29.12.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 350/15 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2393
(2017. gada 13. decembris),
ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (4),
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un gados jauniem lauksaimniekiem sniegtā atbalsta saskaņotu un nediskriminējošu īstenošanu, ir jāparedz, ka lauku attīstības kontekstā “dibināšanas diena”, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (5) un citos attiecīgajos noteikumos, ir diena, kad pieteikuma iesniedzējs veic vai pabeidz darbību saistībā ar pirmoreiz veikto dibināšanu, un ka atbalsta pieteikums ir jāiesniedz vēlākais 24 mēnešu laikā pēc minētās dienas. Turklāt sarunās par programmām gūtā pieredze liecina, ka būtu jāprecizē noteikumi par gados jaunu lauksaimnieku kopīgu saimniecību dibināšanu un par atbalsta saņemšanas robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. punktā, un būtu jāracionalizē noteikumi par darījumdarbības plāna ilgumu. |
(2) |
Lai sekmētu dalībvalstu vadošo iestāžu veikto konsultāciju un mācību pakalpojumu īstenošanu, būtu jāpaplašina saņēmēja statuss minētā pasākuma ietvaros, attiecinot to uz minētajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot to, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlas struktūra, kas ir funkcionāli neatkarīga no minētajām iestādēm, un ka konsultāciju vai mācību pakalpojumu sniedzēja līmenī tiek veiktas pārbaudes. |
(3) |
Lai stimulētu dalību kvalitātes shēmās, lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām, kas minētajās shēmās piedalījušies piecus gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, vajadzētu būt tiesībām uz maksimums piecus gadus ilgu atbalstu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā sākotnējās dalības ilgumu shēmā. |
(4) |
Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, ir svarīga to elastīga un pārredzama izstrāde un īstenošana. Tomēr pieredze liecina, ka daži konkrēto pasākumu atbilstības noteikumi ierobežo finanšu instrumentu izmantošanu lauku attīstības programmās, kā arī iespēju fondu pārvaldniekiem elastīgi izmantot finanšu instrumentus. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka daži konkrēto pasākumu atbilstības noteikumi finanšu instrumentiem nav piemērojami. Tā paša iemesla dēļ ir lietderīgi paredzēt arī, ka gados jauniem lauksaimniekiem atbalstu darbības uzsākšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pantu var sniegt arī finanšu instrumentu veidā. Ņemot vērā minētās izmaiņas, būtu jāparedz, ka tad, ja atbalstu ieguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. pantu piešķir finanšu instrumentu veidā, attiecīgajam ieguldījumam ir jāpalīdz īstenot vienu vai vairākas Savienības prioritātes lauku attīstības jomā. |
(5) |
Lai samazinātu administratīvo slogu attiecībā uz dubultā finansējuma nepieļaušanas principa īstenošanu saistībā ar zaļināšanu, būtu jādod dalībvalstīm iespēja visiem attiecīgajiem saņēmējiem, kas veic attiecīgo darbību veidu vai apakšpasākumu, piemērot fiksētu, vidēju atskaitījumu. |
(6) |
Mūsdienās lauksaimnieki tirgus norišu dēļ saskaras ar arvien lielākiem ekonomiskajiem riskiem. Tomēr minētie ekonomiskie riski visas lauksaimniecības nozares neskar vienādā mērā. Tādējādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos ar konkrētas nozares ienākumu stabilizēšanas instrumentu palīdzēt lauksaimniekiem, jo īpaši nozarēs, kuras skāris smags ienākumu kritums, kam būtu ievērojama ekonomiskā ietekme uz konkrētu lauku teritoriju, ar noteikumu, ka ienākumu kritums pārsniedz vismaz 20 % robežvērtību. Lai nodrošinātu konkrētas nozares ienākumu stabilizēšanas instrumenta efektivitāti un pielāgotību dalībvalstu īpašajiem apstākļiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savās lauku attīstības programmās elastīgā veidā noteikt ienākumu līmeni, ko paredzēts ņemt vērā instrumenta aktivizācijas nolūkos. Vienlaikus un lai sekmētu to, ka lauksaimnieki izmanto apdrošināšanu, ražošanas krituma robežvērtība, ko piemēro apdrošināšanai, būtu jāsamazina līdz 20 %. Turklāt, lai uzraudzītu izdevumus saistībā ar konkrētas nozares ienākumu stabilizēšanas instrumentu, gan apdrošināšanu, būtu jāpielāgo programmas finanšu plāna saturs. |
(7) |
Konkrētā prasība līdz 2018. gadam iesniegt ziņojumu par riska pārvaldību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 5. punktā, jau tiek aptverta ar Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamo ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) uzraudzību un izvērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (6) 110. panta 5. punktā. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 5. punkta otrā daļa būtu jāsvītro. |
(8) |
Attiecībā uz visu nozaru lauksaimniekiem paredzētajiem kopfondiem šķiet, ka Regulas (ES) Nr. 1305/2013 38. panta 3. punktā un 39. panta 4. punktā noteiktais aizliegums ieguldīt publiskos līdzekļus sākotnējā kapitālā kavē minēto fondu efektīvu darbību. Tāpēc minētais aizliegums būtu jāatceļ. Tiek arī uzskatīts, ka būtu lietderīgi paplašināt jomas, uz kurām var attiekties finansiālie ieguldījumi kopfondos, lai tādējādi ieguldījumi varētu papildināt fondos veiktās gada iemaksas, kā arī attiekties uz to sākotnējo kapitālu. |
(9) |
Atbalsts ieguldījumiem ražošanas potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu parasti tiek piešķirts visiem atbilstīgajiem pieteikuma iesniedzējiem. Tāpēc nebūtu jānosaka dalībvalstīm pienākums noteikt atlases kritērijus attiecībā uz atjaunošanas darbībām. Turklāt pienācīgi pamatotos gadījumos, kad darbību rakstura dēļ nav iespējams noteikt atlases kritērijus, būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt alternatīvas atlases metodes. |
(10) |
Maksimālās Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ieguldījumu likmes ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. pantā. Lai mazinātu spiedienu uz dažu dalībvalstu valsts budžetu un paātrinātu ļoti vajadzīgos ieguldījumus Kiprā, 59. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētās maksimālās 100 % ieguldījumu likmes piemērošana būtu jāpagarina līdz programmas noslēgumam. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 4. punktā būtu jāiekļauj atsauce uz konkrēto ieguldījumu likmi, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (7) ieviesta attiecībā uz jauno finanšu instrumentu, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā. |
(11) |
Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 60. panta 1. punktu, gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ jāveic ārkārtas pasākumi, izdevumi, kas saistīti ar programmas izmaiņām, var būt atbilstīgi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa. Minētā iespēja atzīt par atbilstīgiem izdevumus, kas radušies pirms programmas grozījuma iesniegšanas, būtu jāattiecina arī uz citām situācijām, piemēram, katastrofāliem notikumiem vai būtiskām un pēkšņām sociālekonomiskā stāvokļa izmaiņām dalībvalstī vai reģionā. |
(12) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 60. panta 2. punkta otro daļu saistībā ar ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē atbilstīgi ir tikai tie izdevumi, kas radušies pēc pieteikuma iesniegšanas. Gadījumiem, kad, ja ieguldījumi attiecas uz ārkārtas pasākumiem dabas katastrofu, katastrofālu notikumu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai būtisku un pēkšņu sociālekonomiskā stāvokļa izmaiņu dēļ dalībvalstī vai reģionā, dalībvalstīm būtu jādod iespēja savās programmās paredzēt, ka izdevumi, kas radušies pēc konkrētā notikuma, ir atbilstīgi, lai nodrošinātu elastīgu un savlaicīgu reaģēšanu uz tāda veida notikumiem. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu dalībvalstu īstenotajām ārkārtas operācijām, kas tiek veiktas, reaģējot uz pēdējos gados notikušajiem notikumiem, minētajai iespējai vajadzētu būt piemērojamai no 2016. gada 1. janvāra. |
(13) |
Lai palielinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktā minēto vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, ir nepieciešams Regulas (ES) Nr. 1305/2013 62. panta 2. punktā paredzētos īpašos noteikumus par ELFLA attiecināt vienīgi uz atbalstu, kurš tiek piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz negūtajiem ienākumiem un uzturēšanas izmaksām un tās pašas regulas 28.–31., 33. un 34. pantu. |
(14) |
Regulas (ES) Nr. 1305/2013 74. pantā dalībvalstīm ir noteikta prasība četru mēnešu laikā no programmas apstiprināšanas apspriesties ar lauku attīstības programmas uzraudzības komiteju par atlases kritērijiem. Tas dalībvalstīm rada netiešu pienākumu visus atlases kritērijus noteikt līdz minētajai dienai pat attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, kas tiks izsludināti vēlāk. Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot, ka finanšu resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvi, būtu jādod dalībvalstīm iespēja noteikt atlases kritērijus un lūgt uzraudzības komitejas atzinumu jebkurā brīdī pirms tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt pieteikumus. |
(15) |
Lai palielinātu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas, kopfondu un ienākumu stabilizācijas instrumenta izmantošanu, būtu no 65 % uz 70 % jāpaaugstina sākotnējā publiskā atbalsta maksimālā procentuālā daļa. |
(16) |
Lai nodrošinātu, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) budžets atbilst attiecīgajām daudzgadu finanšu shēmā noteiktajām gada maksimālajām robežvērtībām, un izveidotu rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, tiek izmantota finanšu disciplīna. Tā kā korekcijas likmes noteikšana ir tehnisks uzdevums un ir nesaraujami saistīta ar Komisijas izdevumu tāmi, kas tiek izklāstīta tās gada budžeta projektā, tiešo maksājumu korekcijas likmes noteikšanas procedūra būtu jāvienkāršo, pilnvarojot Komisiju pieņemt šo likmi saskaņā ar konsultēšanās procedūru. |
(17) |
Lai Regulas (ES) Nr. 1303/2013 87. pantā paredzētos saistību automātiskās atcelšanas noteikumus saskaņotu ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 38. pantu, būtu jākoriģē Regulas (ES) Nr. 1306/2013 38. panta 3. punktā noteiktais datums, līdz kuram dalībvalstīm ir Komisijai jānosūta informācija par izņēmumiem attiecībā uz saistību atcelšanu. |
(18) |
Lai nodrošinātu juridisko skaidrību attiecībā uz attieksmi pret atgūtajām summām, kas radušās no pagaidu samazinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta 2. punktu, minētie samazinājumi būtu jāiekļauj minētās regulas 43. pantā izklāstītajā piešķirto ieņēmumu avotu uzskaitījumā. |
(19) |
Administratīvās vienkāršošanas interesēs ir lietderīgi no EUR 150 uz EUR 250 palielināt robežvērtību, pēc kuras vadoties, ja tā netiek sasniegta, dalībvalstis var nolemt neveikt nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu, ar noteikumu, ka dalībvalsts piemēro tādu pašu vai augstāku robežvērtību valsts parādu nepiedzīšanai. |
(20) |
Ir lietderīgi nodrošināt, ka tādu maksājumu atteikums vai atgūšana, kuri izriet no neatbilstības publiskā iepirkuma noteikumiem, atspoguļo attiecīgās neatbilstības nopietnību un atbilst proporcionalitātes principam, kā, piemēram, izklāstīts attiecīgajās Komisijas noteiktajās pamatnostādnēs par finanšu korekcijām, kuras minēto noteikumu neievērošanas gadījumā jāveic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Savienība saskaņā ar dalīto pārvaldību. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka šādas neatbilstības ietekmē darījumu likumību un pareizību tikai līdz neizmaksājamā vai atsaucamā atbalsta daļas līmenim. |
(21) |
Lai samazinātu administratīvo slogu mazajiem lauksaimniekiem, būtu jāievieš papildu atkāpe, atbrīvojot mazos lauksaimniekus no pienākuma deklarēt zemes gabalus, par kuriem nepiesakās maksājumu saņemšanai. |
(22) |
Ņemot vērā praktiskās un specifiskās grūtības, kas radušās, starp ELGF un ELFLA saskaņojot platībatkarīgo maksājumu termiņus, pārejas periods būtu jāpagarina vēl par vēl vienu gadu. Tomēr attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas saistīti ar platībām, – lai saglabātu lauksaimnieku naudas plūsmas, būtu jāpatur iespēja veikt avansa maksājumus pirms 16. oktobra. |
(23) |
Lai ņemtu vērā lauksaimniecības sistēmu daudzveidību Savienībā, ir atbilstīgi atļaut dalībvalstīm par ilggadīgo zālāju klasifikācijas kritēriju uzskatīt aparšanu, kas ir relevanta agronomisko un vides aspektu ziņā. |
(24) |
Kaut arī dažus krūmus vai kokus nevar tiešā veidā izmantot noganīšanai, tomēr tos var izmantot lopbarības ražošanā. Būtu jāatļauj dalībvalstīm visā to teritorijā vai daļā no to teritorijas minētos krūmus vai kokus iekļaut ilggadīgajos zālājos, ja pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi. |
(25) |
Lai viestu skaidrību jautājumā klasifikāciju pirms 2018. gada attiecībā uz papuvē atstāto zemesgabalu – kas tādi ir bijuši piecus gadus vai ilgāk – klasificēšanu par aramzemi, un lai attiecīgajiem lauksaimniekiem nodrošinātu noteiktību, dalībvalstīm būtu jādod iespēja 2018. gadā paturēt spēkā šo klasificēšanu par aramzemi. |
(26) |
Dažos apvidos zināma vērtība ganīšanas ziņā var būt arī tādai zemei, kuru var izmantot noganīšanai, tomēr tajā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi nav dominējoši vai nav sastopami un noganīšanas praksei nav nedz tradicionālas iezīmes, nedz arī tā ir svarīga biotopu un dzīvotņu saglabāšanas ziņā. Būtu jāatļauj dalībvalstīm minētās platības visā to teritorijā vai daļā no to teritorijas uzskatīt par ilggadīgiem zālājiem. |
(27) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (8) pirmajos īstenošanas gados gūtā pieredze liecina, ka dažas dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, neizmantoja visu līdzekļu summu, kas tām bija pieejama saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1089 (9) noteiktajām budžeta robežvērtībām. Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvāku izmantojumu, dalībvalstīm, kuras piemēro pamata maksājuma shēmu, jau ir iespēja, ievērojot noteiktus ierobežojumus, sadalīt maksājumtiesības lielākā vērtībā nekā summa, kas pieejama to pamata maksājuma shēmai. Dalībvalstīm, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, arī būtu jādod iespēja, ievērojot tos pašus kopējos ierobežojumus un neskarot tiešo maksājumu neto maksimālo robežvērtību ievērošanu, aprēķināt vajadzīgo summu, par kādu tās var palielināt savu vienotā platībmaksājuma shēmas maksimālo robežvērtību. |
(28) |
Dažas dalībvalstis uztur valsts fiskālā vai sociālā nodrošinājuma reģistrus, kuros lauksaimnieki ir reģistrēti attiecībā uz to lauksaimniecisko darbību. Minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai tiesības uz tiešajiem maksājumiem nepiemērot tiem lauksaimniekiem, kas nav attiecīgi reģistrējušies. |
(29) |
Tā kā agrāk gūtā pieredze liecināja, ka vairākos gadījumos atbalsts tika piešķirts fiziskām vai juridiskām personām, kuru darījumdarbības mērķis nebija vai tikai nelielā mērā bija lauksaimnieciskās darbības veikšana, ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 tika ieviesta aktīvā lauksaimnieka klauzula. To ievērojot, dalībvalstīm ir jāatturas no tiešo maksājumu piešķiršanas attiecīgām personām, ja vien šīs personas nevar pierādīt, ka to lauksaimnieciskā darbība nav maznozīmīga. Tomēr gūtā pieredze liecina, ka daudzām dalībvalstīm ir izrādījies grūti izpildīt Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā uzskaitītos trīs kritērijus tam, lai lauksaimnieku varētu uzskatīt par aktīvu. Lai mazinātu ar minēto triju kritēriju izpildi saistīto administratīvo slogu, būtu jādod dalībvalstīm iespēja izlemt, ka tikai vienu vai diviem no šiem kritērijiem pietiek, lai pierādītu, ka persona ir aktīvs lauksaimnieks. |
(30) |
Turklāt dažas dalībvalstis pieredzēja to, ka grūtības un administratīvās izmaksas, ar ko saskārās, īstenojot elementus, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā uzskaitītajām darbībām vai darījumdarbībām, pārsniedza ieguvumus, ko rada ļoti neliela skaita neaktīvo atbalsta saņēmēju izslēgšana no tiešā atbalsta shēmām. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tas tā ir, vajadzētu būt iespējai, ka tā var pārtraukt minētās regulas 9. panta piemērošanu saistībā ar uzskaitītajām darbībām vai darījumdarbībām. |
(31) |
Ir lietderīgi skaidri pateikt, ka ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 11. pantu dalībvalstīm atļauj katru gadu pārskatīt to lēmumus par lauksaimniekiem paredzētā piešķiramā pamata maksājuma tās daļas samazināšanu, kura pārsniedz EUR 150 000, ar noteikumu, ka šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazinās summas, kas pieejamas lauku attīstībai. |
(32) |
Lai dalībvalstis savām konkrētajām vajadzībām varētu pielāgot atbalstu, ko tās saņem saskaņā ar KLP, būtu tām jānodrošina attiecīgas iespējas pārskatīt savu lēmumu par līdzekļu pārskaitīšanu no savu tiešo maksājumu maksimālā apjoma uz savām lauku attīstības programmām un otrādi. Tādēļ būtu tām jāsniedz iespēja pārskatīt savu lēmumu arī, sākot no 2019. kalendārā gada, ar noteikumu, ka neviens šāds lēmums nenozīmē lauku attīstībai piešķirto summu samazināšanu. |
(33) |
Papildus tam, ka tiek izmantota pamata maksājumu shēmā noteikto maksājumtiesību vērtības lineāra samazināšana nolūkā papildināt valsts vai reģionālās rezerves ar mērķi atvieglot gados jauno lauksaimnieku un lauksaimnieku, kuri uzsāk lauksaimniecisko darbību, iesaistīšanos atbalsta shēmā, būtu dalībvalstīm arī jāļauj izmantot tādu pašu mehānismu, lai finansētu pasākumus, ar ko novērš zemes pamešanu un kompensē lauksaimniekus par īpašām grūtībām. |
(34) |
Lai vienkāršotu un uzlabotu to noteikumu saskaņotību, kurus piemēro zaļināšanas pasākumiem, uz pienākumu par kultūraugu dažādošanu būtu jāattiecina atbrīvojums no pienākuma par ekoloģiski nozīmīgu platību, kuru, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 4. punkta a) apakšpunktu, piemēro saimniecībām, kurās vairāk nekā 75 % no aramzemes kā vienīgos kultūraugus vai apvienojumā ar stiebrzāli vai citiem lopbarības zālaugiem vai papuvi audzē pākšaugu kultūras. |
(35) |
Lai nodrošinātu saskaņotību tajā, kā tiek uzskatīti atsevišķi kultūraugu veidi, ņemot vērā to būtisko daļu platībās, saistībā ar kultūraugu dažādošanas prasību, elastība, piemērojot noteikumus par kultūraugu dažādošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 2. punktu, būtu jāattiecina uz tādu kultūraugu audzēšanu, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens. |
(36) |
Lai racionalizētu esošos atbrīvojumus no kultūraugu dažādošanas pienākuma, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ko piemēro zemei, kuru galvenokārt izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai pākšaugu kultūras vai kultūraugus zem ūdens, vai zemei, kas galvenokārt ir papuve vai ilggadīgie zālāji, vairs nebūtu jāpiemēro maksimālais ierobežojums – 30 hektāri aramzemes platībai, un lai tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem lauksaimniekiem, kuriem ir vienādas zemes izmantošanas daļas. |
(37) |
Lai ņemtu vērā speltas kviešu (Triticum spelta) agronomisko specifiku, Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta nolūkā tie būtu jāuzskata par atšķirīgu kultūraugu. |
(38) |
Lai vienkāršotu esošos atbrīvojumus no pienākuma par ekoloģiski nozīmīgu platību, kurš izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, ko piemēro zemei, kuru galvenokārt izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai pākšaugu kultūras vai kultūraugus zem ūdens, vai zemei, kas galvenokārt ir papuve vai ilggadīgie zālāji, vairs nebūtu jāpiemēro maksimālais ierobežojums aramzemes platību – 30 hektāri. |
(39) |
Ņemot vērā netiešus ieguvumus videi, ko attiecībā uz bioloģisko daudzveidību potenciāli varētu sniegt daži ilglaicīgi kultūraugi, būtu jāpaplašina ekoloģiski nozīmīgu platību veidu saraksts, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. pantā, tajā iekļaujot miskantes (Miscanthus) un skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum) kultūraugus. Ņemot vērā to, ka veģetācijas seguma veids var pozitīvi ietekmēt papuvē esošas zemes ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā, par atsevišķu ekoloģiski nozīmīgu platības veidu būtu jāuzskata papuvē atstāta zeme nektāraugiem. Tādējādi būtu jānosaka svēruma koeficienti, miskantes platībām, skaujlapainās silfijas platībām un papuvē atstātas zemes nektāraugiem platībām. Svēruma koeficienti būtu jānosaka tā, lai atspoguļotu minēto platību atšķirīgo nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā. Ekoloģiski nozīmīgu platību papildu veidu ieviešana nosaka, ka esošie svēruma koeficienti platībām ar slāpekli piesaistošiem kultūraugiem un platībām ar īscirtmeta atvasājiem ir jāpielāgo tā, lai atspoguļotu jauno līdzsvaru starp visiem ekoloģiski nozīmīgu platību veidiem. |
(40) |
Pieredze, kas gūta, piemērojot atbalsta shēmu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. pantu, liecina, ka dažos gadījumos gados jauni lauksaimnieki nevar gūt labumu no atbalsta visus piecus gadus pilnībā. Lai gan minētais atbalsts joprojām ir vērsts uz jaunu saimniecisko darbību, ko veic jaunieši, kas uzsāk lauksaimniecības darbības, dalībvalstīm būtu jāatvieglo gados jaunu lauksaimnieku piekļuve pilnam piecu gadu maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem arī tajos gadījumos, kad gados jaunie lauksaimnieki nav pieteikušies atbalstam uzreiz pēc saimniecības izveidošanas. |
(41) |
Dažas dalībvalstis ir novērtējušas, ka maksājums, ko gados jauniem lauksaimniekiem sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. pantu, ir nepietiekams, lai pienācīgi reaģētu uz finanšu grūtībām, kas saistītas ar gados jaunu lauksaimnieku dibinātu lauku saimniecību sākotnējo izveidi un strukturālo pielāgošanu. Lai vēl vairāk uzlabotu izredzes, ka gados jauni lauksaimnieki piedalās lauku saimniecībās, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu palielināt vērtībā no 25 % līdz 50 % un neatkarīgi no piemērotās aprēķina metodes to procentdaļu, ko piemēro, lai aprēķinātu maksājuma summu gados jauniem lauksaimniekiem. Šādam lēmumam nebūtu jāskar valsts maksimālā apjoma, kas dalībvalstīs noteikts tiešajiem maksājumiem, robežvērtību 2 % apmērā, ar kuru paredzēts finansēt maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem. |
(42) |
Lai nodrošinātu lielāku skaidrību par dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz brīvprātīgā saistītā atbalsta ierobežojošo raksturu ražošanas apjoma ziņā, ir piemēroti mainīt Regulas (ES) Nr. 1307/2013 52. panta 5. un 6. punkta formulējumu. Tā kā šis jaunais formulējums atspoguļo pašreizējo praksi, kas saistībā ar attiecīgajiem noteikumiem tiek īstenota kopš 2015. gada 1. janvāra, ir atbilstoši, ka tas tiktu piemērots no 2015. pieprasījumu gada. |
(43) |
Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību starp Savienības shēmām, kas vērstas uz nozarēm, kurās pēc dažiem gadiem radīsies strukturāli tirgus traucējumi, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem dod iespēju dalībvalstīm izlemt, ka brīvprātīgo saistīto atbalstu var turpināt izmaksāt līdz 2020. gadam, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām šis atbalsts tika piešķirts iepriekšējā atsauces periodā. |
(44) |
Lai uzlabotu elastību attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu, būtu jāatļauj dalībvalstīm ik gadu izvērtēt savus atbalsta lēmumus, sākot no 2019. pieprasījumu gada. |
(45) |
Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē ražotāju organizāciju veidošanos, galvenokārt dalībvalstīs, kuras atpaliek organizācijas pakāpes ziņā, acīmredzot ir savstarpējas uzticēšanās un iepriekšējas pieredzes trūkums. Ņemot to vērā, šo šķērsli varētu novērst konsultācijas, proti, ja jau darbojošās ražotāju organizācijas ierādītu ceļu citām augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām, ražotāju grupām vai atsevišķiem ražotājiem, tāpēc tās būtu jāiekļauj kā viens no augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju mērķiem. |
(46) |
Papildus izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai ir arī lietderīgi piešķirt finansiālu atbalstu konsultāciju pasākumiem, kuru mērķis ir ražotājus mudināt izveidot tādas organizācijas, kas atbilst atzīšanas kritērijiem, lai esošo ražotāju organizāciju darbības programmās Savienības finansējumu varētu izmantot pilnībā. |
(47) |
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu definīcija būtu jāpaplašina, lai ietvertu līdzekļu atjaunošanu kopfondos, kas varētu kā jauni instrumenti palīdzēt izskaust krīzes, un lai ietvertu noieta veicināšanu un saziņu nolūkā dažādot un nostiprināt augļu un dārzeņu tirgus. |
(48) |
Tām dalībvalstīm, kuru organizācijas līmenis ir būtiski zem vidējā Savienības rādītāja, būtu jāizveido jauna sistēma, lai vienkāršotu pašreizējo procedūru, saskaņā ar kuru, pirmkārt, dalībvalstīm atļauj piešķirt papildu valsts finansiālo atbalstu ražotāju organizācijām Savienības reģionos, kuros organizācijas pakāpe ir īpaši zemāka par Savienības vidējo, un, otrkārt, papildu nosacījumu izpildīšanas gadījumā atlīdzina daļu no valsts finansiālā atbalsta. Lai nodrošinātu vieglu pāreju no pašreizējās procedūras uz jauno sistēmu, būtu jāparedz viena gada pārejas laiks. Jaunajai sistēmai tāpēc būtu jākļūst piemērojamai no 2019. gada 1. janvāra. |
(49) |
Lai nodrošinātu tādu vīna spirtu, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, aizsardzību pret reputācijas piesavināšanās risku, būtu dalībvalstīm jāļauj piemērot noteikumus par tādu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, kuri ir piemēroti vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanai, arī attiecībā uz vīniem, kas izmantojami tādu vīna spirtu ražošanai, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. |
(50) |
Līgumu izmantošana piena un piena produktu nozarē var palīdzēt pastiprināt dalībnieku atbildību un uzlabot viņu izpratni par to, ka nepieciešams labāk ņemt vērā tirgus signālus, uzlabot cenu pārnesi un pielāgot piedāvājumu pieprasījumam, kā arī palīdzēt izvairīties no dažiem negodīgas komercdarbības prakses veidiem. Lai stimulētu šādu līgumu izmantošanu piena un piena produktu nozarē, kā arī citās nozarēs, ražotājiem, ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām vajadzētu būt tiesībām lūgt rakstisku līgumu, pat ja attiecīgā dalībvalsts šādu līgumu izmantošanu nav padarījusi par obligātu. |
(51) |
Lai gan līgumā par svaigpiena piegādi puses var brīvi apspriest visus šādu līgumu elementus, dalībvalstīm, kuras līgumu izmantošanu padara par obligātu, ir dota iespēja noteikt dažus līguma noteikumus, it īpaši attiecībā uz to minimālo ilgumu. Lai ļautu pusēm panākt līgumā skaidrību par piegādāto daudzumu un cenām, dalībvalstīm būtu arī jābūt iespējai pusēm noteikt par pienākumu vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi. |
(52) |
Ražotāju organizācijas un to apvienības var lietderīgi darboties tajā, lai koncentrētu piedāvājumu, uzlabotu tirdzniecību, plānotu ražošanu un to pielāgotu pieprasījumam, optimizētu ražošanas izmaksas un stabilizētu ražotāju cenas, veiktu pētniecību, veicinātu paraugprakses un sniegtu tehnisko palīdzību, apsaimniekotu blakusproduktus un to biedriem pieejamos riska pārvaldības rīkus, tādējādi palīdzot stiprināt ražotāju pozīciju pārtikas apritē. To darbības, tostarp līgumslēgšanas sarunas par lauksaimniecības produktu piegādi, ko veic šādas ražotāju organizācijas un to apvienības, koncentrējot piedāvājumu un laižot savu biedru produktus tirgū, tādējādi veicina Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā noteikto KLP mērķu izpildi, jo tie nostiprina lauksaimnieku pozīciju pārtikas piegādes ķēdē un var veicināt pārtikas piegādes ķēdes labāku darbību. Ar KLP reformu 2013. gadā tika pastiprināta ražotāju organizāciju loma. Atkāpjoties no LESD 101. panta, iespēja veikt tādas darbības kā ražošanas plānošana, izmaksu optimizēšana, ražotāju biedru produktu laišana tirgū un līgumslēgšanas sarunu veikšana tādēļ būtu skaidri jāreglamentē kā atzītu ražotāju organizāciju tiesības visās tajās nozarēs, attiecībā uz kurām Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (10) nosaka tirgu kopīgu organizāciju. Minētā atkāpe būtu jāattiecina tikai uz tām ražotāju organizācijām, kas patiesi veic kādu darbību, kuras mērķis ir ekonomiskā integrācija un ar kuru koncentrē piedāvājumu un laiž tirgū savu biedru produktus. Tomēr papildus tam, ka attiecībā uz šādām ražotāju organizācijām piemēro LESD 102. pantu, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar šādām darbībām neizslēdz konkurenci vai neapdraud LESD 39. pantā minētos mērķus. Konkurences iestādēm vajadzētu būt tiesībām šādos gadījumos iejaukties un pieņemt lēmumu, ka nākotnē šādas darbības būtu jāmaina, jāpārtrauc vai tām vispār nebūtu jānotiek. Līdz brīdim, kad konkurences iestāde pieņem lēmumu, ražotāju organizāciju veiktās darbības būtu jāuzskata par likumīgām. Ražotāju organizāciju apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 156. panta 1. punktu, tādā pašā apmērā un saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā ražotāju organizācijām, būtu jāļauj izmantot minēto atkāpi attiecībā uz darbībām, ko minētās apvienības veic pašas. |
(53) |
Ražotāju organizācijas ir atzītas konkrētā nozarē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā. Tomēr, tā kā ražotāju organizācijas var darboties vairāk nekā vienā nozarē un, nolūkā izvairīties no administratīvā sloga, kas rastos no pienākuma tām izveidot vairākas ražotāju organizācijas, lai tās tiktu atzītas, vienai ražotāju organizācijai būtu jābūt iespējai saņemt vairāk nekā vienu atzīšanu. Tomēr šādos gadījumos attiecīgajai ražotāju organizācijai būtu jāizpilda atzīšanas nosacījumi par katru attiecīgo nozari. |
(54) |
Ņemot vērā lomu, kādu starpnozaru organizācijas var ieņemt, lai uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes darbību, būtu jāpaplašina saraksts ar iespējamiem mērķiem, kādus šādas starpnozaru organizācijas varētu īstenot, lai tajos iekļautu arī pasākumus tādu risku novēršanai un pārvaldībai, kas saistīti ar dzīvnieku veselību, augu aizsardzību un vidi. |
(55) |
Starpnozaru organizācijas ir atzītas konkrētā nozarē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā. Tomēr, tā kā starpnozaru organizācijas var darboties vairāk nekā vienā nozarē un, nolūkā izvairīties no administratīvā sloga, kas rastos no pienākuma tām izveidot vairākas starpnozaru organizācijas, lai tās tiktu atzītas, starpnozaru organizācijai būtu jābūt iespējai saņemt vairāk nekā vienu atzīšanu. Tomēr šādos gadījumos attiecīgajai starpnozaru organizācijai būtu jāizpilda atzīšanas nosacījumi par katru attiecīgo nozari. |
(56) |
Lai atvieglotu labāku tirgus signālu nosūtīšanu un stiprinātu saiknes starp ražotāja cenām un pievienoto vērtību visā piegādes ķēdē, lauksaimniekiem, tostarp lauksaimnieku apvienībām, būtu jādod iespēja vienoties ar savu pirmo pircēju par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus guvumiem un zaudējumiem. Tā kā starpnozaru organizācijām var būt svarīga nozīme dialoga veicināšanā starp piegādes ķēdes dalībniekiem un paraugprakses un tirgus pārredzamības sekmēšanā, būtu tām jāļauj noteikt standarta vērtības sadales klauzulas. Tomēr vērtības sadales klauzulu izmantošanai lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību un viņu pirmo pircēju vidū būtu jāpaliek brīvprātīgai. |
(57) |
Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 188. pantu, liecina, ka prasība pieņemt īstenošanas aktus par vienkāršu, matemātisku procesu pārvaldību saistībā ar kvotu piešķiršanas veidu ir apgrūtinoša un prasa daudz resursu, un šai pieejai nav nekādu konkrētu priekšrocību. Komisijai patiesībā šajā ziņā nav nekādas rīcības brīvības, ņemot vērā to, ka attiecīgā formula jau ir noteikta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (11) 7. panta 2. punktā. Lai samazinātu ar to saistīto administratīvo slogu un racionalizētu minēto procesu, būtu jāparedz, ka Komisija tarifa kvotu piešķiršanas rezultātus publisko ar atbilstīgu publikāciju internetā. Turklāt būtu jāiekļauj konkrēts noteikums par to, ka dalībvalstīm atļaujas būtu jāizsniedz tikai pēc tam, kad Komisija publiskojusi piešķiršanas rezultātus. |
(58) |
Lai nodrošinātu, ka lauksaimnieku vai ražotāju organizācijas vai to apvienības efektīvi izmanto Regulas (ES) Nr. 1308/2013 209. pantu, būtu jāiekļauj iespēja lūgt Komisijas atzinumu par lauksaimnieku vai ražotāju organizāciju vai to apvienību nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar LESD 39. pantā noteiktajiem mērķiem. |
(59) |
Lai nodrošinātu, ka noteikumi Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar kuriem atļauj kolektīvus nolīgumus un lēmumus, lai ievērojama līdzsvara trūkuma tirgū brīžos uz laiku stabilizētu attiecīgās nozares, tiktu efektīvi un savlaicīgi īstenoti, iespējas veikt šādu kolektīvu darbību būtu jāattiecina uz lauksaimniekiem un lauksaimnieku apvienībām. Turklāt šādi pagaidu pasākumi vairs nebūtu jāatļauj kā galējais līdzeklis, bet ar tiem varētu papildināt Savienības rīcību saistībā ar valsts intervenci, privāto uzglabāšanu un ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013. |
(60) |
Tā kā ir lietderīgi turpināt atbalstīt piena un piena produktu nozari pārejas posmā pēc kvotu sistēmas atcelšanas un mudināt minēto nozari daudz efektīvāk reaģēt uz tirgus un cenu svārstībām, tad Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem, ar ko pastiprina līguma noteikumus piena un piena produktu nozarē, vairs nevajadzētu būt beigu termiņam. |
(61) |
Lauksaimniecības tirgiem vajadzētu būt pārredzamiem, un informācijai par cenām vajadzētu būt pieejamai un noderīgai visiem dalībniekiem. |
(62) |
Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas A sadaļu, liecina, ka prasība pieņemt īstenošanas aktus, lai apstiprinātu niecīgus palielinājumus vīna bagātināšanas ierobežojumos, kas realitātē ir tehniski un pretrunīgi, ir apgrūtinoša un prasa daudz resursu, un šai pieejai nav nekādu konkrētu priekšrocību. Lai samazinātu saistīto administratīvo slogu un racionalizētu procesu, būtu jāparedz, ka dalībvalstis, kas nolemj izmantot minēto atkāpi, paziņo Komisijai par jebkādu šādu lēmumu. |
(63) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (12) paredz iespēju budžeta saistības sadalīt gada maksājumos tikai attiecībā uz apstiprinātām daudzgadu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmām, kaitīgo organismu klātbūtnes apsekojumu programmām un programmām kaitīgo organismu kontrolei Savienības tālākajos reģionos. Lai panāktu vienkāršošanu un samazinātu administratīvo slogu, minētā iespēja būtu jāattiecina arī uz pārējiem pasākumiem, kas paredzēti minētajā regulā. |
(64) |
Lai ļautu šajā regulā paredzētos grozījumus piemērot no 2018. gada 1. janvāra, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
(65) |
Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 652/2014 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1305/2013
Regulu (ES) Nr. 1305/2013 groza šādi:
1) |
regulas 2. panta 1. punkta otro daļu groza šādi:
|
2) |
regulas 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
|
3) |
regulas 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Atbilstīgās izmaksas saskaņā ar šo pasākumu ir zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas. Demonstrējumu vajadzībām izveidoto infrastruktūru var izmantot pēc tam, kad darbība ir pabeigta. Demonstrējumu projektu gadījumā atbalsts var segt arī attiecīgās ieguldījumu izmaksas. Atbilstīgās izmaksas ir arī dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi, kā arī lauksaimnieku aizvietošanas izmaksas. Visas šajā punktā minētās izmaksas atmaksā atbalsta saņēmējam.”; |
4) |
regulas 15. pantu groza šādi:
|
5) |
regulas 16. pantu groza šādi:
|
6) |
regulas 17. pantu groza šādi:
|
7) |
regulas 19. pantu groza šādi:
|
8) |
regulas 20. pantā pievieno šādu punktu: “4. Panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja atbalstu sniedz finanšu instrumentu veidā.”; |
9) |
regulas 23. pantu groza šādi:
|
10) |
regulas 28. pantu groza šādi:
|
11) |
regulas 29. pantu groza šādi:
|
12) |
regulas 30. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Aprēķinot pirmajā daļā minētos maksājumus, kas saistīti ar atbalstu, dalībvalstis atskaita summu, kas vajadzīga, lai novērstu Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantā minētās prakses divkāršo finansējumu. Dalībvalstis var aprēķināt atskaitījumu kā fiksētu vidējo summu, ko piemēro visiem attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem, kas veic attiecīgos apakšpasākumus.”; |
13) |
regulas 31. pantu groza šādi:
|
14) |
regulas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Dzīvnieku labturības maksājumus saskaņā ar šo pasākumu piešķir lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas dzīvnieku labturības saistības, un kuri ir aktīvi lauksaimnieki Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta nozīmē, kā piemērojams attiecīgajā dalībvalstī.”; |
15) |
regulas 36. pantu groza šādi:
|
16) |
regulas 37. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “1. Atbalstu saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai par apdrošināšanas līgumiem, kuri sedz zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimība vai kaitēkļu invāzija vai vides incidents vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, un kas iznīcina vairāk nekā 20 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējā produkcijas gada apjoma iepriekšējos trīs gados vai no trīs gadu produkcijas vidējā apjoma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. Lai aprēķinātu lauksaimnieka produkcijas gada apjomu, var izmantot rādītājus. Izmantotā aprēķināšanas metode ļauj noteikt atsevišķa lauksaimnieka faktiskos zaudējumus attiecīgajā gadā.”; |
17) |
regulas 38. pantu groza šādi:
|
18) |
regulas 39. pantu groza šādi:
|
19) |
regulā iekļauj šādu pantu: “39.a pants Ienākumu stabilizācijas instruments konkrētas nozares lauksaimniekiem 1. Atbalstu saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu piešķir tikai pienācīgi pamatotos gadījumos un tad, ja ienākumu kritums pārsniedz robežvērtību vismaz 20 % apmērā no atsevišķa lauksaimnieka vidējiem gada ienākumiem iepriekšējo trīs gadu laikposmā vai trīs gadu vidējiem ienākumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. Lai aprēķinātu lauksaimnieka gada ienākumu zaudējumus, var izmantot rādītājus. Regulas 36. panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos ienākumi ir to ieņēmumu summa, kurus lauksaimnieks gūst no tirgus, ietverot jebkādu publisko atbalstu un atskaitot resursu izmaksas. Kopfonda maksājumi lauksaimniekiem kompensē mazāk nekā 70 % no zaudētajiem ienākumiem tajā gadā, kad ražotājs kļūst tiesīgs saņemt šo palīdzību. 2. Regulas 39. panta 2.–5. punktu piemēro atbalstam saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.”; |
20) |
regulas 45. pantu groza šādi:
|
21) |
regulas 49. pantu groza šādi:
|
22) |
regulas 59. panta 4. punktu groza šādi:
|
23) |
regulas 60. pantu groza šādi:
|
24) |
regulas 62. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz standarta izmaksām vai papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem saskaņā ar 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz negūtajiem ienākumiem un uzturēšanas izmaksām un 28. līdz 31., 33. un 34. pantu, dalībvalstis nodrošina to, lai attiecīgie aprēķini būtu atbilstīgi un pareizi, un iepriekš noteikti, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pierādāmu aprēķina metodi. Šajā nolūkā struktūra, kas ir funkcionāli neatkarīga no iestādēm, kuras atbild par programmas īstenošanu un kurām ir atbilstīga kompetence, veic aprēķinus vai apstiprina aprēķinu atbilstību un pareizību. Paziņojumu, ar ko apstiprina aprēķinu atbilstību un precizitāti, iekļauj lauku attīstības programmā.”; |
25) |
regulas 66. panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro; |
26) |
regulas 74. panta a) punktu aizstāj ar šādu:
|
27) |
II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. |
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1306/2013
Regulu (ES) Nr. 1306/2013 groza šādi:
1) |
regulas 26. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 38. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Ja notiek tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minēto laikposmu automātiskai saistību atcelšanai attiecībā uz summu, kas paredzēta attiecīgajām darbībām, aptur uz laiku, kamēr notiek tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, ar noteikumu, ka Komisija no attiecīgās dalībvalsts saņem pamatotu paziņojumu līdz N + 4 gada 31. janvārim.”; |
3) |
regulas 43. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
4) |
regulas 54. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
|
5) |
regulas 63. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Ja neatbilstība skar valsts vai Savienības noteikumus par publisko iepirkumu, neizmaksājamo vai atsaucamo atbalsta daļu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības smaguma pakāpi un saskaņā ar samērīguma principu. Darījuma likumību un pareizību var ietekmēt tikai līdz neizmaksājamā vai atsaucamā atbalsta daļas līmenim.”; |
6) |
regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka:
|
7) |
regulas 75. panta 1. punkta trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādu: “Neatkarīgi no šā punkta pirmās un otrās daļas, dalībvalstis var:
Attiecībā uz lauku attīstības atbalstu, kas minēts 67. panta 2. punktā, šā punkta pirmo un otro daļu piemēro attiecībā uz atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti, sākot no 2019. maksājumu pieprasījumu gada.”. |
3. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1307/2013
Regulu (ES) Nr. 1307/2013 groza šādi:
1) |
regulas 4. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 6. panta 2. punktā pievieno šādu daļu: “Ja kāda dalībvalsts izmanto 36. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, tad attiecībā uz šo dalībvalsti II pielikumā paredzētais valsts maksimālais apjoms attiecīgajā gadā var tikt pārsniegts par summu, kas aprēķināta saskaņā ar minēto daļu.”; |
3) |
regulas 9. pantu groza šādi:
|
4) |
regulas 11. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6. Dalībvalstis katru gadu var pārskatīt savus lēmumus par maksājumu samazināšanu saskaņā ar šo pantu ar noteikumu, ka šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazinās summas, kas pieejamas lauku attīstībai. Dalībvalstis informē Komisiju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, un par jebkuru paredzamo samazināšanas rezultātu attiecībā uz katru gadu līdz 2019. gadam, to darot līdz tā gada 1. augustam, kurš ir pirms šādu lēmumu piemērošanas gada; pēdējā diena, kad šāda informēšana ir iespējama, ir 2018. gada 1. augusts.”; |
5) |
regulas 14. pantu groza šādi:
|
6) |
regulas 31. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
7) |
regulas 36. panta 4. punktam pievieno šādas daļas: “Katrai dalībvalstij summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, var palielināt, nepārsniedzot 3 % no atbilstīgā valsts gada maksimālā apjoma, kas noteikts II pielikumā, atskaitot 47. panta 1. punkta piemērošanas rezultātā gūto summu par konkrēto gadu. Ja dalībvalsts piemēro šādu palielinājumu, Komisija minēto palielinājumu ņem vērā, nosakot vienotā platībmaksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Šajā nolūkā dalībvalstis līdz 2018. gada 31. janvārim informē Komisiju par gada procentuālo daļu, par kādu summa, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir jāpalielina katru kalendāro gadu no 2018. gada. Dalībvalstis savu lēmumu, kas minēts šā punkta otrajā daļā, katru gadu var pārskatīt un informēt Komisiju par jebkuru lēmumu, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz šādu pārskatīšanu, līdz 1. augustam gadā pirms tā piemērošanas.”; |
8) |
regulas 44. pantu groza šādi:
|
9) |
regulas 46. pantu groza šādi:
|
10) |
regulas 50. pantu groza šādi:
|
11) |
regulas 52. pantu groza šādi:
|
12) |
regulas 53. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6. Dalībvalstis līdz katra attiecīgā gada 1. augustam var pārskatīt savu lēmumu, ievērojot šo nodaļu, un nolemt no nākamā gada:
Dalībvalstis līdz pirmajā daļā minētajai dienai informē Komisiju par jebkuru šādu lēmumu.”; |
13) |
regulas 70. pantu groza šādi:
|
14) |
regulas X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
4. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1308/2013
Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:
1) |
regulas 33. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 34. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 100 % šādos gadījumos:
|
3) |
regulas 35. pantu aizstāj ar šādu: “35. pants Valsts finansiālā palīdzība 1. Dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pakāpe augļu un dārzeņu nozarē ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis var piešķirt ražotāju organizācijām valsts finansiālo palīdzību, kas nepārsniedz 80 % no 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un ir apmērā līdz 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgotās produkcijas vērtības. Minētā palīdzība papildina darbības fondu. 2. Uzskata, ka ražotāju organizācijas pakāpe kādā dalībvalsts reģionā ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, ja vidējā organizācijas pakāpe trīs secīgos gados pirms darbības programmas īstenošanas ir bijusi zemāka par 20 %. Organizācijas pakāpi aprēķina, augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, ko attiecīgajā reģionā ieguvušas un pārdevušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu vai ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantu, izdalot ar kopējo šajā reģionā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību. 3. Dalībvalstis, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu piešķir valsts finansiālo palīdzību, informē Komisiju par reģioniem, kuri atbilst šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, un par valsts finansiālo palīdzību, ko piešķir ražotāju organizācijām minētajos reģionos.”; |
4) |
regulas 37. panta d) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
5) |
regulas 38. panta pirmās daļas i) punktu aizstāj ar šādu:
|
6) |
regulas 62. pantam pievieno šādu punktu: “5. Dalībvalstis var piemērot šīs nodaļas noteikumus platībām, kurās ražo vīnu, kas piemērots vīna spirta ražošanai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (*1) III pielikumu. Šajā nodaļā minētās platības var uzskatīt par platībām, kurās var ražot vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. |
7) |
regulas 64. pantu groza šādi:
|
8) |
regulas 148. pantu groza šādi:
|
9) |
regulas 149. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Saskaņā ar 161. panta 1. punktu atzīta piena un piena produktu nozares ražotāju organizācija to lauksaimnieku vārdā, kas ir tās dalībnieki, attiecībā uz visu vai daļu no to kopējā ražošanas apjoma var risināt sarunas par līgumiem par lauksaimnieka svaigpiena piegādēm svaigpiena pārstrādātājam vai savācējam 148. panta 1. punkta trešās daļas nozīmē.”; |
10) |
regulas 152. pantu groza šādi:
|
11) |
regulas 154. pantu groza šādi:
|
12) |
regulas 157. pantu groza šādi:
|
13) |
regulas 159. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “Obligātā atzīšana”; |
14) |
regulas 161. pantu groza šādi:
|
15) |
regulas 168. pantu groza šādi:
|
16) |
regulas 169., 170. un 171. pantu svītro. |
17) |
regulā iekļauj šādu iedaļu:
172.a pants Vērtības sadale Neskarot nevienu konkrētu vērtības sadales klauzulu cukura nozarē, lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, un viņu pirmais pircējs var vienoties par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus guvumiem un zaudējumiem, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā.”; |
18) |
regulas 184. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Komisija, pieņemot deleģētos aktus atbilstīgi šīs regulas 186. pantam un īstenošanas aktus atbilstīgi šīs regulas 187. pantam, atver un/vai pārvalda tarifa kvotas lauksaimniecības produktu importam ar mērķi tos laist brīvā apgrozībā Savienībā vai tās daļā vai tādas tarifa kvotas Savienības lauksaimniecības produktu importam trešās valstīs, kuras daļēji vai pilnībā pārvalda Savienība un kuras izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar LESD, vai jebkāda cita akta, kas pieņemts saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu vai 207. pantu.”; |
19) |
regulas 188. pantu aizstāj ar šādu: “188. pants Tarifa kvotu piešķiršanas process 1. Komisija, izmantojot piemērotu publikāciju tīmeklī, publisko rezultātus par tarifa kvotu piešķiršanu paziņotajiem pieteikumiem, ņemot vērā pieejamās tarifa kvotas un paziņotos pieteikumus. 2. Šā panta 1. punktā minētajā publikācijā attiecīgā gadījumā atsaucas arī uz nepieciešamību noraidīt vēl neizskatītos pieteikumus, apturēt pieteikumu iesniegšanu vai piešķirt neizmantotos daudzumus. 3. Dalībvalstis izsniedz importa licences un eksporta licences daudzumiem, par kuriem iesniegts pieteikums saistībā ar importa tarifa kvotām un eksporta tarifa kvotām, ievērojot attiecīgos piešķīruma koeficientus un pēc tam, kad Komisija tos publiskojusi saskaņā ar šā panta 1. punktu.”; |
20) |
regulas 209. pantu groza šādi:
|
21) |
regulas 222. pantu groza šādi:
|
22) |
regulas 232. panta 2. punktu svītro; |
23) |
regulas VII un VIII pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu. |
5. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 652/2014
Regulu (ES) Nr. 652/2014 groza šādi:
1) |
regulas 4. pantā pievieno šādu punktu: “4. Daudzgadu darbību apstiprinājuma gadījumā budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Ja budžeta saistības tiek šādi sadalītas, Komisija veic gada maksājumus, ņemot vērā darbību progresu, aplēstās vajadzības un pieejamo budžetu.”; |
2) |
regulas 13. panta 5. punktu svītro; |
3) |
regulas 22. panta 5. punktu svītro; |
4) |
regulas 27. panta 5. punktu svītro. |
6. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.
Tomēr:
a) |
šīs regulas 3. panta 11. punkta a) un b) apakšpunktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra; |
b) |
šīs regulas 1. panta 23. punkta b) apakšpunktu piemēro no 2016. gada 1. janvāra; un |
c) |
šīs regulas 4. panta 3. punktu piemēro no 2019. gada 1. janvāra. |
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2017. gada 13. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. MAASIKAS
(1) OV C 91, 23.3.2017., 1. lpp.
(2) OV C 75, 10.3.2017., 63. lpp.
(3) OV C 306, 15.9.2017., 64. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 12. decembra lēmums.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).
(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1089 (2015. gada 6. jūlijs), ar ko nosaka maksimālos budžeta apjomus 2015. gadam attiecībā uz dažām tiešā atbalsta shēmām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1307/2013, un nosaka atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo rezervju daļu Horvātijai (OV L 176, 7.7.2015., 29. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
(11) Komisijas Regula (EK) Nr. 1301/2006 (2006. gada 31. augusts), ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).”;
I PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 1305/2013 II pielikumu groza šādi:
1) |
rindā par 17. panta 3. punktu – Mērķis: Ieguldījumi materiālajos aktīvos, lauksaimniecības nozare, Maksimālā summa (EUR) vai likme: 40 %, ceturtā aile, ievaddaļu un pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu: “No atbilstīgo ieguldījumu apjoma citos reģionos Minētās likmes var palielināt par papildu 20 procentu punktiem ar noteikumu, ka maksimālais kombinētais atbalsts nepārsniedz 90 %, attiecībā uz atbalstu:
|
2) |
rindā par 17. panta 3. punktu, Mērķis: Ieguldījumi materiālajos aktīvos, LESD I pielikumā uzskaitīto produktu pārstrāde un tirdzniecība, Maksimālā summa (EUR) vai likme: 40 %, 4. aili aizstāj ar šādu: “No atbilstīgo ieguldījumu apjoma citos reģionos Ar noteikumu, ka maksimālais kombinētais atbalsts nepārsniedz 90 %, iepriekšminētās likmes var palielināt par papildus 20 procentu punktiem attiecībā uz darbībām, ko atbalsta EIP satvarā, kolektīviem ieguldījumiem un integrētiem projektiem vai darbībām, kas saistītas ar ražotāju organizāciju apvienošanos”; |
3) |
rindas par 37. panta 5. punktu, 38. panta 5. punktu un 39. panta 5. punktu aizstāj ar šādām:
|
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 1307/2013 X pielikuma tabulu “46. panta 3. punktā minētie pārrēķina un svēruma koeficienti” groza šādi:
1) |
rindu “Platības ar īscirtmeta atvasājiem” aizstāj ar šādu:
|
2) |
rindu “Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi” aizstāj ar šādu:
|
3) |
pievieno šādas rindas:
|
III PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII un VIII pielikumu groza šādi:
1) |
VII pielikuma II daļas 1. punkta c) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
2) |
VIII pielikuma I daļas A iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:
|
Komisijas paziņojumi
Attiecībā uz 1. pantu “Lauku attīstība”
— LAP termiņu pagarināšana
Par izdevumiem saistībā ar 2014.–2020. gada lauku attīstības programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 10. panta 2. punktu, arī turpmāk būs tiesības saņemt ELFLA ieguldījumu, ja saņēmējam to izmaksās ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī. Jautājumam par atbalsta lauku attīstībai turpināšanu pēc 2020. gada Komisija pievērsīsies priekšlikumā par nākamo DFS.
— Riska pārvaldība
Komisija apstiprina nodomu saistībā ar savu priekšlikumu, kas paredz modernizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku, pārskatīt šobrīd Regulā (ES) Nr. 1305/2013 iekļauto riska pārvaldības instrumentu darbību un efektivitāti.
— Sodi par LEADER
Komisija apstiprina nodomu pārskatīt, cik efektīvi un samērīgi ir sodi par LEADER, kas ietverti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 809/2014.
Attiecībā uz 2. pantu “Horizontālā regula”
— Rezerve krīzes situācijām
Komisija apstiprina, ka tas, kā darbojas krīzes situācijām izveidotā rezerve lauksaimniecības nozarē un ar finanšu disciplīnu saistītā apropriāciju atlīdzināšana, ko paredz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 25. pants un 26. panta 5. punkts, tiks pārskatīts, to skatot kopā ar gatavošanos nākamajai DFS, lai tirgus ārkārtas situācijas gadījumā varētu iejaukties iedarbīgi un laikus.
— Vienotā revīzija
Komisija atbalsta vienotas revīzijas pieeju, ko apstiprina tās priekšlikums jaunās Finanšu regulas 123. pantam. Komisija arī apstiprina, ka ar pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz lauksaimniecības izdevumu pārvaldību un kontroli, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, jau ir atļauta šāda pieeja un ka tā ir iekļauta Komisijas revīzijas stratēģijā 2014.–2020. gadam. Gadījumos, kad sertifikācijas iestādes atzinums, kas sniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. panta 1. punktu, tiek uzskatīts par uzticamu, Komisija ņem to vērā, izvērtējot attiecīgās maksājumu aģentūras revīzijas nepieciešamību.
Attiecībā uz 3. pantu “Tieši maksājumi”
— Olbaltumvielu plāns
Komisija apstiprina nodomu pārskatīt augu valsts proteīnu piedāvājuma un pieprasījuma situāciju ES un apsvērt iespēju izveidot “Eiropas augu valsts proteīna stratēģiju”, lai arī turpmāk ES veicinātu augu valsts proteīna ražošanu ekonomiskā un videi drošā veidā.
Attiecībā uz 4. pantu “TKO”
— Ražošanas apjoma brīvprātīgas samazināšanas shēmas
Komisija apstiprina, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, 219. un 221. pantā jau ir ietverts vajadzīgais juridiskais pamats, kas atkarībā no budžeta resursu pieejamības ļauj pievērsties tirgus traucējumiem un risināt citas konkrētas problēmas, tostarp reģionālā līmenī, dodot iespēju piešķirt lauksaimniekiem tiešu finansiālu atbalstu. Turklāt Komisijas priekšlikums Regulai (ES) Nr. 1305/2013 (atbalsts lauku attīstībai) pievienot konkrētai nozarei paredzētu ienākumu stabilizācijas instrumentu ļaus dalībvalstīm lauku attīstības programmās iekļaut iespēju konkrētas nozares lauksaimniekiem sniegt kompensāciju, ja viņu ienākumi būtiski samazinās.
Komisija arī apstiprina, ka 219. pants ļauj tai tirgus traucējumu vai to draudu gadījumā ieviest shēmas, saskaņā ar kurām Savienības atbalstu piešķir ražotājiem, kas apņemas brīvprātīgi samazināt savu ražošanas apjomu, kā arī nepieciešamos sīkākos noteikumus šādas shēmas darbībai (piemērs: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1612; OV L 242, 9.9.2016., 4. lpp.).
— Starptautisku starpnozaru organizāciju atzīšana
Komisija atgādina, ka noteikumi par ražotāju sadarbību un par starptautisku ražotāju organizāciju, starptautisku ražotāju organizāciju apvienību vai starptautisku starpnozaru organizāciju atzīšanu, tostarp par nepieciešamo administratīvo sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstīm, patlaban ir noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/232. Šo noteikumu darbība un atbilstība tiks pārskatīta patlaban notiekošās KLP modernizācijas un vienkāršošanas ietvaros.
— Negodīga tirdzniecības prakse
Komisija apstiprina, ka tā ir sākusi iniciatīvu saistībā ar pārtikas piegādes ķēdi; iniciatīva pašlaik secīgi norit dažādajos posmos, kas paredzēti labāka regulējuma pamatnostādnēs. Pēc šīs procedūras pabeigšanas (ja iespējams – 2018. gada pirmajā pusē) Komisija lems par iespējamu tiesību akta priekšlikumu.
— Ražotāju sadarbība
Komisija ņem vērā Parlamenta un Padomes vienošanos par 152., 209., 222. un 232. panta grozījumiem. Komisija piezīmē, ka grozījumi, par kuriem vienojušies Parlaments un Padome, ir būtiski un ir iekļauti bez ietekmes novērtējuma, kas prasīts Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 15. punktā. Tas rada nevēlamu juridisko un procesuālo nenoteiktību, kuras ietekme un sekas nav zināmas.
Tā kā Komisijas sākotnējā priekšlikumā veiktās izmaiņas kopumā būtiski maina tiesisko regulējumu, Komisija ar bažām norāda, ka daži ražotāju organizācijām labvēlīgie jaunie noteikumi varētu apdraudēt mazo lauksaimnieku dzīvotspēju un labklājību un patērētāju intereses. Komisija apstiprina savu apņemšanos saglabāt efektīvu konkurenci lauksaimniecības nozarē un pilnībā īstenot KLP mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantā. Šajā saistībā Komisija piezīmē, ka grozījumi, par kuriem vienojušies likumdevēji, gan Komisijai, gan valstu konkurences iestādēm paredz ļoti ierobežotu iespēju rīkoties, lai saglabātu efektīvu konkurenci.
Komisijas vispārīgā piekrišana “Omnibus” priekšlikumam, tostarp grozījumiem, par ko vienojušies Parlaments un Padome, neskar nevienu turpmāku priekšlikumu, ko Komisija šajās jomās var ierosināt saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu laikposmam pēc 2020. gada, un citas iniciatīvas, kas īpaši paredzētas dažu to problēmu risināšanai, kas skartas tekstā, par ko tagad vienojušies Eiropas Parlaments un Padome.
Komisija pauž nožēlu par to, ka likumdevēji nav apmierinošā līmenī risinājuši jautājumu par Komisijas un valstu konkurences iestāžu ļoti ierobežoto iespēju rīkoties, lai saglabātu efektīvu konkurenci, un pauž bažas par iespējamām sekām, ko šis ierobežojums var radīt lauksaimniekiem un patērētājiem. Komisija piezīmē, ka juridiskais teksts ir jāinterpretē tādā veidā, kas ir saderīgs ar Līgumu, jo īpaši attiecībā uz iespēju Komisijai un valstu konkurences iestādēm iejaukties, ja ražotāju organizācija, kas aizņem lielu tirgus daļu, cenšas ierobežot tās locekļu rīcības brīvību. Komisija pauž nožēlu par to, ka šī iespēja juridiskajā tekstā nav skaidri aizsargāta.