(1)

Padome 2018. gada 22. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 121. panta 4. punktu nolēma, ka Ungārijā pastāv būtiska novērota novirze no korekcijām, ar kurām paredzēts sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi – 1,5 % apmērā no IKP.

(2)

Ņemot vērā, ka tika konstatēta būtiska novirze, Padome 2018. gada 22. jūnijā sniedza ieteikumu (2) Ungārijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma temps (3) 2018. gadā nepārsniedz 2,8 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % apmērā no IKP. Tā ieteica Ungārijai visus neparedzētos ieņēmumus izmantot budžeta deficīta samazināšanai, savukārt budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina stabili uzlabojumi vispārējās valdības strukturālajā budžeta bilancē tādā veidā, kas veicina izaugsmi. Padome noteica, ka Ungārijai līdz 2018. gada 15. oktobrim ir jāziņo par veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz minēto ieteikumu.

(3)

Komisija 2018. gada 18. un 19. septembrī veica pastiprinātas uzraudzības misiju Ungārijā nolūkā veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 -11. panta 2. punktu. Pēc tam, kad Komisija savus pagaidu secinājumus bija nosūtījusi Ungārijas iestādēm, lai tās varētu sniegt komentārus, Komisija 2018. gada 21. novembrī par saviem secinājumiem ziņoja Padomei. Pēc tam šie secinājumi tika publiskoti. Komisijas ziņojumā ir konstatēts, ka Ungārijas iestādes plāno saglabāt 2018. gada nominālā deficīta mērķi 2,4 % apmērā no IKP, kā noteikts 2018. gada konverģences programmā, un līdz ar to tā neplāno rīkoties saskaņā ar Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumu.

(4)

Ungārijas iestādes 2018. gada 15. oktobrī iesniedza ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumu (4). Ziņojumā iestādes atkārtoja, ka to mērķis 2018. gadam ir sasniegt nominālo deficītu 2,4 % apmērā no IKP. Salīdzinājumā ar 2018. gada konverģences programmā ietverto budžeta prognozi iestādes sagaida ievērojami lielākus nodokļu ieņēmumus un ietaupījumus, pateicoties samazinātām to projektu līdzfinansējuma izmaksām, kuri tiek finansēti no Savienības budžeta. Tomēr tās plāno papildu izdevumus, kas pilnībā neitralizē minētajām attīstības tendencēm piemītošo budžeta deficītu samazinošo ietekmi. Paziņotajiem jaunajiem diskrecionārajiem pasākumiem nav būtiskas neto fiskālās ietekmes uz budžeta izpildes rezultātu 2018. gadā, tādējādi nesasniedzot Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumā noteikto prasību.

(5)

Tiek prognozēts, ka 2018. gadā, balstoties uz Komisijas 2018. gada rudens prognozi, valdības izdevumu pieaugums, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un vienreizējos pasākumus, būs 7,0 %, kas krietni pārsniedz ieteikto pieauguma atsauces tempu – 2,8 % (novirze 1,6 % apmērā no IKP). Paredzams, ka strukturālā bilance pasliktināsies par 0,4 % no IKP salīdzinājumā ar ieteikto uzlabojumu 1,0 % apmērā no IKP (novirze 1,4 % apmērā no IKP). Tāpēc abi pīlāri norāda uz lielu novirzi no ieteiktās korekcijas. Izdevumu kritērija interpretāciju negatīvi ietekmē trīs elementi, proti, zemāks par pašreiz lēsto vidējā termiņa potenciālās izaugsmes temps un IKP deflators, kas ir izdevumu rādītāja pamatā, kā arī dažu pasākumu netiešā ietekme uz ieņēmumiem. Pēc šo faktoru pielāgošanas izdevumu rādītājs, šķiet, pienācīgi atspoguļo fiskālos centienus un joprojām norāda uz novirzi. Strukturālās bilances novērtējums sniedz līdzīgu rezultātu. Strukturālo bilanci negatīvi ietekmē ieņēmumu iztrūkums, taču to daļēji atsver ietekme, ko rada potenciālās IKP pieauguma augstāka (punkta) aplēse salīdzinājumā ar izdevumu kritērija pamatā esošo vidējā termiņa vidējo lielumu. Tādējādi vispārējais novērtējums apstiprina lielu novirzi no ieteiktās korekcijas.

(6)

Iepriekšminētie konstatējumi ļauj secināt, ka Ungārijas veiktie pasākumi, reaģējot uz Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumu, ir bijuši nepietiekami. Fiskālie pasākumi nenodrošina, lai valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma temps nepārsniegtu 2,8 % 2018. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % apmērā no IKP,