(1)

Zviedrija 2013. gada 18. decembrī informēja Komisiju par tās 2013. gada 30. augusta lēmumu veikt aizsardzības pasākumu, lai aizliegtu laist tirgū ķegļu pacēlāju Brunswick GSX (“ķegļu pacēlājs”) un tā piederumu komplektu Advanced Guards (“piederumu komplekts”) un atsaukt šādas mašīnas no tirgus. Abus ražojumus izgatavoja Brunswick Bowling & Billiards (“ražotājs”).

(2)

Attiecībā uz atsaukšanu Zviedrija piedāvāja ražotājam iespēju vai nu novērst defektus saistībā ar operatora darba vidi, proti, ņemt atpakaļ ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu un aizstāt tos ar citu tāda paša vai līdzvērtīga veida tehniski nevainojamu ražojumu, vai arī ņemt atpakaļ ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu un kompensēt īpašniekam izdevumus.

(3)

Iemesli, ar kuriem Zviedrija pamatoja minēto aizsardzības pasākumu, bija ķegļu pacēlāja un piederumu komplekta neatbilstība konkrētām būtiskām veselības aizsardzības un drošības prasībām (“BVADP”), kuras noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā, un dažu saskaņoto standartu nepareiza piemērošana.

(4)

Pēc tam, kad Komisija bija saņēmusi no Zviedrijas paziņojumu par aizsardzības pasākumu, tā sāka apspriešanos ar attiecīgajām personām, lai uzklausītu viņu viedokļus. Komisija 2014. gada 11. aprīlī nosūtīja ražotājam vēstuli, un ražotājs 2014. gada 24. jūnijā sniedza savus apsvērumus. Komisija tikās ar ražotāju 2014. gada 24. septembrī un 2016. gada 24. maijā. Ražotājs 2016. gada 6. decembrī nosūtīja Komisijai papildu paskaidrojumu. Komisija arī vairākkārt apmainījās ar informāciju ar Zviedrijas iestādēm, Zviedrijas Darba vides aģentūru (e-pasta vēstuļu apmaiņa, diskusijas Mašīnu darba grupas sanāksmēs un Mašīnu tirgus uzraudzības grupā).

(5)

Zviedrija norādīja, ka pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas tās iestādes vairākkārt sazinājušās ar ražotāju nolūkā izskaidrot, kādi ķegļu pacēlāja un piederumu komplekta trūkumi jānovērš, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2006/42/EK. Tomēr, ņemot vērā to, ka pēc vairākus gadus notikušās diskusijas tika novērsta tikai puse trūkumu, Zviedrija uzskatīja par nepieciešamu iedarbināt drošības klauzulas mehānismu. Attiecībā uz pieņemtajiem pasākumiem Zviedrijas iestādes paskaidroja, ka tās ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (2) 18. pantā noteikto proporcionalitātes principu. Pamatojoties uz minēto principu, ņemot vērā risku nopietnību un atsaukšanas izmaksas, ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu atsaukšanas gadījumā netika prasītas dažas darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu trūkumus attiecībā uz jauniem ķegļu pacēlājiem un piederumu komplektiem. Proti, darbības, kas attiecas uz trīs atsevišķu gaismu uzstādīšanu, lai kontroles panelī norādītu dažādus režīmus, piekļuves punktu paplašināšanu starp mašīnām, ko izmanto arī kā darba platformas, un bīstamo zonu pārredzamības uzlabošanu.

(6)

Zviedrija 2015. gadā informēja Komisiju par to, ka ražotājs trūkumus, kas noteikti aizsardzības pasākumā attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu, ir novērsis tikai boulinga centrā Gustavsbergā.

(7)

Papildus minētajai apspriešanai Komisija veica neatkarīgu pētījumu (3) (“pētījums”), lai izvērtētu, vai laikā, kad Zviedrija noteica aizsardzības pasākumu, ķegļu pacēlājs un piederumu komplekts atbilda Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā paredzētajām BVADP. Lai paplašinātu pētījumu, neatkarīgie eksperti pārbaudīja Gustavsbergā uzstādīto ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu un tikās ar Zviedrijas iestādēm un ražotāja priekšsēdētāja vietnieku kapitāla tirgzinības un inženierijas jomā.

(8)

Par Komisijas pētījumu notika apspriešanās ar attiecīgajām personām. Ražotāja piezīmēs netika apšaubīti pētījuma secinājumi, jo tie attiecās uz ķegļu pacēlāja un piederumu komplekta atbilstību, kas Gustavsbergā uzstādīts pēc tam, kad Zviedrija informēja Komisiju par aizsardzības pasākumu.

(9)

Attiecībā uz Zviedrijas piesauktajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām 1.2.2. iedaļas BVADP par vadības ierīcēm un 1.7.1. iedaļas BVADP par informāciju un brīdinājumiem uz mašīnas ir noteikts, ka vadības ierīcēm jābūt skaidri redzamām, novietotām tā, lai tās var droši darbināt, un informācija un brīdinājumi uz tām jāizsaka oficiālajā Savienības valodā, var noteikt dalībvalsts, kurā mašīna laista tirgū.

Šajā saistībā Zviedrija norādīja, ka viena no mašīnas vadības paneļa pogām nebija marķēta, un teksts uz vadības paneļa bija angļu valodā, lai gan oficiālā valoda dalībvalstī, kurā mašīna laista tirgū, ir zviedru valoda. Turklāt trīs atsevišķas gaismas norādīja dažādus režīmus. Šo trīs gaismu krāsas dažādās mašīnās bija izvietotas atšķirīgi, un tāpēc tās varēja pārprast. Ārkārtas gadījumiem paredzētās apturēšanas zīme bija uzstādīta kājām gaisā.

Ražotājs apgalvoja, ka attiecībā uz gaismām vadības panelī varētu rasties nelielas neskaidrības.

Attiecībā uz vadības ierīču skaidru redzamību un marķējumu ražotājs atzina zināmu neatbilstību starp faktiskajām mašīnām, marķējumu un rokasgrāmatām.

Turklāt ražotājs apgalvoja, ka marķējums, kas neietekmē drošības funkcijas, nav obligāti jātulko.

Turklāt 1.2.2. iedaļas BVADP prasīts, lai vadības ierīces būtu projektētas tā, lai neļautu tām darboties, ja bīstamajā zonā atrodas kāds cilvēks.

Saskaņā ar Zviedrijas sniegto informāciju mašīnu varēja iedarbināt arī tad, ja operatoram nebija pārskata pār bīstamajām zonām, un tādējādi bija risks, ka kāds varētu atrasties riska zonā.

Ražotājs nepiekrita Zviedrijas apgalvojumam, ka operatoram no vadības zonas ir slikta redzamība; šajā sakarībā tas norādīja, ka nav bijis ziņojumu par drošības incidentiem, un atsaucās uz citu dalībvalstu secinājumiem, ka “lai gan, iespējams, redzamība nav ideāla, tā patiešām bija adekvāta, ņemot vērā, ka operators, iedarbinot mašīnas, rīkojas saprātīgi un rūpīgi”.

Tomēr Komisija uzskata, ka paļaušanās uz operatora rūpību, iedarbinot mašīnu, nenovērš risku, jo atlikušais pārskata trūkums pār bīstamo zonu liedz operatoram pārliecināties, vai bīstamajā zonā atrodas kāds cilvēks.

Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētos argumentus un tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.2.2. un 1.7.1. iedaļā izklāstītās BVADP.

(10)

1.1.6. iedaļas BVADP par ergonomiku, 1.6.1. iedaļas BVADP par mašīnas apkopi un 1.6.2. iedaļas BVADP par piekļūšanu ekspluatācijas zonai un apkalpošanas punktiem pieprasa, lai mašīna būtu projektēta un konstruēta tā, lai atvieglotu operatora darbu, ļaujot viņam ērti un droši strādāt ārpus bīstamajām zonām.

Šajā sakarā Zviedrija uzsvēra, ka konkrētā ķegļu pacēlāja piekļuves punkti un darba platformas neatbilst šīm BVADP, jo piekļuves ceļš, kas ir arī darba platforma starp šīm ierīcēm, bija tikai 190 mm. Dažos gadījumos operatoriem nācās balansēt uz šaurām metāla joslām. Šī darba vide radīja nevajadzīgu risku iekrist ierīcē. Turklāt piekļuves ceļš starp šīm mašīnām priekšā strauji izbeidzās, kur pastāv risks nokrist no 1 000 mm augstuma.

EK atbilstības deklarācijā ražotājs atsaucās uz saskaņoto standartu EN ISO 14122-2:2001, bet tehniskajā dokumentācijā nenorādīja saikni starp saskaņoto standartu atsaucēm un attiecīgo BVADP, kā prasīts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Neraugoties uz šo ražotāja pieļauto trūkumu, Zviedrija norādīja BVADP, kuru varētu ietvert atsaucē uz minēto saskaņoto standartu. Zviedrija jo īpaši norādīja, ka atsauce uz saskaņoto standartu attiecas uz BVADP, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.6., 1.6.1. un 1.6.2. iedaļā.

Saskaņotajā standartā EN ISO 14122-2:2001 paredzētas drošības tehniskās prasības attiecībā uz pastāvīgiem līdzekļiem piekļuvei pie mašīnām un jo īpaši mašīnu darba platformām un celiņiem. Zviedrija norādīja, ka, lai gan attiecīgajā standartā ir prasīts 500 mm platums, ķegļu pacēlāja celiņš bija 190 mm plats.

Šajā sakarā ražotājs paziņoja, ka 190 mm šaurais celiņš uzskatīts par drošu un atbilstošu platumu, ņemot vērā paredzēto un plānoto izmantošanu, piekļuves biežumu un jaunāko tehnoloģiju attiecībā uz bumbu atgriešanas zonu, lai gan EN ISO 14122-2:2001 nebija piemērots pilnībā. Tāpēc, lai gan ražotājs atbilstības deklarācijā bija atsaucies uz minēto standartu, viņš to nebija piemērojis.

Attiecībā uz nokrišanas risku saistībā ar piekļuvi ķegļu pacēlāja priekšā, ražotājs uzskatīja, ka Zviedrijas pieprasītā alternatīvā platforma vieglākai uz ērtākai piekļūšanai uz priekšējo platformu un no tās nav nepieciešama, jo, ņemot vērā pašreizējo pasaules praksi ķegļu pacēlāju projektēšanā, paredzot piekļuvi galvenokārt no aizmugures, piekļuve mašīnām no priekšas notiek ļoti reti.

Komisija uzskata, ka, aizbildinoties ar retu piekļuvi vai nespēju nodrošināt labākus risinājumus, nedrīkst ignorēt tādu traumu risku, kuras varētu gūt, piekļūstot ķegļu pacēlājiem (krītot vai zaudējot līdzsvaru) pa šauriem celiņiem starp mašīnām vai nokrītot no mašīnas, jo nav pamanīts, ka priekšējā daļa strauji beidzas 1 000 mm augstumā.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.6., 1.6.1. un 1.6.2. iedaļā izklāstītās BVADP.

(11)

Attiecībā uz Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. un 1.4. iedaļā izklāstītajām BVADP Zviedrija norādīja, ka vairogiem starp ķegļu pacēlājiem jābūt pietiekami augstiem, lai nepieļautu darbinieku saskaršanos ar bīstamām blakus esošu iekārtu kustīgām daļām. Vairogam jānosedz viss mašīnas sāns, t. i., līdz pat mašīnas korpusa priekšpusei. Taču ķegļu pacēlāja nožogojums, kas bija uzstādīts starp mašīnām, dažās darbstacijās bija tikai 500 mm augsts un citās, kur cilvēki strādāja, nožogojumu nebija vispār. Tas radīja risku iekrist blakus esošajā mašīnā. Tāpēc minētā struktūra neatbilst 1.3.8. iedaļas BVADP par aizsarglīdzekļu izvēli aizsardzībai pret kustīgo daļu radītu risku.

EK atbilstības deklarācijā ražotājs atsaucās uz saskaņoto standartu EN ISO 13857:2008, bet tehniskajā dokumentācijā nenorādīja saikni starp saskaņoto standartu atsaucēm un attiecīgo BVADP, kā prasīts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Neraugoties uz šo ražotāja pieļauto trūkumu, Zviedrija norādīja BVADP, kuru varētu ietvert atsaucē uz minēto saskaņoto standartu. Zviedrija jo īpaši norādīja, ka atsauce uz saskaņoto standartu attiecas uz BVADP, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. iedaļā.

Saskaņotajā standartā EN ISO 13857:2008 paredzētas tehniskās prasības attiecībā uz mehānismu drošības attālumiem, lai nepieļautu, augšējo un apakšējo ekstremitāšu saskari ar bīstamām zonām. Zviedrija atsaucas uz šo standartu, lai pastiprinātu pamatojumu tam, ka ražotājs neievēro 1.3.8. iedaļā izklāstītās BVADP.

Neraugoties uz atbilstības deklarācijā minēto standartu, ražotājs, sniedzot paskaidrojumus Zviedrijas iestādēm, neatsaucās uz standartu, lai pierādītu ražojuma atbilstību direktīvai. Tā vietā ražotājs precizēja, ka 500 mm nožogojums, kas uzstādīts starp mašīnām, bija paredzēts, lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību, vienlaikus ievērojot augstuma prasības par standarta griestu augstumu visā Eiropā. Augstāks aizsargs būtu papildu drošības pasākums, bet šī papildu drošība tiktu samazināta, ja griestu šķēršļi neļautu uzstādīt aizsargus vai tie tiktu nepareizi pārveidoti, lai ņemtu vērā griestu šķēršļus.

Komisija uzskata, ka, lai saglabātu ķegļu pacēlāja nožogojumu, 500 mm augsts nožogojums, kas uzstādīts starp mašīnām griestu šķēršļu dēļ, neizskaidro, kāpēc dažās darbstacijās nožogojuma vispār nebija, kā arī tas nenovērš risku iekrist blakus esošajā mašīnā.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. iedaļā izklāstītās BVADP.

Turklāt attiecībā uz ķegļu pacēlāju Zviedrija paskaidroja, ka mašīnas korpusā ir nelielas durvis, kuras varētu atvērt, bet kurām nebija bloķēšanas mehānisma, kas, durvis atverot, apstādina mašīnu.

EK atbilstības deklarācijā ražotājs atsaucās uz saskaņoto standartu EN 953:1998, bet tehniskajā dokumentācijā nenorādīja saikni starp saskaņoto standartu atsaucēm un attiecīgo BVADP, kā prasīts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Neraugoties uz šo ražotāja pieļauto trūkumu, Zviedrija norādīja BVADP, kuru varētu ietvert atsaucē uz minēto saskaņoto standartu. Zviedrija jo īpaši norādīja, ka atsauce uz saskaņoto standartu attiecas uz BVADP, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. un 1.4. iedaļā.

Saskaņotajā standartā EN 953:1997+A1:2009 paredzētas drošības tehniskās prasības attiecībā uz mašīnu aizsargiem un vispārīgās prasības attiecībā uz nekustīgi nostiprinātu vai noņemamu aizsargu projektēšanu un konstrukciju. Zviedrija atsaucas uz šo standartu, lai pastiprinātu pamatojumu tam, ka ražotājs neievēro 1.3.8. un 1.4. iedaļā izklāstītās BVADP.

Šajā sakarā ražotājs paskaidroja, ka fakts, ka mašīnas korpusā bija vēl otras mazākas durvis uz katru kameru bez bloķēšanas mehānisma, kas apstādinātu mašīnu, nebija pretrunā Direktīvai 2006/42/EK, jo aizmugurējiem aizsargiem bija vajadzīga ļoti reta piekļuve un nekustīgi nostiprinātie aizsargi šajā gadījumā nodrošināja pietiekamu drošību. Ražotājs norādīja, ka, balstoties uz šo pamatojumu un uz EN 953, tika izvēlēts nekustīgi nostiprināts aizsargs. Tas nerisināja jautājumu par bloķēšanas mehānisma trūkumu.

Komisija uzskata, ka risks saistībā ar kustīgajām daļām netika novērsts, jo bloķēšanas mehānisms neapturēja iekārtu, darbiniekam tuvojoties.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. un 1.4. iedaļā izklāstītās BVADP.

Zviedrija arī norādīja, ka, aizsargvāks pār bumbu atgriešanas mehānismu neatbilda Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.4.2.1. iedaļā izklāstītajām BVADP par nekustīgi nostiprinātiem aizsargiem, jo tas nebija nekādi nostiprināts, un tas neatbilda Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.4.2.2. iedaļā izklāstītajām BVADP par noņemamiem bloķēšanas aizsargiem, jo nekāda bloķēšanas mehānisma nebija.

Zviedrija šajā jautājumā atsaucās arī uz EN 953:1997+A1:2009, lai pastiprinātu pamatojumu tam, ka ražotājs neievēro 1.4.2.1. un 1.4.2.2. iedaļā izklāstītās BVADP.

Tomēr ražotājs apgalvoja, ka piekļuve bumbu atgriešanas pārklājam bija nepieciešama daudz retāk nekā vienu reizi maiņā, un savos paskaidrojumos aprobežojās ar apgalvojumu, ka standartos ir ieteikts nekustīgi nostiprināts aizsargs. Viņš uzskatīja, ka nav nepieciešams veikt Zviedrijas prasītās darbības.

Komisija uzskata, ka risks saistībā ar kustīgajām daļām netika novērsts ar aizsargvāku pār bumbu atgriešanas mehānismu, jobloķēšanas mehānismi nebija uzstādīti, turklāt nekustīgi nostiprināmie aizsargi nebija nostiprināti.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.4.2.1. un 1.4.2.2. iedaļā izklāstītās BVADP.

(12)

Attiecībā uz 1.7.4., 1.7.4.1. un 1.7.4.2. iedaļā izklāstītajām BVADP par instrukcijām Zviedrija informēja, ka uz ķegļu pacēlāja un piederumu komplekta uzlīmētā attēlā bija jānorāda, kur atrodas aizsargi, taču tas neatbilda faktiskajai aizsargu atrašanās vietai mašīnā. Attiecībā uz lietošanas instrukcijām Zviedrija norādīja, ka nav nekādu lietošanas instrukciju, kas atbilstu piegādātajām mašīnām un kurās būtu izklāstītas dažādas veicamās darbības.

Attiecībā uz ekspluatācijas un lietošanas instrukciju rokasgrāmatas neesamību ražotājs norādīja, ka tulkotas rokasgrāmatas tika piegādātas kopā ar mašīnām un tās varētu būt noklīdušas pārbaudītajā boulinga centrā. Marķējumi, kas neietekmē drošības funkcijas, netika tulkoti. Turklāt inspektoru apskatītais mašīnu marķējums un rokasgrāmatas, iespējams, neatbilda mašīnām dēļ tā, ka ražotājs bija ņēmis vērā reģionālo inspektoru specifiskās prasības un ierobežotos termiņus, kas bija atvēlēti, lai šīm prasībām pielāgotos.

Balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, Komisija uzskata, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.7.4., 1.7.4.1 un 1.7.4.2. iedaļā izklāstītās BVADP.

(13)

Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2. iedaļā izklāstītajās BVADP par drošības integrācijas principiem ir noteikts, ka mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai, tās darbinot paredzētajos apstākļos, ņemot vērā tomēr arī jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu, nepakļautu cilvēkus riskam.

Zviedrija norādīja, ka drošības bloķēšanas mehānismam izmantotie montāžas kronšteini bija piestiprināti ar parastām skrūvēm, kuras ir viegli noņemt ar parastiem instrumentiem, kas ir pretrunā drošības integrācijas principam. Tas ir saistīts ar iespējamu nepareiza lietojuma risku, izjaucot montāžas kronšteinus tā vietā, lai izmantotu bloķētās durvis.

Ražotājs apgalvoja, ka tas tādēļ, ka bloķētās durvis nodrošina saprātīgu piekļuvi, kas samazina operatora motivāciju apiet bloķēšanas mehānismus, veicot plašu tehnisko apkopi. Parastas skrūves samazinot risku radīt neatgriezeniskus bojājumus aizsargu sistēmai vai novākt aizsargus pavisam.

Turklāt Zviedrija paskaidroja, ka nekustīgi nostiprinātie aizsargi bija nostiprināti ar ātras atlaišanas stiprinājumiem, kas rada risku, ka kāds var atvērt nekustīgi nostiprināto aizsargu un izmantot to piekļuvei tā vietā, lai izmantotu bloķētās durvis. Zviedrija piebilda, ka vietās, kur riska novērtējums liecina, ka būtu jābūt nekustīgi nostiprinātam aizsargam, to nedrīkst projektēt tā, ka tas šķiet pievilcīgs risinājums, kā piekļūt mašīnai, atverot nekustīgi nostiprināto aizsargu, nevis izmantojot bloķētu izeju.

Ražotājs pamatoja ātras atlaišanas stiprinājumu izmantošanu ar vēlmi mazināt darbinieku motivāciju apiet nekustīgi nostiprinātos aizsargus.

EK atbilstības deklarācijā ražotājs atsaucās uz saskaņoto standartu EN 1088:1995+A1:2007, bet tehniskajā dokumentācijā nenorādīja saikni starp saskaņoto standartu atsaucēm un attiecīgo BVADP, kā prasīts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Neraugoties uz šo trūkumu, Zviedrija sasaistīja atsauci uz minēto saskaņoto standartu ar BVADP, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2. iedaļā.

Saskaņotajā standartā EN 1088+A2:2008 paredzētas drošības tehniskās prasības attiecībā uz mašīnu bloķēšanas mehānismiem saistībā ar aizsargiem un projektēšanas un atlases principiem. Zviedrija atsaucas uz šo standartu, lai pastiprinātu pamatojumu tam, ka ražotājs neievēro 1.1.2. iedaļā izklāstītās BVADP. Ražotājs norādīja, ka standarta 5.7.1. nodaļas 4. piezīmē ir noteikts, ka, lai izvairītos no pamatoti paredzamas apiešanas, jāņem vērā konkrētā pielietojuma īpatnības, un tāpēc tās ir balstītas uz riska novērtējumu. Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju bloķētās durvis nodrošina saprātīgu piekļuvi, kas samazina operatora motivāciju apiet bloķēšanas mehānismus.

Komisija uzskata, ka montāžas kronšteinus un nekustīgi nostiprinātos aizsargus varētu viegli noņemt ar parastiem instrumentiem, kas rada pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu – piekļūt mašīnai, apejot bloķētās izejas.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2. iedaļā izklāstītās BVADP par drošības integrācijas principiem.

(14)

Zviedrijas sniegtā aizsardzības pasākuma pamatojuma, Zviedrijas secinājumus apliecinošā neatkarīgā pētījuma un ražotāja sniegto apsvērumu pārbaude apstiprināja, ka laikā, kad Zviedrija 2013. gada decembrī Komisijai paziņoja par šiem pasākumiem, ķegļu pacēlājs neatbilda Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2., 1.1.6., 1.2.2., 1.3.8., 1.4., 1.6.1., 1.6.2., 1.7.1., 1.7.4., 1.7.4.1. un 1.7.4.2. iedaļā izklāstītajām BVADP un ka piederumu komplekts neatbilda 1.1.2., 1.2.2., 1.3.8., 1.4., 1.7.1., 1.7.4., 1.7.4.1. un 1.7.4.2. iedaļā izklāstītajām BVADP. Šie trūkumi var apdraudēt cilvēku veselību un drošību. Tāpēc Zviedrijas veiktie aizsardzības pasākumi būtu jāuzskata par pamatotiem,