16.7.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/1

(1)

Akts par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (“Vēlēšanu akts”) (2), kurš pievienots Padomes Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (3), stājās spēkā 1978. gada 1. jūlijā un pēc tam tika grozīts ar Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (4).

(2)

Vēlēšanu aktā ir jāveic vairāki grozījumi.

(3)

Saistībā ar to, ka 2009. gada 1. decembrī ir stājās spēkā Lisabonas līgums, Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru ir jāparedz noteikumi, kas ir vajadzīgi Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanai vispārējās tiešās vēlēšanās.

(4)

Vēlēšanu procesa pārredzamībai un uzticamas informācijas pieejamībai ir svarīga nozīme Eiropas politiskās apziņas uzlabošanā un stabila vēlētāju skaita dalības nodrošināšanā vēlēšanās, un ir vēlams, lai Savienības pilsoņi būtu savlaicīgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām informēti par kandidātiem, kas balotējas minētajās vēlēšanās, un par valstu politisko partiju saikni ar kādu no Eiropas politiskajām partijām.

(5)

Lai mudinātu vēlētājus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un lai pilnībā izmantotu iespējas, ko sniedz tehnoloģiskā attīstība, dalībvalstis varētu paredzēt iespējas, cita starpā, balsot iepriekš, balsot pa pastu un balsot elektroniski un internetā, vienlaikus jo īpaši nodrošinot rezultātu uzticamību, balsojuma aizklātumu un personas datu aizsardzību saskaņā ar piemērojamām Savienības tiesībām.

(6)

Savienības pilsoņiem ir tiesības piedalīties tās demokrātiskajā dzīvē, jo īpaši balsojot vai kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

(7)

Dalībvalstis tiek mudinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai dotu tiem saviem pilsoņiem, kas dzīvo trešās valstīs, iespēju balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

(8)

Vēlēšanu akts tāpēc būtu attiecīgi jāgroza,

1)

akta 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1.   Katrā dalībvalstī Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē kā Savienības pilsoņu pārstāvjus, ievērojot proporcionālas pārstāvības principu, izmantojot sarakstu sistēmu vai atsevišķu pārdalāmu balsu sistēmu.

2.   Dalībvalstis var atļaut balsošanu, kuras pamatā ir atvērto sarakstu sistēma, saskaņā ar procedūru, ko tās pieņem.

3.   Vēlēšanas ir vispārējas un tiešas, un balsošana ir brīva un aizklāta.”;

2)

akta 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.   Dalībvalstis var noteikt minimālo slieksni deputātu vietu sadalījumam. Valsts līmenī minētais slieksnis nevar pārsniegt 5 procentus no derīgām nodotajām balsīm.

2.   Dalībvalstis, kurās izmanto sarakstu sistēmu, nosaka minimālo slieksni deputātu vietu sadalījumam vēlēšanu apgabaliem, kuros ir vairāk nekā 35 deputātu vietas. Šis slieksnis nav zemāks par 2 procentiem un nepārsniedz 5 procentus no derīgajām nodotajām balsīm attiecīgajā vēlēšanu apgabalā, tostarp dalībvalstī ar vienu vēlēšanu apgabalu.

3.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 2. punktā noteikto pienākumu, ne vēlāk kā pirms tām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas seko pēc pirmajām vēlēšanām, kuras notiek pēc Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2018/994 (*1) stāšanās spēkā.

(*1)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2018/994 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 178, 16.7.2018., 1. lpp.).”;"

3)

pievieno šādus pantus:

“3.a pants

Ja valsts noteikumos ir paredzēts kandidatūru iesniegšanas termiņš Eiropas Parlamenta vēlēšanām, minētais termiņš ir vismaz trīs nedēļas pirms datuma, ko attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 10. panta 1. punktu noteikusi Eiropas Parlamenta vēlēšanu noturēšanai.

3.b pants

Dalībvalstis var atļaut uz vēlēšanu zīmēm attēlot tās Eiropas politiskās partijas nosaukumu vai logotipu, ar kuru valsts politiskajai partijai vai atsevišķam kandidātam ir saikne.”;

4)

pievieno šādu pantu:

“4.a pants

Dalībvalstis var paredzēt iespēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot iepriekš, balsot pa pastu un balsot elektroniski un internetā. Ja tās to dara, tās pieņem pasākumus, kas ir pietiekami, lai jo īpaši nodrošinātu rezultātu uzticamību, balsojuma aizklātumu un personas datu aizsardzību saskaņā ar piemērojamām Savienības tiesībām.”;

5)

akta 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

1.   Ikvienās Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanās ir atļauts balsot tikai vienu reizi.

2.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par divkāršu balsošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.”;

6)

pievieno šādus pantus:

“9.a pants

Saskaņā ar savām valsts vēlēšanu procedūrām dalībvalstis var veikt nepieciešamos pasākumus, lai dotu tiem saviem pilsoņiem, kas dzīvo trešās valstīs, iespēju balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

9.b pants

1.   Katra dalībvalsts norīko kontaktiestādi, kuras kompetencē ir datu apmaiņa par vēlētājiem un kandidātiem ar sadarbības partneriem citās dalībvalstīs.

2.   Neskarot valsts noteikumus par vēlētāju iekļaušanu vēlētāju sarakstā un kandidatūru iesniegšanu, 1. punktā minētā iestāde saskaņā ar piemērojamām Savienības tiesībām par personas datu aizsardzību ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda pirmās dienas sāk pārsūtīt minētajiem sadarbības partneriem Padomes Direktīvā 93/109/EK (*2) norādītos datus par Savienības pilsoņiem, kuri ir iekļauti vēlētāju sarakstā vai kandidē dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.

(*2)  Padomes Direktīva 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.).”"