22.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 79/55 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2018/479
(2018. gada 20. marts)
par ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Zviedrijas ziemeļu reģioniem
(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 1622)
(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Aktu par Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos Eiropas Savienībai un jo īpaši tā 142. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisija ar Lēmumu 96/228/EK (1) ir apstiprinājusi ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Zviedrijas ziemeļu reģioniem (“ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēma”) un ko Zviedrija saskaņā ar Pievienošanās akta 143. pantu paziņojusi, lai saņemtu Pievienošanās akta 142. pantā paredzēto atļauju. Lēmums 96/228/EK ir aizstāts ar Komisijas Lēmumu C(2010) 6050 (2). Aizstājošajā lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2015) 6592 (3). |
(2) |
Zviedrija ar 2017. gada 17. novembra vēstuli ierosināja Komisijai grozīt Lēmumu C(2010) 6050, lai tādējādi vienkāršotu shēmas pārvaldību un ņemtu vērā kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņas, kā arī Zviedrijas ziemeļu reģionu lauksaimniecībā notiekošās ekonomiskās pārmaiņas. 2017. gada 6. decembrī Zviedrija Komisijai nosūtīja papildu informāciju par minēto ierosinājumu. |
(3) |
Ņemot vērā no ierosinājuma izrietošos Lēmuma C(2010) 6050 grozījumus un līdzšinējo grozījumu lielo skaitu, minēto lēmumu ir lietderīgi aizstāt ar jaunu lēmumu. |
(4) |
Pievienošanās akta 142. pantā minētais valsts ilgtermiņa atbalsts ir paredzēts, lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības turpināšanos Komisijas noteiktajos ziemeļu reģionos. |
(5) |
Ņemot vērā Pievienošanās akta 142. panta 1. un 2. punktā minētos faktorus, ir lietderīgi precizēt, kuras administratīvās vienības (grupētas pa apakšreģioniem) atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles vai ir minētajai paralēlei piegulošas un turklāt ir pakļautas tādu salīdzināmu klimatisko apstākļu ietekmei, kas lauksaimniecisko darbību padara īpaši grūtu. Šajos apakšreģionos iedzīvotāju blīvums nepārsniedz 10 iedzīvotājus uz kvadrātkilometru, uzskatāms, ka izmantotā lauksaimniecības zemes platība (ILZP) nav lielāka par 10 % no komūnas kopējās teritorijas, un ILZP daļa, kas atvēlēta pārtikas laukaugu kultūrām, nav lielāka par 20 %. Jāietver arī šādu apgabalu ielenkumā esošie apakšreģioni, pat ja tie neatbilst tādām pašām prasībām. |
(6) |
Lai atvieglotu shēmas pārvaldību un koordinētu to ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (4) paredzēto atbalstu, ir lietderīgi apgabalos, kuri saņem atbalstu saskaņā ar šo lēmumu, iekļaut tās pašas komunālās vienības, kas ietilpst apgabalā, kurš saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punkta otro daļu noteikts lauku attīstības programmā. |
(7) |
Par atsauces periodu, attiecībā pret kuru, pamatojoties uz pieejamo valsts statistiku un lai nodrošinātu vienādu piemērošanu visiem ražošanas sektoriem, vērtējama lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un vispārējais atbalsta līmenis, būtu jāizraugās 1993. gads. |
(8) |
Saskaņā ar Pievienošanās akta 142. pantu kopējai piešķirtā atbalsta summai jābūt pietiekamai, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību Zviedrijas ziemeļu reģionos, bet vispārējais atbalsta līmenis nedrīkst pārsniegt līmeni, kāds bijis pirmspievienošanās laika atsauces periodā, kurš vēl jānosaka. Lai atbilstīgi Pievienošanās akta 142. pantam atbalsts tiktu piešķirts pienācīgā līmenī, ņemot vērā pašreizējās ražošanas izmaksas, bet nepārsniedzot atbalsta līmeni, kāds bijis noteiktajā pirmspievienošanās laika atsauces periodā, maksimāli pieļaujamā atbalsta līmeņa noteikšanā, ko veic saskaņā ar minēto pantu, ir lietderīgi ņemt vērā Zviedrijas patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 1993. līdz 2017. gadam. |
(9) |
Tādējādi, pamatojoties uz 2017. gada datiem un ņemot vērā Pievienošanās akta 143. panta 2. punktā paredzētos piecu gadu pārskata periodus, atbalsta maksimālā ikgadējā summa, kas aprēķināta kā piecu gadu vidējais rādītājs laikposmam no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, būtu jānosaka SEK 422,92 miljonu apmērā. |
(10) |
Lai ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēmu padarītu vienkāršāku un ļautu Zviedrijai rīkoties elastīgi attiecībā uz atbalsta novirzīšanu dažādiem ražošanas sektoriem un arī lai nodrošinātu atbalsta līdzsvarotu sadali, būtu jānosaka visam atbalstam viena maksimālā vidējā ikgadējā atbalsta summa, kura ietver atsevišķu maksimālo atbalstu govs piena ražošanai un transportēšanai. |
(11) |
Atbalsts būtu jāpiešķir reizi gadā, pamatojoties uz ražošanas faktoriem (nosacītās liellopu vienības un hektāri); izņēmums ir govs piens, kura gadījumā atbalsts jāpiešķir, pamatojoties uz ražošanas vienībām (kg) un ievērojot šajā lēmumā noteiktos kopējos ierobežojumus. |
(12) |
Lai spētu ātri reaģēt uz lauksaimniecības izlaides produktu cenas svārstībām un saglabātu lauksaimniecisko darbību Zviedrijas ziemeļu reģionos, ir lietderīgi atļaut Zviedrijai par katru kalendāro gadu noteikt, kāds atbalsta apjoms katram sektoram izmaksājams katrā atbalsta kategorijā un par vienu ražošanas vienību. |
(13) |
Zviedrijai būtu jādiferencē ziemeļu reģioniem piešķiramais atbalsts un ikgadējais atbalsta apjoms jānosaka saskaņā ar dabas apstākļu nelabvēlīguma pakāpi un citiem objektīviem, pārredzamiem un pamatotiem kritērijiem, kas apraksta Pievienošanās akta 142. panta 3. punkta trešajā daļā izklāstītos mērķus, proti, saglabāt tradicionālo primāro ražošanu un pārstrādi, kas ir īpaši piemērota attiecīgo reģionu klimatiskajiem apstākļiem, uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas, tirgošanas un pārstrādes struktūras, veicināt minēto produktu realizāciju un nodrošināt vides aizsardzību un lauku ainavas saglabāšanu. |
(14) |
Atbalsts būtu jāizmaksā reizi gadā, un tā apjomam būtu jābūt atkarīgam no atbalsttiesīgo ražošanas faktoru faktiskās skaitliskās vērtības. Tomēr būtu jāļauj, lai atbalstu par govs pienu, dējējvistām un kaujamām cūkām, kā arī par govs piena transportēšanu Zviedrija izmaksā ikmēneša maksājumu veidā. Lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību, atbalstu par govs pienu izmaksā, pamatojoties uz faktisko ražošanas apjomu. |
(15) |
Pārmērīga ražotāju kompensēšana būtu jānovērš, nepamatotos maksājumus atgūstot bez kavēšanās un vēlākais līdz nākamā gada 1. jūnijam (neieskaitot). |
(16) |
Kā paredzēts Pievienošanās akta 142. panta 2. punktā, saskaņā ar šo lēmumu piešķirtajam atbalstam nevajadzētu kopējo ražošanas apjomu palielināt tiktāl, ka tiek pārsniegts tradicionālais ražošanas līmenis apgabalā, uz kuru attiecas ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēma. |
(17) |
Tādēļ ikgadēja maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība katrā atbalsta kategorijā un ikgadējs maksimālais atbalsttiesīgais saražotā govs piena daudzums jānosaka līmenī, kas ir vienāds ar vai mazāks par atsauces periodam atbilstošo daudzumu. |
(18) |
Ja ražošanas faktoru skaitliskā vērtība kādā kategorijā vai saražotā govs piena daudzums pārsniedz konkrētajā gadā pieļaujamo maksimālo daudzumu, atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība vai govs piena daudzums piecgades vidējo vērtību ievērošanas labad nākamajā kalendārajā gadā pēc maksimālā daudzuma pārsniegšanas būtu jāsamazina par atbilstošu skaitli (ražošanas faktoru gadījumā) vai arī atbalsttiesīgais daudzums jāsamazina par apjomu, kas atbilst maksimālā daudzuma pārsniegšanas gada pēdējā mēnesī konstatētajam pārsniegumam (govs piena transportēšanas atbalsts un atbalsts par dējējvistām, kaujamām cūkām un govs pienu). |
(19) |
Saskaņā ar Pievienošanās akta 143. panta 2. punktu Zviedrijai jāsniedz Komisijai informācija par atbalsta īstenošanu un ietekmi. Lai labāk novērtētu atbalsta ilgtermiņa ietekmi un varētu atbalsta līmeni izteikt ar piecgades vidējo vērtību, ir lietderīgi reizi piecos gados ziņot par atbalsta sociālekonomisko ietekmi un sniegt gada ziņojumus, kuros ietverta finansiālā un cita īstenošanas informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto nosacījumu ievērošanu. |
(20) |
Ir lietderīgi precizēt, kādi noteikumi piemērojami shēmas grozījumiem, kurus Komisija ieviesusi vai Zviedrija ierosinājusi, lai sargātu atbalsta saņēmēju tiesisko paļāvību un nodrošinātu shēmas nepārtrauktību tādā veidā, kas ļauj patiesi sasniegt Pievienošanās akta 142. panta mērķus. |
(21) |
Zviedrijai būtu jānodrošina, lai attiecībā uz atbalsta saņēmējiem tiktu veikti atbilstīgi kontroles pasākumi. Lai nodrošinātu minēto pasākumu efektivitāti un pārredzamību ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēmas īstenošanā, minētie kontroles pasākumi būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar tiem, kas tiek veikti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. |
(22) |
Lai sasniegtu ražošanas saglabāšanas mērķi, kas noteikts Pievienošanās akta 142. pantā, un atvieglotu atbalsta pārvaldību, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. |
(23) |
Tādēļ no 2018. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Lēmums C(2010) 6050. Ir lietderīgi paredzēt pārejas pasākumus attiecībā uz ziņojumiem par Pievienošanās akta 142. panta satvarā piešķirto atbalstu, kas izmaksāts 2017. gadā saskaņā ar Lēmumu C(2010) 6050, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Atļautais atbalsts
1. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim Zviedrijai ir atļauts īstenot ilgtermiņa lauksaimnieciskā atbalsta shēmu valsts ziemeļu reģionos, kas uzskaitīti I pielikumā.
2. Piešķirtā atbalsta kopējā summa nepārsniedz SEK 422,92 miljonus vienā kalendārajā gadā. Šo maksimālo ikgadējo summu uzskata par šā lēmuma aptverto piecu kalendāro gadu laikā piešķirtā atbalsta vidējo gada vērtību.
3. Atbalsta kategorijas un katrai kategorijai atbilstošie ražošanas sektori, 2. punktā minētā maksimālā ikgadējā vidējā summa, kurā ietilpst atsevišķi noteikta maksimālā summa par govs piena ražošanu un transportēšanu, kā arī ikgadējā maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība katrā atbalsta kategorijā ir noteikta II pielikumā.
4. Atbalstu, pamatojoties uz atbalsttiesīgajiem ražošanas faktoriem vai saražotajiem daudzumiem, piešķir:
a) |
par kilogramu faktiskās piena produkcijas govs piena ražošanā; |
b) |
par nosacīto liellopu vienību dzīvnieku audzēšanā; |
c) |
par hektāru augkopībā un dārzkopībā (tai skaitā ogu audzēšanā); |
d) |
kā kompensāciju par faktiskajām govs piena transportēšanas izmaksām, no kurām atskaita visu pārējo publisko atbalstu, kas paredzēts to pašu izmaksu segšanai. |
Ar saražotajiem daudzumiem saistītu atbalstu drīkst piešķirt vienīgi govs piena ražošanā, un to nekādā gadījumā nepiešķir par produkciju, kas vēl nav saražota.
Koeficienti, kas izmantojami dažādo lauksaimniecības dzīvnieku izteikšanai nosacītajās liellopu vienībās, ir norādīti II pielikumā.
5. Saskaņā ar 3. punktu un II pielikumā noteiktajās robežās Zviedrija ziemeļu reģioniem piešķiramo atbalstu diferencē un ikgadējo atbalsta apjomu nosaka katram ražošanas faktoram, izmaksu veidam vai ražošanas vienībai atsevišķi, šajā darbā pamatojoties uz objektīviem, ar dabas apstākļu nelabvēlīguma pakāpi saistītiem kritērijiem un citiem faktoriem, kuri palīdz sasniegt Pievienošanās akta 142. panta 3. punkta trešajā daļā izvirzītos mērķus.
2. pants
Atsauces periodi
Pievienošanās akta 142. panta 3. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā minētais atsauces periods gan šā lēmuma 1. pantā noteikto atbalsta apjomu, gan atbalsta pakāpes gadījumā ir 1993. gads.
3. pants
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi
1. Zviedrija šajā lēmumā noteiktajās robežās nosaka atbalsta piešķiršanas nosacījumus dažādām saņēmēju kategorijām. Šādi nosacījumi ietver piemērojamos atbalsttiesīguma un atlases kritērijus un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret saņēmējiem.
2. Atbalstu saņēmējiem izmaksā, pamatojoties uz 1. panta 4. punktā minētajiem faktiskajiem ražošanas faktoriem vai – govs piena ražošanā – faktisko produkcijas apjomu.
3. Atbalstu izmaksā reizi gadā; izņēmums ir atbalsts par govs pienu, govs piena transportēšanu, dējējvistām un kaujamām cūkām – to drīkst izmaksāt ikmēneša maksājumu veidā.
4. Ja II pielikumā norādītā ikgadējā maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība vai atbalsttiesīgie daudzumi tiek pārsniegti, to koriģē, nākamajā gadā (ja atbalstu izmaksā reizi gadā) vai nākamā gada pēdējā mēnesī (ja atbalstu izmaksā reizi mēnesī) atbilstoši samazinot atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitlisko vērtību.
5. Ja, pamatojoties uz oficiālām vai oficiāli apstiprinātām statistiskām prognozēm, 4. punktā minētā pārsniegšana šķiet varbūtīga, Zviedrija veic atbilstīgus pasākumus, lai to novērstu.
6. Pārmaksājumus vai nepamatotus maksājumus no saņēmēja atgūst, atbilstošās summas atskaitot no atbalsta, ko saņēmējam izmaksā nākamajā gadā, vai kā citādi atgūstot tajā pašā nākamajā gadā, ja saņēmējam atbalsts nav piešķirts. Nepamatoti izmaksātās summas atgūst līdz nākamā gada 1. jūnijam (neieskaitot).
4. pants
Informācijas un kontroles pasākumi
1. Zviedrija Pievienošanās akta 143. panta 2. punktā paredzētās informācijas satvarā katru gadu līdz 1. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju par tā atbalsta īstenošanu, kas iepriekšējā kalendārajā gadā piešķirts saskaņā ar šo lēmumu.
Minētā informācija ietver konkrēti šādus elementus:
a) |
komunālās vienības, kurās atbalsts ir izmaksāts; šīs ziņas papildina ar detalizētām kartēm un – vajadzības gadījumā – ar citiem datiem; |
b) |
pārskata gada kopprodukcijas apjoms katrā no apakšreģioniem, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar šo lēmumu; norāda katra II pielikumā norādītā produkta skaitlisko daudzumu; |
c) |
ražošanas faktoru un daudzumu kopējā skaitliskā vērtība, atbalsttiesīgo ražošanas faktoru un daudzumu skaitliskā vērtība un atbalstīto ražošanas faktoru un daudzumu skaitliskā vērtība katrā II pielikumā norādītajā ražošanas sektorā atsevišķi par katru produktu; pievieno norādes par ikgadējās maksimālās ražošanas faktoru skaitliskās vērtības vai daudzumu pārsniegumiem, kā arī šādu pārsniegumu novēršanas nolūkā veikto pasākumu aprakstu; |
d) |
kopējais izmaksātais atbalsts, kopējā atbalsta summa katrā atbalsta kategorijā un par katru produkcijas veidu, saņēmējiem izmaksātās summas par katru ražošanas faktoru vai citu vienību, kā arī kritēriji atbalsta summu diferencēšanai pa apakšreģioniem un lauku saimniecību veidiem vai pēc citiem apsvērumiem; |
e) |
piemērotā maksājumu sistēma un sīkākas ziņas par avansa maksājumiem, kuru pamatā ir aplēses, galīgajiem maksājumiem un par konstatētajiem pārmaksājumiem un to atgūšanu; |
f) |
atbalsta summas, kas administratīvajās vienībās, uz kurām attiecas šis lēmums, izmaksātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu; |
g) |
atsauces uz valsts tiesību aktiem, ar kuriem saskaņā atbalsts tiek īstenots. |
2. Līdz 2023. gada 1. jūnijam Zviedrija papildus 2022. gada ziņojumam iesniedz Komisijai piecgades ziņojumu par laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Šis ziņojums aptver arī atbalstu, kurš saskaņā ar Lēmumu C(2010) 6050 piešķirts 2016. un 2017. gadā.
Ziņojumā sniedz konkrēti šādu informāciju:
a) |
piecu gadu laikā izmaksātā atbalsta kopapjoms un tā sadalījums pa atbalsta kategorijām, ražošanas veidiem un apakšreģioniem; |
b) |
par katru atbalsta kategoriju – gada un piecgades kopējā produkcija, ražošanas faktoru skaitliskā vērtība un lauksaimnieku ienākumu līmenis atbalsttiesīgajos reģionos; |
c) |
lauksaimnieciskās ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības attīstība ziemeļu reģionu sociālekonomiskajā kontekstā; |
d) |
atbalsta ietekme uz vides aizsardzību un lauku ainavas saglabāšanu; |
e) |
ar ziņojumā redzamajiem datiem pamatoti priekšlikumi par atbalsta shēmas attīstību vidējā termiņā. |
3. Zviedrija datus iesniedz tādā formā, kas ir saderīga ar Savienības izmantotajiem statistiskajiem standartiem.
4. Zviedrija attiecīgi rīkojas, lai atbalsta saņēmējiem piemērotu šo lēmumu un atbilstošus kontroles pasākumus.
5. Kontroles pasākumus pēc iespējas saskaņo ar kontroles sistēmām, kuras piemēro saskaņā ar Savienības atbalsta shēmām.
5. pants
Grozījumu piemērošana
1. Pamatodamās uz 4. pantā minēto informāciju par atbalsta shēmu un ņemdama vērā lauksaimnieciskās ražošanas nacionālo un Savienības kontekstu, kā arī citus būtiskus faktorus, Zviedrija 2022. gadā iesniedz Komisijai attiecīgus priekšlikumus par šā lēmuma atļautās atbalsta shēmas grozīšanu un pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem.
2. Ja Komisija nolemj šo lēmumu grozīt, jo īpaši pamatojoties uz kopējās tirgus organizācijas vai tiešā atbalsta shēmas izmaiņām vai uz atļautā lauksaimnieciskā valsts atbalsta likmes izmaiņām, visus ar šo lēmumu atļautā atbalsta grozījumus sāk piemērot tikai no nākamā gada pēc grozījumu pieņemšanas.
6. pants
Atcelšana
Lēmumu C(2010) 6050 atceļ no 2018. gada 1. janvāra.
Tomēr minētā lēmuma 6. panta 1. punktu turpina piemērot atbalstam, kas saskaņā ar minēto lēmumu piešķirts 2017. gadā.
7. pants
Piemērošana
Šo lēmumu piemēro no 2018. gada 1. janvāra.
8. pants
Adresāts
Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.
Briselē, 2018. gada 20. martā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) Komisijas 1996. gada 28. februāra Lēmums 96/228/EK par ilgtermiņā darbojošos valsts atbalsta shēmu, kas vajadzīga, lai palīdzētu Zviedrijas ziemeļu apgabalu lauksaimniekiem (OV L 76, 26.3.1996., 29. lpp.).
(2) Komisijas 2010. gada 8. septembra Lēmums C(2010) 6050 par ilgtermiņā darbojošos valsts atbalsta shēmu, kas vajadzīga, lai palīdzētu Zviedrijas ziemeļu apgabalu lauksaimniekiem.
(3) Komisijas 2015. gada 1. oktobra Īstenošanas lēmums C(2015) 6592, ar ko groza Lēmumu C(2010) 6050 par ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Zviedrijas ziemeļu reģioniem.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
I PIELIKUMS
1. APAKŠREĢIONS
Province |
Komunālā vienība |
Pagasts |
Dalarna |
Älvdalen |
Idre |
Jämtland |
Krokom |
Hotagen |
|
Strömsund |
Frostviken |
|
Åre |
Åre |
|
|
Kall |
|
|
Undersåker |
|
Berg |
Storsjö |
|
Härjedalen |
Linsell |
|
|
Hede |
|
|
Ljusnedal |
|
|
Tännäs |
Västerbotten |
Storuman |
Tärna |
|
Sorsele |
Sorsele |
|
Dorotea |
Risbäck |
|
Vilhelmina |
Vilhelmina |
Norrbotten |
Arvidsjaur |
Arvidsjaur |
|
Arjeplog |
Arjeplog |
|
Jokkmokk |
Jokkmokk |
|
|
Porjus |
|
Pajala |
Muonionalusta |
|
|
Junosuando |
|
Gällivare |
Gällivare |
|
|
Nilivaara |
|
|
Malmberget |
|
Kiruna |
Jukkasjärvi |
|
|
Vittangi |
|
|
Karesuando |
Lauksaimniecības platība 1. apakšreģionā |
6 700 ha |
2. APAKŠREĢIONS
Province |
Komunālā vienība |
Rajons |
Dalarna |
Malung |
Lima |
|
|
Transtrand |
|
Älvdalen |
Särna |
Västernorrland |
Örnsköldsvik |
Trehörningsjö |
Jämtland |
Ragunda |
Borgvattnet |
|
|
Stugun |
|
Bräcke |
Bräcke |
|
|
Nyhem |
|
|
Håsjö |
|
|
Sundsjö |
|
|
Revsund |
|
|
Bodsjö |
|
Krokom |
Näskott |
|
|
Aspås |
|
|
Ås |
|
|
Laxsjö |
|
|
Föllinge |
|
|
Offerdal |
|
|
Alsen |
|
Strömsund |
Ström |
|
|
Alanäs |
|
|
Gåxsjö |
|
|
Hammerdal |
|
|
Bodum |
|
|
Tåsjö |
|
Åre |
Mattmar |
|
|
Mörsil |
|
|
Hallen |
|
Berg |
Berg |
|
|
Hackås |
|
|
Oviken |
|
|
Myssjö |
|
|
Åsarne |
|
|
Klövsjö |
|
|
Rätan |
|
Härjedalen |
Sveg |
|
|
Vemdalen |
|
|
Ängersjö |
|
|
Lillhärdal |
|
Östersund |
Östersund |
|
|
Frösö |
|
|
Sunne |
|
|
Näs |
|
|
Lockne |
|
|
Marieby |
|
|
Brunflo |
|
|
Kyrkås |
|
|
Lit |
|
|
Häggenås |
Västerbotten |
Vindeln |
Vindeln |
|
|
Åmsele |
|
Norsjö |
Norsjö |
|
Malå |
Malå |
|
Storuman |
Stensele |
|
Sorsele |
Gargnäs |
|
Dorotea |
Dorotea |
|
Åsele |
Åsele |
|
|
Fredrika |
|
Lycksele |
Lycksele |
|
|
Björksele |
|
|
Örträsk |
|
Skellefteå |
Boliden |
|
|
Fällfors |
|
|
Jörn |
|
|
Kalvträsk |
Norrbotten |
Jokkmokk |
Vuollerim |
|
Övertorneå |
Svanstein |
|
Pajala |
Pajala |
|
|
Korpilombolo |
|
|
Tärendö |
|
Gällivare |
Hakkas |
Lauksaimniecības platība 2. apakšreģionā |
46 600 ha |
3. APAKŠREĢIONS
Province |
Komunālā vienība |
Rajons |
Värmland |
Torsby |
Södra Finnskoga |
Dalarna |
Älvdalen |
Älvdalen |
Gävleborg |
Nordanstig |
Hassela |
|
Ljusdal |
Hamra |
|
|
Los |
|
|
Kårböle |
Västernorrland |
Ånge |
Haverö |
|
Timrå |
Ljustorp |
|
Härnösand |
Stigsjö |
|
|
Viksjö |
|
Sundsvall |
Indal |
|
|
Holm |
|
|
Liden |
|
Kramfors |
Nordingrå |
|
|
Vibyggerå |
|
|
Ullånger |
|
|
Torsåker |
|
Sollefteå |
Graninge |
|
|
Junsele |
|
|
Edsele |
|
|
Ramsele |
|
Örnsköldsvik |
Örnsköldsvik |
|
|
Anundsjö |
|
|
Skorped |
|
|
Sidensjö |
|
|
Nätra |
|
|
Själevad |
|
|
Mo |
|
|
Gideå |
|
|
Björna |
Jämtland |
Ragunda |
Ragunda |
|
Bräcke |
Hällesjö |
|
Krokom |
Rödön |
|
Strömsund |
Fjällsjö |
|
Åre |
Marby |
|
Härjedalen |
Älvros |
|
|
Överhogdal |
|
|
Ytterhogdal |
|
Östersund |
Norderö |
Västerbotten |
Nordmaling |
Nordmaling |
|
Bjurholm |
Bjurholm |
|
Robertsfors |
Bygdeå |
|
|
Nysätra |
|
Vännäs |
Vännäs |
|
Umeå |
Umeå Landsförsamling |
|
|
Tavelsjö |
|
|
Sävar |
|
Skellefteå |
Skellefteå Landsförsamling |
|
|
Kågedalen |
|
|
Byske |
|
|
Lövånger |
|
|
Burträsk |
Norrbotten |
Överkalix |
Överkalix |
|
Kalix |
Nederkalix |
|
|
Töre |
|
Övertorneå |
Övertorneå |
|
|
Hietaniemi |
|
Älvsbyn |
Älvsby |
|
Luleå |
Luleå Domkyrkoförsamling |
|
|
Örnäset |
|
|
Nederluleå |
|
|
Råneå |
|
Piteå |
Piteå Stadsförsamling |
|
|
Hortlax |
|
|
Piteå Landsförsamling |
|
|
Norrfjärden |
|
Boden |
Överluleå |
|
|
Gunnarsbyn |
|
|
Edefors |
|
|
Sävast |
|
Haparanda |
Nedertorneå-Haparanda |
|
|
Karl Gustav |
Lauksaimniecības platība 3. apakšreģionā |
108 650 ha |
4. APAKŠREĢIONS
Province |
Komunālā vienība |
Rajons |
Värmland |
Torsby |
Lekvattnet |
|
|
Nyskoga |
|
|
Norra Finnskoga |
|
|
Dalby |
|
|
Norra Ny |
|
Filipstad |
Rämmen |
|
Hagfors |
Gustav Adolf |
Dalarna |
Vansbro |
Järna |
|
|
Nås |
|
|
Äppelbo |
|
Malung |
Malung |
|
Rättvik |
Boda |
|
|
Ore |
|
Orsa |
Orsa |
|
Mora |
Våmhus |
|
|
Venjan |
|
Falun |
Bjursås |
|
Ludvika |
Säfsnäs |
Gävleborg |
Ovanåker |
Ovanåker |
|
|
Voxna |
|
Nordanstig |
Ilsbo |
|
|
Harmånger |
|
|
Jättendal |
|
|
Gnarp |
|
|
Bergsjö |
|
Ljusdal |
Ljusdal |
|
|
Färila |
|
|
Ramsjö |
|
|
Järvsö |
|
Bollnäs |
Rengsjö |
|
|
Undersvik |
|
|
Arbrå |
|
Hudiksvall |
Bjuråker |
Västernorrland |
Ånge |
Borgsjö |
|
|
Torp |
|
Timrå |
Timrå |
|
|
Hässjö |
|
|
Tynderö |
|
Härnösand |
Härnösands Domkyrkoförsamling |
|
|
Högsjö |
|
|
Häggdånger |
|
|
Säbrå |
|
|
Hemsö |
|
Sundsvall |
Sundsvalls Gustav Adol |
|
|
Skönsmon |
|
|
Skön |
|
|
Alnö |
|
|
Sättna |
|
|
Selånger |
|
|
Stöde |
|
|
Tuna |
|
|
Attmar |
|
|
Njurunda |
|
Kramfors |
Gudmundrå |
|
|
Nora |
|
|
Skog |
|
|
Bjärtrå |
|
|
Styrnäs |
|
|
Dal |
|
|
Ytterlännäs |
|
Sollefteå |
Sollefteå |
|
|
Multrå |
|
|
Långsele |
|
|
Ed |
|
|
Resele |
|
|
Helgum |
|
|
Ådals-Liden |
|
|
Boteå |
|
|
Överlännäs |
|
|
Sånga |
|
Örnsköldsvik |
Arnäs |
|
|
Grundsunda |
Jämtland |
Ragunda |
Fors |
Västerbotten |
Umeå |
Umeå Stadsförsamling |
|
|
Teg |
|
|
Ålidhem |
|
|
Holmsund |
|
|
Hörnefors |
|
|
Holmön |
|
|
Umeå Maria |
|
Skellefteå |
Skellefteå Sankt Olov |
|
|
Skellefteå Sankt Örjan |
|
|
Bureå |
Lauksaimniecības platība 4. apakšreģionā |
69 050 ha |
5. APAKŠREĢIONS
Province |
Komunālā vienība |
Rajons |
Värmland |
Kil |
Boda |
|
Eda |
Eda |
|
|
Järnskog |
|
|
Skillingmark |
|
|
Köla |
|
Torsby |
Fryksände |
|
|
Vitsand |
|
|
Östmark |
|
Grums |
Värmskog |
|
Årjäng |
Silbodal |
|
|
Sillerud |
|
|
Karlanda |
|
|
Holmedal |
|
|
Blomskog |
|
|
Trankil |
|
|
Västra Fågelvik |
|
|
Töcksmark |
|
|
Östervallskog |
|
Sunne |
Gräsmark |
|
|
Lysvik |
|
Filipstad |
Gåsborn |
|
Hagfors |
Hagfors |
|
|
Ekshärad |
|
|
Norra Råda |
|
|
Sunnemo |
|
Arvika |
Arvika Östra |
|
|
Arvika Västra |
|
|
Stavnäs |
|
|
Högerud |
|
|
Glava |
|
|
Bogen |
|
|
Gunnarskog |
|
|
Ny |
|
|
Älgå |
|
|
Mangskog |
|
|
Brunskog |
|
Säffle |
Svanskog |
|
|
Långserud |
Dalarna |
Gagnef |
Mockfjärd |
|
|
Gagnef |
|
|
Floda |
|
Leksand |
Leksand |
|
|
Djura |
|
|
Ål |
|
|
Siljansnäs |
|
Rättvik |
Rättvik |
|
Mora |
Mora |
|
|
Sollerön |
|
Falun |
Svärdsjö |
|
|
Enviken |
Gävleborg |
Ockelbo |
Ockelbo |
|
Ovanåker |
Alfta |
|
Gävle |
Hamrånge |
|
Söderhamn |
Söderhamn |
|
|
Sandarne |
|
|
Skog |
|
|
Ljusne |
|
|
Söderala |
|
|
Bergvik |
|
|
Mo |
|
|
Trönö |
|
|
Norrala |
|
Bollnäs |
Bollnäs |
|
|
Segersta |
|
Bollnäs |
Hanebo |
|
Hudiksvall |
Hudiksvall |
|
|
Idenor |
|
|
Hälsingtuna |
|
|
Rogsta |
|
|
Njutånger |
|
|
Enånger |
|
|
Delsbo |
|
|
Norrbo |
|
|
Forsa |
|
|
Hög |
Lauksaimniecības platība 5. apakšreģionā |
72 300 ha |
II PIELIKUMS
|
Maksimālais vidējais ikgadējais atbalsts piecu gadu laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim (miljonos SEK) |
Ikgadējā maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība vai atbalsttiesīgie daudzumi (1) |
Govs piens un govs piena transportēšanas atbalsts |
|
450 000 000 kg |
Kazas, kaujamās cūkas, sivēnmātes, dējējvistas |
|
17 000 NLV |
Mīkstie augļi un dārzeņi, tostarp kartupeļi |
|
3 660 ha |
ATBALSTS, KOPĀ |
422,92 (2) |
|
(1) Pārrēķins nosacītajās liellopu vienībās (NLV): kazu ieskaita kā 0,15 NLV, kaujamu cūku kā 0,10 NLV, sivēnmāti kā 0,33 NLV un dējējvistu kā 0,01 NLV.
(2) No tā ne vairāk kā SEK 395,9 miljonus drīkst piešķirt govs piena un govs piena transportēšanas atbalsta kategorijā.