9.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2225

(2017. gada 30. novembris),

ar ko attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izmantošanu groza Regulu (ES) 2016/399

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (3), ir paredzēti nosacījumi, kritēriji un sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2226 (4) mērķis ir izveidot centralizētu sistēmu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datu un ieceļošanas atteikumu reģistrēšanai, kuri īstermiņa uzturēšanās nolūkā šķērso Savienības dalībvalstu ārējās robežas.

(3)

Lai, ievērojot Regulu (ES) 2016/399, veiktu trešo valstu valstspiederīgo pārbaudes, kas ietver trešo valstu valstspiederīgo identitātes pārbaudi, viņu identifikāciju vai abus, kā arī pārliecināšanos, ka trešās valsts valstspiederīgais nav pārsniedzis maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā, robežsargiem būtu jāizmanto visa pieejamā informācija, tostarp, ja nepieciešams, dati ieceļošanas/izceļošanas sistēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/2226 (“IIS”). IIS glabātie dati būtu jāizmanto arī tādēļ, lai pārbaudītu, vai trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir vīza, kas izdota vienreizējai vai divreizējai ieceļošanai, ir ievērojuši atļauto ieceļošanas reižu maksimālo skaitu.

(4)

Dažos gadījumos trešās valsts valstspiederīgajiem ir jāsniedz biometriskie dati robežpārbaužu veikšanas nolūkā. Tādēļ būtu jāgroza ieceļošanas nosacījumi trešo valstu valstspiederīgajiem, ietverot pienākumu sniegt minētos biometriskos datus. Ja trešās valsts valstspiederīgais atsakās sniegt biometriskos datus viņa personas datnes izveidei vai robežpārbaužu veikšanai, būtu jāpieņem lēmums par ieceļošanas atteikumu.

(5)

Lai nodrošinātu IIS pilnīgu efektivitāti, ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes pie robežām, pie kurām lieto IIS, jāveic saskaņotā veidā.

(6)

Lai izveidotu IIS, ir jāpielāgo personu pārbaudes procedūras, personām šķērsojot robežas, pie kurām lieto IIS. Konkrēti – IIS mērķis ir atcelt spiedoga iespiešanu ceļošanas dokumentos pie ieceļošanas un izceļošanas to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauta īstermiņa uzturēšanās, aizstājot to ar ieceļošanas un izceļošanas elektronisku reģistrēšanu tieši IIS. Turklāt robežpārbaudes procedūrās ir jāņem vērā sadarbspējas izveide starp IIS un Vīzu informācijas sistēmu (VIS), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (5). Visbeidzot, IIS dod iespēju izmantot jaunās tehnoloģijas gadījumos, kad robežu šķērso ceļotāji īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Dalībvalstīs, kuras lieto IIS, minētajiem procedūru pielāgojumiem būtu jāstājas spēkā dienā, kad sāk darboties IIS un kas noteikta saskaņā ar Regulu (ES) (ES) 2017/2226.

(7)

Sešu mēnešu laikposmā pēc IIS darbības sākšanas robežsargiem būtu jāņem vērā trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās dalībvalstu teritorijā sešos mēnešos pirms ieceļošanas vai izceļošanas, pārbaudot spiedogus ceļošanas dokumentos papildus IIS reģistrētajiem ieceļošanas/izceļošanas datiem. Minētajam pasākumam būtu jānodrošina vajadzīgās pārbaudes, kas jāveic tajos gadījumos, kad personai būtu atļauta īstermiņa uzturēšanās dalībvalstu teritorijā sešos mēnešos pirms IIS sāka darbības. Turklāt ir nepieciešams paredzēt konkrētus noteikumus attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir ieceļojušas dalībvalstu teritorijā un vēl nav izceļojušas no tās pirms IIS sāka darbības. Minētajos gadījumos IIS būtu jāreģistrē arī pēdējā ieceļošana, kad trešās valsts valstspiederīgais izceļo no dalībvalstu teritorijas.

(8)

Ņemot vērā atšķirīgo situāciju dalībvalstīs un dažādās robežšķērsošanas vietās dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri šķērso robežas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt par to, vai un kādā apmērā izmantot tādas tehnoloģijas kā pašapkalpošanās sistēmas, e-vārtus un automatizētas robežkontroles sistēmas. Izmantojot šādas tehnoloģijas ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes pie ārējām robežām būtu jāveic saskaņotā veidā un būtu jānodrošina atbilstīgs drošības līmenis.

(9)

Turklāt ir jākonkretizē robežsargu uzdevumi un pienākumi šādu tehnoloģiju izmantošanas gadījumā. Šajā sakarā būtu jānodrošina, ka ar automatizētiem līdzekļiem veiktu robežpārbaužu rezultāti ir pieejami robežsargiem, lai tie varētu pieņemt attiecīgos lēmumus. Turklāt, lai novērstu krāpnieciskas darbības un izmantošanas veidus, ir jāuzrauga, kā ceļotāji izmanto pašapkalpošanās sistēmas, e-vārtus un automatizētas robežkontroles sistēmas. Tāpat, veicot šo uzraudzību, robežsargiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība nepilngadīgajiem, un tiem vajadzētu būt iespējai noteikt personas, kam nepieciešama aizsardzība.

(10)

Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai brīvprātīgi noteikt valsts atvieglojumu programmas, lai ļautu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir iepriekš pārbaudīti, pie ieceļošanas izmantot atkāpes no dažiem pilnās pārbaudes aspektiem. Ja izmanto šādas valsts atvieglojumu programmas, tās būtu jāizveido atbilstīgi saskaņotam modelim un pienācīgam drošības līmenim.

(11)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (6) piemērošanu.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, grozīt spēkā esošos Regulas (ES) 2016/399 noteikumus, var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(14)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (7); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(15)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (8); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(16)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (10).

(17)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (12) 3. pantu.

(18)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (14) 3. pantu.

(19)

Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju–Regulas (ES) 2016/399 noteikumi, kuri attiecas uz IIS, būtu jāpiemēro vienīgi tad, kad ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 2. punktā. Līdz ar to attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas minētās regulas 66. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus līdz dienai, kad sāk darboties IIS, ir jāparedz konkrēti pārejas noteikumi par spiedoga iespiešanu līdz to savienošanai ar IIS. Minētajiem pārejas noteikumiem būtu jānodrošina, ka spiedoga iespiešanai ceļošanas dokumentos ir tāda pati ietekme kā ieceļošanas/izceļošanas reģistrēšanai IIS.

(20)

Dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus dienā, kad sāk darboties IIS, būtu jāturpina sistemātiski iespiest spiedogu ceļošanas dokumentos pie ieceļošanas un izceļošanas to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauta īstermiņa uzturēšanās. Minētajām dalībvalstīm būtu jāveic ieceļošanas un izceļošanas spiedogu pārbaude attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, lai, salīdzinot ieceļošanas un izceļošanas datumus, pārliecinātos par to, ka persona nav jau pārsniegusi maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Spiedoga iespiešanai ceļošanas dokumentā un spiedogu pārbaudei būtu jāturpinās, līdz attiecīgā dalībvalsts ir savienota ar IIS, kā minēts Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā.

(21)

Tāpēc Regula (ES) 2016/399 būtu attiecīgi jāgroza.

(22)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (15) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2016. gada 21. septembrī sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2016/399 groza šādi:

1)

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

“22.

“ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS)” ir sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2226 (*1);

23.

“pašapkalpošanās sistēma” ir automatizēta sistēma, kas veic visas vai dažas robežpārbaudes, kuras ir piemērojamas personai, un ko var izmantot datu priekšreģistrācijai IIS;

24.

“e-vārti” ir ar elektronisko līdzekļu palīdzību pārvaldāma infrastruktūra, kuru izmanto, kad faktiski tiek šķērsota ārēja robeža vai tāda iekšējā robeža, pie kuras vēl nav atceltas pārbaudes;

25.

“automatizēta robežkontroles sistēma” ir sistēma, kas ļauj veikt automatizētu robežas šķērsošanu un kas sastāv no pašapkalpošanās sistēmas un e-vārtiem;

26.

“mikroshēmas datu autentiskuma un integritātes apstiprināšana” ir process, kurā, izmantojot sertifikātus, pārbauda, vai elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā) esošie dati ir no izdevējas iestādes un vai tie nav bijuši mainīti.

2)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“f)

viņi sniedz biometriskos datus, ja tas prasīts šādā nolūkā:

i)

personas datnes izveidošanai IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 16. un 17. pantu;

ii)

robežpārbaužu veikšanai saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktu un g) apakšpunkta i) punktu, Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. un 4. punktu un – attiecīgā gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (*2) 18. pantu.

b)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Šā panta 1. punktā minēto laikposmu – 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā – aprēķina kā vienotu laikposmu dalībvalstīm, kas lieto IIS, balstoties uz Regulu (ES) 2017/2226. Šo laikposmu aprēķina atsevišķi katrai no dalībvalstīm, kas nelieto IIS.”;

3)

iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Trešo valstu valstspiederīgie, attiecībā uz kuriem dati jāievada IIS

1.   Ieceļojot un izceļojot datus par šādu kategoriju personu ieceļošanu un izceļošanu ievada IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 16., 17., 19. un 20. pantu:

a)

trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir atļauta īstermiņa uzturēšanās, ievērojot šīs regulas 6. panta 1. punktu;

b)

trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz ko attiecas Direktīva 2004/38/EK, un kuriem nav uzturēšanās atļaujas, ievērojot minēto direktīvu;

c)

trešo valstu valstspiederīgie, kuri

i)

ir tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļi, kam ir tiesības brīvi pārvietoties līdzvērtīgi Savienības pilsoņu tiesībām saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, un

ii)

kuriem nav uzturēšanās atļauja, ievērojot Direktīvu 2004/38/EK, vai uzturēšanās atļauja, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1030/2002.

2.   Datus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ieceļošana īstermiņa uzturēšanās nolūkā ir atteikta saskaņā ar šīs regulas 14. pantu, ievada IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 18. pantu.

3.   IIS neievada datus par šādām personu kategorijām:

a)

trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz ko attiecas Direktīva 2004/38/EK, un kuriem ir uzturēšanās atļauja, ievērojot minēto direktīvu, neatkarīgi no tā, vai viņi pavada minēto Savienības pilsoni vai pārceļas kopā ar to;

b)

trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļi, neatkarīgi no tā, vai viņi pavada minēto trešās valsts valstspiederīgo vai pārceļas kopā ar to, ja:

i)

minētajam trešās valsts valstspiederīgajam ir tiesības brīvi pārvietoties līdzvērtīgi Savienības pilsoņu tiesībām saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses; un

ii)

minētajiem trešās valsts valstspiederīgajiem ir uzturēšanās atļauja, ievērojot Direktīvu 2004/38/EK, vai uzturēšanās atļauja, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1030/2002;

c)

regulas 2. panta 16. punktā minēto uzturēšanās atļauju turētāji, izņemot personas, uz kurām attiecas šā punkta a) un b) apakšpunkts;

d)

ilgtermiņa vīzu turētāji;

e)

trešo valstu valstspiederīgie, kuri īsteno tiesības uz mobilitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/66/ES (*3) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/801 (*4), jo ar minētajām direktīvām ir izveidotas konkrētas shēmas iekšējai mobilitātei Eiropas Savienībā;

f)

Andoras, Monako un Sanmarīno valstspiederīgie un Vatikāna Pilsētvalsts izdotas pases turētāji;

g)

personas vai personu kategorijas, kuras atbrīvotas no robežpārbaudēm vai uz kurām attiecas īpaši noteikumi saistībā ar robežpārbaudēm, proti:

i)

valstu vadītāji, valdību vadītāji un valstu valdības locekļi un viņu laulātie, un viņu oficiālās delegācijas locekļi, un valdnieki un citi augstākie karaliskās ģimenes locekļi saskaņā ar VII pielikuma 1. punktu;

ii)

lidaparātu piloti un citi apkalpes locekļi saskaņā ar VII pielikuma 2. punktu;

iii)

jūrnieki saskaņā ar VII pielikuma 3. punktu un jūrnieki, kuri dalībvalsts teritorijā uzturas tikai tik ilgi, kamēr ir pietauvojies viņu kuģis, un neatstāj tās ostas teritoriju, kurā kuģis ienācis;

iv)

darba ņēmēji, kas strādā otrpus robežai, saskaņā ar VII pielikuma 5. punktu;

v)

glābšanas dienesti, policija, ugunsdzēsēju brigādes, kas darbojas ārkārtas situācijā, un robežsargi saskaņā ar VII pielikuma 7. punktu;

vi)

darbinieki, kas strādā jūrā, saskaņā ar VII pielikuma 8. punktu;

vii)

kruīza kuģu apkalpes locekļi un pasažieri saskaņā ar VI pielikuma 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktu;

viii)

personas uz izklaides kuģiem, uz kurām neattiecas robežpārbaudes saskaņā ar VI pielikuma 3.2.4., 3.2.5. un 3.2.6. punktu;

h)

personas, kurām tiek piemērota atkāpe no pienākuma šķērsot ārējās robežas vienīgi robežšķērsošanas vietās un noteiktā darbalaikā, ievērojot 5. panta 2. punktu;

i)

personas, kuras robežšķērsošanas nolūkā uzrāda derīgu vietējās pierobežas satiksmes atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1931/2006 (*5);

j)

starptautiskās satiksmes pasažieru un preču vilcienu apkalpju locekļi;

k)

personas, kuras robežšķērsošanas nolūkā uzrāda

i)

derīgu vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu, kas izdots saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 693/2003 (*6); vai

ii)

derīgu vienkāršota tranzīta dokumentu, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003, ar noteikumu, ka tās veic tranzītu ar vilcienu un neizkāpj dalībvalsts teritorijā.

4)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

a) apakšpunktā otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja ceļošanas dokumentā ir elektronisks informācijas nesējs (mikroshēma), mikroshēmas datu autentiskumu un integritāti apstiprina, izmantojot pilnīgu derīgu sertifikātu ķēdi, ja vien tas nav neiespējami tehnisku iemeslu dēļ vai – gadījumā, kad ceļošanas dokumentu ir izdevusi trešā valsts – derīgu sertifikātu neesamības dēļ;”;

ii)

punkta b) apakšpunktā pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz personām, kam ieceļošana ir jāreģistrē IIS, ievērojot šīs regulas 6.a pantu, tiek veikta viņu identitātes pārbaude saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – identifikācija saskaņā ar minētās regulas 23. panta 4. punktu.”;

b)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunkta i) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pasēm un ceļošanas dokumentiem, kuros ir elektronisks informācijas nesējs (mikroshēma), pārbauda mikroshēmas datu autentiskumu un integritāti, ja ir pieejami derīgi sertifikāti.

Izņemot trešo valstu valstspiederīgos, attiecībā uz kuriem IIS jau ir reģistrēta personas datne, ja ceļošanas dokumentā ir iestrādāts elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā) ierakstīts sejas attēls un minētajam sejas attēlam var tehniski piekļūt, šī pārbaude ietver minētā sejas attēla elektronisku salīdzināšanu ar attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā faktisko sejas attēlu. Ja tehniski un juridiski iespējams, šo pārbaudi var veikt, faktiskos pirkstu nospiedumus pārbaudot pret pirkstu nospiedumiem, kuri reģistrēti elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā);”;

ii)

punkta a) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

attiecībā uz personām, kuru ieceļošana vai ieceļošanas atteikums ir jāreģistrē IIS, ievērojot šīs regulas 6.a pantu, viņu identitātes pārbaude saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – identifikācija saskaņā ar minētās regulas 23. panta 4. punktu;”;

iii)

punkta a) apakšpunktā iekļauj šādu punktu:

“iii a)

attiecībā uz personām, kuru ieceļošana vai ieceļošanas atteikums ir jāreģistrē IIS, ievērojot šīs regulas 6.a pantu, – aplūkojot datus IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. pantu, pārbaude, vai trešās valsts valstspiederīgais nav sasniedzis vai pārsniedzis maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā, un attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir vīza, kas izdota vienreizējai vai divreizējai ieceļošanais, pārbaude, vai ir ievērots atļauto ieceļošanas reižu maksimālais skaits;”;

iv)

punkta g) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

trešās valsts valstspiederīgā identitātes un valstspiederības pārbaude un robežšķērsošanai paredzētā ceļošanas dokumenta autentiskuma un derīguma pārbaude, tostarp pārbaudot informāciju attiecīgās datubāzēs, jo īpaši::

1)

SIS;

2)

Interpola SLTD datubāzē;

3)

valstu datubāzēs, kurās ir informācija par nozagtiem, nelikumīgi piesavinātiem, pazaudētiem un anulētiem ceļošanas dokumentiem.

Pasēm un ceļošanas dokumentiem, kuros ir elektroniskais informācijas nesējs (mikroshēma), pārbauda mikroshēmas datu autentiskumu un integritāti, ja ir pieejami derīgi sertifikāti.

Izņemot trešo valstu valstspiederīgos, attiecībā uz kuriem IIS jau ir reģistrēta personas datne, ja ceļošanas dokumentā ir iestrādāts elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā) ierakstīts sejas attēls un ja minētajam sejas attēlam var tehniski piekļūt, šī pārbaude ietver minētā sejas attēla elektronisku salīdzināšanu ar attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā faktisko sejas attēlu. Ja tehniski un juridiski iespējams, šo pārbaudi var veikt, faktiskos pirkstu nospiedumus pārbaudot pret pirkstu nospiedumiem, kuri reģistrēti elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā).”;

v)

punkta g) apakšpunktā pievieno šādus punktus:

“iii)

attiecībā uz personām, kuru izceļošana ir jāreģistrē IIS, ievērojot šīs regulas 6.a pantu, personas identitātes pārbaude saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – identifikācija saskaņā ar minētās regulas 23. panta 4. punktu;

iv)

attiecībā uz personām, kuru izceļošana ir jāreģistrē IIS, ievērojot šīs regulas 6.a pantu, – aplūkojot datus IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 3. punktu, pārbauda, vai trešās valsts valstspiederīgais nav pārsniedzis maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā;”;

vi)

punkta h) apakšpunkta ii) punktu svītro;

vii)

punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

lai identificētu jebkuru personu, kas neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstu teritorijā, var pārbaudīt datus VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 20. pantu un var aplūkot datus IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 27. pantu;”;

c)

pievieno šādu punktu:

“9.   Trešās valsts valstspiederīgie tiek informēti par maksimālo atļautās uzturēšanās dienu skaitu, kurā ņem vērā ar vīzu atļauto ieceļošanas reižu skaitu un uzturēšanās ilgumu. Minēto informāciju sniedz vai nu robežsargs robežpārbaudes brīdī, vai ar aprīkojumu, kas ir uzstādīts robežšķērsošanas vietā un kas ļauj trešās valsts valstspiederīgajam izmantot tīmekļa pakalpojumu, kā minēts Regulas (ES) 2017/2226 13. panta 1.un 2. punktā.”;

5)

iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Pašapkalpošanās sistēmu izmantošana datu priekšreģistrācijai IIS

1.   Personas, kuru robežšķērsošana ir jāreģistrē IIS saskaņā ar šīs regulas 6.a pantu, var izmantot pašapkalpošanās sistēmas nolūkā IIS priekšreģistrēt datus, kas minēti šā panta 4. panta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka ir pārbaudīts, vai ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

ceļošanas dokumentā ir iestrādāts elektronisks informācijas nesējs (mikroshēma), un mikroshēmas datu autentiskumu un integritāti apstiprina, izmantojot pilnīgu derīgu sertifikātu ķēdi;

b)

ceļošanas dokumentā ir iestrādāts elektroniskā informācijas nesējā (mikroshēmā) ierakstīts sejas attēls, kuram pašapkalpošanās sistēma var tehniski piekļūt, lai pārbaudītu ceļošanas dokumenta turētāja identitāti, salīdzinot elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā) ierakstīto sejas attēlu ar viņa faktisko sejas attēlu; ja tehniski un juridiski iespējams, šo pārbaudi var veikt, faktiskos pirkstu nospiedumus pārbaudot pret pirkstu nospiedumiem, kuri reģistrēti ceļošanas dokumenta elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā).

2.   Ievērojot šā panta 1. punktu, pašapkalpošanās sistēma pārbauda, vai persona iepriekš ir reģistrēta IIS, un pārbauda trešās valsts valstspiederīgā identitāti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. punktu.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 4. punktu pašapkalpošanās sistēma veic identifikāciju saskaņā ar minētās regulas 27. pantu.

Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 4. punktu, ja tiek veikta identifikācija IIS:

a)

attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas vīzas prasība ārējo robežu šķērsošanai, – ja, meklējot VIS pēc Regulas (EK) Nr. 767/2008 18. panta 1. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka persona ir reģistrēta VIS, pirkstu nospiedumu pārbaudi pret VIS datiem veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 18. panta 6. punktu. Ja personas pārbaude, ievērojot šā panta 2. punktu, nav izdevusies, tiek apskatīti VIS dati, lai veiktu identifikāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 20. pantu;

b)

attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas vīzas prasība ārējo robežu šķērsošanai un kuri nav atrodami IIS pēc identifikācijas veikšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 27. pantu, aplūko datus VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 19.a pantu.

4.   Ja dati par šā panta 1. punktā minēto personu] IIS nav reģistrēti, ievērojot 2. un 3. punktu:

a)

trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas vīzas prasība ārējo robežu šķērsošanai, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu, priekšreģistrē IIS datus, kuri uzskaitīti Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 1. punktā un 16. panta 2. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā, un – attiecīgā gadījumā – datus, kuri minēti minētās regulas 16. panta 6. punktā, un trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem neattiecas vīzas prasība ārējo robežu šķērsošanai, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu, priekšreģistrē IIS datus, kuri uzskaitīti minētās regulas 17. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un – attiecīgā gadījumā – datus, kas minēti minētās regulas17. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

b)

attiecīgi personai liek vērsties pie robežsarga, kurš:

i)

priekšreģistrē attiecīgos datus, ja visus nepieciešamos datus nebija iespējams savākt, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu;

ii)

pārbauda:

vai pašapkalpošanās sistēmā izmantotais ceļošanas dokuments atbilst dokumentam, ko konkrētā persona uzrāda robežsargam,

vai attiecīgās personas faktiskais sejas attēls atbilst sejas attēlam, kas tika iegūts, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu, un

attiecībā uz personām, kam nav vīzas, kura vajadzīga, ievērojot Regulu (EK) Nr. 539/2001, – vai attiecīgās personas faktiskie pirkstu nospiedumi atbilst tiem pirkstu nospiedumiem, kas iegūti, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu;

iii)

kad ir pieņemts lēmums atļaut vai atteikt ieceļošanu, apstiprina datus, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā, un ievada IIS datus, kas minēti Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 18. panta 6. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā.

5.   Ja 2. un 3. punktā paredzētās darbības norāda, ka 1. punktā minētās personas dati ir reģistrēti IIS, pašapkalpošanās sistēma izvērtē, vai ir jāatjaunina jebkuri dati, kas minēti 4. punkta a) apakšpunktā.

6.   Ja 5. punktā minētais izvērtējums atklāj, ka 1. punktā minētajai personai ir IIS reģistrēta personas datne, bet tās dati ir jāatjaunina:

a)

persona atjaunina datus IIS, priekšreģistrējot tos pašapkalpošanās sistēmā;

b)

personai liek vērsties pie robežsarga, kas pārbauda, vai atjauninājums saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu ir pareizs, un, kad ir pieņemts lēmums atļaut vai atteikt ieceļošanu, atjaunina personas datni saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 14. panta 2. punktu.

7.   Pašapkalpošanās sistēmas lieto robežsarga uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par jebkādu neatbilstīgu, krāpniecisku vai netipisku pašapkalpošanās sistēmas izmantošanas gadījumu atklāšanu.

8.b pants

Pašapkalpošanās sistēmu un e-vārtu izmantošana robežšķērsošanai, ja robežu šķērso personas, kuru ir jāreģistrē IIS

1.   Personām, kuru robežšķērsošana ir jāreģistrē IIS saskaņā ar 6.a pantu, var atļaut izmantot pašapkalpošanās sistēmu robežpārbaudes veikšanai, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

ceļošanas dokumentā ir iestrādāts elektronisks informācijas nesējs (mikroshēma), un mikroshēmas datu autentiskumu un integritāti apstiprina, izmantojot pilnīgu derīgu sertifikātu ķēdi;

b)

ceļošanas dokumentā ir iestrādāts elektroniskā informācijas nesējā ierakstīts sejas attēls, kuram pašapkalpošanās sistēma var tehniski piekļūt, lai pārbaudītu ceļošanas dokumenta turētāja identitāti, salīdzinot minēto sejas attēlu ar viņa faktisko sejas attēlu; un

c)

persona jau ir reģistrēta vai priekšreģistrēta IIS.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, robežpārbaudes pie ieceļošanas, kas paredzētas 8. panta 2. punktā un 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, un robežpārbaudes pie izceļošanas, kas paredzētas 8. panta 2. punktā un 8. panta 3. punkta g) un h) apakšpunktā, var veikt, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu. Ja robežpārbaudi pie izceļošanas veic, izmantojot automatizētu robežkontroles sistēmu, tajā ietver 8. panta 3. punkta h) apakšpunktā paredzētās pārbaudes.

Ja personai ir piešķirta piekļuve valsts atvieglojumu programmai, kuru, ievērojot 8.d pantu, ir izveidojusi kāda dalībvalsts, pie ieceļošanas pašapkalpošanās sistēmā veiktajās robežpārbaudēs var neveikt to aspektu pārbaudi, kas minēti 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) un v) punktā, minētajai personai šķērsojot minētās dalībvalsts ārējās robežas vai tādas dalībvalsts ārējās robežas, kura noslēgusi vienošanos ar to dalībvalsti, kas piešķīrusi piekļuvi, kā minēts 8.d panta 9. punktā.

3.   Pie ieceļošanas un izceļošanas pašapkalpošanās sistēmā veikto robežpārbaužu rezultātus dara pieejamus robežsargam. Minētais robežsargs uzrauga robežpārbaužu rezultātus un, ņemot vērā minētos rezultātus, atļauj personai ieceļot vai izceļot, vai pretējā gadījumā liek personai vērsties pie robežsarga, kurš veic papildu pārbaudes.

4.   Attiecīgā persona, ievērojot 3. punktu, tiek novirzīta pie robežsarga jebkurā no šādām situācijām:

a)

ja nav izpildīts viens vai vairāki no 1. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem;

b)

ja 2. punktā paredzēto pie ieceļošanas vai izceļošanas veikto pārbaužu rezultāti atklāj, ka nav ievērots viens vai vairāki ieceļošanas vai izceļošanas nosacījumi;

c)

ja 2. punktā paredzēto pie ieceļošanas vai izceļošanas veikto pārbaužu rezultāti rada šaubas par attiecīgās personas identitāti vai ja tie atklāj, ka attiecīgā persona tiek uzskatīta par tādu, kas rada draudus jebkuras dalībvalsts iekšējai drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai starptautiskajām attiecībām vai apdraud sabiedrības veselību;

d)

šaubu gadījumā;

e)

ja nav pieejami e-vārti.

5.   Papildus 4. punktā minētajām situācijām, robežsargs, kurš uzrauga robežšķērsošanu, citu iemeslu dēļ var nolemt, ka personai, kas izmanto pašapkalpošanās sistēmu, ir jāvēršas pie robežsarga.

6.   Personām, kuru robežšķērsošana ir jāreģistrē IIS saskaņā ar 6.a panta 1. punktu un kuras ir izmantojušas pašapkalpošanās sistēmu robežpārbaudes veikšanai, var atļaut izmantot e-vārtus. Ja tiek izmantoti e-vārti, attiecīgo ieceļošanas/izceļošanas faktu reģistrē un šo ierakstu sasaista ar attiecīgo personas datni, ievērojot Regulas (ES) 2017/2226 14. pantu, gadījumos, kad robeža tiek šķērsota, izmantojot e-vārtus. Ja e-vārti un pašapkalpošanās sistēma ir fiziski atdalīti, lietotāja identitātes pārbaudi veic pie e-vārtiem, lai pārbaudītu, vai persona, kura izmanto e-vārtus, ir tā pati persona, kas izmantoja pašapkalpošanās sistēmu. Pārbaudi veic, izmantojot vismaz vienu biometrisko identifikatoru.

7.   Ja nav izpildīti šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai abos uzskaitītie nosacījumi, daļu no robežpārbaudēm pie ieceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un daļu no robežpārbaudēm pie izceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta g) un h) apakšpunktu, var veikt, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu. Robežsargs, ievērojot 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un 8. panta 3. punkta g) un h) apakšpunktu, var veikt tikai tās pārbaudes, kuras nebija iespējams veikt, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu. Turklāt robežsargs pārbauda, vai pašapkalpošanās sistēmā izmantotais ceļošanas dokuments atbilst dokumentam, ko konkrētā persona uzrāda minētajam robežsargam.

8.   Pašapkalpošanās sistēmas un e-vārtus lieto robežsarga uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par jebkādu neatbilstīgu, krāpniecisku vai netipisku pašapkalpošanās sistēmas, e-vārtu vai abu izmantošanas gadījumu atklāšanu.

9.   Šis pants neskar iespēju dalībvalstīm atļaut izmantot pašapkalpošanās sistēmas, e-vārtus vai abus robežšķērsošanas punktos Savienības pilsoņiem, Eiropas Brīvas tirdzniecības asociācijas Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, Šveices pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru robežšķērsošana nav jāreģistrē IIS.

8.c pants

Automatizētu robežkontroles sistēmu standarti

Ciktāl tas iespējams, automatizētas robežkontroles sistēmas veido tā, lai tās varētu izmantot visas personas, izņemot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem. Tās arī ir veidotas tā, lai pilnībā respektētu cilvēka cieņu, jo īpaši neaizsargātu personu gadījumā. Ja dalībvalstis nolemj izmantot automatizētas robežkontroles sistēmas, tās nodrošina pietiekamu darbinieku skaitu, lai palīdzētu personām šādu sistēmu izmantošanā.

8.d pants

Valsts atvieglojumu programmas

1.   Katra dalībvalsts var izveidot brīvprātīgu programmu (“valsts atvieglojumu programma”), lai gadījumos, kad tiek šķērsota dalībvalsts ārējā robeža, ļautu trešo valstu valstspiederīgajiem un konkrētas trešās valsts valstspiederīgajiem, kam nav tiesību brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izmantot atvieglojumus, kas noteikti, ievērojot 2. punktu.

2.   Atkāpjoties no 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas minēti šā panta 1. punktā un kam piešķirta piekļuve valsts atvieglojumu programmai, rūpīgajās pārbaudēs pie ieceļošanas, kad šādi trešo valstu valstspiederīgie šķērso kādas dalībvalsts ārējo robežu, nav jāiekļauj to aspektu pārbaudi, kas minēti 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) un v) punktā.

3.   Dalībvalsts veic trešo valstu valstspiederīgo, kuri piesakās valsts atvieglojumu programmai, priekšpārbaudi, lai jo īpaši pārbaudītu, vai ir izpildīti 4. punktā minētie nosacījumi.

Šādiem trešo valstu valstspiederīgajiem iepriekšēju pārbaudi veic robežsargi, vīzu iestādes, kas definētas Regulas (EK) Nr. 767/2008 4. panta 3. punktā, vai imigrācijas iestādes, kas definētas 3. panta 1. punkta 4. apakšpunktā Regulā (ES) 2017/2226.

4.   Panta 3. punktā minētās iestādes piešķir personai piekļuvi valsts atvieglojumu programmai tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

pieteikuma iesniedzējs atbilst ieceļošanas nosacījumiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā;

b)

pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokuments un, attiecīgā gadījumā, vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja ir derīga un nav fiktīva vai viltota;

c)

pieteikuma iesniedzējs pierāda nepieciešamību ceļot bieži vai regulāri vai pamato savu nodomu ceļot bieži vai regulāri;

d)

pieteikuma iesniedzējs pierāda savu godprātību un uzticamību, jo īpaši, attiecīgā gadījumā, iepriekšējo vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu likumīgu izmantojumu, savu ekonomisko stāvokli izcelsmes valstī un savu patieso nodomu atstāt dalībvalstu teritoriju, pirms beidzas atļautās uzturēšanās periods. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 25. pantu šā panta 3. punktā minētajām iestādēm ir piekļuve IIS, lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs iepriekš nav pārsniedzis maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā;

e)

pieteikuma iesniedzējs pamato iecerētās uzturēšanās mērķi un apstākļus;

f)

pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir pietiekami iztikas līdzekļi gan paredzētajam uzturēšanās laikam, gan tam, lai atgrieztos izcelsmes vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī, vai arī viņš spēj likumīgi iegūt šādus līdzekļus;

g)

ir pārbaudīti dati SIS.

5.   Pirmo piekļuvi valsts atvieglojumu programmai piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Piekļuvi var pagarināt maksimāli uz turpmākiem pieciem gadiem, vai līdz ceļošanas dokumenta vai jebkuru izdotu vairākkārtējas ieceļošanas vīzu, ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju derīguma termiņa beigām – atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks.

Pagarinājuma gadījumā dalībvalsts katru gadu atkārtoti izvērtē katra trešās valsts valstspiederīgā situāciju, kuram ir piešķirta piekļuve valsts atvieglojumu programmai, lai nodrošinātu, ka, pamatojoties uz atjauninātu informāciju, minētais trešās valsts valstspiederīgais joprojām atbilst 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Šo atkārtoto izvērtējumu var veikt tad, kad tiek veiktas robežpārbaudes.

6.   Rūpīgās pārbaudes pie ieceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un rūpīgās pārbaudes pie izceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta g) apakšpunktu, ietver arī pārbaudi attiecībā uz to, vai minētajam trešās valsts valstspiederīgajam ir derīga piekļuve valsts atvieglojumu programmai.

Robežsargi var veikt tā trešās valsts valstspiederīgā pārbaudi, kas izmanto minēto valsts atvieglojumu programmu pie ieceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un pie izceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta g) apakšpunktu, biometriskos datus elektroniski nesalīdzinot, bet gan salīdzinot elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā) ierakstīto sejas attēlu un trešās valsts valstspiederīgā personas IIS datnē ierakstīto sejas attēlu ar trešās valsts valstspiederīgā seju. Pilnu pārbaudi veic izlases kārtā un pamatojoties uz riska analīzi.

7.   Panta 3. punktā minētās iestādes nekavējoties atceļ trešās valsts valstspiederīgajam piešķirto piekļuvi valsts atvieglojumu programmai, ja kļūst skaidrs, ka nebija izpildīti vai vairs netiek izpildīti nosacījumi tam, lai piešķirtu piekļuvi programmai.

8.   Kad saskaņā ar 3. punktu pārbauda, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 4. punktā, īpašu uzmanību pievērš izvērtējumam par to, vai pieteikuma iesniedzējs rada nelikumīgas imigrācijas draudus vai apdraud jebkuru dalībvalstu drošību un vai pieteikuma iesniedzējs plāno atstāt attiecīgo dalībvalstu teritoriju atļautās uzturēšanās laikā.

Iecerētajām uzturēšanās reizēm paredzētos iztikas līdzekļus novērtē saskaņā ar saskaņā ar paredzētās uzturēšanās ilgumu un mērķi un atsaucoties uz vidējām cenām par izmitināšanu un ēdināšanu lētā mītnes vietā attiecīgajā(-s) dalībvalstī(-s), pamatojoties uz dalībvalstu noteiktajām atsauces summām saskaņā ar 39. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Pierādījums par izmaksu uzņemšanos, privātu izmitināšanu vai par abiem var būt arī apliecinājums pietiekamiem iztikas līdzekļiem.

Pieteikuma izskatīšanā jo īpaši pamatojas uz iesniegto dokumentu autentiskumu un ticamību un pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu ticamību un pamatotību. Ja dalībvalstij, kas ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, rodas šaubas par pieteikuma iesniedzēju, pieteikuma iesniedzēja apgalvojumiem vai iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem, tā var apspriesties ar citām dalībvalstīm pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu.

9.   Divas vai vairākas dalībvalstis, kas, ievērojot šo pantu, ir izveidojušas savas valsts atvieglojumu programmu, var noslēgt savstarpēju vienošanos, lai nodrošinātu, ka to valstu atvieglojumu programmu izmantotāji var izmantot citu valstu atvieglojumu programmās atzītos atvieglojumus. Vēlākais vienu mēnesi pēc vienošanās noslēgšanas tās kopiju nosūta Komisijai.

10.   Nosakot šādu atvieglojumu programmu valstī, dalībvalstis nodrošina, ka to sistēma, kas darbina programmu, atbilst datu drošības standartiem, kuri paredzēti Regulas (ES) 2017/2226 43. pantā. Dalībvalstis veic pienācīgu informācijas drošības riska novērtējumu, un drošības pienākumi tiek skaidri norādīti visos procesa posmos.

11.   Līdz trešā gada beigām minētajā laikposmā, kad piemēro šo pantu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu par tā īstenošanu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu izveidot Savienības programmu, kas attiektos uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri bieži ceļo un ir iepriekš pārbaudīti.”;

6)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Arī tad, ja pārbaudes ir atvieglinātas, robežsargs ievada datus IIS saskaņā ar 6.a pantu. Ja datus nevar ievadīt ar elektroniskiem līdzekļiem, tos ievada manuāli.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“3.a   Ja tehniski nav iespējams ievadīt datus IIS centrālajā sistēmā vai ja IIS centrālā sistēma nedarbojas, piemēro visus šādus noteikumus:

i)

atkāpjoties no šīs regulas 6.a panta, datus, kas minēti Regulas (ES) 2017/2226 16. līdz 20. pantā, uz laiku glabā valsts vienotajā saskarnē, kas definēta minētās regulas 7. pantā. Ja tas nav iespējams, šos datus uz laiku uzglabā lokālā līmenī elektroniskā formātā. Abos gadījumos datus ievada IIS centrālajā sistēmā, tiklīdz tas tehniski ir iespējams vai ir novērsti sistēmas darbības traucējumi. Dalībvalstis veic atbilstīgos pasākumus un izvērš nepieciešamo infrastruktūru, iekārtas un resursus, lai nodrošinātu, ka šādu vietējo pagaidu glabāšanu var veikt jebkurā laikā un attiecībā uz jebkuru šo valstu robežšķērsošanas vietu;

Neskarot pienākumu veikt robežpārbaudes saskaņā ar šo regulu, izņēmuma gadījumā, kad tehniski nav iespējams ievadīt datus IIS centrālajā sistēmā un valsts vienotajā saskarnē un tehniski nav iespējams uz laiku saglabāt datus elektroniskā formātā lokālā līmenī, robežsargs manuāli saglabā ieceļošanas/izceļošanas datus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 16. līdz 20. pantu, izņemot biometriskos datus, un trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā iespiež spiedogu par ieceļošanu vai izceļošanu. Minētos datus ievada IIS centrālajā sistēmā, tiklīdz tas ir tehniski iespējams.

Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 21. panta 2. punktu informē Komisiju par spiedoga iespiešanu ceļošanas dokumentos šā punkta otrajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos.

ii)

atkāpjoties no šīs regulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un g) apakšpunkta iv) punkta, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā vīza, ja tas ir tehniski iespējams, vīzas turētāja identitātes pārbaudi veic, tieši pārbaudot datus VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 18. pantu.”;

7)

regulas 10. pantā iekļauj šādus punktus:

“3.a   Ja dalībvalstis nolemj izmantot e-vārtus, pašapkalpošanās sistēmas vai automatizētas robežkontroles sistēmas, attiecīgo joslu apzīmēšanai tās izmanto III pielikuma D daļā norādītās zīmes.

3.b   Ja dalībvalstis nolemj izveidot valsts atvieglojumu programmu saskaņā ar 8.d pantu, tās var nolemt izmantot īpašas joslas tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri izmanto šādu valsts atvieglojumu programmu. Attiecīgo joslu apzīmēšanai tās izmanto III pielikuma E daļā norādītās zīmes.”;

8)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Spiedoga iespiešana ceļošanas dokumentos

1.   Gadījumos, kas skaidri paredzēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, dalībvalsts var pie ieceļošanas un izceļošanas iespiest spiedogu to trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuriem ir uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ko izdevusi minētā dalībvalsts.

2.   Spiedogu pie ieceļošanas un izceļošanas iespiež tāda trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, kurš ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 izdota vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta turētājs. Turklāt spiedogu pie ieceļošanas un izceļošanas iespiež tāda trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, kurš ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 izdota derīga vienkāršota tranzīta dokumenta turētājs, kas veic tranzītu ar vilcienu un neizkāpj dalībvalsts teritorijā.

3.   Spiedogu pie ieceļošanas un izceļošanas iespiež tādu trešās valsts valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri, balstoties uz valsts īstermiņa uzturēšanās vīzu, kas izsniegta vienreizējai vai divreizējai ieceļošanai, ieceļo tādas dalībvalsts teritorijā, kas vēl pilnā mērā nepiemēro Šengenas acquis, bet kas lieto IIS, vai kuri no tās izceļo.

4.   Praktiski pasākumi spiedoga iespiešanai ir izklāstīti IV pielikumā.”;

9)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Pieņēmums attiecībā uz īstermiņa uzturēšanās ilguma nosacījumu ievērošanu

1.   Neskarot 12.a pantu, ja trešās valsts valstspiederīgajam, kurš atrodas dalībvalsts teritorijā, personas datne IIS nav izveidota vai ierakstā par trešās valsts valstspiederīgā ieceļošanu/izceļošanu nav izceļošanas datuma pēc tam, kad ir beidzies atļautais uzturēšanās termiņš, kompetentās iestādes var pieņemt, ka trešās valsts valstspiederīgais neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz atļautās uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā.

2.   Šā panta 1. punktā minētais pieņēmums neattiecas uz trešās valsts valstspiederīgo, kurš ar jebkādiem līdzekļiem var sniegt ticamus pierādījumus tam, ka viņam ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai ka viņam ir uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza. Attiecīgā gadījumā piemēro Regulas (ES) 2017/2226 35. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā minēto pieņēmumu var atspēkot, ja trešās valsts valstspiederīgais ar jebkādiem līdzekļiem sniedz ticamus pierādījumus, piemēram, transporta biļetes vai pierādījumus par viņa uzturēšanos ārpus dalībvalstu teritorijas vai par iepriekšējās uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas derīguma beigu termiņu, apliecinot, ka viņš ir ievērojis nosacījumus, kas saistīti ar īstermiņa uzturēšanās ilgumu.

Atspēkošanas gadījumā kompetentās iestādes, ja vajadzīgs, izveido personas datni IIS vai IIS norāda datumu, kurā, un vietu, kur trešās valsts valstspiederīgais šķērsoja kādas dalībvalsts ārējo robežu vai tādas dalībvalsts iekšējo robežu, kas vēl pilnā mērā nepiemēro Šengenas acquis, bet kas lieto IIS, saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 20. pantu.

4.   Ja 1. punktā minēto pieņēmumu neatspēko, trešās valsts valstspiederīgo, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, var atgriezt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (*7).

Trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, var atgriezt vienīgi saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK.

10)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Pārejas laiks un pārejas pasākumi

1.   180 dienas pēc tam, kad IIS ir sākusi darboties, lai ieceļojot un izceļojot pārbaudītu, vai personas, kurām atļauts ieceļot īstermiņa uzturēšanās nolūkā, nav pārsniegušas maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu, un, attiecīgā gadījumā, lai ieceļojot pārbaudītu, vai personas nav pārsniegušas vienreizējai vai divreizējai ieceļošanai izsniegtas īstermiņa uzturēšanās vīzas atļauto ieceļošanu skaitu, robežsargi ņem vērā uzturēšanās reizes dalībvalstu teritorijā 180 dienu laikā pirms ieceļošanas vai izceļošanas, papildus IIS reģistrētajiem ieceļošanas/izceļošanas datiem pārbaudot spiedogus ceļošanas dokumentos.

2.   Ja persona ir ieceļojusi dalībvalstu teritorijā pirms IIS ir sākusi darboties un izceļo no tās pēc tam, kad IIS ir sākusi darboties“ IIS pie izceļošanas izveido personas datni un minētās ieceļošanas datumu ievada ieceļošanas/izceļošanas ierakstā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 2. punktu. Šā punkta piemērošanu neierobežo ar 180 dienu laikposmu pēc IIS darbības sākšanas, kā minēts 1. punktā. Ja ir neatbilstība starp ieceļošanas spiedoga datumu un IIS reģistrētajiem datiem, ieceļošanas spiedoga datums ir noteicošais.”;

11)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Datus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ieceļošana īstermiņa nolūkā ir atteikta, reģistrē IIS saskaņā ar šīs regulas 6.a panta 2. punktu un Regulas (ES) 2017/2226 18. pantu.”;

b)

panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot jebkādu kompensāciju, ko piešķir saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam – ja pārsūdzības izskatīšanā tiek konstatēts, ka lēmums atteikt ieceļošanu bijis nepamatots, – ir tiesības uz to, ka tiek laboti IIS reģistrētie dati vai anulētais ieceļošanas spiedogs, vai abi, un ka dalībvalsts, kas atteikusi ieceļošanu, labo jebkādu citu tās veiktu anulēšanu vai papildinājumu.”;

12)

regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

valstu vadītāji, valdību vadītāji un valstu valdības locekļi un viņu laulātie, un viņu oficiālās delegācijas locekļi, un valdnieki un citi augstākie karaliskās ģimenes locekļi;”;

13)

iekļauj šādu pantu:

“42.a pants

Pārejas pasākumi dalībvalstīm, kuras vēl nelieto IIS

1.   Tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri šķērso Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā minēto dalībvalstu robežas, pie ieceļošanas un izceļošanas tiek sistemātiski iespiesti spiedogi.

Tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri minēti šīs regulas 6.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un šķērso Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā minēto dalībvalstu robežas, pie ieceļošanas un izceļošanas tiek iespiesti spiedogi.

Minētais spiedoga iespiešanas pienākums tiek piemērots arī atvieglinātu robežpārbaužu gadījumā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, spiedogs netiek iespiests tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri minēti 6.a panta 3. punkta a), b) un f) apakšpunktā, 6.a panta 3. punkta g) apakšpunkta i), ii), iii) un vii) punktā un 6.a panta 3. punkta j) apakšpunktā.

3.   Šīs regulas noteikumi, kas saistīti ar IIS reģistrētajiem ieceļošanas/izceļošanas datiem un ar šādu datu trūkumu IIS, tiek mutatis mutandis piemēroti ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem jo īpaši 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta iiia) punktā un g) apakšpunkta iv) punktā, 8.d panta 4. punkta d) apakšpunktā un 12. pantā.

4.   Kad saskaņā ar 12. panta 2. punktu ir atspēkots pieņēmums attiecībā uz uzturēšanās ilguma nosacījumu ievērošanu, trešās valsts valstspiederīgajam, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kura vēl nelieto IIS, ir tiesības saņemt norādi savā ceļošanas dokumentā par datumu, kurā, un vietu, kur viņš šķērsoja minētās dalībvalsts ārējo vai iekšējo robežu. Trešās valsts valstspiederīgajam var iedot arī veidlapu, kas ir attēlota VIII pielikumā.

5.   Piemēro IV pielikumā paredzētos noteikumus par spiedoga iespiešanu.

6.   Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā minētās dalībvalstis iespiež spiedogu to trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuriem pie šo valstu robežas ir atteikta ieceļošana īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Spiedoga iespiešanu veic saskaņā ar V pielikuma A daļas 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajām specifikācijām.

7.   Spiedoga iespiešanas pienākumi saskaņā ar 1. līdz 6. punktu tiek piemēroti līdz dienai, kad IIS sāk darbību attiecīgajā dalībvalsti.”;

14)

regulas III, IV, V un VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no dienas, kad darbību uzsāk IIS, kā to noteikusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 66. pantu.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstīm, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā un kas vēl nelieto IIS, šo regulu piemēro no dienas, kad tās tiek savienotas ar IIS saskaņā ar minētās regulas 66. panta 3. punktu. Kamēr tās nav savienotas ar IIS, minētajām dalībvalstīm piemēro Regulas (ES) 2016/399 42.a pantā paredzētos pārejas noteikumus par spiedoga iespiešanu ceļošanas dokumentos.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2017. gada 30. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 487, 28.12.2016., 66. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 25. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 20. novembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 20. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(9)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(10)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(11)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(12)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(13)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(14)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos un groza Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017, 20 lpp.).”;

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).”;

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/66/ES (2014. gada 15. maijs) par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros (OV L 157, 27.5.2014., 1. lpp.).

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1931/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.).

(*6)  Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.).”;

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).”;


PIELIKUMS

Regulas (ES) 2016/399 pielikumus groza šādi:

1)

regulas III pielikumam pievieno šādas daļas:

“D DAĻA

D1. daļa: Automatizētas robežkontroles joslas ES/EEZ/CH pilsoņiem

Image Image

Šveices, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Islandes gadījumā zvaigznes nav vajadzīgas

D2. daļa: Automatizētas robežkontroles joslas trešo valstu valstspiederīgajiem

Image Image

D3. daļa: Automatizētas robežkontroles joslas visām pasēm

Image Image

E daļa: Joslas reģistrētiem ceļotājiem

Image ”;

2)

regulas IV pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Tāda trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, kas ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 izdota vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta turētājs, pie ieceļošanas un izceļošanas iespiež spiedogu. Tāda trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, kas ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 izdota derīga vienkāršota tranzīta dokumenta turētājs un kas veic tranzītu ar vilcienu un neizkāpj dalībvalsts teritorijā, pie ieceļošanas un izceļošanas arī iespiež spiedogu. Turklāt gadījumos, kas skaidri paredzēti valsts tiesību aktos, dalībvalsts var iespiest spiedogu ieceļošanas un izceļošanas dokumentos trešās valsts valstspiederīgajam, kam ir uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ko tā pati minētā dalībvalsts izdevusi saskaņā ar šīs regulas 11. pantu.

Spiedogu pie ieceļošanas un izceļošanas iespiež tāda trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentos, kurš, balstoties uz valsts īstermiņa uzturēšanas vīzu, kas izsniegta vienreizējai vai divreizējai ieceļošanai, ieceļo tādas dalībvalsts teritorijā, kas vēl pilnā mērā nepiemēro Šengenas acquis, bet kas lieto IIS, vai kurš no tās izceļo.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“1.a

Šo spiedogu specifikācijas ir noteiktas Šengenas Izpildu komitejas Lēmumā Nr. SCH/COM-EX (94) 16 rev un Nr. SCH/Cem-Handb (93) 15 (CONFIDENTIAL).”;

c)

pievieno šādu punktu:

“2.a

Pie tādu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas, uz kuriem attiecas vīzas prasība un spiedoga iespiešanas prasība, spiedogu iespiež lapā, kas atrodas pretī lapai, kurā ir ielīmēta vīza.Tomēr, ja šo lapu nevar izmantot, spiedogu iespiež nākamajā lapā. Mašīnlasāmajā daļā spiedogus nespiež.”;

d)

panta 3. punktu svītro;

3)

regulas V pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma A daļu groza šādi:

i)

daļas 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

saskaņā ar šīs regulas 6.a panta 2. punktu un Regulas (ES) 2017/2226 18. pantu IIS reģistrē datus par ieceļošanas atteikumu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir atteikta ieceļošana īstermiņa nolūkā.”;

ii)

daļas 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ieceļošanas atteikumu nav jāreģistrē IIS, robežsargs iespiež pasē ieceļošanas spiedogu, ko ar neizdzēšamu melnu tinti pārsvītro krusteniski, tam pretī labajā pusē, arī ar neizdzēšamu tinti, ieraksta ieceļošanas atteikuma iemeslam(-iem) atbilstīgo(-os) burtu(-us), kuru saraksts ir dots minētajā ieceļošanas atteikuma standartveidlapā, kas iekļauta šā pielikuma B daļā. Turklāt attiecībā uz minētajām personu kategorijām robežsargs katru ieceļošanas atteikumu iekļauj reģistrā vai sarakstā, norādot attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā identitāti un valstspiederību, atsauces uz dokumentu, ar ko trešās valsts valstspiederīgajam atļauts šķērsot robežu, kā arī ieceļošanas atteikuma iemeslu un datumu;”;

iii)

daļas 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“Praktiski pasākumi spiedoga iespiešanai ir izklāstīti IV pielikumā.”;

b)

pielikuma B daļā ieceļošanas atteikšanai pie robežas paredzēto standartveidlapu groza šādi:

i)

pēc I) pievieno šādu tekstu:

“J)

persona ir atteikusies sniegt biometriskos datus, ja tas prasīts šādā nolūkā:

personas datnes izveidei ieceļošanas/izceļošanas sistēmā;

lai veiktu robežpārbaudes.”;

ii)

sadaļā ar nosaukumu “Piezīmes” zem vārda “Piezīmes” ir pievienots šāds teksts:

“

(atzīme jāizdara robežu iestādei, ja dati saglabāti ieceļošanas/izceļošanas sistēmā)

Attiecīgā persona ar šo tiek informēta, ka tās personas dati un informācija par ieceļošanas atteikumu ir ievadīti ieceļošanas/izceļošanas sistēmā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 18. pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 52. pantu attiecīgajai personai ir tiesības iegūt ar viņu saistītos datus, kas reģistrēti ieceļošanas/izceļošanas sistēmā, un viņa var pieprasīt, lai ar viņu saistītie dati, kuri ir neprecīzi, tiktu laboti un lai nelikumīgi reģistrētie dati tiktu dzēsti.”;

4)

VII pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Valstu vadītāji, valdību vadītāji un valstu valdības locekļi un viņu laulātie, un viņu oficiālās delegācijas locekļi, valdnieki un citi augstākie karaliskās ģimenes locekļi

Atkāpjoties no 6. panta un 8.līdz 14. panta, valstu vadītājiem, valdību vadītājiem un valstu valdības locekļiem un viņu laulātajiem, un viņu oficiālās delegācijas locekļiem, un valdniekiem un citiem augstākajiem karaliskās ģimenes locekļiem, kurus oficiālā nolūkā ir uzaicinājušas dalībvalstu valdības vai starptautiskas organizācijas un par kuru ierašanos un aizbraukšanu ir iepriekš oficiāli ziņots pa diplomātiskiem kanāliem, robežpārbaudes neveic.”