(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Slovākija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Padome ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (3) (“eurozonai adresētais ieteikums”) pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)

Ņemot vērā to, ka Slovākija ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā ekonomikas ir savstarpēji cieši saistītas, Slovākijai būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā un laikus īstenots eurozonai adresētais ieteikums, kurš atspoguļots turpmāk sniegtajos ieteikumos, jo īpaši 1. ieteikumā.

(3)

2018. gada ziņojums par Slovākiju tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Slovākija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (4), tika izvērtēti turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Slovākijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)

Slovākija savu 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada stabilitātes programmu iesniedza 2018. gada 25. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Slovākija šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Savā 2018. gada stabilitātes programmā valdība plāno samazināt nominālo deficītu 2018. gadā līdz 0,8 % no IKP un pakāpeniski vēl līdz 0,0 % no IKP 2021. gadā. Ir paredzēts, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP – tiks sasniegts 2020. gadā. Saskaņā ar 2018. gada stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP no 49,3 % 2018. gadā pakāpeniski samazināsies līdz 43,3 % 2021. gadā. Minēto budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams. Tajā pašā laikā tie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai no 2019. gada sekmētu plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, nav pilnībā precizēti. Budžetā ir iekļautas neprecizētas izdevumu kategorijas – budžeta rezerves –, kas veido vērā ņemamu daļu (0,7 % no IKP) un ko var izmantot ad hoc operācijām, un tādējādi samazinās budžeta īstenošanas prognozējamība.

(7)

Padome 2017. gada 11. jūlijā ieteica Slovākijai nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu (6) nominālā pieauguma temps 2018. gadā nepārsniedz 2,9 %, kas atbilst ikgadējai strukturālajai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP. Vienlaikus tika norādīts, ka 2018. gada budžeta plāna projekta izvērtējumā un pēc tam – 2018. gada budžeta rezultātu izvērtējumā – būs pienācīgi jāņem vērā mērķis panākt tādu fiskālo nostāju, kas palīdz gan stiprināt notiekošo atlabšanu, gan nodrošināt publisko finanšu stabilitāti. Pēc izvērtējuma par atlabšanas noturīgumu Slovākijā, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Slovākijas ilgtspējas problēmas, šajā sakarībā nav jāņem vērā nekādi papildu elementi. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2018. gadā būs būtiska novirze no minētā ieteikuma.

(8)

Ņemot vērā Slovākijas prognozēto izlaides starpību, proti, 1,2 % no IKP, valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma tempam 2019. gadā nebūtu jāpārsniedz 4,1 %, kas atbilst strukturālajai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP, kura izriet no kopīgi pieņemtās korekcijas matricas prasībām saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Nemainīgas politikas apstākļos Slovākija riskētu 2019. gadā ievērojami novirzīties no minētās prasības, ņemot vērā novirzi 2018. un 2019. gadā, abus aplūkojot kopā. Kopumā Padome uzskata, ka, sākot ar 2018. gadu, būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(9)

Slovākijas publiskās finanses joprojām saskaras ar riskiem ilgtermiņā. Veselības aprūpes izdevumi joprojām rada risku publisko finanšu stabilitātei ilgtermiņā, jo veselības aprūpes izmaksu lietderības palielināšana Slovākijā joprojām ir problemātisks jautājums. Tiek prognozēts, ka publiskie izdevumi veselības aprūpei ilgtermiņā palielināsies par 1,2 procentpunktiem no IKP, kas pārsniedz vidējo aplēsto palielinājumu Savienībā, proti, 0,9 procentpunktus. Pensiju sistēmā bija vērojami pakāpeniski uzlabojumi attiecībā uz tās ilgtermiņa stabilitāti, un tas notika galvenokārt automātiskas pensionēšanās vecuma palielināšanas dēļ, kas ir samazinājis prognozēto ar novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu ilgtermiņā.

(10)

Lai gan ir veikti daži pasākumi, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, jo īpaši pārskatot cenas un vērtības attiecību izdevumos (Value for Money), joprojām ir ievērojams potenciāls racionalizēt resursu izlietojumu. Attiecībā uz plāniem veikt vērienīgu veselības aprūpes reformu, kas ļautu racionalizēt pakalpojumus, labāk pārvaldīt slimnīcu resursus un padarīt aprūpes sistēmu efektīvāku, nav vērojamas progresa pazīmes. Slimnīcu pakalpojumi joprojām tiek plaši izmantoti, ir augsti hospitalizācijas rādītāji hronisku slimību gadījumā un izrakstīšanas rādītāji, kas pārsniedz Savienības vidējo rādītāju, apvienojumā ar samērā zemo gultasvietu aizpildījuma rādītāju. Lai gan primārās aprūpes nozares stiprināšana varētu atvieglot lielo slogu slimnīcām, sistēmā trūkst vispārējās prakses ārstu, situāciju vēl vairāk pasliktina fakts, ka tie nav ģeogrāfiski vienmērīgi izvietoti. Vispārējās prakses ārstu vecuma struktūra arī raisa bažas par to pieejamību nākotnē. Visbeidzot, vairāki noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, piemēram, pilnībā ieviest diagnostikas grupu sistēmu maksājumiem un faktiski sākt e-veselības sistēmas darbību, joprojām ir tikai izstrādes posmā. Visticamāk, tie arī turpmāk kavēsies, un to īstenošanā būs problēmas.

(11)

Ātrās ekonomikas izaugsmes rezultātā palielinās fiskālie ieņēmumi, un tiek īstenoti centieni uzlabot nodokļu saistību izpildi un novērst Slovākijas lielo pievienotās vērtības nodokļa iztrūkumu. Tika palielināti fiskālie stimuli, kas veicina pētniecību un izstrādi, taču īpašuma nodokļi joprojām ir vājš ieņēmumu avots. Pašreiz īstenotā programma izdevumu pārskatīšanai visās publisko izdevumu jomās ir izrādījusies efektīvs un stingrs rīks izmaksu lietderības uzlabošanai valdības izdevumu jomā.

(12)

Turpinās pozitīvas tendences darba tirgū, ko raksturo pieaugošā nodarbinātība un vēsturiski zems bezdarba līmenis. Tomēr ilgstoša bezdarba rādītājs joprojām ir viens no augstākajiem Savienībā un ietekmē jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, mazkvalificētus darba ņēmējus, jauniešus un atstumtos romus. Tā kā uzlabojas darba tirgus apstākļi, dažās ekonomikas nozarēs ir radies kvalificēta darbaspēka trūkums. Reģionālās atšķirības darba tirgū ir ļoti izteiktas, un lielāks bezdarbs ir vērojams Slovākijas austrumdaļā, bet darbaspēka trūkums – valsts rietumdaļā. Slovākija ir sākusi īstenot rīcības plānu ilgstošo bezdarbnieku integrācijai darba tirgū, kuru atbalsta arī no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Plāna ietvaros jo īpaši tiek ieviesti individualizēti pakalpojumi, sociālās konsultācijas un jauna pamatprofilēšanas sistēma. Tomēr plāna īstenošana vēl nav vainagojusies ar būtiskiem strukturāliem uzlabojumiem. Sadarbībā ar privātajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām nolūkā mazināt izskatāmo lietu skaitu valsts nodarbinātības dienestos joprojām ir trūkumi, bet individualizētas konsultācijas vēl ir tikai sākumposmā. Turklāt nepabeigtā ilgstošo bezdarbnieku kategorizācija vēl pilnībā nedarbojas kā rīks vēlākiem pasākumiem, kas paredzēti iesaistei darba tirgū. Apmācību un pārkvalifikācijas programmas ir stiprinātas, taču joprojām nav pietiekamas un tikai ierobežotā mērā vērstas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām. Turklāt pieaugušo līdzdalība izglītībā joprojām ir ļoti zemā līmenī, un otrās iespējas izglītība nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām nav pietiekami attīstīta. Atbilstības kritēriji bezdarbnieka pabalsta saņemšanai ir stingri, bet pabalsta saņemšanas ilgums – īss. Tādējādi tikai neliela daļa īstermiņa bezdarbnieku saņem bezdarbnieka pabalstu.

(13)

Dzimumu nodarbinātības atšķirība un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir krietni lielāka par Savienības vidējo rādītāju. Reproduktīvā vecuma sieviešu zemais nodarbinātības līmenis ir saistīts ar to, ka vīrieši reti izmanto ilgu vecāku atvaļinājumu, turklāt elastīga darbalaika režīma izmantojums ir neliels un bērnu aprūpes iestāžu pieejamība cenas ziņā un piekļuve tām ir ierobežota. Jo īpaši bērnu aprūpē uzņemto tādu bērnu īpatsvars, kas ir jaunāki par trim gadiem, ir ārkārtīgi mazs.

(14)

Izglītības sistēma nepietiekamā mērā veicina Slovākijas sociālekonomisko attīstību, un finansējums nav pietiekams visos līmeņos. Izglītības rezultātu kvalitāte, romu līdzdalība iekļaujošā vispārējā izglītībā un skolēnu no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgākas vides integrācija izglītībā un apmācībā ir steidzami risināmas problēmas. Izglītības rezultāti un pamatprasmju līmenis joprojām ir vājš salīdzinājumā ar starptautiskajiem standartiem, un lielā mērā tas ir atkarīgs no skolēnu sociālekonomiskās vides. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmenis ir zems, taču tas palielinās, un šis rādītājs dažādos reģionos ir ļoti atšķirīgs. Neraugoties uz plāniem līdz 2020. gadam ik gadu par 6 % palielināt skolotāju algas, skolotāja profesija joprojām nav pievilcīga, daļēji arī tādēļ, ka sākotnējā apmācība un profesionālās attīstības iespējas ir ierobežotas. To pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir romu skolēnu līdzdalība iekļaujošā vispārējā izglītībā, ir ļoti vāja, jo finansiālais atbalsts un uzraudzība nav adekvāta un skolotāju apmācība starpkultūru jautājumos nav pietiekama.

(15)

Valsts pārvaldi joprojām apgrūtina neefektivitāte un šķēršļi, ko rada vājā sadarbība starp ministrijām un civildienesta vājā politiskā neitralitāte. Civildienesta likuma īstenošana lēnām ir sākusies, bet tās ietekme uz cilvēkresursu pārvaldības uzlabošanu vēl nav jūtama. Attiecībā uz Savienības fondu pārvaldību administratīvās spējas un efektivitāte joprojām ir ierobežota un kadru mainība ir liela, kas daļēji ir saistīts ar politisko ciklu. Taču tas tiek risināts, stiprinot koordinējošo lomu, kas piešķirta Premjerministra vietnieka birojam, kuram būtu jāstabilizē īstenojošo organizāciju nepārtrauktība un institucionālās zināšanas.

(16)

ESI fondiem ir būtiska nozīme galveno problēmu risināšanā nolūkā veicināt konkurētspēju, izaugsmi un darbvietas Slovākijā. Slovākija 2017. gadā zaudēja finansējumu pētniecībai un inovācijai 26 miljonu EUR apmērā galvenokārt tādēļ, ka bija problēmas atlases kritēriju piemērošanā un vērtētāju atlasē, kā to apstiprināja veiktās pārbaudes. Ja netiks veikti piemēroti pasākumi, lai paātrinātu īstenošanu, ir liels risks, ka tiks zaudēta arī pārējā finanšu piešķīruma daļa. Projektu atlases rādītājs pašlaik ir pārsniedzis pusi no kopējā piešķīruma pašreizējā plānošanas periodā, taču praktiskās īstenošanas rezultātā saņēmējiem ir veikti maksājumi tikai 11 % apmērā no piešķīruma.

(17)

Zemā valsts pārvaldes efektivitāte atspoguļojas arī citās nozarēs, tostarp enerģētikas un vides nozarē. Reciklēšanas rādītāji ir zemi, un arī gaisa kvalitāte joprojām ir samērā zema. Arvien lielāka problēma ir ilgtspējīga meža apsaimniekošana. Enerģētikas nozarei kaitē pārmērīgs regulējums, un enerģētikas politika nav pilnībā atbilstoša Savienības mērķiem klimata un enerģētikas jomā.

(18)

Slovākija ir veikusi svarīgus pasākumus ceļā uz to, lai panāktu labi funkcionējošu publiskā iepirkuma sistēmu. Ir īstenoti centieni, lai ieviestu kvalitātīvus piešķiršanas kritērijus. Līdz 2018. gada oktobrim vajadzētu būt ieviestiem obligātiem elektroniskiem rīkiem publiskā iepirkuma procedūru veikšanai. Ir veiktas visaptverošas iepriekšējas pārbaudes attiecībā uz visiem projektiem, ko finansē no ESI fondiem, lai arī tās efektivitātes ziņā nebija optimālas. Taču vēl nav panākti apmierinoši rezultāti tādās jomās kā iekšējā kontrole, pārredzamība, digitalizācija, profesionalizācija, stratēģisks un vides ziņā ilgtspējīgs publiskais iepirkums. Tas atspoguļojas Slovākijas rādītājos attiecībā uz konkurenci ierobežojošu praksi, kas joprojām ir nedaudz virs Savienības vidējā rādītāja, neraugoties uz to, ka ir panākti nelieli uzlabojumi. Turklāt pazīmes, ka ir apņemšanās apkarot korupciju, joprojām ir vājas. Vairāk nekā puse uzņēmumu uzskata, ka valsts iestāžu veikto publisko iepirkumu jomā korupcija ir plaši izplatīta.

(19)

Korupcija, sarežģītas administratīvās procedūras, pārmērīgais un strauji mainīgais uzņēmējdarbības regulējums un bažas par vairāku regulatīvo struktūru pārvaldību smagi ietekmē Slovākijas uzņēmējdarbības vides kvalitāti. Lai gan Slovākija starptautiskā reitingā ir pavirzījusies nedaudz uz leju, tā ir noteikusi vairākus pasākumus uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošanai un investīciju veicināšanai. Slovākija ir arī stiprinājusi savu regulējuma ietekmes novērtējuma satvaru, pēdējos gados paplašinot tā piemērošanas jomu. Visbeidzot, nesen ir pieņemta jauna stratēģija labāka regulējuma panākšanai – RIA 2020 (Regulatory Impact Assessment – regulējuma ietekmes novērtējums). Uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē joprojām ir lieli regulatīvi šķēršļi, un ierobežojumu līmenis arhitektiem, inženieriem, nodokļu konsultantiem, juristiem, patentu aģentiem, nekustamā īpašuma aģentiem un tūristu gidiem ir augstāks nekā vidēji Savienībā. Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumā par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem ir sniegti ieteikumi šo regulatīvo šķēršļu novēršanai. Taču Slovākija nav ziņojusi par progresu minēto ierobežojumu novēršanā.

(20)

Kopumā nav panākts progress korupcijas pakarošanas pastiprināšanā. Korupcijas līmenis joprojām tiek uztverts kā augsts, un saukšana pie atbildības par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem ir vēl vairāk mazinājusies. Tiek uztverts, ka korupcija ir vēl vairāk pasliktinājusies pēc pētnieciskā žurnālista slepkavības un viņa konstatējumiem par daudzajiem augsta līmeņa korupcijas gadījumiem. To gadījumu īpatsvars, kad pie atbildības ir sauktas personas par augsta līmeņa korupciju, ir ārkārtīgi mazs. Nav novērsts policijas un prokuroru pārskatatbildības trūkums, un tas kavē cīņu pret korupciju un sensitīvu korupcijas gadījumu izmeklēšanu.

(21)

Tiesu sistēmas efektivitātes, tostarp neatkarības, uzlabošana Slovākijā joprojām ir problēma, neraugoties uz to, ka produktivitāte ir nedaudz uzlabojusies. Joprojām pastāv bažas par tiesu varas neatkarību, tostarp par tiesnešu iecelšanas procesu visos tiesu varas līmeņos.

(22)

Lai gan inovāciju veicināšana var izraisīt konkurences uzlabošanos un sekmēt pāreju uz zināšanu ekonomiku, Slovākijas inovācijas spējas joprojām ir mērenas, un pētniecības un izstrādes uzņēmumos intensitāte ir ļoti zema (0,40 % no IKP 2016. gadā). Lai gan Slovākijā ir liela vidējo/augsto tehnoloģiju ražošanas nozare, dominējošie starptautiskie uzņēmumi līdz šim ir izrādījuši tikai nelielu interesi par pētniecības un izstrādes darbību veikšanu, un tādu mazo un vidējo uzņēmumu procentuālā daļa, kas veic iekšēju inovāciju, Slovākijā 2016. gadā bija daudz mazāka (13,9 %) nekā Savienībā kopumā (28,8 %).

(23)

ESI fondu izmantošanas rezultātā no 2009. līdz 2015. gadam strauji palielinājās publiskās investīcijas pētniecībā un inovācijās. Slovākijas pētniecības vides nepilnību dēļ šo investīciju potenciāls nav ticis izmantots pilnībā. Neraugoties uz Premjerministra vietnieka biroja pastiprināto lomu pētniecības, izstrādes un inovāciju koordinēšanā, politikas vispārējā pārvaldība šajā jomā ir vāja. Sistēmas sadrumstalotības un vājā pārvaldības regulējuma dēļ, kurā atbildība ir sadalīta starp vairākām ministrijām un bieži vien tiek slikti koordinētām īstenošanas aģentūrām, reformas tiek regulāri atliktas. Pasākumi zināšanu pārneses veicināšanai, pētniecības spēju rūpniecībā stiprināšanai un sadarbības starp uzņēmumiem un akadēmisko vidi uzlabošanai virzās uz priekšu lēnām.

(24)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Slovākijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu, 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Slovākijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Slovākijā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(25)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (7) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā turpmāk,

1.

2.

3.