13.11.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 285/97 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1703
(2018. gada 12. novembris),
ar ko izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie antidempinga pasākumi
(1) |
Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2022/95 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90. Ievērojot papildu izmeklēšanas rezultātus, kurā atklāja, ka maksājums tiek absorbēts, pasākumus grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 663/98 (3). Pēc pirmās termiņbeigu pārskatīšanas un pirmās starpposma pārskatīšanas atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (4) 11. panta 2. un 3. punktam Padome ar Regulu (EK) Nr. 658/2002 (5) Krievijas izcelsmes tāda amonija nitrāta importam, ko klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90, noteica valsts mēroga galīgo antidempinga maksājumu 47,07 EUR par tonnu. Pēc tam atbilstoši Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam attiecībā uz ražojuma definīciju notika starpposma pārskatīšana, un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 945/2005 (6) Krievijas izcelsmes cieto mēslošanas līdzekļu, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no masas un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20, importam piemēroja galīgo antidempinga maksājumu robežās no 41,42 EUR par tonnu līdz 47,07 EUR par tonnu. |
(2) |
Pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas un otrās daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. un 3. punktam Padome ar Regulu (EK) Nr. 661/2008 (7) saglabāja spēkā esošos pasākumus. Maksājums tika grozīts tikai attiecībā uz EuroChem grupu, kurai nemainīgā maksājuma summa bija robežās no 28,88 EUR līdz 32,82 EUR par tonnu. |
(3) |
Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Lēmumu 2008/577/EK (8) no Krievijas ražotājiem JSC Acron un JSC Dorogobuzh, kas ir Acron Holding Company locekļi, un no EuroChem grupas pieņēma saistību piedāvājumu ar daudzuma ierobežojumu. Saistību neiespējamības dēļ Komisija ar Lēmumu 2012/629/ES (9) atsauca savu piekrišanu pieņemt EuroChem grupas piedāvātās saistības. |
(4) |
Vispārējā tiesa ar 2008. gada 10. septembra spriedumu (10), kas interpretēts ar 2009. gada 9. jūlija spriedumu (11), atcēla Regulu (EK) Nr. 945/2005 tiktāl, ciktāl tā attiecās uz JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat, kas ir OJSC UCC UralChem sastāvā. Padome ar Regulu (EK) Nr. 989/2009 (12) attiecīgi grozīja Regulu (EK) Nr. 661/2008. Tāpēc antidempinga maksājums 47,07 EUR par tonnu uzņēmumam Kirovo attiecas tikai uz tāda amonija nitrāta importu, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90. |
(5) |
Pēc trešās termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (13) 11. panta 2. punktu Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014 (14) saglabāja spēkā esošos pasākumus. |
(6) |
Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/415 (15) attiecībā uz Acron Holding uzņēmumu saistību pieņemšanu atsauca saistību neiespējamības dēļ. |
(7) |
Acron Holding uzņēmumam pašlaik atkarībā no ražojuma veida piemēro valsts mēroga antidempinga maksājuma likmi robežās no 41,42 EUR par tonnu līdz 47,07 EUR par tonnu. |
2. Pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz dempingu
(8) |
Komisija 2016. gada aprīlī saņēma divu Krievijas ražotāju eksportētāju, PJSC Acron un PJSC Dorogobuzh un to saistītā tirdzniecības uzņēmuma Agronova Europe AG Šveicē (turpmāk kopā “Acron grupa” vai “pieprasījuma iesniedzējs”, vai “ražotājs eksportētājs”), pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu. Pieprasījums attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar Acron grupu. Acron grupa sniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka, lai kaitējumu radošo dempingu neitralizētu, pasākums pašreizējā apmērā turpmāk vairs nav jāpiemēro. |
3. Daļējas starpposma pārskatīšanas sākšana attiecībā uz dempingu
(9) |
Informējusi dalībvalstis un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas attiecās uz pieprasījuma iesniedzēju, Komisija 2017. gada 17. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (16) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. |
(10) |
Par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa. |
(11) |
Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (17), paziņoja par citas Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu daļējas pārskatīšanas sākšanu, kas attiecās uz kaitējuma pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. |
4. Izmeklēšana
(12) |
Lai saņemtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja Acron grupai anketu. Atbildes tika saņemtas šim nolūkam paredzētajā termiņā. |
(13) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatēšanai. Pārbaudes apmeklējumi notika Acron grupas uzņēmuma telpās, proti, pie PJSC Acron un PJSC Dorogobuzh un ar tiem saistītā tirgotāja Agronova Europe AG Šveicē. No 2018. gada 5. janvāraAgronova Europe AG sevi pārdēvējis par Acron Switzerland AG. |
5. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
(14) |
Izmeklēšana par dempinga apmēru aptvēra periodu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). |
B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
1. Attiecīgais ražojums
(15) |
Ražojums, uz ko attiecas pārskatīšana, ir Krievijas izcelsmes cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara (“attiecīgais ražojums”) un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20. |
2. Līdzīgais ražojums
(16) |
Attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko Acron grupa ražo un pārdod iekšējā tirgū, Savienības un citos eksporta tirgos, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības. |
(17) |
Tāpēc Komisija secina, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
C. JAUNO APSTĀKĻU ILGLAICĪGUMS
(18) |
Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Komisija pārbaudīja, vai apstākļi, kuru dēļ tika noteikta pašreizējā dempinga starpība, ir mainījušies un vai šādas izmaiņas uzskatāmas par ilgstošām. |
(19) |
Gāze, kas ir svarīgākā amonija nitrāta izejviela, veido 60 % no kopējām ražošanas izmaksām. Komisija arī iepriekšējās izmeklēšanās konstatēja, ka Krievijā gāzes cenas vietējā tirgū ar federālo likumu palīdzību regulē valsts un tās neatbilst parastiem tirgus apstākļiem, kur cenas galvenokārt nosaka ražošanas izmaksas un plānotā peļņa. |
(20) |
Komisija nevar uzskatīt, ka izejvielu vietējo cenu izmaiņas bijušas ilglaicīgas, jo šādas izmaiņas parasti izraisa nestabili tirgus faktori. Komisija tomēr konstatēja, ka Krievijā gāzes cenas ar federālo likumu palīdzību regulē valsts un tās neatbilst parastiem tirgus apstākļiem, kur cenas galvenokārt nosaka ražošanas izmaksas un plānotā peļņa. Valsts noteiktās cenas tiešā veidā piemēro valsts uzņēmumiem, piemēram, Gazprom. Tas ir lielākais gāzes piegādātājs valstī, kura tirgus daļa pārsniedz 50 %, un tādējādi šis uzņēmums nosaka cenu. Tāpēc šī situācija līdzinās tai, kas pārsvarā novērota iepriekšējās izmeklēšanās. Tādējādi Komisija uzskata, ka apstākļi Krievijas gāzes tirgū nav mainījušies un tādēļ nav pamata grozīt pasākumus, kas noteikti atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam. |
(21) |
Pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā vēl izteica apgalvojumus, piemēram, par savu saistību atsaukšanu, Acron grupas iekšējo reorganizāciju, Krievijas pievienošanos PTO un valūtas kursa svārstībām. Tomēr to, vai minētie apgalvojumi ir būtiski attiecībā uz dempinga starpību vai apgalvoto apstākļu ilglaicīgumu, pilnībā noskaidrot nevarēja. Proti, pieprasījuma iesniedzējs nebija sniedzis pietiekamus pierādījumus par to, ka tā eksporta cena uz Savienību mainījās saistību atsaukšanas dēļ. Tāpat nebija pietiekamu pierādījumu tam, ka Acron grupa tika iekšēji reorganizēta tādēļ, ka mainījās normālā vērtība / iekšzemes pārdošanas cenas. Pieprasījuma iesniedzējs turklāt nebija sniedzis pierādījumus par to, kā Krievijas iestāšanās PTO ietekmēja dempinga starpību. Komisija galu galā uzskata, ka valūtas kursa svārstības nav ilglaicīgas izmaiņas, jo uz tām iedarbojas daudzi tirgus faktori un laika gaitā tās mēdz svārstīties. |
(22) |
Pēc informācijas nodošanas atklātībai pieprasījuma iesniedzējs vispirms apgalvoja, ka Komisija neesot atklājusi visus elementus, kas saistīti ar pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpības aprēķinu, un tas pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību. |
(23) |
Šai sakarā Komisija norāda, ka pieprasījuma iesniedzējs bija saņēmis informācijas izpaušanas dokumentu ar visiem apsvērumiem, uz ko, izlemjot beigt šo izmeklēšanu, bija balstījusies Komisija. Pieprasījuma iesniedzējam tā bija iespēja pilnībā izmantot tiesības uz aizstāvību. Komisija secināja, ka ilglaicīgu apstākļu izmaiņu, kas pamatotu pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpības pārrēķinu, nebija, tādēļ apgalvojums par iespējamu dempinga starpības nepareizu aprēķinu nav būtisks. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts. |
(24) |
Otrkārt, pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja Komisijas secinājumu par tādu ilglaicīgu izmaiņu neesību, kas būtu varējušas ietekmēt dempinga starpību. |
(25) |
Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka viņa individuālā dempinga starpība pēdējo reizi tika noteikta 2008. gadā, kad Krievija vēl nebija PTO locekle. Tad dempinga starpību aprēķināja pēc gāzes cenas korekcijas metodes, kas tika pamatots ar secinājumu, ka Krievijā dabasgāzes iekšējās cenas ir regulētas, un tās nevar samērīgi atspoguļot cenu, ko parasti maksā neregulētos tirgos. Tomēr 2012. gadā Krievija iestājās PTO un apņēmās nodrošināt, ka dabasgāzes ražotāji/izplatītāji Krievijas Federācijā darbojas attiecīgajā tiesiskajā satvarā pēc parastiem komerciāliem apsvērumiem, kas balstās uz izmaksu segšanu un peļņu. Minētā apņemšanās tika iekļauta 2011. gada 17. decembra Protokolā par Krievijas Federācijas pievienošanos PTO. |
(26) |
Šai sakarā Komisija uzsver, ka noteikt, vai Krievijas esošā dabasgāzes regulēšanas sistēma atbilst saistībām, ko tā uzņēmusies, pievienojoties PTO, nav šīs izmeklēšanas mērķis. Šai jautājumā Komisijai nostājas nav. Izmeklēšanas mērķis drīzāk ir atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam noteikt, vai ir ilglaicīgas apstākļu izmaiņas, kas attaisno pieprasījuma iesniedzējam noteiktā antidempinga maksājuma pārrēķinu. Tomēr, novērtējusi dabasgāzes tirgus apstākļus Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija, pamatojoties uz 20. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, secināja, ka dabasgāzes tirgus Krievijā joprojām tiek regulēts. |
(27) |
Šo vērtējumu negroza tas, ka Krievija, pievienodamās PTO, uzņēmās vairākas saistības un par neatbilstību nav sākta neviena strīdu izšķiršana. Komisija ir secinājusi, pamatojoties uz tās veikto izmeklēšanu un lietas pierādījumiem. PTO locekļiem ir politiska rīcības brīvība iesniegt lietas izskatīšanai PTO vai arī to nedarīt. Lai gan lietu par Krievijas saistību nepildīšanu nav, uzreiz nevar secināt, ka šādu traucējumu nav. |
(28) |
Treškārt, pieprasījuma iesniedzējs vēl apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā, ka pēdējo 14 gadu laikā Krievijā gāzes cenas nepārtraukti ievērojami augušas un kopš pagaidu pārskatīšanas izmeklēšanas – kad pēdējoreiz pārrēķināta Acron grupas dempinga starpība – tās palielinājušās vairāk nekā divas reizes. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija vietējo gāzes cenu kāpumu nekad nav ņēmusi vērā. Viņš turklāt apšaubīja, ka Gazprom būtu bijis “cenu noteicējs” Krievijas iekšējā tirgū. |
(29) |
Kā Komisija norādījusi iepriekš 20. apsvērumā, dabasgāzes cena iekšējā tirgū tiek joprojām regulēta, un cenu kāpums pēdējo 14 gadu laikā šim vērtējumam nav pretrunā. Komisija par Gazprom stāvokli tirgū konstatēja, ka, ņemot vērā Gazprom tirgus daļu un ievērojamo stāvokli, tas nosaka cenu Krievijas vietējā gāzes tirgū. Tas atzīts Novatek, viena no neatkarīgajiem gāzes piegādātājiem, gada pārskatā (18). |
(30) |
Ceturtkārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nebija ņēmusi vērā tā iesniegto pierādījumu par iespējamām izmaiņām Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūrā. Komisija īpaši neesot ņēmusi vērā, ka gāzes cenu izlīdzināšanās tendences ietekmē Gazprom Savienībai piegādātās dabasgāzes cenas samazinājās par labu Savienības ražošanas nozares dalībniekiem. |
(31) |
Saskaņā ar 1. punktu paziņojumā par procedūras sākšanu šai daļējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā novērtē tikai dempingu, kas attiecas uz pieprasījuma iesniedzēju. Tādēļ šajā pārskatīšanā Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūra aplūkota netika, un šīs izmeklēšanas kontekstā to tādēļ nevērtēja. Minēto iemeslu dēļ prasību noraidīja. |
(32) |
Piektkārt, pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja konstatējumu, ka viņa saistību atsaukšana pati par sevi nebija ilglaicīgas izmaiņas. Lai minēto apgalvojumu pamatotu, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz lietu, kurā Komisija esot secinājusi, ka saistību atsaukšana bija ilglaicīgas ievērojamas apstākļu izmaiņas pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē (19). Pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka saistību atsaukšana izraisīja izmaiņas Acron grupas tirdzniecības struktūrā uz Savienību un Komisija esot pārpratusi to, ka saistību atsaukšana neesot ietekmējusi pieprasījuma iesniedzēja eksporta cenu. |
(33) |
Minētos apgalvojumus nevar pieņemt. Pirmkārt, ražotāja eksportētāja saistību brīvprātīga vai citāda atsaukšana nav uzskatāma par ilglaicīgām izmaiņām pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē. Pamatregulas 8. panta 9. punktā noteikts, ka tad, ja saistības tiek atsauktas, automātiski piemēro maksājumu, ko Komisija noteikusi saskaņā pamatregulas 9. panta 4. punktu. Lieta, uz ko norādījis pieprasījuma iesniedzējs, attiecas uz pārskatīšanu, kurā Komisija, lai atjaunotu saistības, pretabsorbcijas izmeklēšanas ietekmi uzskatīja par ilglaicīgām izmaiņām. Otrkārt, tās faktiskie apstākļi atšķiras no šīs lietas faktiem, un turklāt pieminētajā lēmumā nav neviena apgalvojuma, kas apstiprinātu pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumu. |
(34) |
Komisija turklāt neuzskatīja, ka izmaiņas, uz kurām norādīja pieprasījuma iesniedzējs, būtu uzskatāmas par ilglaicīgām atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam. Piemēram, visu ES pārdevumu novirzīšanu ar saistītā tirgotāja starpniecību var vienkārši apvērst. Tāpat uzņēmuma cenu noteikšanas politika ir lēmums, ko var pieņemt katrā brīdī atkarībā no daudziem dažādiem apsvērumiem. Tādējādi Komisija secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu par to, ka eksporta cena (un dempinga starpība līdz ar to) būtu mainījusies un šādas iespējamas izmaiņas būtu ilglaicīgas. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. |
(35) |
Sestkārt, pieprasījuma iesniedzējs nepiekrita, ka valūtas kursa svārstības nav ilglaicīgas izmaiņas. Viņaprāt, pēc salīdzinoša stabilitātes perioda, kas sākās 2009. gadā, 2014. gada vidū ES ekonomisko sankciju dēļ rublis strauji zaudēja vērtību un kopš tā brīža nav atguvies. Šīs valūtas kursa izmaiņas esot ietekmējušas dempinga aprēķinu. |
(36) |
Kā norādīts iepriekšējā 21. apsvērumā, Komisija valūtas kursa svārstības parasti neuzskata par ilglaicīgām izmaiņām, jo uz tām iedarbojas daudzi tirgus faktori un laika gaitā tās mēdz svārstīties. Pieprasījuma iesniedzējs nesniedza pierādījumus, kas šādu izpratni apšaubītu un šai sakarā pamatotu Komisijas uzskata maiņu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(37) |
Visbeidzot, septītkārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā fakti, kas konstatēti tā paša ražojuma paralēlajā starpposma pārskatīšanā, kas attiecās tikai uz kaitējumu. Minētajā pārskatīšanā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšana un izmaiņas, kas kopš 2002. gada notikušas amonija nitrāta globālajā tirgū, attaisnoja pasākumu pārskatīšanu. |
(38) |
Kā minēts 31. apsvērumā, šī starpposma pārskatīšana attiecās tikai uz dempingu. Pieprasījuma iesniedzējs nespēja parādīt, kā izmaiņas amonija nitrāta globālajā tirgū un Savienības tirgū būtu ietekmējušas viņa dempinga starpību un kādēļ Komisijas citā pārskatīšanā konstatētie fakti ir svarīgi vai pretrunā Komisijas secinājumiem šajā lietā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
D. SAISTĪBU PIEDĀVĀJUMI
(39) |
Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pienācīgi parakstītu piedāvājumu brīvprātīgi uzņemties saistības saskaņā ar pamatregulas 8. pantu. Komisija saistību piedāvājumu analizēja un uzskatīja, ka to pieņemšana nav iespējama. Pieprasījuma iesniedzējam divās dalībvalstīs ir saistītie uzņēmumi. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju viens no minētajiem saistītajiem uzņēmumiem ražo un Savienības tirgū pārdod līdzīgu ražojumu un arī citus ražojumus (t. i., mēslošanas līdzekļus). Pieprasījuma iesniedzējs Savienības klientiem pārdod arī citus ražojumus. Ja saistītā puse Savienībā un pieprasījuma iesniedzējs pārdod attiecīgo ražojumu un citus ražojumus tiem pašiem klientiem Savienībā, tad šādu darījumu cenas var noteikt tā, lai kompensētu minimālo importa cenu, uz kuru attiecas saistības. Tomēr ar uzraudzību šādu šķērskompensēšanu konstatēt nevarētu, jo cenu struktūra lielākajai daļai ražojumu, ko saistītais uzņēmums ražo un pārdod Savienībā, nav publiski pieejama. Tādējādi nav iespējams noteikt, vai klientu maksātās cenas atbilst ražojumu vērtībai, vai arī tiek piemērots iespējams rabats, lai kompensētu darījumus, uz ko attiecas saistības ievērot minimālo importa cenu. Tādējādi pastāv augsts šķērskompensācijas risks ar amonija nitrāta vai citu ražojumu pārdošanu tiem pašiem klientiem. |
(40) |
Pieprasījuma iesniedzējs saistību piedāvājumā apņēmās ražojumus tieši vai netieši nepārdot savam saistītajam ražotājam Savienībā. Turklāt viņš apņēmās nepārdot ražojumus, uz ko attiecas saistības, tiem klientiem Savienībā, kuriem tiek pārdoti citi ražojumi. Šai sakarā Komisija norāda, ka, pieņemot pat šādu apņemšanos, saistības joprojām būtu neiespējamas un grūti uzraugāmas. Ražotāju, kas darbojas Savienībā, nevar uzraudzīt tādēļ, ka tas nevar būt puse saistībās, jo atbilstoši pamatregulas 8. pantam saistības var piedāvāt tikai ražotāji eksportētāji. Turklāt pat tad, ja saistītais Savienības ražotājs piedāvātu līdzvērtīgu apņemšanos, šādu saistību uzraudzīšana būtu neiespējama pieprasījuma iesniedzēja kompleksās struktūras dēļ. |
(41) |
Pieteikuma iesniedzējam tika dota iespēja sniegt komentārus par šo lēmumu. |
IZMEKLĒŠANAS IZBEIGŠANA
(42) |
Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, ar ko pamatots lēmums izbeigt šo izmeklēšanu, un tām bija iespēja iesniegt komentārus. Tika uzklausītas tās ieinteresētās personas, kuras to vēlējās. |
(43) |
Tādējādi Komisija iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ secina, ka daļējā starpposma pārskatīšana par Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu būtu jāizbeidz. |
(44) |
Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas tikai uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta (ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20) importu par dempinga cenām.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2018. gada 12. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Padomes 1995. gada 16. augusta Regula (EK) Nr. 2022/95, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 198, 23.8.1995., 1. lpp.).
(3) Padomes 1998. gada 23. marta Regula (EK) Nr. 663/98, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2022/95, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 93, 26.3.1998., 1. lpp.).
(4) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.).
(5) Padomes 2002. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 658/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV L 102, 18.4.2002., 1. lpp.).
(6) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 945/2005, ar kuru pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu groza Regulu (EK) Nr. 658/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu, un Regulu (EK) Nr. 132/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz, inter alia, Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV L 160, 23.6.2005., 1. lpp.).
(7) Padomes 2008. gada 8. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam un daļēja starpposma pārskatīšana atbilstīgi minētās regulas 11. panta 3. punktam (OV L 185, 12.7.2008., 1. lpp.).
(8) Komisijas 2008. gada 4. jūlija Lēmums 2008/577/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importa antidempinga procedūru (OV L 185, 12.7.2008., 43. lpp.).
(9) Komisijas 2012. gada 10. oktobra Lēmums 2012/629/ES, ar kuru groza Lēmumu 2008/577/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importa antidempinga procedūru (OV L 277, 11.10.2012., 8. lpp.).
(10) Lieta T-348/05.
(11) Lieta T-348/05 INTP.
(12) Padomes 2009. gada 19. oktobra Regula (EK) Nr. 989/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 661/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 278, 23.10.2009., 1. lpp.).
(13) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).
(14) Komisijas 2014. gada 23. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 999/2014, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 280, 24.9.2014., 19. lpp.).
(15) Komisijas 2016. gada 21. marta Īstenošanas regula (ES) 2016/415, ar kuru atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu un atceļ Lēmumu 2008/577/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importa antidempinga procedūru (OV L 75, 22.3.2016., 10. lpp.).
(16) Paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV C 271, 17.8.2017., 9. lpp.).
(17) Paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV C 271, 17.8.2017., 15. lpp.).
(18) PAO Novatek, 2017. gada pārskats, 70. lpp. Pieejams šādā adresē: https://s-trade-collab3.net1.cec.eu.int/sites/tdi/R669_R674_AN/_layouts/15/start.aspx#/SitePages/Home.aspx?InitialTabId=Ribbon%2ERead&VisibilityContext=WSSTabPersistence.
(19) Sk., piemēram, Komisijas 2005. gada 5. decembra Lēmumu 2006/37/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūrām attiecībā uz Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem (OV L 22, 26.1.2006., 52. lpp.).