30.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/12

(1)

2005. gada jūlijā Padome ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu (“ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji”) importam. Pasākumi ietvēra procentuālo antidempinga maksājumu 7,6–46,7 % apmērā (“sākotnējie antidempinga pasākumi”).

(2)

Pēc ex officio daļējas starpposma pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, 2008. gada jūlijā Padome ar Regulu (EK) Nr. 684/2008 (3) precizēja pasākumu jomu un no sākotnējiem antidempinga pasākumiem izslēdza konkrētus ražojumus, proti, pacēlājus, krāvējus kaudzē, šķērveida pacēlājus un svēršanas platformas, kurus to īpašību un specifisko funkciju, kā arī galalietojuma dēļ atzina par citādiem nekā ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji.

(3)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, 2009. gada jūnijā Padome ar Regulu (EK) Nr. 499/2009 (4) galīgo antidempinga maksājumu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 bija piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”, attiecināja arī uz tiem ar roku darbināmajiem paliktņu autokrāvējiem, kuri nosūtīti no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Taizemes izcelsme.

(4)

2011. gada oktobrī pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011 (5) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importam.

(5)

2013. gada aprīlī pēc starpposma pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 372/2013 (6) grozīja Regulu (ES) Nr. 1008/2011 un noteica maksājuma likmi 70,8 %, kas piemērojama visam ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importam Savienībā.

(6)

2014. gada septembrī pēc pārskatīšanas saistībā ar jaunu eksportētāju, kura tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 946/2014 (7) grozīja Regulu (ES) Nr. 1008/2011 un noteica individuālu maksājuma likmi 54,1 %, kas piemērojama ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importam, ko veic Ningbo Logitrans Handling Equipment Co.

(7)

2016. gada augstā pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1346 (8) spēkā esošos galīgos antidempinga maksājumus attiecināja uz tādu nedaudz pārveidotu ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importu, kuri ietver svara rādījuma sistēmu, kura nav iebūvēta šasijā (dakšās).

(8)

Patlaban ir spēkā galīgais antidempinga maksājums, ko piemēro ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam un kas ietver procentuālo maksājumu 70,8 % apmērā.

(9)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (9), Komisija saņēma pieprasījumu sākt pret ĶTR spēkā esošo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(10)

Pieprasījumu iesniedza divi Savienības ražotāji Toyota Material Handling Manufacturing Sweden AB un PR Industrial S.r.l. (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu ražošanas apjoma.

(11)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisīs dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos.

(12)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2016. gada 12. oktobrī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (10) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(13)

2017. gada 19. jūlijā, publicējot Īstenošanas regulu (ES) 2017/1348 (11), Komisija sāka izmeklēšanu, kas attiecās uz spēkā esošo antidempinga pasākumu tādu iespējamu apiešanu pamatregulas 13. panta nozīmē, kura varētu notikt, ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importu nosūtot no Vjetnamas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Vjetnamas izcelsme.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(15)

Ieinteresētajām personām bija iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē tā izvēlēsies Brazīliju. Ieinteresētajām personām bija iespējams sniegt piezīmes par šo izvēli. Piezīmes netika saņemtas.

(17)

Komisija sazinājās ar Brazīlijas iestādēm un par procedūras sākšanu informēja divus zināmos ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražotājus Brazīlijā un aicināja tos piedalīties. Viens no ražotājiem Brazīlijā vēlējās sadarboties. Neviens zināmais ražotājs un neviens cits ražotājs Brazīlijā neatbildēja.

(18)

Komisija meklēja arī iespējas sadarboties ar zināmajiem ražotājiem citās potenciālajās analogajās valstīs un sazinājās ar attiecīgajām iestādēm ASV, Indijā, Kambodžā, Malaizijā, Taivānā un Turcijā, aicinot tās iesniegt to ražotāju apvienību un ražotāju nosaukumu un adresi, par kuriem zināms, ka tie ražo un pārdod ar roku darbināmu paliktņu autokrāvējus šo valstu tirgos. Tomēr neviena no valstīm, ar kurām notika saziņa, nesniedza šādu informāciju un neviens ražotājs no šīm valstīm nevēlējās sadarboties.

(19)

Kā minēts 17. apsvērumā, sadarbībā iesaistījās vienīgi Brazīlija, kur visā valstī viens no diviem lieliem ražotājiem vēlējās sadarboties. Katrā ziņā pēc pieejamās tirgus informācijas sīkākas pārbaudes Brazīlija ir atzīta par piemērotu analogo valsti arī tāpēc, ka tajā ir tirgus, kurā notiek konkurence. To, ka pastāv reāla konkurence, pierāda vismaz divu iekšzemes ražotāju un importa eksistence. Brazīlijā netiek piemēroti antidempinga pasākumi, un, kaut arī Brazīlijas tirgū tiek piemērots parasts lielākās labvēlības tarifa ievedmuitas nodoklis 14 % apmērā, tas tiek atzīts par importam atvērtu tirgu, kā par 2012.–2016. gadu liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra dati par importu (12). Ņemot vērā Brazīlijas tirgus situāciju, kurā notiek konkurence, izmeklēšanā netika atklāts nekas, kas liecinātu, ka izvēlēties Brazīliju nebūtu piemēroti. Tādējādi Brazīlija tika izraudzīta par analogo valsti.

(20)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(21)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju potenciāli lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(22)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, ĶTR ražotāji eksportētāji tika lūgti pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu prasīto informāciju. Tomēr nepieteicās neviens ražotājs eksportētājs. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

(23)

Ņemot vērā acīmredzami lielo nesaistīto importētāju skaitu, tika uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noskaidrot, vai būtu jāizmanto atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, iepriekš minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu prasīto informāciju. Tomēr nepieteicās neviens nesaistīts importētājs, kas vēlētos sadarboties. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

(24)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādījusi, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Pārskatīšanas pieprasījumā norādīts, ka Savienībā ir seši ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražotāji. Saistībā ar reprezentativitātes pārbaudi bija pieteikušies pieci Savienības ražotāji. Kad tika sākta procedūra, bija zināms vēl viens ražotājs Savienībā. Šie seši Savienības ražotāji pārstāv visu Savienības ražošanas nozari. Komisija plānoja izmeklēt visus sešus ražotājus, un atlase netika izmantota. Komisija attiecīgi informēja visas ieinteresētās personas un aicināja tās iesniegt piezīmes. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas.

(25)

Sešiem zināmajiem ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražotājiem Savienībā un diviem – Brazīlijā tika nosūtītas anketas. Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no pieciem ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražotājiem Savienībā un viena – Brazīlijā.

(26)

Izmeklēšanas gaitā neviens lietotājs nesniedza Komisijai informāciju un arī nepieteicās.

(27)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās:

(28)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(29)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, t. i., šasijas un hidraulika, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8427 90 00 (Taric kodi 8427900011, 8427900013 un 8427900019) un ex 8431 20 00 (Taric kodi 8431200011, 8431200013 un 8431200019). Antidempinga pasākumi, ko piemēro šim ražojumam, ir attiecināti arī uz to pašu ražojumu, kuru importējot uzrāda ar tā saukto “svara rādījuma sistēmu”, kas ietver svēršanas mehānismu, kurš nav iebūvēts šasijā, proti, nav iebūvēts dakšās, un kuru patlaban klasificē ar Taric kodiem 8427900030 un 8431200050 (“pārskatāmais ražojums”). Ražojuma definīcija ir atjaunināta saskaņā ar labojumu Komisijas 2016. gada 8. augusta Īstenošanas regulā (ES) 2016/1346 (13).

(30)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, pārskatāmajam ražojumam un ražojumiem, kas tiek ražoti un pārdoti ĶTR iekšzemes tirgū, ražojumiem, kuri tiek ražoti un pārdoti analogās valsts tirgū, kā arī ražojumiem, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši lietojumi, tāpēc tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis dempings un vai, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(32)

Kā minēts 22. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju var izmantot pieejamos faktus, lai konstatētu, vai patlaban ir dempings un vai tas varētu turpināties vai atkārtoties. Par šo jautājumu Komisija no Ķīnas iestādēm nesaņēma piezīmes vai lūgumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(33)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga esību un dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, proti:

(34)

7. apsvērumā minētajā pārskatīšanā saistībā ar jaunu eksportētāju, kura tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu, vienam ražotājam eksportētājam tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”). Tas nesadarbojās, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šim ražotājam eksportētājam normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(35)

Normālā vērtība tika noteikta pēc eksporta cenām uz atbilstošu trešo valsti, koriģējot tās Ķīnas EXW līmenī. Šajā gadījumā tika izmantoti dati par Ķīnas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importu ASV (14). 2016. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika importēti aptuveni 424 000 ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju, kuru vērība bija ap 76,115 milj. USD. Pēc tā paša gada vidējā euro maiņas kursa piemērošanas un pēc tāda paša līmeņa korekciju atskaitīšanas attiecībā uz jūras vedmaksu (5,5 %), jūras kravu apdrošināšanu (0,05 %) un iekšzemes vedmaksu (1,67 %), kāds tika izmantots 5. apsvērumā minētās daļējās starpposma pārskatīšanas konstatējumos, tika aprēķināta EXW cena.

(36)

Šī metodika termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā tika uzskatīta par vispiemērotāko, ņemot vērā to, ka trūka citas informācijas, jo nenotika sadarbība.

(37)

Eksporta cena šim ražotājam eksportētājam tika noteikta, pamatojoties uz to 14. panta 6. punkta datubāzē reģistrēto pārskatāmā ražojuma importu Savienībā, kuru tas bija veicis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(38)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta EXW līmenī. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad vajadzēja nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz informāciju, kas tika izmantota 5. apsvērumā minētās daļējās starpposma pārskatīšanas konstatējumos, tika veiktas korekcijas attiecībā uz jūras vedmaksu, kravas apstrādes izmaksām un iekšzemes vedmaksu.

(39)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(40)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, uzņēmumam Ningbo Logitrans Handling Equipment Co. ir 5,7 %.

(41)

Attiecība uz tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER, normālā vērtība būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, t. i., pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību atbilstošā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”).

(42)

Kā skaidrots 16.–18. apsvērumā, par analogo valsti tika izvēlēta Brazīlija un izmeklēšanā sadarbojās viens ražotājs Brazīlijā. Šajā ziņā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība, ņemot vērā ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju rentablās pārdošanas EXW cenu analogajā valstī, kurā tika pārdots vairāk nekā 20 % no visa pārdošanas apjoma, un visos pārējos gadījumos tika aprēķināta saliktā vērtība.

(43)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cenas importam uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteiktas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi. Konkrēti, lai aprēķinātu eksporta cenas PIP laikā, tika izmantotas 70. apsvērumā minētās importa cenas, atskaitot no šīm importa cenām tāda paša līmeņa korekcijas attiecībā uz jūras vedmaksu, kravas apstrādes izmaksām un iekšzemes vedmaksu, kas tika izmantotas 5. apsvērumā minētās daļējās starpposma pārskatīšanas konstatējumos.

(44)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta EXW līmenī. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pamatotos gadījumos, kad vajadzēja nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz informāciju, kas tika izmantota 5. apsvērumā minētās daļējās starpposma pārskatīšanas konstatējumos, tika veiktas korekcijas attiecībā uz jūras vedmaksu, kravas apstrādes izmaksām un iekšzemes vedmaksu.

(45)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteikta iepriekšējos apsvērumos.

(46)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no izmaksām, apdrošināšanas un vedmaksas (“CIF”) ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, visiem ĶTR ražotājiem, kuriem sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts tirgus ekonomikas režīms, bija 29,2 %.

(47)

Papildus konstatējumam par dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas eksporta prakse citās trešās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums.

(48)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, proti, 22. apsvērumā minētajiem avotiem.

(49)

Ņemot vērā, ka nebija citu informācijas avotu, attiecībā uz ražošanas apjomu un ražošanas jaudu Ķīnā analīze tika veikta, pamatojoties uz datiem, ko par 22 lielākajiem Ķīnas ražotājiem izmeklēšanas laikā iesniedza pieprasījuma iesniedzēji.

(50)

Tādējādi aplēstā ražošanas jauda Ķīnā bija vismaz 2,5 milj. gab. gadā, faktiskais ražošanas apjoms – aptuveni 2,0 milj. gab. gadā, un rezultātā tika lēsts, ka neizmantotā jauda Ķīnā ir vismaz pusmiljons gabalu gadā. Tomēr šāda aplēse ir piesardzīga, ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēju informāciju, ka Ķīnā ir vēl 34 zināmi uzņēmumi, kas ražo ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus mazākā apjomā.

(51)

Aplēstā neizmantotā jauda atbilst aptuveni 100 % no vidējā kopējā patēriņa Savienības tirgū 2014.–2016. gadā. Ņemot vērā, ka nebija pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, Komisija atzina šo aplēsi par pamatotu.

(52)

Attiecībā uz Ķīnas eksporta praksi citās trešās valstīs nav pieejama atsevišķa statistika par pārskatāmo ražojumu. Attiecīgie Ķīnas eksporta statistikas datubāzes preču kodi ietver arī citus ražojumus, proti, “kravas transportētājus ar celšanas vai takelāžas ierīcēm, bez motora”, kam ir augstāka vienības cena nekā ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem, tāpēc vidējā eksporta cena ir augstāka.

(53)

Pārskatīšanas pieprasījumā nav sniegti dati. Par aizstājēju, kas sniegtu aptuvenu priekšstatu par eksporta apjomu tendencēm, tomēr ar 52. apsvērumā akcentētajiem ierobežojumiem, varēja izmantot Ķīnas eksporta statistikas datubāzi (15). Tādējādi tika noteikts, ka 2014.–2016. gadā eksporta apjomi saglabājušies ievērojami un samērā stabili.

(54)

Ķīnas eksporta datubāze liecina, ka PIP laikā vidējā pārdošanas cena Eiropas Savienībā bija EUR 221/gab., savukārt citu trešo valstu tirgos tā bija vien EUR 162/gab. To pašu iemeslu dēļ, kas jau aprakstīti 52. apsvērumā, būtu jāatgādina, ka pārskatāmā ražojuma cenu līmenis citās trešās valstīs faktiski ir vēl zemāks.

(55)

Pieprasījumā norādīts, ka iekšzemes patēriņš Ķīnā ir aptuveni pusmiljons gabalu gadā. Tomēr, ņemot vērā sadarbības trūkumu un citus datus, nekas cits neliecina, ka nākotnē Ķīna spētu absorbēt neizmantoto jaudu. Taču, kā jau minēts 56. un 57. apsvērumā, gaidāms, ka Savienības tirgus piesaistītu pārskatāmo ražojumu.

(56)

Savienības tirgus vienmēr ir bijis pievilcīgs Ķīnas ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražotājiem eksportētājiem. To apliecina to pastāvīgā klātbūtne kopš sākotnējās izmeklēšanas, kā arī centieni pagātnē apiet piemērojamos pasākumus caur Taizemi, kā minēts 3. apsvērumā, un nedaudz pārveidojot 7. apsvērumā minēto ražojumu.

(57)

Bez tam Savienības tirgus pievilcīgumu apliecina 54. apsvērumā minētais fakts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū var prasīt augstākas cenas nekā caurmērā citu trešo valstu tirgos.

(58)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, ir liela iespējamība, ka dempings turpinātos. Tik tiešām, spriežot pēc dempinga starpībām, kas konstatētas PIP laikā attiecībā uz importu Savienības tirgū, ir iespējams, ka imports no Ķīnas turpināsies par dempinga cenām. Turklāt, ņemot vērā, ka Ķīnā ir pieejama ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, kaut arī nekas neliecina par absorbcijas spēju, un, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu, ir iespējams, ka šāds imports Savienības tirgū turpināsies lielos daudzumos, kas varētu vēl vairāk pieaugt tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(59)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja seši ražotāji Savienībā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(60)

Uz anketas jautājumiem atbildēja tikai pieci Savienības ražotāji. Sestais Savienības ražotājs vēlējās sadarboties, bet neatbildēja uz anketas jautājumiem. Tā ražošanas apjoms atbilst 2 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Tādējādi Komisija savus konstatējumus var izdarīt, ņemot vērā piecus ražotājus, kas pārstāv 98 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma, kā arī aplēsi attiecībā uz sesto ražotāju, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta reprezentativitātes pārbaudē.

(61)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu.

(62)

Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms tika noteikts, ņemot vērā piecu Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem un attiecībā uz sesto uzņēmumu – aplēsi, kuras pamatā ir tā tirgus daļa.

(63)

Tādējādi patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(64)

No 2013. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 46 %. 2014.–2015. gadā tas samazinājās, bet PIP laikā atkal palielinājās, sasniedzot līmeni, kas bija līdzīgs kā 2014. gadā.

(65)

Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, tāpēc Komisija, lai noteiktu apjomu un cenas importam no ĶTR uz Savienību attiecīgajā periodā, izmantoja statistiku, kas bija pieejama no Eurostat.

(66)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā un tā tirgus daļai bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(67)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas samazinājās par 64 %. Samazināšanās notika pārsvarā 2013.–2015. gadā, savukārt PIP laikā importa apjoms bija līdzīgs kā 2015. gadā.

(68)

Samazināšanās jāaplūko, ņemot vērā to, ka 2013. gadā pēc 5. apsvērumā minētās starpposma pārskatīšanas palielinājās antidempinga maksājums (no 46,7 % līdz 70,8 %).

(69)

Attiecīgajā periodā Ķīnas importa tirgus daļa samazinājās no 66 % līdz 16 % – kopumā tas ir kritums par 50 procentu punktiem (jeb 75 %).

(70)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas

(71)

Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas pastāvīgi palielinājās, kopumā no 2013. gada līdz PIP – par 32 %.

(72)

Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, nesadarbojās, tāpēc Komisija cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteica, salīdzinot:

(73)

Tādējādi PIP laikā importa no Ķīnas cenas bija par 1,9 % (vai par 41 %, ja importa no Ķīnas cenas ņem vērā bez antidempinga maksājumiem) mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(74)

Importa apjoms Savienībā no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, ir atspoguļots nākamajā tabulā. Šī daudzumu un cenu tendence ir iegūta, izmantojot Eurostat datus. Tādējādi importam no trešām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa apjomi no trešām valstīm, to tirgus daļa un cenas

(75)

Importa apjomi no trešo valstu tirgiem attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (no 16 643 gabaliem 2013. gadā līdz 258 217 gabaliem PIP laikā). PIP laikā to kopējā tirgus daļa sasniedza 49 %. Šāds palielinājums būtu jāskata, ņemot vērā 69. apsvērumā aplūkoto no Ķīnas veiktā importa tirgus daļas zaudējumu (– 75 %).

(76)

Vidējā importa cena no trešām valstīm no 2013. gada līdz PIP pieauga par 13 %.

(77)

Šā importa ietvaros apjomi no Malaizijas attiecīgajā periodā krasi palielinājās, un no Malaizijas veiktā importa tirgus daļa pieauga no 1 % 2013. gadā līdz 34 % PIP laikā. Importa no Malaizijas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 27 %. PIP laikā tās bija vidēji par 3 % zemākas nekā Ķīnas cenas (bez antidempinga maksājumiem) un par 13 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(78)

Importa apjomi no Vjetnamas līdzīgi pieauga ievērojamā mērā, un tā tirgus daļa no 2013. gada līdz PIP pieauga no 2 % līdz 11 %. Importa cenas no Vjetnamas attiecīgajā periodā palielinājās par 21 %. PIP laikā tās bija vidēji par 12 % zemākas nekā Ķīnas cenas (bez antidempinga maksājumiem) un par 22 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(79)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(80)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem un aplēsē par sesto ražotāju, kuras pamatā ir informāciju, kas sniegta reprezentativitātes pārbaudē. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem norādījuši pieci Savienības ražotāji, kas atbildes sniedza.

(81)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(82)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības vidējās izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(83)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(84)

No 2013. gada līdz PIP Savienības ražošanas apjoms stabili pieauga, visā attiecīgajā periodā – par 68 %, savukārt tās ražošanas jauda saglabājās visnotaļ stabila, tajā pašā periodā palielinoties tikai par 3 %. Rezultātā jaudas izmantojums pieauga par 64 %. Neskatoties uz šo pieaugumu, jaudas izmantojums saglabājās zemā līmenī un PIP laikā sasniedza vien 54 %.

(85)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(86)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā pastāvīgi un būtiski palielinājās – kopumā par 72 %.

(87)

2013.–2014. gadā tirgus daļa samazinājās par 9 %, jo pārdošanas apjomi pieauga lēnāk (par 36 %) nekā patēriņš (par 49 %). Nākamajā gadā pārdošanas apjoms turpināja palielināties, proti, palielinājās par 12 %, savukārt patēriņš kritās par 21 %. Rezultātā tirgus daļa pieauga par 42 %. Visbeidzot, no 2015. gada līdz PIP tirgus daļa samazinājās par 8 %.

(88)

No 2013. gada līdz PIP pārdošanas apjoms palielinājās (par 72 %) pieaugoša patēriņa (par 34 %) kontekstā, kas aplūkots 64. apsvērumā. Turklāt, kā norādīts 75. apsvērumā, attiecīgajā periodā par 34 % palielinājās arī importa apjoms no citām trešām valstīm (izņemot Ķīnu), savukārt importa no Ķīnas apjoms samazinājās par 64 % (sk. 67. apsvērumu). Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās no 30 % 2013. gadā līdz 35 % PIP laikā (par 5 procentu punktiem).

(89)

Attiecīgajā periodā nodarbinātībai un ražīgumam bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(90)

Savienības ražošanas nozares nodarbināto skaits attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %. Ražošanas apjomam tajā pašā periodā pieaugot vēl straujāk (t. i., par 68 %), ražīgums, kas atspoguļo viena nodarbinātā saražoto gabalu skaitu, palielinājās par 29 %.

(91)

Antidempinga pasākumi pret importu no ĶTR vispirms tika noteikti 2005. gadā. 2013. gadā pēc starpposma pārskatīšanas pasākumu apjoms tika palielināts.

(92)

Tika konstatēts, ka PIP laikā, kā noteikts 40. un 46. apsvērumā, dempinga starpības pārsniedza de minimis līmeni. Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR samazinājās par 34 %, kas nozīmē arī to, ka Ķīnas tirgus daļa samazinājās no 66 % 2013. gadā līdz 16 % PIP laikā. Kā aprakstīts 73. apsvērumā, PIP laikā Savienības tirgū Ķīnas importa cenas bija par 1,9 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tāpēc spēkā esošos antidempinga pasākumus var uzskatīt par efektīviem. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare spēja ievērojami palielināt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, pozitīvi ietekmējot savu finansiālo stāvokli, tāpēc spēja sākt atgūšanos no pagātnes dempinga ietekmes.

(93)

Attiecīgajā periodā piecu Savienības ražotāju vidējām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas

(94)

Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas kopumā samazinājās par 9 %. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas samazinājās par 18 %. Izmaksas samazinājās galvenokārt tāpēc, ka samazinājās izejvielu (proti, tērauda) cena.

(95)

Attiecīgajā periodā to piecu Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(96)

No 2013. gada līdz PIP vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu Savienības ražotāja nodarbināto samazinājās par 3 %. Vispirms 2013. un 2014. gadā tās palielinājās, bet tad pastāvīgi samazinājās un PIP laikā sasniedza zemāku līmeni nekā 2013. gadā.

(97)

Attiecīgajā periodā to piecu Savienības ražotāju krājumu līmenim, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(98)

Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās no 2013. līdz 2014. gadam palielinājās par 60 %, savukārt no 2014. līdz 2015. gadam ievērojami samazinājās (par 59 %). No 2015. gada līdz PIP krājumi atkal palielinājās, proti, par 34 %. Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā palielinājās par 35 %.

(99)

Tomēr, ja aplūko krājumus perioda beigās, izteiktus procentos no ražošanas apjoma, attiecīgajā periodā tie ir samazinājušies par 20 %.

(100)

Attiecīgajā periodā to piecu Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(101)

Komisija noteica to piecu Savienības ražotāju rentabilitāti, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte uzlabojās no – 5,7 % 2013. gadā līdz + 4,6 % PIP laikā. Visā attiecīgajā periodā, izņemot PIP, Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus.

(102)

Naudas plūsma, kas ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību, attiecīgajā periodā divkārt palielinājās.

(103)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 21 %, jo īpaši 2014. gadā, kad tie bija par 201 % lielāki nekā iepriekšējā gadā. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka viens Savienības ražotājs iegādājās darījumdarbības vienību, kura daļēji ražo ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus.

(104)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Rentabilitāte uzlabojās no – 96 % 2013. gadā līdz 68 % PIP laikā. Kopumā attiecīgajā periodā ienākuma no ieguldījumiem pieaugums (+ 170 %) visnotaļ atbilst rentabilitātes pieaugumam (181 %).

(105)

Antidempinga maksājumu dēļ, jo īpaši kopš tie 2013. gadā pēc 5. apsvērumā minētās starpposma pārskatīšanas tika palielināti līdz 70,8 %, Savienības ražošanas nozare spēja sākt atgūšanos no pagātnē kaitējumu radošā dempinga sekām.

(106)

Attiecīgajā periodā gandrīz visiem rādītājiem, proti, ražošanas apjomam, jaudas izmantojumam, pārdošanas apjomam, nodarbinātībai, ražīgumam, krājumiem, ienākumam no ieguldījumiem un, visbeidzot, rentabilitātei, vērojami izteikti uzlabojumi. Daļēji pateicoties zemākām izejvielu cenām un ražošanas apjoma pieaugumam, samazinājās vienības ražošanas izmaksas.

(107)

Tomēr Savienības ražošanas nozare sāka atgūties no pagātnes dempinga nesen, un atgūšanās vēl aizvien nav stabila. To pierāda fakts, ka Savienības ražošanas nozares uzskaitē peļņa fiksēta tikai attiecīgā perioda beigās, t. i., PIP laikā. Līdzīgi, krasi pieaugot patēriņam (+ 46 %), Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu tikai par 5 procentu punktiem.

(108)

Var secināt, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Kā jau minēts, Savienības ražošanas nozare sākusi atgūties nesen, tāpēc tās situācija vēl aizvien nav stabila.

(109)

Izmeklēšana apliecina, ka PIP laikā imports no Ķīnas tika veikts par dempinga cenām un ka, pasākumiem zaudējot spēku, dempings varētu turpināties.

(110)

Ņemot vērā konstatējumu, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums, tika analizēts, vai, pasākumiem zaudējot spēku, atsāktos būtiskais kaitējums. Lai veiktu šo analīzi, Komisija ņēma vērā 49.–57. apsvērumā aprakstītos konstatējumus, proti:

(111)

Bez tam Komisija novērtēja iespējamo importa no Ķīnas ietekmi uz Savienības ražošanas nozari gadījumā, ja tas atsāktos ievērojamos daudzumos.

(112)

Lai novērtētu iespējamo importa no Ķīnas cenu līmeni Savienības tirgū gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, Komisija izmantoja importa no Ķīnas cenu bez antidempinga maksājumiem, kas piemērojami PIP laikā. Tādējādi, kā jau atklāts 73. apsvērumā, Ķīnas cenas varētu būt vidēji par aptuveni 41 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(113)

Savienības ražošanas nozarei saskaroties ar tādu cenu spiedienu lielos apjomos, tās rentabilitāte varētu tūlītēji pasliktināties tādā mērā, ka tā riskētu atkal ciest zaudējumus. Faktiski Savienības ražošanas nozare katrā ziņā būtu spiesta samazināt cenas, un tas tieši negatīvi ietekmētu tās rentabilitāti. No otras puses, cenšoties saglabāt rentabilitāti, tā varētu izlemt, ka saglabās savu cenu līmeni nemainītu. Taču, kā novērots pagātnē, tas negatīvi ietekmētu pārdošanas apjomu, un tas nāktu par labu Ķīnas eksportētājiem. Samazinot pārdošanas apjomu, palielinātos arī fiksēto izmaksu daļa par gabalu, jo īpaši ņemot vērā to, ka šī ir kapitālietilpīga nozare. Savukārt tas negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tāpēc saglabāt Savienības tirgū līdzīgu pārdošanas cenu līmeni kā PIP laikā nevar uzskatīt par dzīvotspējīgu stratēģiju, jo ilgtermiņā tā nebūtu noturīga.

(114)

Turklāt iepriekš minētais scenārijs būtu reālistisks arī tad, ja ņemtu vērā patēriņa pieaugumu. Faktiski, ņemot vērā Ķīnā pieejamo lielo neizmantoto jaudu, kura varētu nodrošināt iespēju eksportēt uz Savienības tirgu par cenām, kas ir par aptuveni 41 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, Savienības ražošanas nozare nespētu tikt galā ar gaidāmo importa no Ķīnas atsākšanos ievērojamos apjomos un tas ne tikai pārņemtu Savienības ražošanas nozares pašreizējo tirgus daļu, bet varētu pārņemt arī apjomus, kas būtu tirgū nepieciešami patēriņa pieauguma dēļ. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka importa no Ķīnas tirgus daļa pirmās termiņbeigu pārskatīšanas PIP laikā bija pat 83 %.

(115)

Visbeidzot, PIP laika mērķa cenas samazinājuma starpība, kura tika noteikta, balstoties uz importa no Ķīnas cenām bez maksājuma, sasniedza aptuveni 75 %, un tā ļauj pamatoti aplēst iespējamās mērķa cenas samazinājuma starpības gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(116)

Kā aprakstīts 77. apsvērumā, attiecīgajā periodā tirgū ar pieaugošu patēriņu imports no Malaizijas pārņēma lielu daļu no Ķīnas tirgus daļas. Tādējādi Malaizija ir ieguvusi 33 procentu punktus no tirgus daļas, savukārt Ķīna ir zaudējusi 50 procentu punktus. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare ir ieguvusi tikai 5 procentu punktus.

(117)

Kā parādīts 112. apsvērumā, pasākumiem zaudējot spēku, importa no Ķīnas cenas varētu būt ievērojumi mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas (bez antidempinga maksājumiem) pastāvīgi ir arī bijušas zemākas nekā importa cenas no Malaizijas tajā pašā periodā, izņemot PIP, kad tās bija par 3 % augstākas.

(118)

Ķīnas ražotāji eksportētāji, iespējams, varētu vēl vairāk samazināt savas cenas, lai atgūtu tirgus daļu. Šajā ziņā Ķīnas eksporta datubāzē reģistrētais eksporta cenu līmenis no Ķīnas uz citām trešām valstīm sniedz ļoti skaidru norādi, kas aprakstīta 54. apsvērumā (16).

(119)

Tādējādi var gaidīt, ka imports no Ķīnas par zemām cenām varētu ietekmēt gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomus, gan importa apjomus no Malaizijas. Savienības ražošanas nozares cenas vidēji bija augstākas nekā importa cenas no Malaizijas, tāpēc var arī gaidīt, ka importam no Ķīnas varētu būt lielāka negatīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozares veikto pārdošanu nekā importam no Malaizijas, jo Savienības ražošanas nozares klientiem stimuls pārorientēties uz Ķīnas piegādātājiem būs daudz lielāks nekā Malaizijas piegādātāju klientiem.

(120)

Tādējādi imports no Ķīnas, kas varētu (atkal) ienākt Savienības tirgū par zemām cenām, spētu atgūt tirgus daļu galvenokārt uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(121)

Attiecībā uz importu no Vjetnamas, kura tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 9 procentu punktiem, patlaban tiek veikta 7. apsvērumā minētā pretapiešanas izmeklēšana, kas tika sākta, pamatojoties uz apgalvojumu, ka šim importam ir Ķīnas izcelsme.

(122)

Kā parādīts 78. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā importa cena no Vjetnamas bija zemāka nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena. Kā jau minēts, tāpēc tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozares klientiem stimuls pārorientēties uz importu par zemām cenām no Ķīnas būs lielāks nekā Vjetnamas piegādātāju klientiem. Izņemot 2014. gadu, Vjetnamas piegādātāji Savienības tirgū pārdeva ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus par cenām, kas bija zemākas nekā importa cenas no Ķīnas. Tādējādi var gaidīt, ka importam no Ķīnas negatīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari varētu būt lielāka nekā uz importu no Vjetnamas.

(123)

Kopumā izmeklēšanā tika atklāts, ka PIP laikā imports no Ķīnas tika veikts par dempinga cenām. Turklāt Komisija konstatēja, ka ĶTR ir ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, tā atzina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod par zemākām cenām trešo valstu tirgos nekā Savienības tirgū, ņēma vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju pastāvīgo klātbūtni Savienības tirgū un ievēroja centienus apiet piemērojamos pasākumus. Bez tam Komisija aplēsa, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, iespējamā cena importam no Ķīnas būtu ievērojami mazāka nekā cenas un mērķa cenas Savienībā. Visbeidzot, Komisija atzina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, importam no citām trešām valstīm būs mazāka ietekme uz Savienības ražošanas nozari nekā importam no Ķīnas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(124)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, spriežot pēc šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(125)

Komisija konstatēja, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozare sākusi atgūties no pagātnes dempinga. Tomēr, ja pasākumi pret Ķīnu tiktu atcelti, ir iespējams, ka kaitējums atkārtotos, jo Savienības ražošanas nozarei vajadzētu saskarties ar importu par dempinga cenām no Ķīnas ievērojamos apjomos un ievērojamu cenu spiedienu.

(126)

Rezultātā Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis varētu pasliktināties, izraisot ievērojamus pārdošanas apjomu un tirgus daļas zaudējumus, un tai, iespējams, būtu jācieš zaudējumi.

(127)

Savukārt, ja pasākumi tiktu saglabāti, Savienības ražošanas nozare varētu nostiprināt savu nesen iegūto pozitīvo ekonomisko stāvokli.

(128)

Izmeklēšanas sākumposmā Komisija sazinājās ar divpadsmit zināmajiem importētājiem un deviņiem zināmajiem lietotājiem. Neviens importētājs neatbildēja uz atlases veidlapas jautājumiem un nenāca klajā ar piezīmēm. Līdzīgi arī neviens lietotājs nesniedza piezīmes.

(129)

Tiek atgādināts, ka izmeklēšanā, kuras rezultātā 2005. gadā tika noteikti sākotnējie pasākumi, un termiņbeigu pārskatīšanā, kuras rezultātā 2011. gadā minētie pasākumi tika paplašināti, tika konstatēts, ka pasākumi nevarētu nopietni ietekmēt importētājus/lietotājus Savienībā.

(130)

Nebija jaunu pierādījumu, kas liktu izdarīt citādu secinājumu, tāpēc Komisija secina, ka pasākumu turpināšana vērā ņemamā mērā neietekmēs importētājus vai lietotājus Savienībā.

(131)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka Savienības interešu ziņā nav pārliecinošu iemeslu, kas pamatotu, kāpēc nebūtu jāsaglabā galīgie antidempinga pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importam.

(132)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Netika iesniegtas piezīmes, kas apstrīdētu iepriekš minētos konstatējumus.

(133)

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju importam.

(134)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,