskai izmantošanai, būtu aptuveni 30 miljoni EUR, no kuriem tikai 8 miljoni EUR attiektos uz JLR teritoriju.

(57)

Slovākijas iestādes apstiprināja lēmuma par procedūras sākšanu 1. tabulā uzskaitītās attiecināmo izmaksu pozīcijas. Norādīto ierosināto attiecināmo ieguldījumu izmaksu nominālvērtība bija 1 406 620 591 EUR, kas vienāda ar pašreizējo vērtību 1 369 295 298 EUR. JLR dokumentos iekļautā 2015. gada 18. novembra prezentācija, kurā bija dota atsauce uz nodrošinājuma izmaksām, bija paredzēta vienīgi finanšu analīzes vajadzībām, un tajā nebija iekļautas nodrošinājuma izmaksas, kas neietilpa lēmuma par procedūras sākšanu 1. tabulā uzskaitītajās attiecināmo izmaksu pozīcijās. Šīs attiecināmo izmaksu pozīcijas atspoguļoja izmaksas, kas bija paredzētas atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā, un ietvēra nodrošinājuma summu katrai attiecināmo izmaksu pozīcijai, kas bija daļa no piesardzīgas pieejas, veicot izmaksu aprēķinu. Tāpēc Slovākijas iestādes pauž uzskatu, ka ir attiecināma visa summa, kuras nominālvērtība ir 1 406 620 591 EUR.

(58)

Slovākija uzskata, ka tā veica pienācīgu hipotētiskā scenārija ticamības pārbaudi un ka Komisijas šaubas ir nepamatotas, jo Meksika bija ticama rūpnīcas atrašanās vietas alternatīva Savienībai. Kā norādīja Slovākija, 2015. gada pavasarī Meksika vēl aizvien bija iespējamā plānoto ieguldījumu atrašanās vieta un tā netika apsvērta kā teritorija papildu, paralēliem ieguldījumiem. Tāpēc Slovākijas piedāvātais valsts atbalsts bija nepieciešams, lai JLR ieguldījumi nonāktu Slovākijā.

(59)

Slovākija uzsver, ka Meksika bija ticama atrašanās vietas alternatīva triju iemeslu dēļ:

(60)

Slovākija iesniedza papildu pierādījumus, piemēram, prezentācijas valdei, veikto priekšizpēti attiecībā uz Meksiku, pierādījumus par informācijas apmaiņu ar Meksikas iestādēm, konstatējumus no augstākā līmeņa vadītāju apmeklējuma 2015. gada jūnijā izvēlētajās teritorijās Pueblā, kad tika vēl vairāk izpētīti kvalitatīvie stratēģiskie faktori, un 2015. gada 10. jūnijahipotētisko EEK izmaksu diferenciāli.

(61)

Slovākijas iestādes norāda, ka Komisijas šaubu pamatā ir neprecīzi preses paziņojumi, kas ir pretrunā jaunākajiem JLR iekšējiem dokumentiem, kuri datēti laikposmā no 2015. gada marta līdz jūlijam. Slovākijas iestādes iesniedza daudz pierādījumu, lai pierādītu, ka 2015. gada pavasarī Meksikas variants joprojām tika apsvērts un nebija atmests par labu atrašanās vietai Savienībā. Minētie pierādījumi ir no dažādiem avotiem un dažādiem JLR organizācijas līmeņiem, proti, no JLR augstākās vadības, JLR darba grupām, ārējiem konsultantiem un Meksikas valsts ierēdņiem. Sevišķi svarīgi ir dokumenti, kurus JLR augstāko amatpersonu delegācija izstrādāja, gatavojoties apmeklējumam Pueblā 2015. gada jūnijā un pēc tam. Meksikas varianta apsvēršana tika pārtraukta vienīgi tad, kad 2015. gada vasarā JLR pieņēma lēmumu virzīties tālāk attiecībā uz Nitras variantu.

(62)

Ernst & Young pētījums Project Oak – Golden Site Report Out ir datēts ar 2015. gada 20. martu. JLR to izmantoja, kad vērtēja Meksikā izvēlēto teritoriju dzīvotspēju. Starptautiskās Attīstības padomes 2015. gada 30. marta sanāksmes protokolā ir norādīts, ka “tika apstiprināts, ka būtu jāturpina darbs, lai izvērtētu alternatīvas iespējas Turcijā un Meksikā”. Stratēģijas padomes 2015. gada 27. aprīļa sanāksmes rīcības žurnālā un protokolā ir norādīts, ka “Puebla Meksikā ir apstiprināta kā alternatīva ārpus ES”. Meksikas atlases procesa pārskats, kāds tika iesniegts Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmei, apstiprina šo lēmumu ar šādu 2015. gada 11. maijā paziņoto statusu: “[A]pturētas vietas H[..] un G[..] [Meksikā]; Puebla tiek virzīta turpmākai izmeklēšanai (pamatojoties uz vietām H[..], A[..] un S[..]).” H[..] kļuva par “vēlamo izvēli, pateicoties tās tuvībai ostām, izveidotajai piegādātāju bāzei un darba tirgum”. Globalizācijas stratēģijas foruma 2015. gada 15. maija sanāksmē Slovākija un Polija tika izvēlētas Darwin projekta ietvaros vienlaikus ar Meksiku Oak projekta ietvaros. 2015. gada 22. maijāJLR saņēma oficiālu atbildi no Pueblas štata par pieejamajiem stimuliem, seismisko risku, apstiprinātajiem VW ierobežojumiem un laika grafiku. Starptautiskās Attīstības padomes 2015. gada 1. jūnija sanāksmes protokolā un rīcības žurnālā sadaļā Jaunākā informācija par Darwin” ir norādīts, ka “galvenie apspriestie jautājumi bija: [..] Tika sniegta informācija par progresu diskusijās par Meksiku un plāniem vēlreiz apmeklēt atrašanās vietu, lai turpinātu vērtēt Pueblu”. Naudas plūsmas novērtējums, kas ietverts 2015. gada 10. jūnijā prezentācijā ar nosaukumu “Darwin projekts – hipotētiskais EEK izmaksu diferenciālis”, liecina, ka JLR analīzē bija paredzēts salīdzināt “MX un PL” un “MX un SK”. Stratēģijas padomes 2015. gada 15. jūnija sanāksmē lielākā uzmanība tika pievērsta projektam Darwin, tomēr bija iekļauts arī rīcības punkts “apmeklēt atrašanās vietu Meksikā, lai apspriestu RFP Pueblā”. Nedēļā, kurā iekrita 2015. gada 15. jūnijs, JLR direktors globālās uzņēmējdarbības izvēršanas jautājumos devās uz Pueblas štatu, apmeklējot H[..] un A[..] teritoriju. 2015. gada 25. jūnijāJLR rakstiski apstiprināja Pueblas štata gubernatoram, ka H[..] tika izvēlēta. Globalizācijas foruma sanāksmei 2015. gada 10. jūlijā sagatavotajās piezīmēs ir sniegts kopsavilkums par konstatējumiem, kas tika izdarīti H[..] un A[..] apmeklējuma laikā. Kā izriet no minētās Globalizācijas foruma sanāksmes protokola, tās mērķis “bija pieņemt lēmumu par vēlamo teritoriju, pamatojoties uz projektiem Darwin un Oak, un īstenot procesu, noslēdzot saistošu ieguldījumu nolīgumu līdz 30. septembrim. Apspriestās teritorijas bija Nitra (Slovākijā), Javora (Polijā) un Puebla (Meksikā)”. Sanāksmes protokolā ir norādīts arī tālāk minētais: “Nitra (vēlamā teritorija, pamatojoties uz procesu Darwin) salīdzinājumā ar Pueblu (vēlamā teritorija, pamatojoties uz procesu Oak) tika raksturota kā izmaksu ziņā daudz neizdevīgāka.” Minētajai sanāksmei sagatavotajā prezentācijā ir teikts: “Pēc tam, kad bija ņemti vērā skaitļos neizsakāmi riska faktori un citi apsvērumi, pieņemot, ka tiek piešķirta aplūkojamā ES valsts atbalsta summa, mēs uzskatām, ka tas ir pietiekami, lai kompensētu Meksikas priekšrocības izmaksu ziņā un ieteiktu apturēt Pueblas (MX) apsvēršanu.”JLR valdes 2015. gada 3. augusta sanāksmes protokolā ir teikts, ka “pēc stingra izvērtēšanas procesa Globalizācijas foruma 10. jūlija sanāksmē tika panākta vienošanās, ka ar valdes apstiprinājumu Nitra Slovākijā būtu jāvirza kā ieteicamā teritorija”. Pamatā esošajā JLR valdes sanāksmei paredzētajā prezentācijā bija izklāstīts “process izvēlēties vienu teritoriju no Darwin un Oak projekta”.

(63)

Slovākijas iestādes paskaidroja, ka JLR neiesniedza oficiālu atbalsta pieteikumu Meksikas iestādēm, jo Meksikā nepastāv valsts atbalsta režīms. Tomēr JLR saņēma sīki izklāstītu informāciju no Pueblas valdības par to, ko tā varētu piedāvāt, ja JLR nolemtu tur veikt ieguldījumus.

(64)

Slovākijas iestādes apstiprina, ka ieguldījumi Meksikā netika apsvērti kā otrā iespēja papildus rūpnīcas izveidei Savienībā. Slovākijas iestādes norāda, ka Komisijas šaubu pamatā ir viens diezgan maldinošs JLR dokuments, un apgalvo, ka šajā dokumentā ir nepareizi interpretēta apspriešanās izpildkomitejas locekļu ārkārtas sanāksmē 2015. gada 21. janvārī, proti, sešus mēnešus pirms lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas. Minēto JLR dokumentu lielā mērā aizstāja daudzi pierādījumi, kas tika iegūti vēlākā posmā, apspriežot abas minētās atrašanās vietas kā alternatīvas. Slovākijas iestādes arī paskaidro, ka jaunās rūpnīcas radītā papildu jauda (300 000 transportlīdzekļu gadā) jau veido 50 % no JLR jaudas. Būtu nereāli pieņemt, ka JLR apsvērtu iespēju veikt ieguldījumus otrā tāda paša apmēra projektā tajā pašā laikā vai pat īsā/vidējā termiņā.

(65)

Slovākijas iestādes paskaidroja, kāpēc minētajā sanāksmes ziņojumā un izpildkomitejas locekļu 2015. gada 21. janvāra ārkārtas sanāksmes prezentācijā ir minēta divu rūpnīcu būvniecība. Kā norādīja Slovākija, JLR vienmēr plānoja sākotnēji sākt darbību jaunajā rūpnīcā ar 150 000 transportlīdzekļu gadā, proti, īstenojot 1. rūpnīcas 1. posmu, un turpināt ar 300 000 transportlīdzekļu [2020.–2025. gadā], proti, īstenojot 1. rūpnīcas 2. posmu. Tomēr laikā, kad notika 2015. gada janvāra sanāksme, JLR transportlīdzekļu pieprasījums auga tik ātri, ka izpildkomitejas locekļi arī īsumā apsprieda iespēju būvēt otru rūpnīcu citā vietā piecos līdz desmit gados pēc darbu pabeigšanas pirmajā teritorijā, ja pieprasījums būtu pietiekams. Sanāksmē minētā iespējamā teritorija netika apspriesta sīkāk, jo līdz šāda lēmuma pieņemšanai bija daudz laika. Slovākijas iestādes norādīja, ka apgalvojums ārkārtas sanāksmes protokolā par to, ka JLR būs vajadzīgas divas rūpnīcas, lai apmierinātu prognozēto pieprasījumu, bija radies vai nu tāpēc, ka pastāvēja neskaidrība par 1. rūpnīcas diviem posmiem, vai arī minētajā protokolā pārmērīgi tika uzsvērta ierobežotā apspriešanās par iespēju būvēt otru rūpnīcu kaut kad tālākā nākotnē.

(66)

Slovākijas iestādes uzsver, ka JLR iekšējie dokumenti konsekventi liecina par uzņēmuma ieceri veikt ieguldījumus vienā vietā. Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmes protokolā ir reģistrēts, ka Nitra, nevis Meksika, tika izvēlēta kā vēlamā atrašanās vieta, un tas nozīmē, ka abas teritorijas tika salīdzinātas kā alternatīvas. JLR apsvēra iespēju veikt ražošanu tikai vienā teritorijā: “[M]ēs esam gatavi atlasīt vienu valsti no Darwin un Oak projekta.”

(67)

Pieņemot lēmumu, stratēģiskajiem iemesliem bija svarīga nozīme, taču, lai pieņemtu lēmumu par atrašanās vietu Slovākijā, joprojām bija nepieciešams atbalsts. Slovākijas iestādes norāda, ka ir nepareizi apgalvot, ka sniegtais valsts atbalsts sedz tikai “nebūtisku” NPV starpības daļu, pamatojoties uz viedokli, kuru Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu, ka atbalsta nominālā summa bija 47 % no NPV starpības (22). JLR iekšējos dokumentos ir skaidri teikts, ka lēmums par atrašanās vietu bija smalki līdzsvarots un ļoti atkarīgs no valsts atbalsta piešķiršanas. Šajā saistībā Tata valdes 2015. gada 18. septembra sanāksmes protokolā bija teikts, ka “apsverot kvalitātes un riska elementus, kopējais koriģētais valsts atbalsts [150–200] miljonu GBP apmērā (23) skaidrā naudā bija pietiekams, lai turpinātu virzīt tālāk Nitru, nevis Meksiku”. Līdzīgi JLR 2015. gada novembra lēmuma – apstiprināt Nitru kā rūpnīcas atrašanās vietu – pamatā bija “nosacījums, ka tiks saņemta visa valsts atbalsta summa”. Tādējādi JLR uzstāja uz ierakstu ieguldījumu nolīgumā par to, ka tā ieguldījumi ir atkarīgi no reģionālā atbalsta dotācijas saņemšanas 100 % apmērā.

(68)

Turklāt Slovākija norāda, ka attiecībā uz īstenošanas aizkavēšanās risku Meksikā šis elements tika skaidri ņemts vērā finanšu salīdzinājumā un tāpēc tika pienācīgi apsvērts. Slovākija atsaucās uz prezentāciju Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmei, kurā bija norādīts, ka “darbam Nr. 1 Meksikā ir plānots garāks termiņš [..] 6–9 mēneši, kā minēts iepriekš”.

(69)

Slovākijas iestādes apgalvo, ka JLR netika piešķirti papildu atbalsta elementi, un tāpēc pauž uzskatu, ka atbalsts ir samērīgs.

(70)

Slovākijas iestādes uzsvēra, ka Slovākijas atbalstam nav vienotību mazinošas ietekmes attiecībā uz Poliju, un atgādināja, ka “Globalizācijas foruma 10. jūlija sanāksmē tika noteikts, ka Javora (Polijā) nav dzīvotspējīga atrašanās vieta, jo pastāv nopietnas bažas pa vietas pamatiem un īstenojamību. Tāpēc uzņēmumam bija jāizvēlas starp Nitru (Slovākijā) un Pueblu (Meksikā). Uzņēmums izvēlējās Slovākiju kā vēlamo atrašanās vietu un apstiprināja uzdevumu veikt rūpīgu priekšizpēti. Meksikas apsvēršana tika pārtraukta.” Javora tika atmesta kā alternatīva par labu Nitrai, kad 2015. gada 10. jūlijā tika pieņemts lēmums par galīgo atrašanās vietas ieteikumu, kas bija jāapstiprina valdei 2015. gada augusta sākumā. JLR un Tata Motors valde savās sanāksmēs attiecīgi 2015. gada 3. un 7. augustā neizskatīja Javoru kā Nitras alternatīvu.

(71)

Tā kā Slovākijas iestādes pauž uzskatu, ka netika piešķirts atbalsts papildus paziņotajam atbalstam, tās noraida Komisijas paustās šaubas par to, ka ir pārsniegta atļautā atbalsta intensitātes robežvērtība un ka tāpēc atbalstam varēja būt acīmredzama negatīva ietekme uz tirdzniecību.

(72)

JLR atbalsta Slovākijas iestāžu 2017. gada 20. jūlijā sniegtās piezīmes un sniedza sīkāku informāciju par dažiem konkrētiem elementiem.

(73)

JLR uzskata, ka Slovākijas centieni attīstīt NSP bija nepieciešami, lai padarītu minēto vietu dzīvotspējīgu un pievilcīgu ieguldījumu veikšanai. JLR labi zināja par to, ka tam nevajadzētu būt vienīgajam labuma guvējam no infrastruktūras izveides, ka tam būtu jāmaksā parasta piekļuves maksa vai nodokļi, kas parasti ir jāmaksā, turklāt jāmaksā tirgus cena par zemi, ko tas iegādātos, un jāsedz izmaksas par visām teritorijas īpašībām, kas neatbilda standartam un tika pielāgotas uzņēmuma īpašajām vajadzībām.

(74)

JLR uzstāj, ka NSP un infrastruktūras attīstība nav īpaši paredzēta JLR vajadzībām. Tas, ka zemes izmantošanas plāni un tiesību akti tika sagatavoti 20. gadsimta 90. gados, pierāda, ka plāni netika izstrādāti vienīgi JLR interesēs. Tieši pretēji, tas, ka pastāv Nitras Ziemeļu industriālā parka zona un ir pieejami sen sagatavoti plāni rūpnieciskā apgabala turpmākajai attīstībai, bija faktori, kas ietekmēja JLR lēmuma pieņemšanas procesu par labu Nitrai. Šī ietekme ir dokumentēta JLR iekšējos lēmuma dokumentos, kuros ir dotas tādas atsauces kā “atrodas profesionāli attīstītā industriālajā parkā” (24), “labākā apdrošināšanas polise, pateicoties teritorijas gatavībai un infrastruktūrai” (25) un “teritorija izveidotā industriālajā parkā ar blakus esošām rūpnīcām” (26).

(75)

Turklāt JLR norāda, ka tas iegādājās tikai 55 % jeb 185 no 338 hektāriem NSP komerciāli izmantojamās platības un ka pirmatteikuma tiesības vai iespējas iegādāties neļauj JLR aizņemt vai kontrolēt zemi. JLR arī atgādina, ka 2017. gada 25. augustā tas daļēji atteicās no savām pirmatteikuma tiesībām attiecībā uz Ziemeļu zemi. Tas saglabāja minētās tiesības attiecībā uz 28,5 hektārus lielu platību.

(76)

JLR apgalvo, ka tas samaksāja pilnu tirgus cenu par zemi, ko tas iegādājās “gatavu apbūvei”, jo tās cena tika noteikta neatkarīgi, pamatojoties uz triju ekspertu novērtējumu, un šajos novērtējumos ir sniegta skaidra atsauce uz zemi, kas ir “gatava apbūvei”, proti, zemi, kurā ir veikti vispārēji zemes sagatavošanas darbi, lai tā atbilstu minētajam standartam. JLR arī uzsver, ka tas sedza pilnīgi visas izmaksas par visiem darbiem, kas tika veikti atbilstīgi JLR specifikācijām un pārsniedza minēto standartu. Šādu darbu izmaksas ir gandrīz divreiz lielākas nekā sākotnēji ieguldījumu nolīgumā šim nolūkam paredzētie 16,9 miljoni EUR.

(77)

JLR arī precizē, ka 75 miljoni EUR, kas minēti lēmuma par procedūras sākšanu 16. punktā, nav cena, par kuru MHI iegādājās JLR teritorijas zemi no trešām personām, bet gan MHI kopējie izdevumi par zemes iegādi visā NSP.

(78)

JLR arī norādīja, ka tas neguva nekādu labumu no atbrīvojuma no LZT nodevas. JLR iegādājās nevis lauksaimniecības zemi, bet gan rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi, un visos trijos zemes novērtējumos, kuri tika izmantoti, lai noteiktu tirgus cenu, bija sniegta skaidra atsauce uz zemi ar apbūvei gatavas zemes raksturlielumiem rūpnieciskajās zonās. JLR piekrīt, ka vienā no tā iekšējiem dokumentiem tiešām bija norādīts atbrīvojums no LZT nodevas līdz [50–110] miljonu EUR apmērā, taču paskaidro, ka konsultants to bija pārpratis un tā pamatā nebija Slovākijas iestāžu iesniegta informācija.

(79)

JLR uzstāj, ka reģionālais valsts atbalsts bija nepieciešams komponents, lai varētu veikt ieguldījumus Nitrā. JLR apstiprina, ka tas ņēma vērā “stratēģiskus apsvērumus” kopā ar iespēju saņemt valsts atbalstu, lai kompensētu papildu izmaksas, taču uzsver, ka ar šiem stratēģiskajiem apsvērumiem vien vai ar mazāku atbalsta summu nepietiktu, lai pieņemtu lēmumu par atrašanās vietu par labu Nitrai.

(80)

JLR uzsver, ka citi transportlīdzekļu ražotāji pieņēma lēmumu veikt ieguldījumus Meksikā gan pirms, gan pēc tam, kad JLR pieņēma savu lēmumu par atrašanās vietu. Citu transportlīdzekļu ražotāju ieguldījumi Meksikā apstiprina, ka Meksika bija ticama JLR ieguldījumu projekta atrašanās vieta. Patiesībā, JLR vairāk nekā 18 mēnešus vērtēja Meksikas variantu. Minētā vērtēšana ietvēra projekta grupas izveidi, ārējo konsultantu piesaistīšanu, sadarbību ar Meksikas valsts amatpersonām, kā arī apmeklējumus uz vietas, kuros devās pat augstākā līmeņa vadītāji JLR globālās uzņēmējdarbības izvēršanas komandas sastāvā.

(81)

JLR uzsver, ka tas apsvēra Meksikas variantu kā īstenojamu alternatīvu visā lēmuma pieņemšanas procesā, kā to pierāda daudzi jaunākie iekšējie dokumenti, kas iesniegti Komisijai. JLR uzskata, ka pretēji viedokļi, kas pausti konkrētos preses paziņojumus attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu, ir izteikti spekulatīvi un neatspoguļo JLR lēmumu pieņemšanas procesu.

(82)

Turklāt JLR apgalvo, ka tā iecere bija veikt ieguldījumus vienā vietā. Nekad netika apsvērta iespēja veikt ieguldījumus vienlaikus vai tuvākajā nākotnē otrā rūpnīcā citā vietā. JLR atzīst, ka izpildkomitejas locekļu 2015. gada 21. janvāra ārkārtas sanāksmes protokolā patiesi bija dota atsauce uz 2. rūpnīcu, jo minētajā sanāksmē tika izteiktas pārdomas un tāpēc tika reģistrēts protokolā tas, ka, ja pieprasījums būtu pietiekams, JLR varētu apsvērt iespēju būvēt vēl vienu rūpnīcu citā vietā piecos līdz desmit gados pēc tam, kad būs pabeigti sākotnējie ieguldījumi. Tomēr JLR uzstāj, ka šī ilgtermiņa iespēja netika apspriesta sīkāk ne sanāksmes materiālos, ne pašā sanāksmē. Tomēr sanāksmes materiālos ir dota atsauce uz ieguldījumu projekta 1. un 2. posmu tajā pašā vietā, proti, uz JLR stratēģiju sākt darbību ar 150 000 transportlīdzekļu 2018. gadā pirmajā posmā (1. rūpnīcas 1. posms) un palielināt jaudu līdz 300 000 transportlīdzekļu [2020.–2025. gadā] (1. rūpnīcas 2. posms). JLR arī norāda, ka, ņemot vērā to, ka 2014./2015. finanšu gadā JLR pārdeva tikai 462 209 transportlīdzekļus, būtu neiedomājami būvēt vienlaikus divas rūpnīcas – vienu Savienībā, otru Ziemeļamerikā, katru ar 300 000 transportlīdzekļu lielu jaudu gadā. Ņemot vērā šos rādītājus, nav komerciāla pamatojuma uzskatīt, ka JLR varētu gribēt īsā līdz vidējā termiņā palielināt savu gada jaudu par 600 000 transportlīdzekļu.

(83)

JLR uzsver, ka Javora Polijā nebija piemērota alternatīva Nitrai vai Meksikai, jo tur bija būtiskas problēmas, jo īpaši ceļš, kas sadalīja attiecīgo teritoriju. Tāpēc valde neizskatīja Javoru kā iespējamu alternatīvu Nitrai, par ko liecina prezentācija valdes 2015. gada 18. novembra sanāksmei.

(84)

Šajā sadaļā Komisija, pirmkārt, pievērsīsies jautājumam par to, vai kopējais atbalsts JLR aprobežojas ar paziņoto atbalstu, vai arī JLR gūst labumu no papildu atbalsta elementiem, un jo īpaši tam, vai pārdošanas cena, valsts finansēti īpašam nolūkam paredzēti/pasūtīti infrastruktūras darbi un atbrīvojums no LZT nodevas atbilst tirgus nosacījumiem. Pēc atbalsta likumības pārbaudes Komisija izklāstīs galīgo nostāju par saņemtā atbalsta saderību.

(85)

Lēmumā par procedūras sākšanu izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka paziņotā tiešā dotācija ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un, ņemot vērā to, ka minētā dotācija ir piešķirta no valsts līdzekļiem, tā ir selektīva, piešķir ekonomisku priekšrocību JLR, varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus.

(86)

Kā minēts 3.1. sadaļā, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka pastāvēja iespēja, ka JLR varēja gūt labumu no noteiktas papildu valsts atbalsta summas saistībā ar NSP attīstību un JLR teritorijas iegādi. Komisija norādīja trīs veidus, kā darījums varēja radīt papildu valsts atbalstu JLR:

(87)

Lai secinātu, ka JLR ir jāsedz visas infrastruktūras attīstības izmaksas, kas radušās Slovākijas valstij, vienlaikus ir jābūt izpildītiem šādiem diviem nosacījumiem: a) NSP ir mērķorientēta infrastruktūra, proti, JLR kvalificējas kā iepriekš noteikts uzņēmums un NSP ir pielāgots JLR vajadzībām; un b) izmaksās nav ietvertas patiesi vispārējas izmaksas.

(88)

Komisija uzskata, ka abi 87. apsvērumā minētie nosacījumi nav izpildīti vienlaikus, tāpēc NSP 704 hektāri nekvalificējas kā mērķorientēta infrastruktūra JLR vajadzībām. Saskaņā ar Slovākijas iestāžu izklāstīto un šā lēmuma 4.1.1. sadaļā apkopoto informāciju par NSP izveides vēsturisko gaitu NSP tika likumīgi izveidots 2015. gada 8. jūlijā ar pamatā esošo būtisko ieguldījumu sertifikātu, kas piešķīra Slovākijas iestādēm obligātu pirktspēju. Tomēr NSP pārveide rūpnieciskai izmantošanai sākās ilgi pirms tam, kad JLR izrādīja interesi par šo apgabalu, un tajā laikā jau bija konkrēti plāni turpināt attīstīt rūpniecisko apgabalu “Nitras ziemeļi”. Piemēram, 2014. gadā sīki izklāstīti infrastruktūras plāni jau bija pieejami kā daļa no Lužianku Zemes izmantošanas plāna. Turklāt daļa rūpnieciskās zonas jau bija īstenota, cita starpā izveidojot Nitras Ziemeļu industriālo parku. Būtībā NSP ir Nitras Ziemeļu industriālā parka paplašinājums. Tāpēc Komisija pieņem lēmumu, ka JLR nekvalificējas kā ex ante noteikts uzņēmums NSP attīstībai kā tādai.

(89)

Turklāt JLR ir iegādājies tikai daļu no NSP. NSP veido komerciāli izmantojama zeme, kas paredzēta pārdošanai tādiem ieguldītājiem kā JLR, un tā dēvētā “tehniskā zeme”. Tehniskā zeme veido vairāk nekā pusi no NSP un ir vajadzīga, lai veiktu ar infrastruktūru saistītus pasākumus, kas kalpo visai Nitras Ziemeļu rūpnieciskajai zonai, tostarp Nitras Ziemeļu industriālajam parkam, un zināmā mērā arī apgabaliem ārpus tās. Tehniskajā zemē ir ietverti, piemēram, lielceļa apvedceļš vai Dražovces galvenais piebraucamais ceļš, kā arī vairākas aizsargjoslas, kas vajadzīgas ģeogrāfisko raksturlielumu dēļ, piemēram, aizsardzībai pret plūdiem, un kurās būvniecības darbības ir ierobežotas. Turklāt Slovākija iesniedza informāciju, kas apstiprina, ka JLR iegādātā zeme veido tikai 26 % no visa NSP vai 55 % no NSP, ja tehniskā zeme netiek ņemta vērā, un ka NSP jau ir izveidoti vairāki citi uzņēmumi.

(90)

Tāpēc Komisija secina, ka NSP 704 hektārus kā tādus nevar uzskatīt par mērķorientētu infrastruktūru JLR vajadzībām.

(91)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 119. punktā, pat ja visus NSP 704 hektārus nevar uzskatīt par mērķorientētu infrastruktūru JLR vajadzībām, darījums joprojām var ietvert valsts atbalstu JLR – vai nu tāpēc, ka daži infrastruktūras attīstības pasākumi var būt paredzēti JLR īpašajām vajadzībām, vai tāpēc, ka zeme varētu būt pārdota par cenu, kas ir zemāka nekā tās tirgus cena. Tāpēc Komisijai atsevišķi ir jāizvērtē ar infrastruktūru saistīti pasākumi un zemes pārdošanas darījums.

(92)

Slovākijas valsts segtās infrastruktūras izmaksas, kas minētas 51. apsvērumā, attiecas uz zemes sanāciju, ceļu infrastruktūru, komunālās saimniecības infrastruktūru, aizsardzību pret plūdiem un ūdens apsaimniekošanu, kā arī Lužianku multimodālo transporta termināli.

(93)

Komisijas lēmumā SA.36346 – Vācija – GRW zemes attīstības shēma rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai (27) Komisija analizēja, vai valsts finansējums zemes attīstības darbiem, lai zemi varētu nākotnē pārdot rūpnieciskiem uzņēmumiem atbilstīgi tirgus nosacījumiem, bija atbalsts sākotnējam īpašniekam vai ieguldītājam zemes attīstīšanas nolūkā. Komisija konstatēja, ka koplietošanas teritorijas sagatavošana apbūvei un pieslēgšana komunālās saimniecības infrastruktūrai – ūdensapgādei, gāzes apgādei, kanalizācijas sistēmai un elektroapgādei – un tādiem transporta tīkliem kā dzelzceļš un autoceļi nav saimnieciska darbība, bet bija daļa no valsts sabiedriskā uzdevuma, proti, nodrošināt un pārraudzīt zemi atbilstīgi vietējiem pilsētas un teritoriālās attīstības plāniem. No pasākuma tvēruma tika izslēgti tādi zemes attīstības darbi, kas tika pasūtīti iepriekš noteiktu pircēju vajadzībām, un pircējiem bija jāiegādājas zeme atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

(94)

Komisija uzskata, ka izmaksas, kas radās Slovākijai, zemes sagatavošanas ietvaros veicot sanācijas darbus NSP komerciāli izmantojamajā daļā, nepārsniedz standarta attīstības izmaksas, kas rodas, sagatavojot koplietošanas teritoriju apbūvei, un minētie darbi ir daļa no Slovākijas valsts sabiedriskā uzdevuma, proti, nodrošināt un pārraudzīt zemi atbilstīgi pilsētas un teritoriālās attīstības plāniem. Tā kā šie darbi ir sabiedrisks pakalpojums, to finansēšana no valsts līdzekļiem nav valsts atbalsts zemes īpašniekam vai ieguldītājam attīstības darbu veikšanai. Šajā gadījumā īpašnieks vai ieguldītājs ir MHI. Tomēr jautājums par to, vai galīgais zemes pircējs – šajā gadījumā JLR – gūst priekšrocības, kas kvalificējamas kā valsts atbalsts, ir nodalāms no jautājuma par to, vai bija valsts atbalsts par labu zemes īpašniekam vai attīstītājam. Tā kā MHI darbojas valsts vārdā un to finansē valsts, tā darbības ir attiecināmas uz valsti. Valsts atbalstu JLR zemes sanācijas darbu un pārdošanas cenas veidā var izslēgt, ja MHI bez attiecīgas atlīdzības neveic JLR teritorijā tādus zemes sanācijas darbus, kas pārsniedz darbus, kuri ir nepieciešami, lai padarītu zemi par “gatavu apbūvei”, un ja zemes nodošana notiek atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

(95)

Ieguldījumu nolīgumā ir iekļauts teritorijas sanācijas darbu tvēruma pilnīgs saraksts un ir dota atsauce uz sagatavošanu izmantošanai standarta ražošanas vajadzībām. Visi papildu zemes sanācijas darbi, kas jāveic atbilstīgi JLR īpašajām vajadzībām, ir identificēti ieguldījumu nolīguma sadaļā “Konkrētam ieguldītājam vajadzīgie sagatavošanas darbi” (28) un par tiem JLR maksā atsevišķi. Komisija arī norāda, ka Slovākijas iestādes apstiprināja, ka JLR pārraudzības tiesības attiecībā uz būvniecības posmu bija ierobežotas līdz pārbaudei, vai zeme atbildīs standartam “rūpnieciskai apbūvei izmantojama zeme, kas ir gatava apbūvei”, proti, standartam, kas tika apstiprināts saistībā ar JLR pirkumu no MHI un kas noteica pirkuma cenu. Komisija secina, ka teritorijas sanācijas darbi, lai sagatavotu zemi apbūvei, un papildu darbi atbilstīgi JLR specifikācijām nav valsts atbalsts JLR ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti zemes pirkuma nolīgumā, kas atbilst tirgus standartiem, vai ka par tiem ir samaksāta attiecīga atlīdzība atbilstīgi ieguldījumu nolīgumā apstiprinātajiem tirgus noteikumiem un papildu maksājumi. Novērtējums par to, vai šis nosacījums ir izpildīts, ir izklāstīts šā lēmuma 105.–108. apsvērumā.

(96)

Lēmumā par procedūras sākšanu ir teikts, ka NSP attīstīšana ietvēra ne vien valsts ieguldījumus teritorijas sanācijas darbos, lai sagatavotu zemi apbūvei, bet arī dažāda veida infrastruktūras attīstīšanu. Tie ar infrastruktūru saistītie darbi, kuru mērķis bija padarīt komunālās saimniecības sistēmu un ceļu un dzelzceļu pieejamu JLR, tika veikti ārpus JLR teritorijas un ārpus citu uzņēmumu teritorijām un nav pielāgoti iepriekš noteiktam lietotājam, kā noteikts 97.–104. apsvērumā.

(97)

Slovākijas iestādes apstiprināja, ka par visiem ar komunālās saimniecības infrastruktūru saistītajiem darbiem JLR teritorijas robežās maksāja JLR un ka JLR maksās tirgus cenu par piekļuvi komunālās saimniecības pakalpojumiem un to izmantošanu. Slovākijas iestādes iesniedza pārskatu par tiesību aktiem, kurus piemēro, lai aprēķinātu maksu par komunālās saimniecības pakalpojumu izmantošanu. Piemērojamos noteikumus nosaka dalībvalstu līmenī, un Slovākija apstiprināja, ka lietotājiem NSP netiek piemēroti nekādi īpaši noteikumi, kas atšķiras no valstī piemērojamajiem noteikumiem. Pieslēguma un sadales maksa, ko maksā JLR, ir noteikta, pamatojoties uz standarta cenrāžiem, kurus piemēro līdzīgās situācijās. Tādējādi JLR maksās pieslēguma un sadales maksu atbilstīgi noteikumiem, kurus piemēro visā valstī un kurus regulē Tīklu nozares regulators. Tādējādi JLR negūs labumu no atbrīvojumiem. neg' Komisija uzskata, ka visi darbi saistībā ar komunālās saimniecības infrastruktūru attiecas uz Slovākijas valsts uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, un secina, ka ar komunālās saimniecības infrastruktūru saistītie darbi nav īpaši paredzēti JLR vajadzībām.

(98)

Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā, kas minēti 51. apsvērumā, ir paredzēti visiem uzņēmumiem NSP un Nitras Ziemeļu rūpnieciskajā zonā, kā arī plašākā reģionā. Neviens ceļš nav paredzēts vienīgi JLR un nav uzbūvēts JLR īpašajām vajadzībām. Ceļi ir pieejami koplietošanai bez maksas. Slovākijas iestādes ir apstiprinājušas, ka ar ceļiem saistītie darbi nepārsniedz standarta ceļu attīstību, un tās iesniedza pierādījumus, ka attiecīgajam projektam tika piemēroti tie paši noteikumi, ko piemēro citiem projektiem. Par iekšējiem ceļiem JLR teritorijas robežās maksā JLR. Tāpēc Komisija uzskata, ka visi darbi saistībā ar ceļu infrastruktūru attiecas uz Slovākijas valsts uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, un secina, ka ar ceļu infrastruktūru saistītie darbi nav īpaši paredzēti JLR vajadzībām.

(99)

Iepriekš (29) Komisija pauda uzskatu, ka tad, ja autostāvvieta nav uzbūvēta īpaši viena uzņēmuma vajadzībām, bet ir daļa no industriālā parka ekonomiskās attīstības plāna, to var uzskatīt par tādu, kas nav mērķorientēta un nav valsts atbalsts. Komisija norāda, ka koplietošanai pieejamu autostāvvietu būvniecība bija paredzēta jau Lužianku pašvaldības 2014. gada Zemes izmantošanas plānā. Tāpēc Komisija secina, ka autostāvvietas attīstība attiecas uz Slovākijas valsts uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus un minētie darbi nav īpaši paredzēti JLR vajadzībām.

(100)

Komisija uzskata, ka ieguldījumi saistībā ar ugunsdzēsības depo, policijas iecirkni, ceļu uzturēšanas uzņēmumu, sistēmu aizsardzībai pret plūdiem un gruntsūdeņu apsaimniekošanu tiek veikti tipisku valsts pienākumu ietvaros, pildot uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, un tādējādi neattiecas uz saimniecisko darbību. Valsts finansējums šo darbu veikšanai nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(101)

Ņemot vērā to, ka Lužianku multimodālo transporta termināli finansē “Slovākijas Dzelzceļš”, kas ir valstij piederošs dzelzceļa infrastruktūras uzņēmums, iespējams, ka minētos ieguldījumus varētu attiecināt uz Slovākijas valsti. Vispirms Komisija pārbaudīja, vai JLR varētu būt piešķirta kāda priekšrocība.

(102)

Slovākijas iestādes paskaidroja, ka Lužianku multimodālo transporta termināli finansē “Slovākijas Dzelzceļš” no līdzekļiem, kas iegūti no tā saimnieciskajām darbībām, kuras tiek uzskaitītas atsevišķi no tā valsts finansētajām darbībām, kas nav saimnieciskās darbības. JLR vēlas noslēgt ekskluzīvu līgumu attiecībā uz infrastruktūras daļu, kas saistīta ar gatavo transportlīdzekļu uzglabāšanas zonu. Pārējās divas multimodālā transporta termināļa daļas būs pieejamas jebkuram lietotājam atbilstīgi tirgus nosacījumiem. Tāpēc šķiet, ka vismaz daļa no šīs infrastruktūras ir uzbūvēta īpaši JLR kā iepriekš noteikta uzņēmuma vajadzībām.

(103)

Slovākijas iestādes arī apstiprināja, ka lietošanas maksa par visu termināļa daļu izmantošanu tiks aprēķināta, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, un aptvers visas attiecīgās ieguldījumu izmaksas, darbības izmaksas un atjaunošanai vai aizvietošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas. Maksa būs orientēta uz tirgu un vērsta uz [..] projekta iekšējās peļņas normu. Ar lietošanas maksu 30 gadu periodā būtu jānodrošina projekta peļņa no ieguldījumiem, kas ex ante NPV aprēķinā novērtēta [..] miljonu EUR apmērā.

(104)

Tāpēc Komisija uzskata, ka “Slovākijas Dzelzceļš” rīkojas tā, kā līdzīgā situācijā rīkotos tirgus ekonomikas dalībnieks. Ja saimnieciskus darījumus īsteno publiskas iestādes atbilstīgi normāliem tirgus nosacījumiem, tie nepiešķir priekšrocību darījuma partnerim (30). Tāpēc Komisija secina, ka JLR nesaņem valsts atbalstu, izmantojot Lužianku multimodālo transporta termināli.

(105)

Slovākija ar MHI starpniecību pārdeva JLR 185 hektārus apbūvei gatavas komerciālai izmantošanai paredzētas zemes, kas dēvēta par JLR teritoriju, par 15,83 EUR kvadrātmetrā jeb kopā gandrīz par 30 miljoniem EUR. Komisijas lēmuma SA.36346 40. un 41. apsvērumā ir teikts, ka pārveidotās zemes galīgais pircējs nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju LESD 107. panta 1. punkta izpratnē saistībā ar zemes attīstības pasākumu, ja galīgais pircējs maksā tirgus cenu par pārveidoto zemi. Šajā saistībā Komisija norāda, ka JLR teritorijas galīgā pirkuma cena tika noteikta kā vidējais rādītājs, pamatojoties uz trim neatkarīgiem novērtējuma ziņojumiem, kurus veica starptautiski atzīti eksperti, kas izmanto profesionālus vērtēšanas standartus un Karaliskā zvērinātu kontrolieru institūta (Royal Institution of Chartered Surveyors) metodes. Visos trijos vērtēšanas ziņojumus ir iekļauta neatkarības deklarācija, tie tika iesniegti Komisijai un attiecas uz teritoriju, kas paredzēta rūpnieciskai izmantošanai, pie kuras robežas ir pieejamas komunālās saimniecības sistēmas pieslēguma vietas, kas ir sanēta un izlīdzināta un par kuru ir jāsedz izmaksas, kuras radušās, pārveidojot lauksaimniecībai paredzētu zemi par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi. Ziņojumos ir arī pieņemts, ka visas esošās komunālās saimniecības komunikācijas un dzelzceļa līnija rūpnieciskajā teritorijā ir pārvietotas un ka visā parkā ir attīstītas ceļu sistēmas un koplietošanas autostāvvieta. Visos trijos ziņojumos ir izmantota salīdzinošā metodika, lai novērtētu cenu, salīdzinot attiecīgo zemes gabalu ar citiem pārdotiem vai pārdošanā esošiem zemes gabaliem Slovākijā (31) un koriģējot attiecīgās pārdošanas vai prasītās cenas, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā zemes gabala izmērs, atrašanās vieta, pieejamā infrastruktūra, datums, forma, pamanāmība. Turklāt [..] ziņojumā tika izmantota diskontētās naudas plūsmas metode (32). Minētajos trijos ziņojumos tika aplēsts, ka JLR teritorijas kvadrātmetra vērtība ir attiecīgi 15,5 EUR, 15,0 EUR un 17,0 EUR.

(106)

Pieņēmumi par zemes raksturlielumiem ir identiski visos trijos ziņojumos un atbilst situācijai JLR teritorijā pēc darbu izpildes saistībā ar koplietošanas infrastruktūru.

(107)

Turklāt Komisija norāda, ka CB Richard Ellis ziņojums, kuru kļūdas pēc iesniedza Slovākijas iestādes, bija vispārīgs CB Richard Ellis sagatavots tirgus izpētes ziņojums. Tajā bija iekļauts vienīgi Slovākijas nekustamā īpašuma tirgus vispārīgs apraksts ar norādi par citu Slovākijā pārdotu vai pārdošanā esošu zemes gabalu vidējo cenu, kas atbilst citu standarta vietu cenām, kuras bija JLR teritorijas novērtējuma ziņojumu pamatā. Minētajā tirgus izpētes ziņojumā nebija iekļautas nekādas īpašas korekcijas, lai novērtētu JLR teritorijas tirgus cenu.

(108)

Tāpēc Komisija secina, ka pirkuma cena 15,83 EUR par kvadrātmetru atbilst tirgus nosacījumiem un ka zemes pārdošana tādā stāvoklī, kāds bija norādīts tirgus vērtēšanas ziņojumos, tika veikta atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

(109)

Komisija secina, ka JLR negūst selektīvu priekšrocību saistībā JLR teritorijas pārdošanu vai attiecīgajiem infrastruktūras darbiem, kas attiecas uz NSP un ko ir finansējusi Slovākijas valsts.

(110)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai atbrīvojums no LZT nodevas ir valsts atbalsts JLR.

(111)

Kā norādīts 105. apsvērumā, visos trijos neatkarīgajos novērtējuma ziņojumos tika pieņemts, ka teritorijā bija mainīts funkcionālais zonējums, pārveidojot to rūpnieciskai izmantošanai, un ka tās pārveide no lauksaimniecībai izmantojamas zemes neradīja papildu izmaksas. Pirkuma cena 15,83 EUR par kvadrātmetru ir uzskatāma par tirgus cenu, un šādā gadījumā pircējam nav jāsedz papildu izmaksas, kas saistītas ar zemes pārveidi. Tā kā to, vai JLR teritorijas pārdošana JLR atbilst tirgus nosacījumiem, var noteikt, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu ziņojumiem, MHI atbrīvojums no LZT maksāšanas samazina izmaksas, kas rodas šai īpašam nolūkam paredzētajai publiskajai struktūrai, veicot savu sabiedrisko uzdevumu, bet šis atbrīvojums netiek nodots tālāk kā selektīva priekšrocība JLR.

(112)

Tāpēc Komisija secina, ka LESD 107. panta 1. punkta izpratnē atbrīvojums no LZT nodevas nav valsts atbalsts JLR.

(113)

Komisija konstatē, ka nosacījumi, ar kādiem JLR teritorija ir pārdota JLR, un nosacījumi, ar kādiem ir veikti zemes sanēšanas, komunālās saimniecības un citi infrastruktūras darbi, nepiešķir selektīvu priekšrocību JLR. Tāpēc nav jāturpina vērtēt citus kumulatīvos nosacījumus attiecībā uz valsts atbalsta esību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, lai novērtētu atbalstu saistībā ar NSP zemes pārdošanu JLR. Tādējādi valsts atbalsts JLR attiecas tikai uz paziņoto tiešo dotāciju.

(114)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija noteica, ka, paziņojot par plānoto tiešo dotāciju, kuras nominālvērtība ir 129 812 750 EUR, lai saņemtu Komisijas apstiprinājumu, Slovākijas iestādes ir izpildījušas savus LESD 108. panta 3. punktā paredzētos pienākumus attiecībā uz šo atbalsta daļu.

(115)

2016. gada 12. maijā paziņotā pasākuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību Nitras reģionā Slovākijā. Tāpēc tas ir jāvērtē, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētos reģionālajam atbalstam piemērojamos noteikumus, kas interpretēti RAP 2014.–2020. gadam un Slovākijas reģionālā atbalsta plānā 2014.–2020. gadam. Novērtējums, kura pamatā ir RAP vienotie novērtēšanas principi, tiek veikts trijos posmos, proti, minimālo prasību novērtēšana, acīmredzamas negatīvās ietekmes novērtēšana un samērīguma testa veikšana. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja, ka, pamatojoties uz vienotajiem novērtēšanas principiem, daļa no vispārējiem saderības kritērijiem tika izpildīti un formālajā izmeklēšanā netika atklāti elementi, kas raisa šaubas par šo pamatā esošo saderības kritēriju sākotnējo novērtējumu.

(116)

Tomēr lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par izdevumu attiecināmību un atbalsta stimulējošo ietekmi un samērīgumu. Tāpēc Komisija arī nevarēja formulēt galīgu viedokli par to, vai projekts atbilst visām minimālajām RAP prasībām. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī nevarēja izslēgt acīmredzamu negatīvu ietekmi uz tirdzniecību un dalībvalstu vienotību. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija nevarēja noteikt, vai minētā atbalsta pozitīvā ietekme, ja tāda ir, bez iespējamas stimulējošas ietekmes varētu līdzsvarot tā negatīvo ietekmi.

(117)

Kā noteikts lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.2. sadaļā, Komisija uzskata, ka ieguldījumu projekts ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu un ka valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja ir izpildīti visi RAP saderības kritēriji.

(118)

Lēmumā par procedūras sākšanu tika paustas bažas par “nodrošinājuma izmaksu” attiecināmību. Saskaņā ar RAP 20. punkta e) apakšpunktu ““attaisnotās izmaksas” attiecībā uz ieguldījumu atbalstu ir materiālie un nemateriālie aktīvi, kas saistīti ar sākotnējiem ieguldījumiem vai algu izmaksām”. Slovākijas iestādes iesniedza sīku attiecināmo izmaksu pozīciju sadalījumu. Šīs attiecināmo izmaksu pozīcijas atspoguļoja izmaksas, kas bija paredzētas laikā, kad tika iesniegts atbalsta pieteikums, un ietvēra nodrošinājuma summu katrai attiecināmo izmaksu pozīcijai, kas bija daļa no piesardzīga izmaksu aprēķina. Ieguldījumu nolīgumā visa nominālā summa 1 406 620 590 EUR apmērā tiek uzskatīta par “plānotiem projekta ieguldījumiem”, attiecībā uz kuriem JLR bija paredzējis izdevumus (33).

(119)

Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu sniegtajiem paskaidrojumiem, Komisija norāda, ka Komisijas piezīmes par to, ka atsauce uz “nodrošinājuma izmaksām”JLR2015. gada 18. novembra iekšējā prezentācijā tika izdarīta iekšējās finanšu prezentācijas vajadzībām attiecībā uz saistībām, kuras JLR uzņemtos attiecībā pret Slovākiju. Šīs nodrošinājuma izmaksas neattiecās uz papildu izmaksu pozīciju papildus piesardzīgai izmaksu aplēsei par attiecināmajām izmaksu pozīcijām. Tā kā ieguldījumu nolīgumā JLR apņēmās iztērēt visu ieguldījumu nominālo summu 1 406 620 590 EUR apmērā un reģionālā ieguldījumu atbalsta maksājums attieksies vienīgi uz attiecināmajām izmaksām, kas radušās faktiski, Komisija akceptē 1 406 620 590 EUR kā maksimālo attiecināmo izmaksu nominālo summu, attiecībā uz kuru var piešķirt atbalstu. Šajā saistībā Komisija norāda, ka Slovākija apņēmās nepārsniegt ne paziņoto maksimālo atbalsta summu, ne paziņotā atbalsta intensitātes robežvērtību. Komisija secina, ka attiecināmās izmaksas atbilst RAP 20. punkta e) apakšpunktā noteiktajam.

(120)

Kā noteikts lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.4.1. sadaļas a) apakšpunktā, atbalsts palīdz sasniegt reģionālās attīstības mērķi un ir uzskatāms par pamatotu, jo Nitra ir iekļauta reģionālā atbalsta plānā kā reģions, kuram ir tiesības uz reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ar 25 % standarta atbalsta intensitātes robežvērtību ieguldījumu atbalstam lieliem uzņēmumiem.

(121)

Komisija jau lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.4.1. sadaļas b) apakšpunktā secināja, ka paziņotā tiešā dotācija būtībā ir atbalsta instruments dzīvotspējas atšķirību novēršanai, samazinot ieguldījumu izmaksas. Nodokļu atvieglojumi nebija vēlami to administratīvās sarežģītības dēļ.

(122)

Saskaņā ar RAP 3.5. sadaļu reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme ir tad, ja atbalsts maina uzņēmuma attieksmi tā, ka tas iesaistās apgabala attīstību veicinošās papildu darbībās, kurās tas neiesaistītos bez šāda atbalsta vai iesaistītos ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai citā vietā. Ar atbalstu nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam būtu radušās jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu uzņēmējdarbības risku.

(123)

RAP 64. un 65. punktā ir izklāstītas formālās prasības attiecībā uz stimulējošo ietekmi, kas paredz, ka darbus saistībā ar individuāliem ieguldījumiem drīkst sākt tikai pēc tam, kad ir oficiāli iesniegta atbalsta pieteikuma veidlapa. Lēmuma par procedūras sākšanu 166. punktā Komisija jau ir noteikusi, ka ir izpildīta oficiālā prasība attiecībā uz stimulējošo ietekmi, jo atbalsta pieteikums oficiāli tika iesniegts, pirms tika sākti ar ieguldījumu projektu saistītie darbi. Komisija apstiprina šo viedokli šā lēmuma vajadzībām.

(124)

Papildus oficiālajai prasībai par stimulējošo ietekmi RAP 61. punktā ir noteikts, ka ir jābūt būtiskai stimulējošai ietekmei, ko var pierādīt divos iespējamos veidos, proti, ka bez atbalsta ieguldījumi nebūtu pietiekami ienesīgi (1. scenārijs) vai ieguldījumi tiktu veikti citā vietā (2. scenārijs).

(125)

Situācijā, ja tiek īstenots 2. scenārijs, dalībvalstij ir jāpierāda, ka tās sniegtais atbalsts stimulē atbalsta saņēmēju veikt plānoto ieguldījumu izvēlētajā reģionā, nevis citā reģionā, kur šis ieguldījums būtu ienesīgāks un kur to varētu veikt bez atbalsta, jo ar paziņoto atbalstu saņēmējam tiek kompensēti ar projekta īstenošanu atbalstītajā reģionā saistītie neto trūkumi, salīdzinot ar citu, dzīvotspējīgāku, “hipotētisku” reģionu.

(126)

Kā noteikts RAP 3.5.2. sadaļā, dalībvalstij ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalsts reāli ietekmē izvēli veikt ieguldījumu vai atrašanās vietas izvēli. Šajā saistībā dalībvalstij ir jāsniedz vispusīgs tāda hipotētiska scenārija apraksts, kura gadījumā atbalsta saņēmējam nebūtu piešķirts atbalsts.

(127)

Slovākija kā hipotētisko scenāriju iesniedza 2. scenārija situācijas aprakstu, kura gadījumā alternatīva ieguldījumu izvietošanai Nitrā, Slovākijā, būtu izvietot ieguldījumus H[..] Pueblas štatā, Meksikā. Saskaņā ar minēto paziņojumu NPV, ko varētu sasniegt, izvietojot apstiprināto ieguldījumu projektu ar jaudu 150 000 transportlīdzekļu gadā atrašanās vietā H[..], pārsniedz Nitrai aprēķināto NPV par 413 miljoniem EUR – gadījumā, ja netiek piešķirts atbalsts, un plānotajā projekta 20 gadu ekspluatācijas laikā.

(128)

RAP 71. punktā ir norādīts, ka 2. scenārija gadījumā dalībvalsts varētu iesniegt nepieciešamos pierādījumus par atbalsta stimulējošo ietekmi, uzrādot jaunākos uzņēmuma dokumentus, kuros parādīts, ka ir veikts to izmaksu un ieguvumu salīdzinājums, kādi rastos, izvietojot ieguldījumus atlasītajā atbalstāmajā reģionā un alternatīvās atrašanās vietās. Šajā nolūkā saskaņā ar RAP 72. punktu dalībvalsts tiek aicināta balstīties uz oficiālajiem valdes dokumentiem, riska novērtējumiem, finanšu pārskatiem, iekšējiem uzņēmējdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem, citiem pētījumiem un dokumentiem, kuros izskatīti dažādi ieguldījumu scenāriji.

(129)

Kā jau norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, Slovākijas iestādes iesniedza šādu informāciju kā paskaidrojumu par atrašanās vietas izvēles procesu, pamatojoties uz jaunākajiem dokumentiem, kurus minētās iestādes arī iesniedza. Šajos dokumentos ir izklāstīts atbalsta saņēmēja lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz ieguldījumiem un atrašanās vietu. Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Slovākijas iestādes iesniedza papildu paskaidrojumus un papildu jaunākos dokumentus.

(130)

Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē tika panākta vienošanās, ka Nitra būtu jāvirza kā vēlamā atrašanās vieta, kas ir jāapstiprina valdei. JLR valde 2015. gada 3. augustā apstiprināja, ka Nitra ir vēlamā atrašanās vieta, piekrita parakstīt nesaistošu priekšlīgumu, lai apstiprinātu progresu, kas panākts ekskluzīvas apspriešanās gaitā ar Slovākiju, un atbalstīja jaunas JLR struktūras izveidi Slovākijā ar nosacījumu, ka 2015. gada septembra trešajā nedēļā tiks sagatavota jauna uzņēmējdarbības apstiprināšanas platforma (34) un sīks JLR uzņēmējdarbības plāna pārskats. Arī Tata Motors Limited valdes 2015. gada 7. augusta sēdes protokolā ir minēts, ka JLR finanšu direktoram uz nākamo sēdi ir jāsagatavo detalizēta prezentācija par projekta finansēm. 2015. gada jūlijā un augustā projekta tvērums vēl aizvien attiecās uz rūpnīcu ar jaudu 300 000 transportlīdzekļu gadā. Projekts tika apstiprināts uzņēmējdarbības apstiprināšanas platformā JLR izpildkomitejas līmeņa sanāksmē, kas notika 2015. gada 3. septembrī. Tata Motors valdes 2015. gada 18. septembra sanāksmē JLR sniedza valdei jaunāko informāciju par projektu Darwin, tostarp par galvenajiem finanšu rādītājiem un ekonomisko pamatojumu. Kopējais koriģētais valsts atbalsts [150–200] miljonu GBP apmērā (35) bija pietiekams, lai turpinātu virzīt Nitras variantu, nevis Meksikas variantu, un lai projekts tiktu īstenots divos posmos. Globalizācijas foruma 2015. gada 21. oktobra sanāksmē tika panākta vienošanās pārskatīt sākotnējo ieguldījumu projektu atbalsta pieteikuma vajadzībām tikai līdz 1. posmam, jo nebija pieejama sīka informācija par izstrādājumu sortimentu 2. posmā un tāpēc nebija stabila un mērķtiecīga uzņēmējdarbības plāna, lai varētu uzņemties saistības attiecībā pret Slovākijas iestādēm par visiem ieguldījumiem. JLR valdes 2015. gada 18. novembra sanāksmē tika apstiprināts atjauninātais uzņēmējdarbības plāns un tas, ka Slovākija ir vēlamā atrašanās vieta ar nosacījumu, ka iepriekš noteiktais projekts saņems visu valsts atbalsta summu. Gan Slovākijas, gan Meksikas NPV pamatā bija jaunākā izstrādājumu stratēģija, un atjauninātie pieņēmumi tika pārrēķināti, izslēdzot 2. posmu. NPV starpība bija 413 miljoni EUR, un valsts atbalsts tika pārrēķināts līdz nominālajai summai 129 812 750 EUR.

(131)

Lai atbalstam būtu stimulējoša ietekme, tam ir jābūt izšķirošam faktoram, pieņemot lēmumu izvietot ieguldījumus Nitrā, nevis H[..]. Tā kā galīgais ieguldījumu lēmums tika pieņemts tikai 2015. gada oktobrī/novembrī, kad sākotnējais ieguldījumu projekts tika pārskatīts un tā apjoms samazināts tikai līdz 1. posmam un kad JLR valde vēlreiz skaidri apstiprināja, ka Slovākija ir vēlamā atrašanās vieta, Komisija uzskata, ka atbilstošais laikposms, kurā ir jāpārbauda stimulējošās ietekmes esība, ir 2015. gada oktobris/novembris. Tomēr, tā kā JLR valde un Tata Motors valde jau 2015. gada augusta sākumā apstiprināja 2015. gada 10. jūlija ieteikumu par atrašanās vietu, 2015. gada 10. augustā tika parakstīts nesaistošs priekšlīgums ar Slovākiju un 2015. gada 11. augustā tika izdarīts publisks paziņojums, Komisija uzskata, ka arī 2015. gada jūlijs/augusts ir īpaši nozīmīgs laikposms, lai varētu novērtēt stimulējošās ietekmes esību.

(132)

Kā sākotnējo piezīmi Komisija norāda, ka Slovākijas argumentu par to, ka Meksika ir ticama JLR alternatīva, jo tur citi automobiļu ražotāji reāli veica ieguldījumus, nevar uzskatīt par pietiekamu, jo tas nesniedz autentisku apstiprinājumu tam, ka bez minētā atbalsta JLR būtu izvietojis savus ieguldījumus Meksikā. Saskaņā ar RAP 68. punktu hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un ataino lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēma lēmumu par ieguldījumiem.

(133)

Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Slovākijas iestādes iesniedza papildu uzņēmuma dokumentus, kas pierāda, ka tika salīdzinātas izmaksas un ieguvumi gadījumā, ja atrašanās vieta būtu Nitrā, un gadījumā, ja ieguldījumi tiktu izvietoti H[..], Meksikā. RAP 71. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārbauda, vai salīdzinājumam ir reāls pamats.

(134)

Lēmuma par procedūras sākšanu 181. punktā Komisija minēja trīs galvenos iemeslus šaubām par Meksikas alternatīvas ticamību.

(135)

Pirmkārt, Komisija nevarēja izslēgt, ka iesniegtā informācija attiecās uz diviem atšķirīgiem projektiem. Komisija uzskata, ka šā lēmuma 61.–66. apsvērumā minētie Slovākijas iestāžu argumenti ir pietiekami, lai secinātu, ka projekts Oak un projekts Darwin bija paredzēti kā viena un tā paša projekta priekšizpēte, kā tas ir skaidri minēts arī Tata Motors valdei paredzētajā 2015. gada 7. augusta prezentācijā, un ka Meksikas alternatīva netika atmesta, līdz JLR valde 2015. gada 18. novembrī pieņēma galīgo lēmumu noslēgt ieguldījumu nolīgumu ar Slovākiju.

(136)

Pat pirms projekta Darwin oficiālā sākuma bija norādes, ka Austrumeiropas un NAFTA valstis varētu tikt savstarpēji salīdzinātas. Piemēram, viens no rīcības punktiem Stratēģijas padomes 2014. gada 10. novembra sēdes protokolā bija “veikt starptautisku ražošanas nozares konkurētspējas dokumentu izpēti, tostarp Austrumeiropas un NAFTA valstu salīdzinājumu”.

(137)

Gan projektā Oak, gan projektā Darwin tika pētīta iespējamība izveidot 300 000 transportlīdzekļu izgatavotājrūpnīcu, kurā ražošanu ir plānots sākt 2018. gada jūnijā un kuras zemes gabals būtu 400–600 hektāri. Pieprasītās papildu jaudas rādītāji apstiprina Slovākijas un JLR apgalvojumus, kas tika sniegti to atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu, proti, ka nebija nepieciešams būvēt divas atsevišķas rūpnīcas, katras no kurām jauda būtu 300 000 transportlīdzekļu gadā. Tas ir atspoguļots arī, piemēram, 2014. gada 15. decembrī izdotajā dokumentā Global Manufacturing Footprint Expansion (“Starptautiskās ražošanas ietekmes izplešanās”).

(138)

Izpildkomitejas locekļu 2015. gada 21. janvāra sanāksmē tika pieminēta otra rūpnīca. Slovākijas iestādes paskaidroja, ka izpildkomitejas locekļi īsumā izskatīja iespēju, ka pēc tam, kad būs uzbūvēta pirmā rūpnīca ar jaudu 300 000 transportlīdzekļu gadā, varētu apsvērt iespēju uzbūvēt vēl vienu rūpnīcu piecos līdz desmit gados pēc tam, kad būs pabeigti darbi saistībā ar pirmajiem ieguldījumiem. Kā otrās rūpnīcas atrašanās vieta būtu jāapsver Amerikas Savienotās Valstis un Meksika, un tas varētu izskaidrot to, kāpēc JLR 2015. gada decembrī apliecināja Meksikas Pueblas štata gubernatoram, ka cer uz turpmāku savstarpējo attiecību attīstību, jo JLR turpina īstenot savus globālās paplašināšanās plānus, un ka JLR joprojām kā vienu no galvenajiem variantiem apsver iespēju būvēt rūpnīcu Meksikā, konkrēti Pueblā.

(139)

Slovākijas iesniegtie pierādījumi liecina, ka abas priekšizpētes – projekts Oak un projekts Darwin – tika veiktas tikai attiecībā uz vienu rūpnīcu. Stratēģijas padome 27. aprīlī darba kārtības punktā attiecībā uz projektu Darwin apstiprināja, ka Puebla ir alternatīva ārpus Savienības, un pieņēma lēmumu neturpināt vērtēt Turcijas variantu un citu neizvēlēto valstu variantus. 2015. gada 25. jūnija vēstulē Pueblas štata gubernatoram, kas tika nosūtīta pēc tam, kad JLR globālās uzņēmējdarbības izvēršanas komanda tajā pašā mēnesī bija apmeklējusi Pueblas teritorijas, tika paziņots, ka [H] “bija izvēlēta kopā ar citām atrašanās vietām, kurās joprojām tiek apsvērta iespēja veikt ieguldījumus, tostarp Centrāleiropā un Austrumeiropā”. Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmes protokolā ir reģistrēts, ka “sanāksmes mērķis bija pieņemt lēmumu par vēlamo teritoriju, pamatojoties uz projektiem Darwin un Oak”. Protokolā bija norādīts arī, ka “Nitra (vēlamā teritorija, pamatojoties uz projektu Darwin) salīdzinājumā ar Pueblu (vēlamā teritorija, pamatojoties uz projektu Oak) tika raksturota kā izmaksu ziņā daudz neizdevīgāka atrašanās vieta”. JLR valdes 2015. gada 18. novembra sanāksmes protokolā ir reģistrēts, ka “Slovākijas un Meksikas NPV tika pārrēķināta, pamatojoties uz jaunāko izstrādājumu stratēģiju un atjauninātajiem pieņēmumiem, izslēdzot 2. posmu”.

(140)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir ticami tas, ka visa informācija, ko Slovākijas iestādes iesniedza par projektiem Oak un Darwin, attiecas uz vienu vienīgu projektu.

(141)

Otrkārt, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pamatoja savas šaubas par Meksikas hipotētiskā scenārija ticamību, uzsverot to, ka atšķiras novērtējuma detalizētības pakāpe attiecībā uz atrašanās vietām Eiropā un Meksikā. Lai atspēkotu šo argumentu, Slovākija iesniedza papildu pierādījumus un paskaidrojumus, kas apkopoti šā lēmuma 59. apsvēruma b) punktā. Slovākijas iestādes ir arī dokumentējušas savu viedokli, iesniedzot arī Pueblas iestāžu un JLR saraksti, informatīvos ziņojumus par teritoriju apmeklējumiem un teritoriju apmeklējumu protokolus. Pamatojoties uz šo papildu informāciju, Komisija piekrīt, ka projektos Oak un Darwin rūpīga analīze tika veikta salīdzinoši vienādā līmenī. Veicot projekta Oak vēlamās alternatīvas (H[..]) galīgo salīdzinājumu ar projekta Darwin vēlamo alternatīvu (Nitra), bija pieejama vienlīdz sīka informācija, un abas teritorijas tika vienādā mērā iekļautas finansējuma modelēšanā.

(142)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka 2014. gada beigās tika iesaistīts uzņēmums Ernst & Young, lai atbalstītu JLR projekta Oak izstrādē. Kopā ar Ernst & Young JLR izstrādāja sīku teritorijas “zelta” kritēriju kopumu, kas vēlāk tika izmantots teritorijas izvēles procesā gan projekta Oak, gan projekta Darwin ietvaros. Tā kā JLR turpināja veikt savu novērtēšanu attiecībā uz atrašanās vietām Austrumeiropā, tas 2015. gada 16. februārī iesaistīja uzņēmumu PriceWaterhouseCoopers (“PwC”), lai tas cita starpā palīdzētu precizēt teritoriju “zelta” kritērijus. Iegūtā modeļa pamatā bija JLR un PwC pieredze atrašanās vietu atlasē un izvēlē Austrumeiropā, kas gūta kopā ar citiem automobiļu ražotājiem. Slovākijas iestādes norādīja, ka šo kritēriju precizēšana bija iemesls tam, ka projektos Oak un Darwin veiktā analīze un teritoriju “zelta” kritēriji bija atšķirīgi. Tomēr laikā, kad tika veikts projekta Oak vēlamās alternatīvas un projekta Darwin vēlamās alternatīvas galīgais salīdzinājums, bija pieejama salīdzinoša līmeņa detalizēta informācija par abām minētajām atrašanās vietām.

(143)

Lai gan Slovākijas iestādes apstiprināja, ka laikā, kad tika iesniegts 2015. gada 10. jūlija ieteikums par atrašanās vietu, bija pieejama vienlīdz detalizēta informācija par Oak un Darwin alternatīvām, Globalizācijas foruma prezentācijā par Oak alternatīvu ir pieejams mazāk informācijas nekā par Darwin alternatīvu, kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 181. punktā. Slovākijas iestādes paskaidroja, ka Globalizācijas forumā jau iepriekš bija prezentēta informācija par Meksiku un Pueblu. Meksikas kā daudzsološākās Ziemeļamerikas valsts un Pueblas kā daudzsološākā Meksikas štata izvēle tika pabeigta jau sākumposmā. Lai atlasītu atrašanās vietas Eiropā, analīze tika veikta īsā laikposmā, jo šis darbs tika sākts tikai 2015. gada februārī. Tāpēc valstu un teritoriju izvēles procesi nebija secīgi. Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē joprojām bija divas valstis, ko ieteica projekts Darwin, – Polija un Slovākija, par kurām bija jāsniedz prezentācija, bet tika paturēts tikai Nitras variants Slovākijā.

(144)

Treškārt, kā Komisija norāda lēmuma par procedūras sākšanu 181. punktā, tas, ka Meksikas alternatīva būtiski kavējās, veicināja šaubas par Meksikas kā īstas alternatīvas ticamību. Komisija akceptē šā lēmuma 68. apsvērumā izklāstīto Slovākijas iestāžu viedokli, ka garāks termiņš līdz ražošanas sākšanai tika ņemts vērā, kad Globalizācijas foruma 10. jūlija sanāksmē Pueblas un Slovākijas varianti tika kvalitatīvi un kvantitatīvi savstarpēji salīdzināti. Garākais termiņš tika atsevišķi izteikts skaitliski kā ietekme uz NPV, salīdzinot [80–130] miljonus GBP jeb [96–156] miljonus EUR un sešus mēnešus ilgu kavēšanos ar [110–180] miljoniem GBP jeb [132–216] miljoniem EUR un deviņu mēnešu ilgu kavēšanos. Šis risks un attiecīgā finansiālā ietekme tika skaidri apsvērta arī atjauninātajos uzņēmējdarbības plāna rādītājos 2015. gada oktobrī/novembrī.

(145)

Tāpēc Komisija secina, ka, laikā, kad tika galīgi apstiprināts lēmums par atrašanās vietu, H[..] bija īsta un ticama Nitras alternatīva un tāpēc to var uzskatīt par ticamu hipotētisko scenāriju RAP 68. punkta izpratnē.

(146)

Laikā, kad 2015. gada novembrī tika pieņemts galīgais lēmums, Nitra bija NPV ziņā daudz neizdevīgāka atrašanās vieta par H[..]. JLR aprēķinātā NPV starpība bija 344 miljoni GBP jeb 413 miljoni EUR. NPV analīzē netika iekļauts īpašais risks saistībā ar paredzamo sešus līdz deviņus mēnešus ilgo kavēšanos, īstenojot ieguldījumus Pueblā. Minētais risks, izteikts pašreizējā vērtībā, tika aplēsts diapazonā no [80–130] miljoniem GBP jeb [96–156] miljoniem EUR līdz [110–180] miljoniem GBP jeb [132–216] miljoniem EUR. Atlikusī NPV starpība diapazonā no [164–234] miljoniem GBP jeb [197–281] miljoniem EUR līdz [214–264] miljoniem GBP jeb [257–317] miljoniem EUR ir novērsta tikai daļēji, proti, 33–43 % apmērā, izmantojot paziņoto valsts atbalstu. JLR diskontēja paziņoto valsts atbalstu 108 miljonu GBP jeb 130 miljonu EUR apmērā, izmantojot kapitāla izmaksu likmi [..] %, kas bija likme, kuru JLR izmantoja, plānojot savu uzņēmējdarbību. Tā kā projekta ekspluatācijas laiks ir 20 gadi, JLR novērtēja valsts atbalstu 76 miljonu GBP jeb 91 miljona EUR apmērā. Tomēr, kā var secināt no 2015. gada 18. novembra prezentācijas valdei, lēmuma pieņemšanas procesā svarīgi bija vairāki citi kvalitatīvie faktori. Šo faktoru, kas jau tika apspriesti un analizēti Pueblas teritorijas apmeklējumā 2015. gada jūnijā un Globalizācijas foruma sanāksmē 2015. gada 10. jūlijā, esība un nozīme tika apstiprināta vēlreiz.

(147)

Tas, ka, neraugoties uz atbalstu, Nitra salīdzinājumā ar H[..] joprojām bija NPV ziņā daudz neizdevīgāka alternatīva, raisīja vairākus jautājumus, kas ir svarīgi atbalsta stimulējošās ietekmes un samērīguma novērtēšanai: a) vai stratēģiskie faktori vien varēja mainīt lēmumu par labu Slovākijai, nevis Meksikai; b) kāpēc atbalsts bija pietiekams, lai mainītu lēmumu par atrašanās vietu par labu Slovākijai, nevis Meksikai; un c) vai bija vajadzīga visa atbalsta summa, lai mainītu lēmumu par labu Slovākijai, nevis Meksikai? Minētais a) un b) jautājums ir daļa no stimulējošās ietekmes novērtējuma, savukārt c) jautājums tiek vērtēts samērīguma analīzē šajā lēmumā.

(148)

Vispirms Komisija vērtē, vai stratēģiskie faktori vien varēja mainīt lēmumu par labu Slovākijai, nevis Meksikai? Kā minēts Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmes protokolā, galvenie novērtējuma apsvērumi ietver tuvību autobūves uzņēmumu kopai, atrašanās vietas pamatus, darbaspēka pieejamību, laika grafiku, darbības izmaksas, prasību par avansa maksājumiem skaidrā naudā un īstenojamību. Izpildkomitejas locekļi, kuri piedalījās Globalizācijas foruma sanāksmē, uzskatīja, ka jo īpaši svarīga ir laika grafika ietekme, attālums līdz JLR galvenajam birojam un salīdzinoši lielais reputācijas pasliktināšanās risks, kas saistīts ar Meksiku. Citi faktori bija dabas katastrofu risks, politiskā stabilitāte, valdības efektivitāte un korupcijas riski, kā arī ieguldījumi Savienībā, lai ierobežotu ar Brexit saistīto risku. Ietekme, ko radītu īstenošanas aizkavēšanās Meksikā, tika atsevišķi izteikta skaitliski. Izņemot zināmu ietekmi uz valūtas riska ierobežošanu, kvalitatīvie faktori pārsvarā liecināja par labu ieguldījumiem Slovākijā, nevis Meksikā.

(149)

Slovākijas iestādes iesniedza pierādījumus un argumentus, lai pierādītu, ka Slovākijas valsts atbalsts bija nepieciešams, lai mainītu lēmumu par atrašanās vietu no Meksikas uz Slovākiju, un ka kvalitatīvās priekšrocības vien nebija pietiekamas, lai izvēlētos Nitru, nevis H[..].

(150)

Pueblas teritorijas apmeklējums 2015. gada 16. jūnijā sniedza papildu ieskatu par vairākiem stratēģiskajiem apsvērumiem, kuri varētu būt nozīmīgi, sagatavojot ieteikumu par atrašanās vietu, kas bija jāsniedz Globalizācijas forumam 2015. gada 10. jūlijā. Informatīvie ziņojumi par minēto teritorijas apmeklējumu liecina, ka ar savlaicīgu nodošanu saistīti riski bija gan Centrāleiropā un Austrumeiropā, gan Meksikā. Bija arī citi ar Meksiku saistīti stratēģiskie faktori un riski, kas bija sīkāk jāizpēta teritorijas apmeklējuma laikā. Minētā apmeklējuma protokolā ir iekļauts atlikušo problemātisko aspektu saraksts saistībā ar citu automobiļu ražotāju koncentrāciju, proti, vai attiecīgajā vietā ir iespējams izvietot trešo automobiļu ražotāju, un, ja ir, kā JLR iederētos valstī, kurā gadu desmitiem dominē Volkswagen, kā arī saistībā ar attālumu līdz ostām, drošību, drošumu, korupciju, kultūras atšķirībām, attālumu līdz darbības bāzei un dabas katastrofu risku. Tomēr šis protokols arī liecina, ka teritorijas apmeklējums sniedza pārliecību par dažiem faktoriem, kuri sākotnēji tika uztverti ar nopietnām bažām. Tika gūta pārliecība, ka izvēlētā teritorija Pueblā atrodas zema riska apgabalā dabas katastrofu kontekstā. Pueblas grupa arī atstāja labu iespaidu uz JLR pārstāvjiem.

(151)

Slovākijas iestādes arī īpaši norādīja uz Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmes protokolu. Globalizācijas forums “ļoti rūpīgi līdzsvarotā” novērtējumā piekrita, ka Slovākijas un Meksikas NPV starpību kompensēs kvalitatīva rakstura problēmas, tomēr tikai pēc tam, kad būs ņemts vērā valsts atbalsts. Protokolā bija skaidrs brīdinājums par to, ka “lēmums bija ļoti smalki līdzsvarots, un īpašas bažas raisīja tas, ka atrašanās vietas NPV Slovākijā bija ievērojami mazāka par atrašanās vietas NPV Meksikā, turklāt atrašanās vietas NPV Slovākijā bija atkarīga no dotācijas piedāvājuma, kas bija maksimālajā atļautajā apmērā saskaņā ar ES noteikumiem”. Vienlaikus “tika norādīts, ka spriedums par projektu bija tāds, ka Slovākijas valdība var un ir gatava aizstāvēt savu lēmumu Eiropas Komisijā. Tika norādīts arī, ka Slovākijai ir saskaņoti argumenti par to, kāpēc tās variants būtu jāapstiprina”. Ņemot vērā ar atrašanās vietu Meksikā saistītos identificētos riskus, turklāt tikai pēc tam, kad tika ņemts vērā Slovākijas atbalsts, 2015. gada jūlijā Nitra tika apstiprināta kā ieteicamā atrašanās vieta. Komisija norāda, ka valsts atbalsta nepieciešamība tika identificēta jau agrāk, priekšizpētes procesā. Piemēram, JLR valdes 2015. gada 21. maija prezentācijā bija minēts, ka “vadība pārbaudīs visas iespējas nodrošināt valdības stimulus Centrāleiropā un Austrumeiropā, lai kompensētu finansiālās priekšrocības Meksikā”.

(152)

Tata Motors Limited valdes 2015. gada 18. septembra sanāksmes protokolā bija teikts, ka “apsverot kvalitatīvos elementus un risku, kopējais koriģētais valsts atbalsts [150–200] miljonu GBP apmērā (36) skaidrā naudā bija pietiekams, lai virzītu tālāk Nitru, nevis Meksiku. Pamatojoties uz valsts finansiālo atbalstu, notika sarunas par ieguldījumu nolīgumu ar Slovākiju, kas tika parakstīts 2015. gada septembra beigās, kā arī tika izveidota jauna juridiska struktūra.”

(153)

JLR valdes 2015. gada 18. novembra prezentācijā ir dota skaidra norāde uz Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē apspriestajiem un JLR un Tata Motors valdes 2015. gada augusta sākumā apstiprinātajiem kvalitatīvajiem faktoriem. Ņemot vērā skaitļos izteikto ietekmi, ko rada Meksikas alternatīvas aizkavēšanās, un valsts atbalstu, atlikušo NPV starpību “[..] kompensē citi kvalitatīvāki faktori, ko apstiprināja valde [..]”.

(154)

Tāpēc Komisija secina, ka attiecībā uz 147. apsvēruma a) punktu ar stratēģiskajiem apsvērumiem pietika vien tiktāl, lai novērstu atlikušo naudas plūsmas starpību starp Nitru un H[..] pēc tam, kad bija ņemta vērā NPV, ko radīja Slovākijas valsts atbalsts, un ietekme uz NPV, ko radīja īstenošanas aizkavēšanās Meksikā. Tāpēc Komisija izslēdz to, ka ar stratēģiskajiem apsvērumiem vien varēja novērst visu NPV starpību starp Nitras un H[..] variantiem.

(155)

Attiecībā uz 147. apsvēruma b) punktu, kas bija minēts arī lēmuma par procedūras sākšanu 172. punktā, Komisija ņēma vērā NPV rādītājus, ko JLR valde apstiprināja 2015. gada novembrī. Konkrēti, 146. apsvērumā minētais valsts atbalsts 76 miljonu GBP (91 miljona EUR) apmērā varēja novērst NPV starpību 33–43 % apmērā, ņemot vērā kvantitatīvi izteikto gaidāmo aizkavēšanos Meksikā. No iesniegtajiem lēmuma pieņemšanas dokumentiem ir skaidrs, ka visā lēmuma pieņemšanas procesā tika ņemta vērā visa maksimālā atbalsta summa. Pēc tam, kad tika ņemta vērā maksimālā atbalsta summa, lēmuma pieņēmēji konstatēja, ka joprojām ir atlikusī naudas plūsmas starpība, un novērtēja, vai šī naudas plūsmas starpība ir pieņemama, ņemot vērā citus apsvērumus, kas nav kvantitatīvi. Pēc ilgstošas apspriešanās 2015. gada 10. jūlija sanāksmē Globalizācijas forums beidzot vienojās akceptēt atlikušo starpību. Tomēr sanāksmes protokolā tika reģistrēts, ka, pat ņemot vērā maksimālo pieejamo valsts atbalsta summu Slovākijā, lēmums par labu Nitrai, nevis H[..], bija ļoti smalki līdzsvarots. Tāpēc Komisija secina, ka citiem kvalitatīvajiem un riska faktoriem bija nozīme lēmuma pieņemšanas procesā, paskaidrojot, kāpēc varētu akceptēt atlikušo naudas plūsmas starpību.

(156)

Tāpēc Komisija secina, ka minētais atbalsts sniedza skaidru stimulu izvietot plānotos ieguldījumus Nitrā, nevis H[..], jo tas kopā ar stratēģiskiem apsvērumiem kompensē ar rūpnīcas būvniecību Nitrā saistītos trūkumus neto izmaksu ziņā. Tāpēc pastāv vajadzīgā stimulējošā ietekme RAP 3.5. sadaļas izpratnē.

(157)

Komisijai ir jānovērtē atbalsta kopuma samērīgums. Saskaņā ar RAP 3.6. sadaļu attiecībā uz atbalsta summu ir jāveic divkārša samērīguma pārbaude. Pirmkārt, atbalstam ir jābūt ierobežotam līdz minimumam, kas nepieciešams, lai veicinātu papildu ieguldījumus vai darbību attiecīgajā apgabalā. Otrkārt, tā kā Komisija piemēro maksimālo atbalsta intensitāti ieguldījumu atbalstam, šī maksimālā atbalsta intensitāte tiek izmantota kā ierobežojums “neto papildu izmaksu pieejai”.

(158)

Saskaņā ar RAP 78. punktu parasti uzskata, ka individuāli paziņojams atbalsts ir ierobežots līdz vajadzīgajam minimumam, ja atbalsta summa atbilst ieguldījumu īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumā, ja atbalsts netiek sniegts. Saskaņā ar RAP 80. punktu 2. scenārija situācijās (stimulēšana atrašanās vietas kontekstā) atbalsta summa nedrīkst pārsniegt starpību starp ieguldījumu NPV mērķa apgabalā un ieguldījumu NPV alternatīvajā atrašanās vietā, ņemot vērā visas saistītās izmaksas un ieguvumus.

(159)

NPV rādītāji, kas ir jāņem vērā paziņotā atbalsta, kura nominālā vērtība ir 129 812 750 EUR, samērīguma novērtējumā, ir tie, kas attiecas uz samazināto projekta tvērumu, proti, 150 000 transportlīdzekļiem gadā. NPV rādītājus apstiprināja JLR valde 2015. gada oktobrī/novembrī. Pirms tika ņemta vērā īstenošanas aizkavēšanās Meksikā, NPV starpība bija 344 miljoni GBP jeb 413 miljoni EUR. Atbalsta summa, kas pārsniegtu 413 miljonus EUR, būtu nesamērīga. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija jo īpaši pieminēja iespējamu infrastruktūras atbalstu un atbrīvojumu no LZT nodevas, kas kopā ar paziņoto atbalsta summu varētu pārsniegt maksimālo robežvērtību.

(160)

Kā minēts 113. apsvērumā, Komisija neuzskata, ka NSP zemes pārdošana, saistīto infrastruktūras darbu nodrošināšana vai atbrīvojums no LZT nodevas ir atbalsta pasākums par labu JLR. Tāpēc samērīguma novērtējums aprobežojas tikai ar paziņotā atbalsta summu.

(161)

Slovākija iesniedza pieprasītos dokumentus un, pamatojoties uz šiem dokumentiem, pierādīja, ka pirmā samērīguma pārbaudes daļa ir izturēta, jo paziņotais atbalsts nepārsniedz Nitras un H[..] NPV starpību 344 miljonu GBP jeb 413 miljonu EUR apmērā. Nominālā atbalsta summa 108 miljoni GBP jeb 130 miljoni EUR veidoja pašreizējo vērtību 76 miljonus GBP jeb 91 miljonu EUR, izmantojot JLR diskonta likmi [..] %.

(162)

Komisija norāda, ka, pat ja atbalsts tiktu piešķirts, Nitras NPV vēl aizvien ir mazāka par 268 miljoniem GBP jeb 322 miljoniem EUR. Stimulējošās ietekmes analīze pierādīja, ka atlikušais iztrūkums NPV ziņā bija pieņemams JLR, jo bija paredzama īstenošanas aizkavēšanās Meksikā, kā arī citu riska un kvalitatīvo faktoru dēļ. Šie faktori tika plaši apspriesti Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē, un riska analīzes secinājumi tika apstiprināti 2015. gada novembrī prezentācijā JLR valdei, kurā bija jo īpaši pieminēta politiskā/uzņēmējdarbības vide, ekonomiskie faktori, attālums līdz JLR galvenajam birojam, dabas katastrofu risks un ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamība. Pamatojoties uz šo riska analīzi, tika pieņemts lēmums apstiprināt Nitru kā vēlamo atrašanās vietu.

(163)

Tā kā nav pārsniegts ierobežojums, ko nosaka neto papildu izmaksu pieeja, Komisija uzskata, ka atbalsts iztur samērīguma pārbaudes pirmo daļu.

(164)

Attiecībā uz samērīguma pārbaudes otro daļu Komisija papildus neto papildu izmaksu pieejai piemēro nosacījumu par maksimālo atbalsta intensitāti, kas attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem ir norādīta RAP 20. punkta c) apakšpunktā.

(165)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz attiecināmajiem ieguldījumiem, kuru pašreizējā vērtība ir 1 369 295 298 EUR, paziņotā atbalsta summa, kuras nominālā vērtība ir 129 812 750 EUR, bet pašreizējā vērtība 125 046 543 EUR, rada atbalsta intensitāti 9,13 % apmērā, kas prima facie ir mazāka par atļauto atbalsta intensitāti 9,24 % apmērā ieguldījumiem Nitras reģionā, ar piemērojamo reģionālā atbalsta robežvērtību 25 %. Komisija arī noteica, ka attiecināmās izmaksas atbilst RAP 3.6.1.1. sadaļā minētajiem nosacījumiem, kas ir svarīgi attiecināmo izmaksu bāzes novērtēšanai.

(166)

RAP 3.6.1.1. un 3.6.1.2. sadaļā ir paskaidrots, kuras ieguldījumu izmaksas var ņemt vērā kā attiecināmās izmaksas. Šajā gadījumā piemēro 3.6.1.1. sadaļu, jo attiecināmās izmaksas ierosinātā ieguldījumu atbalsta vajadzībām tiek aprēķinātas, pamatojoties uz ieguldījumu izmaksām. Komisija norāda, ka attiecināmās izmaksas tiek noteiktas atbilstīgi minēto sadaļu noteikumiem, jo iegūtie aktīvi būs jauni, ieguldījumi ir sākotnējie ieguldījumi jauna objekta veidā, netiek ņemtas vērā līzinga izmaksas un nemateriālo aktīvu summa veido aptuveni [..] % no visām attiecināmajām izmaksām, kas ir mazāk nekā maksimāli atļautie 50 %. Slovākija apstiprināja, ka visi pārējie nosacījumi, kas attiecas uz nemateriāliem aktīviem, būs izpildīti.

(167)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja, ka paziņotā atbalsta summa tiktu samazināta gadījumā, ja “pārtērētā summa” [60–85] miljonu GBP jeb [72–102] miljonu EUR apmērā izrādītos neattiecināma.

(168)

Šā lēmuma 119. apsvērumā Komisija norādīja, ka attiecināmo ieguldījumu summa ir 1 460 620 591 EUR. Tāpēc paziņotā atbalsta summa ir mazāka par maksimāli atļauto atbalsta intensitāti 9,24 % apmērā. Tāpēc ir izpildīts RAP 83. punktā paredzētais divkāršā ierobežojuma nosacījums, kura pamatā ir neto papildu izmaksu pieeja, proti, līdz nepieciešamajam minimumam ierobežots atbalsts, apvienojumā ar atļauto robežvērtību. Tāpēc Komisija uzskata, paziņotā atbalsta summa ir samērīga.

(169)

Saskaņā ar šā lēmuma 120.–168. apsvērumā minēto novērtējumu var secināt, ka ir izpildītas visas RAP 3.2.–3.6. sadaļā minētās minimālās prasības.

(170)

Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.4.2. sadaļā Komisija norādīja, ka paziņotajam atbalstam nav nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci, ko izraisa palielināta vai saglabāta ietekme tirgū vai pārmērīga radītā jauda sarūkošā tirgū. Komisija apstiprina šo secinājumu šā lēmuma vajadzībām.

(171)

Tomēr reģionālā atbalsta radītā ietekme atrašanās vietas kontekstā joprojām var radīt tirdzniecības izkropļojumus. RAP 3.7.2. sadaļā ir minētas vairākas situācijas, kurās negatīvā ietekme uz tirdzniecību acīmredzami līdzsvaro pozitīvo ietekmi un kurās reģionālais atbalsts ir aizliegts.

(172)

Saskaņā ar RAP 119. punktu acīmredzama negatīva ietekme veidojas tad, ja ierosinātā atbalsta summa, salīdzinot ar attaisnotajiem standarta ieguldījumu izdevumiem (37), pārsniedz maksimālo koriģēto atbalsta intensitātes robežvērtību, kas noteikta konkrēta izmēra projektam, ņemot vērā vajadzīgo “progresīvo samazināšanu” (38).

(173)

Tā kā šā lēmuma 113. apsvērumā ir noteikts, ka JLR negūst labumu no atbalsta, kas papildina paziņoto atbalstu, un 168. apsvērumā ir noteikts, ka nav pārsniegta piemērojamā koriģētā reģionālā atbalsta robežvērtība, nav acīmredzamas negatīvas ietekmes uz tirdzniecību RAP 119. punkta izpratnē.

(174)

RAP 121. punktā ir precizēts, ka otrā scenārija gadījumā, ja, nepiešķirot atbalstu, ieguldījumi tiktu veikti reģionā ar augstāku vai tādu pašu atbalsta intensitāti kā mērķa reģionā, tam būtu negatīva ietekme, kuru, maz ticams, kompensētu jebkāda pozitīva ietekme, jo tas ir pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam.

(175)

Komisija uzskata, ka minētais noteikums attiecas uz 2. scenārija situāciju, kurā abas alternatīvās atrašanās vietas ir Eiropas Ekonomikas zonā (“EEZ”). Atrašanās vieta Javorā, Polijā, kas tika ņemta vērā lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas procesā līdz 2015. gada 10. jūlijam, atrodas reģionā ar tādu pašu atbalsta intensitātes robežvērtību kā Nitra (39).

(176)

Kā izklāstīts lēmumā par procedūras sākšanu, JLR iekšējos dokumentos bija norādīts, ka ieguldījumi Javorā, salīdzinot ar Slovākiju un bez Slovākijas piedāvātajiem stimuliem, varētu būt izmaksu ziņā efektīvāki.

(177)

Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē tika prezentēta divu posmu analīze: pirmajā posmā tika izdarīta atrašanās vietas izvēle starp Javoru un Nitru, otrajā posmā tika izdarīta atrašanās vietas izvēle starp Nitru un Meksiku. Javora varētu būt izmaksu ziņā efektīvāka atrašanās vieta, bet JLR identificēja vairākus trūkumus šajā atrašanās vietā saistībā ar vietas pamatiem, termiņiem avansa maksājumiem skaidrā naudā un īstenojamību. Atrašanās vieta Polijā tika izslēgta tās pamatu dēļ, jo vieta atrodas uz lauksaimniecības zemes, kurai ir jāmaina funkcionālais zonējums, un, kā paskaidroja JLR, tāpēc, ka Javoras teritoriju sadalīja ceļš, kā arī īstenojamības dēļ, jo tika apšaubītas [..] īstenošanas spējas. Sanāksmes protokolā bija reģistrēts, ka izpildkomitejas locekļi piekrita ieteikumam neturpināt vērtēt teritoriju Polijā iepriekš minēto iemeslu dēļ. Ņemot vērā šos lēmumus, JLR valde neapsvēra atrašanās vietu Polijā kā īstenojamu alternatīvu.

(178)

Komisija nav atradusi pierādījumus, kas liktu apšaubīt Javoras neatbilstību JLR identificēto iemeslu dēļ, un norāda, ka neviena trešā persona nav iesniegusi piezīmes par minētajiem jautājumiem. Turklāt, kā paskaidrots šā lēmuma 6.4.4.3. sadaļā, atrašanās vieta Meksikā tika noteikta kā alternatīva ieguldījumu atrašanās vieta gadījumā, ja minētais valsts atbalsts netiktu piešķirts. Tāpēc Komisija secina, ka atbalstam nav vienotību mazinošas ietekmes, kas apdraud Javoru, RAP 121. punkta izpratnē.

(179)

Saskaņā ar RAP 122. punktu, ja saņēmējam ir konkrēti plāni slēgt vai tas faktiski slēdz tādu pašu vai līdzīgu darbību citā EEZ apgabalā un pārvieto to uz mērķa apgabalu un ja pastāv cēloņsakarība starp atbalstu un darbības pārvietošanu, tā ir negatīva ietekme, kuru, maz ticams, kompensēs kādi pozitīvi faktori.

(180)

Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu apstiprinājumu tam, ka JLR nebija pārtraukusi tādu pašu vai līdzīgi darbību EEZ divos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas un tam nebija konkrētu plānu tā darīt divus gadus pēc ieguldījumu pabeigšanas, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija bija secinājusi, ka valsts atbalsts neizraisa darbību izbeigšanu vai pārvietošanu.

(181)

Tomēr vairākos 2018. gada aprīļa preses paziņojumos bija minēta darbvietu skaita samazināšana par aptuveni 1 000 darbvietām tajā pašā vai līdzīgā darbībā Apvienotajā Karalistē.

(182)

Slovākijas iestādes paskaidroja, ka darbvietu skaita samazināšana nav saistīta ar lēmumu par ieguldījumiem Nitrā. Tās vēlreiz apstiprināja un pierādīja ar autentiskiem pierādījumiem, ka JLR nebija konkrētu plānu samazināt darbvietu skaitu rūpnīcā Apvienotajā Karalistē vai kādā citā rūpnīcā laikā, kad tika iesniegts atbalsta pieteikums Slovākijā. Slovākijas iestādes arī iesniedza tā sauktā “Drošības nolīguma” kopiju, kas 2016. gada 30. aprīlī tika noslēgts starp JLR un arodbiedrībām, kuras pārstāv JLR darbaspēku Apvienotajā Karalistē. Drošības nolīgumā bija izklāstīts cikla plāns, proti, kādus transportlīdzekļus bija plānots ražot Apvienotās Karalistes rūpnīcā. Slovākijas iestādes paskaidroja, ka 2016. gadā JLR un Apvienotās Karalistes arodbiedrības rakstiski vienojās, ka, veicot ieguldījumus Slovākijā, ņemot vērā [..] transportlīdzekļu ražošanu Solihallas rūpnīcā, nebūs jāpārvieto darbvietas vai jāslēdz jauda Apvienotajā Karalistē. Drošības nolīgumā ir arī paredzēti apstākļi, kādos vajadzētu samazināt darbvietu skaitu Apvienotajā Karalistē, un saistītie pasākumi, kas būtu jāveic, taču šie apstākļi tika aprakstīti kā “lielas ekonomiskas pārmaiņas, piemēram, vēl viena globālā lejupslīde, kas samazina pieprasījumu vai citādi ietekmē iepriekš apstiprināto cikla plānu”.

(183)

Atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā bija zināms par [..] transportlīdzekļu pārvietošanu no Solihallas uz Nitru, taču JLR plānoja palielināt kopējo ražošanas jaudu un ļaut Solihallai apmierināt pieprasījumu pēc citiem transportlīdzekļiem, jo īpaši [..] un [..], ar palielināto jaudu. Plāni liecināja, ka [..] ražošanas jauda Kāslbromvičā paliktu nemainīga.

(184)

Kā paskaidroja Slovākijas iestādes, izmantojot publiski pieejamu informāciju, 2018. gadā paziņotais darbvietu skaita samazinājums bija rezultāts tam, ka samazinājās pieprasījums pēc transportlīdzekļiem ar dīzeļmotoru, daļēji Apvienotās Karalistes nodokļu politikas dēļ, ko piemēro automobiļiem ar dīzeļmotoru, un rezultāts tam, ka pastāvēja ar Brexit saistītas neskaidrības. JLR pieņēma lēmumu [..], kas tieši ietekmēja Solihallas jaudu. Šie faktori nav saistīti ar JLR ieguldījumiem Slovākijā un parādījās vairākus gadus pēc tam, kad JLR pieņēma lēmumu būvēt rūpnīcu Nitrā.

(185)

Tāpēc Komisija vēlreiz apstiprina savu secinājumu, ka nepastāv cēloņsakarība starp Slovākijas atbalsta pasākumu un darbību izbeigšanu Apvienotajā Karalistē.

(186)

Pamatojoties uz šā lēmuma 170.–185. apsvērumā minēto novērtējumu, var secināt, ka atbalstam nav acīmredzamas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību RAP 3.7.2. sadaļas izpratnē.

(187)

RAP 112. punktā ir noteikts, ka, lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir jābūt ierobežotai un tā ir jākompensē ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai. Ir atsevišķas situācijas, kurās negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, un tas nozīmē, ka atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(188)

Komisijas veiktais minimālo prasību novērtējums apliecināja, ka atbalsts ir saderīgs, iesniegtais hipotētiskais scenārijs ir ticams un reāls, atbalstam ir stimulējoša ietekme un tas ir ierobežots līdz summai, kas vajadzīga, lai mainītu JLR lēmumu par atrašanās vietu. Veicinot ieguldījumu izvietošanu atbalstāmajā reģionā, minētais atbalsts sekmē Nitras apgabala reģionālo attīstību. Novērtējums arī apliecināja, ka atbalstam nav acīmredzamas negatīvas ietekmes tādā ziņā, ka tas nerada vai neuztur pārmērīgu jaudu tirgū ar absolūtu lejupslīdi, kā arī neizraisa pārmērīgu ietekmi uz tirdzniecību, tas atbilst piemērojamajai reģionālā atbalsta robežvērtībai, tam nav vienotību mazinošas ietekmes un cēloņsakarības ar darbību izbeigšanu kādā citā vietā un to pārvietošanu uz Nitru. Turklāt atbalsts neparedz nedalāmu Savienības tiesību aktu pārkāpumu (40).

(189)

Nepamatota negatīvā ietekme uz konkurenci, kas būtu jāņem vērā atlikušajā izvērtēšanā, ir identificēta RAP 114., 115. un 132. punktā un attiecas uz dominējoša stāvokļa tirgū radīšanu vai pastiprināšanu vai pārmērīgas jaudas radīšanu vai pastiprināšanu nerentablā tirgū, pat ja tirgū nav absolūtas lejupslīdes.

(190)

Saskaņā ar analīzi, kas veikta lēmumā par procedūras sākšanu un ko Komisija apstiprina ar šo lēmumu, Komisija uzskata, ka atbalsts nerada un nepastiprina atbalsta saņēmēja dominējošu stāvokli tirgū attiecībā uz konkrēto izstrādājumu un ģeogrāfisko tirgu un nerada pārmērīgu jaudu tirgū ar lejupslīdi. Tāpēc Komisija secina, ka atbalstam nav negatīvas ietekmes uz konkurenci.

(191)

Atbalsta ietekme uz tirdzniecību ir ierobežota, jo ir ievērota koriģētā reģionālā atbalsta robežvērtība, un pasākumam nav vienotību mazinošas ietekmes un ietekmes uz pārvietošanu.

(192)

Tā kā atbalsts izpilda visas minimālās prasības, tam nav acīmredzamas negatīvas ietekmes un šā lēmuma 190. un 191. apsvērumā minētā analīze apliecina, ka tam ir ierobežota negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija secina, ka atbalsta būtiskā pozitīvā ietekme uz Nitras reģiona attīstību un jo īpaši lēmumā par procedūras sākšanu minēto ieguldījumu ietekme uz nodarbinātību un ienākumu gūšanu, acīmredzami kompensē ierobežoto negatīvo ietekmi.

(193)

Ņemot vērā Komisijas Paziņojuma par pārredzamību (41) II.2. punktu, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka vispusīgā valsts atbalstam veltītā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē tiek publicēts apstiprinātās atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta piešķiršanas lēmuma un to īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to, piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte, individuālo atbalsta saņēmēju identitāte, katram atbalsta saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids, atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions NUTS līmenī un saņēmēja darbības galvenā ekonomikas nozare NACE grupu līmenī. Šī informācija ir jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un ir jāglabā vismaz desmit gadus, kā arī tai bez ierobežojumiem ir jābūt pieejamai plašai sabiedrībai. Dalībvalstīm ir jāpublicē šajā apsvērumā minētā informācija, sākot no 2016. gada 1. jūlija.

(194)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Slovākija apstiprināja, ka tā izpildīs visas prasības attiecībā uz pārredzamību, kas noteiktas Paziņojuma par pārredzamību II.2. punktā.

(195)

Komisija secina, ka paziņotais reģionālais ieguldījumu atbalsts par labu Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti RAP 2014.–2020. gadam, un tāpēc ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(196)

Ņemot vērā to, ka Slovākijas iestādes izņēmuma kārtā piekrita atteikties no tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta apvienojumā ar Regulas Nr. 1 (42) 3. pantu, un piekrita, ka plānotais un saskaņā ar LESD 297. pantu paziņotais lēmums tiek izdots angļu valodā, šis lēmums būtu jāpieņem angļu valodā,

(*)