(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Austrija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (2) (“eurozonai adresētais ieteikums”) Padome pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)

Ņemot vērā to, ka Austrija ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā ekonomikas ir savstarpēji cieši saistītas, Austrijai būtu jānodrošina, lai pilnībā un laikus tiktu īstenots eurozonai adresētais ieteikums, kurš atspoguļots turpmāk sniegtajā 1. un 2. ieteikumā.

(3)

2018. gada ziņojums par Austriju tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Austrija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (3), tika izvērtēti turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Austrijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)

Austrija savu 2018. gada valsts reformu programmu iesniedza 2018. gada 25. aprīlī un 2018. gada stabilitātes programmu – 2018. gada 21. martā. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Uz Austriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu. Valdība savā 2018. gada stabilitātes programmā paredz nominālās bilances uzlabojumu no deficīta, kas bija 0,7 % no IKP 2017. gadā, līdz pārpalikumam 0,4 % no IKP 2022. gadā. Paredzēts, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP, sākot no 2017. gada – tiks sasniegts 2019. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP no 78,1 % 2017. gadā pakāpeniski samazināsies līdz 62,2 % 2022. gadā. Makroekonomikas scenārijs, kas ir minēto budžeta prognožu pamatā, ir labvēlīgs attiecībā uz 2018. gadu un ticams attiecībā uz turpmākajiem gadiem. Galvenie riski, kas saistīti ar vidēja termiņa budžeta plānošanu, ir diskrecionārie politikas pasākumi, kas paredzēti no 2020. gada, piemēram, paziņotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, kuras neto ietekme uz budžetu vēl nav pilnībā precizēta.

(7)

Stabilitātes programmā ir norādīts, ka budžetu ievērojami ietekmē ārkārtējais bēgļu pieplūdums un ar drošību saistītie pasākumi, un ir sniegti atbilstoši pierādījumi šo budžeta papildu izmaksu tvērumam un veidam. Saskaņā ar Komisijas datiem 2017. gadā attiecināmie papildu izdevumi saistībā ar ārkārtējo bēgļu pieplūdumu sasniedza 0,03 % no IKP, savukārt saistībā ar drošības pasākumiem neradās nekādas papildu izmaksas. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā paredzētie noteikumi ļauj segt šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī terorisma draudu nopietnība ir neierasti apstākļi, to ietekme uz Austrijas publiskajām finansēm ir ievērojama, un netiktu apdraudēta finanšu stabilitāte, ja tiktu pieļauta pagaidu novirze no korekcijas gaitas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Tādējādi nepieciešamās korekcijas 2017. gada vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir samazinātas, lai ņemtu vērā papildu izmaksas saistībā ar bēgļiem.

(8)

Padome 2017. gada 11. jūlijā ieteica Austrijai nodrošināt, lai novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa 2018. gadā attiektos vienīgi uz pielaidi, kas piešķirta saistībā ar ārkārtējā bēgļu pieplūduma un ar drošību saistīto pasākumu ietekmi uz budžetu. Tas saskan ar valdības neto primāro izdevumu maksimālā nominālā pieauguma tempu, proti, 3,3 % 2018. gadā, kas atbilst atļautajam strukturālās bilances pasliktinājumam 0,2 % apmērā no IKP. Ņemot vērā piešķirtās pielaides, Komisijas 2018. gada pavasara prognozē ir norādīts uz risku, ka 2018. gadā, kā arī 2017. un 2018. gadā, kopā ņemot, Austrija varētu nedaudz novirzīties no minētās prasības.

(9)

2019. gadā Austrijai vajadzētu sasniegt savu vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaidi, kas saistīta ar neierastajiem apstākļiem, par kuriem atļauta pagaidu novirze. Tas atbilst valdības neto primāro izdevumu maksimālā nominālā pieauguma tempam, proti, 2,9 % apmērā, kas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam 0,3 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, nemainīgas politikas apstākļos Austrija riskētu 2019. gadā ievērojami novirzīties no šīs prasības, ņemot vērā novirzi 2018. un 2019. gadā, abus aplūkojot kopā. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka Austrija 2019. gadā atpaliks no sava vidēja termiņa mērķa par 0,1 % no IKP. Turklāt prognozēts, ka Austrija 2018. un 2019. gadā ievēros noteikumu par parādu. Kopumā Padome uzskata, ka Austrijai jābūt gatavai veikt turpmākus pasākumus, lai 2018. gadā nodrošinātu atbilstību šim noteikumam, un ka 2019. gadā būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(10)

Saskaņā ar 2018. gada ziņojumu par sabiedrības novecošanu paredzētais pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izdevumu pieaugums liecina par vidēju risku fiskālajai stabilitātei vidējā termiņā un ilgtermiņā. Austrijas publiskie izdevumi pensijām pārsniedz ES vidējo rādītāju (13,8 % salīdzinājumā ar 11,2 % no IKP 2016. gadā), un ir sagaidāms, ka līdz 2070. gadam tie pieaugs vēl vairāk (0,5 % salīdzinājumā ar –0,2 % no IKP). Nesenās reformas ir sekmīgi devušas stimulus doties pensijā vēlāk. Tomēr, ja netiek palielināts likumā noteiktais pensionēšanās vecums, turpmāka tiesību uzkrāšana pabalsta saņemšanai pagarināta darba mūža laikā neuzlabo ilgtermiņa stabilitāti. Likumā noteiktais sieviešu pensionēšanās vecums, proti, 60 gadi, ir viens no zemākajiem Savienībā. Likumā noteiktais sieviešu pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski pielāgots tikai no 2024. gada un panāks saskaņošanu ar vīriešu pensionēšanās vecumu tikai no 2033. gada. Kopumā likumā noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšana un priekšlaicīgas pensionēšanās ierobežošana nodrošinātu pensiju ilgtspēju sabiedrības novecošanas kontekstā.

(11)

Sabiedrības veselības aprūpes izdevumi pārsniedz Savienības vidējo rādītāju (7 % salīdzinājumā ar 6,8 % no IKP 2016. gadā), un paredzams, ka to pieaugums būs lielāks nekā vidēji Savienībā (1,3 % salīdzinājumā ar 0,9 % no IKP), kā rezultātā sabiedrības veselības aprūpes izdevumi līdz 2070. gadam palielinātos līdz 8,3 % no IKP. Tiek prognozēts, ka ilgtermiņa aprūpes izdevumi līdz 2070. gadam divkāršosies – no 1,9 % līdz 3,8 % no IKP. Ar 2017. gada Finanšu izlīdzināšanas likumu ieviešot izdevumu maksimālo apjomu, veicot reformu, ar ko pastiprina primāro veselības aprūpi, un mazinot atkarību no slimnīcu nozares, Austrija ir sākusi risināt ilgtspējas problēmu. Joprojām lielais veselības apdrošināšanas aģentūru skaits liecina par iespēju turpmāk ietaupīt pārvaldības un administratīvās izmaksas. Turklāt efektīvāks publiskais iepirkums (piemēram, Savienības mēroga konkursi, ar cenu nesaistītu kritēriju izmantošana līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un piedāvājumu apkopošana pāri reģioniem) palīdzētu uzlabot kvalitāti un izmaksu efektivitāti. Ilgtermiņa aprūpes jomā ir sagaidāms, ka nesenie politikas pasākumi, piemēram, lēmums atteikties no iedzīvotāju privāto līdzekļu izmantošanas stacionārās ilgtermiņa aprūpes finansēšanai, palielinās, nevis ierobežos, izdevumus.

(12)

2017. gada Finanšu izlīdzināšanas likums ir palīdzējis racionalizēt fiskālās attiecības starp dažādiem valdības līmeņiem, uzsākot uz uzdevumiem vērstu finansēšu, vienkāršojot starpvaldību pārvedumu sadali un federālajām zemēm piešķirot pašām savu ieņēmumu avotu. Tomēr, neraugoties, uz šiem reformu centieniem, fiskālā sistēma joprojām nav pārskatāma un joprojām pastāv būtiska neatbilsme starp atbildības sfērām, kas rada izdevumus un kas rada ienākumus, tādējādi vāji stimulējot efektivitātes uzlabošanu līmenī, kas ir pakārtots federālajam.

(13)

Neraugoties uz 2016. gada nodokļu reformu, nodokļu slogs darbaspēkam joprojām ir liels, un paredzams, ka laika gaitā tas pakāpeniski palielināsies, ja nodokļu kategorijas netiks indeksētas atbilstoši inflācijai. Iedzīvotāji, kuriem ir augsti ienākumi, guva salīdzinoši lielu labumu no šīs reformas salīdzinājumā ar tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zemi un kuriem nodokļu slogs joprojām ir augsts. Turklāt nodokļu reforma lielākas priekšrocības sniedza vīriešiem nekā sievietēm. Šķiet, ka ieņēmumu avoti, kas tiek uzskatīti par izaugsmei mazāk kaitējošiem, piemēram, regulāri īpašuma nodokļi, netiek pietiekami izmantoti galvenokārt tādēļ, ka nodokļa bāze ir lielā mērā novecojusi. Ieņēmumi no regulāriem īpašuma nodokļiem Austrijā ir mazi un veido 0,2 % no IKP salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju – 1,6 % no IKP 2016. gadā. Nodokļu sloga novirzīšana no darbaspēka uz mazāk kaitējošiem ieņēmumu avotiem varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu.

(14)

Darba tirgus sniegums ir labs, tomēr joprojām pastāv problēmas attiecībā uz konkrētām grupām (piemēram, sievietēm un migrantu izcelsmes personām). Neraugoties uz kopumā augsto sieviešu nodarbinātības līmeni, darba tirgus rezultāti attiecībā uz pilna laika nodarbinātību joprojām ir diezgan vāji. Nepilna laika nodarbinātības līmenis sievietēm (20–64 gadu vecumā), kurš 2017. gadā bija 47,9 %, joprojām ir viens no augstākajiem Savienībā (Savienības vidējais rādītājs: 31,1 %). Jautājumi saistībā ar piekļuvi oficiālajai bērnu aprūpei, t. sk. īpaši ārpus pilsētu teritorijas, ietekmē šo rezultātu. Lielais nepilnu slodzi strādājošo sieviešu īpatsvars, kas lielā mērā izriet no tā, ka sievietes veic tādus svarīgus neapmaksātus darbus kā bērnu un radinieku aprūpe, un no zemākas izpeļņas stundā, veicina joprojām lielo vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Pēdējais minētais faktors tieši ietekmē sieviešu pensijas tiesību uzkrāšanu, kā rezultātā ir izveidojusies liela pensiju atšķirība.

(15)

Nelabvēlīgā situācijā esošu studentu mācību rezultāti nav uzlabojušies. Joprojām pastāv liela rezultātu atšķirība starp migrantu un citas izcelsmes studentiem. Valsts eksāmens 2016. gadā apliecināja, ka aptuveni ceturtdaļa no 8. līmeņa skolēniem neatbilst vai tikai daļēji atbilst izglītības standartiem vācu valodā. Turklāt nesenie starptautiskie pārbaudes darbi apstiprināja pieaugošu lasītprasmes atšķirību skolēniem no zemākām sociālekonomiskām grupām vai migrantu izcelsmes skolēniem. Salīdzinot Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2012. gada un 2015. gada rezultātus, redzams, ka to skolēnu īpatsvars, kuriem ir vājas sekmes, palielinājās visās trīs galvenajās apsekojamajās jomās, t. i., matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnē. Austrijā dzimušie skolēni pārspēja pirmās paaudzes migrantu izcelsmes skolēnu rezultātus tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs gandrīz 3 skološanās gadiem.

(16)

Lai gan ražīgums Austrijā ir augsts, ražīguma pieaugums pēdējos gados ir bijis pieticīgs, neraugoties uz ievērojamajiem Austrijas centieniem, piemēram, ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un jaunuzņēmumu regulējuma uzlabošanu. Pārējie mehānismi ražīguma pieauguma sekmēšanai ir saistīti ar uzņēmumu digitalizāciju, uzņēmumu izaugsmi un konkurenci pakalpojumu jomā. Austrijā ir ievērojami šķēršļi piekļuvē un ierobežojoši noteikumi par darījumdarbības pakalpojumu sniegšanu un reglamentētajām profesijām. Pie tiem pieder īpašas kapitāla turējuma prasības, plašas rezervētās darbības un starpdisciplināri ierobežojumi. Turpmāki centieni samazināt slogu un plānotā Austrijas Tirdzniecības licences likuma (Gewerbeordnung) izvērtēšana ir nozīmīgi instrumenti šā jautājuma risināšanā.

(17)

Lielāka konkurence pakalpojumu nozarē palīdzētu risināt Austrijas problēmas digitālo tehnoloģiju un darījumdarbības modeļu izplatīšanā, jo īpaši starp mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu digitalizācija ir īpaši svarīga Austrijā, jo tie ir Austrijas ekonomikas stūrakmens. Izšķirošas ir tādas iniciatīvas kā KMU Digital un AT: Net, kā arī digitālā ceļveža īstenošana. Vēl viens jautājums skar uzņēmumu, jo īpaši izteikti inovatīvu uzņēmumu, darbības izvēršanu. Vājā vieta ir finansējums, kas tiek nodrošināts vēlākā posmā, piemēram, kā riska kapitāls un kā izaugsmes uzņēmumiem dota piekļuve publiskajiem kapitāla tirgiem. Straujas izaugsmes uzņēmumiem ir ļoti svarīga nozīme jaunu tehnoloģiju un darījumdarbības modeļu (tostarp digitālo) izplatīšanā un tādējādi ražīguma pieaugumā.

(18)

Komisija saistībā ar 2018. gada Eiropas pusgadu ir veikusi visaptverošu Austrijas ekonomikas politikas analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu, 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Austrijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Austrijā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(19)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā turpmāk,

1.

2.