KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1986

(2018. gada 13. decembris),

ar ko izveido īpašas kontroles un inspekcijas programmas konkrētām zvejniecībām un atceļ Īstenošanas lēmumus 2012/807/ES, 2013/328/ES, 2013/305/ES un 2014/156/ES

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 95. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1224/2009 nosaka noteikumus par visu to darbību kontroli, ko aptver kopējā zivsaimniecības politika un ko veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi vai, neskarot karoga dalībvalsts primāro atbildību, dalībvalstu valstspiederīgie, un jo īpaši paredz, ka dalībvalstis nodrošina to, lai kontrole, inspekcija un izpildes panākšana notiktu, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz sektoriem, kuģiem vai personām un pamatojoties uz riska pārvaldību.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var pieņemt īpašas kontroles un inspekcijas programmas konkrētām zvejniecībām un jūras baseiniem.

(3)

Komisija ir pieņēmusi īpašas kontroles un inspekcijas programmas vairākiem jūras baseiniem, un dalībvalstis tās ir īstenojušas, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānus, savukārt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) ir nodrošinājusi inspekcijas darbību operatīvo koordināciju šajā satvarā.

(4)	Jaunākajā Komisijas veiktajā REFIT izvērtējumā (2) konstatēts, ka īpašās kontroles un inspekcijas programmas ir efektīvs un rezultatīvs instruments, ar ko uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

(5)

Īpašās kontroles un inspekcijas programmas, kas izveidotas ar Komisijas Īstenošanas lēmumiem 2012/807/ES (3), 2013/328/ES (4), 2013/305/ES (5), zaudē spēku 2018. gada 31. decembrī. Lai turpinātu veicināt sadarbību un datu apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī lai sekmētu vienlīdzīgus apstākļus inspekcijas un kontroles darbībām visā Savienībā, būtu jāparedz, ka šādas programmas pastāv arī pēc minētās dienas.

(6)

Lai vienkāršotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu pieņemšanu un nodrošinātu to konsekventu īstenošanu Savienības līmenī, minētās īpašās kontroles un inspekcijas programmas būtu jāapkopo vienā lēmumā. Dalībvalstu ziņošanas pienākums būtu jāpārskata ar mērķi salāgot to ar jaunajiem kritērijiem un pēc iespējas mazināt administratīvo slogu.

(7)	Lai nodrošinātu konsekvenci starp jūras baseiniem, būtu jāpārskata arī īpašā kontroles un inspekcijas programma, kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/156/ES (6), arī tajā iekļautie kritēriji un ziņošanas pienākumi.

(8)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 2. punktu īpašajās kontroles un inspekcijas programmās būtu jānosaka inspekcijas darbību tvērums, mērķi un prioritātes, kā arī kritēriji.

(9)

Lai atspoguļotu Savienības nesen pieņemtos zvejniecības saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, īpašo kontroles un inspekcijas programmu darbības joma būtu jāpaplašina, attiecinot tās uz vēl dažiem krājumiem un zvejniecībām. Darbības jomā būtu jāiekļauj arī atpūtas zveja krājumos, uz kuriem attiecas Savienības pieņemtie saglabāšanas pasākumi, un zvejniecības, ko pārvalda reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas. Turklāt īpašo kontroles un inspekcijas programmu prioritātes ir jāsalāgo ar kopējās zivsaimniecības politikas prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu.

(10)	Tāpēc šim lēmumam būtu jāaptver konkrētas zvejniecības Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos, Austrumatlantijā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

(11)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 2. punkts paredz, ka inspekcijas darbību kritēriji īpašajā kontroles un inspekcijas programmā jānosaka, pamatojoties uz riska pārvaldību. Lai to panāktu un lai nodrošinātu konsekventu pieeju kontrolēm un inspekcijām jūras baseinā un vienlīdzīgus apstākļus dažādu dalībvalstu zvejniecībām, riska novērtēšanai būtu jāizmanto saskaņota metodika. Saskaņotā metodika būtu jāizstrādā dalībvalstīm sadarbībā ar EFCA, un šai metodikai būtu jāpamatojas uz iespējamiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas jeb neatbilstības draudiem.

(12)	Riska novērtējuma rezultāti dalībvalstīm būtu jādara zināmi EFCA. EFCA šī informācija būtu jāizmanto, lai koordinētu riska novērtēšanu reģionālā līmenī.

(13)	EFCA būtu jāizstrādā reģionāla riska pārvaldības stratēģija, kuru īsteno, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, kas Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005 (7) 2. panta c) punktā definēts kā “kopējs izvietošanas plāns”.

(14)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 4. punktu dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanu, jo īpaši tas attiecas uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem un zonām, kurās tie izmantojami.

(15)

Lai sekmētu kontroles, inspekcijas un pārraudzības prakšu vienveidību un koordinētu kontroles, inspekcijas un pārraudzības darbības attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, minēto dalībvalstu kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības attiecīgā gadījumā būtu jāveic saskaņā ar kopīgas resursu izmantošanas plāniem, kurus izveidojusi EFCA.

(16)

Attiecībā uz zvejas kuģiem augsta un ļoti augsta riska flotes segmentos visās attiecīgajās dalībvalstīs būtu jānosaka mērķa kritēriji, kas norāda kontroles un inspekcijas darbību intensitāti. Visi mērķa kritēriji būtu jānovērtē, ņemot vērā ikgadējo izvērtējumu, ko veic dalībvalstis. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izmantot alternatīvus mērķa kritērijus, kas noteikti labākas atbilstības pakāpes izteiksmē.

(17)

Lai īstenotu īpašās kontroles un inspekcijas programmas, kopīgas resursu izmantošanas plānus un kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības, ir vajadzīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar EFCA attiecībā uz kuģu monitoringa sistēmas datiem, elektroniskās ziņošanas sistēmas datiem, to vidū zvejas darbību ziņojumiem, iepriekšējiem paziņojumiem, izkraušanas un pārkraušanas deklarācijām un pārdošanas zīmēm, ar inspekcijas un pārraudzības datiem, to vidū inspekcijas ziņojumiem, novērotāju ziņojumiem un ziņojumiem par pārkāpumiem, un ir jāveic personas datu apstrāde. Vienmēr un visos līmeņos būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/679 (8) un (ES) 2018/1725 (9) noteiktie personas datu aizsardzības pienākumi un, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu noteikumi, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (10).

(18)

Personas dati, ko apstrādā īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanas vajadzībām, nebūtu jāglabā ilgāk par desmit gadiem. Šis periods ļaus dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EFCA pilnībā izpildīt savus pienākumus, kas saistīti ar īpašo kontroles un inspekcijas programmu turpinājumpasākumiem, ziņošanu par tām un to izvērtēšanu. Attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi tādiem inspekciju turpinājumpasākumiem kā izziņas darbs, pārkāpumu procedūras, tiesas vai administratīvie procesi, sakarā ar šādu procesu ilgumu un vajadzību minētos datus izmantot līdz šādu procesu beigām ir nepieciešams īpašs ilgāks glabāšanas periods, proti, divdesmit gadu. Turklāt, ja datus izmanto zinātniskos nolūkos un zinātnisko ieteikumu sniegšanas vajadzībām, glabāšanas periods būtu jāpagarina tā, lai būtu iespējams veikt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa zinātnisko monitoringu un novērtēšanu.

(19)

Dalībvalstīm būtu jāsagatavo un jānosūta Komisijai gada ziņojumi par īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu. Komisijai šie ziņojumi būtu jāizmanto, lai novērtētu īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu un izvērtētu to piemērotību un rezultativitāti. Šāds novērtējums var kalpot par pamatu īpašo inspekcijas un kontroles programmu pārskatīšanai.

(20)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo lēmumu izveido īpašas kontroles un inspekcijas programmas:

zvejniecībām, kas izmanto krājumus vai sugas, uz kurām attiecas daudzgadu plāni, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (11) 9. un 10. pantā, un plāni, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 18. pantu, kā arī citi Savienības pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu un paredz zvejas iespēju kvantitatīvu limitu noteikšanu un iedalīšanu;

b)	zvejniecībām, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums;

c)	dažām zvejniecībām, kas izmanto krājumus vai sugas, uz kurām attiecas reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi,

saskaņā ar I–V pielikumā noteikto.

2. Īpašās kontroles un inspekcijas programmas ir noteiktas I–V pielikumā, un tās īsteno minētajos pielikumos noteiktās dalībvalstis (“attiecīgās dalībvalstis”).

2. pants

Darbības joma

Īpašās kontroles un inspekcijas programmas aptver šādas darbības:

a)	zvejas darbības Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 1) punkta nozīmē, kuras veic šā lēmuma I–V pielikumā minētajos apgabalos (“attiecīgie apgabali”);

b)	ar zveju saistītas darbības, kas ietver zvejas produktu svēršanu, apstrādi, tirdzniecību, transportēšanu un uzglabāšanu;

c)	attiecībā uz I pielikuma aptvertajām zvejniecībām – imports un netiešs imports, kas definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (12) 2. panta 11) punktā un 2. panta 12) punktā;

d)	attiecībā uz I pielikuma aptvertajām zvejniecībām – eksports un reeksports, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 13) punktā un 2. panta 14) punktā;

e)	atpūtas zveja, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 28) punktā, ja uz to attiecas Savienības pieņemti saglabāšanas pasākumi un ja tā minēta attiecīgajā pielikumā;

f)	Regulas (EK) Nr. 1224/2009 108. pantam atbilstoši ārkārtas pasākumi un Komisijas pasākumi, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu veic nopietna jūras bioloģisko resursu apdraudējuma gadījumā.

3. pants

Mērķi

1. Īpašās kontroles un inspekcijas programmas nodrošina I–V pielikumā minētajiem krājumiem un zvejniecībām piemērojamo saglabāšanas un kontroles pasākumu vienādu un rezultatīvu īstenošanu.

2. Kontroles un inspekcijas darbības, ko veic saskaņā ar katru īpašo kontroles un inspekcijas programmu, ir jo īpaši vērstas uz to, lai nodrošinātu atbilstību šādiem noteikumiem:

a)	zvejas iespēju pārvaldība un jebkādi konkrēti ar to saistīti nosacījumi, to vidū kvotu izmantojuma, piepūles režīma un tehnisko pasākumu uzraudzība attiecīgajos apgabalos;

b)	ziņošanas pienākumi, kas piemērojami zvejas darbībām, jo īpaši reģistrētās un paziņotās informācijas uzticamība;

c)	pienākums izkraut visas to sugu nozvejas, uz kurām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 attiecas izkraušanas pienākums, un izmetumu samazināšanas pasākumi, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (13) IIIa sadaļā;

d)	īpašie noteikumi par dažu pelaģisko sugu svēršanu, kas paredzēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (14) 78.–89. pantā;

e)	īpaši noteikumi, ko reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apstiprinājušas attiecībā uz krājumiem un apgabaliem, kurus aptver šis lēmums.

4. pants

Prioritātes

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 5. panta 4. punktu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 98. pantu attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz riska pārvaldību, veic to zvejas darbību un ar zveju saistīto darbību kontroli un inspekciju, kas attiecas uz dažādajiem krājumiem un apgabaliem, kuri minēti šā lēmuma I–V pielikumā.

2. Pamatojoties uz tā riska novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantā izklāstītajām procedūrām, katra attiecīgā dalībvalsts piešķir kontrolei un inspekcijām prioritātes līmeni.

3. Katru zvejas kuģi un/vai flotes segmentu, kas minēts 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kontrolē un inspicē saskaņā ar prioritātes līmeni, kas piešķirts atbilstīgi 2. punktam, un tādā veidā nodrošina, ka ir pienācīgi aptverti visi krājumi, ko izmanto I–V pielikumā uzskaitītās zvejniecības.

4. Ar zveju saistītās darbībās iesaistījušos operatoru inspekcijas uz sauszemes veic, ja tas ir attiecīgajam zvejniecības/tirdzniecības ķēdes posmam relevanti un ja šādas inspekcijas ir daļa no 6. pantā minētās riska pārvaldības stratēģijas.

5. pants

Riska novērtēšanas procedūras un saistība ar kopīgas resursu izmantošanas plāniem

1. Ar I–V pielikumā uzskaitītajām zvejniecībām saistītos riskus attiecīgās dalībvalstis vismaz reizi gadā novērtē atbilstoši saskaņotajai metodikai, kuru dalībvalstis izstrādājušas sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) un kura pamatojas uz iespējamiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas jeb neatbilstības draudiem.

2. Riska novērtēšanas metodika, kas minēta 1. punktā, paredz, ka dalībvalstis:

a)	izmantojot visu pieejamo un relevanto informāciju, apsver, cik liela ir neatbilstības iespējamība un kāda būtu tās potenciālā ietekme, ja tā tiktu pieļauta;

b)	pamatojoties uz iespējamību un potenciālo ietekmi, nosaka riska līmeni, kas attiecināms uz katru aptverto krājumu, zvejas rīku, apgabalu (turpmāk “flotes segments”) un gada laiku. Aplēsto risku atkarībā no līmeņa apzīmē kā “ļoti augstu”, “augstu”, “vidēju”, “zemu”.

3. Īstenojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, ko EFCA izveidojusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (“kopīgas resursu izmantošanas plāns”), katra attiecīgā dalībvalsts paziņo EFCA sava riska novērtējuma rezultātus. Lai atvieglotu 6. pantā minētās riska pārvaldības stratēģijas plānošanu, norāda, kāds piemērojamo kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu iespējamās neievērošanas jeb neatbilstības (apdraudējumu) veids ir identificēts. Dalībvalstis tūlīt paziņo EFCA visas aplēstā riska līmeņa izmaiņas.

4. No dalībvalstīm saņemto informāciju EFCA izmanto, lai koordinētu riska novērtēšanu reģionālā līmenī.

5. Attiecīgās dalībvalstis izveido sava karoga kuģu sarakstu, kurā norāda vismaz vidēja, augsta un ļoti augsta riska kuģus. Kuģu sarakstu regulāri atjaunina, ņemot vērā informāciju, kas savākta kontroles un inspekcijas darbībās, arī kopīgas kontroles un inspekcijas laikā, un visu relevanto informāciju, ko sniegušas citas dalībvalstis.

6. Gadījumos, kad zvejas kuģis, kurš peld ar tādas dalībvalsts karogu, kas nav attiecīgā dalībvalsts, vai trešās valsts zvejas kuģis darbojas attiecīgajos apgabalos, riska līmeni atbilstoši 5. punktam nosaka piekrastes dalībvalsts, kuras ūdeņos zvejas kuģis darbojas, ja vien karoga valsts iestādes šā lēmuma 8. panta satvarā nepaziņo minētā riska līmeni.

7. Kopīgas resursu izmantošanas plāna satvarā un operacionālu vajadzību dēļ attiecīgās dalībvalstis paziņo EFCA atbilstīgi 5. un 6. punktam izveidoto kuģu sarakstu. Lai veicinātu rezultatīvas kontroles un inspekcijas darbības, norāda identificēto apdraudējumu veidu, kas piemērojams kuģiem. Attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē EFCA par visām izmaiņām, kas izriet no to saraksta atjaunināšanas.

6. pants

Nacionālas un reģionālas riska pārvaldības stratēģijas

1. Pamatojoties uz riska novērtējumu rezultātiem, katra attiecīgā dalībvalsts vismaz reizi gadā izstrādā nacionālu riska pārvaldības stratēģiju, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Šāda stratēģija ietver piemērotu resursu, kontroles instrumentu un inspekcijas līdzekļu noteikšanu, aprakstīšanu un iedalīšanu, kurā ņem vērā identificēto riska līmeni, kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas jeb neatbilstības draudu raksturu un mērķa kritēriju sasniegšanu.

2. EFCA, pamatojoties uz šā lēmuma 5. panta 4. punktā minēto riska novērtēšanu reģionālā līmenī, izstrādā reģionālu riska pārvaldības stratēģiju saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto. Šo reģionālo riska pārvaldības stratēģiju EFCA koordinē un īsteno, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu.

7. pants

Mērķa kritēriji

1. Neskarot mērķa kritērijus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 I pielikuma 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktā, zvejas kuģu inspekciju mērķa kritēriji ir noteikti attiecīgi šā lēmuma I–V pielikuma 4. punktā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis šā lēmuma 3. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanas nolūkā kā alternatīvu drīkst piemērot atšķirīgus mērķa kritērijus, kas noteikti labākas atbilstības pakāpes izteiksmē atbilstoši saskaņotajai metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar EFCA, ar nosacījumu, ka:

a)	detalizēta zvejas darbību vai ar zveju saistītu darbību un ar izpildes panākšanu saistītu elementu analīze pamato vajadzību mērķa kritērijus noteikt labākas atbilstības pakāpes izteiksmē;

b)	attiecīgās dalībvalstis nosaka kontroles un inspekcijas centienus, kā arī stratēģiju, kā sasniegt gaidāmos iznākumus ar labākas atbilstības pakāpes palīdzību;

c)	kritēriji, kas noteikti labākas atbilstības pakāpes izteiksmē, neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz mērķiem, prioritātēm un uz risku balstītām procedūrām, kas noteiktas īpašajās kontroles un inspekcijas programmās;

d)	kritēriji, kas noteikti labākas atbilstības pakāpes izteiksmē, tiek paziņoti Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un pēc tam reizi divos gados, un Komisija pret tiem neiebilst 90 dienu laikā pēc paziņošanas.

3. Visus mērķa kritērijus katru gadu novērtē, pamatojoties uz 11. panta 1. punktā minētajiem izvērtēšanas ziņojumiem, un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata 11. panta 6. punktā paredzētās izvērtēšanas satvarā.

4. Šajā pantā minētos mērķa kritērijus attiecīgā gadījumā īsteno ar kopīgas resursu izmantošanas plānu.

8. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm

1. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanā.

2. Visas citas dalībvalstis vajadzības gadījumā sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA, lai sasniegtu kopīgas resursu izmantošanas plānu mērķus.

3. Lai īstenotu īpašās kontroles un inspekcijas programmas, attiecīgās dalībvalstis un EFCA var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

9. pants

Kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības

1. Lai palielinātu savu nacionālo zivsaimniecības kontroles sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, attiecīgās dalībvalstis vajadzības gadījumā īsteno kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības savā teritorijā, to jurisdikcijā esošajos ūdeņos un, attiecīgā gadījumā, starptautiskajos ūdeņos. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 5. panta 1. punktu, šādas darbības attiecīgā gadījumā veic Regulas (EK) Nr. 768/2005 9. panta 1. punktā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu satvarā.

2. Kopīgu inspekcijas un pārraudzības darbību vajadzībām katra attiecīgā dalībvalsts:

a)	nodrošina to, ka citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas un Savienības inspektori tiek uzaicināti piedalīties kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās;

b)	nosaka kopīgas operacionālās procedūras, kas piemērojamas pārraudzības kuģiem un lidaparātiem;

c)	izmanto standarta procedūras inspekcijām, par kurām panākta vienošanās ar EFCA kopīgas resursu izmantošanas plāna satvarā;

d)	vajadzības gadījumā izraugās kontaktpunktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 80. panta 5. punktā.

3. Kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās drīkst piedalīties citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas un Savienības inspektori.

10. pants

Datu apmaiņa

1. Īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanas vajadzībām katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina ar citām attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA elektronisku apmaiņu ar datiem, kas saistīti ar zvejas darbībām un ar zveju saistītām darbībām, uz kurām attiecas īpašās kontroles un inspekcijas programmas.

Pirmajā daļā minētā datu apmaiņa notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 111. pantu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 118. pantu un XII pielikumu.

2. Dati, ar kuriem apmainās saskaņā ar 1. punktu, drīkst ietvert personas datus. Lai izpildītu īpašajās kontroles un inspekcijas programmās paredzētos uzdevumus un pienākumus, EFCA un dalībvalstis drīkst apstrādāt personas datus, kuriem tās var piekļūt atbilstīgi 1. punktam. EFCA un dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 5. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 4. pantu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu personas datu atbilstošu aizsardzību.

3. Personas datus, kas ietverti informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa saskaņā ar 1. punktu, neglabā ilgāk kā 10 gadus, izņemot gadījumus, kad šādi personas dati ir vajadzīgi, lai varētu veikt pārkāpuma, inspekcijas, tiesas vai administratīvā procesa turpinājumpasākumus. Tādā gadījumā šādus personas datus drīkst glabāt 20 gadus. Ja personas dati, kas ietverti informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa saskaņā ar 1. punktu, tiek glabāti ilgāk, dati ir jāanonimizē.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, personas datus, kas ietverti informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa saskaņā ar 1. punktu, ilgāk par 3. punktā noteiktajiem periodiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 89. pantu drīkst glabāt tikai zinātniskās pētniecības un zinātnisku ieteikumu sniegšanas nolūkos.

5. Atbilstīgi šim lēmumam savāktos personas datus dalībvalstis apstrādā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu.

6. EFCA un dalībvalstu iestādes nodrošina atbilstīgi šim lēmumam veiktās personas datu apstrādes drošību. EFCA un dalībvalstu iestādes sadarbojas ar drošību saistītos uzdevumos.

7. EFCA un dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 113. pantu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgi šim lēmumam saņemtās informācijas konfidencialitātes pienācīgu aizsardzību.

11. pants

Informēšana un izvērtēšana

1. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai un EFCA ziņojumu par kontroles un inspekcijas darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējā kalendārā gada īpašajām kontroles un inspekcijas programmām.

2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas uzskaitīta VI pielikumā.

3. Informāciju, kas minēta VI pielikuma IV punktā, turpina iekļaut un atjaunināt katrā ziņojumā, līdz rīcība ir pabeigta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību normām. Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas nekāda rīcība netiek veikta, pievieno paskaidrojumu.

4. Attiecībā uz I pielikumā minētajām zvejniecībām VI pielikuma IV punktā minēto informāciju elektroniski nosūta Komisijai un EFCA līdz 15. septembrim un atjaunina līdz nākamā gada 31. martam.

5. Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 768/2005 14. pantā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu rezultativitātes ikgadējo novērtējumu, EFCA ņem vērā šā panta 1. punktā minētos ziņojumus.

6. Lai novērtētu īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu un izvērtētu to piemērotību un rezultativitāti, un to vispārējo ietekmi uz zvejas kuģu un operatoru atbilstību, Komisija vismaz reizi divos gados sasauc Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi.

12. pants

Atcelšana un pārejas periods

Neskarot šā panta otro daļu, Īstenošanas lēmumus 2012/807/ES, 2013/328/ES, 2013/305/ES un 2014/156/ES atceļ.

Tomēr Īstenošanas lēmumus 2012/807/ES, 2013/328/ES, 2013/305/ES un 2014/156/ES turpina piemērot ziņojumam, kas dalībvalstīm 2019. gadā jāiesniedz par 2018. gadā veiktajām kontroles un inspekcijas darbībām.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Briselē, 2018. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) COM(2017) 192 final, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2017:192:FIN.

(3) Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas lēmums 2012/807/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos (OV L 350, 20.12.2012., 99. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/328/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā (OV L 175, 27.6.2013., 61. lpp.).

(5) Komisijas 2013. gada 21. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/305/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, reņģes, laša un brētliņas krājumus Baltijas jūrā (OV L 170, 22.6.2013., 66. lpp.).

(6) Komisijas 2014. gada 19. marta Īstenošanas lēmums 2014/156/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, zobenzivs krājumus Vidusjūrā, un zvejniecībām, kuras izmanto sardīnes un anšova krājumus Adrijas jūras ziemeļu daļā (OV L 85, 21.3.2014., 15. lpp.).

(7) Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(12) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(13) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(14) Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU ZVEJNIECĪBĀM, KAS IZMANTO ICCAT (1) APTVERTĀS SUGAS AUSTRUMATLANTIJĀ UN VIDUSJŪRĀ, UN DAŽĀM DEMERSĀLAJĀM UN PELAĢISKAJĀM ZVEJNIECĪBĀM, KAS DARBOJAS VIDUSJŪRĀ

Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfiskos apgabalus, kas definēti šādi:

a)	“Austrumatlantija” ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) (2) VII, VIII, IX un X apakšapgabals, kas definēts Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā, un FAO (3) 34.1.2. rajons;

b)	“Vidusjūra” ir FAO 37.1., 37.2. un 37.3. apakšapgabals jeb 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (4) I pielikumā;

c)	“Adrijas jūras ziemeļu daļa” un “Adrijas jūras dienvidu daļa” ir 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā;

d)	“Sicīlijas šaurums” ir 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā.

Attiecīgās dalībvalstis ir Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Portugāle, Slovēnija un Spānija.

Programma aptver šādas zvejniecības:

—	zvejniecības (arī atpūtas zveja), kas izmanto zilās tunzivs krājumus Austrumatlantijā un Vidusjūrā,

—	zvejniecības (arī atpūtas zveja), kas izmanto zobenzivs krājumus Vidusjūrā,

—	zvejniecības, kas izmanto garspuru tunzivs krājumus Vidusjūrā,

—	zvejniecības, kas izmanto sardīnes un anšova krājumus Adrijas jūras ziemeļu un dienvidu daļā,

—	zvejniecības, kas izmanto heka un sārtās dziļūdens garneles krājumus Sicīlijas šaurumā,

—	zvejniecības, kas izmanto dziļūdens garneļu krājumus Levantes jūrā un Jonijas jūrā,

—	zvejniecības, kas izmanto zuša (Anguilla anguilla) krājumus Savienības ūdeņos Vidusjūrā,

—	zvejniecības, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums.

Inspekciju mērķkritēriji

Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:

Inspekcijas darbības jūrā

Katru gadu vismaz 60 % no visām inspekcijām jūrā (izņemot novērošanu no gaisa) veic attiecībā uz zvejas kuģiem, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, kuras noteiktas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu, un nodrošina, ka abi attiecīgie flotes segmenti ir aptverti atbilstoši un proporcionāli.

Inspekcijas izkraušanas laikā (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas)

Katru gadu vismaz 60 % no visām izkraušanas inspekcijām veic attiecībā uz zvejas kuģiem, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, kuras noteiktas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu, un nodrošina, ka abi attiecīgie flotes segmenti ir aptverti atbilstoši un proporcionāli.

Inspekcijas attiecībā uz zivju krātiņveida lamatām un zivjaudzētavu iekārtām, kas saistītas ar zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Austrumatlantijā un Vidusjūrā

Katru gadu inspicē 100 % sprostā ievietošanas un pārvietošanas operāciju, to vidū zivju atbrīvošanas operāciju, ko veic krātiņveida lamatās un zivjaudzētavu iekārtās.

(1) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija.

(2) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(3) ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

II PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU DAŽĀM ZVEJNIECĪBĀM MELNAJĀ JŪRĀ

Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfisko apgabalu, kas definēts šādi:

Savienības ūdeņi Melnajā jūrā, kur “Melnā jūra” ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā.

Attiecīgās dalībvalstis ir Bulgārija un Rumānija.

Programma aptver šādas zvejniecības:

—	zvejniecības, kas izmanto akmeņplekstes krājumus Melnajā jūrā,

—	zvejniecības, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums.

Inspekciju mērķkritēriji

Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:

Inspekcijas darbības jūrā

Inspekcijas izkraušanas laikā (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas)

III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU DAŽĀM PELAĢISKAJĀM UN DEMERSĀLAJĀM ZVEJNIECĪBĀM BALTIJAS JŪRĀ

Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfisko apgabalu, kas definēts šādi:

Savienības ūdeņi Baltijas jūrā, kur “Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId zona.

Attiecīgās dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.

Programma aptver šādas zvejniecības:

—	zvejniecības, kas izmanto mencas krājumus (arī atpūtas zveja 22.–24. apakšrajonā), reņģes, laša, brētliņas krājumus,

—	zvejniecības, kas izmanto zuša (Anguilla anguilla) krājumus Savienības ūdeņos Baltijas jūrā,

—	zvejniecības, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums.

Inspekciju mērķkritēriji

Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:

Inspekcijas darbības jūrā

Inspekcijas izkraušanas laikā (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas)

IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU DAŽĀM DEMERSĀLAJĀM UN PELAĢISKAJĀM ZVEJNIECĪBĀM ZIEMEĻJŪRĀ UN ICES IIa RAJONĀ

Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfiskos apgabalus, kas definēti šādi:

—	Savienības ūdeņi Ziemeļjūrā, kur “Ziemeļjūra” ir ICES IIIa un IV zona,

—	Savienības ūdeņi ICES IIa rajonā.

Attiecīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija.

Programma aptver šādas zvejniecības:

—	zvejniecības, kas izmanto makreles, siļķes, stavridu, putasu, argentīnu, brētliņas krājumus; tūbīšu un Esmarka mencas krājumus; mencas, pikšas, merlanga, saidas, Norvēģijas omāra, jūrasmēles, jūras zeltplekstes, heka, ziemeļu garneles krājumus,

—	zvejniecības, kas izmanto zuša (Anguilla anguilla) krājumus,

—	zvejniecības, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums.

Inspekciju mērķkritēriji

Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:

Inspekcijas darbības jūrā

Inspekcijas izkraušanas laikā (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas)

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU DAŽĀM DEMERSĀLAJĀM UN PELAĢISKAJĀM ZVEJNIECĪBĀM ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS RIETUMU ŪDEŅOS

Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfisko apgabalu, kas definēts šādi:

Savienības ūdeņi Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos, kur “Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņi” ir ICES V zona (izņemot Va zonu, bet Vb zonā tikai Savienības ūdeņi), VI un VII zona, VIII, IX un X zona (ūdeņi ap Azoru salām) un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zona (1) (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām).

Attiecīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija un Vācija.

Programma aptver šādas zvejniecības:

—	zvejniecības, kas izmanto makreles, siļķes, stavridu, putasu, kaproīdu, anšova, argentīnas, sardīnes un brētliņas krājumus Savienības ūdeņos ICES V, VI, VII, VIII un IX apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.11. zonā,

—	zvejniecības, kas izmanto heka krājumus, kuri uzturas ICES Vb rajonā (Savienības ūdeņi), VIa rajonā (Savienības ūdeņi), ICES VII apakšapgabalā un ICES VIIIa, b, d, e rajonā (saukti par heka ziemeļu krājumu),

—	zvejniecības, kas izmanto krājumus, kuri uzturas ICES VIIIc un IXa rajonā (saukti par heka dienvidu krājumu) un Norvēģijas omāra krājumu, kas uzturas ICES VIIIc un IXa rajonā,

—	zvejniecības, kas izmanto jūrasmēles krājumu ICES VIIIa, VIIIb un VIIe rajonā (2),

—	zvejniecības, kas izmanto mencas, jūrasmēles, jūras zeltplekstes krājumus Savienības ūdeņos ICES VIa, VIIa un VIId zonā,

—	zvejniecības, kas izmanto zuša (Anguilla anguilla) krājumus Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII un IX zonā,

—	zvejniecības, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums.

Inspekciju mērķkritēriji

Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:

Inspekcijas darbības jūrā

Inspekcijas izkraušanas laikā (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas)

(1) CECAF (Centrālaustrumu Atlantija jeb FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(2) Kamēr tiek gaidīti rezultāti attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, ar ko izveido daudzgadu plānus demersālo zvejniecību pārvaldībai ES rietumu ūdeņos.

VI PIELIKUMS

IZVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMA SATURS

Izvērtēšanas ziņojumos iekļauj vismaz turpmāk norādīto informāciju.

I. Veikto kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas darbību vispārīga analīze

Attiecīgās dalībvalstis sniedz šādu informāciju I–V pielikumam atbilstošā sadalījumā pa jūras baseiniem:

—	riska novērtējuma rezultāti, kuri apraksta riskus un apdraudējumus, ko attiecīgā dalībvalsts konstatējusi zvejniecībās, uz kurām attiecas īpašās kontroles un inspekcijas programmas (vajadzības gadījumā sniedz informāciju par pārskatīšanas/atjaunināšanas procesu),

—	identificēto flotes segmentu un to riska līmeņa kopsavilkuma tabula,

—	detalizēts riska pārvaldības stratēģijas saturs.

II. Veikto kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas darbību detalizēta analīze

Attiecīgās dalībvalstis sniedz šādu informāciju I–V pielikumam atbilstošā sadalījumā pa jūras baseiniem.

1. tabula

Jūrā veiktu inspekciju summārie dati

Patrulēšanas dienas (dienu skaits)
Jūrā veikto inspekciju kopskaits
Iespējamo smago pārkāpumu kopskaits
To inspekciju skaits, kas jūrā veiktas attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās
To inspekciju skaits, kas jūrā veiktas attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
To inspekciju skaits, kas jūrā veiktas attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
Kopējais smago pārkāpumu biežums (*1), vidēji (%)
Smago pārkāpumu biežums (*1) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās (%)
Smago pārkāpumu biežums (*1) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās (%)
Smago pārkāpumu biežums (*1) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās (%)

2. tabula

Jūrā veiktas pārraudzības summārie dati

Novērošana no gaisa (stundu skaits)
Novērošanā no gaisa reģistrēto pamanīšanas gadījumu kopskaits
Patruļkuģu reģistrēto pamanīšanas gadījumu kopskaits
Iespējamo smago pārkāpumu kopskaits
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās

3. tabula

Summārie dati par izkraušanas inspekcijas darbībām (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas)

Inspekcijas cilvēkdienas (fakultatīvi)
Izkraušanas inspekciju kopskaits
Iespējamo smago pārkāpumu kopskaits
To zvejas kuģu inspekciju skaits, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās
To zvejas kuģu inspekciju skaits, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
To zvejas kuģu inspekciju skaits, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
Smago pārkāpumu vidējais biežums (*2) (kopā)
Smago pārkāpumu biežums (*2) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās
Smago pārkāpumu biežums (*2) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās
Smago pārkāpumu biežums (*2) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās (%)

4. tabula

Summārie dati par operatoru inspekcijas darbībām, kas veiktas uz sauszemes (izņemot inspekcijas ostās un inspekcijas pirms pirmās pārdošanas, kas uzrādītas 3. tabulā)

Uz sauszemes veikto inspekciju cilvēkdienas (fakultatīvi)
Uz sauszemes veikto inspekciju kopskaits
Iespējamo smago pārkāpumu kopskaits
Smago pārkāpumu biežums (*3)

III. Izkraušanas pienākuma izpildes kontrole

Dalībvalstis sniedz konkrētu informāciju par izkraušanas pienākuma izpildes kontrolei atvēlētajiem resursiem, instrumentiem un līdzekļiem un par kontroles rezultātiem.

Jāsniedz vismaz šāda informācija:

1)	to kuģu kopskaits, uz kuriem ir kontroles novērotājs;

2)	to kuģu skaits, kas aprīkoti ar videonovērošanas sistēmu (CCTV);

3)	to jūrā veikto inspekciju skaits, kurās analizēts pēdējais zvejas rīka iemetiens;

4)	konkrēti jānorāda citi izmantotie kontroles līdzekļi, kas nav minēti 1.–3. punktā (piem., novērošana no gaisa ar lidaparātiem, attālās elektroniskās novērošanas sistēmām, droniem);

5)	izkraušanas pienākuma pārkāpumu kopskaits, norādot to pārkāpumu skaitu, kas saistīti ar attiecīgo izmetumu plānu noteikumu neievērošanu.

IV. Periodiska informācija par konstatētajiem pārkāpumiem

5. tabula

Formāts, kādā nosūtāma ziņojumā iekļaujamā informācija, kas saskaņā ar 11. pantu jāsniedz par katru inspekciju, kurā radušās aizdomas par pārkāpumu

Elementa nosaukums

Kods

Apraksts un saturs

Inspekcijas identifikācija

ISO divburtu valsts kods un 9 cipari, piemēram, DK201900001

Inspekcijas datums

GGGG-MM-DD

Inspekcijas vai kontroles veids

Jūrā, uz sauszemes, transports, pirmā pārdošana, uzglabāšana, tirdzniecība, pārvietošana, kontrolpārvietošana, ievietošana sprostā, pārkraušana citā kuģī, atbrīvošana, dokumenti (jānorāda)

Katra zvejas kuģa, transportlīdzekļa vai operatora identifikācija

Zvejas kuģa numurs Savienības flotes reģistrā un vārds, ICCAT reģistrācijas numurs (attiecīgā gadījumā)

Zivju krātiņveida lamatu vai transportlīdzekļa identifikācija un/vai operatora uzņēmuma nosaukums (attiecas arī uz zivjaudzētavu iekārtām)

Zvejas rīka tips

Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai

Iespējamā pārkāpuma veids

Pārkāpuma apraksts, kurā norādīts attiecīgais noteikums vai noteikumi

Konstatēto pārkāpumu veidu attiecīgā gadījumā norāda, izmantojot šādus kodus:

—

smagiem pārkāpumiem:

—	kods “1”–“12” kā atsauce uz numuru Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XXX pielikumā (kreisā sleja),

—	kods “13”, “14” un “15” kā atsauce uz Kontroles regulas 90. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu,

—	kods “a”–“p” kā atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1627 (1) VIII pielikumu,

—	pārkāpumiem, kas neietilpst ES regulu darbības jomā, izmanto kodu “99”.

Attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar RZPO pieņemtiem un ES tiesību aktos transponētiem noteikumiem, norāda attiecīgo noteikumu un regulu, kas ir pārkāpta.

Attiecīgo zivju daudzums, kas saistīts ar pārkāpumu (pa sugām)

Norāda katras uz kuģa esošās sugas zivju daudzumu vai (dzīvu zilo tunzivju gadījumā) sprostā esošo zivju daudzumu (zilajām tunzivīm – svaru un skaitu)

Turpinājuma procedūras pašreizējais stāvoklis

Norāda pašreizējo stāvokli: IZSKATĪŠANĀ, IESNIEGTA PĀRSŪDZĪBA, APSTIPRINĀTS vai NORAIDĪTS

Naudassods (ja zināms)

Naudassods EUR

Konfiskācija

Fiziskas konfiskācijas gadījumā norāda NOZVEJA/ZVEJAS RĪKS/CITS. Konfiscētās nozvejas/zvejas rīka vērtība EUR, piemēram, 10 000

Citas ziņas

Ja tiek anulēta licence/atļauja, norāda LI vai AU un dienu skaitu, piemēram, AU30

Punkti (attiecīgā gadījumā)

Saskaņā ar Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 404/2011 126. panta 1. punktu piešķirto punktu skaits, piemēram, 12

Piezīmes

Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas nekāda rīcība nav sekojusi, brīvā formā paskaidro iemeslus

V. Labākas atbilstības pakāpes izteiksmē formulēto mērķkritēriju analīze

Ja dalībvalsts piemēro alternatīvus mērķkritērijus, kas minēti šā lēmuma 7. panta 2. punktā, paziņo turpmāk prasīto informāciju.

6. tabula

Labākas atbilstības pakāpes sasniegšana

Riska līmenis (ļoti augsts/augsts/vidējs/zems)

Darbības apdraudējuma/riska/flotes segmenta apraksts

—	Ar atbilstības pakāpi izteikts apdraudējuma/riska līmenis gada sākumā

—	Atbilstības pakāpes uzlabojuma mērķvērtība

—	Ar atbilstības pakāpi izteikts apdraudējuma/riska līmenis gada beigās

—	Attiecībā uz katru apdraudējumu/risku veikto inspekciju skaits

—	Attiecībā uz katru apdraudējumu/risku konstatēto smago pārkāpumu skaits, arī smago pārkāpumu biežums un tendence (salīdzinājums ar diviem iepriekšējiem gadiem)

—	To zvejas kuģu/operatoru inspekciju proporcija, kurās konstatēts viens vai vairāki smagi pārkāpumi

—	Ex post analīze, kas ietver atturošās ietekmes izvērtējumu, kā arī attiecīgu skaidrojumu gadījumos, kad atbilstības pakāpes mērķvērtība nav sasniegta

VI. Citu inspekcijas un kontroles darbību analīze: pārkraušana citā kuģī, novērošana no gaisa, imports/eksports

VII. Tādas darbības kā mācību vai informatīvas sesijas, kas paredzētas, lai ietekmētu zvejas kuģu un operatoru atbilstību noteikumiem

VIII. Priekšlikumi, kā uzlabot kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas darbību rezultativitāti (katrā attiecīgajā dalībvalstī)

(*1) Pārkāpumu biežums ir attiecība starp iespējamo pārkāpumu skaitu un inspekciju skaitu, izteikta %.

(*2) Pārkāpumu biežums ir attiecība starp iespējamo pārkāpumu skaitu un inspekciju skaitu, izteikta %.

(*3) Pārkāpumu biežums ir attiecība starp iespējamo pārkāpumu skaitu un inspekciju skaitu, izteikta %.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1627 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).