18.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 251/9

KOMISIJAS LĒMUMS

(2018. gada 17. jūlijs),

ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu “Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa” un atceļ Lēmumu, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu reto slimību jomā, un Lēmumu, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu vēža apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 251/07)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 2. punktu dalībvalstīm saziņā ar Komisiju savstarpēji jākoordinē politika un programmas jomās, kas minētas attiecīgā panta 1. punktā. Komisija, uzturot ciešus sakarus ar dalībvalstīm, var nākt klajā ar dažādiem lietišķām iniciatīvām, kas veicina šādu koordināciju, jo īpaši ar iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt vadlīnijas un rādītājus, organizēt apmaiņu ar paraugpraksi un sagatavot elementus, kas vajadzīgi periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai.

(2)	2010. gada 7. decembrī tika pieņemti Eiropadomes secinājumi “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās” (1), kuri dalībvalstis aicināja apzināt labu praksi attiecībā uz hroniskām slimībām un ar šo praksi apmainīties.

(3)

Komisija 2014. gada 4. aprīlī pieņēma Communication on effective, accessible and resilient health systems (2), kurā paredzēts, ka iniciatīvas, ar kuru starpniecību Savienība var palīdzēt dalībvalstu rīcībpolitikas veidotājiem, galveno uzmanību pievērsīs metodēm un rīkiem, kas dalībvalstīm paver iespēju panākt, ka to veselības aizsardzības sistēmas ir rezultatīvākas, piekļūstamākas un izturētspējīgākas.

(4)

2016. gada 22. novembrī Komisija pieņēma “Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei: Eiropas rīcība ilgtspējības jomā”” (3), kurā paziņoja, ka Savienība ir pilnīgi apņēmusies būt par priekšgājēju ANO satvarā pieņemtās “Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam” un tās ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Turklāt, palīdzēdama īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 3 “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem”, Savienība dalībvalstu darbības papildina ar tiesību aktiem un citām iniciatīvām, kas pievēršas sabiedrības veselībai, veselības aprūpes sistēmām un veselības problēmām, kuras saistītas ar vidi. Komisija dalībvalstīm palīdzēs attiecībā uz šo mērķi sasniegt savus mērķrādītājus, jo īpaši mazinot mirstību no hroniskām slimībām.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014 (4), ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads), paredz, ka viena no Programmas tematiskajām prioritātēm ir veicināt veselību, īstenot slimību profilaksi un veidot veselīgam dzīvesveidam labvēlīgu vidi. Pie šīs prioritātes darbībām pieder atbalstīt ar hronisku slimību, arī vēža, novecošanās slimību un neirodeģeneratīvu slimību, profilaksi saistītas sadarbības un tīklu veidošanu Savienībā un pilnveidot reaģēšanu šādu slimību gadījumā, šajā nolūkā apmainoties ar zināšanām un labu praksi, kā arī izstrādājot kopīgas aktivitātes attiecībā uz nepārnēsājamu slimību profilaksi, agrīnu atklāšanu un pārvaldību.

(6)	Ņemot vērā šīs saistības un pienākumus sabiedrības veselības jomā, tātad jāizveido veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības ekspertu grupa, jādefinē tās uzdevumi un struktūra.

(7)

Komisijas Lēmums C(2016) 3301 (5) nosaka pārskatītu noteikumu kopumu, kuri paredzēti visām Komisijas ekspertu grupām. Jauno noteikumu mērķis ir ieviest vairāk skaidrības un pārredzamības attiecībā uz ekspertu grupu sastāvu. Līdz ar to atbilstoši minētajam lēmumam būtu jādefinē veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības ekspertu grupas uzdevumi un struktūra.

(8)

Ekspertu grupai būtu Komisijai jāsniedz padomi un speciālas zināšanas par Savienības aktivitāšu izveidi un īstenošanu veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības laukā, kā arī jāsekmē dalībvalstu un dažādo iesaistīto pušu apmaiņa ar attiecīgu pieredzi, rīcībpolitikām un praksi.

(9)

Šai ekspertu grupai būtu Komisija jākonsultē, kā izraudzīties tādu labo praksi un paraugpraksi dalībvalstu atbalstam veselības veicināšanā, slimību profilaksē un nepārnēsājamu slimību pārvaldībā, kura tiktu pārnesta un īstenota, izmantojot ES veselības programmu vai citus Savienības finanšu instrumentus.

(10)	Šai ekspertu grupai būtu jāpalīdz dalībvalstīm ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 3 sasniegšanā un jo īpaši jāsamazina priekšlaicīga mirstība no nepārnēsājamām slimībām.

(11)	Ekspertu grupai būtu jākonsultē Komisija tās centienos koordinēt darbības, kas palīdz samazināt nepārnēsājamu slimību izraisītu pāragru mirstību.

(12)	Ekspertu grupai būtu jākonsultē Komisija par to, kā veselības veicināšanā, slimību profilaksē un nepārnēsājamu slimību pārvaldībā plašāk ieviest pētniecības rezultātus.

(13)

Ekspertu grupai savas aktivitātes būtu jākoordinē ar veselības informācijas ekspertu grupu (EGHI), kura Komisiju konsultē par vajadzībām attiecībā uz veselības informāciju, par tehniskiem risinājumiem un pierādījumbāzētas veselības politikas veidošanas prioritātēm. Ekspertu grupai EGHI zināšanas jo īpaši būtu jāizmanto, vērtējot paraugprakses pārneses un īstenošanas procesu un iznākumus.

(14)	Lai valstu vidū nodrošinātu rezultatīvu paraugprakses un rīcībpolitiskas intervences pārnesi un īstenošanu, ekspertu grupai būtu jāsastāv no dalībvalstu iestādēm.

(15)	Būtu jānosaka noteikumi par ekspertu grupas locekļiem pieejamās informācijas izpaušanu.

(16)	Personas dati ekspertu grupai būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6).

(17)

Tā kā Komisijas ekspertu grupa “Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa” nodarbosies ar jautājumiem, kuri patlaban ir ar Komisijas 2013. gada 30. jūlija Lēmumu, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu reto slimību jomā un atceļ Lēmumu 2009/872/EK, (“Lēmums, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu reto slimību jomā”) (7) izveidotās reto slimību ekspertu grupas pilnvarojuma tvērumā un ar Komisijas 2014. gada 3. jūnija Lēmumu, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu vēža apkarošanai un ar ko atceļ Lēmumu 96/469/EK (8), (“Lēmums, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu vēža apkarošanai”) izveidotās ekspertu grupas vēža apkarošanai pilnvarojuma tvērumā, šie lēmumi būtu jāatceļ.

(18)	Šim lēmumam ir lietderīgi noteikt piemērošanas periodu. Komisija laikus izskatīs piemērošanas perioda pagarināšanas lietderību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Tiek izveidota ekspertu grupa “Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa” (“grupa”).

2. pants

Uzdevumi

Grupas uzdevumi ir:

a)	palīdzēt, tostarp ar konsultācijām, Komisijai uzņemties iniciatīvas tādas starpdalībvalstu koordinācijas sekmēšanā, kuras uzdevums ir Savienībā novērst nepārnēsājamo slimību radītas problēmas;

b)	konsultēt Komisiju, kā izraudzīties tādu paraugpraksi dalībvalstu atbalstam veselības veicināšanā, slimību profilaksē un nepārnēsājamu slimību pārvaldībā, kura tiktu pārnesta un īstenota, izmantojot ES veselības programmu vai citus Savienības finanšu instrumentus;

c)	atbalstīt Komisiju, kā pārraudzīt virzību uz “Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam” ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 3 “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem” sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz nepārnēsājamu slimību izraisītas mirstības mazināšanu;

d)	konsultēt Komisiju centienos koordinēt darbības, kas palīdz samazināt nepārnēsājamu slimību izraisītu pāragru mirstību;

e)	konsultēt Komisiju par to, kā veselības veicināšanā, slimību profilaksē un nepārnēsājamu slimību pārvaldībā plašāk ieviest pētniecības rezultātus;

f)	novērtēt iznākumus paraugprakses pārnesei un īstenošanai, kas notikušas sadarbībā ar Veselības informācijas ekspertu grupu, kura konsultēs par relevantiem veselības datiem veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības jautājumos.

3. pants

Apspriešanās

Komisija ar grupu var apspriesties visos 2. pantā minētajos jautājumos.

4. pants

Grupas locekļi

1. Grupā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Dalībvalsts Komisiju informē par to, kuru iestādi tā ekspertu grupā nozīmējusi par savu locekli.

2. Katrs loceklis nominē vienu pastāvīgo pārstāvi un vienu aizstājēju, kuri ir ierēdņi vai publiskā sektora darbinieki. Locekļi šo informāciju paziņo Komisijai un atbild par to, lai to pārstāvji sniegtu augsta līmeņa speciālās zināšanas.

3. Atkarībā no grupas sanāksmju darba kārtības locekļi var pārstāvjus iecelt arī ad hoc kārtībā.

5. pants

Priekšsēdētājs

Grupu vada Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta pārstāvis.

6. pants

Darbība

1. Grupa atbilstīgi horizontālajiem noteikumiem darbojas pēc Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta vai citu Komisijas struktūrvienību lūguma, ja Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts tam piekritis.

2. Grupas sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās.

3. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts. Grupas un apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties ieinteresēti Komisijas ierēdņi no citām struktūrvienībām.

4. Vienojoties ar Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātu, grupa ar vienkāršu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par atklātām apspriedēm.

5. Apspriežu protokoliem par visiem darba kārtības punktiem un grupas sniegtajiem atzinumiem jābūt jēgpilniem un pilnīgiem. Protokolus priekšsēdētāja pārraudzībā sagatavo sekretariāts.

6. Atzinumus, ieteikumus vai ziņojumus grupa pieņem vienprātīgi. Balsojuma gadījumā tā rezultātu nosaka ar vienkāršu balsu vairākumu. Locekļiem, kuri balsojuši pret, ir tiesības pieprasīt, lai atzinumiem, ieteikumiem vai ziņojumiem pievieno dokumentu, kurā sniegts viņu nostājas pamatojuma kopsavilkums.

7. pants

Apakšgrupas

1. Veselības un pārtikas nekaitīguma direktorāts atbilstoši Komisijas noteiktajam darbuzdevumam īpašu jautājumu izskatīšanai var izveidot apakšgrupas. Apakšgrupas strādā saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem un atskaitās grupai. Pēc apakšgrupu pilnvarojuma izpildes tās tiek likvidētas.

2. Locekļi par saviem pārstāvjiem apakšgrupās var nominēt ierēdņus vai publiskā sektora darbiniekus, kuri nav to pastāvīgie pārstāvji ekspertu grupā.

8. pants

Pieaicinātie eksperti

Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts darbam grupā vai apakšgrupās ad hoc kārtībā var pieaicināt ekspertus ar īpašām zināšanām darba kārtības jautājumā.

9. pants

Novērotāji

1. Grupas sanāksmēs novērotāja statusā var piedalīties pārstāvji no EBTA valstīm, kas ir EEZ līguma puses.

2. Priekšsēdētājs novērotāja statusu var piešķirt kandidātvalstīm un citām trešām valstīm, ja šādas valsts iesaiste ekspertu grupas darbā ir Savienības interesēs, jo īpaši balstoties uz starptautisku nolīgumu, administratīvu vienošanos vai Savienības tiesību aktiem. Novērotāja statusā ieceltās publiskās struktūras izvirza savus pārstāvjus.

3. Novērotāji un to pārstāvji ar priekšsēdētāja piekrišanu var piedalīties grupas apspriedēs un sniegt speciālas zināšanas. Tomēr tiem nav balsstiesību, un tie nevar piedalīties grupas ieteikumu vai atzinumu formulēšanā.

10. pants

Reglaments

Vienojoties ar Veselības un pārtikas nekaitīguma direktorātu un pamatojoties uz tā priekšlikumu, grupa, balstoties uz ekspertu grupu darba standarta reglamentu un ievērojot horizontālos noteikumus, ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem reglamentu.

11. pants

Dienesta noslēpums un klasificētas informācijas apstrāde

Uz grupas un apakšgrupu locekļiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem, attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākums, kas saskaņā ar Līgumiem un to īstenošanas noteikumiem attiecas uz visiem iestāžu locekļiem un to darbiniekiem, kā arī Komisijas drošības noteikumi, kas attiecas uz Savienības klasificētās informācijas aizsardzību un ir noteikti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (9) un (ES, Euratom) 2015/444 (10). Ja viņi šo pienākumu neievēro, Komisija var veikt visus nepieciešamos pasākumus.

12. pants

Pārredzamība

1. Grupa un tās apakšgrupas tiek reģistrētas Ekspertu grupu reģistrā.

2. Ekspertu grupu reģistrā par grupas sastāvu publicē šādus datus:

a)	dalībvalstu iestāžu nosaukumi;

b)	to publisko struktūru nosaukumi, kuras darbojas kā novērotāji.

3. Visus attiecīgos dokumentus, tostarp darba kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegtos materiālus, dara pieejamus vai nu Ekspertu grupu reģistrā, vai norādot saiti no reģistra uz īpašu tīmekļvietni, kurā atrodama attiecīgā informācija. Piekļuve minētajām tīmekļvietnēm ir tāda, kurai nav vajadzīga lietotāja reģistrācija un kurai nav noteikti nekādi citi ierobežojumi. Pirms sanāksmes laikus publicē tās darba kārtību un citus informatīvus dokumentus, pēc sanāksmes savlaicīgi publicē tās protokolu. Izņēmumus prasībai par publicēšanu paredz tikai tad, ja uzskata, ka kāda dokumenta izpaušana varētu kaitēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (11) 4. pantā definēto sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai.

13. pants

Sanāksmju izdevumi

1. Grupas vai tās apakšgrupu darbā iesaistītas personas par piedāvātajiem pakalpojumiem nesaņem atlīdzību.

2. Komisija iesaistītajām personām atlīdzina ar grupas vai apakšgrupas darbu saistītos ceļa un uzturēšanās izdevumus. Izdevumus atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem, nepārsniedzot pieejamās apropriācijas, ko Komisijas struktūrvienības saņēmušas saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru.

14. pants

Atcelšana

Lēmums, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu reto slimību jomā, un Lēmums, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu vēža apkarošanai, tiek atcelti.

15. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim.

Briselē, 2018. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV C 74, 8.3.2011., 4. lpp.

(2) COM(2014) 215 final, 4.4.2014.

(3) COM(2016) 739 final, 22.11.2016.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2016. gada 30. maija Lēmums C(2016) 3301 final, ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2013. gada 30. jūlija Lēmums, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu reto slimību jomā un atceļ Lēmumu 2009/872/EK (OV C 219, 31.7.2013., 4. lpp.).

(8) Komisijas 2014. gada 3. jūnija Lēmums, ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu vēža apkarošanai un ar ko atceļ Lēmumu 96/469/EK (OV C 167, 4.6.2014., 4. lpp.).

(9) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(10) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).