8.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/38


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1490

(2018. gada 2. oktobris),

ar ko Ungārijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 287. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 12. punktu Ungārija drīkst atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tos nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 35 000 EUR ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā tās pievienošanās dienā.

(2)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2017. gada 13. novembrī, Ungārija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, ar kuru atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 12. punkta, lai palielinātu atbrīvojuma robežvērtību līdz 48 000 EUR. Ar minēto īpašo pasākumu minētie nodokļa maksātāji būtu atbrīvoti no dažiem vai visiem tiem pienākumiem saistībā ar PVN, kuri minēti Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 2.–6. nodaļā.

(3)

Augstāka robežvērtība īpašajā režīmā mazajiem uzņēmumiem, kā paredzēts Direktīvas 2006/112/EK 281.–294. pantā, ir vienkāršošanas pasākums, jo tā var ievērojami samazināt mazo uzņēmumu pienākumus PVN jomā.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar vēstulēm, kas datētas ar 2018. gada 6. februāri, nosūtīja Ungārijas lūgumu pārējām dalībvalstīm. 2018. gada 7. februāra vēstulē Komisija paziņoja Ungārijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga lūguma izskatīšanai.

(5)

Lūgtais īpašais pasākums ir saskaņā ar Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojuma “Vispirms domāt par mazākajiem” – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts politikas mērķiem.

(6)

Tā kā palielinātās robežvērtības rezultātā samazināsies PVN saistības un līdz ar to arī mazo uzņēmumu administratīvais slogs un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, Ungārijai būtu jāsaņem atļauja piemērot šo īpašo pasākumu ierobežotu laikposmu. Īpašais režīms mazajiem uzņēmumiem ir fakultatīvs, tādēļ nodokļa maksātāji joprojām varēs izvēlēties parasto PVN režīmu.

(7)

Direktīvas 2006/112/EK 281.–294. pants, ar ko reglamentē īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem, tiek pārskatīts, tādēļ ir iespējams, ka stāsies spēkā direktīva, ar ko groza minētos pantus un nosaka datumu, no kura dalībvalstīm ir jāpiemēro valsts noteikumi un kurš būs pirms atkāpes darbības termiņa beigām 2021. gada 31. decembrī. Ja tā notiks, šis lēmums būtu jābeidz piemērot.

(8)

No Ungārijas sniegtās informācijas izriet, ka īpašajam pasākumam būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem Ungārijā.

(9)

Īpašajam pasākumam nav ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN, jo Ungārija veiks kompensācijas aprēķinu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom) 1553/89 (2) 6. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 12. punkta, Ungārijai ir atļauts piešķirt atbrīvojumu no PVN nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 48 000 EUR ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā tās pievienošanās dienā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Šo lēmumu piemēro no 2019. gada 1. janvāra līdz vienam no diviem turpmāk minētajiem datumiem, kurš iestājas ātrāk:

a)

2021. gada 31. decembris;

b)

datums, no kura dalībvalstīm ir jāpiemēro valsts noteikumi, kas tām ir jāpieņem gadījumā, ja tiek pieņemta direktīva, ar kuru groza Direktīvas 2006/112/EK 281.–294. pantu, kas reglamentē īpašu režīmu mazajiem uzņēmumiem.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Luksemburgā, 2018. gada 2. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. LÖGER


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (EEK, Euratom) 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.).