9.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/46

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1795 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu (“karsti velmēti plakani velmējumi”) importam un izbeidza izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (“galīgā regula”).

(2)

Izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā tika noteikts šis maksājums, pieci ražotāji eksportētāji no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas piedāvāja cenu saistības. Tā kā šie piedāvājumi tika izdarīti pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas, kas tika sniegta izmeklēšanas vēlā posmā, Komisija pirms galīgās regulas pieņemšanas termiņa nevarēja pārbaudīt, vai šādas cenu saistības ir pieņemamas. Tādēļ, uzskatot to par izņēmuma apstākli, Komisija apņēmās pabeigt šo piecu piedāvājumu analīzi vēlākā posmā. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas un galīgās regulas publicēšanas seši ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības.

(3)

Komisija 2017. gada 18. decembrī informēja visas ieinteresētās personas par saistību piedāvājumu novērtējumu, kas ir pamatā tās nodomam noraidīt visus saistību piedāvājumus (“Komisijas novērtējums”). Pamatojoties uz šo informāciju, ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes par novērtējumu un dažos gadījumos – savu piedāvājumu papildu grozījumus. Ieinteresētajām personām, kas pieprasīja uzklausīšanu, tika nodrošināta šāda iespēja.

(4)

Komisija 2018. gada 3. janvārī no Ukrainas valdības saņēma pieprasījumu apspriesties saskaņā ar ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma (3) 50.a pantu. Apspriešanās notika 2018. gada 26. janvārī. 2018. gada 31. janvārī tika iesniegtas rakstiskas piezīmes.

(5)

Visu piedāvājumu adekvātums un praktiskā īstenojamība tika novērtēta, ņemot vērā piemērojamo tiesisko regulējumu, tostarp ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu Ukrainas ražotāja eksportētāja gadījumā.

(6)

Ražotājs eksportētājs piedāvāja vienu minimālo importa cenu (“MIC”) par tonnu attiecībā uz konkrētu eksporta apjomu uz Savienību un citu augstāku MIC – par apjomu virs tā. Ražotājs eksportētājs piedāvāja arī cenu korekcijas mehānismu.

(7)

Piedāvājums, kas pamatojas uz vienu vidējo MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem, ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu, ko radījis ražotājs eksportētājs un kas atzīts par dempingu. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Turklāt piedāvājums attiecas uz darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem. Šādu attiecību būtība rada daudzas iespējas izmantot šķērskompensāciju. Jebkuru citu darījumu, aizdevumu vai dotāciju starp diviem saistītiem uzņēmumiem varētu izmantot, lai kompensētu MIC. Komisija nespēj uzraudzīt šos darījumus, un tai trūkst atbilstošu kritēriju, kas ļautu pārbaudīt, vai tie ir īsti vai kompensējoši.

(8)

Turklāt piedāvājuma pieņemšana nebūtu īstenojama praksē. Ražotājam eksportētājam ir saistītie uzņēmumi vairākās dalībvalstīs, no kuriem daži turpmāk apstrādā attiecīgo ražojumu. Ražotājs eksportētājs Savienības pircējiem pārdod arī citus ražojumus, un tā saistītais importētājs pārdod līdzīgus ražojumus no citiem avotiem. Tātad Komisija nevar ne efektīvi uzraudzīt šīs darbības, ne arī īstenot divas atšķirīgas MIC atkarībā no eksporta apjoma.

(9)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā piedāvātā MIC novērš dempinga kaitējumu radošo ietekmi, jo izmeklēšanas posmā Komisija ierosinājusi tādu pašu MIC. Ražotājs eksportētājs norādīja, ka MIC pamatojas uz visu ražojuma veidu vidējo svērto importa cenu. Tādējādi MIC nekaitētu Savienības ražotājiem, jo zemākas kvalitātes ražojuma veidu cena būtu augstāka, nekā tai vajadzētu būt, un tādējādi tiktu kompensēta augstākas kvalitātes ražojuma veidu cena. Pēc ražotāja eksportētāja domām, ja šāda loģika tiktu izmantota attiecībā uz tā eksporta sastāvu ražojuma veidu ziņā izmeklēšanas periodā, tad, lai novērstu dempinga kaitējumu radošo ietekmi, pietiktu ar MIC. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, cita starpā ņemot vērā veidu, kā galīgajā regulā noteikta eksporta cena, MIC nebūtu jākoriģē attiecībā uz pārdošanu ar saistīta uzņēmuma starpniecību. Tad ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka vairāku iemeslu dēļ nav iespējama šķērskompensācija, jo īpaši tādēļ, ka šķērskompensācija tiktu atspoguļota ražotāja eksportētāja un tā saistīto uzņēmumu gada pārskatos. Ražotājs eksportētājs arī grozīja savu saistību piedāvājumu. Jaunajā piedāvājumā ražotājs eksportētājs apņēmās izbeigt karsti velmētu plakanu velmējumu tālākpārdošanu ar tā saistītā subjekta Savienībā starpniecību un ziņot par citu ražojumu pārdošanu Savienībā.

(10)

Attiecībā uz piezīmi, ka ierosinātā MIC novērstu dempinga kaitējumu radošo ietekmi, jo tā ir identiska izmeklēšanas posmā Komisijas ierosinātajai, Komisija norādīja, ka galu galā šāds risinājums tika noraidīts. Noraidījuma iemesli citu starpā izklāstīti galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā un apkopoti šīs regulas 7. apsvērumā. Piezīme par to, ka MIC pamatojas uz vidējām svērtajām importa cenām, neietekmē secinājumu, ka MIC nenovērš dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visdārgākajiem ražojuma veidiem. Komisijai nebija iespējams iegūt datus, kas pamatotu apgalvojumu, ka, ņemot vērā eksporta sastāvu ražojuma veidu ziņā izmeklēšanas periodā, ar MIC iespējams novērst dempinga kaitējumu radošo ietekmi. Arī ražotājs eksportētājs šādus datus nesniedza. Pat ja Komisijai būtu pieejami dati, kas pamato šo apgalvojumu, tā konstatēja, ka nekas neliegtu tā eksporta sastāvu ražojuma veidu ziņā mainīt uz ražojuma veidiem ar augstākas kvalitātes cenu. Pati MIC piemērošana faktiski varētu veicināt šādu maiņu. Ciktāl ir runa par piezīmi, ka MIC nebūtu jākoriģē attiecībā uz pārdošanu ar saistīta uzņēmuma starpniecību, Komisija varētu piekrist, ka, ņemot vērā lietas apstākļus izmeklēšanas periodā, jo īpaši veidu, kā galīgajā regulā ražotājam eksportētājam noteikta eksporta cena, šāda korekcija nebūtu pamatota. Tomēr nav garantijas, ka apstākļi nemainīsies, jo īpaši ņemot vērā to, ka uzņēmumi ir saistīti. Visbeidzot, attiecībā uz piedāvājuma grozījumiem un šķērskompensācijas riskiem Komisija norādīja, ka, lai arī saistības attiecīgo ražojumu nepārdot tālāk ierobežotu dažus šķērskompensācijas riskus, saglabātos galvenā problēma, proti, ka MIC piemērotu darījumiem starp saistītiem subjektiem. Šāda saistība starp diviem subjektiem paver daudzas šķērskompensācijas iespējas, ko Komisija nespēj efektīvi uzraudzīt. Ne visas no tām tiktu atspoguļotas gada pārskatos, un attiecībā uz tām, kas būtu atspoguļotas, Komisijai nebūtu piemērotu kritēriju, pēc kuriem novērtēt, vai tās ir kompensējošas. Saistības, ka aptver saistītus pārdošanas darījumus, var pieņemt tikai tad, ja attiecīgais ražojums beidzot tiek pārdots tālāk neatkarīgam pircējam, un šiem darījumiem var piemērot attiecīgi koriģētu MIC. Tas nav iespējams tad, ja attiecīgais ražojums tiek pārveidots par citu ražojumu.

(11)

Ražotājs eksportētājs piedāvāja vienu MIC par tonnu attiecībā uz visu savu eksportu.

(12)

Piedāvājums, kas pamatojas uz vienu vidējo MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā viena MIC atspoguļo kaitējumu, ko radījis ražotājs eksportētājs un kas atzīts par dempingu. Atšķirībā no vienas MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Turklāt saistības nav adekvātas, jo ražotājs eksportētājs nav ierosinājis korekcijas mehānismu, ņemot vērā, ka karsti velmētu plakanu velmējumu cenām laika gaitā ir tendence ievērojami atšķirties.

(13)

Turklāt piedāvājuma pieņemšana nebūtu īstenojama praksē. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un pārdošanas darbības, ierosinātās cenu saistības nevarētu efektīvi uzraudzīt un šādi rastos vairākas cenu šķērskompensācijas iespējas. Ražotājam eksportētājam ir virkne saistīto uzņēmumu vairākās dalībvalstīs un ārpus Savienības. Turklāt ražotājs eksportētājs uz Savienību pārdod arī citus ražojumus. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

(14)

Ražotājs eksportētājs piedāvāja vienu MIC par tonnu attiecībā uz visu savu eksportu, pielāgojot šo MIC pārdošanas apjomiem, ko tas veic ar sava tirgotāja Savienībā starpniecību.

(15)

Piedāvājums, kas pamatojas uz vienu vidējo MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu radošo dempingu, kas tika konstatēts attiecībā uz ražotāju eksportētāju. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu radošo dempingu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Turklāt saistības nav adekvātas, jo ražotājs eksportētājs nav ierosinājis korekcijas mehānismu, ņemot vērā, ka karsti velmētu plakanu velmējumu cenām laika gaitā ir tendence ievērojami atšķirties.

(16)

Bez tam piedāvājuma pieņemšana nebūtu īstenojama praksē. Ņemot vērā to, ka ražotājs eksportētājs uz Savienību pārdod citus ražojumus, ierosināto cenu saistību izpildi nevarētu efektīvi uzraudzīt un šādi rastos cenu šķērskompensācijas iespējas. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

(17)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija ir noklusējusi faktu, ka tā piedāvājums atbildis Komisijas ierosinājumam izmeklēšanas posmā. Ražotājs eksportētājs lūdza paskaidrojumus par to, kāpēc piedāvājums, kas atbilst minētajam ierosinājumam, nav derīgs. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka MIC, ko tas ierosinājis, ir augstāka, nekā izmeklēšanas laikā ierosināja Komisija, un ka tādējādi saistībās ierosinātā MIC pati par sevi novērš kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nav atšķirības starp MIC un konkrētu nodokli par tonnu attiecībā uz dempinga kaitējumu radošās ietekmes novēršanu visdārgākajam ražojumam, tādējādi šis arguments neesot būtisks. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā veiktā citu ražojumu pārdošana uz Savienību automātiski nerada šķērskompensācijas risku. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka saistību rēķini pilnībā novērstu apiešanas vai šķērskompensācijas risku tieši tādā pašā veidā kā derīgais komercrēķins, kas tika ierosināts vispārējās galīgās informācijas izpaušanas dokumentā.

(18)

Komisija norādīja, ka tās veiktais novērtējums nav tikai līdzību izklāsts starp saistību piedāvājumu un izmeklēšanas posmā aplūkoto risinājuma variantu – šīs regulas 15. apsvērumā tā norāda, kurā galīgās regulas daļā izskaidrots, kāpēc šāds risinājums tika noraidīts, un sniegts minētās daļas kopsavilkums. Tāds pats pamatojums attiecas uz ražotāja eksportētāja piezīmi, kurā tas pielīdzina saistību rēķinus vienam no izmeklēšanā apsvērtajiem risinājumiem, kuru galu galā Komisija noraidīja. Tas, ka MIC, ko piedāvāja ražotājs eksportētājs, ir augstāka nekā tā, ko Komisija apsvēra izmeklēšanas gaitā, nenozīmē, ka tā pati par sevi novērš dempinga kaitējumu radošo ietekmi. Starpība ir nenozīmīga, un tā neietekmē pamatojumu tam, ka vidējā MIC nav adekvāta, jo tā nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Šajā ziņā arī piezīme, ka MIC un konkrēts nodoklis ir vienlīdz neefektīvi, ir nevietā. Pretēji MIC, konkrēts nodoklis liek importētājiem maksāt vairāk par dārgāku ražojuma veidu, ražojumu veida tirgus cena ir daļa no to maksātās cenas, savukārt otra daļa – nodoklis. Ar MIC, kas ir vienāda visiem ražojuma veidiem, ir citādi. Visbeidzot, citu ražojumu pārdošanu uz Savienību faktiski var izmantot šķērskompensācijai tikai tad, ja tos pārdod tiem pašiem pircējiem, kuriem karsti velmētus plakanus velmējumus. Tomēr Komisija norādīja, ka šķērskompensācija un šķērskompensācijas risks ir divi dažādi jēdzieni. Piemēram, Komisijai ir zināms, ka ražotājs eksportētājs pārdod citus ražojumus uz Savienību, bet tai nav datu par to, kas no ražotāja eksportētāja pērk šos ražojumus. Proti, ražotājs eksportētājs nav noliedzis, ka pārdevis citus ražojumus saviem karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem, un nav arī apņēmies to nedarīt nākotnē. Lai gan šāda situācija nepierāda šķērskompensāciju, tā ir nepārprotami saistīta ar risku, ka Komisija nespēs veikt uzraudzību.

(19)

Ražotājs eksportētājs piedāvāja divas MIC par tonnu: vienu loksnēm un otru ruļļiem. Ražotājs eksportētājs piedāvāja arī cenu korekcijas mehānismu un grozītajā piedāvājumā apņēmās pārdot attiecīgo ražojumu tikai tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā un nepārdot citus ražojumus saviem karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem Savienībā.

(20)

Ražotāja eksportētāja piedāvājums tika iesniegts pēc izmeklēšanas beigām un kā tāds būtu jānoraida. Lai gan saskaņā ar pamatregulas 8. panta 2. punktu izņēmuma apstākļos saistības var piedāvāt pēc perioda, kura laikā var iesniegt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu, šāds piedāvājums būtu jāizsaka pieņemamā laikā pirms izmeklēšanas beigām.

(21)

Tomēr, pat ja piedāvājums būtu iesniegts pienācīgā laikā, piedāvājums, kas pamatojas uz divām vidējām MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu radošo dempingu, kas tika konstatēts attiecībā uz ražotāju eksportētāju. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu radošo dempingu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei.

(22)

Bez tam piedāvājuma pieņemšana nebūtu īstenojama praksē. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un pārdošanas darbības, ierosināto cenu saistību izpildi nevarētu efektīvi uzraudzīt un šādi rastos vairākas cenu šķērskompensācijas iespējas. Ražotājam eksportētājam ir virkne saistīto uzņēmumu, un tas uz Savienību pārdod arī citus tērauda ražojumus. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

(23)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs nepiekrita iepriekš minētajam novērtējumam, uzsvērdams, cik svarīgas ir tā papildu saistības izmantot tikai vienu pārdošanas kanālu un nepārdot citus ražojumus saviem karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem.

(24)

Sakarā ar papildu saistībām Komisija norādīja, ka, ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un tā pircēju globālo struktūru, nav iespējams uzraudzīt visus iespējamās šķērskompensācijas veidus. Piemēram, ja uzņēmumi, kas uzņēmušies saistības, nepārdod citus ražojumus karsti velmētu plakanu velmējumu pircējam Savienībā, nekas neliedz to saistītajiem uzņēmumiem Savienībā vai ārpus tās iesaistīties potenciālos šķērskompensācijas darījumos ar šiem pircējiem vai to saistītajiem subjektiem. Lai gan ražotājs eksportētājs nepiekrita novērtējumam par tā piedāvājuma adekvātumu, tas nenāca klajā ar citiem argumentiem pret Komisijas izdarīto secinājumu.

(25)

Ražotājs eksportētājs vispirms piedāvāja vairākas MIC par tonnu atkarībā no ražojuma veida. Pēc tam tas grozīja savu piedāvājumu, ierosinot tādu vienu MIC par tonnu attiecībā uz visiem ražojuma veidiem ar korekcijas mehānismu, kuras pamatā ir vidējās karsti velmētu plakanu velmējumu cenas. Turklāt ražotājs eksportētājs ierosināja kvantitatīvu gada robežvērtību un apņēmās pārdot tikai savam saistītajam uzņēmumam Savienībā un tikai tālākai pārstrādei.

(26)

Piedāvājums, kas pamatojas uz vienu vidējo MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu radošo dempingu, kas tika konstatēts attiecībā uz ražotāju eksportētāju. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu radošo dempingu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Turklāt piedāvājums attiecas uz darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem. Šādu attiecību būtība rada daudzas iespējas izmantot šķērskompensāciju. Jebkuru citu darījumu, aizdevumu vai dotāciju starp diviem saistītiem uzņēmumiem varētu izmantot, lai kompensētu MIC. Komisija nespēj uzraudzīt šos darījumus, un tai trūkst atbilstošu kritēriju, kas ļautu pārbaudīt, vai tie ir īsti vai kompensējoši.

(27)

Piedāvājuma pieņemšana nebūtu arī īstenojama praksē. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un pārdošanas darbības, ierosināto cenu saistību izpildi nevarētu efektīvi uzraudzīt un šādi rastos vairākas cenu šķērskompensācijas iespējas. Turklāt arī saistītie uzņēmumi Savienībā ražo un pārdod līdzīgo ražojumu. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

(28)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija nav pievērsusi uzmanību diviem svarīgiem elementiem tā piedāvājumā, proti, kvantitatīvajai robežvērtībai un galalietojuma saistībām (t. i., tikai tālāka pārstrāde). Pēc ražotāja eksportētāja apgalvotā, šādas divas saistības nodrošinātu, ka eksports par dempinga cenām tiktu izbeigts, jo attiecīgais ražojums netiktu eksportēts uz Savienības brīvo tirgu. Tad ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka galīgajā regulā Komisija nav konstatējusi kaitējumu garantētā noieta tirgū. Neskatoties uz šiem argumentiem, eksportētājs, pilnībā sadarbodamies, grozīja savu piedāvājumu un atkarībā no ražojuma veida piedāvāja divdesmit divas MIC. Attiecībā uz šķērskompensācijas risku ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka pārdošanas brīvajā tirgū nebūs, faktiski nav nozīmes, par kādu minimālo cenu attiecīgais ražojums tiek pārdots grupas iekšienē. Šādām minimālajām cenām nav nozīmes, tāpēc arī šķērskompensācijas riskam nav nozīmes. Bez tam ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uz darījumiem grupas iekšienē attiecas grupas transfertcenu politika un tādējādi tos nevar izmantot šķērskompensācijai.

(29)

Izmeklēšanas periodā ražotājs eksportētājs nepārdeva karsti velmētus plakanus velmējumus saviem saistītajiem subjektiem Savienībā. Turklāt, pretēji ražotāja eksportētāja apgalvotajam, karsti velmētu plakanu velmējumu pārdošana grupas iekšienē tālākai pārstrādei netika izslēgta no galīgās regulas konstatējuma par kaitējumu radošu dempingu. Patlaban uz šo pārdošanu attiecas piemērojamais maksājums, un šo konstatējumu nevar mainīt, uzņemoties saistības. Tāpēc, ņemot vērā, ka ražotāja eksportētāja apgalvojums par neiespējamo šķērskompensāciju grupas iekšienē balstās uz aplamu pieņēmumu, ka grupas iekšienē notiekošā pārdošana pārstrādei nav saistīta ar kaitējumu radošo dempingu, šis apgalvojums tāpēc tika noraidīts. Turklāt grupa pati pieņem iekšēju lēmumu par grupas iekšējo transfertcenu politiku, un tādējādi tā pietiekami negarantē šķērskompensācijas izslēgšanu. Pat ja tā šādu garantiju sniegtu, šķērskompensāciju grupas iekšienē varētu īstenot nevis preču pārdošanas ceļā, bet ar citiem līdzekļiem. Saistības, kas aptver saistītus pārdošanas darījumus, var pieņemt tikai tad, ja attiecīgais ražojums beigās tiek pārdots tālāk neatkarīgam pircējam, un šiem darījumiem var piemērot attiecīgi koriģētu MIC. Tas nav iespējams tad, ja attiecīgais ražojums tiek pārveidots par citu ražojumu. Atkarībā no ražojuma veida grupām noteikto divdesmit divu MIC piedāvājumu nevarēja pieņemt, jo muitai nebūtu iespējams to efektīvi uzraudzīt.

(30)

Ražotājs eksportētājs savā sākotnējā piedāvājumā ierosināja divus scenārijus. Pirmā scenārija pamatā bija MIC par tonnu (tā vidējā cena izmeklēšanas periodā, kas palielināta, ņemot vērā maksājumu, un koriģēta, ņemot vērā izejmateriālu cenas pieaugumu pēc izmeklēšanas perioda un ar iespēju pārdot zem minētās MIC ar maksājumu. Otrā scenārija pamatā bija zemāka MIC par tonnu (bez korekcijas, ņemot vērā izejmateriālu cenas pieaugumu pēc izmeklēšanas perioda) un bez iespējas pārdot zem minētās MIC. Pēc tam ražotājs eksportētājs grozīja savu piedāvājumu, papildinot to ar kvantitatīvu gada robežvērtību attiecībā uz pārdošanas apjomiem, uz kuriem attiecas saistības.

(31)

Komisija nepiekrīt tā saucamajai izvēles klauzulai, saskaņā ar kuru ražotājam eksportētājam ir atļauts pārdot saistību ietvaros un paralēli – zem MIC saskaņā ar maksājumu, tādējādi vienīgais scenārijs, kuru var apsvērt, ir otrais. Pieņemot šādu klauzulu, rastos iespēja izveidot šķērskompensāciju mehānismu, kura ietvaros darījumus MIC līmenī varētu kompensēt ar darījumiem, ko veic par cenām, kas zemākas par MIC.

(32)

ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma 50. pantā priekšroka dota saistībām, ar noteikumu, ka Komisija saņem īstenojamu piedāvājumu, kurš ir adekvāts un kura pieņemšana netiek uzskatīta par praksē neīstenojamu. Šajā gadījumā, kā paskaidrots tālāk, Komisija nesaņēma īstenojamu piedāvājumu, tādēļ nevar tam dot priekšroku.

(33)

Komisijas novērtējumā ir norādīti vairāki iemesli, kāpēc piedāvājums nav adekvāts. Tas pamatojas uz vienu vidējo MIC un tādējādi nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu radošo dempingu, kas tika konstatēts attiecībā uz ražotāju eksportētāju. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu radošo dempingu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Ražotājs eksportētājs neierosināja korekciju, ņemot vērā pārdošanu ar saistīto uzņēmumu starpniecību. Lai gan karsti velmētu plakanu velmējumu cenām ir tendence laika gaitā ievērojami atšķirties, ražotājs eksportētājs neierosināja korekcijas mehānismu. Turklāt saistības attiecas vienīgi uz divām no trim ražotnēm, kas izmeklēšanas periodā eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs ierosināja, ka uz tā pārdošanu saistītajiem uzņēmumiem Savienībā attiektos saistību noteikumi. Šādu attiecību būtība rada daudzas iespējas izmantot šķērskompensāciju. Jebkuru citu darījumu, aizdevumu vai dotāciju starp diviem saistītiem uzņēmumiem varētu izmantot, lai kompensētu MIC. Komisija nespēj uzraudzīt šos darījumus, un tai trūkst atbilstošu kritēriju, kas ļautu pārbaudīt, vai tie ir īsti vai kompensējoši.

(34)

Piedāvājuma pieņemšana nebūtu arī īstenojama praksē. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un pārdošanas darbības, ierosināto cenu saistību izpildi nevarētu efektīvi uzraudzīt, un šādi rastos vairākas cenu šķērskompensācijas iespējas. Ražotājam eksportētājam ir vairāki saistītie uzņēmumi dažādās dalībvalstīs un ārpus Savienības, no kuriem daži ražo un pārdod līdzīgo ražojumu. Ražotājs eksportētājs pārdod ražojumus uz Savienību ar viena vai vairāku šo uzņēmumu starpniecību. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

(35)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs nāca klajā ar saistību piedāvājuma trešo versiju. Piedāvājuma jaunajā versijā ražotājs eksportētājs ierosināja četras atšķirīgas MIC un apņēmās nepārdot par cenu, kas zemāka par tām. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šīs izmaiņās tika veiktas, lai gan izmeklēšanas posmā, kuras rezultātā tika noteikts maksājums, Komisija uzskatīja, ka visiem ražojuma veidiem ir pieņemama vienota MIC. Bez tam ražotājs eksportētājs apņēmās saistību piedāvājumā iekļaut trešo ražotni; nepārdot attiecīgo ražojumu ar tā saistīto subjektu Savienībā starpniecību; sniegt informāciju par citu ražojumu pārdošanas darījumiem Savienībā, kurus tas veicis saviem Savienības karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem; attiecīgo ražojumu un citus ražojumus nepārdot ārpus Savienības saviem Savienības karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs ierosināja zemāku kvantitatīvo gada robežvērtību. Ja robežvērtība tiktu pārsniegta, ražotājs eksportētājs piedāvāja pārdod ar piemērojamo antidempinga maksājumu.

(36)

Papildus šīm saistībām apspriešanās laikā Ukrainas valdība ierosināja sniegt Komisijai eksporta statistiku par attiecīgo ražojumu un izveidot ekspertu grupu, kas atvieglotu statistikas un citas informācijas apmaiņu.

(37)

Ražotājs eksportētājs 2018. gada 5. februārī savā saistību piedāvājumā izdarīja vēl vienu grozījumu. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uz tā veiktajiem pārdošanas darījumiem attiecas stingra grupas cenu noteikšanas politika un tās dēļ nav iespējama šķērskompensācija. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nodokļu iestāžu regulārajās revīzijās gan Savienībā, gan Šveicē tiek ļoti rūpīgi pārbaudīta cenu noteikšanas politika grupā. Neskatoties uz to, ražotājs eksportētājs apņēmās nepārdot karsti velmētus plakanus velmējumus, kas ražoti Savienībā, un citus tā grupas ražotus ražojumus tā plakanu velmējumu pircējiem, kuri pērk attiecīgo ražojumu. Tas attiektos uz visiem tā pircējiem, izņemot vienu, kurš pirktu karsti velmētus plakanus velmējumus no Ukrainas un no Savienības, kā arī citus grupas ražotos ražojumus.

(38)

Attiecībā uz piezīmi, ka izmeklēšanas posmā Komisija ir uzskatījusi, ka visiem ražojuma veidiem ir pieņemama vienota MIC, Komisija norādīja, ka galu galā Komisija šādu risinājumu noraidīja. Noraidījuma iemesli citu starpā izklāstīti galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā un apkopoti šīs regulas 33. apsvērumā.

(39)

Piedāvājums nav adekvāts vairāku iemeslu dēļ. No četrām ierosinātājam MIC grupām vienā no tām tikpat kā nebija pārdošanas darījumu, otrā ir cenu varianti, un ievērojami cenu varianti ir pārējās divās grupās. MIC, kas pamatojas uz vidējām cenām katrā grupā, tāpēc nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi uz visiem ražojuma veidiem katrā grupā, jo īpaši visdārgākajiem. Turklāt četru MIC līmeņi tika noteikti pilnīgi patvaļīgā veidā. Komisijai netika iesniegti dati, kas pamatotu MIC atšķirības. Visbeidzot, lai gan karsti velmētu plakanu velmējumu cenām ir tendence laika gaitā ievērojami atšķirties, ražotājs eksportētājs neierosināja korekcijas mehānismu.

(40)

Saistību piedāvājuma pieņemšana nav īstenojama praksē. Ražotājs eksportētājs apņēmās nepārdot ražojumus saviem Savienības pircējiem, kas atrodas ārpus Savienības. Tomēr šīs saistības attiecas tikai uz trim ražošanas uzņēmumiem un neaptver desmitiem tā saistīto uzņēmumu, ieskaitot Šveices tirgotāju. Pat ja saistības attiektos uz visiem uzņēmumiem, tad, ņemot vērā ražotāja eksportētāja grupas un tās pircēju bāzes lielumu, šādu saistību izpildi nebūtu iespējams uzraudzīt. Bez tam ražotājs eksportētājs ierosināja ziņot par citu ražojumu pārdošanu tā karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem Savienībā. Tomēr Komisijai nebūtu piemērotu kritēriju, pēc kuriem novērtēt, vai šie darījumi ir kompensējoši. Lai gan ražotājs eksportētājs apņēmās nepārdot ar tā saistīto subjektu Savienībā starpniecību, tā saistītie subjekti Savienībā pārdod līdzīgo ražojumu Savienības tirgū. Kaut arī šie darījumi var attiekties uz tiem pašiem pircējiem un tos var izmantot kompensācijai, tie pilnībā ir ārpus saistību darbības jomas.

(41)

Grozītais saistību piedāvājums, kas tika iesniegts 2018. gada 5. februārī, (t. i., visiem tā karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem Savienībā, izņemot vienu, pārdot tikai attiecīgo ražojumu), nenovērš iepriekšminētās bažas par izslēgto pircēju. Attiecībā uz pārējiem pircējiem, ņemot vērā ražotāju eksportētāju grupas lielumu, nebūtu iespējams uzraudzīt, vai kāds no uzņēmumiem, kas saistīts ar ražotāju eksportētāju, pārdod citus ražojumus Savienības karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem vai to saistītajiem subjektiem. Ražotāja eksportētāja iekšējā cenu noteikšanas politika un pircējs, kuram ražotājs eksportētājs plāno pārdot, nav pietiekama garantija pret šķērskompensāciju. Bez tam ražotājs eksportētājs nepaskaidroja, kā nodokļu iestāžu veiktās revīzijas Savienībā un Šveicē varētu atklāt šķērskompensētās cenas. Piekrišana pārdot ražojumu par zemāku cenu, nekā tiktu prasīts citādi, ne vienmēr ir nodokļu tiesību aktu pārkāpums. Tā pieder pie ikdienišķām sarunām par cenu.

(42)

Visbeidzot, ja pārdošana notiek, pārsniedzot gada robežvērtību, tad piemērojamā antidempinga maksājuma satvarā, to nevar pieņemt, jo šādu pārdošanu varētu izmantot kompensēšanai. Tas pamatā ir šīs regulas 31. apsvērumā aprakstītās izvēles klauzulas variants, tikai atlikts laikā. Tāpēc, samazinot robežvērtību ievērojami zem vēsturiskajiem gada eksporta daudzumiem, jaunais piedāvājums palielina šķērskompensācijas risku.

(43)

Lai gan ES un Ukrainas asociācijas nolīguma 50. pantā teikts, ka dodama priekšroka saistībām, piedāvājumu nevar pieņemt, jo tas nav adekvāts. Ja, ņemot vērā iepriekš izklāstītos iemeslus, tas būtu bijis adekvāts, tā pieņemšana vēl aizvien nebūtu praksē īstenojama. Apmainoties ar statistiku un izveidojot ekspertu grupu, kā to apspriešanās laikā ierosināja Ukrainas valdība, netiktu pienācīgi novērstas bažas, kas aplūkotas iepriekš.

(44)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija nevar pieņemt nevienu no šiem saistību piedāvājumiem.

(45)

Ieinteresētās personas tika informētas par iemesliem, kas bija šā lēmuma pamatā, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes un tikt uzklausītām. Ukrainas valdībai arī tika piedāvāta apspriešanās saskaņā ar ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma 50.a pantu. Apspriešanās ar Ukrainas iestādēm notika 2018. gada 26. janvārī, un 2018. gada 31. janvārī Ukrainas valdība sniedza rakstiskas piezīmes. Turklāt notika vairākas uzklausīšanas ar attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Eurofer, kas pārstāv Savienības ražošanas nozari. Visas šajā procesā saņemtās piezīmes ir aplūkotas šajā regulā. Ne ieinteresēto personu sniegto piezīmju, ne apspriešanās ar Ukrainas valdību dēļ netika izdarīti citādi secinājumi kā vien noraidīt saistību piedāvājumu,