(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko minētais nodokļa maksātājs maksā par preču un pakalpojumu piegādēm, kuras minētais nodokļa maksātājs saņēmis darījumos, par kuriem uzliek nodokli. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietverta prasība uzskaitīt PVN, ja nodokļa maksātājs saimnieciskās darbības aktīvus izmanto savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(2)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 22. decembrī, Horvātija lūdza atļauju piemērot īpašu pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem, kas reglamentē tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz gaisa kuģu, kuģu un vieglo automobiļu iegādi un nomu, ieskaitot šādu preču piederumu iegādi un ar tām saistītajiem sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc vairākām sarunu kārtām ar Komisiju Horvātija iesniedza grozītu pieprasījumu, kas attiecas tikai uz vieglajiem automobiļiem un kas 2018. gada 17. septembrī tika reģistrēts Komisijā.

(3)

Komisija 2018. gada 21. septembra vēstulē nosūtīja Horvātijas pieprasījumu citām dalībvalstīm. Komisija 2018. gada 24. septembra vēstulē paziņoja Horvātijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(4)

Nodokļa maksātāji Horvātijā nevar atskaitīt PVN saistībā ar vieglajiem automobiļiem, ko daļēji izmanto saimnieciskajai darbībai. Horvātija plāno grozīt savus tiesību aktus un atļaut atskaitīt PVN priekšnodokli saistībā ar vieglajiem automobiļiem.

(5)

Saskaņā ar Horvātijas sniegto informāciju bieži vien ir grūti precīzi noteikt apmēru, kādā automobiļus izmanto privātām vai profesionālām vajadzībām, un pat tad, ja tas ir iespējams, tas bieži vien ir apgrūtinoši. Tāpēc Horvātija uzskata, ka PVN atskaitīšanai būtu jāpiemēro fiksēta procentuālā daļa. Pamatojoties uz aplēsēm, Horvātija uzskata, ka ir atbilstošs 50 % ierobežojums.

(6)

Saskaņā ar Horvātijas sniegto informāciju fiksētās procentuālās daļas ierobežojuma piemērošana PVN atskaitīšanai uzņēmumiem vai nodokļu iestādēm neradīs papildu administratīvo slogu vai papildu izmaksas, bet PVN atskaitīšana būs iespējama. PVN atskaitīšanas ieviešana samazinās nodokļu maksātāju interesi iegādāties preces un pakalpojumus saistībā ar vieglajiem automobiļiem no personām, kas veic nereģistrētu darbību.

(7)

Tāpēc Horvātija, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK 395. pantu, lūdz atļauju piemērot īpašu pasākumu, ar ko atkāpjas no minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta, lai līdz noteiktai procentuālajai daļai ierobežotu tiesības atskaitīt nodokli par vieglajiem automobiļiem (“īpašais pasākums”).

(8)

Atskaitīšanas tiesību ierobežojums būtu jāattiecina uz PVN, kas samaksāts par vieglo automobiļu iegādi un nomu, ieskaitot par visu preču un pakalpojumu iegādi, kas saistīti ar vieglajiem automobiļiem. Vieglie automobiļi, uz kuriem attieksies pasākums, uzskatāmi par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti personu pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas.

(9)

Īpašā pasākuma mērķis ir vienkāršot nodokļa iekasēšanas procedūru un novērst PVN nemaksāšanu, vienlaikus atļaujot atskaitīt PVN par vieglajiem automobiļiem, kas daļēji tiek izmantoti saimnieciskajai darbībai. Ņemot vērā iespējamo pozitīvo ietekmi gan uz uzņēmumiem, gan administrācijām, ir lietderīgi piešķirt īpašo pasākumu.

(10)

Īpašais pasākums būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra un jānosaka uz noteiktu termiņu līdz 2021. gada 31. decembrim, lai varētu izvērtēt, vai 50 % ierobežojums kopumā atbilst proporcionālajam sadalījumam starp izmantojumu saimnieciskajai darbībai un privātajām vajadzībām.

(11)

Gadījumā, ja Horvātija uzskata, ka ir nepieciešams īpašo pasākumu pagarināt vēl pēc 2021. gada, tai līdz 2021. gada 31. martam būtu jāiesniedz Komisijai pagarinājuma pieprasījums kopā ar ziņojumu, kurā ietverts pārskats par procentuālās daļas ierobežojumu.

(12)

Īpašajam pasākumam būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN,