(1)

Eiropas Savienības (“Savienība”) un Gruzijas attiecības turpina attīstīties Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un Austrumu partnerības ietvaros. Gruzija pievienojās ES Austrumu partnerībai 2009. gadā, un pēc tam sekoja sarunas par ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu. Minētais nolīgums (2) (“Asociācijas nolīgums”), kas paredz pakāpeniski izveidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), tika parakstīts 2014. gada jūnijā un stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Gruzijai joprojām ir problēmas vājas ārējās vides dēļ, kura, samazinoties eksporta un naudas pārvedumu apjomam, veicinājusi to, ka IKP pieaugums 2016. gadā ir bijis relatīvi zems. Lai arī 2017. gadā tiek prognozēta reģionālās un globālās izaugsmes palielināšanās, to joprojām ietekmēs lejupvērsti riski.

(3)

Gruzijas fiskālais deficīts joprojām ir ievērojams, un valsts parāda attiecība pret IKP pieaug. Ņemot vērā ļoti lielo tekošā konta deficītu un lielo ārējo parādu, arī Gruzijas maksājumu bilances stāvoklis joprojām ir nestabils. Gruzijas ārvalstu valūtas rezerves ir bijušas stabilas absolūtā izteiksmē, tomēr, pieaugot vajadzībai pēc rezervēm, tās ir samazinājušās zem līmeņa, ko Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzskata par pietiekamu. Gruzija arī turpina pielāgoties ar Savienību noslēgtā DCFTA nolīguma prasībām.

(4)

Šajā kontekstā Gruzijas iestādes un SVF 2017. gada aprīlī vienojās par trīs gadu ilgu Paplašinātās finansēšanas mehānisma (EFF) režīma piemērošanu USD 285,3 miljonu apmērā laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam. SVF valde šo režīmu apstiprināja 2017. gada 12. aprīlī. EFF režīma mērķis ir atbalstīt ekonomikas reformu programmu, kas palīdzēs Gruzijai mazināt tās ekonomisko nestabilitāti un veicinās lielāku un iekļaujošāku ekonomikas izaugsmi.

(5)

Ņemot vērā Gruzijas atlikušās ārējā finansējuma vajadzības, Gruzijas iestādes 2017. gada jūnijā lūdza Savienību piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību.

(6)

Kopš militārā konflikta ar Krieviju 2008. gada augustā Gruzija ir guvusi labumu no divām makrofinansiālās palīdzības darbībām, kuras Savienība apņēmās realizēt starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē Briselē 2008. gada oktobrī. Pirmo no minētajām darbībām EUR 46 miljonu apmērā pilnībā dotāciju veidā īstenoja laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam. Otro, kas arī bija EUR 46 miljonu apmērā vienai pusei dotāciju un otra pusei aizdevumu veidā, īstenoja laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam. Turklāt Savienība saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu ir darījusi pieejamus Gruzijai EUR 610–746 miljonus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ieskaitot budžeta atbalstu un tehnisko palīdzību. Gruzija gūst labumu arī no Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisma, saskaņā ar kuru projektiem Gruzijā laikposmā no 2008. līdz 2017. gadam tika piešķirti aptuveni EUR 86 miljoni.

(7)

Tā kā Gruzija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(8)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos nolūkā sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu saņēmējam tūlītēji vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jābalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver tūlītējus stingrus korekcijas pasākumus un strukturālas reformas, kuru mērķis ir novērst maksājumu bilances problēmas īstermiņā.

(9)

Ņemot vērā to, ka Gruzijas maksājumu bilancē saglabājas būtisks ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, pašreizējos ārkārtas apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība, kuru paredzēts sniegt Gruzijai, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Gruzijas lūgumu atbalstīt tās ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Gruzijas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(10)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Gruzijā, tādējādi veicinot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(11)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšana balstās uz Gruzijas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina tās programmas un resursi, ko nodrošina SVF un Pasaules Banka. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz divpusējie un daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Gruzijā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(12)

Ņemot vērā Gruzijas atlikušās ārējā finansējuma vajadzības, tās ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, ko mēra pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju un pēc nabadzības līmeņa, kā arī valsts parādsaistību līmeni, daļa šīs palīdzības būtu jāsniedz dotāciju veidā.

(13)

Komisijai būtu jānodrošina, lai Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilstu Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktajiem ārējās darbības pamatprincipiem, kā arī mērķiem, kas izvirzīti, un pasākumiem, kas veikti dažādajās Savienības ārējās darbības jomās un citos attiecīgos politikas virzienos.

(14)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Gruziju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(15)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Gruzijas apņemšanās rīkoties atbilstoši vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību un ietver demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī šīs valsts apņemšanās ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(16)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Gruzijā tiek respektēti efektīvi demokrātiskie mehānismi – tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma – un tiesiskums un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt, sasniedzot Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētos mērķus, būtu jāuzlabojas publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitātei, pārredzamībai un pārskatatbildībai Gruzijā un būtu jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darbvietu radīšanu un fiskālo konsolidāciju. Gruzijai paredzētajā Savienības makrofinansiālajā palīdzībā būtu jāiekļauj arī pasākumi, lai atbalstītu Asociācijas nolīguma, tostarp DCFTA, īstenošanu. Lai nodrošinātu to, ka konkrēti mērķi tiek pienācīgi izvērtēti, tie ir jānosaka pārbaudāmā un izmērāmā veidā. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikumu izpilde, gan minēto mērķu sasniegšana. Ja priekšnoteikums nav izpildīts un mērķi nav sasniegti vai ja Asociācijas nolīguma mērķi un principi kopumā netiek ievēroti, Komisijai būtu uz laiku jāpārtrauc vai jāatceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksa.

(17)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Gruzijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību. Turklāt būtu jāparedz noteikumi, ka Komisija veic pārbaudes un ka Revīzijas palāta veic revīzijas.

(18)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

(19)

Dotāciju veidā piešķirtajām makrofinansiālās palīdzības summām un uzkrājumu summām, kas vajadzīgas makrofinansiālajai palīdzībai aizdevumu veidā, būtu jāatbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(20)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai abas iestādes būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tām attiecīgie dokumenti.

(21)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3).

(22)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Gruzijas iestādēm tādas dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 miljonus, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Gruzijai, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra,