22.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/55

(1)

Komisija ar Lēmumu 96/228/EK (1) ir apstiprinājusi ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Zviedrijas ziemeļu reģioniem (“ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēma”) un ko Zviedrija saskaņā ar Pievienošanās akta 143. pantu paziņojusi, lai saņemtu Pievienošanās akta 142. pantā paredzēto atļauju. Lēmums 96/228/EK ir aizstāts ar Komisijas Lēmumu C(2010) 6050 (2). Aizstājošajā lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2015) 6592 (3).

(2)

Zviedrija ar 2017. gada 17. novembra vēstuli ierosināja Komisijai grozīt Lēmumu C(2010) 6050, lai tādējādi vienkāršotu shēmas pārvaldību un ņemtu vērā kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņas, kā arī Zviedrijas ziemeļu reģionu lauksaimniecībā notiekošās ekonomiskās pārmaiņas. 2017. gada 6. decembrī Zviedrija Komisijai nosūtīja papildu informāciju par minēto ierosinājumu.

(3)

Ņemot vērā no ierosinājuma izrietošos Lēmuma C(2010) 6050 grozījumus un līdzšinējo grozījumu lielo skaitu, minēto lēmumu ir lietderīgi aizstāt ar jaunu lēmumu.

(4)

Pievienošanās akta 142. pantā minētais valsts ilgtermiņa atbalsts ir paredzēts, lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības turpināšanos Komisijas noteiktajos ziemeļu reģionos.

(5)

Ņemot vērā Pievienošanās akta 142. panta 1. un 2. punktā minētos faktorus, ir lietderīgi precizēt, kuras administratīvās vienības (grupētas pa apakšreģioniem) atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles vai ir minētajai paralēlei piegulošas un turklāt ir pakļautas tādu salīdzināmu klimatisko apstākļu ietekmei, kas lauksaimniecisko darbību padara īpaši grūtu. Šajos apakšreģionos iedzīvotāju blīvums nepārsniedz 10 iedzīvotājus uz kvadrātkilometru, uzskatāms, ka izmantotā lauksaimniecības zemes platība (ILZP) nav lielāka par 10 % no komūnas kopējās teritorijas, un ILZP daļa, kas atvēlēta pārtikas laukaugu kultūrām, nav lielāka par 20 %. Jāietver arī šādu apgabalu ielenkumā esošie apakšreģioni, pat ja tie neatbilst tādām pašām prasībām.

(6)

Lai atvieglotu shēmas pārvaldību un koordinētu to ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (4) paredzēto atbalstu, ir lietderīgi apgabalos, kuri saņem atbalstu saskaņā ar šo lēmumu, iekļaut tās pašas komunālās vienības, kas ietilpst apgabalā, kurš saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punkta otro daļu noteikts lauku attīstības programmā.

(7)

Par atsauces periodu, attiecībā pret kuru, pamatojoties uz pieejamo valsts statistiku un lai nodrošinātu vienādu piemērošanu visiem ražošanas sektoriem, vērtējama lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un vispārējais atbalsta līmenis, būtu jāizraugās 1993. gads.

(8)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 142. pantu kopējai piešķirtā atbalsta summai jābūt pietiekamai, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību Zviedrijas ziemeļu reģionos, bet vispārējais atbalsta līmenis nedrīkst pārsniegt līmeni, kāds bijis pirmspievienošanās laika atsauces periodā, kurš vēl jānosaka. Lai atbilstīgi Pievienošanās akta 142. pantam atbalsts tiktu piešķirts pienācīgā līmenī, ņemot vērā pašreizējās ražošanas izmaksas, bet nepārsniedzot atbalsta līmeni, kāds bijis noteiktajā pirmspievienošanās laika atsauces periodā, maksimāli pieļaujamā atbalsta līmeņa noteikšanā, ko veic saskaņā ar minēto pantu, ir lietderīgi ņemt vērā Zviedrijas patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 1993. līdz 2017. gadam.

(9)

Tādējādi, pamatojoties uz 2017. gada datiem un ņemot vērā Pievienošanās akta 143. panta 2. punktā paredzētos piecu gadu pārskata periodus, atbalsta maksimālā ikgadējā summa, kas aprēķināta kā piecu gadu vidējais rādītājs laikposmam no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, būtu jānosaka SEK 422,92 miljonu apmērā.

(10)

Lai ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēmu padarītu vienkāršāku un ļautu Zviedrijai rīkoties elastīgi attiecībā uz atbalsta novirzīšanu dažādiem ražošanas sektoriem un arī lai nodrošinātu atbalsta līdzsvarotu sadali, būtu jānosaka visam atbalstam viena maksimālā vidējā ikgadējā atbalsta summa, kura ietver atsevišķu maksimālo atbalstu govs piena ražošanai un transportēšanai.

(11)

Atbalsts būtu jāpiešķir reizi gadā, pamatojoties uz ražošanas faktoriem (nosacītās liellopu vienības un hektāri); izņēmums ir govs piens, kura gadījumā atbalsts jāpiešķir, pamatojoties uz ražošanas vienībām (kg) un ievērojot šajā lēmumā noteiktos kopējos ierobežojumus.

(12)

Lai spētu ātri reaģēt uz lauksaimniecības izlaides produktu cenas svārstībām un saglabātu lauksaimniecisko darbību Zviedrijas ziemeļu reģionos, ir lietderīgi atļaut Zviedrijai par katru kalendāro gadu noteikt, kāds atbalsta apjoms katram sektoram izmaksājams katrā atbalsta kategorijā un par vienu ražošanas vienību.

(13)

Zviedrijai būtu jādiferencē ziemeļu reģioniem piešķiramais atbalsts un ikgadējais atbalsta apjoms jānosaka saskaņā ar dabas apstākļu nelabvēlīguma pakāpi un citiem objektīviem, pārredzamiem un pamatotiem kritērijiem, kas apraksta Pievienošanās akta 142. panta 3. punkta trešajā daļā izklāstītos mērķus, proti, saglabāt tradicionālo primāro ražošanu un pārstrādi, kas ir īpaši piemērota attiecīgo reģionu klimatiskajiem apstākļiem, uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas, tirgošanas un pārstrādes struktūras, veicināt minēto produktu realizāciju un nodrošināt vides aizsardzību un lauku ainavas saglabāšanu.

(14)

Atbalsts būtu jāizmaksā reizi gadā, un tā apjomam būtu jābūt atkarīgam no atbalsttiesīgo ražošanas faktoru faktiskās skaitliskās vērtības. Tomēr būtu jāļauj, lai atbalstu par govs pienu, dējējvistām un kaujamām cūkām, kā arī par govs piena transportēšanu Zviedrija izmaksā ikmēneša maksājumu veidā. Lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību, atbalstu par govs pienu izmaksā, pamatojoties uz faktisko ražošanas apjomu.

(15)

Pārmērīga ražotāju kompensēšana būtu jānovērš, nepamatotos maksājumus atgūstot bez kavēšanās un vēlākais līdz nākamā gada 1. jūnijam (neieskaitot).

(16)

Kā paredzēts Pievienošanās akta 142. panta 2. punktā, saskaņā ar šo lēmumu piešķirtajam atbalstam nevajadzētu kopējo ražošanas apjomu palielināt tiktāl, ka tiek pārsniegts tradicionālais ražošanas līmenis apgabalā, uz kuru attiecas ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēma.

(17)

Tādēļ ikgadēja maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība katrā atbalsta kategorijā un ikgadējs maksimālais atbalsttiesīgais saražotā govs piena daudzums jānosaka līmenī, kas ir vienāds ar vai mazāks par atsauces periodam atbilstošo daudzumu.

(18)

Ja ražošanas faktoru skaitliskā vērtība kādā kategorijā vai saražotā govs piena daudzums pārsniedz konkrētajā gadā pieļaujamo maksimālo daudzumu, atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība vai govs piena daudzums piecgades vidējo vērtību ievērošanas labad nākamajā kalendārajā gadā pēc maksimālā daudzuma pārsniegšanas būtu jāsamazina par atbilstošu skaitli (ražošanas faktoru gadījumā) vai arī atbalsttiesīgais daudzums jāsamazina par apjomu, kas atbilst maksimālā daudzuma pārsniegšanas gada pēdējā mēnesī konstatētajam pārsniegumam (govs piena transportēšanas atbalsts un atbalsts par dējējvistām, kaujamām cūkām un govs pienu).

(19)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 143. panta 2. punktu Zviedrijai jāsniedz Komisijai informācija par atbalsta īstenošanu un ietekmi. Lai labāk novērtētu atbalsta ilgtermiņa ietekmi un varētu atbalsta līmeni izteikt ar piecgades vidējo vērtību, ir lietderīgi reizi piecos gados ziņot par atbalsta sociālekonomisko ietekmi un sniegt gada ziņojumus, kuros ietverta finansiālā un cita īstenošanas informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto nosacījumu ievērošanu.

(20)

Ir lietderīgi precizēt, kādi noteikumi piemērojami shēmas grozījumiem, kurus Komisija ieviesusi vai Zviedrija ierosinājusi, lai sargātu atbalsta saņēmēju tiesisko paļāvību un nodrošinātu shēmas nepārtrauktību tādā veidā, kas ļauj patiesi sasniegt Pievienošanās akta 142. panta mērķus.

(21)

Zviedrijai būtu jānodrošina, lai attiecībā uz atbalsta saņēmējiem tiktu veikti atbilstīgi kontroles pasākumi. Lai nodrošinātu minēto pasākumu efektivitāti un pārredzamību ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēmas īstenošanā, minētie kontroles pasākumi būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar tiem, kas tiek veikti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

(22)

Lai sasniegtu ražošanas saglabāšanas mērķi, kas noteikts Pievienošanās akta 142. pantā, un atvieglotu atbalsta pārvaldību, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra.

(23)

Tādēļ no 2018. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Lēmums C(2010) 6050. Ir lietderīgi paredzēt pārejas pasākumus attiecībā uz ziņojumiem par Pievienošanās akta 142. panta satvarā piešķirto atbalstu, kas izmaksāts 2017. gadā saskaņā ar Lēmumu C(2010) 6050,

a)

par kilogramu faktiskās piena produkcijas govs piena ražošanā;

b)

par nosacīto liellopu vienību dzīvnieku audzēšanā;

c)

par hektāru augkopībā un dārzkopībā (tai skaitā ogu audzēšanā);

d)

kā kompensāciju par faktiskajām govs piena transportēšanas izmaksām, no kurām atskaita visu pārējo publisko atbalstu, kas paredzēts to pašu izmaksu segšanai.

a)

komunālās vienības, kurās atbalsts ir izmaksāts; šīs ziņas papildina ar detalizētām kartēm un – vajadzības gadījumā – ar citiem datiem;

b)

pārskata gada kopprodukcijas apjoms katrā no apakšreģioniem, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar šo lēmumu; norāda katra II pielikumā norādītā produkta skaitlisko daudzumu;

c)

ražošanas faktoru un daudzumu kopējā skaitliskā vērtība, atbalsttiesīgo ražošanas faktoru un daudzumu skaitliskā vērtība un atbalstīto ražošanas faktoru un daudzumu skaitliskā vērtība katrā II pielikumā norādītajā ražošanas sektorā atsevišķi par katru produktu; pievieno norādes par ikgadējās maksimālās ražošanas faktoru skaitliskās vērtības vai daudzumu pārsniegumiem, kā arī šādu pārsniegumu novēršanas nolūkā veikto pasākumu aprakstu;

d)

kopējais izmaksātais atbalsts, kopējā atbalsta summa katrā atbalsta kategorijā un par katru produkcijas veidu, saņēmējiem izmaksātās summas par katru ražošanas faktoru vai citu vienību, kā arī kritēriji atbalsta summu diferencēšanai pa apakšreģioniem un lauku saimniecību veidiem vai pēc citiem apsvērumiem;

e)

piemērotā maksājumu sistēma un sīkākas ziņas par avansa maksājumiem, kuru pamatā ir aplēses, galīgajiem maksājumiem un par konstatētajiem pārmaksājumiem un to atgūšanu;

f)

atbalsta summas, kas administratīvajās vienībās, uz kurām attiecas šis lēmums, izmaksātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu;

g)

atsauces uz valsts tiesību aktiem, ar kuriem saskaņā atbalsts tiek īstenots.

a)

piecu gadu laikā izmaksātā atbalsta kopapjoms un tā sadalījums pa atbalsta kategorijām, ražošanas veidiem un apakšreģioniem;

b)

par katru atbalsta kategoriju – gada un piecgades kopējā produkcija, ražošanas faktoru skaitliskā vērtība un lauksaimnieku ienākumu līmenis atbalsttiesīgajos reģionos;

c)

lauksaimnieciskās ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības attīstība ziemeļu reģionu sociālekonomiskajā kontekstā;

d)

atbalsta ietekme uz vides aizsardzību un lauku ainavas saglabāšanu;

e)

ar ziņojumā redzamajiem datiem pamatoti priekšlikumi par atbalsta shēmas attīstību vidējā termiņā.