27.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/34


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2396

(2017. gada 13. decembris),

ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. un 173. pantu, 175. panta trešo daļu un 182. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Kopš 2014. gada 26. novembra, kad tika publiskots Komisijas paziņojums “Investīciju plāns Eiropai” (“Investīciju plāns”), investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un iekšzemes kopprodukts 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %, taču bezdarba līmenis joprojām pārsniedz pirmskrīzes rādītājus. Visaptverošie centieni, kas aizsākās līdz ar Investīciju plānu, jau sniedz konkrētus rezultātus, lai gan joprojām nav iespējams pilnībā aplēst, cik liela ir bijusi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ietekme uz izaugsmi, jo lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nevar būt tūlītēja. 2017. gadā investīcijas ir pakāpeniski palielinājušās, taču progress joprojām ir diezgan lēns un nesasniedz vēsturisko līmeni.

(2)

Pozitīvais impulss būtu jāsaglabā un būtu jāturpina strādāt, lai investīcijas atkal kļūtu ilgtermiņā ilgtspējīgas tādā veidā, kas sasniedz reālo ekonomiku. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie būtu jānostiprina, lai turpinātu mobilizēt privātā sektora investīcijas, šādi panākot būtisku makroekonomisko ietekmi un veicinot darbvietu radīšanu Eiropas nākotnei svarīgās nozarēs un jomās, kur joprojām pastāv tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas.

(3)

Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa atkal investē – Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai un turpmāk paredzētie pasākumi”, kurā izklāstīti Investīciju plāna sasniegumi un turpmāk plānotie pasākumi, tostarp ESIF termiņa pagarināšana, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) klases palielināšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) nostiprināšana.

(4)

Eiropas Revīzijas palāta 2016. gada 11. novembrī pieņēma atzinumu “ESIF: agrs priekšlikums pagarināt termiņu un paplašināt” par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017, un par Regulas (ES) 2015/1017 18. panta 2. punktā paredzēto Komisijas novērtējumu, kurš pievienots priekšlikumam.

(5)

ESIF, ko īsteno un līdzfinansē Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa, kvantitatīvā ziņā ir gatavs darbam, lai sasniegtu mērķi līdz 2018. gada vidum mobilizēt vismaz EUR 315 000 000 000 papildu investīciju reālajā ekonomikā. Tirgus reakcija un apguve ir īpaši strauji notikusi MVU klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos un balstās uz to, ka sākumā tika izmantoti esošie Eiropas Investīciju fonda (EIF) mehānismi un pilnvaras (InnovFin MVU garantiju mehānisms, COSME aizdevumu garantiju mehānisms (LGF) un EIB riska kapitāla resursu (RCR) pilnvaras), lai sākums būtu straujāks. Tāpēc MVU klase 2016. gada jūlijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1017 (4) spēkā esošajiem noteikumiem tika palielināta par EUR 500 000 000. Ņemot vērā ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma no ESIF, lielāka finansējuma daļa jānovirza MVU. Šajā sakarā 40 % no ESIF palielinātās riska uzņemšanās spējas būtu jāvirza uz to, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam.

(6)

Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši ESIF, jau ir devis konkrētus rezultātus un ir būtisks solis, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, vienlaikus lietpratīgi izmantojot ierobežotos budžeta resursus. Eiropadome atzīmēja, ka Komisija plāno drīz nākt klajā ar priekšlikumiem par ESIF nākotni, kuri Eiropas Parlamentam un Padomei būtu steidzami jāizskata.

(7)

Sākumā ESIF tika izveidots uz trim gadiem, lai mobilizētu investīcijas vismaz EUR 315 000 000 000 apmērā un tā atbalstītu mērķi veicināt izaugsmi un nodarbinātību. Tomēr vēlme sasniegt pamatmērķi nedrīkstētu kļūt svarīgāka par papildvērtību, ko nodrošina atlasītie projekti. Tādēļ Savienība ir apņēmusies ne vien pagarināt ESIF investīciju laikposmu un palielināt fonda finansiālo spēju, bet arī vairāk uzmanības pievērst tieši papildvērtībai. Pagarinājums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, un tam būtu jānodrošina vismaz EUR 500 000 000 000 investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un izpildītu uzdevumu dubultot investīciju mērķi, kā prioritāte savs ieguldījums būtu jānodrošina arī dalībvalstīm.

(8)

Iespējas, ko piedāvā ESIF un tā īstenošana, nevar pilnībā izmantot, ja netiek veikti pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt vienoto tirgu, izveidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un īstenot sociāli līdzsvarotas un noturīgas strukturālās reformas. Turklāt, lai ESIF sekmīgi darbotos, izšķiroša nozīme ir labi strukturētiem projektiem, kas iekļauti investīciju un attīstības plānos dalībvalstu līmenī.

(9)

Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī. Ikviens leģislatīva akta priekšlikums būtu jāizstrādā, pamatojoties uz Komisijas ziņojumā izklāstītajiem secinājumiem un ņemot vērā neatkarīgu novērtējumu, kas, cita starpā arī no makroekonomikas viedokļa, ir veikts, lai noskaidrotu, cik lietderīga ir investīciju atbalstam paredzētas shēmas uzturēšana. Minētajā ziņojumā un neatkarīgajā novērtējumā būtu – ciktāl tas nepieciešams – arī jāizvērtē, kā pagarinātajā ESIF īstenošanas laikposmā tiek piemērota ar šo regulu grozītā Regula (ES) 2015/1017.

(10)

Ar ESIF, kura termiņš pagarināts ar šo regulu, būtu jānovērš atlikušās tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas un ar spēcīgāku papildvērtību jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijās, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbvietu, tostarp jauniešu darbvietu, radīšanai, izaugsmei un konkurētspējai. Šādas investīcijas ietver investīcijas tādās jomās kā enerģētika, vide un klimata politika, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina tāds ESIF atbalstīto operāciju ieguldījums, kas palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferences (COP 21) izvirzītos vērienīgos Savienības mērķus un izpildīt Savienības apņemšanos par 80 līdz 95 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai ESIF iegūtu spēcīgāku klimata politikas komponentu, EIB būtu jāņem vērā pieredze, ko tā ir guvusi kā viens no lielākajiem klimata pārmaiņu jomā īstenojamu pasākumu finansētājiem pasaulē, un jāizmanto sava mūsdienīgā starptautiski atzītā metodika, lai projektos ticami noteiktu klimata politikas elementus vai izmaksu daļas. Projektus nedrīkstētu mākslīgi strukturēt tā, lai panāktu, ka tie atbilst MVU un mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību definīcijām. Aizvien vairāk uzmanības būtu jāvelta arī energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem.

Turklāt ESIF atbalsts autoceļiem būtu jāsniedz, tikai lai atbalstītu privātās un/vai publiskās investīcijas transportā kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos vai tad, ja ir nepieciešams atjaunināt, uzturēt vai uzlabot ceļu satiksmes drošību, izstrādāt intelektiskas transporta sistēmas (ITS) ierīces, nodrošināt esošo autoceļu integritāti un standartus Eiropas transporta tīklā, tostarp drošas autostāvvietas, alternatīvas tīrās degvielas uzpildes stacijas un elektriskās uzlādēšanas sistēmas, vai sekmēt Eiropas transporta tīkla izveides pabeigšanu līdz 2010. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1316/2013 (5) un (ES) Nr. 1315/2013 (6). Digitālajā nozarē, īstenojot vērienīgo Savienības politiku attiecībā uz digitālo ekonomiku, būtu jānosaka jauni digitālās infrastruktūras mērķi, lai nodrošinātu, ka tiek likvidēta digitālā plaisa un ka Savienība kļūst par pasaules līderi jaunajā tā dēvētā lietu interneta, blokķēdes tehnoloģijas, kiberdrošības un tīkla drošības laikmetā. Lai arī projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas bioekonomikas elementi jau atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, tomēr skaidrības labad būtu nepārprotami jānosaka, ka uz tiem attiecas vispārējie mērķi, kuriem var pretendēt uz ESIF atbalstu.

(11)

Kultūras un radošās nozares ir Eiropas rūpniecības atjaunotnei izšķirošas nozīmes elements, tās ir izaugsmes dzinējspēks un ir stratēģiski izdevīgā pozīcijā, lai rosinātu plašāku inovācijas ietekmi citās rūpniecības nozarēs, piemēram, tūrisma, mazumtirdzniecības un digitālo tehnoloģiju nozarēs. Papildus programmai “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (7), un kultūras un radošo nozaru Garantiju fondam, kas izveidots, ievērojot minēto regulu, ESIF būtu jāpalīdz pārvarēt kapitāla resursu trūkums minētajās nozarēs, sniedzot papildu atbalstu, kam būtu jāpapildina tas, ko sniedz ar programmu “Radošā Eiropa” un kultūras un radošo nozaru Garantiju fondu, tā, lai varētu finansēt vēl lielāku šo augstas riska pakāpes projektu apjomu.

(12)

Turklāt ESIF atbalsts būtu jāsniedz operācijām, kurās iesaistītas struktūras, kas atrodas Savienībā, un kuras tiek īstenotas arī aiz robežām, ja attiecīgās darbības veicina investīcijas Savienībā, jo īpaši gadījumos, kad šādām darbībām ir pārrobežu komponenti. EIKC būtu proaktīvi jāsniedz atbalsts, lai popularizētu šādas darbības un rosinātu tās īstenot.

(13)

Projektu atlasē būtu jānostiprina papildvērtība, kas ir ESIF būtiska iezīme. Jo īpaši, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu tikai tad, ja ar tām novērš skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Ja fiziskās infrastruktūras jomā īstenojamas operācijas infrastruktūras un inovācijas klasē sasaista divas vai vairākas dalībvalstis un ja tā cita starpā ir e-infrastruktūra un jo īpaši platjoslas infrastruktūra, kā arī šādas infrastruktūras būvniecībai, izveidošanai, uzturēšanai vai darbībai nepieciešamie pakalpojumi, tad attiecīgās operācijas vajadzētu uzskatīt par spēcīgu norādi uz papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augsto pievienoto vērtību Savienībai.

(14)

Parasti ESIF būtu jāpievēršas projektiem, kuriem ir augstāks riska profils nekā tiem, ko atbalsta ar ierastajām EIB operācijām, un ESIF Investīciju komitejai (“Investīciju komiteja”), novērtējot papildvērtību, būtu jāņem vērā riski, kuri kavē investīcijas, piemēram, konkrētai valstij, nozarei vai reģionam raksturīgi riski un riski, kas saistīti ar inovāciju, jo īpaši tādu tehnoloģiju jomā, kuras veicina izaugsmi, ilgtspēju un produktivitāti, bet nav pārbaudītas.

(15)

Lai nodrošinātu, ka ESIF aptver plašāku ģeogrāfisko teritoriju un lai palielinātu ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina operācijas, kurās apvienots neatmaksājams atbalsts un/vai finanšu instrumenti no Savienības vispārējā budžeta, piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi vai līdzekļi, kas pieejami no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (8), kombinēt un/vai apvienot ar finansējumu, kuru piešķīrusi EIB grupa, cita starpā arī no ESIF, un arī ar citu investoru piešķirtu finansējumu. Kombinēšanas un/vai apvienošanas mērķis ir Savienības izdevumiem uzlabot pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem investoriem, un nodrošināt, lai atbalstītās darbības kļūtu ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas. Šajā nolūkā laikā, kad Komisija iesniedza šīs regulas priekšlikumu, no EISI finanšu instrumentu daļas uz EISI dotāciju daļu tika pārvietotas apropriācijas EUR 1 000 000 000 apmērā, lai apvienošana ar ESIF būtu vieglāk īstenojama. Ar šādu nolūku 2017. gada februārī sekmīgi ir uzsākts tā dēvētais apvienošanas aicinājums. Vēl EUR 145 000 000 tiek pārvietoti uz citiem būtiskiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti energoefektivitātei. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai nodrošinātu, ka Savienības fondus un ESIF atbalstu var vienkārši kombinēt. Komisija jau ir publicējusi konkrētus norādījumus šajā jautājumā, tomēr pieeja, kā Savienības fondus kombinēt ar ESIF, būtu jāizstrādā sīkāk, lai palielinātu investīcijas, kurām ir izdevīgs Savienības fondu un ESIF kombinēšanas nodrošinātais sviras efekts, vienlaikus ņemot vērā iespējamās norises likumdošanas jomā. Lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti un pienācīgu sviras efektu, šādai finansējuma kombinēšanai principā nevajadzētu pārsniegt 90 % no kopējām projekta izmaksām mazāk attīstītajiem reģioniem un 80 % – visiem pārējiem reģioniem.

(16)

Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu. Projekti arī turpmāk būtu jāizvērtē Investīciju komitejai, un tiem vajadzētu būt izstrādātiem, ievērojot tos pašus atbilstības kritērijus, kas ļauj saņemt galvojumu, kas izveidots, ievērojot Regulu (ES) 2015/1017 (“ES galvojums”), cita starpā ievērojot arī papildvērtības principu. Tā kā nevajadzētu būt nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz projektu lielumu, lai tie varētu saņemt ESIF atbalstu, nebūtu jāattur no pieteikuma iesniegšanas ESIF finansējuma saņemšanai maza mēroga projektiem. Turklāt ir jāturpina strādāt, lai mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos nodrošinātu spēcīgāku tehnisko palīdzību un popularizētu ESIF.

(17)

Investīciju platformas ir instruments, kas ir būtisks tirgus nepilnību novēršanai, jo īpaši gadījumos, kad tiek finansēti projekti, kuri aptver vairākus reģionus vai nozares, tostarp energoefektivitātes projekti, un kad tiek finansēti pārrobežu projekti. Svarīgi arī rosināt uz partnerību veidošanu ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, cita starpā arī investīciju platformu veidošanas nolūkā. Šajā ziņā svarīga var būt arī sadarbība ar finanšu starpniekiem. Minētajā kontekstā EIB būtu attiecīgā gadījumā jādeleģē pienākums vērtēt, atlasīt un uzraudzīt maza mēroga apakšprojektus finanšu starpniekiem vai apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām.

(18)

Ja maza mēroga apakšprojektu vērtēšanas, atlases un uzraudzības pienākums ir deleģēts finanšu starpniekiem vai apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām, Investīciju komitejai nevajadzētu paturēt tiesības apstiprināt ES galvojuma izmantošanu apakšprojektiem, kuri šādi saņēmuši EIB finansējumu, un investīciju operācijām gadījumos, kad ESIF ieguldījums šādos maza mēroga apakšprojektos nepārsniedz noteiktu robežvērtību. ESIF Valdei (“Valde”) attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz norādījumi par to, kāda procedūra Investīciju komitejai jāizmanto, lai novērtētu apakšprojektus, kuri pārsniedz minēto robežvērtību.

(19)

Lai ESIF varētu atbalstīt investīcijas, Savienībai uz visu investīciju laikposmu vajadzētu piešķirt ES galvojumu, kas nevienā brīdī nedrīkstētu pārsniegt EUR 26 000 000 000, no kā ne vairāk kā EUR 16 000 000 000 vajadzētu būt pieejamiem pirms 2018. gada 6. jūlija.

(20)

Paredzams, ka tad, kad ES galvojums būs kombinēts ar summu EUR 7 500 000 000, kas jāsaņem no EIB, ar ESIF atbalstu no EIB un EIF varētu iegūt papildu investīcijas vēl EUR 100 000 000 000 apmērā. Paredzams, ka summa EUR 100 000 000 000 apmērā, ko atbalsta ESIF, līdz 2020. gada beigām radīs vismaz EUR 500 000 000 000 papildu investīcijas reālajā ekonomikā.

(21)

Lai daļēji finansētu Savienības vispārējā budžeta ieguldījumu ES galvojuma fondā un tā iegūtu papildu investīcijas, būtu jāveic pārvietojums no finansējuma, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 ir pieejams EISI, kā arī no ieņēmumiem un atmaksājumiem no EISI parāda instrumenta un no Eiropas Fonda enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (“fonds Marguerite”). Pārvietojumiem no ieņēmumiem un atmaksājumiem ir nepieciešama atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (9) 140. panta 6. punkta otrās un trešās daļas, lai atļautu tos izmantot citam instrumentam.

(22)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ESIF atbalstītajām investīcijām, galvojuma fonda mērķapjoms būtu jānosaka 35 % apmērā no visām ES galvojuma saistībām, tā nodrošinot pienācīgu aizsardzības līmeni.

(23)

Tā kā tirgus pieprasījums pēc MVU finansēšanas no ESIF ir ārkārtīgi liels un ir paredzams, ka tāds tas būs arī turpmāk, ESIF MVU klase būtu jāpalielina. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem un sociālajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādājot un ieviešot jaunus instrumentus, kas atbilst sociālo uzņēmumu un sociālo pakalpojumu nozares vajadzībām un specifikai.

(24)

EIB un EIF būtu jānodrošina, lai galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, zinātu par ESIF atbalsta pastāvēšanu, un tādējādi jāpanāk, ka ES galvojums kļūst atpazīstamāks. Nolīgumos, ar kuriem sniedz ESIF atbalstu, vajadzētu būt skaidri redzamai norādei par ESIF.

(25)

Lai ESIF operācijas būtu pārredzamākas, Investīciju komitejai savos lēmumos, kas ir publiski un pieejami, būtu jāpaskaidro, kāpēc tā uzskata, ka operācijai būtu jāpiešķir ES galvojums, un īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai ir ievērots papildvērtības kritērijs. Rezultātu pārskats būtu jāpublicē, tiklīdz operācija, kurai piešķirts ES galvojums, ir parakstīta. Publikācijā nedrīkstētu iekļaut sensitīvu komercinformāciju.

(26)

Investīciju komitejai, stingri ievērojot šo regulu, kā arī Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1558 (10) un tās pielikumu, rezultātu pārskats būtu jāizmanto kā neatkarīgs un pārredzams novērtēšanas instruments, lai par prioritāru noteiktu ES galvojuma izmantošanu operācijām, kuras uzrāda augstākus rezultātus un pievienoto vērtību. EIB vajadzētu ex ante aprēķināt rezultātus un rādītājus un pēc projekta pabeigšanas uzraudzīt rezultātus.

(27)

Lai veicinātu projektu novērtēšanu, Valdei, izstrādājot ESIF stratēģisko orientāciju, būtu jānosaka rezultātu minimums, kas jāsasniedz katrā rezultātu pārskata pamatelementā.

(28)

Savienības politika, kas īstenojama attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir izklāstīta Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši 2016. gada 8. novembra secinājumu pielikumā, un visās to pēcāk atjauninātajās versijās.

(29)

Saskaņā ar šo regulu īstenojamu EIB investīciju un finansēšanas operāciju pienācīga pārbaude būtu jāveic, cita starpā pamatīgi pārbaudot arī to, vai ir ievēroti spēkā esošie Savienības tiesību akti un starptautiskie un Savienības standarti, kas ir pieņemti attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, cīņu pret terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Turklāt, sagatavojot ziņojumus par ESIF, EIB būtu par katru valsti atsevišķi jāsniedz informācija par ESIF operāciju atbilstību EIB un EIF politikai attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kā arī saraksts ar starpniekiem, ar kuriem EIB un EIF sadarbojas.

(30)

Ir lietderīgi ieviest dažus tehniskus precizējumus saistībā ar to, kāda satura nolīgums tiek slēgts par ESIF pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu un uz kuriem instrumentiem nolīgums attiecas, cita starpā arī attiecībā uz valūtas maiņas kursa riska segumu noteiktās situācijās. Nolīgums ar EIB par ESIF pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu būtu jāpielāgo atbilstīgi šai regulai.

(31)

Neatkarīgi no EIKC mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus un lai tas attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC būtu jāpilnveido un galvenā uzmanība tā darbībās būtu jāpievērš arī tam, kā aktīvi palīdzēt sasniegt ESIF nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķi, kā palīdzēt EIB un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm sākt un izvērst operāciju īstenošanu, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un kā vajadzības gadījumā palīdzēt strukturēt pieprasījumu pēc ESIF atbalsta. EIKC būtu jācenšas noslēgt vismaz vienu sadarbības nolīgumu ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī. Dalībvalstīs, kurās nav valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, EIKC attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma būtu proaktīvi jāsniedz konsultatīvs atbalsts šādas bankas vai iestādes izveidei. Īpaša uzmanība EIKC būtu jāpievērš tam, kā atbalstīt tādu projektu sagatavošanu, kuros ir iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un tādu projektu sagatavošanu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus. Tam vajadzētu arī aktīvi sekmēt investīciju platformu izveidi un sniegt konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja EIKC klātbūtne, lai uz vietas proaktīvi sniegtu reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

(32)

Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada pamatā ir dalībvalstu budžeta, makroekonomisko un strukturālo reformu plānu detalizēta analīze, un tā laikā tām tiek sniegti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi. Ņemot šo vērā, EIB būtu jādara Komisijai zināms, kādus šķēršļus un nepilnības saistībā ar investīcijām banka dalībvalstīs ir konstatējusi, veicot investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula. Komisija tiek aicināta minētos secinājumus cita starpā ņemt vērā, strādājot pie Investīciju plāna trešā pīlāra.

(33)

Lai novērstu tirgus nepilnības un trūkumus, stimulētu pienācīgas papildu investīcijas un veicinātu ESIF atbalstīto darbību ģeogrāfisko un reģionālo līdzsvaru, ir vajadzīga integrēta un racionalizēta pieeja ar mērķi sekmēt izaugsmi, nodarbinātību un investīcijas. ESIF finansējuma izmaksām būtu jāveicina minēto mērķu sasniegšana.

(34)

Lai sekmētu Regulā (ES) 2015/1017 noteikto investīciju mērķu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā būtu jāmudina veikt apvienošanu ar jau izveidotajiem fondiem, tā nodrošinot, ka ESIF operāciju finansēšanas noteikumos ir paredzētas atbilstošas iespējas piekāpties, cita starpā arī attiecībā uz izmaksām.

(35)

Gadījumos, kad apstākļi finanšu tirgū ir saspringti un liedz īstenot dzīvotspējīgu projektu vai ir nepieciešams atvieglot investīciju platformu izveidi vai projektu finansēšanu nozarēs vai jomās, kas saskaras ar būtisku tirgus nepilnību vai nepietiekamu investīciju situāciju, EIB un Komisijai vajadzētu izdarīt izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz ES galvojuma atlīdzības summu, tā palīdzot samazināt operācijas finansēšanas izmaksas, kuras sedz no ESIF piešķirta EIB finansējuma saņēmējs, un cenšoties atvieglot projekta īstenošanu. Līdzīgi vajadzības gadījumā būtu jārīkojas, lai panāktu, ka ESIF atbalstu saņem maza mēroga projekti. Ja vietējo vai reģionālo starpnieku izmantošana ļauj samazināt maza mēroga projektiem piešķirta ESIF finansējuma izmaksas, būtu jāapsver arī šāds īstenošanas mehānisma veids.

(36)

Paturot prātā, ka ESIF ir jābūt finansiāli ilgtspējīgam, centieni samazināt ESIF operāciju finansēšanas izmaksas laikposmos, kad apstākļi finanšu tirgū ir saspringti, vai atvieglot investīciju platformu izveidi vai projektu finansēšanu nozarēs vai jomās, kuras saskaras ar būtisku tirgus nepilnību vai nepietiekamu investīciju situāciju, būtu jāsaskaņo ar citiem Savienības finanšu resursiem un instrumentiem, kas ir pieejami un ko EIB grupa ir likusi lietā.

(37)

Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2015/1017 groza šādi:

1)

regulas 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

pārrobežu, daudzvalstu, reģionālās vai makroreģionālās platformas, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm, reģioniem vai trešām valstīm, kurus interesē projekti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;”;

2)

regulas 4. panta 2. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunktu groza šādi:

i)

apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)

summu, kas nav mazāka par EUR 7 500 000 000, galvojumos vai skaidrā naudā un noteikumiem, ar kādiem EIB ir jāsniedz finansiāls ieguldījums no ESIF;”;

ii)

apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

“iv)

EIB cenu politikai atbilstošu kārtību, kādā jānosaka maksa par operācijām ar ES galvojumu;”;

iii)

pievieno šādu punktu:

“v)

kārtību, kādā – neskarot Protokolu Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots LES un LESD, un tajā noteiktās EIB prerogatīvas – palīdzēt samazināt operācijas finansēšanas izmaksas, kuras sedz no ESIF piešķirta EIB finansējuma saņēmējs, un tādēļ vajadzības gadījumā – jo īpaši tad, ja apstākļi finanšu tirgū ir saspringti un liedz īstenot dzīvotspējīgu projektu vai ir nepieciešams atvieglot investīciju platformu izveidi vai projektu finansēšanu nozarēs vai jomās, kas saskaras ar būtisku tirgus nepilnību vai nepietiekamu investīciju situāciju, – modulēt jo īpaši ES galvojuma atlīdzības summu, bet tikai tiktāl, cik tas ir iespējams, nepieļaujot būtisku ietekmi uz galvojuma fonda nodrošinājumam vajadzīgo finansējumu;”;

b)

punkta b) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

noteikumu, ka Valde lēmumus pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā izklāstīto kārtību;”;

c)

punkta c) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

saskaņā ar 11. pantu – sīki izstrādātus noteikumus par ES galvojuma sniegšanu, tostarp tā noteikumus par segumu, tā noteikto segumu konkrētu instrumentu veidu portfeļiem un par attiecīgajiem notikumiem, kas izraisītu iespējamu pieprasījumu izlietot ES galvojumu;”;

3)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šajā regulā “papildvērtība” ir ESIF atbalsts operācijām, ar ko novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un ko laikposmā, kad var izmantot ES galvojumu, ar EIB, EIF vai ar esošajiem Savienības finanšu instrumentiem bez ESIF atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā. ESIF atbalstīti projekti palīdz sasniegt 9. panta 2. punktā noteiktos vispārējos mērķus, ar šādiem projektiem cenšas radīt darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi, un tiem parasti ir augstāks riska profils nekā projektiem, kurus atbalsta ar ierastajām EIB operācijām. ESIF portfelim kopumā ir augstāks riska profils nekā investīciju portfelim, ko pirms šīs regulas stāšanās spēkā EIB ir atbalstījusi, īstenojot savu ierasto investīciju politiku.

Lai veiksmīgāk novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un lai jo īpaši veicinātu investīciju platformu izmantošanu maza mēroga projektiem, tā nodrošinot papildināmību un arīdzan nepieļaujot dalībnieku izstumšanu vienā un tajā pašā tirgū, ar pienācīgu pamatojumu ir vēlamas ESIF atbalstītas EIB īpašās darbības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tām ir subordinācijas iezīmes, cita starpā arī pakļautības pozīcijas attiecībās ar citiem investoriem;

b)

tās piedalās riska dalīšanas instrumentos;

c)

tām ir skaidri izteikti pārrobežu raksturlielumi;

d)

tās ir pakļautas specifiskam riskam; vai

e)

tām raksturīgi citi aspekti, kas sīkāk aprakstīti II pielikuma 3. iedaļas d) punktā.

Neskarot prasību ievērot papildvērtības definīciju, kas izklāstīta pirmajā daļā, šādi turpmāk minēti elementi ir būtiska indikācija par papildvērtību:

projekti, kas saistīti ar EIB īpašajām darbībām atbilstošu risku, kā tas noteikts EIB statūtu 16. pantā, sevišķi tad, ja šādi projekti ir saistīti ar konkrētai valstij, nozarei vai reģionam raksturīgiem riskiem, jo īpaši tādiem, ar kuriem nākas saskarties mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un/vai ja šādiem projektiem ir raksturīgi riski, kas saistīti ar inovāciju, jo īpaši tādu tehnoloģiju jomā, kuras veicina izaugsmi, ilgtspēju un produktivitāti, bet nav pārbaudītas,

projekti, kuros ir ietverta fiziska infrastruktūra, ieskaitot e-infrastruktūru, kas savieno divas vai vairākas dalībvalstis, vai šādas infrastruktūras vai ar šādu infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšana no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām citām dalībvalstīm.”;

4)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

“ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas:”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja operācijas EIB vai EIF veic, izmantojot finanšu starpniekus, tad nav ierobežojumu attiecībā uz to, cik lielam ir jābūt projektam, lai tas varētu saņemt ESIF atbalstu. Lai nodrošinātu, ka ESIF atbalsts attiecas arī uz maza mēroga projektiem, EIB un EIF, vajadzības gadījumā un ciktāl tas ir iespējams, paplašina sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un palīdz izmantot dotās iespējas, tostarp atvieglojot investīciju platformu izveidi.”;

5)

regulas 7. pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Visas iestādes un struktūras, kas ir iesaistītas ESIF pārvaldības struktūrās, cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru attiecīgajās ESIF pārvaldības struktūrās.”;

b)

panta 3. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“3.   Valdē ir pieci locekļi: trīs locekļus ieceļ Komisija, vienu ieceļ EIB un vienu ekspertu kā locekli bez balsstiesībām ieceļ Eiropas Parlaments. Minētais eksperts neprasa un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, no dalībvalstu valdībām vai no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Savus pienākumus eksperts pilda objektīvi un ESIF interesēs.

Valde no saviem balsstiesīgajiem locekļiem ievēlē priekšsēdētāju uz trīs gadu noteiktu termiņu, ko var vienu reizi atjaunot. Valde apspriež visu locekļu viedokļus un, cik vien tas iespējams, maksimāli ņem tos vērā. Ja locekļi nevar vienoties par kopīgu nostāju, Valde lēmumus pieņem ar balsstiesīgo locekļu vienprātīgu balsojumu. Valdes sanāksmju protokolos sniedz būtisku pārskatu par visu locekļu viedokļiem.

Detalizētus Valdes sanāksmju protokolus publicē, tiklīdz Valde tos ir apstiprinājusi. Eiropas Parlamentu nekavējoties informē par to publicēšanu.”;

c)

panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Rīkotājdirektoram palīdz rīkotājdirektora vietnieks. Rīkotājdirektors un rīkotājdirektora vietnieks Valdes sanāksmēs piedalās kā novērotāji. Rīkotājdirektors reizi ceturksnī ziņo Valdei par ESIF darbībām.”;

d)

panta 8. punkta trešo daļu groza šādi:

i)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

klimata politika, vides aizsardzība un pārvaldība;”;

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“l)

ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas bioekonomikas elementi.”;

e)

panta 10. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Katrs Investīciju komitejas loceklis nekavējoties sniedz Valdei, rīkotājdirektoram un rīkotājdirektora vietniekam visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.”;

f)

panta 11. punktā pievieno šādu teikumu:

“Rīkotājdirektors ir atbildīgs par to, lai Valde būtu informēta par jebkādu šādu pienākumu nepildīšanu, kas viņam kļūst zināma, un ir atbildīgs par attiecīgu pasākumu ierosināšanu un to izpildes pārbaudi. Rīkotājdirektors pilda savu pienākumu pārraudzīt, vai kādam no Investīciju komitejas locekļiem varētu veidoties interešu konflikts.”;

g)

panta 12. punktu groza šādi:

i)

punkta otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami, un tajos ir ietverts lēmuma pamatojums, īpaši izceļot atbilstību papildvērtības kritērijam. Tajos atsaucas arī uz vispārējo novērtējumu, kas izriet no 14. punktā minētā rezultātu pārskata. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja pamatojumam izmanto EIB iesniegto dokumentāciju.

Rezultātu pārskats ir instruments, ar kuru Investīciju komiteja par prioritāru nosaka ES galvojuma izmantošanu operācijām, kas uzrāda augstākus rezultātus un pievienoto vērtību, un pēc projekta parakstīšanas tas ir publiski pieejams. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju.

Tās Investīciju komitejas lēmuma daļas, kurās ir sensitīva komercinformācija, EIB pēc pieprasījuma nosūta Eiropas Parlamentam, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības.”;

ii)

punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“EIB divreiz gadā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visu Investīciju komitejas pieņemto lēmumu sarakstu un ar šiem lēmumiem saistītos rezultātu pārskatus. Minēto informāciju iesniedz, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības.”;

h)

panta 14. punktu aizstāj ar šādu:

“14.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. panta 1. līdz 3. punktu un 5. punktu, lai šo regulu papildinātu, izveidojot rezultātu pārskatu, kas Investīciju komitejai jāizmanto, lai nodrošinātu neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu par iespējamo un faktisko ES galvojuma izmantošanu. Šādus deleģētos aktus sagatavo, uzturot ciešu dialogu ar EIB.

Valde, lai uzlabotu projektu novērtēšanu, kā daļu no stratēģiskās ievirzes katram rezultātu pārskata pamatelementam nosaka rezultātu minimumu.

Valde pēc EIB pieprasījuma var atļaut Investīciju komitejai izvērtēt projektu, kura rezultāts jebkurā pārskata pamatelementā ir zemāks par rezultāta minimumu, ja pārskatā iekļautais vispārējais novērtējums liecina, ka operācija, kas attiecas uz minēto projektu, vai nu novērsīs būtisku tirgus nepilnību, vai arī tai ir augsts papildvērtības līmenis.”;

6)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

2. punktu groza šādi:

i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2.   ES galvojumu piešķir EIB finansēšanas un investīciju operācijām, kuras ir apstiprinājusi Investīciju komiteja, vai finansējumam vai galvojumiem EIF, lai veiktu EIB finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

Pienākumu vērtēt, atlasīt un uzraudzīt maza mēroga apakšprojektus EIB attiecīgā gadījumā deleģē finanšu starpniekiem vai apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām, jo īpaši investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, kas kalpotu tam, lai maza mēroga projektiem palielinātu finansējumu un uzlabotu finansējuma pieejamību. Neatkarīgi no 9. panta 5. punkta trešās daļas Investīciju komiteja nepatur sev tiesības apstiprināt ES galvojuma izmantošanu apakšprojektiem, kas šādi deleģēti finanšu starpniekiem vai apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām, ja ESIF ieguldījums šādos apakšprojektos nesasniedz EUR 3 000 000. Vajadzības gadījumā Valde sniedz norādījumus par to, kāda procedūra Investīciju komitejai jāizmanto, lai lemtu par ES galvojuma izmantošanu apakšprojektiem, kuros ESIF ieguldījums ir vienāds ar EUR 3 000 000 vai lielāks.

Attiecīgās operācijas atbilst Savienības politikai un palīdz sasniegt jebkuru no šādiem vispārējiem mērķiem:”;

ii)

punkta c) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

“iv)

dzelzceļa infrastruktūru, citiem dzelzceļa projektiem un jūras ostām;”;

iii)

punkta e) apakšpunktā iekļauj šādus punktus:

“ia)

blokķēdes tehnoloģiju;

ib)

lietu internetu;

ic)

kiberdrošību un tīkla aizsardzības infrastruktūrām;”;

iv)

punkta g) apakšpunktu groza šādi:

apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)

kultūras un radošajām nozarēm, kurām mijiedarbībā ar programmu “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) Regulu Nr. 1295/2013 (*1), un kultūras un radošo nozaru Garantiju fondu, kas izveidots, ievērojot minēto regulu, ir jāatļauj izmantot nozares specifikai pielāgotus finansēšanas mehānismus, lai minētajām nozarēm nodrošinātu konkrētam mērķim atbilstošus aizdevumus;

apakšpunkta v) punktu aizstāj ar šādu:

“v)

sociālajām infrastruktūrām, sociālajiem pakalpojumiem, sociālo un solidaritātes ekonomiku;”;

v)

punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“h)

ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas bioekonomikas elementi;

i)

saskaņā ar šīs regulas prasībām mazāk attīstītiem reģioniem un pārejas reģioniem, kuri uzskaitīti attiecīgi Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/99/ES (*2) I un II pielikumā, – citas rūpniecības nozares un pakalpojumi, kas tiesīgi saņemt EIB atbalstu.

(*2)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/99/ES (2014. gada 18. februāris), kurā 2014. līdz 2020. gadam noteikts to reģionu saraksts, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, un to dalībvalstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda (OV L 50, 20.2.2014., 22. lpp.).”;"

vi)

pievieno šādu daļu:

“Apzinoties, ka ESIF izmantošanu būtībā veicina pieprasījums, EIB nosaka mērķi panākt, lai ar vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klasē tiktu atbalstīti tādi projektu komponenti, kas palīdz īstenot klimata politiku atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferences (COP 21) saistībām. ESIF finansējumu, kas paredzēts MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, šajos aprēķinos neiekļauj. EIB izmanto savu starptautiski atzīto metodiku, lai projektos noteiktu minētos klimata politikas elementus vai izmaksu daļas. Vajadzības gadījumā Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus minētajā nolūkā.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Investīciju laikposms, kurā var piešķirt ES galvojumu, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju operācijas, uz ko attiecas šī regula, beidzas:

a)

2020. gada 31. decembrī – EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim;

b)

2020. gada 31. decembrī – EIF operācijām, par kurām EIF un finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim.”;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu;

“4.   Vajadzības gadījumā un ciktāl tas iespējams, EIB sadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un ar investīciju platformām.”;

d)

panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Investīciju komiteja var nolemt paturēt sev tiesības apstiprināt jaunus projektus, ko iesnieguši finanšu starpnieki vai kas iesniegti saistībā ar apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām.”;

7)

regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

EIB aizdevumi, galvojumi, pretgalvojumi, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabošanas instruments, tostarp pakārtotais parāds, dalība kapitālā vai kvazikapitālā, tai skaitā valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;”;

8)

regulas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   ES galvojums nekad nepārsniedz EUR 26 000 000 000, no kuriem daļu var piešķirt EIB finansējumam vai galvojumiem EIF saskaņā ar 3. punktu. Kopējie neto maksājumi no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar ES galvojumu nepārsniedz EUR 26 000 000 000, un pirms 2018. gada 6. jūlija tie nepārsniedz EUR 16 000 000 000.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja EIB piešķir finansējumu vai galvojumu EIF, lai varētu veikt EIB finansēšanas un investīciju operācijas, tad ES galvojums nodrošina pilnu galvojumu šādam finansējumam vai galvojumu, kas nepārsniedz sākotnējo EUR 6 500 000 000 limitu, ar noteikumu, ka EIB pakāpeniski piešķir finansējuma vai galvojuma summu vismaz EUR 4 000 000 000 apmērā bez ES galvojuma seguma. Neskarot 1. punktu, Valde EUR 6 500 000 000 limitu attiecīgā gadījumā var palielināt, bet ne vairāk kā līdz EUR 9 000 000 000, neuzliekot EIB pienākumu attiecīgi pielāgot savu ieguldījumu summām, kuras pārsniedz EUR 4 000 000 000.”;

c)

panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem:

i)

pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas EIB, bet ko tā nav saņēmusi saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem līdz saistību nepildīšanas brīdim; attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu;

ii)

zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;

b)

dalībai kapitālā vai kvazikapitālā, kā minēts 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, – investētās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;”;

9)

regulas 12. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Šā panta 2. punktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai sasniegtu attiecīgu līmeni (“mērķapjoms”), kas atspoguļo kopējās ES galvojuma saistības. Mērķapjomu nosaka 35 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām.”;

b)

panta 7. līdz 10. punktu aizstāj ar šādiem:

“7.   No 2018. gada 1. jūlija, ja pieprasījumu izlietot ES galvojumu rezultātā galvojuma fonda līmenis vairs nesasniedz 50 % no mērķapjoma vai ja saskaņā ar Komisijas veiktu riska novērtējumu fonda līmenis gada laikā varētu noslīdēt zem minētās atzīmes, Komisija iesniedz ziņojumu par jebkādiem ārkārtas pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgi.

8.   Pēc pieprasījuma izlietot ES galvojumu šā panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētās iemaksas galvojuma fondā, kuras pārsniedz mērķapjomu, 9. pantā noteiktajā investīciju laikposmā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz tā pilnai summai.

9.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz tā pilnai summai.

10.   Ja ES galvojums ir pilnībā atjaunots EUR 26 000 000 000 summas apmērā, jebkuru summu no galvojuma fonda, kas pārsniedz sākotnējo summu, iemaksā Savienības vispārējā budžetā kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu.”;

10)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Šāds atbalsts cita starpā nozīmē, ka mērķtiecīgi tiek sniegts atbalsts attiecībā uz to, kā izmantot tehnisko palīdzību projektu strukturēšanai, kā izmantot inovatīvus finanšu instrumentus, kā izmantot publiskā un privātā sektora partnerības un kā attiecīgi tiek sniegta informācija par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā to dalībvalstu specifiku un vajadzības, kurās ir mazāk attīstīti finanšu tirgi, kā arī situāciju dažādās nozarēs.”;

ii)

otrajai daļai pievieno šādu teikumu:

“Tas arī palīdz sagatavot klimata politikas un aprites ekonomikas projektus vai to komponentus, jo īpaši saistībā ar COP 21, sagatavot digitālās nozares projektus, kā arī 5. panta 1. punkta trešās daļas otrajā ievilkumā minētos projektus.”;

b)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, aktīvi sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, palīdzot EIB un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm izstrādāt un izvērst operācijas, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un vajadzības gadījumā palīdzot strukturēt pieprasījumu pēc ESIF atbalsta;”;

ii)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

proaktīvi sniedz konsultatīvu atbalstu, vajadzības gadījumā ar vietēju klātbūtni, attiecībā uz investīciju platformu veidošanu, jo īpaši tādu pārrobežu un makroreģionālu investīciju platformu veidošanu, kurās ir iesaistītas vairākas dalībvalstis un/vai reģioni;”;

iii)

pievieno šādus apakšpunktus:

“f)

izmanto maza mēroga projektu piesaistīšanas un finansēšanas potenciālu, tostarp ar investīciju platformu starpniecību;

g)

sniedz konsultācijas par to, kā citus Savienības finansējuma avotus, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus, pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, kombinēt ar ESIF, un to dara, lai atrisinātu praktiskas problēmas, kas saistītas ar šādu kombinētu finansējuma avotu izmantošanu;

h)

proaktīvi sniedz atbalstu, lai popularizētu 8. panta pirmās daļas b) punktā minētās operācijas un rosinātu tās īstenot.”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu speciālās zināšanas.”;

d)

pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a   Projektu iniciatoriem, tostarp jo īpaši maza mēroga projektu iniciatoriem, kuri vēlas iesniegt pieteikumu EIB finansējuma saņemšanai, EIB piedāvā ar šiem projektiem vērsties pie EIKC, lai tie attiecīgā gadījumā varētu sekmīgāk izstrādāt savus projektus un/vai apsvērt iespēju apvienot projektus ar investīciju platformu starpniecību. To projektu iniciatorus, kuru pieteikums EIB finansējuma saņemšanai ir noraidīts vai kuriem pietrūkst finansējuma, kaut arī ir iespēja saņemt EIB finansējumu, EIB arī informē par iespēju iekļaut attiecīgos projektus sarakstā, kas ir pieejams Eiropas Investīciju projektu portālā.”;

e)

panta 6. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Sadarbību starp EIKC, no vienas puses, un valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi, starptautisku finanšu iestādi vai citu iestādi, vai vadošo iestādi, tostarp tādu, kas darbojas kā valsts konsultants, kuram ir īpašas zināšanas, kas nozīmīgas EIKC mērķiem, no otras puses, var īstenot kā līgumisku partnerību. EIKC cenšas noslēgt vismaz vienu sadarbības nolīgumu ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī. Dalībvalstīs, kurās nav valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, EIKC attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma proaktīvi sniedz konsultatīvu atbalstu šādas bankas vai iestādes izveidei.”;

f)

pantā iekļauj šādu punktu:

“6.a   Lai panāktu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par ESIF, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, nodrošina vietēju EIKC klātbūtni, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību. Vietēju klātbūtni jo īpaši nodrošina dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt ESIF pieņemamus projektus. EIKC veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas.”;

g)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Savienības vispārējā budžetā ir pieejama ikgadēja atsauces summa EUR 20 000 000 apmērā, kas ir paredzēta, lai segtu izmaksas par EIKC darbību līdz 2020. gada 31. decembrim saistībā ar 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, ciktāl minētās izmaksas nesedz 4. punktā minēto maksu summas pārpalikums.”;

11)

regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, reizi sešos mēnešos ziņo Komisijai par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES galvojuma izmantošanai un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā ietver arī statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru EIB finansēšanas un investīciju operāciju un šādu datu kopsavilkumu. Turklāt ziņojumā reizi gadā iekļauj arī informāciju par šķēršļiem, kas kavē investīcijas un ko EIB ir konstatējusi, veicot investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula.”;

12)

regulas 17. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors iestādei, no kuras pieprasījums saņemts, ziņo par ESIF darbības rezultātiem, tostarp, ja Eiropas Parlaments to pieprasījis, piedaloties Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanas sanāksmē. Turklāt pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma rīkotājdirektors iestādei, no kuras pieprasījums saņemts, ziņo par Investīciju komitejas darbu.”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod ESIF, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas dienas. Turklāt rīkotājdirektors mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod par Investīciju komitejas darbu.”;

13)

regulas 18. pantu groza šādi:

a)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Gan pirms jauna priekšlikuma iesniegšanas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu, kas sākas 2021. gadā, gan pēc investīciju laikposma beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu, kas ietver:

a)

ESIF darbības, ES galvojuma izmantošanas un EIKC darbības novērtējumu;

b)

novērtējumu par to, vai ESIF ir labs Savienības vispārējā budžeta līdzekļu izmantošanas veids, vai tas mobilizē pietiekami daudz privātā kapitāla un piesaista privātās investīcijas;

c)

novērtējumu par to, vai no makroekonomikas viedokļa ir lietderīgi uzturēt investīciju atbalsta shēmu;

d)

investīciju laikposma beigās novērtējumu par 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētās procedūras piemērošanu.”;

b)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Pienācīgi ņemot vērā pirmo no ziņojumiem, kas ietver neatkarīgu novērtējumu, kā minēts 6. punktā, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu ar atbilstošu finansējumu, kas jānodrošina ar daudzgadu finanšu shēmu, kas sākas 2021. gadā.”;

c)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Šā panta 6. punktā minētajos ziņojumos ietver arī vērtējumu par to, kā izmantots 7. panta 14. punktā un II pielikumā minētais rezultātu pārskats, jo īpaši izvērtējot to, cik katrs pamatelements ir atbilstošs novērtējuma vajadzībām un cik tas ir novērtējumam nozīmīgs. Attiecīgā gadījumā, ja ziņojuma secinājumi to pienācīgi pamato, ziņojumam pievieno priekšlikumu pārskatīt 7. panta 14. punktā minēto deleģēto aktu.”;

14)

regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:

“EIB un EIF informē vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt galīgos saņēmējus, tostarp MVU, par to, ka ir iespējams ESIF atbalsts, šo informāciju redzami atspoguļojot, jo īpaši MVU gadījumā, attiecīgajā finansēšanas nolīgumā, ar ko sniedz ESIF atbalstu, un tādējādi palielina sabiedrības informētību un veicina plašāku atpazīstamību.”;

15)

regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Piemērojot šā panta 1. punktu, Revīzijas palātai pēc pieprasījuma un saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu pilnībā dara pieejamus visus dokumentus un informāciju, kas tai ir nepieciešami sava uzdevuma izpildei.”;

16)

regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Īstenojot savas finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, EIB un EIF ievēro spēkā esošos Savienības tiesību aktus un pieņemtos starptautiskos un Savienības standartus un tāpēc saskaņā ar šo regulu neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Turklāt EIB un EIF neveic jaunas, nedz arī atjauno operācijas ar vienībām, kas ir inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku īpašā sarakstā ir uzskaitītas kā jurisdikcijas, kas nesadarbojas, vai kuras, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*3) 9. panta 2. punktu, ir identificētas kā augsta riska trešās valstis, vai kuras reāli nepilda Savienības vai starptautiski pieņemtus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.

Slēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, EIB un EIF transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos nolīgumos un prasa finanšu starpniekiem ziņot par to, kā šīs prasības tiek ievērotas.

EIB un EIF pārskata savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un dara to ne vēlāk kā pēc tam, kad ir apstiprināts Savienības saraksts ar jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas.

EIB un EIF pēc tam katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā to politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tiek īstenota attiecībā uz ESIF finansējumu un investīciju operācijām, tostarp informāciju par katru valsti atsevišķi un sarakstu ar starpniekiem, ar kuriem tie sadarbojas.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

17)

regulas 23. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 13. un 14. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 4. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām.”;

18)

regulas II pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Regulu (ES) Nr. 1316/2013 groza šādi:

1)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finansējums EISI īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 30 192 259 000 faktiskajās cenās. Minēto summu sadala šādi:

a)

transporta nozare: EUR 24 050 582 000, no kuriem EUR 11 305 500 000 pārvieto no Kohēzijas fonda, lai saskaņā ar šo regulu izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda;

b)

telekomunikāciju nozare: EUR 1 066 602 000;

c)

enerģētikas nozare: EUR 5 075 075 000.

Minētās summas neietekmē saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (*4) paredzēto elastības mehānismu.

(*4)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).”;"

2)

regulas 14. pantam pievieno šādus punktus:

“5.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 6. punkta otrās un trešās daļas, ieņēmumi un atmaksājumi no finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar šo regulu, un no finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007, kuri apvienoti ar finanšu instrumentiem, kas izveidoti ar šo regulu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ir uzskatāmi par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem Regulas (ES, Euratom) 21. panta 4. punkta nozīmē attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (*5), nepārsniedzot maksimālo summu EUR 125 000 000.

6.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 6. punkta otrās un trešās daļas, ieņēmumi un atmaksājumi no 2020. gada Eiropas Fonda enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (“fonds Marguerite”), kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007, ir uzskatāmi par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem Regulas (ES, Euratom) 21. panta 4. punkta nozīmē attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) 2015/1017, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 25 000 000.

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).”"

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 13. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 75, 10.3.2017., 57. lpp.

(2)  OV C 185, 9.6.2017., 62. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 12. decembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1558 (2015. gada 22. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017, izveidojot ES galvojuma piemērošanas rezultātu pārskatu (OV L 244, 19.9.2015., 20. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) 2015/1017 II pielikumu groza šādi:

1)

2. iedaļu groza šādi:

a)

iedaļas b) apakšpunktam pievieno šādas daļas:

“ESIF atbalstu autoceļiem sniedz tikai, lai atbalstītu privātās un/vai publiskās investīcijas:

transportā kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos,

lai atjauninātu, uzturētu vai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, izstrādātu intelektiskas transporta sistēmas (ITS) ierīces vai nodrošinātu esošo autoceļu integritāti un standartus Eiropas transporta tīklā, tostarp drošas autostāvvietas, alternatīvas tīrās degvielas uzpildes stacijas un elektriskās uzlādēšanas sistēmas,

kas dod ieguldījumu, lai līdz 2030. gadam pabeigtu Eiropas transporta tīkla izveidi.

ESIF atbalsts ir nepārprotami pieejams arī esošās transporta infrastruktūras uzturēšanai un atjaunināšanai.”;

b)

iedaļas c) apakšpunkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā sakarā ir paredzams, ka EIB sniegs ESIF finansējumu, lai sasniegtu kopējo mērķi – vismaz EUR 500 000 000 000 publiskās vai privātās investīcijās, ietverot finansējumu, ko ar EIF starpniecību izmantos ESIF operāciju ietvaros saistībā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm –, un ar labāku piekļuvi finansējumam vienībām, kurās nav vairāk kā 3 000 darbinieku.”;

2)

3. iedaļai pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

viena vai vairākas no turpmāk norādītajām iezīmēm parasti būtu par iemeslu, lai operāciju klasificētu kā EIB īpašu darbību:

pakārtotība attiecībā pret citiem aizdevējiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un privātiem aizdevējiem,

līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, ja ieņemtā pozīcija pakļauj EIB augsta līmeņa riskam,

pakļautība specifiskiem riskiem, piemēram, konkrētai valstij, nozarei vai reģionam raksturīgiem riskiem, īpaši riskiem, ar kuriem nākas saskarties mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un/vai riskiem, kas saistīti ar inovāciju, jo īpaši tādu tehnoloģiju jomā, kuras veicina izaugsmi, ilgtspēju un produktivitāti, bet nav pārbaudītas,

pašu kapitāla tipa riski, piemēram, ar rezultātiem saistīti maksājumi, vai

citi nosakāmi aspekti – piemēram, darījuma partnera risks, ierobežota drošība un tikai projekta aktīvu izmantošana atmaksai –, kas saskaņā ar EIB Kredītriska politikas vadlīnijām vairāk pakļauj riskam;”;

3)

5. iedaļai pievieno šādu teikumu:

“Rezultātu pārskatu, izņemot sensitīvu komercinformāciju, publisko, tiklīdz ir parakstīta kāda operācija ar ES galvojumu.”;

4)

6. iedaļu groza šādi:

a)

iedaļas b) apakšpunktu groza šādi:

i)

pirmā ievilkuma pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādiem:

“Parāda finansēšanas operācijām EIB vai EIF veic savu standarta riska novērtējumu, veicot saistību nepildīšanas varbūtības un atgūšanas likmes aprēķinu. Pamatojoties uz šiem parametriem, EIB vai EIF kvantificē risku katrai operācijai.”;

ii)

otrā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Katrai parāda finansēšanas operācijai piešķir riska klasifikāciju (“aizdevumu darījuma klasifikācija”) saskaņā ar EIB vai EIF aizdevumu klasifikācijas sistēmu.”;

iii)

trešā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Projektiem jābūt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgiem, un EIB finansējumu strukturē, ievērojot pareizas banku darbības principus, un tas atbilst augsta līmeņa riska pārvaldības principiem, ko EIB vai EIF ir noteikuši savās iekšējās pamatnostādnēs.”;

iv)

ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“Parāda finansēšanas produktu izcenojumu nosaka saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu.”;

b)

iedaļas c) apakšpunktu groza šādi:

i)

pirmā ievilkuma otro teikumu aizstāj ar šādu:

“To, vai operācijai ir vai nav pašu kapitāla tipa riski, neatkarīgi no operācijas juridiskās formas un nomenklatūras, nosaka, pamatojoties uz EIB vai EIF standarta novērtējumu.”;

ii)

otrā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“EIB pašu kapitāla tipa operācijas veic saskaņā ar EIB vai EIF iekšējiem noteikumiem un procedūrām.”;

iii)

trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“Investīcijas kapitāla finansēšanas instrumentu izcenojumu nosaka saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu.”;

5)

7. iedaļas c) apakšpunktā svītro vārdu “sākotnējā”;

6)

8. iedaļu groza šādi:

a)

pirmās daļas otrajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”;

b)

iedaļas a) apakšpunkta pirmās daļas pirmajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”;

c)

iedaļas b) apakšpunkta pirmajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”.


Komisijas paziņojums par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas palielināšanu par EUR 225 miljoniem

Saskaņā ar politisko vienošanos starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda (ESIF) 2.0 finansējumu, no EISI finanšu instrumentiem pārdalīs EUR 275 miljonus, kas ir par EUR 225 miljoniem mazāk, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu.

Komisija apstiprina, ka tiks pārskatīts EISI programmas finanšu plāns, lai atspoguļotu attiecīgo palielinājumu EUR 225 miljonu apmērā.

Ikgadējās budžeta procedūras ietvaros 2019.–2020. gadam Komisija iesniegs attiecīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu šīs summas optimālu sadalījumu EISI programmas ietvaros.