12.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/13

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Pēc kopīga ieteikuma, ko Beļģija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste iesniedza 2016. gadā, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 (2) tika izveidots 2016.–2018. gada izmetumu plāns dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos.

(4)

Beļģija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 31. maijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par 2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām un dziļūdens zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (3). Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu, un tāpēc tos var iekļaut šajā regulā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu ziemeļrietumu ūdeņos izkraušanas pienākumu zvejniecību galvenajām sugām, kurām noteikti nozvejas limiti, piemēro vēlākais no 2016. gada 1. janvāra. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir noteiktas flotes, kurām jāievēro izkraušanas pienākums jauktajās mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībās, Norvēģijas omāra zvejniecībās, jauktajā parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā un heka, megrima un pollaka zvejniecībās.

(6)

Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu 2018. gada izmetumu plānam papildus Deleģētajā regulā (ES) 2016/2375 nosauktajām zvejniecībām (t. i., izteikti jauktā mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecība, Norvēģijas omāra zvejniecība, jauktā parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecība, heka, megrima un pollaka zvejniecības) būtu jāaptver arī saidas zvejniecības ICES VI un Vb rajonā un VII apakšapgabalā. Dažās zvejniecībās tam būtu jāaptver arī piezvejas sugas.

(7)

Turklāt jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izkraušanas pienākumu no 2018. gada piemērot dziļūdens zvejniecībām, kurās ar traļiem un zvejas vadiem zvejo melno matasti, zilo jūras līdaku un makrūrzivis ICES VI apakšapgabalā un ICES Vb rajonā.

(8)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu 2018. gadā noteikt attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām vai venteriem nozvejots ICES VI un VII apakšapgabalā. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā.

(9)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu 2018. gadā noteikt attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru un kas ar traļiem ar traļu durvīm, kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, nozvejota ICES VIId rajonā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem. ZZTEK ir norādījusi, ka būtu jādefinē regulā minētie zivju mazuļu apgabali. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis veic papildu izmēģinājumus un sniedz informāciju par zivju mazuļu apgabalu atrašanās vietu.

(10)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts 2018. gadā noteikt septiņus de minimis atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām, un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi minētos de minimis atbrīvojumus iekļaut 2018. gada izmetumu plānā, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosinātos procentuālos apjomus un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā atļautos līmeņus.

(11)

Attiecībā uz merlangu ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(12)

Attiecībā uz merlangu ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 100 mm, zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(13)

Attiecībā uz merlangu ierosinātais de minimis atbrīvojums – 2018. gadā atļaut izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(14)

Saistībā ar trim minētajiem de minimis atbrīvojumiem, kas ierosināti attiecībā uz merlangu, Deleģētajā regulā (ES) 2016/2375 attiecīgajām dalībvalstīm bija noteikta prasība iesniegt Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato atbrīvojumus. ZZTEK norādīja, ka pilnīgi pierādījumi joprojām nav iesniegti, taču sniegtā papildu informācija zināmā mērā ir mazinājusi ZZTEK bažas. ZZTEK uzsvēra, ka ir vajadzīga konsekventāka pieeja šim krājumam. Pamatojoties uz ZZTEK izskatītajiem zinātniskajiem pierādījumiem un ņemot vērā to, ka pierādījumi, kas pamato atbrīvojumu, ir uzlabojušies, minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā.

(15)

Attiecībā uz Norvēģijas omāru ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri zvejo Norvēģijas omāru ICES VII apakšapgabalā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK ir secinājusi, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā.

(16)

Attiecībā uz Norvēģijas omāru ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 2 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri zvejo Norvēģijas omāru ICES VI apakšapgabalā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. ZZTEK ir secinājusi, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā.

(17)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar paaugstinātu selektivitāti nodrošinošiem TBB zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 80–199 mm, zvejo ICES VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK ir norādījusi, ka atbrīvojuma nolūks ir atlīdzināt par selektīvāku zvejas rīku izmantošanu un aptvert atlikušos izmetumus. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā.

(18)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK ir secinājusi, ka minētais atbrīvojums ir labi definēts. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā.

(19)

Dažu Deleģētās regulas (ES) 2016/2375 noteikumu darbības joma aptver tikai 2017. gadu. Tāpēc minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra,

a)

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām vai venteriem (zvejas rīka kods (4) FPO un FIX) nozvejots ICES VI un VII apakšapgabalā;

b)

parastās jūrasmēles (Solea solea) nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kas ar traļiem ar traļu durvīm (zvejas rīka kods OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, ICES VIId rajonā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem gūtas zvejas darbībās, kas atbilst šādiem nosacījumiem: tās veic kuģi, kuru garums nepārsniedz 10 metrus un dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW, kad tie zvejo ūdeņos, kuru dziļums ir 30 metri vai mazāk, un tralējuma ilgums nepārsniedz 1 h 30 min. Šādi nozvejotas parastās jūrasmēles nekavējoties atbrīvo.

a)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā;

b)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā;

c)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu;

d)

attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut Norvēģijas omāru un kas zvejo Norvēģijas omāru ICES VII apakšapgabalā;

e)

attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – līdz 2 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut Norvēģijas omāru un kas zvejo Norvēģijas omāru ICES VI apakšapgabalā;

f)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut parasto jūrasmēli un kas ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā;

g)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut parasto jūrasmēli un kas ar TBB zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 80–199 mm un kuriem ir paaugstināta selektivitāte, piemēram, pagarinājuma daļa ar lielām linuma acīm, zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā.