31.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 281/14

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1972

(2017. gada 30. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un III pielikumu groza attiecībā uz briežu dzimtas dzīvnieku hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības programmu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā un Zviedrijā un atceļ Komisijas Lēmumu 2007/182/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumi attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos arī uz to eksportu.

(2)

Hroniskā novājēšanas slimība (HNS) ir TSE, ar ko slimo briežu dzimtas dzīvnieki un kas ir izplatīta Ziemeļamerikā. Savienības teritorijā par HNS pagaidām nav ziņots; tomēr 2016. gada aprīlī tās klātbūtne pirmoreiz konstatēta ziemeļbriedim Norvēģijā. Norvēģija pēc tam pastiprināja briežu dzimtas dzīvnieku HNS uzraudzības programmu un konstatēja vairākus citus HNS gadījumus ziemeļbriežiem un alnim.

(3)

2016. gada 2. decembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma zinātnisku atzinumu par briežu dzimtas dzīvnieku hronisko novājēšanas slimību (“EFSA atzinums”) (2). EFSA atzinums sniedz ieteikumus, kā īstenot trīs gadus ilgu briežu dzimtas dzīvnieku HNS uzraudzības programmu Igaunijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā un Zviedrijā, kas ir Savienības un EEZ valstis ar ziemeļbriežu un/vai aļņu populāciju. EFSA atzinumā uzsvērts, ka šādas trīs gadus ilgas HNS uzraudzības programmas mērķis ir novērtēt HNS prevalenci un ģeogrāfisko izplatību, apstiprinot vai izslēdzot HNS klātbūtni valstīs, kurās slimība nekad nav konstatēta, un valstīs, kurās HNS ir konstatēta (līdz šim tikai Norvēģijā).

(4)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktā paredzēts, ka katrai dalībvalstij, saskaņā ar minētās regulas III pielikumu, ir jāveic ikgadēja TSE uzraudzības programma, kuras pamatā ir aktīvā un pasīvā uzraudzība.

(5)

Tādēļ, pamatojoties uz EFSA atzinumā sniegtajiem ieteikumiem, Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļā būtu jāiekļauj prasības attiecībā uz trīs gadus ilgu HNS uzraudzības programmu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā un Zviedrijā. Šīs prasības būtu jāuzskata par minimālajām prasībām, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāievēro. Tomēr šīs dalībvalstis savas HNS uzraudzības programmas var precizēt, pielāgojot tās konkrētajai situācijai.

(6)

Turklāt III pielikuma A nodaļas III daļā būtu jāprecizē laboratorijas protokoli un pārbaužu metodes, kas jāizmanto attiecībā uz HNS uzraudzības programmu, kā arī pasākumi, kas jāveic pēc HNS pārbaudēm.

(7)

Saskaņā ar EFSA atzinumā paustajiem ieteikumiem trīs gadus ilgajai HNS uzraudzības programmai vajadzētu būt vērstai uz, no vienas puses, saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem, un, no otras puses, savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikumā būtu jāiekļauj definīcijas “saimniecībā audzēti un nebrīvē turēti briežu dzimtas dzīvnieki”, “savvaļas briežu dzimtas dzīvnieki” un “daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki”.

(8)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 4. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ikgadējs ziņojums par TSE uzraudzības pasākumiem. Minētās regulas III pielikuma B nodaļas I daļas A apakšnodaļā ir noteikts, kāda informācija dalībvalstīm ikgadējā ziņojumā ir jāiekļauj, regulāri iesniedzot datus ES TSE datubāzē un/vai iekļaujot tos ikgadējā ziņojumā. Minētās nodaļas II daļā paredzēts, ka EFSA analizē dalībvalstu ikgadējā ziņojumā iekļauto informāciju un publicē ikgadēju ziņojumu par TSE tendencēm un avotiem Savienībā. Lai nodrošinātu, ka attiecīgās dalībvalstis ES TSE datubāzē iesniedz trīs gadus ilgajā HNS uzraudzības programmā iegūtos datus, ko tādējādi varētu iekļaut un analizēt ES ikgadējā kopsavilkuma ziņojumā par TSE uzraudzības pasākumiem, kuru saskaņā ar III pielikuma B nodaļas II daļu sagatavo EFSA, minētās nodaļas I daļas A apakšnodaļā būtu jāiekļauj prasības attiecībā uz ziņojumiem, kuri aptver minēto uzraudzības programmu.

(9)

Komisijas Lēmumā 2007/182/EK (3) paredzētas prasības attiecībā uz briežu dzimtas dzīvnieku HNS apsekojumu, kas veikts laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam. Šis apsekojums ir pabeigts, tāpēc, lai attiecībā uz HNS uzraudzību izvairītos no atšķirībām definīcijās, kas noteiktas minētā lēmuma I pielikumā un šajā regulā, Lēmums 2007/182/EK būtu jāatceļ. Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un III pielikumu groza saskaņā ar šās regulas pielikumu.

2. pants

Lēmumu 2007/182/EK atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)   OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2)   Scientific Opinion on Chronic wasting disease (CWD) in cervids, The EFSA Journal (2017); 15(1):46.

(3)  Komisijas 2007. gada 19. marta Lēmums 2007/182/EK par apsekojumu saistībā ar briežu dzimtas dzīvnieku hronisko novājēšanas slimību (OV L 84, 24.3.2007., 37. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un III pielikumu groza šādi:

1)

I pielikuma 2. punktu papildina ar šādām rindām:

“o)

“saimniecībā audzēti un nebrīvē turēti briežu dzimtas dzīvnieki” ir Cervidae dzimtas dzīvnieki, kurus cilvēki tur norobežotā teritorijā;

p)

“savvaļas briežu dzimtas dzīvnieki” ir Cervidae dzimtas dzīvnieki, kurus netur cilvēki;

q)

“daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki” ir Cervidae dzimtas dzīvnieki, kurus tur cilvēki teritorijā, kas nav norobežota.”;

2)

III pielikumu groza šādi:

a)

A nodaļas III daļu aizstāj ar šādu:

“III.   BRIEŽU DZIMTAS DZĪVNIEKU UZRAUDZĪBA

A.   Trīs gadus ilga hroniskās novājēšanas slimības (HNS) uzraudzības programma

1.   Vispārīgi norādījumi

1.1.

 Dalībvalstis, kurās ir savvaļas un/vai saimniecībā audzētu un/vai daļēji pieradinātu aļņu un/vai ziemeļbriežu populācijas (Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija), trīs gadus, no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, īsteno briežu dzimtas dzīvnieku HNS uzraudzības programmu. Šīs uzraudzības programmas izpildei vajadzīgos TSE testus veic no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, taču paraugu vākšanu uzraudzības programmas vajadzībām var sākt 2017. gadā.

1.2.

 Trīs gadus ilgā HNS uzraudzības programma aptver šādas briežu dzimtas dzīvnieku sugas:

—

Eirāzijas tundras ziemeļbriedis (Rangifer tarandus tarandus),

—

Somijas meža ziemeļbriedis (Rangifer tarandus fennicus),

—

alnis (Alces alces),

—

stirna (Capreolus capreolus),

—

baltastes briedis (Odocoileus virginianus),

—

staltbriedis (Cervus elaphus).

1.3.

 Atkāpjoties no 1.2. punkta, dalībvalsts, pamatojoties uz dokumentētu riska novērtējumu, kas iesniegts Eiropas Komisijai, trīs gadus ilgajai HNS uzraudzības programmai var atlasīt minētajā punktā uzskaitīto sugu apakšgrupu.

2.   Paraugu ņemšanas modelis

2.1.

 Aptverot visas teritorijas, kurās ir briežu dzimtas dzīvnieku populācijas, 1.1. punktā minētās dalībvalstis identificē primārās paraugu ņemšanas vienības (PPV), izmantojot vismaz šādus elementus:

a)

attiecībā uz saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem par PPV uzskata katru saimniecību un katru telpu, kurā briežu dzimtas dzīvnieki tiek turēti norobežotā teritorijā;

b)

attiecībā uz savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem PPV nosaka ģeogrāfiski, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

i)

apgabali, kuros uzraudzības programmas aptvertās sugas savvaļas un daļēji pieradinātie dzīvnieki pulcējas vismaz noteiktā gada periodā;

ii)

ja sugas dzīvnieki nepulcējas, – apgabali, kurus norobežo dabiskas vai mākslīgas barjeras un kuros ir uzraudzības programmas aptverto sugu dzīvnieki;

iii)

apgabali, kuros uzraudzības programmas aptverto sugu dzīvnieki tiek medīti, un apgabali, kuri saistīti ar citām attiecīgām darbībām, kas attiecas uz uzraudzības programmas aptverto sugu dzīvniekiem.

2.2.

 TSE testēšanai 1.1. punktā minētās dalībvalstis atlasa saimniecībā audzētus, nebrīvē turētus, savvaļas un daļēji pieradinātus briežu dzimtas dzīvniekus, izmantojot šādu paraugu ņemšanas pieeju divos posmos:

a)

pirmajā posmā minētās dalībvalstis:

i)

attiecībā uz saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem:

—

nejaušas izlases veidā, nodrošinot ģeogrāfisko reprezentativitāti un attiecīgā gadījumā ņemot vērā attiecīgos riska faktorus, kuri identificēti dokumentētā riska novērtējumā, ko veikusi dalībvalsts, atlasa 100 PPV, kuras jāaptver trīs gadus ilgās uzraudzības programmas laikā, vai

—

ja dalībvalsts nav varējusi identificēt 100 PPV attiecībā uz saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem, atlasa visas identificētās PPV;

ii)

attiecībā uz savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem:

—

nejaušas izlases veidā, nodrošinot ģeogrāfisko reprezentativitāti un attiecīgā gadījumā ņemot vērā attiecīgos riska faktorus, kuri identificēti dokumentētā riska novērtējumā, ko veikusi dalībvalsts, atlasa 100 PPV, kuras jāaptver trīs gadus ilgās uzraudzības programmas laikā, vai

—

ja dalībvalsts nav varējusi identificēt 100 PPV attiecībā uz savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem, atlasa visas identificētās PPV;

b)

otrajā posmā:

i)

attiecībā uz saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem:

—

dalībvalsts pēc 100 PPV atlases katrā atlasītajā PPV trīs gadus ilgajā periodā ņem paraugus no visiem dzīvniekiem, kuri pieder pie 2.4. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajām mērķgrupām, līdz ir sasniegts paredzētais 30 testēto dzīvnieku skaits uz PPV. Ja turpretī sakarā ar briežu dzimtas dzīvnieku populācijas ierobežoto apjomu noteikta PPV trīs gadu laikā nevar sasniegt paredzēto 30 testēto dzīvnieku skaitu, pie 2.4. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajām mērķgrupām piederošo dzīvnieku paraugu ņemšanu var turpināt lielākā PPV pat pēc tam, kad sasniegts paredzētais 30 testēto dzīvnieku skaits, ar mērķi sasniegt kopskaitā līdz 3 000 saimniecībā audzētu un nebrīvē turētu briežu dzimtas dzīvnieku, kas, ja iespējams, trīs gadus ilgās uzraudzības programmas laikā ir testēti valsts līmenī,

—

dalībvalsts, kas identificējusi mazāk nekā 100 PPV, katrā PPV trīs gadus ilgajā periodā ņem paraugus no visiem dzīvniekiem, kuri pieder pie 2.4. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajām mērķgrupām, ar mērķi sasniegt kopskaitā līdz 3 000 saimniecībā audzētu un nebrīvē turētu briežu dzimtas dzīvnieku, kas, ja iespējams, trīs gadus ilgās uzraudzības programmas laikā ir testēti valsts līmenī;

ii)

attiecībā uz savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem:

—

dalībvalsts pēc 100 PPV atlases katrā atlasītajā PPV trīs gadus ilgajā periodā ņem paraugus no visiem dzīvniekiem, kuri pieder pie 2.4. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām mērķgrupām, līdz ir sasniegts paredzētais 30 testēto dzīvnieku skaits uz PPV, ar mērķi sasniegt kopskaitā līdz 3 000 savvaļas un daļēji pieradinātu briežu dzimtas dzīvnieku, kas trīs gadus ilgās uzraudzības programmas laikā ir testēti valsts līmenī,

—

dalībvalsts, kas identificējusi mazāk nekā 100 PPV, katrā PPV trīs gadus ilgajā periodā ņem paraugus no visiem dzīvniekiem, kuri pieder pie 2.4. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām mērķgrupām, ar mērķi sasniegt kopskaitā 3 000 savvaļas un daļēji pieradinātu briežu dzimtas dzīvnieku, kas trīs gadus ilgās uzraudzības programmas laikā ir testēti valsts līmenī.

2.3.

 Visiem atlasītajiem briežu dzimtas dzīvniekiem jābūt vecākiem par 12 mēnešiem. Vecumu nosaka pēc zobu stāvokļa, redzamām brieduma pazīmēm vai jebkuras citas ticamas informācijas.

2.4.

 Briežu dzimtas dzīvniekus jāatlasa no šādām mērķgrupām:

a)

attiecībā uz saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem:

i)

krituši/izbrāķēti saimniecībā audzēti vai nebrīvē turēti briežu dzimtas dzīvnieki, kas definēti kā saimniecībā vai nebrīvē turēti briežu dzimtas dzīvnieki, kuri atrasti miruši norobežotajā teritorijā, kur tie turēti, kuri miruši transportēšanas laikā vai kautuvē, kā arī veselības/vecuma dēļ nokauti saimniecībā audzēti vai nebrīvē turēti briežu dzimtas dzīvnieki;

ii)

klīniski slimi saimniecībā audzēti vai nebrīvē turēti briežu dzimtas dzīvnieki, kas definēti kā saimniecībā audzēti vai nebrīvē turēti briežu dzimtas dzīvnieki, kuriem ir anomālas uzvedības pazīmes un/vai motoriski traucējumi un/vai kopumā slikts veselības stāvoklis;

iii)

nokauti saimniecībā audzēti briežu dzimtas dzīvnieki, kas atzīti par nederīgiem lietošanai pārtikā;

iv)

nokauti saimniecībā audzēti briežu dzimtas dzīvnieki, kas atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā, ja dalībvalsts identificē mazāk nekā 3 000 saimniecībā audzētu un nebrīvē turētu briežu dzimtas dzīvnieku no grupām, kas minētas i), ii) un iii) apakšpunktā;

b)

attiecībā uz savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem:

i)

krituši/izbrāķēti savvaļas vai daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki, kas definēti kā savvaļā atrasti miruši briežu dzimtas dzīvnieki, kā arī veselības/vecuma dēļ miruši vai nokauti daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki;

ii)

satiksmes negadījumā vai plēsēja uzbrukumā ievainoti vai nonāvēti briežu dzimtas dzīvnieki, kas definēti kā savvaļas vai daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki, kurus notriecis autoceļu vai dzelzceļa transportlīdzeklis vai kuriem uzbrucis plēsējs;

iii)

savvaļas un daļēji pieradināti klīniski slimi briežu dzimtas dzīvnieki, kas definēti kā savvaļas un daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki, kuriem novērotas anomālas uzvedības pazīmes un/vai motoriski traucējumi un/vai kopumā slikts veselības stāvoklis;

iv)

nomedīti savvaļas briežu dzimtas dzīvnieki un nokauti daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki, kas atzīti par nederīgiem lietošanai pārtikā;

v)

nomedīti savvaļas medījamie briežu dzimtas dzīvnieki un nokauti daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki, kas atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā, ja dalībvalsts identificē mazāk nekā 3 000 savvaļas un daļēji pieradinātu briežu dzimtas dzīvnieku no grupām, kas minētas i), ii), iii) un iv) apakšpunktā.

2.5.

 Konstatējot pozitīvu TSE rezultātu briežu dzimtas dzīvniekam, zonā, kur pozitīvais TSE gadījums konstatēts, no briežu dzimtas dzīvniekiem ievākto paraugu skaits jāpalielina, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts veikto novērtējumu.

3.   Paraugu ņemšana un laboratoriskie testi

3.1.

 Katram saskaņā ar 2. punktu atlasītajam briežu dzimtas dzīvniekam ievāc obex paraugu un veic testu TSE noteikšanai.

Turklāt, ja iespējams, ievāc paraugu vienam no turpmāk minētajiem audiem šādā prioritārā secībā:

a)

aizrīkles limfmezgli;

b)

mandeles;

c)

citi galvas limfmezgli.

Ātrās noteikšanas testiem obex hemisekciju iesniedz atdzesētā vai sasaldētā veidā. Hemisekcijas atlikumu fiksē. Pēc ievākšanas limfmezglus un mandeles fiksē.

Kamēr nav saņemts negatīvs rezultāts, daļa svaigu audu no katra parauga jāsaglabā sasaldēta, gadījumam, ja būs vajadzīgs biotests.

3.2.

 Kamēr ES TSE references laboratorija nav publicējusi pamatnostādnes par TSE testēšanu briežu dzimtas dzīvniekiem, HNS uzraudzības programmas vajadzībām izmanto šādu laboratorijas metodi:

a)

ātrās noteikšanas testi:

ātrās noteikšanas testi, kas minēti X pielikuma C nodaļas 4. punktā un ko izmanto TSE noteikšanai liellopu vai mazo atgremotāju obex, tiek uzskatīti par piemērotiem TSE noteikšanai briežu dzimtas dzīvnieku obex. Ātrās noteikšanas testi, kas minēti X pielikuma C nodaļas 4. punktā un ko izmanto TSE noteikšanai liellopu vai mazo atgremotāju limfmezglos, tiek uzskatīti par piemērotiem TSE noteikšanai briežu dzimtas dzīvnieku limfmezglos. Skrīninga vajadzībām dalībvalstis var izmantot arī imūnhistoķīmiju, bet ir jāveic kvalifikācijas pārbaude, ko šajā nolūkā organizē ES TSE references laboratorija;

b)

apstiprinošie testi:

ja ātrās noteikšanas testa rezultāts ir nepārliecinošs vai pozitīvs, paraugam veic apstiprinošās pārbaudes, izmantojot vismaz vienu no turpmāk minētajām metodēm un protokoliem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā:

—

imūnhistoķīmisko (IHC) metodi,

—

Western blot testu.

Ja dalībvalsts nevar apstiprināt pozitīvu ātrās noteikšanas testa rezultātu, tā sūta atbilstošus audus uz ES references laboratoriju apstiprināšanai;

c)

izolāta raksturošana:

ja rezultāti attiecībā uz TSE ir pozitīvi, apspriežoties ar ES TSE references laboratoriju, jāveic izolāta sīkāka raksturošana.

3.3.

 Konstatējot pozitīvu TSE rezultātu briežu dzimtas dzīvniekiem, priona proteīna genotips jānosaka katrā gadījumā.

Turklāt katram testētajam briežu dzimtas dzīvniekam, kam nav konstatēta TSE, vai nu

—

nosaka šā dzīvnieka priona proteīna genotipu, vai

—

lai vajadzības gadījumā varētu veikt genotipa noteikšanas testu, audu (piemēram, obex) paraugs vismaz līdz 2021. gada 31. decembrim ir jāsaglabā sasaldēts.

B.   Citas briežu dzimtas dzīvnieku uzraudzības darbības

Dalībvalstis veic papildu uzraudzību attiecībā uz TSE briežu dzimtas dzīvniekiem, pamatojoties uz riska novērtējumu, kurā var ņemt vērā TSE gadījumu konstatēšanu briežu dzimtas dzīvniekiem tajā pašā reģionā vai kaimiņreģionos.

Dalībvalstis, kas nav minētas A daļas 1.1. punktā, TSE briežu dzimtas dzīvniekiem var uzraudzīt brīvprātīgi.

Pēc A daļā minētās trīs gadus ilgās uzraudzības programmas beigām 1.1. punktā minētās dalībvalstis TSE briežu dzimtas dzīvniekiem var uzraudzīt brīvprātīgi.”;

b)

A nodaļā pievieno šādu IV daļu:

“IV.   CITU SUGU DZĪVNIEKU UZRAUDZĪBA

Dalībvalstis var brīvprātīgi uzraudzīt TSE tādu sugu dzīvniekiem, kas nav liellopi, aitas, kazas un briežu dzimtas dzīvnieki.”;

c)

B nodaļas I daļas A apakšnodaļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

 Ņemto paraugu skaits un apstiprināto TSE gadījumu skaits (pa sugām) dzīvniekiem, kuri nav liellopi, aitas un kazas, kā arī briežu dzimtas dzīvniekiem, kuri nav ietverti trīs gadus ilgajā HNS uzraudzības programmā, kas minēta šā pielikuma A nodaļas III daļas A apakšnodaļā.”;

d)

B nodaļas I daļas A apakšnodaļā pievieno šādu 9. punktu:

“9.

 Attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas trīs gadus ilgā HNS uzraudzības programma, kas minēta šā pielikuma A nodaļas III daļas A apakšnodaļā, ikgadējā ziņojumā par 2018., 2019. un 2020. gadu tiek ietverti:

a)

testēšanai iesniegto briežu dzimtas dzīvnieku paraugu skaits pēc mērķgrupas un atbilstoši šādiem kritērijiem:

—

primārās paraugu ņemšanas vienības (PPV) identifikators,

—

suga,

—

pārvaldības sistēma: saimniecībā audzēti, nebrīvē turēti, savvaļas vai daļēji pieradināti,

—

mērķgrupa,

—

dzimums;

b)

rezultāti, kas iegūti no ātrās noteikšanas testiem un apstiprinošajiem testiem (pozitīvo un negatīvo rezultātu skaits) un, vajadzības gadījumā, izolāta sīkākas raksturošanas izmeklējumiem, audu paraugs un izmantotais ātrās noteikšanas tests un apstiprinošā metode;

c)

ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ieskaitot izcelsmes valsti, ja tā nav ziņotāja dalībvalsts, kur konstatēti TSE pozitīvi gadījumi;

d)

ikviena tāda briežu dzimtas dzīvnieka genotips un suga, kam konstatēta TSE;

e)

testēšanas gadījumā – tādu briežu dzimtas dzīvnieku genotips, kas ir testēti un kam nav konstatēta TSE.”