6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/15

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1331/2011 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam.

(2)

Spēkā esošie antidempinga maksājumi ir diapazonā no 48,3 % līdz 71,9 % atsevišķi minētajiem uzņēmumiem, bet atlikusī maksājuma likme – 71,9 %.

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo konkrētu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu (“SSSPT”) importam noteikto antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozare (“ESTA” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no Savienības kopējā SSSPT ražošanas apjoma.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisīs dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(6)

Komisija, noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, ar paziņojumu, kas 2016. gada 10. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) paziņoja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(7)

2017. gada 17. februārī tika sākta izmeklēšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam noteikto pasākumu apiešanu, kas varētu notikt, nosūtot importu no Indijas (5). Pēc šīs izmeklēšanas pasākumi netika attiecināti uz importu no Indijas (6).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties pārskatīšanas izmeklēšanā. Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, lietotājus un importētājus, ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā un Ķīnas iestādes un aicināja tos sadarboties.

(9)

Komisija arī norādīja, ka tā plāno par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izmantot Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”). Tāpēc Komisija par procedūras sākšanu informēja ražotājus ASV un aicināja tos piedalīties.

(10)

Turklāt Komisija nosūtīja vēstules visiem zināmajiem SSSPT ražotājiem Korejas Republikā, Ukrainā, Indijā, Japānā, Norvēģijā un Turcijā, aicinot tos sadarboties pārskatīšanā.

(11)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu paredzētajos termiņos sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Pēc uzņēmuma Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd pieprasījuma 2017. gada 14. decembrī un 2018. gada 19. janvārī uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē notika uzklausīšanas. 2018. gada 30. janvārī tika saņemts trešās uzklausīšanas pieprasījums, un uzklausīšanas amatpersona to pieņēma. Uzklausīšana notika 2018. gada 5. februārī.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi, un aicināja ieinteresētās personas noteiktajos termiņos sniegt piezīmes. Izlase tika izveidota, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Tajā bija trīs lielāko Savienības ražotāju grupu lielākie uzņēmumi, kas atrodas Zviedrijā, Francijā un Spānijā.

(14)

Viens no sūdzības iesniedzējiem, Tubacex Group, ierosināja Komisijai iekļaut izlasē tā otro lielāko ražotāju, kas atrodas Austrijā, nevis tā lielāko ražotāju, kas atrodas Spānijā. Šis ierosinājums tika pausts tāpēc, ka daži šā ražotāja ražojuma veidi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika importēti no attiecīgās valsts.

(15)

Tomēr, paturot prātā, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija atlasa lielāko ražošanas un pārdošanas apjomu, un tāpēc, ka attiecīgie ražojuma veidus ietvēra līdzīgā ražojuma definīcija, tika pieņemts lēmums neapstiprināt šo lūgumu. Turklāt Komisija uzskatīja, ka sākotnēji izveidotā izlase ir pilnīgi reprezentatīva un nodrošina pietiekamu segumu ražojuma veidu ziņā, kā paskaidrots 13. apsvērumā.

(16)

Citas piezīmes par Savienības ražotāju provizorisko izlasi netika iesniegtas, un tādējādi izlase tika apstiprināta par galīgu.

(17)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(18)

Atlases procesā prasīto informāciju sniedza divi nesaistīti importētāji, tāpēc tika uzskatīts, ka nesaistīto importētāju atlase nav nepieciešama.

(19)

Desmit ražotāji eksportētāji iesniedza aizpildītas atlases veidlapas. Vispirms Komisija izveidoja izlasi no diviem no tiem, pamatojoties uz to eksportu uz Savienību un ražošanas jaudu. Pēc tam, kad viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem izstājās no izlases, Komisija izveidoja jaunu izlasi, aizstājot izstājušos ražotāju eksportētāju ar nākamo, pamatojoties uz to eksportu uz Savienību un ražošanas jaudu, lai izlasē atkal būtu divi ražotāji eksportētāji.

(20)

Komisija nosūtīja anketas diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visiem zināmajiem importētājiem un lietotājiem, kuri darbojas Savienības tirgū. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, četriem analogās valsts ražotājiem un trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tikai viens no nesaistītajiem importētājiem, kuri minēti 18. apsvērumā, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr vēl pieci nesaistītie importētāji (četri no tiem ir arī lietotāji) sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un lai novērtētu, vai pasākumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

(22)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(23)

Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(24)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā paredzēja saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(25)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(26)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes (izņemot caurules un caurulītes ar piestiprinātiem savienotājelementiem, derīgas gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai, paredzētas izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos) (“attiecīgais ražojums”), kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem 7304 11 00, 7304 22 00, 7304 24 00, ex 7304 41 00, 7304 49 10, ex 7304 49 93, ex 7304 49 95, ex 7304 49 99 un ex 7304 90 00 (Taric kodi 7304410090, 7304499390, 7304499590, 7304499990 un 7304900091).

(27)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(28)

Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(29)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ražojuma tvērumā esot kļūdaini iekļauti īpaši ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem un ka šos ražojumus esot vajadzējis izslēgt no izmeklēšanas tvēruma vai alternatīvi – sākt ražojuma tvēruma pārskatīšanu, lai tos izslēgtu.

(30)

Komisija norādīja, ka, ievērojot pamatregulas 11. panta 9. punktu, ražojuma tvērums saglabājies tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā. Ražojuma tvērumā bija ļoti dažādi ražojuma veidi, kam ir vienādas vai līdzīgas tehniskās un fizikālās pamatīpašības. Saskaņā ar judikatūru (7), nosakot, vai ražojumi ir tik līdzīgi, ka uzskatāmi par vienu ražojumu, ir jāizvērtē, vai tiem ir vienādas tehniskās un fizikālās īpašības, viens un tas pats pamata galalietojums un vienāda cenas un kvalitātes attiecība. Šajā sakarā būtu jāizvērtē arī savstarpējā aizstājamība un konkurence starp šiem ražojumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi ražojuma veidi tiek izgatavoti no nerūsējošā tērauda, izmantojot ražošanas procesus, kas nepieciešami, lai ražotu bezšuvju caurules, tādējādi izmantojot līdzīgas iekārtas, kuras ražotāji atkarībā no pieprasījuma var pārslēgt starp dažādiem ražojuma variantiem. Tāpēc, lai gan visi atšķirīgie ražojuma veidi nav tieši savstarpēji aizstājami, ražotāji konkurē par pasūtījumiem, kas attiecas uz plašu ražojuma veidu klāstu. Turklāt šiem ražojuma veidiem, ko ražo un pārdod gan Savienības ražošanas nozare, gan Ķīnas ražotāji eksportētāji, izmanto līdzīgu ražošanas metodi. Tāpēc nebija pamata uzskatīt, ka ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem neietilpa ražojuma tvērumā.

(31)

Ražojuma tvēruma iespējamā pārskatīšana veidotu atsevišķu izmeklēšanu, tāpēc tā neietilpa pašreizējās izmeklēšanas tvērumā. Turklāt pats Ķīnas ražotājs eksportētājs nav ierosinājis šādu ražojuma tvēruma pārskatīšanas sākšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(33)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par tās nodomu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR par tirgus ekonomikas trešo valsti izmantot ASV. Komisija norādīja arī, ka iespējamā analogā valsts varētu būt Indija, ņemot vērā, ka šajā valstī ir liels ražotāju skaits un eksporta apjoms uz Savienību ir ievērojams. Turklāt citas paziņojumā par procedūras sākšanu minētās iespējamās analogās valstis ir Japāna, Korejas Republika, Norvēģija, Turcija un Ukraina.

(34)

Sadarbības pieprasījumi tika nosūtīti zināmajiem ražotājiem Indijā, Japānā, Korejas Republikā, Norvēģijā, Turcijā, Ukrainā un ASV. Valstīs, kurās nav zināms neviens ražotājs, informācija par ražotājiem tika pieprasīta šo valstu iestādēm. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena ražotāja eksportētāja Indijā un trim ražotājiem eksportētājiem ASV.

(35)

Izvēloties starp Indiju un ASV, Komisija izvēlējās Indiju šādu iemeslu dēļ. Indijā bija vairāk nekā 20 zināmie iekšzemes ražotāji, tāpēc cenas Indijas tirgū ir patiesas konkurences rezultāts. Indijas ražotāji izmantoja tādu pašu ražošanas metodi, kādu galvenokārt izmanto Ķīnas ražošanas nozare, un ražojuma klāstu Indijā varēja labāk salīdzināt ar Ķīnas eksportu nekā ar ražojuma klāstu ASV. Turklāt sākotnējā izmeklēšanā ASV īpaši netika izraudzīta, jo, kā norādīts sākotnējās izmeklēšanas pagaidu regulas 48. apsvērumā (8), ASV ražotāji ir atkarīgi no pamatizejvielu un gatavo ražojumu importa no ES mātesuzņēmumiem un to ražošanas darbība ASV ir ierobežota un galvenokārt koncentrēta uz individuāliem pasūtījumiem un pasūtījumiem ar īsiem termiņiem. ASV ražotājiem ir lielas pārstrādes izmaksas, kas atspoguļo to īpašos ražošanas apstākļus, un šīs izmaksas izraisīja augstas iekšzemes cenas ASV tirgū.

(36)

Indijas ražotājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un visu prasīto papildu informāciju. Ņemot vērā 45. apsvērumā izklāstītos iemeslus, sniegtie dati tika atzīti par precīziem.

(37)

Savienības ražošanas nozare norādīja, ka tā dotu priekšroku ASV izvēlei par analogo valsti. Tā apgalvoja, ka ievērojamais Ķīnas eksports uz Indiju izkropļo iekšzemes cenas Indijā, tādējādi padarot to par nepiemērotu analogo valsti.

(38)

Komisija norādīja, ka apgalvojumi par Indijas iekšzemes cenu izkropļojumi nav pamatoti. Komisija arī konstatēja, ka jebkurā gadījumā Indijas ražotājs galvenokārt izmantoja paša ražotas izejvielas un ka tā iekšzemes pārdevumi bija rentabli. Tāpēc nekas neliecināja par to, ka iespējamie izkropļojumi izraisīja nepamatoti zemas Indijas ražotāja cenas.

(39)

Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pēc 2016. gada 11. decembra 15. sadaļa protokolā par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos PTO ir zaudējusi spēku, tāpēc analogās valsts metodika vairs neesot pamatota.

(40)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar piemērojamās pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz analogās valsts datiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(41)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja Indijas izvēli par analogo valsti un apgalvoja, ka Indijas izvēle galīgajā informācijā neesot pietiekami pamatota. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka Indija neesot piemērota analogā valsts, jo Indijas ražojuma klāstu nevarot pienācīgi salīdzināt ar Ķīnas ražotāja eksportētāja eksportu uz Savienību. Otrkārt, tas apgalvoja – tā kā nav veikts Indijas ražotāja pārbaudes apmeklējums, Komisija nevarot garantēt, ka īpaši ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem netika iekļauti iekšzemes pārdevumos Indijā. Treškārt, tas apgalvoja, ka dzelzsrūdas cenas Indijā esot izkropļotas, ņemot vērā Komisijas provizoriskos konstatējumus antidempinga izmeklēšanā par čuguna izstrādājumiem no Ķīnas (9). Šo iespējamo izkropļojumu rezultātā normālās vērtības, kas izmantotas dempinga aprēķinos, esot pārlieku lielas. Ceturtkārt, tas apgalvoja, ka Indijas normālās vērtības esot nepamatoti augstas, ko apliecina tas, ka pārdošanas cenas Spānijā vidēji esot zemākas par vidējām cenām Indijā. Tas apgalvoja – ja Spānija tiktu izmantota par analogo valsti, dempinga starpība būtu bijusi negatīva.

(42)

Komisija norādīja, ka iemesli Indijas izvēlei par analogo valsti ir sīki izklāstīti 35. apsvērumā un ka Ķīnas ražotājs eksportētājs nav apstrīdējis nevienu no šiem iemesliem. Arī Ķīnas ražotājs eksportētājs neapgalvoja, ka bija jāizvēlas cita analogā valsts. Attiecībā uz konkrētiem apgalvojumiem, pirmais arguments par ražojuma klāsta salīdzināmību tika noraidīts, jo Indijā bija visvairāk salīdzināmo ražojuma veidu starp pieejamajām iespējamajām analogajām valstīm, salīdzinot ar Ķīnas eksportu uz Savienību kopumā (sk. 35. apsvērumu). Salīdzināmības individuālais līmenis ar konkrētu Ķīnas ražotāju eksportētāju nevarēja padarīt nederīgu Indijas izvēli par analogo valsti, jo novērtējums veikts visas valsts līmenī. Otrkārt, Komisija norādīja – kā paskaidrots 30. apsvērumā, ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem ietilpst ražojuma tvērumā, tāpēc šis apgalvojums nevar padarīt nederīgu Indijas izvēli par analogo valsti. Atsevišķs jautājums par pareizu dažādu ražojuma veidu salīdzinājumu ir aplūkots 60. un 66. apsvērumā. Treškārt, netika pamatots apgalvojums, ka iespējamie dzelzsrūdas cenu izkropļojumi ietekmēja normālo vērtību. Jebkurā gadījumā dzelzsrūda attiecīgajā ražojumā tiešā veidā par izejvielu netika izmantota, un netika sniegti arī pierādījumi par netiešo ietekmi uz iekšzemes cenām Indijā. Turklāt Komisijas veiktajā izmeklēšanā, uz kuru atsaucas Ķīnas ražotājs eksportētājs, gluži pretēji tika noraidīts apgalvojums par dzelzsrūdas cenu izkropļojumiem. Apgalvojums par dzelzsrūdas cenu izkropļojumiem tāpēc tika noraidīts. Ceturtkārt, tas, ka konkrētajam Ķīnas ražotājam eksportētājam citas analogās valsts izvēle būtu labvēlīgāka, nav derīgs pamatojums analogās valsts izvēlei vai noraidījumam. Turklāt Ķīnas ražotāja eksportētāja piedāvātais salīdzinājums ar Spāniju bija balstīts uz plašu ražojuma kategoriju vidējām cenām un tajā nav ņemti vērā konkrētie ražojuma veidi. Tādējādi dati neparādīja, ka cenas Indijā bija nepamatoti augstas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. Jebkurā gadījumā Spānijas izvēle par analogo valsti nebūtu bijusi iespējama, jo tā ir Savienības dalībvalsts. Komisija norādīja, ka par analogo valsti alternatīvi izvēloties Savienību kopumā, konstatējums par dempinga turpināšanos netiktu mainīts. Tas ir tādēļ, ka importa no Ķīnas cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (sk. 126. apsvērumu).

(43)

Tādēļ Komisija secināja, ka neviens no apgalvojumiem nepadarīja nederīgu Indijas izvēli par analogo valsti, un apstiprināja, ka Indija ir piemērota analogā valsts.

(44)

Pēc tam, kad tika sniegti papildu precizējumi, Ķīnas ražotājs eksportētājs atkārtoti iebilda pret Indijas izmantošanu par analogo valsti un analogās valsts metodes izmantošanu vispār. Papildus iepriekš paustiem apgalvojumiem tas arī apgalvoja, ka tas, ka pārbaudes apmeklējums pie Indijas ražotāja netika veikts, padarīja nederīgu Indijas izvēli par analogo valsti.

(45)

Komisija norādīja, ka pārbaudes apmeklējums nav priekšnosacījums analogās valsts izvēlei un var būt nozīmīgs tikai novērtējumam par Indijas ražotāja sniegtās informācijas pareizību. Pēc rūpīga novērtējuma Komisija secināja, ka Indijas ražotāja sniegtie dati ir konsekventi un pilnīgi un Indijas ražotājs vēsturiski ir sniedzis precīzus datus līdzšinējās Komisijas izmeklēšanās. Tāpēc, neraugoties uz to, ka pārbaudes apmeklējums netika veikts, Indijas ražotāja dati tika uzskatīti par precīzu pamatu. Pārējie apgalvojumi jau ir noraidīti 40., 42. un 43. apsvērumā, tāpēc tie nemaina Komisijas konstatējumus.

(46)

Pēc tam, kad tika sniegti papildu precizējumi, kas ir paskaidroti 53. apsvērumā, Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienība esot izraudzīta par papildu analogo valsti, nesniedzot iespēju ieinteresētajām personām sniegt piezīmes par šo izvēli.

(47)

Komisija paskaidroja, ka analogā valsts ir Indija un ka papildu analogās valsts nav. Kā paskaidrots 51. un 53. apsvērumā, informācija no citu ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem tika izmantota normālo vērtību noteikšanai tikai vajadzības gadījumā, jo analogajā valstī (Indijā) nebija pārdevumu ražojuma kategorijā “Urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā”.

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai Indijas ražotāja, kurš sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdevumu apjoms neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo no ĶTR eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai šis kopējais iekšzemes pārdevumu apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots eksportam uz Savienību.

(49)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū analogajā valstī un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus ĶTR ražotāji eksportētāji pārdod eksportam uz Savienību. Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra no minētajiem ražojuma veidiem iekšzemes pārdevumi analogajā valstī bija reprezentatīvi.

(50)

Tika konstatēts, ka iekšzemes pārdevumi veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Analīze parādīja, ka iekšzemes pārdevumi Indijā bija rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Katra ražojuma veida normālās vērtības pamatā bija faktiskā iekšzemes cena, kas aprēķināta kā visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikto iekšzemes pārdevumu katra ražojuma veida vidējā svērtā cena.

(51)

Eksportētajiem ražojuma veidiem bez atbilstošiem iekšzemes pārdevumiem analogajā valstī normālo vērtību noteica, pamatojoties uz vislīdzīgākā ražojuma veida iekšzemes cenu analogajā valstī. Lai ņemtu vērā ražojuma veidu atšķirības, nosakot normālo vērtību, ņēma vērā ražojuma veida īpašības, ko nosaka produkta kontroles numurs: ražojuma kategoriju, ārējo diametru, sieniņu biezumu, tērauda kategoriju, testēšanu, caurules galu, apstrādi un garumu. Šīs īpašības tika atspoguļotas koeficientos, kas tika piemēroti vislīdzīgākā ražojuma veida iekšzemes cenai Indijā. Lai noteiktu i) koeficientus un ii) normālo vērtību pamatu ražojuma kategorijā “Urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā”, vajadzības gadījumā tika izmantota informācija, kas pieejama citu ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Attiecībā uz divām īpašībām (testēšana un caurules gals) augšupējs koeficients netika piemērots, panākot to, ka normālā vērtība tika noteikta piesardzīgāk.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja, ka Indijas ražotāja ražojuma klāsts neietver visas ražojuma kategorijas, tērauda kategorijas un diametrus, kas bija iekļauti eksportā no Ķīnas uz Savienību. Tāpēc tas apgalvoja, ka normālās vērtības noteikšana, kuras pamatā ir Indijas iekšzemes pārdevumi, esot nepareiza.

(53)

Komisija paskaidroja – ja Indijā nebija tieši atbilstoša ražojuma veida iekšzemes pārdevumu, tā vietā tika izmantoti citu ražotāju dati no atbildēm uz anketas jautājumiem. Ja nebija ražojuma kategoriju, tērauda kategoriju un diametru iekšzemes pārdevumu, uz ko norādīja Ķīnas ražotājs eksportētājs, Komisija šo ražojuma veidu normālās vērtības noteikšanu balstīja uz vislīdzīgākajiem ražojuma veidiem Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie konkrētie ražojuma veidi tika izpausti Ķīnas ražotājam eksportētājam un attiecās tikai uz ražojuma kategoriju “Urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā”.

(54)

Pēc tam, kad tika sniegti papildu precizējumi, Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija šajā ražojuma kategorijā “Urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā”, esot izvēlējusies vislīdzīgāko ražojuma veidu tādā veidā, kas pārlieku palielina dempinga starpības. Otrkārt, tas apgalvoja, ka Komisijai esot vajadzējis izpaust to, kura konkrētā Savienības ražotāja dati ir izmantoti. Treškārt, tas apgalvoja, ka papildu precizējumi neviesa skaidrību, vai Savienības ražošanas nozares dati tika izmantoti visu eksportēto ražojuma veidu noteikšanai šajā kategorijā vai tikai dažu no tiem. Visbeidzot, tas iesniedza pieprasījumu dempinga aprēķinos neņemt vērā visus konkrētās tērauda kategorijas (13 %Cr) ražojumus, pamatojoties uz to, ka šīs tērauda kategorijas eksports bija tālākpārdoti ražojumi, ko Ķīnas ražotājs eksportētājs neražo.

(55)

Komisija paskaidroja, ka vislīdzīgākie ražojuma veidi tika izvēlēti, pamatojoties uz vairākām atbilstošām īpašībām, kuras paskaidrotas 60. apsvērumā. Katram eksportētajam ražojuma veidam izmantotais vislīdzīgākais ražojuma veids ir izpausts Ķīnas ražotājam eksportētājam. Otrkārt, Ķīnas ražotājs eksportētājs nav pamatojis savu apgalvojumu ar argumentiem. Treškārt, ņemot vērā Ķīnas ražotājam eksportētājam sniegtos papildu precizējumus, ir apstiprināts, ka Indijā netika pārdota konkrētā ražojuma kategorija, tērauda kategorija un diametrs, uz ko norādīja Ķīnas ražotājs eksportētājs. Līdz ar to visiem šo ražojuma veidu pārdevumiem tika izmantoti citu ražotāju dati. Normālās vērtības diapazons, ko sniedza Ķīnas ražotājam eksportētājam, attiecās uz visiem vislīdzīgākajiem ražojuma veidiem šajā ražojuma kategorijā. Visbeidzot, Komisijai bija juridisks pienākums noteikt normālo vērtību visam eksportam uz Savienību, un tādējādi ražojuma kategoriju nevarēja izslēgt no dempinga aprēķiniem. Jebkurā gadījumā, pat ja šīs ražojuma kategorijas eksports dempinga aprēķinos netiktu ņemts vērā, tas nebūtu mainījis secinājumu, ka dempings PIP laikā turpinājās. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(56)

Eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam.

(57)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenas. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam analogajā valstī salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(58)

Salīdzinot normālo vērtību ar eksporta cenu, tika konstatēts dempings, tāpēc tika secināts, ka, piemērojot korekcijas šīm eksporta cenām, kas izteiktas FOB līmenī, netiktu ietekmēts konstatējums, ka pastāvēja dempings, jo eksporta cenu pazemināšana, izmantojot papildu lejupējas korekcijas, vien palielinātu dempinga starpību.

(59)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cenu salīdzinājums varētu būt izkropļots, jo pārdevumi Indijā varēja ietvert tādus kvalitatīvus ražojumus ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem, kuri tika salīdzināti ar parastiem Ķīnas ražojumiem. Tas kritizēja produkta kontroles numura (PKN) struktūru, apgalvojot, ka PKN nepienācīgi atspoguļo šīs atšķirības, izraisot netaisnīgus salīdzinājumus. Tas lūdza Komisiju atkārtoti izsniegt anketas visām personām ar pārskatītu PKN struktūru. Tas atkārtoja tos pašus apgalvojumus par pārdošanas apjomu Savienībā (sk. 125. apsvērumu).

(60)

Komisija ņēma vērā atšķirības starp ražojuma veidiem un nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu. Katram ražojuma veidam, ko ražoja un pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji, analogās valsts ražotājs un Savienības ražošanas nozare, tika piešķirts unikāls produkta kontroles numurs (“PKN”). PKN bija atkarīgs no ražojuma pamatīpašībām, kas šajā gadījumā ir ražojuma kategorija, ārējais diametrs, sieniņu biezums, tērauda kategorija, testēšana, caurules gals, apstrāde un garums. Tādējādi PKN struktūrā ņemtas vērā katra ražojuma veida sīki izstrādātas specifikācijas, kas ļauj panākt taisnīgu salīdzinājumu. Tāpēc nav nepieciešams mainīt PKN struktūru un izsniegt jaunas anketas. Turklāt, kā paskaidrots 42. apsvērumā, ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem ietilpst ražojuma tvērumā, tāpēc to izslēgšanas pamatojuma nebija. Nekas neliecināja par to, ka Indijas ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem tika nepamatoti salīdzināti ar Ķīnas eksportu. Ķīnas ražotājs eksportētājs faktiski nav eksportējis ražojuma veidus, uz kuriem tas norādīja un saistībā ar kuriem esot iespējamas neskaidrības attiecībā uz tērauda kategorijām, ko izmanto parastām caurulēm pretstatā caurulēm ar kodolenerģiju saistītiem lietojumiem. Tā kā nebija iespējas salīdzinājuma izkropļojumam, šis apgalvojums tika noraidīts.

(61)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem bija diapazonā [no 25 % līdz 35 %]. Tāpēc tika secināts, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(62)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, pirmkārt, pieprasīja skaidrojumu par tā dempinga starpības aprēķiniem, jo īpaši par to, kā normālo vērtību aprēķiniem tika izmantoti analogās valsts ražotāja PKN un koeficienti. Otrkārt, tas pieprasīja sīkāku informāciju par Indijas iekšzemes cenām, apgalvojot, ka izpaustie normālo vērtību un dempinga starpību diapazoni tam neļāva pārbaudīt aprēķinu precizitāti un ka augstākās vērtības bija izkropļotu konstatējumu rezultāts. Treškārt, tas arī pieprasīja sīkāku skaidrojumu par ražojuma veidiem, kas pārdoti Indijas iekšzemes tirgū, un jo īpaši par to, kā Komisija nodrošinājusi, lai īpaši ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem netiktu salīdzināti ar Ķīnas eksportu uz Savienību.

(63)

Pēc Komisijas atbildes saņemšanas Ķīnas ražotājs eksportētājs iesniedza papildu pieprasījumus un apgalvojumus. Ceturtkārt, tas pieprasīja sniegt pilnīgu Savienības ražošanas nozares un ASV ražotāju PKN sarakstu, kurā būtu norādīts, kā noteikti koeficienti. Piektkārt, tas apgalvoja, ka ASV ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem nevajadzētu izmantot koeficientu noteikšanai, pamatojoties uz to, ka 35. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ ASV netika uzskatīta par piemērotu analogo valsti, un norādīja, ka koeficienti, kuru pamatā ir ASV cenas, varētu būt pārlieku lieli. Sestkārt, tas apgalvoja, ka viens no tā eksporta darījumiem bija kļūdaini iekļauts tā eksporta cenas aprēķinos. Septītkārt, tas apgalvoja, ka Komisijai esot vajadzējis iesniegt plašāku informāciju par katra PKN normālajām vērtībām un dempinga starpībām, nevis diapazonu. Astotkārt, tas apgalvoja, ka eksportētos ražojuma veidus, kuriem analogajā valstī nebija atbilstošo iekšzemes pārdevumu, būtu vajadzējis izslēgt no aprēķiniem un noteikt par ražojumiem, kurus nepārdeva par dempinga cenām, lai izvairītos no “vainojamības prezumpcijas”. Visbeidzot, Ķīnas ražotājs eksportētājs arī pieprasīja termiņa pagarinājumu piezīmju sniegšanai par izpausto informāciju.

(64)

Pirmkārt, Komisija iesniedza Ķīnas ražotājam eksportētājam sarakstu ar PKN, kuri bija pamatā normālās vērtības noteikšanai, tostarp sarakstu ar PKN, kuri tieši atbilst tā eksportam uz Savienību, un, ja nebija tieši atbilstošu PKN, informāciju, kurus PKN izmantoja par pamatu, lai noteiktu normālo vērtību, piemērojot koeficientus. PKN saraksts parādīja, ka normālās vērtības noteikšanai izmantotie Indijas iekšzemes pārdevumi neietvēra īpašas tērauda kategorijas, ko parasti izmanto ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem. Komisija arī iesniedza detalizētu sarakstu ar visiem koeficientiem.

(65)

Otrkārt, Komisija iesniedza Ķīnas ražotājam eksportētājam normālo vērtību un dempinga starpību diapazonus par katru eksportēto ražojuma veidu. Detalizētus ražotāju rādītājus nebija iespējams sniegt, neizpaužot to konfidenciālos datus, tāpēc tie tika sniegti diapazonos. Reaģējot uz konkrētām bažām par augstākajām dempinga starpībām, Komisija norādīja, ka gan augstākās, gan zemākās dempinga starpības attiecas tikai uz ierobežotiem daudzumiem (mazāk par 7 % no eksporta) un tādējādi tās nav pietiekamas, lai novērstu Ķīnas ražotāja eksportētāja kopējo dempinga starpību. Tādējādi, pat ja šīs vērtības netiktu ņemtas vērā, tas negrozītu secinājumu, ka dempings PIP laikā turpinājās.

(66)

Treškārt, attiecībā uz ražojuma veidu taisnīgu salīdzinājumu Komisija paskaidroja, ka dempinga starpības noteikšana katram ražojuma veidam, ko eksportēja Ķīnas ražotājs eksportētājs, bija balstīta uz eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu tādam pašam ražojuma veidam vai, ja atbilstošā ražojuma veida nebija, vislīdzīgāko ražojuma veidu, kam tika piemēroti koeficienti, lai atspoguļotu īpašības, ko nosaka PKN. Tādējādi parasto ražojuma veidu eksporta cenas netika salīdzinātas ar īpašiem ražojuma veidiem. Konkrētāk, salīdzināmie Indijas iekšzemes pārdevumi neietvēra īpašas tērauda kategorijas, ko parasti izmanto ražojumiem ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem. Tādēļ Komisija secināja, ka netaisnīga salīdzinājuma risks nepastāvēja, kā to apgalvoja Ķīnas ražotājs eksportētājs. Katrā ziņā, lai gan Komisijai ir juridisks pienākums noteikt normālo vērtību katram ražojuma veidam, ko eksportē uz Savienību, dempings tika konstatēts arī tad, kad tika aplūkoti tikai atbilstošie ražojuma veidi. Tas parādīja, ka vislīdzīgāko ražojuma veidu izvēle un izmantotie koeficienti nebija iemesls vispārējam konstatējumam par dempingu.

(67)

Ceturtkārt, papildus detalizētam koeficientu sarakstam Komisija sniedza papildu skaidrojumu par to, kā piemēroti koeficienti, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz ļoti līdzīgu ražojuma veidu, ja ražojuma veidiem analogajā valstī nebija tieši atbilstoša ražojuma veida. Pilnīgu PKN sarakstu ASV un Savienībā un koeficientu aprēķinus nevarēja sniegt, jo, atklājot šos datus, tiktu atklāta ASV un Savienības ražotāju sensitīva komercinformācija.

(68)

Piektkārt, Komisija paskaidroja, ka koeficienti tika izteikti procentos, kas atspoguļoja relatīvās ražojuma veidu atšķirības, nevis absolūtos cenu līmeņus ASV. Tādējādi tika noraidīts apgalvojums, ka, izmantojot absolūto cenu līmeni ASV, nonāca pie pārlieku lielas normālās vērtības.

(69)

Sestkārt, Komisija norādīja, ka akcentētais eksporta darījums veidoja tikai nelielu apjomu (mazāk par 3 % no eksporta) un tādējādi, pat ja šis darījums tiktu izslēgts, tas negrozītu secinājumu, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(70)

Septītkārt, kā paskaidrots 65. apsvērumā, Komisija attiecībā uz katru eksportēto PKN sniedza normālās vērtības un dempinga starpības diapazonus. Detalizētus ražotāju rādītājus nebija iespējams sniegt, neizpaužot to konfidenciālos datus, tāpēc tie tika sniegti diapazonos.

(71)

Astotkārt, Komisija norādīja, ka tai bija pienākums noteikt normālo vērtību un dempingu katram eksportētajam ražojuma veidam. “Vainojamības prezumpcija” nepastāvēja, jo dempings tika konstatēts tikai tad, ja eksporta cena bija zemāka par normālo vērtību, un visas negatīvās dempinga summas tika pilnībā ņemtas vērā, aprēķinot kopējo dempinga starpību.

(72)

Visbeidzot, tika piešķirts pagarinājums, lai nodrošinātu iespēju reaģēt uz Ķīnas ražotājam eksportētājam sniegtajiem jaunajiem skaidrojumiem, kas izklāstīti 64.–70. apsvērumā.

(73)

Saņēmis papildu skaidrojumus, Ķīnas ražotājs eksportētājs turpināja apstrīdēt konkrētus salīdzinājuma aspektus un dempinga noteikšanas kārtību un atkārtoja dažus iepriekš paustos apgalvojumus.

(74)

Pirmkārt, tas apgalvoja, ka esot jāveic analogās valsts cenu korekcijas, pamatojoties uz apjomradītiem ietaupījumiem, tirdzniecības līmeni, zemāku ražīgumu, pārdošanas izmaksām, ienesīguma likmi, rentabilitāti un izejvielu izmaksām. Otrkārt, tas apgalvoja, ka skaidrojumi joprojām neļauj izprast, kā tika noteikta normālā vērtība. Treškārt, tas atkārtoja pieprasījumu par ASV un Savienības ražotāju katra PKN izmaksu datu (vismaz to diapazonu) iegūšanu. Turklāt tas pieprasīja informāciju par katra koeficienta avotu un par ražojuma īpašībām. Ceturtkārt, tas apgalvoja, ka koeficienti ir izkropļoti, jo tie ietver ražojumus ASV un Savienībā ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem. Piektkārt, tas apgalvoja, ka Komisijas piemērotie koeficienti ir nepareizi. Tas iesniedza alternatīvus koeficientus, kuru izmantošana parādot, ka, tam veicot eksportu uz Savienību, dempings neesot noticis. Alternatīvi tas pieprasīja Komisijai veikt koeficientu korekcijas, pamatojoties uz izmantoto ražošanas metodi, saistītiem pirkumiem vai izmantotās izejvielas veidu. Sestkārt, tas apgalvoja – pat ja tikuši aplūkoti tikai atbilstošie ražojuma veidi, konstatējumā par dempingu netika ņemtas vērā kopumā zemākas cenas Indijā, analogās valsts cenu korekcijas, kuras tas pieprasīja, un analogās valsts ražotāja konkrētais stāvoklis.

(75)

Komisija sīkāk izvērtēja papildu apgalvojumus.

(76)

Pirmkārt, kā paskaidrots 35. apsvērumā, Indijas iekšzemes cenas bija patiesas konkurences rezultāts un tādējādi tās tika uzskatītas par ticamām. Apgalvojumi par Indijas iekšzemes cenu izkropļojumiem jau ir iztirzāti 42. apsvērumā. Ķīnas ražotājs eksportētājs nebija pamatojis jaunos apgalvojumus par Indijas iekšzemes cenu korekcijām, un tādējādi tie tika noraidīti.

(77)

Otrkārt, Komisija sniedza sīku papildu informāciju par koeficientiem, to avotiem un aprēķinu metodi, kā paskaidrots 64.–71. apsvērumā, un vēlāk atbildēja uz vairākiem tehniskiem jautājumiem par aprēķinu metodi (10). Kā izklāstīts 83. apsvērumā, Komisija arī sniedza piemēru par to, kā no izmaksu datiem tika aprēķināts koeficients. Piemērā faktisko izmaksu dati tika izteikti diapazonos, lai aizsargātu to konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Tāpēc tika secināts, ka Ķīnas ražotājs eksportētājs bija ieguvis pietiekamu informāciju, kas ļāva tam izprast normālo vērtību noteikšanas metodi.

(78)

Treškārt, pieprasījums piekļūt papildu datiem par ASV un Savienības ražotājiem jau bija noraidīts 67. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ. Ja tiktu sniegts katra koeficienta avots, tiktu atklāta informācija par ražojuma veidiem, ko ražo katrs ražotājs. Visu datu sniegšana diapazonos būtu arī nesamērīgi apgrūtinoša, ņemot vērā izmaksu datu par konkrētajiem uzņēmumiem lielo apjomu (vairāk nekā 2 000 rindu un vairāk nekā 50 sleju). Turklāt tika norādīts, ka pieprasītie dati atteicas uz katra PKN izmaksu līmeni. Izmaksu līmenis pats par sevi neietekmēja normālo vērtību noteikšanu, jo koeficienti tika piemēroti kā proporcijas (procenti), nevis kā absolūtās vērtības. Citiem vārdiem sakot, izmaksu līmenis katram PKN neietekmēja rezultātu. Visbeidzot, koeficientu aprēķinu precizitātes pakāpi nevarēja pilnvērtīgi atspoguļot, izmantojot diapazonus. Tas ir tādēļ, ka proporciju aprēķinos no diapazonos izteiktajām vērtībām iegūtu diapazona rezultātu, kas ir pārāk plašs, lai būtu jēgpilns. Lai gan šo iemeslu dēļ pamatā esošie dati netika izpausti, faktisko koeficientu rezultāti tika izpausti pilnībā. Visbeidzot, Indijas iekšzemes pārdošanas cenas tika sniegtas diapazonos. Tas ir tāpēc, ka, atšķirībā no izmaksu datiem, kas izmantoti koeficientu noteikšanai, cenas Indijā noteica normālo vērtību bāzes līmeni. Tāpēc šo datu pārbaudes nolūkā bija pamatoti sniegt piekļuvi Ķīnas ražotājam eksportētājam.

(79)

Ceturtkārt, kā paskaidrots 30. apsvērumā, ražojuma veidi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem ietilpst ražojuma tvērumā un ražojuma tvēruma pārskatīšanas pamatojuma nebija. Ražojuma īpašības tika atspoguļotas PKN struktūrā, kas 60. un 66. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ nodrošināja taisnīgu ražojuma veidu salīdzinājumu. Pierādījumu par faktiskajiem izkropļojumiem nebija. Turklāt nekas neliecināja par to, ka iespējamie izkropļojumi varētu būt bijuši pietiekami, lai mainītu vispārējo secinājumu, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Tādējādi apgalvojumi par ražojuma veidiem ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem tika noraidīti.

(80)

Piektkārt, ņemot vērā piezīmes, ārējam diametram un tērauda kategorijai izmantotie koeficienti tika pārskatīti un grozīti. Tika izpausti pārskatītie koeficienti un saistītās izmaiņas individuālajās dempinga starpībās. Lai arī šīs izmaiņas samazināja viena Ķīnas ražotāja eksportētāja dempinga starpību, tās nebija pietiekamas, lai mainītu vispārējo secinājumu, ka dempings PIP laikā turpinājās. Turpretī Ķīnas ražotāja eksportētāja iesniegtie alternatīvie koeficienti netika pieņemti, jo to pamatā bija Savienības ražotāju standarta cenrāži par periodu ārpus pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Faktiskie dati attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu veidoja uzticamāku pamatu normālās vērtības noteikšanai. Apgalvojumi, saskaņā ar kuriem esot jāveic koeficientu korekcijas, pamatojoties uz ražošanas metodi, izejvielas veidu un saistītiem pirkumiem, netika pamatoti un nebija konkrēti, jo neviens no Ķīnas ražotāja eksportētāja norādītajiem elementiem neietekmēja koeficientu noteikšanu, un tāpēc tie tika noraidīti.

(81)

Sestkārt, pieprasītās korekcijas netika pamatotas, un nekas neliecināja par to, ka tās bija pietiekami nozīmīgas, lai atspēkotu konstatējumu par dempingu. Indijas eksporta uz Savienību vispārējam cenu līmenim nebija nozīmes, jo normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz iekšzemes cenām, nevis eksporta cenām, un katrā ziņā salīdzinājums pēc PKN ir precīzāks par vidējo cenu salīdzinājumu, ņemot vērā plašu ražojuma veidu klāstu un ievērojamās cenu atšķirības starp tiem, ko vidējās cenas nevar atspoguļot. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti.

(82)

Ļoti vēlā izmeklēšanas posmā kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja otro uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, apgalvojot, ka tā tiesības uz aizstāvību esot pārkāptas, un uzskatot, ka tam neesot sniegti pietiekami skaidrojumi par metodiku, ko Komisija izmantoja dempinga noteikšanai, konkrētāk, par to, kā noteikti koeficienti un kā tie piemēroti, lai noteiktu normālās vērtības. Tas arī pieprasīja citu ieinteresēto personu, t. i., Savienības ražotāju, analogās valsts ražotāja no Indijas un ASV ražotāju, kas sadarbojās, dalību šajā sanāksmē. Tomēr ieinteresētās personas šo uzaicinājumu nepieņēma.

(83)

Pēc tam, kad bija notikusi uzklausīšana, uzklausīšanas amatpersona sniedza dažus ieteikumus, uzdodot Komisijai sīkāk paskaidrot izmantoto metodiku un papildināt agrāk procedūrā sniegto papildu informāciju un skaidrojumus. Tā rezultātā Komisija izpauda papildu informāciju, kas attiecas uz uzklausīšanas amatpersonas izvirzītajiem jautājumiem, kuri, iespējams, skar tiesības uz aizstāvību, un aicināja ražotāju eksportētāju sniegt piezīmes par tiem. Minētās papildu informācijas saturs ir izklāstīts 53., 77., 78. un 80. apsvērumā. Ražotāja eksportētāja sniegto piezīmju rezultātā veiktā korekcija turklāt izraisīja zemāku Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējo dempinga starpību: dempinga starpība tika samazināta līdz [25 %–35 %] diapazonam (sk. 61. apsvērumu), kas ir nedaudz mazāks par sākotnēji galīgās informācijas izpaušanas posmā aprēķināto [30 %–40 %] diapazonu. Precīzais dempinga starpības līmenis ražotājus eksportētājus neietekmēja nemaz, jo termiņbeigu pārskatīšana neietekmēja pasākumu līmeni (sk. 195. apsvērumu).

(84)

Komisija sniedza Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pietiekami daudz laika piezīmju sniegšanai par tiem izpaustajiem papildu elementiem.

(85)

Tomēr viens Ķīnas ražotājs eksportētājs savā iesniegtajās piezīmēs neaprobežojās tikai ar piezīmēm par uzklausīšanas amatpersonas izvirzītajiem jautājumiem, par kuriem Komisija sniedza papildu skaidrojumus. Tā vietā tas vēlreiz apšaubīja Komisijas izmantoto metodiku, apstrīdot agrāk procedūrā jau sniegtos skaidrojumus (sk. 59.–83. apsvērumu). Turklāt vēlā piektdienas pēcpusdienā 2018. gada 26. janvārī pirms piezīmju iesniegšanas termiņa pirmdien, 2018. gada 29. janvārī, tas izvirzīja vairākus jaunus jautājumus un prasības, kas iepriekš procedūrā vai pie uzklausīšanas amatpersonas netika izvirzīti, un apgalvoja – ja atbilde par šiem jautājumiem netikšot sniegta, tiks ierobežotas tā tiesības uz aizstāvību.

(86)

Atbildot uz to, Komisija vispirms atgādināja, ka juridiskie un procesuālie soļi un termiņi pārskatīšanas izmeklēšanas noslēgšanai tai vairs neļauj pieņemt argumentus, pieprasījumus un jautājums, kas iesniegti vēlā procedūras posmā, jo tas apdraudētu izmeklēšanas savlaicīgu noslēgšanu, īpaši ņemot vērā to, ka personām bija plašas iespējas un pietiekami daudz laika piezīmju sniegšanai agrāk. Tā tas vēl jo vairāk ir šajā lietā, kur metodika tika sīki izskaidrota vairākās uzklausīšanās un daudzos ieinteresētajām personām paredzētajos dokumentos. Šo iemeslu dēļ Komisija skaidrojumos, kuri tika sniegti pēc uzklausīšanas, konkrēti lūdza Ķīnas ražotāju eksportētāju savas piezīmes sniegt par konkrētiem jautājumiem, par kuriem tas pie uzklausīšanas amatpersonas apgalvoja, ka tā tiesības uz aizstāvību esot pārkāptas, un saskaņā ar kuriem tam tika sniegti sīkāki skaidrojumi. Ķīnas ražotājs eksportētājs neparādīja, kā tikušas pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, un nepamatoja, kā izvirzītie jautājumi būtu varējuši ietekmēt izmeklēšanas vispārējos konstatējumus.

(87)

Ķīnas ražotājs eksportētājs ne vien apstrīdēja normālās vērtības noteikšanas metodiku, bet arī turpināja apgalvot, ka tā dempinga starpība ir aprēķināta pārlieku liela, ko esot izraisījis cauruļu ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem salīdzinājums ar caurulēm parastiem lietojumiem. Tomēr, kā paskaidrots 79. apsvērumā, šāds salīdzinājums netika veikts, un šādiem konkrētiem ražojuma veidiem tika noteikta normālā vērtība.

(88)

Turklāt ražotājs eksportētājs pirmo reizi šajā vēlajā procedūras posmā pieprasīja veikt korekciju taisnīga cenu salīdzinājuma panākšanai, pamatojoties uz apgalvojumu, ka tā ražīgums bija 2,5 reizes augstāks par Indijas analogā ražotāja ražīgumu. Tas arī norādīja uz Indijas ražotāja peļņas normu un pieprasīja veikt lejupēju normālās vērtības korekciju, pamatojoties uz to, ka PIP laikā iekšzemes pārdevumi Indijā bija rentablāki par mērķa peļņu, kas sākotnējā izmeklēšanā noteikta Savienības ražošanas nozarei. Ievērojot abus apgalvojumus kopā, iegūtu normālo vērtību lejupēju korekciju par 28 %, tādējādi panākot iespējamu negatīvu dempinga starpību.

(89)

Pirmais apgalvojums izdarīts posmā, kurā pārbaude vairs nebija iespējama. Jebkurā gadījumā, pat ja pirmais apgalvojums būtu izdarīts agrākā procedūras posmā, tas netika pamatots ar pierādījumiem un tādējādi neatbilst prasībām, kas noteiktas pamatregulas 6. panta 8. punktā. Otrais apgalvojums bija nepamatots tāpēc, ka normālā vērtība bija balstīta analogās valsts ražotāja faktiskajās iekšzemes pārdošanas cenās, kā izklāstīts 48.–51. apsvērumā, nevis aprēķināta, pamatojoties uz izmaksām un peļņu. Analogās valsts ražotāja iekšzemes pārdevumu rentabilitāte tika ņemta vērā, nosakot, ka iekšzemes pārdevumi tikai veikti parastā tirdzniecības apritē, kā paskaidrots 50. apsvērumā. Turpretī Savienības ražošanas nozares mērķa peļņa atspoguļoja peļņu, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tādējādi iekšzemes rentabilitāte un Savienības ražošanas nozares mērķa peļņa nav salīdzināmi rādītāji. Tāpēc abi apgalvojumi tika noraidīti. 28 % korekcijas noraidīšanas rezultātā arī Ķīnas ražotāja eksportētāja alternatīvie dempinga aprēķini, pat ja tie tiktu pieņemti, nebūtu mainījuši konstatējumu, ka dempings PIP laikā turpinājās.

(90)

2018. gada 5. februāra uzklausīšanā tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs atkārtoti atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas nolēmumu attiecībā uz savienotājelementu importu no Ķīnas (lieta DS397). Tas apgalvoja, ka, pamatojoties uz šo nolēmumu, Komisijai esot vajadzējis paziņot visas izmaksas, cenas un normālās vērtības par katru analogās valsts ražotāja no Indijas, ASV ražotāju, kas sadarbojās, un Savienības ražošanas nozares ražojuma veidu, un apgalvoja, ka citādi tā tiesības uz aizstāvību esot pārkāptas.

(91)

Tomēr Komisija norādīja, ka nolēmumā uzdots izpaust normālās vērtības noteikšanas metodiku tikai par tiem ražojuma veidiem, kurus eksportēja Ķīnas ražotājs, tādējādi nodrošinot pilnīgu eksporta aptveršanu. Pretēji paustajam, nolēmums neparedzēja, ka ražotājam eksportētājam būtu jādara pieejami konfidenciālie uzņēmumu dati par visu personu darbībām kopumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(92)

2018. gada 5. februāra uzklausīšanā tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs turpināja apgalvot, ka arī Komisijas noteiktie pārskatītie koeficienti esot kļūdaini. Tas apstrīdēja koriģētos tērauda kategorijas un mazāko diametru koeficientus. Tas apgalvoja, ka koeficienti, kas noteikti, pamatojoties uz ASV ražotāju eksportētāju datiem, esot jābalsta standarta izmaksās. Tas iesniedza alternatīvus dempinga aprēķinus, kuros bija izmantoti alternatīvi koeficienti, un tie 28 % korekcijas dēļ, kura iztirzāta 88. un 89. apsvērumā, rādīja negatīvu dempingu.

(93)

Komisija aizvien noraidīja alternatīvus koeficientus, jo to pamatā bija standarta cenrāži par periodu, kas atšķiras no PIP (sk. 80. apsvērumu). Komisija apstiprināja, ka antidempinga izmeklēšanās obligāti jāizmanto faktiskās izmaksas, proti, standarta izmaksas, kas koriģētas par daudzumu un cenu atšķirībām. Turklāt pārskatītie koeficienti lielā mērā saskan ar alternatīviem koeficientiem, kurus iesniedzis Ķīnas ražotājs eksportētājs. Jebkurā gadījumā alternatīvie koeficienti paši par sevi, pat ja tos pieņemtu, nebija pietiekami, lai mainītu konstatējumu, ka dempings PIP laikā turpinājās.

(94)

Papildus konstatējumam par dempinga esamību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, ĶTR ražotāju cenu noteikšanas prakse citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums.

(95)

Izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju jaudas izmantojuma rādītājs bija diapazonā no [40 % līdz 60 %]. Tika konstatēts, ka abu izlasē iekļauto ražotāju neizmantotā jauda bija diapazonā no [40 000 līdz 50 000 t]. Tas atbilst [30 %–50 %] Savienības patēriņa. Turklāt tika konstatēti plāni palielināt jaudu.

(96)

Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa, ka visu ĶTR ražotāju kopējā jauda pārsniedz 1 milj. t. Pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju jaudas izmantojuma rādītāju, kopējā neizmantotā jauda ĶTR tika aplēsta aptuveni 500 000 t apmērā, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz patēriņu Savienībā. Pat ja pārējo ražotāju eksportētāju jaudas izmantojuma rādītāji pārsniegtu izlasē iekļauto ražotāju rādītājus, kopējā neizmantotā jauda Ķīnā joprojām būtu ievērojami lielāka par kopējo patēriņu Savienībā.

(97)

Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa kopējo iekšzemes patēriņu ĶTR 310 000 t apmērā, pamatojoties uz Ķīnas iekšzemes ražošanu, importu un eksportu. Tā kā neizmantotā jauda veido vairāk nekā 150 % no aplēstā patēriņa Ķīnas iekšzemes tirgū, tika uzskatīts par maz iespējamu, ka iekšzemes patēriņš ĶTR varētu pieaugt par 150 % un absorbēt lielo neizmantoto jaudu.

(98)

Tādēļ tika secināts, ka pastāv ļoti ievērojama neizmantotā jauda, kura pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā varētu vismaz daļēji tikt novirzīta uz Savienības tirgu.

(99)

Antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecīgā ražojuma importam no ĶTR, bija spēkā Eirāzijas Ekonomikas savienībā (Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija) un Ukrainā. Šie pasākumi liecina par Ķīnas ražošanas nozares kopumā īstenoto dempinga praksi citos tirgos.

(100)

Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas eksports uz visām trešām valstīm kopumā pārdots par zemākām cenām nekā eksporta cenas uz Savienību. Pamatojoties uz Ķīnas eksporta statistiku, vidējās Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm bija par 23 % zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību.

(101)

Komisija secināja – ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, iespējams, Ķīnas ražotāji eksportētāji novirzītu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(102)

Savienības tirgus lielums bija vairāk nekā 100 000 t – tiek lēsts, ka tas ir otrais lielākais pasaulē pēc ĶTR un ir lielāks par ASV tirgu. Tādējādi Savienības tirgus vien tā lieluma dēļ bija pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem.

(103)

Otrkārt, tika konstatēts, ka Ķīnas eksporta uz Savienību vidējās cenas bija ievērojami lielākas par Ķīnas eksporta vidējām cenām uz citiem tirgiem, kas ir papildu pierādījums par Savienības tirgus pievilcīgumu. Kā norādīts 100. apsvērumā, Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm bija par 23 % zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību.

(104)

Treškārt, spēkā esošie antidempinga pasākumi citos tirgos, piemēram, Krievijā un Ukrainā, ierobežoja Ķīnas eksportam pieejamo tirgu spektru. Tāpēc ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksports varētu atkal tikt novirzīts uz Savienības tirgu un sasniegt tirgus daļu, kāda tam bija pirms pasākumu noteikšanas, proti, 18 %.

(105)

Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka, iespējams, Savienības tirgus būtu ļoti pievilcīgs galamērķis Ķīnas eksportam, ja pasākumi tiktu atcelti.

(106)

Izmeklēšanā konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām. Tajā arī konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda ĶTR bija ļoti ievērojama salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā. Pasākumu atcelšanas gadījumā šī neizmantotā jauda, iespējams, vismaz daļēji tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(107)

Turklāt citos tirgos bija spēkā antidempinga pasākumi, kas piemērojami attiecīgā ražojuma importam no ĶTR, un Ķīnas eksporta cenas citos tirgos bija zemākas par cenām Savienībā. Šī Ķīnas cenu noteikšanas prakse eksportam uz trešo valstu tirgiem apstiprina dempinga turpināšanās iespējamību Savienībā pasākumu atcelšanas gadījumā.

(108)

Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums tā lieluma un cenu ziņā un tas, ka citi tirgi antidempinga pasākumu dēļ palikuši slēgti, norāda uz risku, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksports varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu.

(109)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv liela iespējamība ievērojamam importa pieaugumam par dempinga cenām no ĶTR uz Savienību.

(110)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja 23 zināmie ražotāji Savienībā (daži no tiem bija savstarpēji saistīti). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(111)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 117 000 t, pamatojoties uz datiem, kurus iesniedza pieprasījuma iesniedzējs.

(112)

Izmeklēšanas izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāvēja 54 % Savienības ražošanas apjoma un 55 % Savienības pārdošanas apjoma. Tādējādi uzskatāms, ka dati par izlasi reprezentatīvi atspoguļo stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

(113)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, balstoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (pēc pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem) un ii) importu no trešām valstīm (pēc Eurostat datubāzes). Šī datubāze sniedz precīzākos datus tāpēc, ka papildus importam saskaņā ar parasto režīmu, tā ietvēra arī importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”.

(114)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(115)

Lai gan patēriņš Savienībā 2014. gadā palielinājās par 8 %, no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas samazinājās par 11 %. Šis samazinājums bija galvenokārt saistīts ar ieguldījumu sarukumu naftas un gāzes nozarē, kas ir viena no lielākajām lietotājām nozarēm.

(116)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datubāzē izgūto informāciju (10 ciparu līmenī). Tomēr importa izcelsmes valstu dalījums Eurostat datubāzē liecina, ka dažas iekļautās valstis neražoja SSSPT. Līdz ar to imports no šādām valstīm šīs izmeklēšanas nolūkiem tika izslēgts, jo ir skaidrs, ka tas nav saistīts ar attiecīgo ražojumu. Attiecīgā informācija bija iekļauta ieinteresētajām personām pieejamajā lietā. Nebija jālabo dati, kas attiecas uz ĶTR, Indiju, Ukrainu un citām SSSPT ražotājvalstīm.

(117)

Pamatojoties uz koriģētiem Eurostat datiem, tika noteikta arī importa tirgus daļa.

(118)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(119)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR bija neliels. Visā attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no ĶTR ieņēma apmēram 2 % tirgus daļu. Visā attiecīgajā periodā tam bija 1 % tirgus daļa, ja neņem vērā režīmu “ievešana pārstrādei”. Atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei” importētie apjomi tika reeksportēti gatavos ražojumos, piemēram, siltummaiņos.

(120)

Imports tik zemā līmenī ir bijis kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas 2011. gadā un tādējādi ir uzskatāms par spēkā esošo antidempinga pasākumu rezultātu.

(121)

Ievadpiezīme: jānorāda, ka vidējās attiecīgā ražojuma cenas var nebūt reprezentatīvas katram ražojuma veidam, ņemot vērā to plašo klāstu un ievērojamās cenu atšķirības. Tomēr tās ir izklāstītas turpmāk.

3. tabula

Importa no ĶTR vidējās cenas

(122)

Importa no ĶTR vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

(123)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, importēja 56 % kopējā importa apjoma no Ķīnas un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ieņēma aptuveni 1 % tirgus daļu.

(124)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas EXW līmenī), un attiecīgās vidējās svērtās CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai katram ražojuma veidam, ko importējuši izlasē iekļautie attiecīgās valsts ražotāji pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām. Šāds cenu salīdzinājums pa ražojuma veidiem tika veikts darījumiem, vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(125)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cenu salīdzinājums varētu būt izkropļots, jo pārdevumi Savienībā ietvēra tādus kvalitatīvus ražojumus ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem, kuri tika salīdzināti ar parastiem Ķīnas ražojumiem. Tas kritizēja ražojuma veida struktūru, apgalvojot, ka tajā nepienācīgi atspoguļotas šādas atšķirības. Tomēr ražojuma veida sistēma nodrošina, ka šie īpašie ražojuma veidi, ko ražo Savienības ražošanas nozare, netiek salīdzināti ar ražojuma veidiem, ko importē Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tas ir tādēļ, ka šiem īpašajiem ražojumiem, ko ražo Savienības ražošanas nozare, pēc tērauda kategorijas tiktu piešķirts atšķirīgs kods.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš minēto metodiku, importa cenas vidēji par 44 % bija mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenām. Pat ja tiek pieskaitīti antidempinga maksājumi (tā tas nav gadījumā, ja runa ir par importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”), importa no Ķīnas vidējā cena par 32 % bija mazāka nekā Savienības ražošanas nozares cenām.

(127)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka viens no tā pārdošanas darījumiem ticis nepareizi identificēts kā darījums saskaņā ar režīmu “ievešanai pārstrādei” – tā tas neesot bijis. Tā kā konkrētais darījums (viens no vairāk nekā pavisam 100 darījumiem) attiecas uz mazāk par 3 % no tā pārdošanas apjoma uz Savienību, tam nebija būtiskas ietekmes uz starpībām, kas minētas iepriekš 126. apsvērumā.

(128)

Turpmākajā tabulā parādīta importa no citām trešām valstīm uz Savienību dinamika attiecīgajā periodā importa apjoma, tirgus daļas un vidējās cenas ziņā. 121. apsvēruma piezīme par vidējo cenu lietderīgumu piemērojama arī šeit.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(129)

Tā importa tirgus daļa, kas importēts no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 43,1 % no kopējā patēriņa Savienībā. Lielāko tirgus daļu ieņēma imports no Indijas (19 % no kopējā patēriņa Savienībā). Būtisks importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ienāca no Ukrainas (11,3 % tirgus daļa).

(130)

Vidējās cenas, par kurām šis imports ienāca Savienībā, bija diezgan zemas salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares vidējām cenām. Importa no Indijas vidējā vienības pārdošanas cena EUR 4 519/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija īpaši zema.

(131)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji norādīja, ka Indijas ražotāju vidējā importa cena bija zemāka par importa no Ķīnas cenām. Kā paskaidrots iepriekš 121. apsvērumā, vidējās cenas ne vienmēr ir taisnīgs vai jēgpilns pamats cenu salīdzināšanai. Komisijas importa no Ķīnas cenu samazinājuma analīze (sk. 126. apsvērumu) veikta, pamatojoties uz katru konkrēto veidu. Dati par katru konkrēto veidu izmeklēšanā par importu no Indijas uz Savienību nebija pieejami.

(132)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(133)

Kaitējuma analīzē Komisija nošķīra kaitējuma makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz ESTA sniegtajiem datiem. Dati attiecas uz visiem zināmajiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pārbaudītiem datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tika konstatēts, ka abas datu kopas ir reprezentatīvas Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(134)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(135)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(136)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(137)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %, savukārt lielākais kritums novērots 2015. gadā.

(138)

Ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās, proti, par 2 % attiecīgajā periodā. Šis palielinājums bija saistīts ar ieguldījumiem ražotnēs un iekārtās, kas sekmēja nelielus efektivitātes uzlabojumus.

(139)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās. Jaudas izmantojuma samazinājums par 22 % atspoguļo ražošanas apjoma samazinājumu attiecīgajā periodā.

(140)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai bija šāda dinamika.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(141)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās līdz 57 295 t, t. i., par 11 % attiecīgajā periodā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 8 %, bet Savienības ražošanas nozares eksporta apjomi samazinājās par 22 %.

(142)

Kā parādīts 6. tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē nav konstatēta izaugsme, bet gan samazinājums tirgus daļas ziņā.

(143)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(144)

Attiecīgajā periodā nodarbināto skaits saruka par 8 %. Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi (t) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %.

(145)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Krājumi

(146)

Krājumi perioda beigās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās par 20 %. Salīdzinot ar ražošanas līmeni, krājumi perioda beigās visā šajā periodā saglabājās stabili.

(147)

Kā paskaidrots iepriekš 3. sadaļā, dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Ievērojamais Ķīnas ražotāju praktizētais dempings negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares sniegumu, jo šīs cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(148)

Tomēr attiecīgajā periodā importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR bija ievērojami mazāks nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, var secināt, ka dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari arī bija mazāk izteikta.

(149)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(150)

Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas Savienībā samazinājās par 10 %. Vienības ražošanas izmaksas samazinājās par 7 %, jo samazinājās izejvielu cenas, īpaši niķeļa cenas. Vienības izmaksu pieaugums 2015. gadā skaidrojams ar ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumu šajā gadā (sk. iepriekš 5. un 6. tabulu).

(151)

Būtu jānorāda, ka iepriekš norādītās vidējās cenas un vidējās vienības izmaksas ietver vairākus kvalitatīvus ražojumus, ko pārdod konkrētām nozarēm un kas nekonkurē ar importu no Ķīnas. Tādēļ šie ražojumi netika izmantoti importa un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienībā cenu salīdzinājumos (sk. 124. apsvērumu).

(152)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(153)

Attiecīgajā periodā vidējo darbaspēka izmaksu uz vienu nodarbināto tendence bija samērā stabila. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto samazinājās par 3 %.

(154)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības.

(155)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(156)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares peļņa samazinājās. 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ražošanas nozare reģistrēja 23 % pieaugumu. No 2014. gada līdz 2015. gadam peļņa samazinājās par 88 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nozare teju nesasniedza peļņas slieksni, peļņai vēl vairāk samazinoties līdz 0,3 %.

(157)

Neto naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem tendence un rentabilitātes tendence bija līdzīga.

(158)

Visā attiecīgajā periodā izlasē iekļauto uzņēmumu ieguldījumi tika saglabāti stabilā līmenī. Ieguldījumi galvenokārt tika paredzēti pašreizējo ražošanas līniju efektivitātes un veselības un drošības un vides aizsardzības uzlabošanai.

(159)

Attiecīgā perioda sākumā daži Savienības ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji liecināja par pozitīvu situāciju, uzrādot spēcīgas atgūšanās pazīmes no sākotnējā izmeklēšanā konstatētā kaitējuma. Konkrētāk, Savienības ražošanas nozares panāktais peļņas līmenis 2013. un 2014. gadā pārsniedza mērķa peļņu. Savienības ražošanas nozarei arī izdevās būtiski uzlabot ražošanas un jaudas izmantojuma līmeņus un eksporta pārdošanas apjomu.

(160)

Tomēr no 2015. gada lielākā daļa ekonomisko rādītāju ievērojami pasliktinājās. Jo īpaši Savienības ražošanas nozare piedzīvoja krasu rentabilitātes līmeņa samazinājumu (līdz 0,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) un ievērojamu ražošanas un jaudas izmantojuma līmeņu kritumu, kā arī vienības pārdošanas cenu un nodarbinātības samazinājumu. Kopumā attiecīgajā periodā pasliktinājās gandrīz visu ekonomisko rādītāju tendences.

(161)

Negatīvās tendences ir skaidrojamas ar vairāku faktoru kumulatīvo ietekmi, kas, darbojoties kopā, vēl vairāk pasliktināja aizvien nestabilo Savienības ražošanas nozares stāvokli: imports no Ķīnas par dempinga cenām cenu līmenī, kas ir ievērojami zemāks par Savienības ražotāju cenām, pastāvīgi turpinājās, lai gan mazākā apjomā, nekā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā; būtisks ieguldījumu samazinājums pasaules naftas un gāzes nozarē, kas ir lielākais attiecīgā ražojuma tirgus; un pieaugošais imports par zemām cenām no trešām valstīm (galvenokārt Indijas, bet arī Ukrainas), kas radīja spēcīgu lejupvērstu cenu un apjoma spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(162)

Pēc informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka būtu bijis jāsniedz sīkāka informācija par trim 161. apsvērumā minētajiem cēloņsakarības faktoriem. Tomēr šie faktori ir pienācīgi paskaidroti un ieinteresētās personas nav ierosinājušas citus faktorus, kam bija būtiska nozīme. Tāpēc attiecībā uz pilnīgumu Komisija atzina, ka tās analīze ir bijusi atbilstoša.

(163)

Patiešām, secinājums par to, ka importam no Ķīnas bijusi būtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, kā noteikts pamatregulas 3. panta 6. punktā, izriet no būtiskā cenu samazinājuma līmeņa, kas norādīts iepriekš 4.3.2. sadaļā. Apgalvojums, ko pēc informācijas izpaušanas pauda viens ražotājs eksportētājs, ka importa no Ķīnas tirgus daļa sasniedza vien 1 %, ir nepareizs, jo, nosakot importa no Ķīnas tirgus daļu, būtu jāņem vērā arī pārdošanas apjoms Savienībā saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Tas ir tāpēc, ka imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” ir daļa no pārskatāmā ražojuma patēriņa un tas konkurē ar citiem pārdevumiem Savienības tirgū, tostarp Savienības ražošanas nozares pārdevumiem. Kā sīkāk paskaidrots 115. apsvērumā, attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 3 % un šis samazinājums bija galvenokārt saistīts ar ieguldījumu sarukumu naftas un gāzes nozarē – attiecīgā ražojuma svarīgākajā lietotājā nozarē – kopš 2015. gada. ESTA visām ieinteresētajām personām pieejamajā neapstrīdētajā informācijā apstiprināja šīs lietotājas nozares vājo pieprasījumu attiecīgā perioda beigās. Tādēļ šis faktors, kas izraisīja pieprasījuma kritumu, attiecīgā perioda beigās arī ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Visbeidzot, importa pieaugums no Indijas un citām trešām valstīm ir plaši aplūkots iepriekš 4.3.3. nodaļā, un 4. tabulā sniegta sīka informācija par pieauguma lielumu, cenu dinamiku un tirgus daļas pieaugumu. Lai gan importa no Indijas vidējās cenas norāda uz to, ka tās bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, to nevar droši secināt, jo derīgiem cenu salīdzinājumiem būtu jāizmanto precīzāki dati un būtu jāapsver attiecīgās nākotnes tendences (sk. 176.–180. apsvērumu). Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka pamatregulas 11. panta 2. punkts neparedz nosacījumu, ka maksājumu papildu attiecināšanai nepieciešama atsevišķa cēloņsakarības analīze, ja pastāv dempinga atkārtošanās un kaitējuma turpināšanās iespējamība, kas ir noteikta šajā regulā. Pamatojoties uz visiem šiem elementiem, nevar secināt, ka imports no Indijas un citām trešām valstīm ir vienīgais faktors, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minēto trīs faktoru pastāvēšana un nozīme izriet no visām ieinteresētajām personām pieejamās lietā ietvertās informācijas novērtējuma. Tāpēc tiek noraidīts apgalvojums, ka informācija par cēloņsakarību netika pienācīgi izpausta.

(164)

Tādējādi Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir guvusi labumu no sākotnējiem pasākumiem, jo tajā visā attiecīgajā periodā (īpaši 2013. un 2014. gadā) bija vērojami zināmi uzlabojumi salīdzinājumā ar situāciju, kura tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanas periodā (2010. gadā). Tomēr, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, savienības ražošanas nozare atlabst lēni un joprojām ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī. Tādējādi tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(165)

Izmeklēšanā secināts (sk. 164. apsvērumu), ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums. Tādēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pastāv kaitējuma turpināšanās iespējamība, ko pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā radītu imports no Ķīnas par dempinga cenām.

(166)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: neizmantoto jaudu ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgumu, importa no Ķīnas iespējamos cenu līmeņus gadījumā, ja antidempinga pasākumus atceltu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(167)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas Savienības tirgū notika par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām. Komisija attiecīgi secināja (sk. iepriekš 109. apsvērumu), ka pasākumu atcelšanas gadījumā ir dempinga turpināšanās iespējamība.

(168)

Komisija 95.–98. apstiprināja, ka ĶTR ir liela neizmantotā jauda, – tiek lēsts, ka tā vairāk nekā četras reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienības tirgū. Šajā sakarā izmeklēšanā arī apstiprināts (sk. 102. apsvērumu), ka Savienības SSSPT tirgus patēriņa līmeņu ziņā ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz ĶTR.

(169)

Turklāt izmeklēšana ir parādījusi, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir praktizējuši dempingu, arī eksportējot uz citiem tirgiem. Tā rezultātā pret Ķīnas ražotājiem eksportētājiem vairākās valstīs ir noteikti antidempinga pasākumi, tāpēc Ķīnas eksportam pieejamo tirgu skaits ir ierobežots.

(170)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā vismaz daļa no ĶTR pieejamās lielās neizmantotās jaudas, iespējams, tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(171)

Pamatojoties uz 5.1. sadaļā aprakstītajiem elementiem, izmeklēšana apstiprināja, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu spēcīgs stimuls ievērojami palielināt importa apjomu Savienības tirgū. Komisija arī konstatēja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv liela dempinga turpināšanās iespējamība (sk. iepriekš 106.–109. apsvērumu).

(172)

Lai gūtu priekšstatu par importa no Ķīnas cenu līmeņiem pasākumu atcelšanas gadījumā, Komisija veica šādu elementu novērtējumu: i) cenu salīdzinājumu starp importa no Ķīnas cenām Savienībā bez antidempinga maksājuma (t. i., importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”) un Savienības ražošanas nozares cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ii) Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi trešo valstu tirgos (bez antidempinga pasākumiem).

(173)

Šie cenu salīdzinājumi parādīja, ka importa no Ķīnas cenas Savienības tirgū bez antidempinga maksājuma vidēji bija par 44 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt Ķīnas ražotāju eksporta dinamikas analīze parādīja, ka Ķīnas eksports uz citiem trešo valstu tirgiem kopumā veikts par nedaudz zemākām cenām nekā eksports uz Savienību. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju cenām bija konsekventa tendence, – eksporta cenas bija ļoti zemas visos tirgos.

(174)

Kā izriet no iepriekš aprakstītajiem elementiem, ir ļoti iespējams, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām ienāks Savienības tirgū ievērojamos apjomos par cenām, kas būs ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām. Tas negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, jo šie ievērojamie papildu importa apjomi nospiestu pārdošanas cenas, ko varētu noteikt Savienības ražošanas nozare, samazinātu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un arī tās jaudas izmantojumu, kā rezultātā tās ražošanas izmaksas pieaugtu. Paredzamais importa apjoma pieaugums par zemām dempinga cenām tādējādi izraisītu Savienības ražošanas nozares finansiālo rādītāju turpmāku būtisku pasliktināšanos, īpaši rentabilitātes pasliktināšanos.

(175)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, paturot prātā to, ka pašreiz tirgū ir lieli importa apjomi no Indijas, apšaubīja to, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas atgrieztos Savienības tirgū lielos apjomos, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Šajā sakarā šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no Indijas ir aizstājis importu no Ķīnas un ka ir maz iespējams, ka imports no Ķīnas atgūtu šos pārdošanas apjomus, jo importa no Indijas cenas pastāvīgi bijušas zemākas par importa no Ķīnas cenām. Lai gan Ķīnas eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem bija tikai nedaudz zemākas par Ķīnas eksporta cenām uz Savienību, Indijas eksporta cenas uz Savienību bija ievērojami zemākas par Ķīnas eksporta cenām uz Savienību.

(176)

Atbildot uz iepriekš minēto, ir sniegti vairāki argumenti.

(177)

Pirmkārt, šī izmeklēšana, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punkta prasības, aprobežojas ar novērtējumu, vai konkrēto maksājumu atcelšanas gadījumā pastāv attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas, ko pārdod par kaitējumu radošām cenām, dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Tas, ka imports no Ķīnas patlaban ienāk Savienības tirgū daudz mazākos daudzumos nekā pirms pasākumu noteikšanas, liecina, ka maksājumi veiksmīgi atjaunojuši neizkropļotas konkurences apstākļus Ķīnas attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Tas, ka importa no Indijas cenas bija zemākas par importa no Ķīnas cenām, nemazina Komisijas pienākumus palikt pašreizējās izmeklēšanas tvērumā. Proti, kā parāda Vispārējās tiesas judikatūra, no pamatregulas 11. panta 2. punkta izriet, ka Komisijai vien jāapstiprina apgalvojums, ka pastāv tāda kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamība, ko izraisītu imports no Ķīnas par dempinga cenām, ja pasākumi tiktu atcelti (11). Kā izklāstīts 183. apsvērumā, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, kas veikts ar šo regulu, ir pierādīts, ka šāda iespējamība pastāv.

(178)

Otrkārt, būtu jāatgādina, kā tas tika minēts iepriekš 121. apsvērumā, attiecīgā ražojuma vidējās cenas būtu jāizmanto piesardzīgi, jo cenu diapazons par tonnu ir liels un, kad vien iespējams, cenu salīdzinājumi būtu jāveic, pamatojoties uz katru konkrēto veidu. Tomēr, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību, Komisija ir salīdzinājusi Ķīnas pārdošanas cenas un apjomus nevis ar Indijas pārdošanas cenām un apjomiem, bet ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un apjomiem. Turklāt Komisija neapgalvo, ka imports no Ķīnas aizstātu importu no Indijas. Šāda tendence pati par sevi nepalielinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo cenu samazinājuma starpību, kas tika noteikta importam no Ķīnas (sk. 173. apsvērumu), un lielo pieejamo neizmantoto jaudu, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā importa no Ķīnas apjoms būtiski palielinātos un tādējādi Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts papildu kaitējums. Šim importam tādējādi būtu postoša ietekme uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem un rentabilitāti.

(179)

Treškārt, attiecībā uz importa no Ķīnas un importa no Indijas cenu salīdzinājumu, izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju datu analīze skaidri liecina, ka attiecīgajā periodā imports ietvēra specializētus ražojumus (piemēram, precīzijas caurules) vai tas bija saistīts ar importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Ja pasākumus atceltu, acīmredzami kļūtu pieejams daudz plašāks importa klāsts un palielinātos standartizētāku ražojuma veidu imports (Savienības ražošanas nozares lielākie pārdošanas apjomi). Importa no Ķīnas apjomi, iespējams, pieaugtu neatkarīgi no tā, vai pastāvētu konkurence ar importu no Indijas.

(180)

Tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs arī izmantoja importa no Indijas Savienībā vidējo cenu datus, lai izskaidrotu, kāpēc Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm nepamatotu konstatējumu par kaitējuma turpināšanās iespējamību. Arī šajā gadījumā Komisija nevarēja pieņemt šo analīzi, jo tajā izmantotas vidējās cenas. Komisija izmantoja Ķīnas eksporta datus uz trešām valstīm, pamatojoties uz jēgpilniem salīdzinājumiem pa ražojumu veidiem.

(181)

Ķīnas ražotājs eksportētājs atsaucās uz 7. apsvērumā minēto apiešanas lietu, kurā bija iesaistīta Indija. Tomēr šis apgalvojums nav pieņemams, jo precīzus secinājumus var izdarīt, tikai pamatojoties uz tādiem cenu salīdzinājumiem, kuri veikti katram konkrētajam ražojuma veidam. Atsauces uz vidējām importa cenām, pat ja tās ir zemas, pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas kontekstā nav jēgpilnas.

(182)

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija tādējādi noraida apgalvojumu, ka tā nesniedza pietiekamu paskaidrojumu par kaitējuma turpināšanos.

(183)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, izraisītu būtisku dempinga importa no Ķīnas pieaugumu par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

(184)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai ĶTR noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju un lietotāju intereses. To analīze ļauj novērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi pārmērīga nelabvēlīga ietekme uz personām, uz kurām tie attiecas.

(185)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(186)

Pamatojoties uz to, pārbaudīja, vai bija nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(187)

Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi lielā mērā aizkavēja importa par dempinga cenām ienākšanu Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā stāvoklī, ko apliecina konkrētu kaitējuma rādītāju nelabvēlīgās tendences.

(188)

Ja pasākumi tiktu atcelti, iespējams, ka tirgū būtu ievērojamu importa apjomu par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgās valsts, kas, domājams, izraisītu papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šis importa pieplūdums citu starpā, iespējams, izraisītu tirgus daļas zaudēšanu, pārdošanas cenu sarukumu, jaudas izmantojuma samazinājumu un kopumā Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(189)

Tāpēc Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(190)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanai visdrīzāk nebūtu būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības importētājiem un lietotājiem. Šajā izmeklēšanā sadarbojās seši importētāji (četri no tiem bija arī attiecīgā ražojuma lietotāji), iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, un tikai viens no tiem iebilda pret pasākumiem.

(191)

Izmeklēšana parādīja, ka lielākā daļa attiecīgā ražojuma importa notika saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” (saskaņā ar kuru antidempinga maksājums nav jāmaksā). Turklāt šie importētāji bieži bija aktīvi uzņēmējdarbības segmentos, kuros attiecīgais ražojums netika izmantots nemaz. Turklāt šie importētāji paskaidroja, ka tiem bija vairāki citi attiecīgā ražojuma piegādes avoti. Lietotāju izmaksu pārbaude arī parādīja, ka attiecīgais ražojums veidoja mazāk par 10 % (vidēji) to gatavo ražojumu kopējo ražošanas izmaksu.

(192)

Ņemot vērā iepriekšējo apsvērumu, tika apstiprināts, ka pasākumi nav būtiski ietekmējuši importētājus un lietotājus, un tādējādi Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana vērā ņemamā mērā neietekmēs negatīvi Savienības importētājus un lietotājus.

(193)

Viena ieinteresētā persona, nomainījusi Ķīnas piegādātājus, sāka iegūt lielu daļu importa no Indijas ražotājiem eksportētājiem, un apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nav guvusi labumu no pasākumiem. Tomēr, kā paskaidrots 4.5. sadaļā, raugoties uz Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā, tā ir parādījusi spēju gūt labumu no pasākumiem, ja nav lielu importa apjomu no ĶTR.

(194)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nebūtu jāsaglabā pašreizējie antidempinga pasākumi, kas noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam.

(195)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1331/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam.

(196)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (12), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(197)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,