(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Apvienotā Karaliste nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(2)

2018. gada ziņojums par Apvienoto Karalisti tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Apvienotā Karaliste īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (3), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Apvienotās Karalistes progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības. Ja vien ratificētajā izstāšanās līgumā nebūs noteikts cits datums vai Eiropadome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu un, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems, ka Līgumi vairs nav saistoši, sākot no vēlāka datuma, visi Savienības primārie un sekundārie tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nebūs saistoši no 2019. gada 30. marta plkst. 00.00 (pēc Centrāleiropas laika). Pēc tam Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti. Tiek risinātas sarunas, lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanos, tostarp pārejas periodu līdz 2020. gada beigām, kura laikā Apvienotajai Karalistei turpinās piemērot ES tiesību aktus un tie būs spēkā tās iekšienē.

(4)

Apvienotā Karaliste savu 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada konverģences programmu iesniedza 2018. gada 30. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Uz Apvienoto Karalisti pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2017.–2018. gada konverģences programmā paredz, ka nominālais deficīts samazināsies no 2,2 % no IKP 2017.–2018. gadā līdz 1,8 % no IKP 2018.–2019. gadā un līdz 1,7 % no IKP 2019.–2020. gadā. Konverģences programmā nav iekļauts vidēja termiņa budžeta mērķis. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP no 2017.–2018. gada līdz 2019.–2020. gadam kopumā stabilizēsies ap 85,5 %, pirms tā 2021.–2022. gadā samazināsies līdz 84,8 % no IKP. Minēto budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams. Lai gan pasākumi, kas nepieciešami, lai atbalstītu plānotos budžeta deficīta mērķus, kopumā ir sīki precizēti, pieaugošais spiediens uz valdības izdevumiem vairākās jomās apdraud plānotā budžeta deficīta samazinājuma sasniegšanu.

(7)

Padome 2017. gada 11. jūlijā ieteica Apvienotajai Karalistei nodrošināt, lai valdības neto primāro izdevumu (5) nominālā pieauguma temps nepārsniegtu 1,8 % 2018. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP. Tajā pašā laikā Padome norādīja, ka būtu jāapsver tādas fiskālās nostājas panākšana, kas sekmē gan pašreizējās atlabšanas stiprināšanu, gan Apvienotās Karalistes publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanu. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2018.–2019. gadā būs neliela novirze no preventīvās daļas prasībām.

(8)

2019.–2020. gadā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes vispārējās valdības parāda attiecību, kas pārsniedz 60 % no IKP, un prognozēto izlaides starpību 0,4 % apmērā, valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma tempam nevajadzētu pārsniegt 1,6 % atbilstoši strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP, kas izriet no kopīgi pieņemtās prasību korekcijas matricas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tiek prognozēts, ka Apvienotā Karaliste nemainīgas politikas apstākļos 2019.–2020. gadā izpildīs šo prasību. Tiek prognozēts, ka līdz ar atļauto ikgadējo novirzi 0,25 % apmērā Apvienotā Karaliste 2018.–2019. gadā un 2019.–2020. gadā prima facie izpildīs pārejas noteikumu par parādu. Kopumā Padome uzskata, ka Apvienotajai Karalistei jābūt gatavai, sākot no 2018.–2019. gada, veikt turpmākus pasākumus, lai ievērotu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(9)

Ikgadējais mājokļu neto piedāvājums turpina palielināties, pateicoties vairākām valdības iniciatīvām veicināt mājokļu tirgu un ciklisko atveseļošanos. Tomēr tas joprojām krietni atpaliek no pieprasījuma aplēsēm, un Apvienotā Karaliste joprojām saskaras ar būtisku problēmu nodrošināt pietiekamu mājokļu piedāvājumu. Tas ir saistīts ar ļoti stingru un sarežģītu regulējumu par zemes tirgu. Mājokļu trūkums un augstas mājokļu izmaksas ir īpašas problēmas teritorijās, kurās ir augsts un pieaugošs pieprasījums, piemēram, pilsētu centros un ap tiem. Valdība atzīst šo problēmu un ir izvirzījusi vērienīgus mērķus palielināt piedāvājumu turpmākajos gados. Tajā pašā laikā valdība ir atkārtoti apstiprinājusi savu apņemšanos samazināt paplašināšanos ap pilsētu centriem. Ievērojami ir samazinājies jauniešu mājokļu īpašnieku skaits, kas veicina paaudžu nevienlīdzību.

(10)

Darba ražīguma līmenis ir zems un nemainīgs. Lielā ekonomikas daļā vērojami salīdzinoši vāji rezultāti attiecībā uz galvenajiem ražīguma virzītājspēkiem – prasmēm, investīcijām un efektīviem uzņēmējdarbības procesiem. Arī Apvienotās Karalistes autoceļu, dzelzceļa un gaisa transporta tīkli saskaras ar būtisku un arvien pieaugošu kapacitātes spiedienu.

(11)

Lai gan galvenie darba tirgus rādītāji joprojām ir pozitīvi attiecībā uz lielāko daļu parametru, pastāv bažas par dažu darbavietu kvalitāti. Tas ir saistīts ar prasmju attīstības jautājumu, dažiem netipiskiem darba veidiem, ienākumiem, ražīgumu, līdzdalību darba tirgū un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nabadzību. Saistībā ar visiem šiem jautājumiem ir sniegti nozīmīgi politiski paziņojumi un veikti pasākumi. Ārkārtīgi svarīga ir saskaņotība šajās saistītajās politikas jomās. Attiecībā uz prasmēm liels uzsvars līdz šim ir likts uz māceklību un tehniskās izglītības reformām. Pievēršanās abu šo aspektu kvalitātei varētu nodrošināt stabilu multiplikatora efektu gan sabiedrībai, gan ekonomikai. Apvienotā Karaliste ir viena no dalībvalstīm, kuras jau izpilda vairāk nekā divas trešdaļas plānoto kritēriju, kas noteikti saistībā ar Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, un līdz ar to ir iespējama kvalitātes mērķu noteikšana un uzraudzība, piemēram, veicot absolventu gaitu apzināšanu. Mūžizglītības iespēju īstenošanai ir nepieciešami līdzekļi, kas samērojami ar tiem, kas paredzēti māceklībai un jaunajiem T-līmeņiem attiecībā uz skolu beidzējiem, jo īpaši uz tiem, kuri ir “iestrēguši” iesācēju līmeņa darbvietās.

(12)

Lielāka uzmanība jāpievērš arī sociālās aizsardzības un iekļaušanas jautājumiem. Tiek īstenotas bērnu aprūpes reformas, tomēr varētu būt nepieciešams veikt jaunus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz bērniem līdz trīs gadu vecumam. Dažu labklājības reformu un taupības pasākumu ietekme, jo īpaši attiecībā uz strādājošo ģimenēm, vēl nav pilnībā jūtama.

(13)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Apvienotās Karalistes ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada konverģences programmu un 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Apvienotajai Karalistei iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Apvienotajā Karalistē, bet arī to, kādā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(14)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada konverģences programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

2.

3.