ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (1), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Komisijas 2015. gada 18. novembra Deleģētā regula (ES) 2016/89, ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013 (OV L 19, 27.1.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumu aizstāj ar šādu:

“

VII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTS (“SAVIENĪBAS SARAKSTS”), MINĒTS 3. PANTA 4. PUNKTĀ

A. SAVIENĪBAS SARAKSTA VEIDOŠANĀ PIEMĒROTIE PRINCIPI

1. Kopīgu interešu projektu kopas

Daži KIP ir apvienoti kopās, jo tie ir savstarpēji atkarīgi, potenciāli konkurējoši vai konkurējoši. Ir šāda veida KIP kopas:

savstarpēji atkarīgu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst šādi KIP:”. Šāda kopa ir izveidota, lai apzinātu tos KIP, kas visi ir vajadzīgi tās pašas pārrobežu mēroga nepietiekamības atrisināšanai un kas nodrošina sinerģiju, ja tos īsteno kopā. Šajā gadījumā, lai gūtu ES mēroga labumu, ir jāīsteno visi KIP;

potenciāli konkurējošu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:”. Šāda kopa atspoguļo, ka pastāv neskaidrība par pārrobežu nepietiekamības apmēru. Šajā gadījumā ne visi kopā iekļautie KIP ir obligāti jāīsteno. Tas, vai jāīsteno viens, vairāki vai visi KIP, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka tiek veikta nepieciešamā plānošana un saņemtas atļaujas un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP apzināšanas kārtā, citastarp attiecībā uz to jaudas vajadzībām; kā arī:

konkurējošu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst viens no šādiem KIP:”. Šādas kopas risina vienu un to pašu nepietiekamības problēmu. Tomēr skaidrība par nepietiekamības apmēru ir lielāka nekā potenciāli konkurējošu KIP gadījumā, tāpēc ir skaidrs, ka ir jāīsteno tikai viens no KIP. Tas, kurš KIP tiek īstenots, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka tiek veikta nepieciešamā plānošana un saņemtas atļaujas un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP apzināšanas kārtā.

Uz visiem KIP attiecas vienas un tās pašas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

2. Apakšstacijas un kompresorstacijas

Elektroenerģijas apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un gāzes kompresorstacijas tiek uzskatītas par KIP daļu, ja tās ģeogrāfiski atrodas uz pārvades līnijas. Par atsevišķu KIP apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un kompresorstacijas tiek uzskatītas un ir skaidri minētas Savienības sarakstā, ja to ģeogrāfiskā atrašanās vieta atšķiras no pārvades līniju vietas. Uz šiem objektiem attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

3. Projekti, ko vairs neuzskata par KIP, un projekti, kas kļuvuši par citu KIP daļu

Vairākus projektus, kas ietilpst ar Regulu (ES) Nr. 1391/2013 un Regulu (ES) 2016/89 izveidotajos Savienības sarakstos, par KIP vairs neuzskata viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:

—	projekts jau ir nodots vai drīzumā tiks nodots ekspluatācijā un tādējādi negūtu labumu no Regulas (ES) Nr. 347/2013 noteikumiem vai

—	saskaņā ar jauniem datiem projekts neatbilst vispārīgajiem kritērijiem,

—	virzītājs nav projektu atkārtoti iesniedzis šā Savienības saraksta atlases procesā vai

—	atlases procesā tas ierindojies zemākā vietā nekā citi pretendējošie KIP.

Šos projektus (izņemot ekspluatācijā nodotos projektus) var izskatīt iekļaušanai nākamajā Savienības sarakstā, ja vairs nepastāvēs iemesli, kuru dēļ tie nav iekļauti pašreizējā Savienības sarakstā.

Šādi projekti nav KIP, bet pārredzamības un skaidrības labad ar sākotnējo KIP numuru ir norādīti šā pielikuma C daļas sarakstā kā “Projekti, ko par KIP vairs neuzskata”.

Turklāt daži projekti, kas iekļauti ar Regulu (ES) Nr. 1391/2013 un Regulas (ES) 2016/89 izveidotajos Savienības sarakstos, īstenošanas procesā ir kļuvuši par daļu no citiem KIP (KIP kopām).

Šādi projekti vairs nav neatkarīgi KIP, bet pārredzamības un skaidrības labad ar sākotnējo KIP numuru ir norādīti VII(C) pielikuma sarakstā kā “Projekti, kas tagad ietilpst citos KIP”.

4. Definīcija “KIP ar divkāršu apzīmējumu kā elektromaģistrāle”

“KIP ar divkāršu apzīmējumu kā elektromaģistrāle” ir KIP, kas pieder pie viena no prioritārajiem elektroenerģijas koridoriem un arī pie prioritārās tematiskās jomas “Elektromaģistrāles”.

B. SAVIENĪBAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTS

1. Prioritārais koridors “Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās” (“NSOG”)

Nr.

Definīcija

1.1.

Beļģijas un Apvienotās Karalistes kopa (t. s. “NEMO”), kurā ietilpst šādi KIP:

1.1.1.

Starpsavienojums starp Gezelle (BE) un Richborough (UK) apkaimi

1.1.2.

Iekšējā līnija starp Richborough apkaimi un Canterbury (UK)

1.3.

Dānijas un Vācijas kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

1.3.1.

Starpsavienojums starp Endrup (DK) un Niebüll (DE)

1.3.2.

Iekšējā līnija starp Niebűll un Brunsbüttel (DE)

1.4.

Dānijas un Vācijas kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

1.4.1.

Starpsavienojums starp Kassø (DK) un Audorf (DE)

1.4.2.

Iekšējā līnija starp Audorf un Hamburg/Nord (DE)

1.4.3.

Iekšējā līnija starp Hamburg/Nord un Dollern (DE)

1.6.

Francijas un Īrijas starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island vai Knockraha (IE) (t. s. “Ķeltu starpsavienojums”)

1.7.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

1.7.1.

Starpsavienojums starp Cotentin (FR) un Exeter (UK) apkaimi (t. s. “FAB”)

1.7.2.

Starpsavienojums starp Tourbe (FR) un Chilling (UK) (t. s. “IFA2”)

1.7.3.

Starpsavienojums starp Coquelles (FR) un Folkestone (UK) (t. s. “ElecLink”)

1.7.4.

Starpsavienojums starp Le Havre (FR) un Lovedean (UK) (t. s. “AQUIND”)

1.7.5.

Starpsavienojums starp Dunkerque (FR) apkaimi un Kingsnorth (UK) apkaimi (t. s. “Gridlink”)

1.8.

Vācijas un Norvēģijas starpsavienojums (t. s. “Nordlink”)

1.8.1.

Starpsavienojums starp Wilster (DE) un Tonstad (NO)

1.8.2.

Dienvidnorvēģijas iekšējo līniju pastiprināšana

1.9.

1.9.1.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Wexford (IE) un Pembroke, Velsa (UK) (t. s. “Greenlink”)

1.10.

Apvienotās Karalistes un Norvēģijas starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki no šiem KIP:

1.10.1.

Starpsavienojums starp Blythe (UK) un Kvilldal (NO) (t. s. “North Sea Link”)

1.10.2.

Starpsavienojums starp Peterhead (UK) un Simadalen (NO) (t. s. “NorthConnect”)

1.12.

Elektroenerģijas uzglabāšanas objektu kopa Apvienotajā Karalistē; kopā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

1.12.1.

Saspiesta gaisa energoakumulācija jeb pneimoakumulācija, Larne

1.12.2.

Saspiesta gaisa energoakumulācija jeb pneimoakumulācija, Cheshire

1.12.3.

Saspiesta gaisa energoakumulācija jeb pneimoakumulācija, Middlewich (t. s. “CARES”)

1.12.4.

Hidroakumulācijas elektrostacija, Cruachan II

1.12.5.

Hidroakumulācijas elektrostacija, Coire-Glas II

1.13.

Starpsavienojums starp Islandi un Apvienoto Karalisti (t. s. “Ice Link”)

1.14.

Starpsavienojums starp Revsing (DK) un Bicker Fen (UK) (t. s. “Viking Link”)

1.15.

Starpsavienojums starp Antwerp (BE) apkaimi un Kemsley (UK) apkaimi

1.16.

Starpsavienojums starp Nīderlandi un Apvienoto Karalisti

1.17.

Saspiesta gaisa energoakumulācija jeb pneimoakumulācija, Zuidwending (NL)

1.18.

Jūras hidroakumulācijas elektrostacija Beļģijā (t. s. “iLand”)

2. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Electricity”)

Nr.

Definīcija

2.2.

2.2.1.

Pirmais starpsavienojums starp Lixhe (BE) un Oberzier (DE) (t. s. “ALEGrO”)

2.2.4.

Otrais starpsavienojums starp Beļģiju un Vāciju

2.4.

Starpsavienojums starp Codrongianos (IT), Lucciana (Korsika, FR) un Suvereto (IT) (t. s. “SACOI 3”)

2.5.

2.5.1.

Starpsavienojums starp Grande Ile (FR) un Piossasco (IT) (t. s. “Savoie–Piemont”)

2.7.

Francijas un Spānijas starpsavienojums starp Aquitaine (FR) un Basku zemi (ES) (t. s. “Biscay Gulf”)

2.9.

Iekšējā līnija starp Osterath un Philippsburg (DE), kas paredzēta jaudas palielināšanai pie rietumu robežām (t. s. “Ultranet”)

2.10.

Iekšējā līnija starp Brunsbüttel–Grοβgartach un Wilster–Grafenrheinfeld (DE), kas paredzēta jaudas palielināšanai pie ziemeļu un dienvidu robežām (t. s. “Suedlink”)

2.13.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

2.13.1.

Starpsavienojums starp Woodland (IE) un Turleenan (UK)

2.13.2.

Starpsavienojums starp Srananagh (IE) un Turleenan (UK)

2.14.

Starpsavienojums starp Thusis/Sils (CH) un Verderio Inferiore (IT) (t. s. “Greenconnector”)

2.15.

2.15.1.

Starpsavienojums starp Airolo (CH) un Baggio (IT)

2.16.

Iekšējo līniju kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

2.16.1.

Iekšējā līnija starp Pedralva un Sobrado (PT), agrāk saukta par Pedralva un Alfena (PT)

2.16.3.

Iekšējā līnija Vieira do Minho, Ribeira de Pena un Feira (PT), agrāk saukta par Frades B, Ribeira de Pena un Feira (PT)

2.17.

Portugāles un Spānijas starpsavienojums starp Beariz–Fontefría (ES), Fontefría (ES)–Ponte de Lima (PT) (agrāk Vila Fria / Viana do Castelo) un Ponte de Lima–Vila Nova de Famalicão (PT) (agrāk Vila do Conde) (PT), ieskaitot apakšstacijas Beariz (ES), Fontefría (ES) un Ponte de Lima (PT)

2.18.

Hidroakumulācijas elektrostacijas jaudas palielināšana Kaunertal, Tirolē (AT)

2.23.

Iekšējās līnijas pie Beļģijas ziemeļu robežas starp Zandvliet un Lillo-Liefkenshoek (BE) un starp Liefkenshoek un Mercator, ieskaitot apakšstaciju Lillo (BE) (t. s. “BRABO II + III”

2.24.

Beļgijas iekšējā rietumu pamatmaģistrāle starp Horta un Mercator (BE)

2.27.

2.27.1.

Starpsavienojums starp Aragón (ES) un Atlantijas Pireneju departamentu (FR)

2.27.2.

Starpsavienojums starp Navarra (ES) un Landes(FR)

2.28.

2.28.1.

Hidroakumulācijas elektrostacija Mont-Negre (ES)

2.28.2.

Hidroakumulācijas elektrostacija Navaleo (ES)

2.28.3.

Hidroakumulācijas elektrostacija Girones un Raïmats(ES)

3. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Electricity”)

Nr.

Definīcija

3.1.

Austrijas un Vācijas kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

3.1.1.

Starpsavienojums starp St. Peter (AT) un Isar (DE)

3.1.2.

Iekšējā līnija starp St. Peter un Tauern (AT)

3.1.4.

Iekšējā līnija starp Westtirol un Zell-Ziller (AT)

3.2.

3.2.2.

Iekšējā līnija starp Lienz un Obersielach (AT)

3.4.

Starpsavienojums starp Wurmlach (AT) un Somplago (IT)

3.7.

Bulgārijas un Grieķijas kopa starp Maritsa East 1 un N. Santa un nepieciešamā iekšējā pastiprināšana Bulgārijā, kur ietilpst šādi KIP:

3.7.1.

Starpsavienojums starp Maritsa East 1 (BG) un N. Santa (EL)

3.7.2.

Iekšējā līnija starp Maritsa East 1 un Plovdiv (BG)

3.7.3.

Iekšējā līnija starp Maritsa East 1 un Maritsa East 3 (BG)

3.7.4.

Iekšējā līnija starp Maritsa East 1 un Burgas (BG)

3.8.

Bulgārijas un Rumānijas jaudas palielināšanas kopa (t. s. “Melnās jūras koridors”), kurā ietilpst šādi KIP:

3.8.1.

Iekšējā līnija starp Dobrudja un Burgas (BG)

3.8.4.

Iekšējā līnija starp Cernavoda un Stalpu (RO)

3.8.5.

Iekšējā līnija starp Gutinas un Smardan (RO)

3.9.

3.9.1.

Starpsavienojums starp Žerjavenec (HR) / Hévíz (HU) un Cirkovce (SI)

3.10.

Izraēlas, Kipras un Grieķijas kopa (t. s. “EUROASIA Interconnector”), kurā ietilpst šādi KIP:

3.10.1.

Starpsavienojums starp Hadera (IL) un Kofinou (CY)

3.10.2.

Starpsavienojums starp Kofinou (CY) un Korakia, Krēta (EL)

3.10.3.

Iekšējā līnija starp Korakia, Crete, un Attica reģionu (EL)

3.11.

Iekšējo līniju kopa Čehijā; kopā ietilpst šādi KIP:

3.11.1.

Iekšējā līnija starp Vernerov un Vitkov (CZ)

3.11.2.

Iekšējā līnija starp Vitkov un Prestice (CZ)

3.11.3.

Iekšējā līnija starp Prestice un Kocin (CZ)

3.11.4.

Iekšējā līnija starp Kocin un Mirovka (CZ)

3.11.5.

Iekšējā līnija starp Mirovka un līniju V413 (CZ)

3.12.

Iekšējā līnija Vācijā starp Wolmirstedt un Bavāriju, paredzēta iekšējās ziemeļu–dienvidu pārvades jaudas palielināšanai

3.14.

Iekšēji pastiprinājumi Polijā (daļa no kopas, kas ir t. s. “GerPol Power Bridge”), kur ietilpst šādi KIP:

3.14.2.

Iekšējā līnija starp Krajnik un Baczyna (PL)

3.14.3.

Iekšējā līnija starp Mikułowa un Świebodzice (PL)

3.14.4.

Iekšējā līnija starp Baczyna un Plewiska (PL)

3.16.

3.16.1.

Ungārijas un Slovākijas starpsavienojums starp Gabčikovo (SK), Gönyű (HU) un Veľký Ďur (SK)

3.17.

Ungārijas un Slovākijas starpsavienojums starp Sajóvánka (HU) un Rimavská Sobota (SK)

3.21.

Starpsavienojums starp Salgareda (IT) un Divača–Bericevo reģionu (SI)

3.22.

Rumānijas un Serbijas un Itālijas un Melnkalnes kopa (t. s. “Mid Continental East Corridor”), kopā ietilpst šādi KIP:

3.22.1.

Starpsavienojums starp Resita (RO) un Pancevo (RS)

3.22.2.

Iekšējā līnija starp Portile de Fier un Resita (RO)

3.22.3.

Iekšējā līnija starp Resita un Timisoara/Sacalaz (RO)

3.22.4.

Iekšējā līnija starp Arad un Timisoara/Sacalaz (RO)

3.22.5.

Starpsavienojums starp Villanova (IT) un Lastva (ME)

3.23.

Hidroakumulācijas elektrostacija, Yadenitsa (BG)

3.24.

Hidroakumulācijas elektrostacija, Amfilochia (EL)

3.27.

Starpsavienojums starp Sicīliju (IT) un Tunisijas mezglu (TU) (t. s. “ELMED”)

4. Prioritārais koridors “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns” (“BEMIP Electricity”)

Nr.

Definīcija

4.1.

Dānijas un Vācijas starpsavienojums starp Ishøj/Bjæverskov (DK) un Bentwisch (DE) ar jūras vēja parkiem Kriegers Flak (DK) un Baltic 1 un 2 (DE) (t. s. “Kriegers Flak Combined Grid Solution”)

4.2.

Kopa “Igaunija un Latvija starp Kilingi-Nõmme un Rīgu” (t. s. “Third interconnection”), kurā ietilpst šādi KIP:

4.2.1.

Starpsavienojums starp Kilingi–Nõmme (EE) un Rīgas TEC2 apakšstaciju (LV)

4.2.2.

Iekšējā līnija starp Harku un Sindi (EE)

4.2.3.

Iekšējā līnija starp Rīgas TEC2 un Rīgas HES (LV)

4.4.

4.4.1.

Iekšējā līnija starp Ventspili, Tumi un Imantu (LV)

4.4.2.

Iekšējā līnija starp Ekhyddan un Nybro/Hemsjö (SE)

4.5.

4.5.2.

Iekšējā līnija starp Stanisławów un Ostrołęka (PL)

4.6.

Hidroakumulācijas elektrostacija Igaunijā

4.7.

Hidroakumulācijas elektrostacijas jaudas palielināšana Kruonis (LT)

4.8.

Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas integrācija un sinhronizēšana ar Eiropas tīkliem; ietilpst šādi KIP:

4.8.1.

Starpsavienojums starp Tartu (EE) un Valmieru (LV)

4.8.2.

Iekšējā līnija starp Balti un Tartu (EE)

4.8.3.

Starpsavienojums starp Tsirguliina (EE) un Valmieru (LV)

4.8.4.

Iekšējā līnija starp Eesti un Tsirguliina (EE)

4.8.5.

Iekšējā līnija starp apakšstaciju Lietuvā un valsts robežu (LT)

4.8.7.

Iekšējā līnija starp Paide un Sindi (EE)

4.8.8.

Iekšējā līnija starp Viļņu un Neris (LT)

4.8.9.

Citi infrastruktūras aspekti Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizēšanā ar Eiropas tīkliem

4.10.

Somijas un Zviedrijas kopa (t. s. “Third interconnection Finland–Sweden”), ietilpst šādi KIP:

4.10.1.

Ziemeļsomijas un Ziemeļzviedrijas starpsavienojums

4.10.2.

Iekšējā līnija starp Keminmaa un Pyhänselkä (FI)

5. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Gas”)

Nr.

Definīcija

5.1.

5.1.1.

Fiziskā reversā plūsma Moffat starpsavienojuma punktā (IE/UK)

5.1.2.

SNIP cauruļvada (no Skotijas uz Ziemeļīriju) modernizācija nolūkā to pielāgot fiziskajai reversajai plūsmai starp Ballylumford un Twynholm

5.1.3.

Islandmagee pazemes gāzes krātuves (PGK) izveide Larne (Ziemeļīrija)

5.3.

Shannon LNG terminālis un pievadcauruļvads (IE)

5.4.

5.4.1.

Spānijas un Portugāles starpsavienojuma (3. starpsavienojuma) 1. fāze

5.4.2.

Spānijas un Portugāles starpsavienojuma (3. starpsavienojuma) 2. fāze

5.5.

5.5.1.

Dienvidu tranzīts Austrumpirenejos (t. s. “STEP”)

5.5.2

Austrumu gāzes starpsavienojumu ass Spānija–Francija (starpsavienojuma punkts starp Ibērijas pussalu un Franciju, ieskaitot St-Avit, Palleau un St. Martin de Crau kompresorstacijas) (t. s. “Midcat”)

5.10.

Reversās plūsmas starpsavienojums TENP cauruļvadā Vācijā

5.11.

Reversās plūsmas starpsavienojums starp Itāliju un Šveici Passo Gries starpsavienojuma punktā

5.19.

Maltas savienošana ar Eiropas gāzes tīklu (cauruļvada starpsavienojums ar Gela Itālijā)

5.21.

Infrastruktūras adaptēšana pārejai no zemas siltumspējas gāzes uz augstas siltumspējas gāzes izmantošanu (Francijā un Beļģijā)

6. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Gas”)

Nr.

Definīcija

6.2.

Starpsavienojums starp Poliju, Slovākiju, Čehiju un Ungāriju un saistītie iekšējie pastiprinājumi; ietilpst viena vai vairākas šādas KIP grupas:

6.2.1.

Polijas un Slovākijas starpsavienojums

6.2.2.

Ziemeļu un dienvidu gāzes koridors Austrumpolijā

kā arī:

6.2.10.

Polijas un Čehijas starpsavienojums (t. s. “Stork II”)

6.2.11.

Ziemeļu un dienvidu gāzes koridors Austrumpolijā

6.2.12.

Cauruļvads Tvrdonice-Libhošť, citastarp CS Břeclav (CZ) modernizācija

un šādi KIP:

6.2.13

Pārvades jaudas palielināšana Slovākijas un Ungārijas starpsavienojumā

6.2.14.

Slovākijas un Ungārijas starpsavienojuma jaudas palielināšanai vajadzīgā Ungārijas pārvades sistēmas uzlabošana starp Vecsés un Városföld

6.4.

KIP Austrijas un Čehijas divvirzienu starpsavienojums (BACI) no Baumgarten (AT) uz Reinthal (CZ/AT) un Brečlav (CZ) ar jaudu līdz 6,57 miljardi kubikmetru (1)

6.5.

Kopa “Krk sašķidrinātas dabasgāzes terminālis, savienojošie cauruļvadi un cauruļvadi sūknēšanai virzienā uz Ungāriju un vēl tālāk”, kurā ietilpst šādi KIP:

6.5.1.

LNG termināļa ar jaudu līdz 2,6 miljardiem kubikmetru gadā attīstīšana Krk (HR) – I fāze un savienojošais cauruļvads Omišalj–Zlobin (HR)

6.5.5.

Horvātijas gāzes pārvades sistēmas 1. kompresorstacija

6.5.6.

Krk LNG termināļa jaudas palielināšana virs 2,6 miljardiem kubikmetru – II fāze un cauruļvadi sūknēšanai virzienā Zlobin–Bosiljevo–Sisak–Kozarac–Slobodnica (HR)

6.8.

Kopa “Grieķijas un Bulgārijas starpsavienojums un nepieciešamie pastiprinājumi Bulgārijā”, kurā ietilpst šādi KIP:

6.8.1.

Grieķijas un Bulgārijas starpsavienojums (t. s. “IGB”) starp Komotini (EL) un Stara Zagora (BG), kā arī kompresorstacija Kipi (EL)

6.8.2.

Bulgārijas pārvades sistēmas rekonstrukcija, modernizācija un paplašināšana

6.9.

6.9.1.

LNG terminālis Grieķijas ziemeļu daļā.

6.10.

KIP “Gāzes starpsavienojums starp Bulgāriju un Serbiju” (t. s. “IBS”)

6.20.

Kopa “Gāzes uzglabāšanas jaudas palielināšana Eiropas dienvidaustrumu daļā”, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

6.20.2.

Chiren pazemes gāzes krātuvju paplašināšana (BG)

6.20.3

Dienvidkavalas pazemes gāzes krātuves un uzskaites un regulēšanas stacija (EL),

kā arī viens no šādiem KIP:

6.20.4.

Depomures krātuve Rumānijā

6.20.6.

Sarmasel pazemes gāzes krātuve Rumānijā

6.23.

Ungārijas un Slovēnijas starpsavienojums (Nagykanizsa–Tornyiszentmiklós (HU)–Lendava (SI)–Kidričevo)

6.24.

Kopa “Pakāpeniska jaudas palielināšana Bulgārijas–Rumānijas–Ungārijas–Austrijas divvirzienu pārvades koridorā” (t. s. “ROHUAT/BRUA”), kura paredzēta, lai projekta 1. fāzē varētu pārvadīt 1,75 miljardus kubikmetru gadā, bet 2. fāzē – 4,4 miljardus kubikmetru gadā, un kuras 2. un 3. fāzē ir ietverti jauni resursi no Melnās jūras:

6.24.1.

ROHUAT/BRUA 1. fāze, kurā ietilpst:

—	reversā plūsma Rumānija–Ungārija: Ungārijas posms, 1. etapa kompresorstacija Csanádpalota,

—	jaudas palielināšana pārvadei no Podișor uz Recas Rumānijā, ieskaitot jaunu cauruļvadu, uzskaites staciju un trīs jaunas kompresorstacijas Podisor, Bibesti un Jupa,

—	GCA Mosonmagyarovar kompresorstacija (izbūve Austrijas pusē)

6.24.4.

ROHUAT/BRUA 2. fāze, kurā ietilpst:

—	caurļvads Városföld–Ercsi–Győr (HU),

—	cauruļvads Ercsi–Százhalombatta (HU),

—	Városföld kompresorstacija (HU),

—	pārvades jaudas palielināšana (no Recas Rumānijā uz Horia Ungārijas virzienā) līdz 4,4 miljardiem kubikmetru gadā un Podisor, Bibesti un Jupa kompresorstaciju paplašināšana,

—	Cauruļvads no Melnās jūras piekrastes uz Podișor (RO), kas paredzēts Melnās jūras gāzes izmantošanas sākšanai,

—	reversā plūsma Rumānija–Ungārija: Ungārijas posms, 2. etapa kompresorstacija Csanádpalota vai Algyő (HU)

6.24.10.

ROHUAT/BRUA 3. fāze, kurā ietilpst:

—	uzlabošana attiecībā uz Rumānijas pārvades sistēmu starp Onesti un Isaccea un attiecībā uz reverso plūsmu pie Isaccea,

—	uzlabošana attiecībā uz Rumānijas pārvades sistēmu Onesti un Nadlac,

—	Rumānijas pārvades sistēmas uzlabošana nolūkā sākt pārsūknēt gāzi no Melnās jūras piekrastes

6.25.

Kopa “Infrastruktūra, kas paredzēta, lai diversifikācijas labad jaunapgūtus gāzes resursus pārvadītu uz Viduseiropas un Dienvidaustrumeiropas reģionu”; kopā ietilpst viens vai vairāki šādi koordinēti un efektīvi izstrādāti KIP:

6.25.1.

Cauruļvadu sistēma no Bulgārijas caur Rumāniju un Ungāriju uz Slovākiju (t. s. “Eastring”)

6.25.4.

Bulgārijas gāzes mezgla attīstīšanai nepieciešamā infrastruktūra

6.26.

6.26.1

Kopa Horvātija–Slovēnija–Austrija Rogatec, kurā ietilpst:

—	starpsavienojums Horvātija – Slovēnija (Lučko–Zabok–Rogatec),

—	Kidričevo kompresorstacija, modernizācijas 2. kārta (SI),

—	Horvātijas gāzes pārvades sistēmas 2. un 3. kompresorstacija,

—	Gas Connect Austria 2015/08: ievade/izvade Murfeld (AT),

—	starpsavienojuma Murfeld–Ceršak modernizācija (AT-SI),

—	Rogatec starpsavienojuma modernizācija

7. Prioritārais koridors “Dienvidu gāzes koridors” (“SGC”)

Nr.

Definīcija

7.1.

KIP kopa “Integrēta, īpaša un mērogojama transporta infrastruktūra un ar to saistītais aprīkojums, kas paredzēti, lai no jauniem Kaspijas jūras reģiona avotiem caur Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju uz ES tirgiem Grieķijā un Itālijā gadā transportētu vismaz 10 miljardus kubikmetru gāzes”; ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

7.1.1.

Gāzes cauruļvads no Turkmenistānas un Azerbaidžānas caur Gruziju un Turciju uz Eiropas Savienību (t. s. projektu “Trans-Caspian Gas Pipeline” (TCP), “Expansion of the South-Caucasus Pipeline” (SCP-(F)X) un “Trans Anatolia Natural Gas Pipeline” (TANAP) apvienojums)

7.1.3.

Gāzes cauruļvads no Grieķijas caur Albāniju un pa Adrijas jūru uz Itāliju (t. s. “Trans-Adriatic Pipeline” (TAP)), ieskaitot uzskaites un regulēšanas staciju un kompresorstaciju Nea Messimvria

7.3.

KIP kopa “Infrastruktūra gāzes piegādei no jaunapgūtiem Vidusjūras austrumdaļas gāzes rezervju avotiem”; ietilpst:

7.3.1

Cauruļvads no Vidusjūras austrumdaļas gāzes rezervēm caur Krētu uz Grieķijas kontinentālo daļu (t. s. “EastMed Pipeline”), ieskaitot uzskaites un regulēšanas staciju Megalopoli

un atkarībā no tā šādi KIP:

7.3.3.

Gāzes cauruļvads pa jūru no Grieķijas uz Itāliju (t. s. “Poseidon Pipeline”)

7.3.4.

Dienvidu–ziemeļu iekšējās pārvades jaudu pastiprināšana Itālijā (t. s. “Adriatica Line”)

7.5.

Gāzes infrastruktūras attīstība Kiprā (t. s. “Cyprus Gas2EU”)

8. Prioritārais koridors “Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns attiecībā uz gāzi” (“BEMIP Gas”)

Nr.

Definīcija

8.1.

8.1.1.

Igaunijas un Somijas starpsavienojums (t. s. “Balticconnector”) un

8.2.

Kopa “Infrastruktūras modernizācija Baltijas jūras reģiona austrumdaļā”; ietilpst šādi KIP:

8.2.1.

Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana

8.2.2.

Igaunijas un Latvijas starpsavienojuma uzlabošana

8.2.4.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzlabošana (LV)

8.3.

Iekšējo līniju kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

8.3.1

Polijas un Dānijas Nybro starpsavienojuma pastiprināšana

8.3.2.

Polijas un Dānijas starpsavienojums (t. s. “Baltic Pipe”)

8.5.

Polijas un Lietuvas starpsavienojums (t. s. “GIPL”)

8.6.

Gēteborgas LNG terminālis Zviedrijā

8.7.

Świnoujście LNG termināļa jaudas palielināšana Polijā

9. Prioritārais koridors “Naftas piegāžu savienojumi Austrumeiropas vidienē” (“OSC”)

Nr.

Definīcija

9.1.

Adamowo–Brody cauruļvads: cauruļvads, kas a/s Uktransnafta apstrādes iekārtu Brody (Ukraina) savieno ar Adamowo uzglabāšanas iekārtu (Polija)

9.2.

Bratislava–Schwechat cauruļvads: cauruļvads, kas Schwechat (Austrija) savieno ar Bratislavu (Slovākija)

9.4.

Litvinov (Čehija)–Spergau (Vācija) cauruļvads: projekts Druzhba jēlnaftas cauruļvada pagarināšanai līdz naftas pārstrādes rūpnīcai TRM Spergau

9.5.

Kopa “Pomerānijas cauruļvads” (Polija), kurā ietilpst šādi KIP:

9.5.1.

Naftas termināļa būve Gdaņskā (II fāze)

9.5.2.

Pomerānijas cauruļvada paplašināšana: cauruļvada otrā līnija

9.6.

TAL Plus: jaudas palielināšana TAL cauruļvadam starp Trieste (Itālija) un Ingolstadt (Vācija)

10. Prioritārā tematiskā joma “Viedo tīklu ieviešana”

Nr.	Definīcija
10.3.	SINCRO.GRID (Slovēnija, Horvātija); inovatīva sinerģētisku, labi izstrādātu, uz tehnoloģijām balstītu risinājumu integrācija, kuras nolūks ir vienlaikus padarīt drošāku gan Slovēnijas, gan Horvātijas elektroenerģijas sistēmu ekspluatāciju
10.4.	ACON (Čehija, Slovākija); galvenais mērķis projektam ACON (Again COnnected Networks) ir veicināt Čehijas un Slovākijas elektroenerģijas tirgu integrāciju
10.5.	ALPGRID (Austrija, Itālija); inovatīva sinerģētisku, labi izstrādātu, uz tehnoloģijām balstītu risinājumu integrācija, kuras nolūks ir vienlaikus efektivizēt gan Itālijas, gan Austrijas reģionālo elektroenerģijas sistēmu ekspluatāciju
10.6.	Viedrobežu iniciatīva (Francija, Vācija); viedrobežu iniciatīva starp Francijas un Vācijas izstrādātajām rīcībpolitikām radīs saikni, kas stratēģiski atbalstīs pilsētas un teritorijas enerģētiskās pārkārtošanās procesā un Eiropas tirgus integrāciju

11. Prioritārā tematiskā joma “Elektromaģistrāles”

To KIP saraksts, kam ir divkāršs apzīmējums kā elektromaģistrālei

Nr.

Definīcija

Prioritārais koridors “Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās” (“NSOG”)

1.1.

1.1.1.

Starpsavienojums starp Gezelle (BE) un Richborough (UK) apkaimi

1.3.

Dānijas un Vācijas kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

1.3.1.

Starpsavienojums starp Endrup (DK) un Niebüll (DE)

1.3.2.

Iekšējā līnija starp Niebűll un Brunsbüttel (DE)

1.4.

Dānijas un Vācijas kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

1.4.1.

Starpsavienojums starp Kassø (DK) un Audorf (DE)

1.4.2.

Iekšējā līnija starp Audorf un Hamburg/Nord (DE)

1.4.3.

Iekšējā līnija starp Hamburg/Nord un Dollern (DE)

1.6.

Francijas un Īrijas starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island vai Knockraha (IE) (t. s. “Celtic Interconnector”)

1.7.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

1.7.1.

Starpsavienojums starp Cotentin (FR) un Exeter (UK) apkaimi (t. s. “FAB”)

1.7.2.

Starpsavienojums starp Tourbe (FR) un Chilling (UK) (t. s. “IFA2”)

1.7.3.

Starpsavienojums starp Coquelles (FR) un Folkestone (UK) (t. s. “ElecLink”)

1.7.4.

Starpsavienojums starp Le Havre (FR) un Lovedean (UK) (t. s. “AQUIND”)

1.7.5.

Starpsavienojums starp Dunkerque (FR) apkaimi un Kingsnorth (UK) apkaimi (t. s. “Gridlink”)

1.8.

Vācijas un Norvēģijas starpsavienojums (t. s. “Nordlink”)

1.8.1.

Starpsavienojums starp Wilster (DE) un Tonstad (NO)

1.8.2.

Dienvidnorvēģijas iekšējo līniju pastiprināšana

1.10.

Apvienotās Karalistes un Norvēģijas starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki no šiem KIP:

1.10.1.

Starpsavienojums starp Blythe (UK) un Kvilldal (NO) (t. s. “North Sea Link”)

1.10.2.

Starpsavienojums starp Peterhead (UK) un Simadalen (NO) (t. s. “NorthConnect”)

1.13.

Starpsavienojums starp Islandi un Apvienoto Karalisti (t. s. “Ice Link”)

1.14.

Starpsavienojums starp Revsing (DK) un Bicker Fen (UK) (t. s. “Viking Link”)

1.15.

Starpsavienojums starp Antwerp (BE) apkaimi un Kemsley (UK) apkaimi

1.16.

Starpsavienojums starp Nīderlandi un Apvienoto Karalisti

Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Electricity”)

2.2.

2.2.1.

Pirmais starpsavienojums starp Lixhe (BE) un Oberzier (DE) (t. s. “ALEGrO”)

2.2.4.

Otrais starpsavienojums starp Beļģiju un Vāciju

2.4.

Starpsavienojums starp Codrongianos (IT), Lucciana (Korsika, FR) un Suvereto (IT) (t. s. “SACOI 3”)

2.5.

2.5.1.

Starpsavienojums starp Grande Ile (FR) un Piossasco (IT) (t. s. “Savoie–Piemont”)

2.7.

Francijas un Spānijas starpsavienojums starp Aquitaine (FR) un Basku zemi (ES) (t. s. “Biscay Gulf”)

2.9.

Iekšējā līnija starp Osterath un Philippsburg (DE), kas paredzēta jaudas palielināšanai pie rietumu robežām (t. s. “Ultranet”)

2.10.

Iekšējā līnija starp Brunsbüttel–Grοβgartach un Wilster–Grafenrheinfeld (DE), kas paredzēta jaudas palielināšanai pie ziemeļu un dienvidu robežām (t. s. “Suedlink”)

2.13.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

2.13.1.

Starpsavienojums starp Woodland (IE) un Turleenan (UK)

2.13.2.

Starpsavienojums starp Srananagh (IE) un Turleenan (UK)

Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Electricity”)

3.10.

Izraēlas, Kipras un Grieķijas kopa (t. s. “EUROASIA Interconnector”), kurā ietilpst šādi KIP:

3.10.1.

Starpsavienojums starp Hadera (IL) un Kofinou (CY)

3.10.2.

Starpsavienojums starp Kofinou (CY) un Korakia, Crete (EL)

3.10.3.

Iekšējā līnija starp Korakia, Crete, un Attica reģionu (EL)

3.12.

Iekšējā līnija Vācijā starp Wolmirstedt un Bavāriju, paredzēta iekšējās ziemeļu–dienvidu pārvades jaudas palielināšanai

3.27.

Starpsavienojums starp Sicīliju (IT) un Tunisijas mezglu (TU) (t. s. “ELMED”)

Prioritārais koridors “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns” (“BEMIP Electricity”)

4.1.

Dānijas un Vācijas starpsavienojums starp Tolstrup Gaarde (DK) un Bentwisch (DE) ar jūras vēja parkiem Kriegers Flak (DK) un Baltic 1 un 2 (DE) (t. s. “Kriegers Flak Combined Grid Solution”)

12. Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls

Nr.	Definīcija
12.1.	Teesside CO2 mezgls (Apvienotā Karaliste, turpmākās fāzēs Nīderlande, Beļģija, Vācija)
12.2.	CO2 Sapling Transporta un infrastruktūras projekts (Apvienotā Karaliste, tālākajos posmos Nīderlande un Norvēģija)
12.3.	Roterdamas mezgls (Nīderlande un Apvienotā Karaliste)
12.4.	CO2, pārrobežu transporta savienojumi starp emisiju avotiem Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē un glabātavu Norvēģijā

C. SARAKSTI “PROJEKTI, KO PAR KIP VAIRS NEUZSKATA” UN “PROJEKTI, KAS TAGAD IETILPST CITOS KIP”

1. Prioritārais koridors “Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās” (“NSOG”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

1.1.3.

1.2.

1.5.

1.9.2.

1.9.3.

1.9.4.

1.9.5.

1.9.6.

1.11.1.

1.11.2.

1.11.3.

1.11.4.

2. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Electricity”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

2.2.2

2.2.3

2.3.1

2.3.2

2.5.2

2.6

2.8

2.11.1

2.11.2

2.11.3

2.12

2.15.2

2.15.3

2.15.4

2.16.2

2.19

2.20

2.21

2.22

2.25.1

2.25.2

2.26

Projekti, kas tagad ietilpst citos KIP
Projekta sākotnējais KIP numurs	Tā KIP numurs, kurā projekts tagad ir iekļauts
2.1.	3.1.4.

3. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Electricity”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

3.1.3

3.2.1

3.2.3

3.3

3.5.1

3.5.2

3.6.1

3.6.2

3.8.2

3.8.3

3.8.6

3.9.2

3.9.3

3.9.4

3.13

3.14.1

3.15.1

3.15.2

3.16.2

3.16.3

3.18.1

3.18.2

3.19.2

3.19.3

3.20.1

3.20.2

3.25

3.26

Projekti, kas tagad ietilpst citos KIP
Projekta sākotnējais KIP numurs	Tā KIP numurs, kurā projekts tagad ir iekļauts
3.19.1.	3.22.5.

4. Prioritārais koridors “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns” (“BEMIP Electricity”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

4.5.1.

4.5.3.

4.5.4.

4.5.5.

4.8.6.

Projekti, kas tagad ietilpst citos KIP
Projekta sākotnējais KIP numurs	Tā KIP numurs, kurā projekts tagad ir iekļauts
4.3.	4.8.9.
4.9.	4.8.9.

5. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Gas”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

5.2

5.6

5.7.1

5.7.2

5.9

5.12

5.13

5.14

5.15.1

5.15.2

5.15.3

5.15.4

5.15.5

5.16

5.17.1

5.17.2

5.18

5.20

Projekti, kas tagad ietilpst citos KIP
Projekta sākotnējais KIP numurs	Tā KIP numurs, kurā projekts tagad ir iekļauts
5.8.1.	5.5.2.
5.8.2.	5.5.2.

6. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Gas”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

6.3

6.5.3

6.5.4

6.7

6.8.3

6.9.2

6.9.3

6.11

6.12

6.16

6.17

6.19

6.20.1

6.20.5

6.21

6.22.1

6.22.2

6.25.2

Projekti, kas tagad ietilpst citos KIP
Projekta sākotnējais KIP numurs	Tā KIP numurs, kurā projekts tagad ir iekļauts
6.1.1	6.2.10
6.1.2	6.2.11
6.1.3	6.2.11
6.1.4	6.2.11
6.1.5	6.2.11
6.1.6	6.2.11
6.1.7	6.2.11
6.1.8	6.2.2
6.1.9	6.2.11
6.1.10	6.2.2
6.1.11	6.2.2
6.1.12	6.2.12
6.2.3	6.2.2
6.2.4	6.2.2
6.2.5	6.2.2
6.2.6	6.2.2
6.2.7	6.2.2
6.2.8	6.2.2
6.2.9	6.2.2
6.5.2	6.5.6
6.6	6.26.1
6.8.4	6.25.4
6.13.1	6.24.4
6.13.2	6.24.4
6.13.3	6.24.4
6.14	6.24.1
6.15.1	6.24.10
6.15.2	6.24.10
6.18	7.3.4
6.24.2	6.24.1
6.24.3	6.24.1
6.24.5	6.24.4
6.24.6	6.24.4
6.24.7	6.24.4
6.24.8	6.24.4
6.24.9	6.24.4
6.25.3	6.24.10
6.26.2	6.26.1
6.26.3	6.26.1
6.26.4	6.26.1
6.26.5	6.26.1
6.26.6	6.26.1

7. Prioritārais koridors “Dienvidu gāzes koridors” (“SGC”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

7.1.2

7.1.5

7.1.7

7.2.1

7.2.2

7.2.3

7.4.1

7.4.2

Projekti, kas tagad ietilpst citos KIP
Projekta sākotnējais KIP numurs	Tā KIP numurs, kurā projekts tagad ir iekļauts
7.1.6	7.1.3
7.1.4	7.3.3
7.3.2	7.5

8. Prioritārais koridors “Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumi attiecībā uz gāzi” (“BEMIP Gas”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

8.1.2.1

8.1.2.2

8.1.2.3

8.1.2.4

8.2.3

8.4

8.8

9. Prioritārais koridors “Naftas piegāžu savienojumi Austrumeiropas vidienē” (“OSC”)

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

9.3.

10. Prioritārā tematiskā joma “Viedo tīklu ieviešana”

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

10.1.

10.2.

11. Prioritārā tematiskā joma “Elektromaģistrāles”

To projektu KIP numuri, ko tagad par KIP vairs neuzskata

1.5.

”

(1) Vai BACI tiks īstenots kā KIP, ir atkarīgs no pilotprojekta Trading Regional Upgrade.