3.7.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/941

(2018. gada 2. jūlijs),

ar ko attiecībā uz konkrētas barības un pārtikas, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli groza Regulu (EK) Nr. 669/2009, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu;

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (3) paredz noteikumus par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas, importējot tās I pielikuma sarakstā (“saraksts”) norādīto barību un pārtiku, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, jāveic izraudzītās ievešanas vietās (DPE), kur notiek ievešana Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009 gadījumos, kad sūtījumus, kuri Savienībā ievesti pa jūras ceļu, izkrauj, lai pārkrautu citā kuģī turpmākai transportēšanai uz ostu citā dalībvalstī (pārkrautie sūtījumi), par izraudzīto ievešanas vietu uzskatāma pēdējā osta. Lai efektīvi organizētu oficiālās kontroles uz Savienības robežām, tostarp augstā līmenī nodrošinātu cilvēka, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību, tāds pats noteikums būtu jāpiemēro arī sūtījumiem, kurus no trešām valstīm Savienībā ieved ar gaisa transportu un kuri tiek pārkrauti pārvadājuma turpināšanai uz citu Savienības lidostu. Šādos gadījumos par izraudzīto ievešanas vietu būtu jāuzskata pēdējā lidosta. Jau minēto iemeslu dēļ šis noteikums būtu jāpiemēro arī tad, ja sūtījumus pārkrauj pārvadājuma turpināšanai tās pašas dalībvalsts teritorijā. Termins “turpmāka transportēšana”, kas tiek lietots saistībā ar pārkrautiem sūtījumiem, būtu jāaizstāj ar terminu “pārvadājuma turpināšana”, lai atspoguļotu pārkrauto sūtījumu īpašo situāciju salīdzinājumā ar sūtījumiem, kuriem atļauta turpmāka transportēšana, kamēr tiek gaidīti fizisko pārbaužu rezultāti. Tādēļ būtu lietderīgi attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 669/2009.

(3)

Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteikts, ka kompetentajām iestādēm jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis par sūtījumiem, kas noraidīti uz robežas. Attiecībā uz pesticīdiem būtu lietderīgi precizēt, ka gadījumos, kad kompetentās iestādes noraida Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā minētas barības un pārtikas sūtījumu, šāds paziņojums ir jāsniedz, ja pārsniegti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (4) noteiktie maksimālie atlieku līmeņi, neatkarīgi no tā, vai ir pārsniegta akūtā references deva.

(4)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka tās I pielikuma sarakstu regulāri – ne retāk kā divas reizes gadā – pārskata, ņemot vērā attiecīgajā pantā minētos informācijas avotus.

(5)

Kā liecina tādu neseno ar pārtiku saistīto incidentu biežums un nozīmīgums, kuri paziņoti ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā, un konstatējumi, kas gūti, Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Veselības un pārtikas revīziju un analīzes direktorātam veicot revīzijas trešās valstīs, kā arī dalībvalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai divreiz gadā iesniegtie ziņojumi par tādas barības un pārtikas sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, minētais saraksts būtu jāgroza.

(6)

Proti, iepriekš minētie informācijas avoti norāda, ka attiecībā uz Ķīnas izcelsmes godži ogu sūtījumiem un Libānas un Sīrijas izcelsmes ar etiķi vai etiķskābi sagatavotu vai konservētu rāceņu (“marinēti rāceņi”) sūtījumiem ir radušies jauni riski cilvēka veselībai, tādēļ būtu jāievieš pastiprināta oficiālā kontrole. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksti par minētajiem sūtījumiem.

(7)

Turklāt saraksts būtu jāgroza, svītrojot ierakstus par precēm, par kurām pieejamā informācija norāda, ka kopumā tās apmierinoši atbilst attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām un līdz ar to vairs nav pamata veikt pastiprinātas oficiālās kontroles. Tāpēc no saraksta būtu jāsvītro ieraksti par Ķīnas izcelsmes Brassica oleracea, Ēģiptes izcelsmes zemenēm, Irānas izcelsmes žāvētām vīnogām, Kenijas izcelsmes zirņiem ar pākstīm, Taizemes izcelsmes sparģeļpupiņām un Ugandas izcelsmes baklažāniem un Etiopijas baklažāniem.

(8)

Turklāt saraksts būtu jāgroza, samazinot identitātes un fizisko pārbaužu biežumu precēm, par kurām attiecīgie informācijas avoti liecina, ka kopumā atbilstība attiecīgajām Savienības tiesību aktu prasībām arvien uzlabojas, tāpēc līdzšinējais minēto pārbaužu biežums tām vairs nav piemērots. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza ieraksti par Beninas izcelsmes ananasiem un Turcijas izcelsmes citroniem un granātāboliem.

(9)

Būtu jāpaplašina dažu saraksta ierakstu tvērums, iekļaujot kādus vēl nenorādītus sarakstā esošā produkta veidus, ja minētie produkta veidi rada tādus pašus riskus. Tāpēc būtu lietderīgi grozīt esošos ierakstus par Vjetnamas izcelsmes okru, iekļaujot arī saldētu okru.

(10)

Lai aizsargātu cilvēka veselību Savienībā, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2014 (5) tika noteikts, ka Indijas izcelsmes okras (pārtikas okra – svaiga un saldēta) sūtījumus importēt Savienībā atļauts tikai tad, ja tiem pievienots veselības sertifikāts, kas apliecina, ka no precēm ir ņemti paraugi un analizēti attiecībā uz pesticīdu atlieku klātbūtni, un tiem pievienoti trešās valsts kompetento iestāžu veiktās paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti, kas apstiprina atbilstību Savienības tiesību aktiem par pesticīdu maksimālo atlieku līmeņiem. Turklāt Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014 palielina uz Savienības robežām veiktās oficiālās kontroles biežumu attiecībā uz okras importu no Indijas. Minēto kontroļu rezultāti liecina, ka neatbilstība maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem, kuri attiecībā uz šīm precēm noteikti Regulā (EK) Nr. 396/2005, tiek konstatēta arvien retāk, un tas liecina, ka ar šo importu saistītais risks ir ievērojami samazinājies. Tāpēc būtu lietderīgi uz Indijas izcelsmes okru vairs neattiecināt īpašos importa nosacījumus, kas noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 885/2014. Pastiprināta oficiālā kontrole uz Savienības robežām būtu jāsaglabā arī pēc tam, kad tiks izbeigta paraugu ņemšana, testēšana un sertificēšana pirms eksportēšanas, ko attiecībā uz šo preci pieprasa Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014 un Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikums.

(11)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā esošajā ierakstā par Ķīnas izcelsmes tēju tiek prasīts, lai kompetentās iestādes minēto produktu testētu uz trifluralīna klātbūtni. Tomēr dalībvalstis par šā pesticīda konstatēšanu minētajā produktā nav ziņojušas, un attiecīgi paziņojumi nav saņemti arī ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002. Tajā pašā laikā bieži ir ziņots, ka Ķīnas izcelsmes tējā konstatēts tolfenpirāds. Līdzīgi kā trifluralīns šis pesticīds nav iekļauts Regulas (EK) Nr. 396/2005 29. panta 2. punktā minētajā kontroles programmā, tāpēc testēšana minētā pesticīda noteikšanai netiek prasīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009. Līdz ar to esošo ierakstu par Ķīnas izcelsmes tēju Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā būtu lietderīgi grozīt, lai svītrotu atsauci uz trifluralīnu un pieprasītu, ka kompetentās iestādes minēto produktu testē uz tolfenpirāda klātbūtni.

(12)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikuma sarakstā iekļautu preču – “Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas” (aprikožu mīkstums) –, kas klasificētas ar KN kodu 2008 50 61 un aseptiski iepakotas mucās, iepakojuma īpatnību dēļ paraugu ņemšana izraudzītajā ievešanas vietā (DPE) var radīt nopietnu pārtikas nekaitīguma risku vai nepieļaujamā mērā sabojāt produktu. Tāpēc būtu lietderīgi grozīt esošo ierakstu “Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas” (aprikožu mīkstums) Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā, lai nodrošinātu, ka šādu produktu sūtījumu identitātes un fiziskās pārbaudes var veikt kopējā ievešanas dokumentā (KID) norādītās galamērķa vietas kompetentās iestādes un atbilstošā gadījumā – ja ir ievēroti minētās regulas 9. panta 2. punkta nosacījumi – barības un pārtikas uzņēmumā.

(13)

Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu būtu lietderīgi aizstāt ar šīs regulas pielikuma tekstu.

(14)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 669/2009 un Regula (ES) Nr. 885/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 669/2009

Regulu (EK) Nr. 669/2009 groza šādi:

1)

regulas 3. panta b) apakšpunkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“gadījumos, kad ar jūras vai gaisa transportu Savienībā no trešām valstīm ievestos sūtījumus izkrauj, lai tajā pašā ostā vai lidostā pārkrautu attiecīgi citā kuģī vai lidmašīnā pārvadājuma turpināšanai uz citu ostu vai lidostu kādā no Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētām teritorijām, par izraudzīto ievešanas vietu uzskatāma pēdējā osta vai lidosta;”;

2)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Neatbilstība

1.   Ja oficiālajās kontrolēs tiek konstatēta neatbilstība prasībām, kompetentās iestādes atbildīgā amatpersona aizpilda kopējā ievešanas dokumenta III daļu un rīkojas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 19., 20. un 21. pantam.

2.   Ja izraudzītā ievešanas punkta kompetentā iestāde neļauj ievest I pielikumā minētas barības vai pārtikas sūtījumu, tāpēc ka nav ievēroti Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteiktie maksimālie atlieku līmeņi, tā par šādu noraidīšanu uz robežas nekavējoties paziņo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 19. panta 3. punktu.”;

3)

I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 885/2014

Īstenošanas regulu (EK) Nr. 885/2014 groza šādi:

1)

regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šo regulu piemēro tādu pārtikas produktu sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un ir minēti I pielikumā.”;

2)

regulas I pielikumu groza, kā norādīts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(3)  Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 13. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas piemērojami no Indijas importētām okrām un karija lapām, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 91/2013 (OV L 242, 14.8.2014., 20. lpp.).

I PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Barība un pārtika, kura nav dzīvnieku izcelsmes un kuru izraudzītajā ievešanas vietā pārbauda pastiprinātā oficiālā kontrolē

Barība un pārtika

(paredzētā izmantošana)

KN kods (1)

Taric apakšgrupa

Izcelsmes valsts

Apdraudējums

Fiziskās un identitātes pārbaužu biežums (%)

Ananasi

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

0804 30 00

 

Benina (BJ)

Pesticīdu atliekas (2)  (3)

10

—

Zemesrieksti, nelobīti

—

 1202 41 00

 

Bolīvija (BO)

Aflatoksīni

50

—

Zemesrieksti, lobīti

—

 1202 42 00

—

Zemesriekstu sviests

—

 2008 11 10

—

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

(Barība un pārtika)

 

Godži ogas (parastās līcijas augļi) (Lycium barbarum L.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai žāvēta)

ex 0813 40 95 ;

10

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas (2)  (4)

10

ex 0810 90 75

10

Tēja, arī aromatizēta

(Pārtika)

0902

 

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas (2)  (5)

10

—

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

—

0709 60 10 ;

0710 80 51

 

Dominikānas Republika (DO)

Pesticīdu atliekas (2)  (6)

20

—

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

—

ex 0709 60 99 ;

20

ex 0710 80 59

20

—

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis, vigna unguiculata spp. unguiculata)

—

ex 0708 20 00 ;

10

ex 0710 22 00

10

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

 

 

—

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

—

0709 60 10 ;

 

Ēģipte (EG)

Pesticīdu atliekas (2)  (7)

10

0710 80 51

 

—

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

—

ex 0709 60 99 ;

20

ex 0710 80 59

20

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

 

 

—

Lazdu rieksti, nelobīti

—

 0802 21 00

 

Gruzija (GE)

Aflatoksīni

20

—

Lazdu rieksti, lobīti

—

 0802 22 00

(Pārtika)

 

Palmu eļļa

(Pārtika)

1511 10 90 ;

 

Gana (GH)

Krāsvielas Sudan  (8)

50

1511 90 11 ;

 

ex 1511 90 19 ;

90

1511 90 99

 

—

Zemesrieksti, nelobīti

—

 1202 41 00

 

Gambija (GM)

Aflatoksīni

50

—

Zemesrieksti, lobīti

—

 1202 42 00

—

Zemesriekstu sviests

—

 2008 11 10

—

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

(Barība un pārtika)

 

Okra

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 99 90 ;

20

Indija (IN)

Pesticīdu atliekas (2)  (9)

10

ex 0710 80 95

30

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Indija (IN)

Pesticīdu atliekas (2)  (10)

10

ex 0710 80 59

20

Lapu selerijas (Apium graveolens)

(Pārtika – svaigi vai dzesēti garšaugi)

ex 0709 40 00

20

Kambodža (KH)

Pesticīdu atliekas (2)  (11)

50

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis, vigna unguiculata spp. unguiculata)

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

ex 0708 20 00 ;

10

Kambodža (KH)

Pesticīdu atliekas (2)  (12)

50

ex 0710 22 00

10

Rāceņi (Brassica rapa spp. Rapa)

(Pārtika – etiķī vai etiķskābē sagatavota vai konservēta)

ex 2001 90 97

11 ; 19

Libāna (LB)

Rodamīns B

50

Pipari (dārzeņpipari un citi pipari) (Capsicum spp.)

(Pārtika – kaltēta, grauzdēta, saberzta vai malta)

ex 2008 99 99 ;

79

Šrilanka (LK)

Aflatoksīni

20

0904 21 10 ;

 

ex 0904 21 90 ;

20

ex 0904 22 00

11 ; 19

—

Zemesrieksti, nelobīti

—

 1202 41 00

 

Madagaskara (MG)

Aflatoksīni

50

—

Zemesrieksti, lobīti

—

 1202 42 00

—

Zemesriekstu sviests

—

 2008 11 10

—

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

(Barība un pārtika)

 

Sezama sēklas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

1207 40 90

 

Nigērija (NG)

Salmonella  (13)

50

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Pakistāna (PK)

Pesticīdu atliekas (2)

10

ex 0710 80 59

20

Avenes

(Pārtika – saldēta)

0811 20 31 ;

 

Serbija (RS)

Norovīruss

10

ex 0811 20 11 ;

10

ex 0811 20 19

10

—

Zemesrieksti, nelobīti

—

 1202 41 00

 

Sudāna (SD)

Aflatoksīni

50

—

Zemesrieksti, lobīti

—

 1202 42 00

—

Zemesriekstu sviests

—

 2008 11 10

—

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

(Barība un pārtika)

 

Sezama sēklas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

1207 40 90

 

Sudāna (SD)

Salmonella  (13)

50

Arbūzu (Egusi, Citrullus spp.) sēklas un no tām iegūti produkti

(Pārtika)

ex 1207 70 00 ;

10

Sjerraleone (SL)

Aflatoksīni

50

ex 1106 30 90 ;

30

ex 2008 99 99

50

—

Zemesrieksti, nelobīti

—

 1202 41 00

 

Senegāla (SN)

Aflatoksīni

50

—

Zemesrieksti, lobīti

—

 1202 42 00

—

Zemesriekstu sviests

—

 2008 11 10

—

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

(Barība un pārtika)

 

Rāceņi (Brassica rapa spp. Rapa)

(Pārtika – etiķī vai etiķskābē sagatavota vai konservēta)

ex 2001 90 97

11 ; 19

Sīrija (SY)

Rodamīns B

50

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas (2)  (14)

10

ex 0710 80 59

20

—

Žāvētas aprikozes

—

 0813 10 00

 

Turcija (TR)

Sulfīti (16)

20

—

Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas (15)

—

 2008 50 61

(Pārtika)

 

Žāvētas vīnogas (ieskaitot pastā sagrieztas vai saspiestas žāvētas vīnogas, kas nav citādi apstrādātas)

(Pārtika)

0806 20

 

Turcija (TR)

Ohratoksīns A

5

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai žāvēta)

0805 50 10

 

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2)

10

Granātāboli

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0810 90 75

30

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2)  (17)

10

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

0709 60 10 ;

0710 80 51

 

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2)  (18)

10

Vīnogulāju lapas

(Pārtika)

ex 2008 99 99

11 ; 19

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2)  (19)

50

Sezama sēklas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

1207 40 90

 

Uganda (UG)

Salmonella  (13)

50

—

Pistācijas, nelobītas

—

 0802 51 00

 

Amerikas Savienotās Valstis (US)

Aflatoksīni

10

—

Pistācijas, lobītas

—

 0802 52 00

 

—

Pistācijas, grauzdētas

(Pārtika)

—

ex 2008 19 13 ;

20

ex 2008 19 93

20

—

Žāvētas aprikozes

—

 0813 10 00

 

Uzbekistāna (UZ)

Sulfīti (16)

50

—

Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas (15)

—

 2008 50 61

(Pārtika)

 

—

Koriandra lapas

—

 ex 0709 99 90

72

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2)  (20)

50

—

Baziliks (svētais, saldais)

—

 ex 1211 90 86

20

—

Piparmētras

—

 ex 1211 90 86

30

—

Pētersīļi

—

 ex 0709 99 90

40

(Pārtika – svaigi vai dzesēti garšaugi)

 

 

Okra

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 99 90

20

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2)  (20)

50

ex 0710 80 95

30

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2)  (20)

50

ex 0710 80 59

20

Pitahaja (pūķauglis)

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0810 90 20

10

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2)  (20)

10
”

(1)  Ja jāpārbauda tikai daži ar kādu KN kodu klasificēti produkti un šim kodam nav atsevišķas apakšnodaļas, KN kodu iezīmē ar “ex”.

(2)  Pesticīdu atliekas vismaz tiem pesticīdiem, kuri iekļauti kontroles programmā, kas pieņemta saskaņā ar 29. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), un kurus var analizēt, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kam pamatā ir GC-MS un LC-MS (pesticīdi, kuri jākontrolē tikai augu izcelsmes produktos vai uz tiem).

(3)  Etefona atliekas.

(4)  Amitraza atliekas.

(5)  Tolfenpirāda atliekas.

(6)  Šādu vielu atliekas: acefāts, aldikarbs (aldikarba, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā aldikarbs), amitrāzs (amitrāzs, ieskaitot metabolītus, kuri satur 2,4-dimetilanilīna grupu, kas izteikta kā amitrāzs), diafentiurons, dikofols (p, p′ un o,p′ izomēru summa), ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs).

(7)  Šādu vielu atliekas: dikofols (p, p′ un o,p′ izomēru summa), dinotefurāns, folpets, prohlorāzs (prohlorāza un tā metabolītu, kas satur 2,4,6-trihlorfenola grupu, summa, izteikta kā prohlorāzs), tiofanātmetils un triforīns.

(8)  Šajā pielikumā “krāsvielas Sudan” ir šādas ķīmiskās vielas: i) Sudan I (CAS numurs 842-07-9); ii) Sudan II (CAS numurs 3118-97-6); iii) Sudan III (CAS numurs 85-86-9); iv) Scarlet Red vai Sudan IV (CAS numurs 85-83-6).

(9)  Diafentiurona atliekas.

(10)  Karbofurāna atliekas.

(11)  Fentoāta atliekas.

(12)  Hlorbufāma atliekas.

(13)  Standartmetode EN/ISO 6579-1 vai arī metode, kas, salīdzinot ar to, validēta saskaņā ar jaunāko EN/ISO 16140 versiju vai citu, līdzīgu starptautiski atzītu protokolu.

(14)  Šādu vielu atliekas: formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)), protiofoss un triforīns.

(15)  Identitātes un fiziskās pārbaudes var veikt KID norādītās galamērķa vietas kompetentā iestāde un atbilstošā gadījumā – ja ir ievēroti minētās regulas 9. panta 2. punkta nosacījumi – barības un pārtikas uzņēmumā.

(16)  Standartmetodes: EN 1988-1:1998, EN 1988-2:1998 vai ISO 5522:1981.

(17)  Prohlorāza atliekas.

(18)  Šādu vielu atliekas: diafentiurons, formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)) un tiofanātmetils.

(19)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metrafenons.

(20)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams), fentoāts un kvinalfoss.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 885/2014 I pielikumā svītro šādu ierakstu attiecībā uz okru no Indijas:

“Okras

(Pārtika – svaiga un saldēta)

ex 0709 99 90

20

Indija (IN)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (2)

20

(2)  Izcelsmes valsts veikta sertifikācija un dalībvalstu veikta importa kontrole, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulai (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), un jo īpaši šādu vielu atliekas: acefāts, metamidofoss, triazofoss, endosulfāns, monokrotofoss, metomils, tiodikarbs, diafentiurons, tiametoksams, fipronils, oksamils, acetamiprīds, indoksakarbs, mandipropamīds.”