(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata arī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Latvija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Padome ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (3) (“eurozonai adresētais ieteikums”) pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)

Ņemot vērā to, ka Latvija ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā ekonomikas ir savstarpēji cieši saistītas, Latvijai būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā un laikus īstenots eurozonai adresētais ieteikums, kurš atspoguļots turpmāk sniegtajos ieteikumos, jo īpaši 1. un 2. ieteikumā.

(3)

2018. gada ziņojums par Latviju tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Latvija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (4), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Latvijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)

Latvija savu 2018. gada valsts reformu programmu iesniedza 2018. gada 11. aprīlī un 2018. gada stabilitātes programmu – 2018. gada 16. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Latvija šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Valdība savā 2018. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances pasliktināšanos no deficīta 0,5 % apmērā no IKP 2017. gadā līdz deficītam 0,9 % apmērā no IKP 2018. un 2019. gadā, bet pēc tam šis rādītājs uzlabosies un sasniegs 0,4 % no IKP 2020. un 2021. gadā. Paredzams, ka šī virzība saskanēs ar vidēja termiņa budžeta mērķi – strukturālo deficītu 1 % apmērā no IKP – un atļautajām novirzēm, kuru pamatā ir pensiju reforma un strukturālo reformu klauzula veselības aprūpes nozarei. Tiek lēsts, ka pārrēķinātās (6) strukturālās bilances deficīts palielināsies no – 1,2 % no IKP 2017. gadā līdz – 1,7 % no IKP 2018. gadā, bet pēc tam tas samazināsies līdz – 1,5 % no IKP 2019. gadā. Saskaņā ar 2018. gada stabilitātes programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 40,1 % no IKP 2017. gadā līdz 36 % no IKP 2021. gadā. 2018. gada stabilitātes programmas IKP izaugsmes prognozes šķiet izteikti labvēlīgas attiecībā uz 2018. gadu un ticamas attiecībā uz 2019. gadu, salīdzinot ar Komisijas prognozi. Budžeta stāvokļa riski ir lejupvērsti, kas saistīts ar optimistiskām prognozēm par nodokļu saistību izpildes uzlabošanas pasākumu rezultātiem.

(7)

Padome 2017. gada 11. jūlijā ieteica Latvijai 2018. gadā sasniegt savu vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaides saistībā ar sistēmiskās pensiju reformas un strukturālo reformu īstenošanu, attiecībā uz kurām ir piešķirta pagaidu novirze. Tas atbilst valdības neto primāro izdevumu maksimālajam nominālajam pieauguma tempam (7) 6,0 % apmērā 2018. gadā, kas atbilst strukturālās bilances pieļaujamajam pasliktinājumam 0,3 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2018. gadā būs ievērojama novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa. Tomēr, tā kā 2017. gada rezultāti bija labāki, nekā paredzēts, šāds risks 2018. gadā var būt zemāks. Tajā pašā laikā “ticamības instruments”, kas balstās uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, norāda uz lielu nenoteiktību saistībā ar aplēsi par starpību starp Latvijas potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, kuras pamatā ir vispārpieņemta metodoloģija. Ja tas apstiprināsies, šie faktori tiks ņemti vērā 2019. gada pavasara ex post novērtējumā par 2018. gadu.

(8)

Latvijai 2019. gadā būtu jāsasniedz savs vidēja termiņa budžeta mērķis, ņemot vērā pagaidu pielaidi saistībā ar strukturālās reformas īstenošanu veselības aprūpes nozarē, kas piešķirta 2017.–2019. gadam. Tas atbilst valdības neto primāro izdevumu maksimālajam nominālajam pieauguma tempam 4,3 % apmērā 2019. gadā, kas atbilst prasītajam strukturālās bilances uzlabojumam 0,4 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks būtiskai novirzei no minētās prasības 2019. gadā un 2018. un 2019. gadā, abus aplūkojot kopā. Kopumā Padome uzskata, ka, sākot ar 2018. gadu, būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(9)

Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Bagātāko 20 % mājsaimniecību un nabadzīgāko 20 % mājsaimniecību ienākumu attiecība 2017. gadā bija 6,3, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Savienībā, jo pārdale, izmantojot nodokļu un pabalstu sistēmu, ir mazāka. Ir pārskatīta Latvijas nodokļu sistēma un palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte, tomēr nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zema atalgojuma saņēmējiem joprojām ir salīdzinoši liels un kavē oficiālo nodarbinātību. Nodokļu reforma ir ierobežota attiecībā uz nodokļu novirzīšanu uz avotiem, kas ir mazāk kaitējoši izaugsmei, un attiecībā uz to, lai sasniegu paziņoto politikas mērķi – nodokļu ieņēmumu īpatsvara palielināšanu IKP. Nodokļu ieņēmumu zemais īpatsvars IKP ierobežo resursus ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un sociālajai iekļaušanai. Salīdzinājumā ar citām Savienības valstīm netiek pietiekami izmantots no īpašuma un kapitāla nodokļiem gūstamu ieņēmumu potenciāls. Neskatoties uz nelielu progresu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu saistību izpilde joprojām ir nopietna problēma.

(10)

Sociālās drošības tīkla nepilnības atspoguļo nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars, un tās norāda uz problēmām saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu. Nabadzības līmenis personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem pēdējos gados ir palielinājies un ir viens no augstākajiem Savienībā. 2014. gadā paziņotā minimālo ienākumu līmeņa reforma nav īstenota, kas negatīvi ietekmē nabadzīgākās mājsaimniecības. Sociālās palīdzības pabalstu adekvātums uzlabojās tikai nedaudz, un tas joprojām ir nepietiekams. Minimālā vecuma pensija nav palielināta kopš 2006. gada. To cilvēku īpatsvars, kam patiešām ir nopietnas grūtības ar mājokli, ir viens no augstākajiem Savienībā, un sociālo mājokļu ir maz.

(11)

Nelabvēlīgas demogrāfiskās attīstības un emigrācijas rezultātā sašaurinās darba tirgus. Lai gan nodarbinātības izaugsmi ierobežo darbaspēka piedāvājuma samazināšanās, nodarbinātības iespējas dažādos reģionos un prasmju līmeņos atšķiras. Ir panākts progress saistībā ar profesionālās izglītības un apmācības programmu reformu, kuras mērķis ir izglītību saskaņot ar mūsdienu prasībām attiecībā uz prasmēm. Tomēr ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai pilnībā īstenotu šo reformu un palielinātu līdzdalību gan sākotnējā, gan nepārtrauktajā profesionālajā izglītībā un apmācībā. Ir sākta jaunas pieejas īstenošana attiecībā uz mācīšanos darbvietā, iesaistot sociālos partnerus un uzņēmumus. Tomēr šajā shēmā piedalās neliels skaits apmācāmo personu. Pieaugušo dalība izglītībā ir palielinājusies tikai nedaudz, un bezdarbnieku iesaiste aktīvos darba tirgus pasākumos ir zemāka nekā vairākumā citu dalībvalstu. Tas rada bažas, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni mazkvalificētu darba ņēmēju vidū. Raugoties plašākā kontekstā, sociālo partneru spēju stiprināšana ir svarīga, lai sekmētu viņu līdzdalību.

(12)

Ir veiktas reformas veselības aprūpes sistēmā. Paredzams, ka veselības aprūpes finansējuma palielinājums ļaus novērst dažus piekļuves ierobežojumus, kas saistīti ar ikgadējiem pakalpojumu ierobežojumiem un ilgo gaidīšanas laiku. Tomēr veselības aprūpei paredzētais publiskais finansējums joprojām ir krietni mazāks par Savienības vidējo rādītāju, un vēl ir jāveic efektivitātes palielināšanas pasākumi, tostarp efektīvi preventīvie pasākumi, slimnīcu nozares racionalizēšana, primārās veselības aprūpes stiprināšana un kvalitātes vadības jautājuma risināšana. Veselības rezultāti ir salīdzinoši vāji, un bažas joprojām rada jautājums par savlaicīgas piekļuves veselības aprūpei par pieņemamu cenu nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem. No personīgajiem līdzekļiem sedzamo maksājumu lielais īpatsvars un veselības aprūpes pakalpojumu sadalījums divos grozos (“pilnais” un “minimālais”) dažām grupām var samazināt piekļuvi un izraisīt negatīvus veselības rezultātus.

(13)

Regulējuma kvalitātes nepilnības un zema valsts pārvaldes produktivitāte un efektivitāte negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Valdība 2017. gadā pieņēma vērienīgu reformu plānu, kurš paredzēts, lai izveidotu efektīvāku un profesionālāku publisko sektoru, un kura mērķis ir uzlabot efektivitāti, samazinot personālu un centralizējot atbalsta funkcijas, vienlaikus nostiprinot uz rezultātiem balstītu apmaksu un palielinot pārredzamību. Tomēr šis plāns attiecas tikai uz centrālo pārvaldi, neraugoties uz to, ka ievērojamu efektivitātes pieaugumu varētu panākt arī pašvaldību līmenī. Valsts uzņēmumi, kuri veido ievērojamu ekonomikas daļu, tiek koordinēti valdības līmenī. Lai gan uz uzņēmumiem, kas pieder centrālajai valdībai, attiecas centralizēts korporatīvās pārvaldības regulējums, pašvaldību īpašumā esošās ostas un uzņēmumi neietilpst šajā mehānismā.

(14)

Korupcija turpina kaitēt Latvijas uzņēmējdarbības videi, un interešu konfliktu novēršana joprojām ir neelastīga un formāla. Vilcināšanās tiesību akta par trauksmes cēlēju aizsardzību pieņemšanā kaitē valsts pārvaldes pārskatatbildībai un efektivitātei. Pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums, tādējādi ierobežojot ļaunprātīgas izmantošanas iespējas. Tomēr Tieslietu padome mudināja izmeklēt apsūdzības par iepriekš veiktu maksātnespējas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, pārskatot atsevišķas lietas. Tā ir ieteikusi uzlabot tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanu un pārskatīt pieejamos disciplināros pasākumus.

(15)

Latvijas bankas, kas apkalpo klientus nerezidentus, ir pakļautas lielam riskam tikt iesaistītām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Tas rada problēmas Latvijas finanšu sistēmas integritātei un var kaitēt tās reputācijai un ietekmēt arī investīcijas un ekonomikas izaugsmi. Nesen tika pastiprināts regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā; būtu nepieciešami nepārtraukti centieni, lai panāktu ilgtspējīgus uzlabojumus. Latvija nesen pieņēma likumu, kura mērķis ir ievērojami ierobežot Latvijas finanšu nozares pakļautību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskiem. Galvenie elementi ir informācijas apmaiņa starp finanšu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm un darījumu ar pastkastītes uzņēmumiem ierobežošana. Būs jāuzrauga šā likuma sekas un efektivitāte.

(16)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Latvijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu, 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Latvijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Latvijā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(17)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (8) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

2.

3.