(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus, apspriežoties ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm, izstrādājušas dalībvalstis, uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, ar deleģētu aktu pieņemt vienreiz atjaunojamus izmetumu plānus.

(3)

Lai ar konkrētiem elastības mehānismiem atvieglotu izkraušanas pienākuma izpildi, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1395/2014 (2) ir izveidots izmetumu plāns dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu dažos gadījumos drīkst noteikt atbrīvojumus no pienākuma izkraut visas nozvejas; to dara, ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir ļoti grūti panākt lielāku selektivitāti, vai ja nevēlamo nozveju manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas (“de minimis atbrīvojumi”).

(5)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 31. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu.

(6)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts noteikt de minimis atbrīvojumu 2018., 2019. un 2020. gadam un atļaut izmest līdz 1 % no makreles, stavridu, siļķes un merlanga gada kopējās nozvejas, kas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās gūta ar pelaģiskajiem traleriem, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri ICES IVb un IVc rajonā uz dienvidiem no 54 grādiem ziemeļu platuma ar pelaģisko trali (OTM/PTM) kā mērķsugas zvejo makreli, stavridas un siļķi.

(7)

Dalībvalstis iesniedza zinātniskus pierādījumus par nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu attiecīgajās zvejniecībās. Šie pierādījumi tika izskatīti Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejā (ZZTEK). ZZTEK atzīmēja, ka ierosinātais de minimis atbrīvojums varētu attiecīgās flotes stimulēt pielāgot savu darbību un turpināt meklēt veidus, kā uzlabot selektivitāti. Tāpēc attiecīgo ierosināto atbrīvojumu var iekļaut Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1395/2014.

(8)

Tāpēc izmetumu plāna piemērošanas termiņš būtu jāpagarina līdz 2020. gada 31. decembrim.

(9)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 1395/2014 2., 4. un 4.a pants paredz attiecīgi izdzīvotības atbrīvojumu, ko piemēro riņķvada zvejniecībās nozvejotai makrelei un siļķei, nozveju dokumentēšanu un tehniskos pasākumus, ko piemēro brētliņas zvejniecībās. Izdzīvotības atbrīvojumu 2014. gadā labvēlīgi novērtēja ZZTEK, bet brētliņas zvejniecībām paredzētos tehniskos pasākumus 2017. gadā labvēlīgi novērtēja Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Komisija uzskata, ka minēto novērtējumu pamatojošie pierādījumi paliek spēkā arī uz turpmākajiem trijiem gadiem. Tāpēc ir lietderīgi šo pasākumu piemērošanas laikposmu pagarināt līdz 2020. gadam.

(10)

Deleģētā regula (ES) Nr. 1395/2014 un tās pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tiešā veidā ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1395/2014 izveidoto izmetumu plānu beigs piemērot 2017. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra,

1)

regulas 3. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “De minimis atbrīvojums 2015. un 2016. gadā”;

2)

iekļauj šādu 3.a pantu:

3)

regulas 5. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.”;

4)

regulas pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.