PADOMES REGULA (ES) 2018/1541

(2018. gada 2. oktobris),

ar ko groza Regulas (ES) Nr. 904/2010 un (ES) 2017/2454 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai pievienotās vērtības nodokļa jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Pašreizējā nodokļu sistēma attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir balstīta uz pārejas režīmu, kas tika ieviests 1993. gadā un kas ir novecojis un rada iespējas krāpšanai ārkārtīgi sarežģītās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas kontekstā. 2017. gada oktobrī Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kurā ir izklāstīti galīgās PVN sistēmas principi attiecībā uz uzņēmumu savstarpējo pārrobežu tirdzniecību starp dalībvalstīm, kura balstītos uz nodokļa uzlikšanu pārrobežu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai galamērķa dalībvalstī. Ņemot vērā to, ka, lai pilnībā īstenotu galīgo PVN sistēmu Savienības iekšējā tirdzniecībā, varētu būt nepieciešami vairāki gadi, ir vajadzīgi īstermiņa pasākumi, lai efektīvāk un savlaicīgāk cīnītos pret pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā kopumā un lai stiprinātu nodokļu iestāžu savstarpējo uzticēšanos pirms galīgās PVN sistēmas ieviešanas, ļoti būtiska ir arī administratīvās sadarbības instrumentu, jo īpaši Eurofisc, uzlabošana un vienkāršošana.

(2)

Lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā, bieži ir nepieciešams veikt administratīvo procedūru, it īpaši tādos gadījumos, kad nodokļa maksātājs neveic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā ir jāmaksā nodoklis. Lai nodrošinātu pienācīgu PVN piedziņu un lai izvairītos no darba dublēšanās un administratīvā sloga nodokļu iestādēs un uzņēmumos, gadījumā, kad vismaz divas dalībvalstis uzskata, ka par summām, ko deklarējis nodokļa maksātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību tās teritorijā, bet kuram tur ir uzliekams nodoklis, ir nepieciešama administratīvā procedūra, šī procedūra būtu jāsāk tai dalībvalstij, kurā nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību, ja vien tā nevar sniegt prasīto informāciju. Pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām ar aktīvu dalību minētajā procedūrā palīdzēt dalībvalstij, kurā persona veic uzņēmējdarbību. Tā kā pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu ierēdņi varētu labāk pārzināt lietas faktus un apstākļus un ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nav pieprasījusi ierēdņus no pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm, pēdējo minēto dalībvalstu ierēdņiem vajadzētu spēt būt klāt administratīvajā procedūrā, ciktāl ir izpildīti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktu nosacījumi attiecībā uz šādu klātbūtni. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu ierēdņiem vajadzētu būt piekļuvei tām pašām telpām un tiem pašiem dokumentiem kā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts ierēdņiem, izmantojot viņu starpniecību. Ja pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēti šādi nosacījumi par klātbūtnes nodrošināšanu, būtu jāpieņem, ka pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus šo nosacījumu izpildei. Pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu ierēdņiem jebkurā gadījumā, kad viņi to uzskata par nepieciešamu, vajadzētu būt iespējai pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī būt klāt konsultācijā par procedūru ar tās ierēdņiem pēc tam, kad viņi tos ir informējuši. Šādas konsultācijas mērķis varētu būt viedokļu un informācijas apmaiņa par procedūras norisi un iespējamu pasākumu ierosināšana un apspriešana.

(3)

Informācijas bez iepriekšēja pieprasījuma pārsūtīšanai citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 (3) vajadzētu būt cik vien iespējams vienkāršai un efektīvai. Tādēļ ir jāļauj kompetentajām iestādēm pārsūtīt informāciju arī ar citiem līdzekļiem, ne tikai standarta veidlapām, ja tās citus drošus līdzekļus uzskata par piemērotākiem un vienojas tos izmantot vai ja informācija ir saņemta no trešās valsts.

(4)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (4) 143. panta 2. punktā paredzētais atbrīvojums no PVN preču importam (“muitas procedūra 42 un 63”) bieži tiek izmantots ļaunprātīgi, un preces tiek novirzītas nelikumīgā tirgū, nesamaksājot PVN. Tādēļ ir svarīgi, lai muitas ierēdņiem, kad tie pārbauda, vai ir izpildītas prasības atbrīvojuma piemērošanai, būtu pieejams PVN identifikācijas numuru reģistrs un kopsavilkuma paziņojumi. Turklāt informācija, ko apkopojuši muitas dienesti procedūras ietvaros, būtu jādara pieejama arī kompetentajām iestādēm tajā dalībvalstī, kurā pēc tam būtu jānotiek iegādei Kopienas iekšienē.

(5)

Lai vērstos pret krāpšanu, kas rodas divējādā PVN režīma dēļ, ko piemēro automobiļiem, būtu jānodrošina, lai Eurofisc koordinācijas ierēdņiem būtu automātiska piekļuve transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Tas ļautu tiem ātri identificēt, kas un kur ir veicis krāpnieciskas darbības. Šāda piekļuve būtu jānodrošina ar Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmas (EUCARIS) lietojumprogrammu, kuras izmantošana dalībvalstīm ir obligāta saskaņā ar Padomes Lēmumiem 2008/615/TI (5) un 2008/616/TI (6) attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datiem.

(6)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus noteikumu īstenošanai par automātisku piekļuvi informācijai, kuru apkopojuši muitas dienesti, un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(7)

Lai nodrošinātu faktisku un efektīvu kontroli attiecībā uz PVN pārrobežu darījumos, Regulā (ES) Nr. 904/2010 ir paredzēta iespēja amatpersonām atrasties administratīvajos birojos citā dalībvalstī un tur piedalīties administratīvajās procedūrās. Lai uzlabotu nodokļu iestāžu spējas pārbaudīt pārrobežu preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, būtu jāparedz kopīgi veiktas administratīvas procedūras, kas ierēdņiem no divām vai vairāk dalībvalstīm ļauj veidot vienotu grupu un aktīvi piedalīties kopīgi veiktā administratīvajā procedūrā.

(8)

Lai cīnītos pret vissmagākajiem pārrobežu krāpšanas veidiem, ir jāprecizē un jānostiprina Eurofisc pārvaldība, uzdevumi un darbība. Būtu jānodrošina Eurofisc koordinācijas ierēdņiem ātra piekļuve visai nepieciešamajai informācijai, tās ātra apmaiņa, apstrāde un analīze, kā arī iespēja koordinēt jebkādus turpmākus pasākumus. Tomēr šāda koordinācija nedod tiesības pieprasīt no iesaistītās dalībvalsts kādus īpašus procedūras pasākumus. Turklāt ir jāuzlabo cīņa pret krāpšanu PVN jomā Savienības līmenī, jo īpaši Eurofisc darbības jomas koordinatoriem dodot iespēju prasīt mērķtiecīgu informāciju no Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (“Eiropols”) un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (“OLAF”). Tādēļ, lai savukārt saņemtu attiecīgo Eiropola un OLAF rīcībā esošo informāciju, Eurofisc darbības jomas koordinatoriem būtu jāspēj sūtīt Eiropolam un OLAF tik daudz informācijas, cik nepieciešams.

(9)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Eurofisc noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(10)	Organizējot pieprasījumu par PVN atmaksu pārsūtīšanu, ievērojot Padomes Direktīvas 2008/9/EK (8) 5. pantu, rodas iespēja samazināt administratīvo slogu kompetentajām iestādēm nesamaksāto nodokļu parādu piedziņā tajā dalībvalstī, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība.

(11)

Dalībvalstis, ja uzskata par vajadzīgu, var arī OLAF paziņot attiecīgo informāciju. Tas ļautu OLAF izpildīt savas pilnvaras veikt administratīvo izmeklēšanu par krāpšanu, korupciju vai citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, un sniegt palīdzību dalībvalstīm, lai koordinētu to darbības Savienības finansiālo interešu aizsardzībai pret krāpšanu.

(12)	Informācijai, kas paziņota vai apkopota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 904/2010, Komisija var piekļūt tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai apkoptu, uzturētu un izstrādātu Komisijas uzturētās elektroniskās sistēmas, ko dalībvalstis izmanto šīs regulas nolūkiem.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (9) piemēro personas datu apstrādei Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanas nolūkā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (10) piemēro personas datu apstrādei, ko veic Savienības iestādes un struktūras minētās regulas piemērošanas nolūkā. Cīņa pret krāpšanu PVN jomā ir atzīta par svarīgu Savienības un tās dalībvalstu vispārējo sabiedrības interešu mērķi. Lai panāktu Regulas (ES) Nr. 904/2010 mērķus, proti, mērķi sadarboties un apmainīties ar informāciju, kas palīdz pareizi aprēķināt PVN, kontrolēt, vai PVN tiek piemērots pareizi, jo īpaši darījumiem Kopienas iekšienē, un apkarot krāpšanu PVN jomā, ir piemēroti paredzēt specifiskus un zināmus ierobežojumus attiecībā uz konkrētām tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/679.

(14)

Konkrētāk, pilnīga Regulā (ES) 2016/679 paredzēto tiesību un pienākumu piemērošana nopietni apdraudētu cīņas pret krāpšanu PVN jomā efektivitāti, jo tā jo īpaši ļautu datu subjektiem kavēt notiekošas izmeklēšanas un riska profilēšanas. Tas apgrūtinātu oficiālas vai tiesiskas pārbaudes, analīzes, izmeklēšana vai procedūras, kas tiek veiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 904/2010. Tas arī liegtu izvērst administratīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kas ir svarīgs instruments krāpšanas PVN jomā apkarošanā. Tādēļ būtu jāparedz ierobežojumi attiecībā uz tiesībām uz pārredzamu informāciju, tiesībām saņemt informāciju, ja personas dati tiek iegūti no datu subjekta, tiesībām saņemt informāciju, ja personas dati nav iegūti no datu subjekta, datu subjekta piekļuves tiesībām, tiesībām uz dzēšanu, tiesībām iebilst pret personas datu apstrādi un tiesībām saistībā ar automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu. Šo tiesību izmantošana būtu jāierobežo tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai netiktu apdraudēta Regulas (ES) Nr. 904/2010 1. pantā noteikto mērķu īstenošana. Šis ierobežojums būtu jāpiemēro tikai noteiktām datu kategorijām, kas minētas minētās regulas 1., 14. un 17. pantā, ciktāl tas ir strikti nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem PVN jomā un šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.

(15)

Tā kā mērķi novērst, izmeklēt un atklāt izvairīšanos no PVN maksāšanas un krāpšanu PVN jomā nevar sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem un vienlīdz efektīviem līdzekļiem, minētie ierobežojumi ir nepieciešami tikai un vienīgi konkrētā attiecīgā mērķa sasniegšanas nolūkos. Tie ir arī samērīgi, ja ņem vērā ieņēmumu zaudējumus Savienībai un dalībvalstīm un to, cik ļoti svarīgi ir darīt pieejamu informāciju, lai efektīvi apkarotu krāpšanu. Tās informācijas apstrāde un glabāšana, kuru apkopo un ar kuru apmainās saskaņā ar šo regulu, ir ierobežota un attiecas tikai uz mērķiem apkarot krāpšanu PVN jomā. Informācija, kuru apkopo un ar kuru apmainās saskaņā ar šo regulu, neattiecas uz sensitīviem datiem. To nevar turpmāk apstrādāt veidā, kas nav savietojams ar šādiem nolūkiem, un ir arī aizliegts to apstrādāt komerciālos nolūkos. Attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai nelikumīgu piekļuvi vai pārsūtīšanu, Regulā (ES) Nr. 904/2010 jau ir paredzēti sīki izstrādāti nosacījumi attiecībā uz valstu kompetento iestāžu piekļuvi datiem un to vēlāku izmantošanu nolūkā panākt minētās regulas vispārējo mērķi. Datu uzglabāšanas periodam vajadzētu būt ierobežotam uz laiku, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(16)

Tā kā ar Padomes Regulu (ES) 2017/2454 (11) tika grozīts arī 17. pants Regulā (ES) Nr. 904/2010 ar piemērošanu no 2021. gada 1. janvāra, ir jāgroza Regula (ES) 2017/2454, lai atjauninātu attiecīgās atsauces uz minēto pantu. Tā kā ar Regulu (ES) 2017/2454 tika grozīts arī Regulas (ES) Nr. 904/2010 I pielikums ar piemērošanu no 2021. gada 1. janvāra, ir jāgroza Regula (ES) 2017/2454, jo I pielikums vairs nav vajadzīgs un tādēļ būtu jāsvītro.

(17)	Tā kā, lai īstenotu noteikumus par automātisku piekļuvi informācijai, kuru apkopojuši muitas dienesti, un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem, būs nepieciešama jaunu tehnoloģiju izstrāde, to piemērošana ir jāatliek, lai ļautu dalībvalstīm un Komisijai veikt šo izstrādi.

(18)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot sadarbības instrumentus starp dalībvalstīm un cīnīties pret pārrobežu krāpšanu PVN jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(19)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza oficiālos komentārus 2018. gada 21. martā.

(20)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 904/2010 un Regula (ES) 2017/2454,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 904/2010

Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:

regulas 7. pantu groza šādi:

a)	panta 3. punktu svītro;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Pieprasījumā, kas minēts 1. punktā, var būt iekļauts pamatots pieprasījums uzsākt īpašu administratīvo procedūru. Pieprasījuma saņēmēja iestāde uzsāk administratīvo procedūru, vajadzības gadījumā konsultējoties ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka nekāda administratīvā procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei par attiecīgajiem iemesliem.

Neatkarīgi no pirmās daļas – procedūru attiecībā uz summām, kuras ir deklarējis nodokļa maksātājs vai kuras būtu bijis jādeklarē nodokļa maksātājam, kas veic uzņēmējdarbību pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī, saistībā ar preču piegādēm vai pakalpojumus sniegšanu, kuras ir veicis šis nodokļa maksātājs un par kurām ir iekasējams nodoklis dalībvalstī, kur atrodas pieprasījuma iesniedzēja iestāde, var atteikt tikai, pamatojoties uz kādu no turpmāk minētajiem iemesliem:

a)	pamatojoties uz 54. panta 1. punktā minētajiem iemesliem, ko pieprasījuma saņēmēja iestāde attiecībā uz šā punkta un 54. panta 1. punkta mijiedarbību izvērtējusi saskaņā ar Paraugprakses paziņojumu, ko pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru;

b)	pamatojoties uz 54. panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem iemesliem;

c)	pamatojoties uz to, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde par to pašu nodokļa maksātāju jau ir sniegusi pieprasījuma iesniedzējai iestādei informāciju, kas iegūta administratīvajā procedūrā, kura veikta mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde atsakās veikt otrajā daļā minēto administratīvo procedūru, pamatojoties uz a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem iemesliem, tā tomēr paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei to attiecīgo piegāžu un pakalpojumu datumus un summas, ko nodokļa maksātājs dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma iesniedzēja iestāde, ir veicis pēdējo divu gadu laikā.”;

iekļauj šādu punktu:

“4.a Ja vismaz divu dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata, ka ir vajadzīga administratīvā procedūra attiecībā uz šā panta 4. panta otrajā daļā minētajām summām, un iesniedz kopīgu pamatotu pieprasījumu ar norādēm vai pierādījumiem par iespējamiem riskiem par izvairīšanos no PVN maksāšanas vai krāpšanu PVN jomā, pieprasījuma saņēmēja iestāde neatsakās veikt minēto procedūru, izņemot gadījumus, ko pamato 54. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 54. panta 2., 3. vai 4. punktā noteiktie iemesli. Ja pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij jau ir prasītā informācija, tā to sniedz pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm. Ja pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm nepietiek ar saņemto informāciju, tās informē pieprasījuma saņēmēju dalībvalsti par to, ka administratīvā procedūra ir jāturpina.

Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts to prasa, administratīvajā procedūrā piedalās pieteikuma iesniedzēju iestāžu pilnvaroti ierēdņi. Šādu administratīvu procedūru veic kopīgi un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vadībā, un saskaņā ar tās tiesību aktiem. Pieteikuma iesniedzēju iestāžu ierēdņiem ir piekļuve visām telpām un dokumentiem, kuriem var piekļūt pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi, un tie var iztaujāt nodokļa maksātājus tādā mērā, kādā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos tas ir atļauts tās ierēdņiem. Pieteikuma iesniedzēju iestāžu ierēdņu pilnvaras pārbaudīt tiek īstenotas tikai nolūkā veikt administratīvo procedūru.

Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nav pieprasījusi ierēdņus no pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm, tad jebkuras pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ierēdņi var būt klāt administratīvajā procedūrā, īstenojot pilnvaras, kas paredzētas 28. panta 2. punktā, ciktāl ir izpildīti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktu nosacījumi. Jebkurā gadījumā ierēdņi no minētajām pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm var būt klāt konsultācijā.

Ja ierēdņiem no pieteikuma iesniedzējām dalībvalstīm ir jāpiedalās vai jābūt klāt procedūrā, tad administratīvā procedūra tiek veikta tikai tad, kad šāda piedalīšanās vai klātbūtne administratīvās procedūras vajadzībām ir nodrošināta.”;

regulas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Informāciju nosūta, izmantojot standarta veidlapas, izņemot 50. pantā minētajos gadījumos vai īpašos gadījumos, kad attiecīgajām kompetentajām iestādēm citi droši līdzekļi šķiet piemērotāki un tās vienojas tos izmantot.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem standarta veidlapas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

regulas 17. pantu groza šādi:

panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“f)	informāciju, ko tā iegūst, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, kā arī izcelsmes valsti, galamērķa valsti, preces kodu, valūtu, kopsummu, valūtas kursu, preces cenu un neto svaru.”;

b)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šā panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētās informācijas automātiskā pieprasījuma tehnisko kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

c)	pantā pievieno šādu punktu: “3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās informācijas datu elementus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

regulas 21. pantu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

“1.a Ikviena dalībvalsts saviem ierēdņiem, kuri pārbauda Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 2. punktā minētās prasības, piešķir piekļuvi šīs regulas 17. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajai informācijai, kam automātisku piekļuvi ir piešķīrušas pārējās dalībvalstis.”;

panta 2. punkta e) apakšpunktu groza šādi:

apakšpunkta i) un ii) punktus aizstāj ar šādiem:

“i)	piekļuve ir saistībā ar izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu vai kad tā ir jāatklāj;

ii)	piekļuve ir ar 36. panta 1. punktā minētā Eurofisc koordinācijas ierēdņa starpniecību, kam ir nodrošināta lietotāja identifikācija elektroniskajām sistēmām, kura ļauj piekļūt šai informācijai.”;

ii)	apakšpunkta iii) punktu svītro;

iekļauj šādu punktu:

“2.a Attiecībā uz 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto informāciju nodrošina piekļuvi šādiem datiem:

a)	PVN identifikācijas numuri, ko ir izdevusi informācijas saņēmēja dalībvalsts;

b)	PVN identifikācijas numuri importētājam vai tā pārstāvim nodokļa jautājumos, kas piegādā preces personām, kurām ir piešķirts šā punkta a) apakšpunktā minētais PVN identifikācijas numurs;

izcelsmes valsts, galamērķa valsts, preces kods, kopsumma un neto svars importētajām precēm, kā arī katra importam sekojošā preču piegāde Kopienas iekšienē no katras personas, kas minēta šā punkta b) apakšpunktā, katrai personai, kurai ir piešķirts šā punkta a) apakšpunktā minētais PVN identifikācijas numurs;

izcelsmes valsts, galamērķa valsts, preces kods, valūta, kopsumma, valūtas likme, preces cena un neto svars importētajām precēm, kā arī katra importam sekojošā preču piegāde Kopienas iekšienē no katras personas, kas minēta šā punkta b) apakšpunktā, katrai personai, kurai cita dalībvalsts ir piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i)	piekļuve ir saistībā ar izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu vai kad tā ir jāatklāj;

ii)	piekļuve ir ar 36. panta 1. punktā minētā Eurofisc koordinācijas ierēdņa starpniecību, kam ir nodrošināta lietotāja identifikācija elektroniskajām sistēmām, kura ļauj piekļūt šai informācijai.

Šā punkta c) un d) apakšpunktā minētās vērtības izsaka tās dalībvalsts valūtā, kura sniedz informāciju, un tās norāda par katru iesniegtās muitas deklarācijas preču pozīciju.”;

pievieno šādu punktu:

“3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību attiecībā uz šā panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, lai dalībvalsts, kura sniedz informāciju, varētu identificēt Eurofisc koordinācijas ierēdni, kas piekļūst informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību attiecībā uz šā panta 2. punkta e) apakšpunktā un 2.a punkta d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, lai dalībvalsts, kura sniedz informāciju, varētu identificēt Eurofisc koordinācijas ierēdni, kas piekļūst informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

1. Ikviena dalībvalsts jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei piešķir automātisku piekļuvi šādai informācijai par transportlīdzekļu reģistrāciju valstī:

a)	identifikācijas dati par transportlīdzekļiem;

b)	identifikācijas dati par transportlīdzekļa īpašniekiem un turētājiem, kuru vārdā transportlīdzeklis reģistrēts, kā noteikts reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktos.

2. Piekļuvi informācijai, kas minēta 1. punktā, nodrošina saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	piekļuve ir saistībā ar izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā vai kad tā ir jāatklāj;

b)	piekļuve ir ar 36. panta 1. punktā minētā Eurofisc koordinācijas ierēdņa starpniecību, kam ir nodrošināta lietotāja identifikācija elektroniskajām sistēmām, kura ļauj piekļūt šai informācijai.

3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka datu elementus un tehnisko kārtību attiecībā uz šā panta 1. punktā minētās informācijas automātisko pieprasījumu un praktisko kārtību attiecībā uz šā panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem, lai dalībvalsts, kura sniedz informāciju, varētu identificēt Eurofisc koordinācijas ierēdni, kas piekļūst informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Ja 17. līdz 21.a panta nolūkos dalībvalstu kompetentās iestādes elektroniski apmainās ar informāciju, tās veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 55. pantam.

Dalībvalstis ir atbildīgas par visu nepieciešamo savas sistēmas attīstību, lai ar minēto informāciju varētu apmainīties, izmantojot CCN/CSI tīklu vai kādu līdzīgu drošu tīklu, ko izmanto, lai elektroniski apmainītos ar informāciju, kas minēta 21.a pantā.”;

7)	regulas VII NODAĻAS nosaukumu aizstāj ar šādu: “ATRAŠANĀS ADMINISTRATĪVAJOS BIROJOS UN LĪDZDALĪBA ADMINISTRATĪVAJĀS PROCEDŪRĀS UN KOPĪGI VEIKTAJĀS ADMINISTRATĪVAJĀS PROCEDŪRĀS”;

regulas 28. pantu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

“2.a Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju iestāžu un pieprasījuma saņēmējas iestādes vienošanos un ievērojot pieprasījuma saņēmējas iestādes noteikto kārtību, pieprasījuma iesniedzēju iestāžu pilnvarotie ierēdņi, lai vāktu 1. pantā minēto informāciju un apmainītos ar to, var piedalīties administratīvajās procedūrās, kuras tiek veiktas pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā. Šādas administratīvas procedūras pieprasījuma iesniedzēju un pieprasījuma saņēmēju iestāžu ierēdņi veic kopīgi un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vadībā un saskaņā ar tās tiesību aktiem. Pieteikuma iesniedzēju iestāžu ierēdņiem ir piekļuve tām pašām telpām un dokumentiem, kuriem var piekļūt pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi, un tie var iztaujāt nodokļa maksātājus tādā mērā, kādā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos tas ir atļauts tās ierēdņiem.

Ja pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos tas ir atļauts, pieteikuma iesniedzēju dalībvalstu ierēdņi īsteno tādas pašas pārbaudes pilnvaras, kādas ir uzticētas pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts ierēdņiem.

Pieteikuma iesniedzēju iestāžu ierēdņu pārbaudes pilnvaras tiek īstenotas tikai, lai veiktu administratīvo procedūru.

Pieprasījuma iesniedzējām iestādēm un pieprasījuma saņēmējai iestādei vienojoties un saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas iestādes noteikto kārtību, iesaistītās iestādes var sagatavot kopīgu procedūras ziņojumu.”;

b)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem, kas atrodas citā dalībvalstī, saskaņā ar 1., 2. un 2.a punktu vienmēr jāvar uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kurš apliecina to identitāti un oficiālo statusu.”;

regulas 33. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai veicinātu un atvieglotu daudzpusēju sadarbību cīņā pret krāpšanu PVN jomā, ar šo nodaļu izveido tīklu mērķtiecīgas informācijas par pārrobežu krāpšanu ātrai apmaiņai, apstrādei un analīzei starp dalībvalstīm un jebkādu turpmāku pasākumu koordinēšanai (“Eurofisc”).”;

panta 2. punktu groza šādi:

punkta b) un c) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“b)	veic un koordinē mērķtiecīgas informācijas par pārrobežu krāpšanu ātru un daudzpusēju apmaiņu un kopīgu apstrādi un analīzi jomās, kurās darbojas Eurofisc (“Eurofisc darbības jomas”);

c)	koordinē iesaistīto dalībvalstu 36. panta 1. punktā minēto Eurofisc koordinācijas ierēdņu darbu, veicot darbības saistībā ar saņemtajiem brīdinājumiem un informāciju;”;

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“d)	koordinē iesaistīto dalībvalstu administratīvos pieprasījumus par krāpšanu, ko ir identificējuši 36. panta 1. punktā minētie Eurofisc koordinācijas ierēdņi, bez pilnvarām likt dalībvalstīm veikt administratīvas procedūras.”;

10)

regulas 34. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis, kas izvēlējušās piedalīties kādā Eurofisc darbības jomā, aktīvi piedalās mērķtiecīgas informācijas par pārrobežu krāpšanu daudzpusējā apmaiņā un kopīgā apstrādē un analīzē starp visām iesaistītajām dalībvalstīm un jebkādu turpmāku pasākumu koordinēšanā.”;

11)	regulas 35. pantu aizstāj ar šādu: “35. pants Komisija sniedz Eurofisc tehnisku un loģistikas atbalstu. Komisijai nav piekļuves 1. pantā minētajai informācijai, ar ko var apmainīties Eurofisc, izņemot 55. panta 2. punktā minētajos apstākļos.”;

12)

regulas 36. pantu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

“1.a Dalībvalstu koordinācijas ierēdņi no Eurofisc koordinācijas ierēdņu vidus uz ierobežotu laiku ieceļ Eurofisc priekšsēdētāju.

Dalībvalstu koordinācijas ierēdņi:

a)	vienojas par Eurofisc darbības jomu izveidošanu un slēgšanu;

b)	izskata jebkādus jautājumus saistībā ar Eurofisc operatīvo darbību;

c)	vismaz reizi gadā izvērtē Eurofisc darbību norises efektivitāti un lietderīgumu;

d)	apstiprina gada ziņojumu, kas minēts 37. pantā.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Koordinācijas ierēdņi no dalībvalstīm, kas piedalās konkrētā Eurofisc darbības jomā (“Eurofisc koordinācijas ierēdņi, kas piedalās”), no iesaistītajiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem uz ierobežotu laikposmu izraugās Eurofisc darbības jomas koordinatoru.

Eurofisc darbības jomas koordinatori:

a)	apkopo informāciju, kura saskaņā ar vienošanos darbības jomas dalībnieku starpā ir saņemta no Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās, un dara visu informāciju pieejamu pārējiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās; šīs informācijas apmaiņa notiek elektroniski;

nodrošina, lai informācija, kura saņemta no Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās, tiktu apstrādāta un analizēta kopā ar attiecīgo mērķtiecīgo informāciju par pārrobežu krāpšanu, kas ir paziņota vai savākta, ievērojot šo regulu, kā vienojušies darbības jomas dalībnieki, un rezultātu dara pieejamu visiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās;

c)	sniedz atsauksmes visiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās.

d)	dalībvalstu koordinācijas ierēdņiem iesniedz gada ziņojumu par darbības jomas darbībām.”;

pievieno šādus punktus;

“3. Eurofisc darbības jomas koordinatori var lūgt attiecīgu informāciju no Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (“Eiropols”) un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (“OLAF”). Šajā nolūkā un saskaņā ar vienošanos darbības jomas dalībnieku starpā tie var sūtīt tik daudz informācijas, cik nepieciešams, lai saņemtu prasīto informāciju.

4. Eurofisc darbības jomas koordinatori no Eiropola un OLAF saņemto informāciju dara pieejamu pārējiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās; šīs informācijas apmaiņa notiek elektroniski.

5. Turklāt Eurofisc darbības jomas koordinatori nodrošina, ka informāciju, kura saņemta no Eiropola un OLAF, apstrādā un analizē kopā ar attiecīgo mērķtiecīgo informāciju, kas paziņota un savākta saskaņā ar šo regulu, par ko vienojušies darbības jomas dalībnieki, un rezultātu dara pieejamu visiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās.”;

13)

regulas 37. pantu aizstāj ar šādu:

“37. pants

Eurofisc priekšsēdētājs iesniedz gada ziņojumu par visu darbības jomu darbībām 58. panta 1. punktā minētajai komitejai.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka procesuālo kārtību attiecībā uz Eurofisc. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

14)

48. panta 1. punktā pievieno šādas daļas:

“Ja tās dalībvalsts rīcībā, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, nonāk informācija, ka nodokļa maksātājam, kurš iesniedz pieprasījumu par PVN atmaksāšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/9/EK 5. pantu, minētajā dalībvalstī, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, ir nodokļu parādi, tā var prasīt nodokļa maksātāja piekrišanu tam, lai PVN atmaksu pārsūtītu tieši uz šo dalībvalsti maksājamā nodokļu parāda dzēšanai. Ja nodokļa maksātājs šai pārsūtīšanai piekrīt, dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, informē atmaksas dalībvalsti par summu, attiecībā uz kuru ir saņemta piekrišana, un atmaksas dalībvalsts nodokļa maksātāja vārdā šo summu pārsūta dalībvalstij, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība. Dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, informē nodokļa maksātāju par to, vai pārsūtītā summa ir kalpojusi pilnīgai vai daļējai nodokļu parāda dzēšanai saskaņā ar tās tiesību aktiem un administratīvo praksi. Tomēr PVN atmaksas pārsūtīšana dalībvalstij, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, neskar atmaksas dalībvalsts tiesības piedzīt parādus, kas nodokļa maksātājam ir pēdējā minētajā dalībvalstī.

Ja nodokļu parāds dalībvalstī, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, tiek apstrīdēts, tad ar nodokļa maksātāja piekrišanu un tādā mērā, kādā minētajā dalībvalstī ir nodrošināta efektīva tiesas kontrole, dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, atmaksāto summu pārsūtīšanu var izmantot kā aizturēšanas pasākumu.”;

15)	regulas XIII NODAĻAS nosaukumu aizstāj ar šādu: “ATTIECĪBAS AR KOMISIJU UN CITĀM SAVIENĪBAS IESTĀDĒM, STRUKTŪRĀM, BIROJIEM UN AĢENTŪRĀM”;

16)

regulas 49. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a Dalībvalstis OLAF var paziņot attiecīgo informāciju, lai tam dotu iespēju lemt par pienācīgu rīcību atbilstoši tā pilnvarām. Ja minētā informācija tika saņemta no citas dalībvalsts, šī cita dalībvalsts var prasīt, ka informācijas nodošanai vajadzīga iepriekšēja piekrišana.”;

17)

regulas 55. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Noteiktā kārtībā Komisijas drošības akreditācijas iestādes akreditētas personas šai informācijai drīkst piekļūt tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai apkoptu, uzturētu un izstrādātu Komisijas uzturētās elektroniskās sistēmas, ko dalībvalstis izmanto šīs regulas īstenošanā.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Uz visu šajā regulā minētās informācijas glabāšanu, apstrādi vai apmaiņu attiecas Regulas (ES) 2016/679 (*1) un (EK) Nr. 45/2001 (*2). Tomēr, lai pareizi piemērotu šo regulu, dalībvalstis ierobežo Regulas (ES) 2016/679 12. līdz 15. pantā, 17., 21. un 22. pantā paredzēto pienākumu un tiesību darbības jomu. Šādi ierobežojumi attiecas vienīgi uz to, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu intereses, kuras noteiktas minētās regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā, jo īpaši lai:

a)	dotu dalībvalstu kompetentajām iestādēm iespēju pienācīgi pildīt savus uzdevumus šīs regulas nolūkā; vai

b)	izvairītos no šīs regulas nolūkā veiktu oficiālu vai tiesisku pārbaužu, analīžu, izmeklēšanas vai procedūru kavēšanas un nodrošinātu, ka netiek apdraudēta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanas nodokļu jomā novēršana, izmeklēšana un atklāšana.

Šajā regulā minētās informācijas apstrādi un glabāšanu veic vienīgi šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajos nolūkos, un šo informāciju neturpina apstrādāt tādā veidā, kas nav savietojams ar minētajiem nolūkiem. Ir aizliegts apstrādāt personas datus uz šīs regulas pamata jebkādiem citiem, piemēram, komerciāliem mērķiem. Šīs informācijas glabāšanas laikposmi tiek ierobežoti uz tādu ilgumu, cik nepieciešams, lai sasniegtu minētos mērķus. Šīs regulas 17. pantā minētās informācijas glabāšanas laikposmus nosaka atkarībā no ierobežojuma laikposmiem, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, bet tie nepārsniedz desmit gadus.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”;"

18)

regulas 58. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*3) 5. pantu.

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

19)	I pielikumu svītro.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2454

Regulas (ES) 2017/2454 1. pantu groza šādi:

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem tehnisko kārtību šā panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētās informācijas automātiskajam pieprasījumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.””;

2)	panta 8. punktu svītro.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktu, 4. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 5., 6. un 14. punktu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2018. gada 2. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. LÖGER

(1) Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. jūlija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(4) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8) Padomes Direktīva 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (OV L 44, 20.2.2008., 23. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11) Padomes Regula (ES) 2017/2454 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 348, 29.12.2017., 1. lpp.).