PIELIKUMS

1.   ŠO VADLĪNIJU MĒRĶIS

Regula (ES) 2017/821 (turpmāk “regula”) stājās spēkā 2017. gada 8. jūnijā un attiecas uz Savienības importētājiem (1) (tostarp uz kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumiem, bet ne tikai) no 2021. gada 1. janvāra. Kā noteikts regulas pirmajā pantā, tās mērķis ir nodrošināt pārredzamību un noteiktību attiecībā uz Savienības importētāju piegādes praksi, ko piemēro izrakteņu sagādē no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām.

Saskaņā ar regulas 14. panta 1. punktu Eiropas Komisijai ir uzdots izstrādāt nesaistošas vadlīnijas ekonomikas dalībniekiem rokasgrāmatas veidā, izskaidrojot, kā labāk piemērot kritērijus konfliktu skarto un augsta riska teritoriju identificēšanai. Šajā pantā ir arī noteikts, ka vadlīnijās ir jāņem vērā šajā jomā izstrādātās ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas (2), tostarp citi piegādes ķēdes riski, kas uzskatāmi par brīdinājuma signāliem, kuri aprakstīti minēto vadlīniju attiecīgajos papildinājumos.

Šo vadlīniju:

—	2. IEDAĻĀ ir definēts vispārējs pienācīgas pārbaudes jēdziens attiecībā uz izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām un tas, kādi pasākumi uzņēmumiem būtu jāveic, lai noteiktu un risinātu ar alvas, tantala, volframa un zelta sagādi saistītos riskus,

—	3. IEDAĻĀ ir skaidroti pamatelementi, kas izmantoti, lai definētu konfliktu skartās un augsta riska teritorijas šās regulas vajadzībām,

—	4. IEDAĻĀ norādīta brīvi pieejamā informācija, ko uzņēmumi var izmantot, lai identificētu konfliktu skartās un augsta riska teritorijas un citus riskus,

—	5. IEDAĻĀ sniegta informācija par citiem rādītājiem (jeb brīdinājuma signāliem), kas liecina par iespējamiem riskiem izrakteņu piegādes ķēdē saistībā ar atrašanās vietu, piegādātājiem un neparastiem apstākļiem tirdzniecības darbībās.

Šīs vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu ES importētājiem pienācīgi pārbaudīt savas piegādes ķēdes. Tās neietekmē Regulā (ES) 2017/821 noteikto un nav juridiski saistošas.

Turklāt būtu jānorāda, ka atbilstoši regulas 14. panta 2. punktam Eiropas Komisija (turpmāk) apspriedīsies ar ārējiem ekspertiem, kas nodrošinās indikatīvu, neizsmeļošu, regulāri atjauninātu sarakstu, kurā iekļautas konfliktu skartas un augsta riska teritorijas. Šis saraksts tiks izstrādāts, pamatojoties uz ārēju ekspertu veiktu šo vadlīniju analīzi un informāciju, kas cita starpā iegūta no valdībām, starptautiskām organizācijām, akadēmiskajām aprindām un piegādes ķēžu pienācīgas vadības shēmām.

2.   IZRAKTEŅU PIEGĀDES ĶĒDES PIENĀCĪGA PĀRBAUDE. VISPĀRĒJS JĒDZIENS UN PASĀKUMI

2.1.   Pienācīgas risku pārbaudes jēdziens

Konfliktu skartās un augsta riska teritorijās uzņēmumiem, kas iesaistīti izrakteņu ieguves, apstrādes un tirdzniecības darbībās, ir iespējas radīt ienākumu, veicināt izaugsmi un labklājību, nodrošināt iztiku un sekmēt vietējo attīstību. Šādos apstākļos pastāv arī risks, ka saistībā ar savām darbībām vai sagādes lēmumiem uzņēmumi varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi, tostarp bruņotus konfliktus un nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, vai arī varētu tikt uzskatīts, ka tie ir saistīti ar šo ietekmi. Šajā saistībā, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi apzināti vai netīši neveicina šo negatīvo ietekmi vai netiek uzskatīts (īslaicīgi vai ilgstoši), ka tie ir saistīti ar šo ietekmi, tiem jāveic pienācīgas risku pārbaudes, kas iekļautas to pastāvīgajos, aktīvajos un pasīvajos procesos un ir stingri integrētas pārvaldības sistēmā.

Kopumā pienācīgas risku pārbaudes ir pasākumi, kas uzņēmumiem būtu jāveic, lai noteiktu un novērstu faktiskos vai iespējamos riskus savā izrakteņu piegādes ķēdē un lai tādējādi novērstu vai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi saistībā ar izrakteņu ieguvi, ražošanu, tirdzniecību, apstrādi, darbībām ar tiem un eksportu konfliktu skartās un augsta riska teritorijās. Riskus nosaka, izvērtējot uzņēmuma darbības iespējamo kaitīgo ietekmi, ko rada uzņēmuma paša darbības vai ko var tieši saistīt ar darbībām, izstrādājumiem vai pakalpojumiem, kuri izriet no uzņēmuma darījuma attiecībām ar trešām personām, tostarp piegādātājiem un citām piegādes ķēdes struktūrvienībām. Kaitīga ietekme var būt kaitējums cilvēkiem (t. i., ārēja ietekme) un/vai kaitējums uzņēmuma reputācijai vai juridiskā atbildība (t. i., iekšējā ietekme).

Uzņēmumi izrakteņu piegādes ķēdēs var saskarties ar riskiem, jo apstākļi saistībā ar izrakteņu ieguvi, ražošanu, tirdzniecību, darbībām ar tiem un eksportu savā būtībā satur dabiski augstāku risku radīt būtisku kaitīgu ietekmi, piemēram, konflikta finansēšanu vai kurināšanu, tādējādi veicinot vai saasinot konflikta apstākļus, kā noteikts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumā un to papildinājumos.

Šo risku dēļ uzņēmumiem būtu godprātīgi jācenšas noteikt un novērtēt riskus, kas saistīti ar atrašanās vietu, piegādātāju un apstākļiem, un īstenot pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas pielāgoti šādu risku īpašajām prasībām. Pienācīga pārbaude varētu palīdzēt uzņēmumiem arī nodrošināt starptautisko tiesību ievērošanu un attiecīgo iekšzemes tiesību aktu izpildi, tostarp tādu aktu izpildi, kas attiecas uz derīgo izrakteņu nelikumīgu tirdzniecību, kā arī ANO sankciju un, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņemto ES lēmumu izpildi, jo īpaši saskaņā ar LESD 215. pantu noteikto ierobežojošo pasākumu izpildi.

Pamatojoties uz ESAO vadlīnijās noteiktajiem principiem, izstrādātās regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek attīstītas drošas, pārredzamas un pārbaudāmas izrakteņu piegādes ķēdes un nodrošināts un veicināts atbildīgs izrakteņu un metālu imports uz ES no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, neveicinot bruņotu konfliktu un ar to saistītos cilvēktiesību pārkāpumus un tādējādi sekmējot ekonomisko attīstību un iztiku vietējās kopienās.

2.2.   Pienācīga pārbaude – piecu posmu programma

ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās ieteiktā pienācīgā risku pārbaude ir strukturēta, ievērojot šādus piecus posmus, kas visi ir ietverti arī regulā.

Uzņēmumiem visā piegādes ķēdē vajadzētu veikt turpmāk norādītos pasākumus.

—

Izveidot stingru vadības sistēmu un pieņemt un skaidri paziņot piegādātājiem un sabiedrībai savu politiku, kas saistīta ar izrakteņiem un metāliem, kuru iespējamā izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijas. Tas nozīmē, ka ir paredzēts identificēt faktiskos apstākļus, kādos iegūst, transportē, veic darbības, tirgo, apstrādā, kausē un attīra izrakteņus un sakausē, ražo vai pārdod izstrādājumus, kuru sastāvā ir no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām nākuši izrakteņi. (Regulas 4. pants)

—	Identificēt un izvērtēt faktiskos vai iespējamos riskus savā izrakteņu piegādes ķēdē (3). (Regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

—

Izstrādāt un īstenot identificēto risku mazināšanas un novēršanas stratēģiju, ko panāk, pieņemot un īstenojot risku pārvaldības plānu. Tādējādi var nolemt, ka riska mazināšanas pasākumu laikā tiek turpināta tirdzniecība, īslaicīgi tiek pārtraukta tirdzniecība vai tiek pārtraukta sadarbība ar piegādātāju pēc neveiksmīgiem riska mazināšanas mēģinājumiem vai tad, ja piegādātājs ir izdarījis nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus (piemēram, bērnu darbs smagākajā veidā, piespiedu darbs un spīdzināšana) vai ir sniedzis tiešu vai netiešu atbalstu nevalstiskiem bruņotajiem grupējumiem. (Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

—

Neatkarīgai trešai personai pasūtīt revīziju, ko veic attiecībā uz uzņēmuma darbībām, procesiem un sistēmām, kuri izmantoti, lai īstenotu piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi noteiktos piegādes ķēdes punktos, jo īpaši saistībā ar kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu pienācīgas pārbaudes praksi. (Regulas 6. pants)

—	Publiski ziņot par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku un praksi, lai panāktu, ka sabiedrība uzticas uzņēmumu īstenotajiem pasākumiem. (Regulas 7. pants)

3.   KONFLIKTU SKARTO UN AUGSTA RISKA TERITORIJU DEFINĪCIJAS SKAIDROJUMS

Regulā izmantotā konfliktu skarto un augsta riska teritoriju definīcija saskan ar ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās noteikto definīciju attiecībā uz to, kas raksturo šādas teritorijas, un neskar ES nostāju par to, kas var būt konfliktu skartās un augsta riska teritorijas ārpus regulas konteksta. Tā sniegta vienīgi ar mērķi pienācīgi pārbaudīt piegādes ķēdi, kas attiecas uz regulā ietvertajiem metāliem un izrakteņiem, un ir izstrādāta tā, lai būtu praktiska un lai uzņēmumi to varētu pilnīgi un viegli saprast.

Regulā konfliktu skartās un augsta riska teritorijas ir definētas šādi (2. panta f) punkts):

Šajā definīcijā ir izmantoti daži starptautiskajās tiesībās noteiktie pamatprincipi, tostarp izmantoti jēdzieni “notiek bruņots konflikts”, “nestabila situācija pēc konfliktiem” un “nefunkcionējošas valstis”. Šie principi ir sīkāk ilustrēti un paskaidroti turpmākā izklāstā, lai uzņēmumiem, kas īsteno atbildīgu piegādes ķēdes pārvaldību, tie būtu vieglāk saprotami praksē.

Turklāt šie pamatprincipi ir viegli salāgojami ar brīvi pieejamu informāciju par stāvokli uz vietas konfliktu skartās un augsta riska teritorijās un palīdz uzņēmumiem plašāk identificēt savas piegādes ķēdes riskus un to, kā šie riski varētu ietekmēt uzņēmumu darbības (sk. 4. iedaļu).

Jāatgādina, ka regulā un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās noteiktā piegādes ķēdes pienācīga pārbaude ir paredzēta tam, lai identificētu un novērtētu kaitīgas ietekmes riskus, ko rada noteiktas saimnieciskās darbības un darījumi saistībā ar metāliem un izrakteņiem, kuri ir iegūti no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām (kuras var būt valsts iekšējās teritorijas) vai tiek transportēti caur tām. Informācija par valsti var sniegt kontekstuālu informāciju, kas ļauj noteikt vispārējo nepieciešamās piesardzības līmeni.

Definīcijas pamatelementi	Paskaidrojums
Notiek bruņots konflikts	Bruņota konflikta esība, plaši izplatīta vardarbība vai citi kaitējuma riski cilvēkam, kā noteikts starptautiskajās humanitārajās tiesībās, kas reglamentē kaujinieku īstenotu bruņotu konfliktu vadību. Bruņots konflikts var izpausties dažādos veidos, piemēram, starptautisks vai nestarptautisks konflikts, kurā var iesaistīties divas vai vairākas valstis, vai arī tas var būt atbrīvošanas karš, sacelšanās, pilsoņu karš utt. Īpašas vadlīnijas par jēdzienu “notiek bruņots konflikts” ir sniegtas 1949. gada Ženēvas konvencijās, kurās ir ietverti visi pieteikta kara gadījumi vai jebkura cita militāra konflikta gadījumi, kas var rasties starp divām vai vairākām pusēm, pat ja viena no tām neatzīst karastāvokli; valsts teritorijas daļējas vai pilnīgas okupācijas gadījumi pat tad, ja minētā okupācija nesastop nekādu bruņotu pretestību. Atbilstoši 1949. gada Ženēvas konvenciju II papildu protokolam (1977) bruņota konflikta jēdzienu neattiecina uz iekšējiem nemieriem un saspīlējumiem, piemēram, sacelšanos, atsevišķu izkaisītu vardarbības aktu vai citu līdzīgas dabas aktu gadījumiem.
Teritorijas, kurās ir nestabila situācija pēc konfliktiem Teritorijas, kurās ir vāja pārvaldība un drošība vai tās nav, piemēram, nefunkcionējošas valstis, un kurās notiek plaši un sistemātiski starptautisko tiesību pārkāpumi, tostarp cilvēktiesību pārkāpumi.	Teritorijas, kurās ir nestabila situācija pēc konfliktiem, ir tādas teritorijas, kurās ir beidzies aktīvais saspīlējums un kuras ir nestabilā stāvoklī, ar to saprotot, ka reģionā vai valstī ir vājas iespējas veikt regulējuma pamatfunkcijas un trūkst spējas attīstīt savstarpēji konstruktīvas attiecības sabiedrībā sākotnējās konfliktsituācijas dēļ. Šādas teritorijas ir vairāk pakļautas iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, piemēram, ekonomiskām krīzēm vai dabas katastrofām. Šādos gadījumos, kā arī gadījumos, kas aplūkoti definīcijas nākamajā punktā (t. i., teritorijas, kurās ir vāja pārvaldība un drošība vai tās nav), uzņēmējiem ir jāpārliecinās, ka pastāv vai nu institucionāls vājums, vai nav pārvaldības un ir plaši izplatīti un sistemātiski starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi, lai noteiktu, ka šī teritorija ir konfliktu skarta un augsta riska teritorija. Tādējādi starptautisko tiesību pārkāpumu nosacījums ir kumulatīvs nosacījums, kas papildina nosacījumus “teritorijas, kurās ir nestabila situācija pēc konfliktiem” un “teritorijas, kurās ir vāja pārvaldība un drošība vai tās nav”. Pēdējā minētajā gadījumā par pārvaldības trūkumu varētu liecināt oficiālas ieguves licences procedūras neesība.
Nefunkcionējošas valstis	“Nefunkcionējoša valsts” ir tādas situācijas raksturojums, kad ir ārkārtējs institucionālais vājums. Nefunkcionējoša valsts nozīmē, ka ir varas un pilnvaroto struktūru iekšējs sabrukums, likuma un kārtības sabrukums un nav institūciju, kas spētu pārstāvēt valsti.

4.   INFORMĀCIJA, KAS IR BRĪVI PIEEJAMA, LAI IDENTIFICĒTU KONFLIKTU SKARTĀS UN AUGSTA RISKA TERITORIJAS

Šajā iedaļā ir iekļauts indikatīvs, neizsmeļošs brīvi pieejamas informācijas uzskaitījums, lai palīdzētu uzņēmumiem identificēt konfliktu skartās un augsta riska teritorijas. Ja uzņēmumi saprot valsts un reģionālo kontekstu, kā arī iespējamos riskus teritorijās, kurās tie darbojas vai no kurām tie ņem izrakteņus, tie varēs labāk pielāgot savus attiecīgos pienācīgas pārbaudes centienus. Šāda vispārēja informācija par katru konkrēto valsti var noderēt, izvērtējot, cik ticami ir apgalvojumi par pārkāpumiem.

Norādītā brīvi pieejamā informācija ir sagrupēta, ņemot vērā pamatelementus, kas noteikti konfliktu skarto un augsta riska teritoriju definīcijā (sk. 3. iedaļu).

—	KONFLIKTS – ļauj izvērtēt, vai teritorijā “notiek bruņots konflikts” vai arī tā ir “teritorija, kurā ir nestabila situācija pēc konfliktiem”.

—	PĀRVALDĪBA – ļauj izvērtēt, cik lielā mērā teritorijā ir vāja pārvaldība un drošība vai to nav.

—	CILVĒKTIESĪBAS – ļauj izvērtēt, vai teritoriju skar plaši izplatīti un sistemātiski starptautisko tiesību pārkāpumi, tostarp cilvēktiesību pārkāpumi (4).

Turklāt 4.2. punktā sniegtajā sarakstā ir iekļauti informācijas avoti par izrakteņu resursiem, lai saprastu kontekstu.

4.1.   Kā vislabāk izmantot informācijas avotus

Norādītie informācijas avoti nav komerciāli, t. i., nav nepieciešamas abonēšanas maksas vai finansiālais ieguldījums. Uzņēmumiem būtu jāapsver, vai, izmantojot šos avotus, tiek gūta atjaunināta informācija. Regulā noteikts, ka papildus šīm vadlīnijām Eiropas Komisija apspriedīsies ar ārējiem ekspertiem, kas nodrošinās indikatīvu, neizsmeļošu, regulāri atjauninātu sarakstu, kurā iekļautas konfliktu skartas un augsta riska teritorijas. Eiropas Komisijas dienesti kopā ar šiem ārējiem ekspertiem nodrošina atbilstīgu šā informācijas avotu saraksta atjaunināšanu, lai tas būtu pastāvīgi aktuāls.

Vispārīgāki papildu avoti (daži no kuriem nav skaidri minēti turpmāk sniegtajā sarakstā), kuros ir lietderīgi ieskatīties, ir ģeoloģiskie apsekojumi, kuros sniegta informācija par izrakteņu resursiem (Lielbritānijas un ASV ģeoloģiskie apsekojumi), Eiropas Komisijas Izejvielu informācijas sistēma, vadošo organizāciju tīmekļa vietnes šajā jomā, piemēram, ASV Valsts departamenta valsts ziņojumi (Pārvaldība un Cilvēktiesības), ziņojumi, ko publicējušas dažādas ANO aģentūras (tostarp Cilvēktiesību padome, UNHCR, OHCHR, UNICEF, UNDP, SDO un IOM) un citas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, Amnesty International, Global Witness, Human Rights Watch un IMPACT (bijusī Āfrikas un Kanādas partnerība). Uzņēmumi var aplūkot arī citu organizāciju, piemēram, Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas, Dabas resursu pārvaldes indeksa, Globālā miera indeksa utt., tīmekļa vietnes, kurās ir vairāk tematiskas, uz ziņām pamatotas informācijas.

Būtu lietderīgi aplūkot arī nacionālos vai reģionālos avotus. Lai arī nacionālajiem / reģionālajiem avotiem dažkārt ir grūtāk piekļūt, tie sniedz padziļinātu pārskatu par stāvokli konkrētajā teritorijā salīdzinājumā ar informatīviem kopsavilkumiem par valsti.

Uzņēmumi, kas izmanto šos avotus, var rīkoties, kā norādīts turpmāk.

1.

Pamatojoties uz uzņēmuma vadības sistēmā saglabāto informāciju par piegādes ķēdi (piecu posmu programmas 1. posms, sk. 2. iedaļu), uzņēmumiem vispirms būtu jāidentificē izrakteņu izcelsmes, tirdzniecības, darbību ar tiem un transportēšanas ģeogrāfiskās teritorijas, lai saprastu, kādā kontekstā notiek ieguves un tirdzniecības darbības, un identificētu saistītos riskus.

2.

Šim nolūkam uzņēmumi var iegūt informāciju no turpmāk norādītajiem brīvi pieejamiem avotiem (t. i., analītiskiem avotiem, kartēm/tabulām un ziņām), kas aptver konfliktu skarto un augsta riska teritoriju definīcijas trīs pamatelementus (t. i., konfliktu, pārvaldību un cilvēktiesības), lai saprastu politisko un drošības kontekstu un identificētu un izvērtētu savas piegādes ķēdes kaitīgās ietekmes iespējamos riskus attiecībā pret piegādes ķēdes politiku, kurai ir jāsaskan ar ESAO vadlīniju II pielikumu, un vadlīniju papildinājumos noteiktajiem brīdinājuma signāliem.

3.

Ja norādītie avoti sniedz pretrunīgu vai nepilnīgu informāciju, uzņēmumiem vispirms būtu rūpīgi jāizvērtē, vai šai teritorijai var nepiemērot pastiprinātas pienācīgas pārbaudes procedūras. Vēlreiz jāuzsver, ka pienācīgas pārbaudes pienākums attiecas uz faktisko vai iespējamo risku identificēšanu un novēršanu, lai novērstu vai mazinātu kaitīgo ietekmi, ko rada darbības, jo īpaši sagādes un tirdzniecības darījumi un darījumu attiecības, kā arī citi apstākļi, kas saistīti ar uzņēmuma darbībām un kas notiek ne tikai izrakteņu izcelsmes valstī vai teritorijā.

4.

Turpmāk norādītie avoti ir atjaunināti ar atšķirīgu regularitāti un var nebūt vienmēr pilnīgi pareizi, lai gan ir atbilstīgi. Tāpēc būtu jāizmanto vairāki avoti un attiecīgā gadījumā jāaplūko citi papildu avoti. Tiklīdz ārēju ekspertu sagatavotais indikatīvais, neizsmeļošais, regulāri atjauninātais konfliktu skarto un augsta riska teritoriju saraksts ir pieejams, tas sniedz papildu informācijas avotu.

4.2.   Brīvi pieejamo informācijas avotu saraksts

Izvērtēšanas joma	Tvērums	Brīvi pieejamie avoti	Avota saturs
KONFLIKTS	Globālie	Analītiskie avoti
		Heidelberg Conflict Barometer http://www.hiik.de/?lang=en/	Teksta un grafiku formā analizēti jaunākie globālie konflikti; atsevišķas nodaļas pa reģioniem un valstīm.
		Geneva Academy Rule of Law in Armed Conflicts http://www.rulac.org/	Datubāze un analītiskais ziņojums par starptautisko tiesību īstenošanu bruņotos konfliktos visā pasaulē (globālais tvērums un īsi pārskati)
		Assessment Capacities Project – Global Emergency Overview https://www.acaps.org/countries/	Pasaules karte un valstu analīze, kurā sniegts pārskats un analizētas valstis, iedalot tās kategorijās “bažīga situācija”, “humanitārā krīze” un “smaga humanitārā krīze”.
		Kartes vai tabulas
		Uppsala Conflict Data Programme – Georeferenced Event Dataset http://www.ucdp.uu.se/ged/	Organizētās vardarbības notikumu interaktīvā karte, kas izveidota, pamatojoties uz ziņu avotiem; iekļauti dati par bojāgājušo skaitu, vardarbības veidu (valsts izveidota, nevalstiska, vienpusēja), lietotājs var mainīt fokusa attālumu, lai karti aplūkotu konkrētu notikumu līmenī.
		CrisisWatch http://www.crisisgroup.org	Faktiskais stāvoklis nozīmīgākajos globālajos konfliktos / iespējamos konfliktos; interaktīva karte un datubāze, kas ļauj novērtēt stāvokli atlasītajos notikumos dažādās valstīs 2003.–2018. gadā.
		Global Peace Index http://www.visionofhumanity.org	Interaktīva karte, kas mēra globālo mieru saskaņā ar kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem (drošības speciālisti un policija, politiskā nestabilitāte, organizēts konflikts, bruņoto dienestu personāls utt.).
		Major Episodes of Political Violence http://www.systemicpeace.org	Kartes un tabulas, kurās norādītas bruņotu konfliktu epizodes (tostarp zaudējumi) pasaulē 1946.–2017. gadā.
	Reģionālie	Armed Conflict Location and Event Data http://www.acleddata.com/	Konflikta tendenču ziņojumi un analīze, tostarp ikmēneša atjauninājumi par politisko vardarbību Āfrikā, Vidējos Austrumos un Āzijā, pamatojoties uz reāllaika datiem, un kārtējā posma un vēsturiskās dinamikas analīze noteiktās valstīs.
		International Peace Information Service – Conflict Mapping http://ipisresearch.be/	Kartes – Kongo Demokrātiskā Republika (konflikts / strīdus izrakteņi), Centrālāfrikas Republika, Sudāna–Dienvidsudāna (strīdīgās teritorijas, incidenti, dabas resursi, izglītība, vardarbība kopienā, vardarbība valsts iekšienē un starpvalstu vardarbība); sniegta karšu analīze.
		International Tin Association https://www.internationaltin.org/ http://www.itsci.org/	Alvas piegādes ķēdes iniciatīva (iTSCi) sniedz novērtējuma ziņojumus par drošības stāvokli izrakteņu ieguves vietās Ruandā, Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu provincēs, Burundi un Ugandā.
		Mining Conflicts in Latin America http://ejatlas.org/featured/mining-latam	Atlanti un katalogi saistībā ar tiesiskuma nodrošināšanu attiecībā uz vides jautājumiem, sociālie konflikti par vides tēmām kontekstuālai informācijai.
PĀRVALDĪBA	Globālie	Worldwide Governance Indicators http://info.worldbank.org/governance/wgi	Atjauninātu sakopotu un atsevišķu pārvaldības rādītāju datukopa noteiktām valstīm; sešas pārvaldības dimensijas; valsts datu ziņojumos apkopoti rādītāji pa valstīm.
		Fragile States Index http://ffp.statesindex.org	Indekss ir sagatavots, ņemot vērā riska rādītājus, pamatojoties uz ziņu rakstiem un ziņojumiem.
		Corruption Perception Index http://www.transparency.org/research/cpi/overview	Korupcijas uztveres indekss pa valstīm.
		National Resource Governance Institute https://resourcegovernance.org/	Informācija par valstīm un salīdzinošā analīze par jautājumiem, kas attiecas uz dabas resursu pārvaldību.
CILVĒKTIESĪBAS	Globālie	ANO Drošības padomes rezolūcijas (UNSC) http://www.un.org/en/sc/documents/resolutions	UNSC rezolūcijās tiek sniegts ikgadējs noderīgs apraksts par politisko un drošības situāciju riska valstīs.
		ANO Cilvēktiesību padome http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/HRC/Pages/AboutCouncil.aspx	Vispārēji periodiskie pārskati.
		ANO Augstā komisāra birojs cilvēktiesību jautājumos http://www.ohchr.org/EN/pages/home.aspx	Informācija par cilvēktiesību jautājumiem pa valstīm.
		ANO Attīstības programma – starptautiskie cilvēka attīstības rādītāji – valstu profili http://hdr.undp.org/en/countries	Ikgadējie valstu ziņojumi par valstij raksturīgo cilvēktiesību praksi, globāls tvērums.
		Amnesty International https://www.amnesty.org/en/countries/
		Global Witness https://osha.europa.eu/en
		Human Rights Watch https://www.hrw.org/
		Mines and Communities http://www.minesandcommunities.org/	Ziņu raksti un analīze par raktuvēm pasaulē un to ietekmi, klasificēti pa tēmām, valstīm, uzņēmumiem, izrakteņiem.
IZRAKTEŅU RESURSI UN RAŽOŠANA	Globālie	British Geological Survey https://www.bgs.ac.uk/mineralsuk/statistics/worldStatistics.html	Valstu ziņojumi par starptautisko statistiku izrakteņu jomā un informācija.
		U.S. Geological Survey http://minerals.usgs.gov/minerals/pubs/country/	Valstu ziņojumi par starptautisko statistiku izrakteņu jomā un informācija.
		EU Raw Materials Information System http://rmis.jrc.ec.europa.eu/	Ar izejvielu ražošanu, tirdzniecības plūsmām un politiku saistīta informācija.

Papildus minētajiem brīvi pieejamiem informācijas avotiem gaidāms, ka ESAO sniegs attiecīgu papildu informāciju konfliktu skarto un augsta riska teritoriju identificēšanai (http://www.oecd.org/corporate/mne/mining.htm). Ar humanitārām krīzēm un dabas katastrofām saistītie riski arī var sniegt kontekstuālu informāciju un norādīt teritorijas, kurās var rasties bruņoti konflikti. Šajā saistībā noderīgs avots ir INFORM (projekts, kurā sadarbojas Starpaģentūru pastāvīgā komiteja un Eiropas Komisija; http://www.inform-index.org). Vēl viens noderīgs rīks ir arī Globālo konfliktu riska indekss (Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra izstrādāta brīvi pieejama pierādījumu bāze, kas palīdz pieņemt lēmumus par ilgtermiņa konflikta riskiem; http://conflictrisk.jrc.ec.europa.eu/).

Turklāt, izmantojot COSME programmu, kas daļēji attiecas uz konfliktu skarto un augsta riska teritoriju identificēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/821, Eiropas Komisija nodrošinās atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas cenšas ieviest un īstenot atbildīgas izrakteņu sagādes politiku.

5.   IZRAKTEŅU PIEGĀDES ĶĒDES RISKA NOVĒRTĒJUMS. BRĪDINĀJUMA SIGNĀLI PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PASTIPRINĀŠANAI

5.1.   Brīdinājuma signālu ieviešana un vispārēji apsvērumi

Regulā un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās noteiktais pienācīgas pārbaudes process neaprobežojas vien ar to, ka tiek noteikti un mazināti riski saistībā ar izrakteņu izcelsmi un transportēšanu konfliktu skartās un augsta riska teritorijās. Patiešām, uzņēmumiem ir jāizvērtē un jāsniedz informācija par riskiem atbilstoši ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām saistībā ar izrakteņu tirdzniecību, darbībām ar tiem un eksportu visā augšupējā piegādes ķēdē un par neparastiem apstākļiem.

Tālab ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju papildinājumos ir norādīti tā saucamie brīdinājuma signāli, kas rada vajadzību pastiprināt pienācīgas pārbaudes, tostarp vajadzību vākt papildu informāciju visā uzņēmuma vadības sistēmā; šie brīdinājuma signāli īpaši ir attiecināmi uz turpmāk norādītajām situācijām.

A.

Brīdinājuma signāli attiecībā uz izrakteņu izcelsmes un tranzīta vietām — Ja izrakteņi tiek iegūti konfliktu skartās un augsta riska teritorijās vai tiek transportēti caur tām. — Ja tiek norādīts, ka izrakteņi nāk no valsts, par kuru ir zināms vai ir pamatotas aizdomas, ka uz to tranzītā ir vesti izrakteņi no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām. — Ja tiek norādīts, ka izrakteņi nāk no valsts, kurā ir ierobežoti zināmie izrakteņu resursi vai krājumi, iespējamie resursi vai gaidāmie attiecīgo izrakteņu ražošanas apjomi (t. i., deklarētie izrakteņu apjomi no šīs valsts nesaskan ar zināmajiem izrakteņu resursiem vai gaidāmajiem ražošanas apjomiem). Visos gadījumos, kad ir šādi brīdinājuma signāli, kas saistīti ar atrašanās vietu, jo īpaši gadījumos, kad ir vāja pārvaldība vai tās vispār nav, risks palielinās, ja ir vāji ieviesti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumi, pretkorupcijas likumi, muitas kontrole un citi attiecīgie valsts pārvaldes īstenoti pārraudzības likumi, ja darbojas neformālas banku sistēmas un ja tiek plaši lietota skaidra nauda.

B.

Brīdinājuma signāli attiecībā uz piegādātāju — Ja uzņēmuma piegādātāji vai citi zināmi augšupējā posma uzņēmumi darbojas kādā no iepriekš minētajām izrakteņu izcelsmes vai tranzīta vietām, uz kurām attiecas brīdinājuma signāli, vai ir akcionāri vai tiem ir citas intereses uzņēmumos, kas piegādā izrakteņus no šīm izrakteņu izcelsmes vai tranzīta vietām, uz kurām attiecas brīdinājuma signāli. — Ja ir zināms, ka piegādātājiem vai citiem zināmiem augšupējā posma uzņēmumiem pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir sagādāti izrakteņi no izrakteņu izcelsmes un tranzīta vietām, uz kurām attiecas brīdinājuma signāli. — Attiecībā uz zeltu: ja tiek norādīts, ka zelts ir iegūts no atkārtoti izmantojamiem resursiem/metāllūžņiem vai jauktiem avotiem un ir attīrīts valstī, par kuru zināms vai ir pamatotas aizdomas, ka uz to tranzītā vests zelts no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām.

C.

Brīdinājuma signāli attiecībā uz apstākļiem — Ja ar uzņēmuma vadības sistēmas starpniecību tiek iegūta informācija, kas liecina par novirzēm vai neparastiem apstākļiem un kas raisa pamatotas aizdomas, ka izrakteņi var veicināt konfliktu vai nopietnus pārkāpumus saistībā ar to ieguvi, transportēšanu vai tirdzniecību.

5.2.   Noteiktu brīdinājuma signālu identificēšana un attiecīgas pienācīgas pārbaudes nodrošināšana

Kad uzņēmuma riska novērtēšanas ietvaros ir identificēti 5.1. punktā minētie brīdinājuma signāli, uzņēmumiem būtu padziļināti jāpārskata visu šo brīdinājuma signālu konteksts, ar uzņēmuma vadības sistēmas starpniecību apkopojot papildu informāciju un nodrošinot, ka attiecīgie riski ir pienācīgi ņemti vērā.

Kā norādīts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās, pienācīga pārbaude ir risku izvērtējoša un progresīva pieeja, saskaņā ar kuru uzņēmumiem ir jāievieš pienācīgas vadības sistēmas un procesi, jāvāc faktiska informācija par apstākļiem visā piegādes ķēdē un jāidentificē riski, kas var likt uzņēmumiem veikt pastiprinātas pienācīgas pārbaudes.

Turpmāk sniegtās vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu uzņēmumiem iegūt būtisku informāciju par situācijām, kas raisa brīdinājuma signālus, un atbilstīgi pielāgotu to pienācīgas pārbaudes. Jānorāda, ka sniegtie informācijas avoti ir atjaunināti ar atšķirīgu regularitāti un var nebūt vienmēr pilnīgi pareizi, lai gan ir atbilstīgi. Tāpēc būtu jāizmanto vairāki avoti un attiecīgā gadījumā jāaplūko citi papildu avoti.

A.

Brīdinājuma signāli attiecībā uz izrakteņu izcelsmes un tranzīta vietām — Brīdinājuma signāls: izrakteņi tiek iegūti konfliktu skartās un augsta riska teritorijās vai tiek transportēti caur tām. Pastiprināta pienācīga pārbaude tiek ierosināta, ja izrakteņi tiek iegūti konfliktu skartās un augsta riska teritorijās vai ir transportēti caur tām. Šādu teritoriju identificēšana ir apspriesta šo vadlīniju 4. iedaļā. — Brīdinājuma signāls: tiek norādīts, ka izrakteņi nāk no valsts, par kuru ir zināms vai ir pamatotas aizdomas, ka uz to tranzītā ir vesti izrakteņi no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām. Uzņēmumiem būtu jānovērtē, kādā mērā ir apsverami turpmāk norādītie jautājumi. — Ir jāpārskata “pārvaldības un citi ar valsti saistīti jautājumi”, lai noteiktu, kādā mērā valstis vai teritorijas kontrolē savas robežas un ir izstrādājušas pienācīgus iekšējos ieviešanas mehānismus, kas nodrošina izrakteņu tirdzniecības ticamu un dokumentētu izsekojamību, lai neitralizētu ar tranzītu saistītos riskus vājas valsts pārvaldības gadījumā. Rādītāji Informācijas avoti (5) — Deklarētajai izcelsmes valstij ir nenoteiktas robežas vai vāji ieviesta preču muita. — ANO Drošības padomes rezolūcijas (sk. 4. iedaļu) — Informācija, ko sniedz vietējās vēstniecības, ES vai citas delegācijas — Pretkorupcijas likumi ir vāji ieviesti un ir ziņoti gadījumi par korupciju izrakteņu ieguvē un tirdzniecībā. — Nav izstrādāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vai banku uzraudzības likumi vai arī tie nav pienācīgi ieviesti vai tiek vāji īstenoti. — Ekonomika pamatojas galvenokārt uz skaidru naudu, jo īpaši izrakteņu tirdzniecībā. — Finanšu darbību darba grupa (FATF) http://www.fatf-gafi.org/countries/ — Transparency International korupcijas uztveres indekss http://www.transparency.org/research/cpi/overview — Pasaules Bankas globālie pārvaldības rādītāji http://info.worldbank.org/governance/wgi — Global Financial Integrity ziņojumi http://www.gfintegrity.org/ — Sk. šo vadlīniju 4. iedaļas punktu “pārvaldība” — “Tiešā tuvuma, reģionālie un vēsturiskie jautājumi” sniedz informāciju par to, kāda ir varbūtība, ka tiks nepareizi norādīta izcelsme, ievedot kontrabandu no kaimiņvalstīm, no valstīm, ar kurām ir ciešas vēsturiskas saites, vai valstīm, kas sniedz nodokļu stimulus. Rādītāji Informācijas avoti — Deklarētajai izcelsmes valstij ir tiešas robežas ar teritorijām, kurās izrakteņu ražošanā un tirdzniecībā ir iesaistīti nelikumīgi bruņoti grupējumi, sabiedriskās drošības spēki vai kriminālas organizācijas. — Deklarētajai izcelsmes valstij ir ekonomiskas saites ar konfliktu skartajām un augsta riska teritorijām un ar tām saistīto nelikumīgo tirdzniecību ar izrakteņiem. — ANO Drošības padomes rezolūcijas — Vietējās vēstniecības, ES delegācijas — Sk. šo vadlīniju 4. iedaļas punktu “konflikts” — Izcelsmes valsts nodokļu politika rada stimulus ievest izrakteņus kontrabandas ceļā tranzītvalstīs, kur izrakteņu eksports netiek aplikts ar nodokļiem vai nodokļiem ir daudz zemākas likmes. — ESAO datubāze, kurā iekļauti izejvielu eksporta ierobežojumi http://www.oecd.org/tad/benefitlib/export-restrictions-raw-materials.htm — Brīdinājuma signāls: tiek norādīts, ka izrakteņi nāk no valsts, kurā ir ierobežoti zināmie resursi/krājumi vai gaidāmie ražošanas apjomi. Turpmāk sniegtajā pārbaudes punktu tabulā ir sniegti “jautājumi, kas attiecas uz izrakteņiem un piegādes ķēdēm”. Veicot pienācīgas pārbaudes pasākumus, uzņēmumiem būtu īpaši jāpārliecinās, vai norādītajā izcelsmes valstī vispār ir zināmi attiecīgā izrakteņa ģeoloģiskie resursi vai gaidāmie ražošanas apjomi. Uzņēmumiem būtu arī pamatoti jānovērtē, vai deklarētajai izcelsmei ir jēgpilna nozīme no ekonomiskā viedokļa, piemēram, vai tuvumā ir pievilcīgi tirgi. Rādītāji Informācijas avoti — Deklarētajai izcelsmes valstij ir ierobežoti zināmi izrakteņa resursi vai krājumi, iespējami resursi vai gaidāmie ražošanas apjomi, kā arī konkrētās izrakteņu īpatnības. — Deklarētajā izcelsmes valstī ir liela neformāla vai amatnieciska un maza mēroga ieguves rūpniecības nozare, kurā parasti ir augstāki saistītie riski. — British Geological Survey: https://www.bgs.ac.uk/mineralsuk/statistics/worldStatistics.html — USGS U.S. Geological Survey: http://minerals.usgs.gov/minerals/pubs/country/ — ES dalībvalstu nacionālie ģeoloģiskie dienesti — Iespējamās izcelsmes valsts ģeoloģiskais dienests

B.

Brīdinājuma signāli attiecībā uz piegādātāju — Brīdinājuma signāls: ja uzņēmuma piegādātāji vai citi zināmi augšupējā posma uzņēmumi darbojas kādā no iepriekš minētajām izrakteņu izcelsmes vai tranzīta vietām, uz kurām attiecas brīdinājuma signāli, vai ir akcionāri vai tiem ir citas intereses uzņēmumos, kas piegādā izrakteņus no šīm izrakteņu izcelsmes vai tranzīta vietām, uz kurām attiecas iepriekš minētie brīdinājuma signāli, un ja ir zināms, ka uzņēmuma piegādātājiem vai citiem zināmiem augšupējā posma uzņēmumiem pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir sagādāti izrakteņi no izrakteņu izcelsmes un tranzīta vietām, uz kurām attiecas brīdinājuma signāli. Šo ar piegādātāju saistītu informāciju galvenokārt iegūst no datiem, ko uzņēmumi ir apkopojuši, īstenojot savu pienācīgas pārbaudes sistēmu. Tiklīdz ir zināma uzņēmuma piegādātāja vai cita zināmā augšupējā posma uzņēmuma identitāte, uzņēmumiem būtu jāveic turpmāk norādītās darbības, lai pārliecinātos, vai piegādātājs darbojas vietā, uz kuru attiecas brīdinājuma signāls: — internetā jāpārlūko vispārīga informācija par minēto piegādātāju / augšupējā posma uzņēmumu, tostarp valsts pārvaldes iestāžu un starptautisko organizāciju ziņojumi (jo īpaši ANO Ekspertu grupas ziņojumi), un plašāk starptautisko un vietējo plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumi; — jāpārbauda uzņēmumu tīmekļa vietnes un pieejamie pienācīgas pārbaudes ziņojumi (piemēram, ziņojumi, kas iesniegti ASV Drošības apmaiņas komisijai); — jāpārbauda kausēšanas/attīrīšanas uzņēmumu pienācīgas pārbaudes shēmu saraksti un Eiropas Komisijas sagatavotais pasaules atbildīgo kausēšanas/attīrīšanas uzņēmumu saraksts, tiklīdz tas būs pieejams; — jāpārlūko valstu komercreģistri, kuros var atrast norādes par galvenās mītnes atrašanās vietu un iespējamām filiālēm, kas veic darbību. Uzņēmumi varētu arī pārbaudīt faktisko īpašumtiesību reģistrus, ja tādi ir pieejami, kā arī valsts Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) ziņojumus (kuros ietverts aizvien lielāks daudzums informācijas par ieguves rūpniecībā iesaistīto uzņēmumu faktiskajām īpašumtiesībām).

C.

Brīdinājuma signāli attiecībā uz apstākļiem — Brīdinājuma signāls: ja ar uzņēmuma vadības sistēmas starpniecību tiek iegūta informācija, kas liecina par novirzēm vai neparastiem apstākļiem un kas raisa pamatotas aizdomas, ka izrakteņi var veicināt konfliktu vai nopietnus pārkāpumus saistībā ar to ieguvi, transportēšanu vai tirdzniecību. Uzņēmumi gandrīz visu ar darbību saistīto informāciju iegūst, apkopojot datus ar ieviestās pienācīgas pārbaudes sistēmas starpniecību. Novirzes / neparasti apstākļi var būt ļoti dažādi. ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju papildinājumā attiecībā uz zeltu ir sniegts šāds piemērs: ja valstī juvelierizstrādājumu nolietojums parasti ir 14k (58 %), tad apšaubāms ir piedāvājums, kurā apgalvots, ka ir pieejami otrreizēji pārstrādāti juvelierizstrādājumi, kuru sastāvā ir 90 % zelta. Cita situācija ir, piemēram, gadījums, kad augšupējā posma piegādātājs (piemēram, vietējais eksportētājs) neizskaidrojamā veidā īsā laika posmā spēj palielināt eksportētā materiāla apjomus un vienlaikus pienāk ziņas par regulārām izrakteņa resursu zādzībām reģionā, no kura pēc Eiropas importētāja pamatotiem uzskatiem šis piegādātājs gādā šo materiālu. Citi “neparasti apstākļi” konkrēti attiecībā uz zeltu (un citiem dārgmetāliem) ir norādīti 111. punktā Finanšu darbību darba grupas izstrādātajā dokumentā Risk-based guidance for dealers in precious metals and stones (Riska pieejas vadlīnijas dārgmetālu un dārgakmeņu dīleriem) (6), kā arī Kanādas Finanšu darījumu un ziņojumu analīzes centra ziņojumā Risk-based approach workbook for Dealers in Precious Metals and Stones (Riska pieejas darbgrāmata dārgmetālu un dārgakmeņu dīleriem) (7), piemēram: — iepriekš nezināms klients pieprasa, lai attīrīšanas uzņēmums zeltu pārvērstu stieņos, — muitas deklarācijās nepareizi klasificēta zelta tīrība, svars, izcelsme un vērtība, — zeltu ražo un laiž tirdzniecībā nelicencētas personas un uzņēmumi, — dārgmetālu fizikālās īpašības neatbilst nozares standartiem.

---

(1)  Regulas (ES) 2017/821 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka “Savienības importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izrakteņus vai metālus deklarē laišanai brīvā apgrozībā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.), 201. panta 1. punkta izpratnē, vai ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras vārdā šāda deklarācija tiek sniegta, kā norādīts datu elementos 3/15 un 3/16 Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.), B pielikumā.

(2)  ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām (Otrais izdevums, ESAO 2013) ir pamatregulējums, kas jāievēro, lai pienācīgi pārbaudītu piegādes ķēdes saskaņā ar Regulu (ES) 2017/821.

(3)  Riskus, kas noteikti ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumā, tostarp riskus, kas uzskatāmi par vadlīniju papildinājumos noteiktajiem brīdinājuma signāliem.

(4)  Cilvēktiesību definīcija ir sniegta Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā; https://www.echr.coe.int/Documents/Convention_ENG.pdf.

(5)  Informācija attiecīgā gadījumā būtu regulāri jāatjaunina.

(6)  http://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/reports/RBA%20for%20Dealers%20in%20Precious%20Metal%20and%20Stones.pdf

(7)  http://www.fintrac-canafe.gc.ca/guidance-directives/compliance-conformite/rba/rba-dpms-eng.asp