6.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/24

(1)

Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 2016. gada 7. jūlijā uzsāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas (turpmāk – attiecīgās valstis) izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu Savienībā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (turpmāk – pamatregula) 5. pantu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (turpmāk – paziņojums par procedūras sākšanu) (2).

(2)

Izmeklēšanu uzsāka pēc sūdzības saņemšanas, ko 2016. gada 23. maijā iesniedza Eiropas Tērauda asociācija (European Steel Association) (turpmāk – Eurofer jeb sūdzības iesniedzējs), to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 90 % no konkrētu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu ražošanas apjoma Savienībā.

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, attiecīgo valstu iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās asociācijas par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(4)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu Komisija norādīja, ka tā izlases veidā var pārbaudīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi, bet piezīmes netika saņemtas.

(7)

Tādējādi galīgajā izlasē bija seši Savienības ražotāji no piecām dažādām dalībvalstīm. Izlasē iekļautie ražotāji saražo vairāk nekā 45 % no ražošanas apjoma Savienībā.

(8)

Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai lemtu par to, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi. Visi septiņi importētāji, kas pieteicās, bija konsorcija “Consortium for Imports of Hot-Rolled Flats” (turpmāk – konsorcijs) biedri. Šo konsorciju izmeklēšanas vajadzībām ad hoc izveidoja vairāk nekā 30 lietotāju un nesaistīto importētāju, kuri galvenokārt, bet ne tikai, atrodas Itālijā. Galvenokārt tie ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU).

(9)

Konsorcija biedrs Stemcor London Ltd brīvprātīgi piekrita sadarboties un iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Šis nesaistītais importētājs atradās Londonā, AK, un tirgoja attiecīgo ražojumu, vairāk nekā 30 miljonu GBP vērtībā izmeklēšanas periodā. Tika apmeklētas šā nesaistītā importētāja telpas.

(10)

Ņemot vērā mazo skaitu zināmo ražotāju eksportētāju no Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas, šīm valstīm netika paredzēta atlase.

(11)

Tā kā Brazīlijas ražotāju eksportētāju skaits ir, iespējams, liels, Komisija aicināja visus Brazīlijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai lemtu par to, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi. Turklāt Komisija Brazīlijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(12)

Pieci ražotāji sniedza informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija atklāja, ka divi no šiem uzņēmumiem bija saistīti, tādēļ tos uzskatīja par vienu ražotāju eksportētāju (grupu).

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un Brazīlijas iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

(14)

Atlasītā izlase aptver 97,3 % no visa Brazīlijas eksporta apjoma uz Savienību, kā norādījuši četri ražotāji eksportētāji, kuri piekrituši sadarboties.

(15)

Komisija nosūtīja anketu sūdzības iesniedzējam, visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem no Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas un trim izlasē iekļautajiem Brazīlijas ražotājiem, kā arī lietotājiem un importētājiem, kuri bija pieteikušies paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no Eurofer, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un to saistītajiem tērauda pakalpojumu centriem, viena lietotāja, kurš atbildēja konsorcija vārdā, viena izlasē iekļautā nesaistītā importētāja un deviņām ražotāju eksportētāju grupām no attiecīgajām valstīm.

(17)

Turklāt konsorcijs iesniedza piezīmes pēc šīs procedūras uzsākšanas. Tāpat pēc šīs procedūras uzsākšanas piezīmes iesniedza vairāki citi lietotāji, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija.

(18)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

(19)

Izmeklēšana par dempingu un nodarīto kaitējumu aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam (turpmāk – izmeklēšanas periods). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk – attiecīgais periods).

(20)

Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 11. oktobrī iesniedza pieprasījumu reģistrēt konkrētu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu no attiecīgajām valstīm saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 21. novembrī iesniedza importa datu atjauninājumu, kas attiecās uz tā reģistrācijas pieprasījumu. Pēc pieprasījuma un pievienoto datu rūpīgas analīzes Komisija secināja, ka reģistrācijas nosacījumi ir izpildīti tikai attiecībā uz importu no Brazīlijas un Krievijas.

(21)

Tādēļ Komisija 2017. gada 6. janvārī publicēja īstenošanas regulu, kas paredzēja, ka, sākot no 2017. gada 6. janvāra, ir jāreģistrē konkrētu Brazīlijas un Krievijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu imports (3).

(22)

Komisija, 2017. gada 4. aprīlī nosūtot informācijas dokumentu (“informācijas dokuments”), informēja visas ieinteresētās personas, ka tā turpinās izmeklēšanu, nenosakot pagaidu pasākumus attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma importam Savienībā. Informācijas dokumentā bija izklāstīti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata Komisija izlēma turpināt izmeklēšanu, nenosakot pagaidu pasākumus.

(23)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas ieinteresētās personas nosūtīja rakstiskas piezīmes par izklāstīto informāciju un konstatējumiem. Ieinteresētajām personām, kas pieprasīja uzklausīšanu, tika nodrošināta šāda iespēja.

(24)

Sūdzības iesniedzēja uzklausīšana tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē notika 2017. gada 4. maijā. Savukārt 2017. gada 15. maijā notika divu Krievijas ražotāju eksportētāju, proti, MMK un PAO Severstal, uzklausīšana. Konsorciju uzklausīja 2017. gada 1. jūnijā. Savukārt 2017. gada 8. jūnijā notika sūdzības iesniedzēja otrā uzklausīšana. Turklāt 2017. gada 13. jūnijā tika uzklausīts Ukrainas ražotājs eksportētājs Metinvest Group.

(25)

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Komisija izskatīja visas ieinteresēto personu mutiskās un rakstiskās piezīmes par informācijas dokumentu. Šīs piezīmes ir iztirzātas šajā regulā.

(26)

Turklāt Komisija pieprasīja lietotājiem, kas bija pieteikušies sākuma posmā, sniegt papildu datus par mašīnbūves nozari un citām nozarēm, lai precīzāk novērtētu pasākumu iespējamo ietekmi uz citām lejupējām nozarēm, ne tikai uz cauruļu un cauruļvadu nozari. Tāpat Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikties par to, kādi būtu piemēroti pasākumi, ja tādi ir.

(27)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas pieteicās 18 papildu lietotāji, kuri vēlējās tikt reģistrēti kā ieinteresētās personas. Ieinteresētās personas statusu reģistrēja 17 no 18 lietotājiem. Septiņi no šiem 18 lietotājiem pretpasākumu draudu dēļ vēlējās saglabāt anonimitāti. Šo pieprasījumu apmierināja sešiem no septiņiem lietotājiem. Vienu atlikušo lietotāju nereģistrēja kā ieinteresēto personu, jo tas, neraugoties uz vairākiem atgādinājumiem, nepamatoja savu anonimitātes pieprasījumu.

(28)

Turklāt Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Šajā nolūkā Komisija izsūtīja papildu pēcizmeklēšanas perioda anketas sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, 74 lietotājiem (arī konsorcija biedriem) un 12 lietotāju asociācijām.

(29)

Atbildes uz pēcizmeklēšanas perioda anketas jautājumiem saņēma no visiem sešiem Savienības ražotājiem un 23 lietotājiem. Arī divas no 12 lietotāju asociācijām sniedza papildu informāciju. Turklāt sūdzības iesniedzēju, vienu Savienības ražotāju (4) un atlasītos lietotājus (galvenokārt (5) balstoties uz ģeogrāfisko izkliedētību) informēja, ka Komisijas dienesti tos apmeklēs, lai uz vietas pārbaudītu attiecīgos datus.

(30)

Pēc tam laikposmā no 2017. gada 29. maija līdz 9. jūnijam notika pieci papildu pārbaudes apmeklējumi šādu ieinteresēto personu telpās Eiropas Savienībā:

(31)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija bija iecerējusi noteikt galīgos antidempinga pasākumus. Tām arī atvēlēja laiku, kurā tās pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā varēja iesniegt iebildumus.

(32)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā 2017. gada 17. jūlijā (turpmāk – informācijas galīgā nodošana atklātībā) notika vēl viena sūdzības iesniedzēja uzklausīšana tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē (2017. gada 27. jūlijā). Šīs uzklausīšanas laikā Eurofer izvirzīja pāris procedūras jautājumus un jautājumus pēc būtības.

(33)

Attiecībā uz procedūru tas norādīja, ka Komija nebija īstenojusi tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas ieteikumus, kurus šī amatpersona izdeva pēc 2017. gada 4. maija uzklausīšanas (sk. (24). apsvērumu). Savā 2017. gada 23. jūnija ziņojumā uzklausīšanas amatpersona pauda viedokli, ka dienestiem būtu jāsniedz informācija par dempinga un kaitējuma starpībām pirms tiek veikts Savienības interešu novērtējums, “aprēķinos neizmantojot faktiskus datus” (6). Turklāt amatpersona mudināja Komisijas dienestus “galīgo dokumentu darīt ieinteresētajām personām pieejamu laikus, lai tām būtu pietiekams laiks piezīmju sagatavošanai, proti, vismaz 30 dienas ierasto 10 dienu vietā” (7).

(34)

Komisija atzīmēja, ka tā tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas ieteikumus saņēma 2017. gada 23. jūnijā, kas bija neilgi pirms informācijas galīgās nodošanas atklātībā datuma (2017. gada 17. jūlijs). Attiecībā uz kaitējuma starpību tā izlēma, ka jūnija beigās nebija lielas jēgas kā papildu pasākumu nosūtīt tikai datus bez nekādiem pamatā esošiem aprēķiniem, jo ieinteresētajām personām vienalga bija paredzēts tuvākajā nākotnē saņemt pilnīgus aprēķinus par kaitējuma starpību kopā ar informācijas galīgo nodošanu atklātībā. Eurofer2017. gada 27. jūlija uzklausīšanas laikā patiešām apstiprināja, ka vispārējā informācijas dokumentā bija saņēmis vispusīgu informāciju par kaitējuma starpību un ka šis jautājums vairs nav viennozīmīgs. Attiecībā uz piezīmju sniegšanas termiņu pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā pamatregulas 20. panta 5. pantā ir noteikts, ka piezīmes, kas iesniegtas pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā, tiek ņemtas vērā tikai tad, ja tās ir saņemtas “termiņā, ko nosaka Komisija katrā atsevišķā gadījumā un kas ir vismaz desmit dienas”. Informācijas galīgā nodošana ieinteresētajām personām notika 2017. gada 17. jūlijā, kā termiņu piezīmju sniegšanai nosakot 2017. gada 7. augustu, t. i., trīs nedēļas. Lai gan šis termiņš ir īsāks par uzklausīšanas amatpersonas ieteiktajām 30 dienām, tas tomēr ir divreiz ilgāks par tiesību aktos noteikto minimumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka pēc būtības ir ievērojusi uzklausīšanas amatpersonas ieteikumu, proti, nodrošināt “pietiekamu” laiku lietderīgu piezīmju sagatavošanai par dokumentu, kurā lielā mērā tika atkārtoti izklāstīta informācija, ko Komisija bija ieinteresētajām personām atklājusi jau 4. aprīļa informācijas dokumentā (sk. (22). apsvērumu).

(35)

Komisija izlēma uzklausīšanas amatpersonai ierosinātos jautājumus pēc būtības aplūkot šīs regulas attiecīgajās daļās (turpmāk), jo šie jautājumi tika vēlreiz izvirzīti rakstiskajās piezīmēs, ko saņēma pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā.

(36)

Savukārt Irānas ražotāju eksportētāju Mobarakeh Steel Company uzklausīja 2017. gada 3. augustā. Irānas ražotājs eksportētājs uzklausīšanā norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu tā dempinga aprēķinos. Ražotājs eksportētājs paskaidroja, ka konkrētās vērtības tika kļūdaini noapaļotas, visticamāk, to garuma dēļ.

(37)

Komisija izskatīja šo pieprasījumu un konstatēja, ka Irānas ražotāja eksportētāja dempinga aprēķinos patiešām ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, kura ir jāizlabo. Dempinga aprēķins un aprēķini, kas uz tā balstīti, bija jāpārrēķina, iegūstot šādu rezultātu: Mobarakeh Steel Company pārskatītā dempinga starpība un antidempinga maksājuma likme sasniedza 17,9 %, tādēļ pārskatītā minimālā importa cena, kuru koriģēja saistībā ar izejmateriālu cenu paaugstināšanos, sasniedza 468,49 euro par tonnu.

(38)

Visas personas attiecīgi informēja par šo pārskatīšanu, 2017. gada 4. augustā nosūtot papildu galīgo informāciju, un tās tika aicinātas iesniegt piezīmes.

(39)

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Komisija izskatīja visas ieinteresēto personu mutiskās un rakstiskās piezīmes par informācijas galīgo nodošanu atklātībai un par papildu informācijas galīgo nodošanu atklātībai. Šīs piezīmes ir iztirzātas šajā regulā. Attiecīgos gadījumos Komisija izmainīja savus konstatējumus.

(40)

Karsti velmētus plakanus tērauda velmējumus ražo karstās velmēšanas procesā, kas ir metāla formēšanas process, kurā karstu metālu laiž caur vienu vai vairākiem karstu veltņu pāriem, mazinot un izlīdzinot biezumu, un kurā metāla temperatūra pārsniedz tā rekristalizācijas temperatūru. Tiem var būt dažādi veidi: ruļļi (eļļoti vai neeļļoti, kodināti vai nekodināti), sagriezti garumā (loksnēs) vai šaurās sloksnēs.

(41)

Karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem ir divi galvenie lietojumi. Pirmkārt, tie ir sākotnējie materiāli, no kā ražošanas lejasposmā ražo dažādus tērauda ražojumus ar pievienoto vērtību, sākot ar auksti velmētiem (8) plakaniem tērauda velmējumiem ar pārklājumu. Otrkārt, tos izmanto par rūpnieciskās ražošanas izejmateriāliem, ko iegādājas galalietotāji dažādām vajadzībām, arī būvniecībai (tērauda cauruļu ražošanai), kuģu būvei, gāzes tvertnēm, automobiļiem, spiedtvertnēm un enerģijas pārvades cauruļvadiem.

(42)

Komisija izslēdza ātrgriezējtēraudu un instrumentu tēraudu no ražojuma tvēruma antidempinga procedūrā attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (9).

(43)

Tā kā šīs konkrētās izmeklēšanas laikā netika saņemtas nekādas piezīmes par ražojuma tvērumu un līdzīgo ražojumu, un, lai dažādajās procedūrās par konkrētiem karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem būtu vienāds ražojuma tvērums, Komisija arī šajā gadījumā nolēma izslēgt ātrgriezējtēraudu un instrumentu tēraudu no ražojuma tvēruma.

(44)

Ieinteresētās personas ar informācijas dokumentu tika informētas par šo izslēgšanu. Komisija šajā saistībā nav saņēmusi nekādas piezīmes.

(45)

Tādējādi attiecīgo ražojumu (karsti velmēti plakani tērauda velmējumi) definē šādi: konkrēti Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (tostarp ražojumi, kas “sagriezti garumā” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez pārklājuma.

Attiecīgais ražojums neietver:

Patlaban attiecīgo ražojumu klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10, 7225 30 90, ex 7225 40 60, 7225 40 90, ex 7226 19 10, 7226 91 91 un 7226 91 99.

(46)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības un tiem ir vienādi galvenie lietojumi:

(47)

Tā kā Komisija nebija saņēmusi piezīmes, tā apstiprināja, ka attiecīgais ražojums, ko ražo un pārdod attiecīgajās valstīs un ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(48)

Komisija šajā sadaļā ir izklāstījusi vispārējo metodiku, ko tā izmantoja dempinga aprēķiniem. Pēc nepieciešamības jebkādi valstij vai uzņēmumam specifiski jautājumi, kas šiem aprēķiniem ir būtiski, tiek turpmāk aplūkoti attiecīgo valstu sadaļās.

(49)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

Normālā vērtība nereprezentatīvajiem ražojuma veidiem (t. i., tiem veidiem, kuru iekšzemes pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 5 % no eksporta pārdevumiem uz Savienību vai kurus iekšzemes tirgū vispār nepārdeva) tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam, pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Iekšzemes pārdošanas apjomam parastā tirdzniecības apritē izmantoja peļņu no katra attiecīgo ražojuma veida. Pārējiem darījumiem, kas nenotika parastā tirdzniecības apritē, izmantoja vidējo peļņu.

Pēc tam Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas bija identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, un pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, attiecībā uz katru ražojuma veidu bija reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(50)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica rentablās pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū īpatsvaru izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskās iekšzemes pārdošanas cenas.

(51)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

(52)

Šajā gadījumā normālā vērtība bija minētā ražojuma veida visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(53)

Normālā vērtība bija balstīta uz konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktisko cenu iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(54)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā parastā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(55)

Normālā vērtība tika noteikta, pie visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(56)

Ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī ar saistītu uzņēmumu starpniecību, rīkojoties kā tirgotāji un/vai importētāji.

(57)

Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tostarp ar tirgotāju starpniecību, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(58)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpat eksporta cenu saskaņā ar minēto pantu noteica, ja attiecīgais ražojums netika pārdots tālāk tādā pašā stāvoklī, kādā tas tika importēts. Tādos gadījumos tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, kā arī peļņu.

(59)

Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(61)

Izmeklēšanas periodā Brazīlijā bija pieci ražotāji eksportētāji. Pēc izlases izveides kāds ražotājs eksportētājs, proti, Aperam Inox América do Sul S.A., paskaidroja Komisijai, ka bija kļūdaini reģistrējis Āfrikai paredzētus pārdevumus, kas Savienībā atradās tikai tranzīta laikā, kā eksporta pārdevumus Savienībā. Tādēļ izmeklēšanas periodā šis uzņēmums attiecīgo ražojumu neeksportēja uz Savienību. Tāpat uzņēmums paskaidroja, ka tam ir kopīgi akcionāri ar ArcelorMittal Brasil S.A (AMB). Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija izlēma šos uzņēmumus uzskatīt par saistītiem uzņēmumiem.

Arī Usinas Siderúrgicas de Minas Gerais S.A. (turpmāk – Usiminas) un Companhia Siderúrgica Nacional (CSN) ir kopīgi akcionāri. Usiminas apgalvoja, ka tos var uzskatīt par nesaistītiem uzņēmumiem, jo pašlaik Brazīlijas konkurences iestādē tiek īstenota procedūra, kas CSN neļauj izmantot nekādas ar Usiminas saistītas tiesības. Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un Usiminas iesniegtos pierādījumus un secināja, ka CSN nevar izmantot savas ar Usiminas saistītās tiesības. Komisija piekrita šim apgalvojumam un uzskatīja šos uzņēmumus par nesaistītiem. Neviens no uzņēmumiem necēla iebildumus, kad Komisija paziņoja par savu lēmumu dokumentā, ar kuru uzņēmumus informēja par pagaidu pasākumu nenoteikšanu. Lēmums par to, vai šie divi uzņēmumi ir savstarpēji saistīti, var tikt grozīts nākamajās pārskatīšanās, ja Brazīlijas konkurences iestāde pieņems atšķirīgu lēmumu.

(62)

Iekšzemes tirgū visi ražotāji eksportētāji pārdeva līdzīgo ražojumu gan tieši, gan ar saistītu un nesaistītu tirgotāju starpniecību. Lielākai daļai pārdotā līdzīgā ražojuma veica turpmāku pārstrādi, iegūstot ražojumu, kas vai nu joprojām bija līdzīgs ražojums, vai kļuva par citu lejasposma ražojumu.

(63)

Usiminas eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem. Pārējie divi ražotāji eksportētāji uz Savienību galvenokārt eksportēja neapstrādātus (nesagrieztus) ruļļus, ko vai nu pārdeva tālāk, vai kam veica turpmāku pārstrādi to saistītais uzņēmums Savienībā.

(64)

Triju ražotāju eksportētāju normālā vērtība tika noteikta atbilstoši iepriekš 3.1.1. sadaļā izklāstītajai vispārējai metodikai.

(65)

Triju ražotāju eksportētāju normālās vērtības pamatā bija iekšzemes cena attiecīgi 14 %, 35 % un 91 % ražojuma veidu, ko eksportē uz Savienību un kas veido attiecīgi 54 %, 78 % un 99 % no pārdevumiem, kurus eksportē uz Savienību. Pārējo ražojuma veidu normālo vērtību noteica saskaņā ar (54). un (55). apsvērumu.

(66)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Usiminas uzstāja, ka PVA summa netika aprēķināta EXW līmenī un ka konkrētas izmaksas nebija saistītas ar attiecīgo ražojumu, tādēļ tās būtu bijis jāizslēdz no PVA summas.

(67)

Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi izlaboja PVA summu.

(68)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas CSN uzstāja, ka PVA summas noteikšanā vajadzēja izmantot jaunāko PVA tabulas redakciju, ko iesniedza pārbaudes apmeklējuma laikā. Šī redakcija būtu precīzāka, jo konkrētas ar eksportu saistītas izmaksas tika sadalītas tikai eksporta pārdevumiem, nevis iekšzemes pārdevumiem.

(69)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo uzņēmuma iesniegtās PVA tabulas jaunākās redakcijas sadales metodi nebija iespējams pārbaudīt tādēļ, ka to iesniedza pārbaudes apmeklējuma beigās. Tā vietā Komisija aprēķināja PVA summu, pamatojoties uz iepriekšējo redakciju, kuru iesniedza pārbaudes apmeklējumā un kuru varēja pārbaudīt. Tomēr šajā redakcijā bija dažas kļūdas, kuras Komisija izlaboja manuāli un par kurām tā informēja CSN. CSN nesniedza papildu piezīmes par šo informāciju. Aprēķinā Komisija iekšzemes pārdevumiem nesadalīja eksporta izmaksas. CSN neapstrīdēja Komisijas izmantoto sadales metodi.

(70)

Triju ražotāju eksportētāju eksporta cena tika noteikta atbilstoši iepriekš 3.1.2. sadaļā izklāstītajai vispārējai metodikai.

(71)

Usiminas gadījumā, kas attiecīgo ražojumu uz Savienību pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(72)

Pārējie divi ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu pārdeva uz Savienību ar saistīto personu starpniecību. Tomēr arī šiem ražotājiem eksportētājiem eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, jo Komisija varēja pārliecināties, ka saistīto personu cenas bija līdzīgas un atspoguļoja tirgus cenas.

(73)

Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(74)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas ieviesa attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām (robežās no 3,4 % līdz 4,6 %, ko izsaka attiecībā pret neto apgrozījumu), atlaidēm, rabatu atlaidēm un daudzumiem (robežās no 0,2 % līdz 3,5 %, ko izsaka attiecībā pret neto apgrozījumu) un kredīta izmaksām (robežās no 1,8 % līdz 2,3 %, ko izsaka attiecībā pret neto apgrozījumu).

(75)

Visi ražotāji eksportētāji iesniedza prasību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu par nodokļa atmaksas korekciju, argumentējot, ka nodokļa atmaksas shēma attiecībā uz konkrētiem izejmateriāliem nozīmētu, ka visi to iekšzemes pārdevumi ietvertu netiešu nodokli salīdzinājumā ar eksporta pārdevumiem.

(76)

Tomēr ražotāji eksportētāji nespēja pierādīt, ka tikai nodokļa atmaksas shēma kā tāda ietekmētu cenu salīdzināmību. Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā ražotāji eksportētāji apstiprināja, ka nodokļa atmaksas shēma neskar pārdošanas cenu. Tādējādi šo apgalvojumu nevarēja pieņemt.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu Usiminas lūdza veikt tirdzniecības līmeņa korekciju, apgalvojot, ka visi pārdevumi iekšzemes tirgū tika veikti gala lietotājiem, taču visi eksporta pārdevumi Savienībā – saistītiem un nesaistītiem tirgotājiem.

(78)

Ražotājs eksportētājs tomēr nevarēja parādīt stabilas un atšķirīgas cenu starpības atšķirīgiem tirdzniecības līmeņiem tā iekšzemes vai eksporta tirgū. Tādējādi šo apgalvojumu nevarēja pieņemt.

(79)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Usiminas uzstāja, ka, nosakot normālo vērtību, ir jāatskaita arī kredīta izmaksu korekcija.

(80)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo kredīta izmaksu korekcija ir korekcija, ko piemēro faktiskajām cenām, lai atspoguļotu atrunāto kredīta periodu neatkarīgi no maksājuma faktiskā datuma. Tā ir tikai cenu korekcija, kas nav pamatota normālās vērtības noteikšanas gadījumā.

(81)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(82)

Savās piezīmēs saistībā ar informācijas galīgo nodošanu atklātībai CSN apgalvoja, ka pārskatītās cenas, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) vērtības, ko izmantoja mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķināšanā, vajadzēja izmantot arī dempinga starpības aprēķināšanā. Šo apgalvojumu pieņēma un dempinga aprēķinu attiecīgi izlaboja.

(83)

Vidējo svērto dempinga starpību ražotājiem, kas sadarbojās, bet nebija ietverti izlasē, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī starpība tika noteikta, balstoties uz starpību, kas bija noteikta trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem.

(84)

Sadarbības līmenis Brazīlijā ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports bija gandrīz 100 % no kopējā Brazīlijas eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā. Uz šāda pamata Komisija izlēma noteikt valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem citiem uzņēmumiem, tādā pašā līmenī, kāds noteikts atlasītajam uzņēmumam ar lielāko dempinga starpību, t. i., Usiminas.

(85)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(86)

Irānā ir tikai viens attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs, kas šīs izmeklēšanas ietvaros pilnībā sadarbojās. Lielākā daļa tā pārdevumu Savienībā bija tieši pārdevumi neatkarīgiem pircējiem, tomēr dažus īstenoja ar saistīta tirgotāja starpniecību, kurš atrodas Vācijā.

(87)

Vienīgā ražotāja eksportētāja normālā vērtība tika noteikta atbilstoši iepriekš 3.1.1. sadaļā izklāstītajai vispārējai metodikai. Rezultātā normālā vērtība 61 % ražojuma veidu, kas veido 67 % no apjoma, kuru ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību, balstījās uz iekšzemes cenu parastajā tirdzniecības apritē. Pārējiem ražojuma veidiem tika noteikta normālā vērtība. Tomēr, ja ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica saskaņā ar iepriekš (55). apsvērumā izklāstīto metodiku.

(88)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Komisija parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālās vērtības noteikšanai izmantoja nepareizu PVA izdevumu attiecību. Tā patiešām bija noapaļošanas kļūda, ko pēc tam izlaboja. Šīs izmaiņas neietekmēja (98). apsvērumā noteiktās dempinga starpības.

(89)

Eksporta cenu noteica, izmantojot iepriekš 3.1.2. sadaļā un it sevišķi pamatregulas 2. panta 8. punktā izklāstīto vispārējo metodiku.

(90)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un vienīgā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(91)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas ieviesa attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām (robežās no 1 % līdz 3 %), iepakošanas izmaksām (robežās no 0 % līdz 1 %), kredīta izmaksām (robežās no 1 % līdz 3 %), komisijas maksām (robežās no 0,1 % līdz 2 %), citām atlaidēm (robežās no 0 % līdz 0,5 %) un citiem faktoriem (robežās no 0 % līdz 1 %). Saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu korekciju piemēroja arī attiecībā uz eksporta pārdevumiem Savienībā ar saistītā tirgotāja starpniecību (no 2 % līdz 6 %).

(92)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka šīs korekcijas šķiet lielas, un aicināja Komisiju tās paskaidrot. Komisija nevar sniegt sīkāku informāciju par šīm korekcijām, neatklājot konfidenciālu komercinformāciju. Komisija analizēja un pārbaudīja visas šīs korekcijas saskaņā ar pienākumu, ko nosaka pamatregulas 9. panta 6. punkts.

(93)

Savās piezīmēs par informācijas dokumentu ražotājs eksportētājs argumentēja, ka, nosakot normālo vērtību, Komisija neatvasināja atskaitījumus, kas saistīti ar izmaksām. Šis apgalvojums ir aplams, jo Komisija atvasināja šos atskaitījumus. Ražotājs eksportētājs šo apgalvojumu atkārtoti izklāstīja savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā. Komisija ražotājam eksportētājam izskaidroja savu metodiku, ko tā piemēroja attiecībā uz šo jautājumu, un papildu piezīmes netika saņemtas.

(94)

Novērtējot atskaitījumus, Komisija izskatīja liecības par korekciju, pamatojoties uz nodokļa atmaksas shēmu. Komisijas rīcībā esošās liecības parādīja, ka, lai gan ražotājs eksportētājs saņēma, kā tas pats apgalvoja, nodokļu atmaksu, nav nekādu liecību par to, ka tas būtu vispār samaksājis nodokli, jo, kā parāda ražotāja eksportētāja sniegtā informācija, visi izejmateriāli tika iegādāti iekšzemē. Tādēļ ar nodokli neaplika “[izstrādājumā] ietilpstošās fiziskās sastāvdaļas” pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta nozīmē, kas ir korekcijas priekšnoteikums. Tādēļ šāda korekcijas netika veikta.

(95)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(96)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu dempinga aprēķinos. Komisija izlaboja šo pārrakstīšanās kļūdu, kas tika pieļauta, nevajadzīgi noapaļojot konkrētas garas vērtības, un attiecīgi grozīja savu aprēķinu. Visas ieinteresētās personas tika informētas par šīm izmaiņām, nosūtot tām papildu galīgo informāciju.

(97)

Irānas sadarbības līmenis bija ļoti augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksports izmeklēšanas periodā bija aptuveni 100 % no kopējā eksporta uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija noteica valsts mēroga dempinga starpību tādā pašā apmērā kā vienīgajam ražotājam eksportētājam.

(98)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(99)

Savās piezīmēs par informācijas dokumentu sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka dempinga starpība, ko tas bija aprēķinājis, izmantojot sevis apkopotos datus, bija ievērojami lielāka. Šī ieinteresētā persona aicināja Komisiju sniegt papildu informāciju par to, kā tika aprēķināta Irānas dempinga starpība.

(100)

Komisijas aprēķina pamatā bija uzņēmuma faktiskie dati, kurus pārbaudīja, atrodoties uz vietas. Attiecīgajai ieinteresētajai personai nebija piekļuves šāda līmeņa informācijai, kas, iespējams, izskaidro šo nesakritību. Neatklājot ražotāja eksportētāja konfidenciālu komercinformāciju, Komisija nevar sniegt papildu informāciju par šo aprēķinu.

(101)

Savās piezīmēs papildu galīgo informāciju sūdzības iesniedzējs pieprasīja papildu informāciju par šo pārrakstīšanās kļūdu saistībā ar noapaļošanu, norādot, ka dempinga starpības samazināšana par 5 procentpunktiem, visticamāk, nav pārrakstīšanās kļūdas rezultāts.

(102)

Komisija nevar atklāt detalizētu informāciju par dempinga aprēķinu nevienam citam kā vien tieši skartajai ieinteresētajai personai, jo tas atklātu konfidenciālu komercinformāciju. Kā paskaidrots (96). apsvērumā iepriekš, kļūda bija saistīta ar konkrētu garu vērtību ar vairāk nekā 13 cipariem nevajadzīgu noapaļošanu (piemēram, 112 769 871 468,69 aprēķinā tika kļūdaini atspoguļots kā 1,13). Šādas garas vērtības attiecās uz svarīgākajiem eksporta darījumiem, ko dempinga aprēķina vajadzībām konvertēja Irānas vietējā vērtībā. Tas izskaidro dempinga starpības samazinājumu par 5,1 procentpunktu.

(103)

Krievijā ir trīs attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji, kuri šīs izmeklēšanas ietvaros pilnībā sadarbojās. Izmeklēšanas periodā tie pārstāvēja gandrīz visu attiecīgā ražojuma importu no Krievijas uz Savienību.

(104)

Visu trīs ražotāju eksportētāju normālā vērtība tika noteikta atbilstoši iepriekš 3.1.1. sadaļā izklāstītajai vispārējai metodikai. Rezultātā visu trīs ražotāju eksportētāju normālās vērtības pamatā lielākajai daļai uz Savienību eksportēto izstrādājuma veidu bija iekšzemes cena (attiecīgi 76 %, kas veido 98,9 % no eksportētajiem daudzumiem, 49 %, kas veido 86,7 % no eksportētajiem daudzumiem, un 73 %, kas veido 96,6 % no eksportētajiem daudzumiem).

(105)

Normālo vērtību pārējiem veidiem noteica saskaņā ar iepriekš (54). un (55). apsvērumā aprakstīto metodiku vai nu tādēļ, ka nebija nekādu pārdevumu iekšzemes tirgū, vai tādēļ, ka pārdotais apjoms iekšzemes tirgū bija pārāk mazs, lai to uzskatītu par reprezentatīvu (mazāk par 75 t katram ražojuma veidam).

(106)

Ražotāji eksportētāji uz Savienību eksportēja vai nu tieši, ar saistītu importētāju starpniecību Savienībā, vai ar saistītu tirgotāju/importētāju starpniecību Šveicē. Saistītie uzņēmumi Šveicē iegādājās attiecīgo ražojumu no ražotājiem eksportētājiem un pēc tam to pārdeva uz Savienību un citām valstīm.

(107)

Eksporta cena tika noteikta, pielietojot iepriekš 3.1.2. sadaļā izklāstīto vispārējo metodiku.

(108)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Severstal apstrīdēja to korekciju piemērojamību, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu veiktas PVA izmaksām un peļņai attiecībā uz pārdošanas darījumiem ar tā saistītā Šveices tirgotāja/importētāja, proti, SSE, starpniecību.

(109)

Severstal uzskata, ka korekcijas ir atbilstošas tikai atsevišķos konkrētos darījumos, kuros pārdošanas darījuma noteikumi prasa, lai ražojums tiktu piegādāts pēc muitošanas, t. i., darījumos, kuros saistītā persona darbojas kā importētājs. Tomēr attiecībā uz lielāko daļu pārdevumu ar tā saistītā tirgotāja/importētāja Šveicē starpniecību piegādes nosacījumi neparedz, ka tirgotājam/importētājam Šveicē būtu muitā jāatmuito preces. Vienlaikus Severstal apgalvoja, ka tā saistītos tirgotājus/importētājus Šveicē nebūtu jāuzskata par importētājiem, bet kā daļu no ražotāja eksporta tīkla.

(110)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Izmeklēšanā noskaidroja, ka SSE saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdošanu izmeklēšanas periodā nepildīja nekādas importēšanas funkcijas. Dažādie incoterms (CIF, CFR, FOB, DAP vai CIF) neizmaina to, ka SSE darbojās kā saistīts importētājs uz Savienības tirgu. Ņemot vērā to, ka tirgotājs/importētājs ir saistīts ar ražotāju eksportētāju, pamatregulas 2. panta 9. punkts netieši nosaka, ka šāda tirgotāja/importētāja dati nav uzticami, tādēļ korekcija bija pamatota.

(111)

Komisija arī konstatēja, ka SSE nevar uzskatīt par ražotāja eksportētāja tīkla daļu. Mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumam Šveicē nav ekskluzīvu attiecību pārdošanai uz ES. Izmeklēšanā noskaidroja, ka grupā ir arī citas pārdošanas nodaļas, kas nodarbojas ar eksportu uz ES. Mātesuzņēmumam Krievijā bija trīs atšķirīgi kanāli attiecīgā ražojuma eksportam uz ES, proti, tiešā pārdošana, pārdošana ar saistītā pakalpojumu centra Latvijā starpniecību un pārdošana ar saistītā tirgotāja/importētāja Šveicē starpniecību.

(112)

Tādēļ Komisija secināja, ka visu veidu pārdošanas darījumiem ar saistītā tirgotāja/importētāja Šveicē starpniecību ir jāpiemēro korekcijas attiecībā uz PVA un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(113)

Pēc informācijas nodošanas atklātībai Severstal atkārtoti norādīja, ka neatbalsta to, ka Komisija piemēro pamatregulas 2. panta 9. punktu. Turklāt tas minēja, ka Komisija, iespējams, ir rīkojusies nesaskaņoti salīdzinājumā ar citiem ražotājiem eksportētājiem, kam ir saistīti importētāji/tirgotāji Savienībā vai ārpus tās.

(114)

Komisija apstiprināja savu pieeju, proti, ka uz saistītiem tirgotājiem/importētājiem var attiecināt pamatregulas 2. panta 9. punktu, ja tie pilda importēšanas funkcijas, pat atrodoties ārpus Savienības. Tā tas bija SSE gadījumā, kā izklāstīts (110). apsvērumā; savukārt citu ražotāju eksportētāju saistītie tirgotāji/importētāji bija atšķirīgās situācijās atkarībā no katra uzņēmuma dažādajām funkcijām.

(115)

Turklāt Severstal pauda neapmierinātību par Komisijas secinājumu, ka SSE nevar uzskatīt par tā eksporta tīkla daļu. Tomēr, pēc Komisijas domām, Severstal sniegtais pamatojums, proti, tas, ka SSE pilnībā kontrolē mātesuzņēmums, un peļņas un zaudējumu sadale mātesuzņēmumam, neatsvēra (111). apsvērumā izklāstītos faktorus, kas liecināja par pretējo. Tādējādi SSE nevar uzskatīt par Severstal iekšējo eksporta nodaļu.

(116)

Pēc informācijas dokumenta izpaušanas ražotājs eksportētājs NLMK apstrīdēja to korekciju piemērojamību, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu veiktas PVA izmaksām un peļņai attiecībā uz pārdevumiem ar tā saistītā Šveices meitasuzņēmuma Novex starpniecību.

(117)

Tas apgalvoja, ka Novix nefunkcionē kā saistīts importētājs, jo neimportē attiecīgo ražojumu Savienībā. Ciktāl 2. panta 9. punkta piemērošana nozīmē, ka saistītai personai ir jāpilda importētāja funkcijas, Novex eksporta cenai nedrīkst piemērot nekādu korekciju saskaņā ar 2. panta 9. punktu.

(118)

Atbalstot šo apgalvojumu, NLMK argumentēja, ka eksporta tirgos tas dzelzs un tērauda ražojumus sistemātiski pārdod ar divu saistītu tirgotāju, proti, Novex Šveicē un Novexco (Cyprus) Limited Kiprā, starpniecību. Novex atbild par eksporta pārdevumiem uz Savienību, savukārt Novexco pārdod uz pārējām pasaules daļām. Šie uzņēmumi funkcionē kā NLMK eksporta pārdošanas nodaļas, un NLMK grupā nav citas funkcijas vai nodaļas, kas būtu atbildīga par šādiem eksporta pārdošanas darījumiem. NLMK neveic tiešus dzelzs un tērauda ražojumu eksporta pārdošanas darījumus.

(119)

Novex un Novexco ir NLMK 100 % meitasuzņēmumi, kam NLMK ir uzticējis savus eksporta pārdošanas darījumus ne tikai saistībā ar attiecīgo ražojumu, bet visu NLMK ražojumu portfeli. NLMK ekonomiski kontrolē šo abu saistīto uzņēmumu darbību gan pateicoties NLMK grupas kapitāla struktūrai, gan raugoties no ekonomikas perspektīvas. Svarīgi ir tas, ka Novex un Novexco tirgo tikai tādus ražojumus, kas iegūti no to saistītajiem NLMK grupas uzņēmumiem. Tādējādi tie veic autonomu saimniecisko darbību, ko varētu īstenot neatkarīgi ārpus NLMK grupas.

(120)

Lai gan visi NLMK dzelzs un tērauda ražojumu eksporta pārdošanas darījumi notiek ar Novex un Novexco starpniecību, šie saistītie uzņēmumi parasti nefunkcionē kā šo ražojumu importētāji ES vai citviet, izņemot orientēta grauda struktūras elektrotehniskā tērauda izstrādājumus (GOES), ko pārdod saskaņā ar DDP piegādes nosacījumiem. Pārējo Novex un Novexco eksporta pārdošanas darījumu pamatā ir piegādes nosacījumi, kuri neparedz, ka šiem uzņēmumiem būtu jāpilda importētāja funkcijas saistībā ar attiecīgajiem dzelzs un tērauda ražojumiem.

(121)

Tādēļ NLMK uzskatīja, ka Novex nevar uzskatīt par attiecīgo ražojumu “importētāju”, jo tas neveica preču muitošanu un nekādas citas funkcijas, ko īsteno importētājs.

(122)

Turklāt NLMK argumentēja, ka Novex darbinieki piedalās NLMK grupas Stratēģiskajā pārdošanas plānošanas komitejā un palīdz grupai plānot un noteikt cenas, pamatojoties uz savām zināšanām par eksporta tirgiem. Tādējādi NLMK ir ne tikai pilnībā informēts par Novex cenu pirmajam nesaistītajam pircējam, bet šādu cenu arī kopīgi nosaka NLMK un Novex darbinieki. Tajā pašā laikā attiecīgā ražojuma nozarē galvenie pircēji – vismaz NLMK eksporta gadījumā uz Savienību – ir tirdzniecības uzņēmumi, kas dod priekšroku pašu veiktajai ražojumu atmuitošānai, lai optimizētu izmaksas. Tāpat, iegādājoties attiecīgo ražojumu saskaņā ar FOB, eksporta ostas vai CIF nosacījumiem, tirdzniecības uzņēmumi var bez nepieciešamības pēc savlaicīga paziņojuma pārdot kravu uz jebkuru galamērķi, kas piedāvā labāko cenu, un tas var arī nebūt Savienībā. Tādēļ tirgotājiem nav lielas nozīmes tam, ka ražojumu Savienībā atmuito piegādātājs.

(123)

Kopumā NLMK pauda viedokli, ka, lai gan GOES pārstrādātājiem galvenokārt piegādā tieši, citus dzelzs un tērauda ražojumus galvenokārt piegādā nesaistītiem tirgotājiem Savienībā. Atšķirīgie pircēju veidi nozīmē, ka tiek piemēroti dažādi Incoterms un ka mainās Novex un Novexco attiecīgās funkcijas. Rezultātā, kā norādījis NLMK, situācija, kas novērota GOES izmeklēšanā, neatspoguļo Novex faktisko funkciju saistībā ar attiecīgo ražojumu vai citiem dzelzs un tērauda ražojumiem. NLMK secināja, ka Novex būtu jāuzskata par NLMK iekšējo tirdzniecības nodaļu.

(124)

Komisija atgādināja, ka, novērtējot, vai ražotājs un saistīts tirgotājs būtu jāuzskata par vienotu ekonomisko vienību un saistītais tirgotājs par ražotāja iekšējo pārdošanas nodaļu, ir jāņem vērā saistītā tirgotāja vispārējās funkcijas un tādēļ arī darbības, kas saistītas ar citiem ražojumiem, kuri nav attiecīgais ražojums (10).

(125)

Lai gan izmeklēšanā apstiprināja, ka Novex izmeklēšanas periodā neīstenoja nekādas importa funkcijas saistībā ar attiecīgo ražojumu, saistībā ar Novex atbilstību šai lietai ir jāņem vērā turpmāk izklāstītais. Novex saskaņā ar Šveices tiesību aktiem ir dibināts kā tirgotājs (11). Saskaņā ar statūtiem tā pamatdarbība ir tērauda ražojumu un izejmateriālu iegāde, pārdošana, izplatīšana un tirdzniecība Šveicē un ārvalstīs. Nav nekāda oficiāla ierobežojuma attiecībā uz tirgojamo ražojumu piegādātājiem. Turklāt NLMK un Novex parakstīja vispusīgus ietvarlīgumus, kas nosaka pārdošanas un iegādes darījumu starp šīm pusēm. Piemēram, šie līgumi nosaka detalizētas procedūras attiecībā uz prasījumiem saistībā ar neatbilstīgām precēm, paredz sankcijas maksājumu vai preču piegādes kavējumu gadījumā, kā arī nosaka trešās puses šķīrējtiesnesi strīdu gadījumā. Komisija arī atzīmēja, ka saskaņā ar Novex 2015. gada finanšu pārskatiem tā galvenās darbības ir tērauda tirdzniecība, ietverot jebkādu procentu ienākumu gūšanu, un ka būtiska daļa tā iegādātā tērauda ir no NLMK grupas uzņēmumiem.

(126)

Turklāt NLMK savā 2017. gada 7. jūnija iesniegumā pats atzina, ka saistībā ar GOES ražojumiem Novex funkcionē kā saistīts importētājs; šis fakts apstiprina secinājumu, ka Novex nav uzskatāms par NLMK iekšējo pārdošanas nodaļu.

(127)

Tādēļ Komisija secināja, ka Novex nav uzskatāms par NLMK integrētu un iekšēju pārdošanas nodaļu, kas ļautu šīs divas juridiskās personas uzskatīt par vienotu ekonomisku vienību, un tā vietā tās uzskatīja par attiecībām, kuru ietvaros viens uzņēmums darbojas kā aģents, saņemot komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē.

(128)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā NLMK atkārtoti apgalvoja, ka tas un tā saistītais tirgotājs Novex veido vienu saimniecisku vienību. Pēc NLMK domām Komisija nebija ņēmusi vērā šo abu uzņēmumu ekonomisko attiecību faktus. It sevišķi tas pauda kritiku par to, ka Komisijas pieeja attiecībā uz Novex bija formāla un teorētiska. Novex nebija reģistrēts kā tirdzniecības uzņēmums; tas, ka nav attiecināmi nekādi oficiāli ierobežojumi, nav būtiski, jo uzņēmums realitātē neiegādājas ražojumus no citiem avotiem. Turklāt, pat ja NMLK un Novex bija noslēguši līgumu, starp abiem uzņēmumiem pastāvētu efektīva solidaritāte. Novex rezultāti esot bijuši pilnībā konsolidēti grupas pārskatos.

(129)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Lai novērtētu attiecības starp Novex un NLMK, ietvarlīgumu, kas nosaka pārdošanu un iegādi starp abiem uzņēmumiem, nevar atzīt kā teorētisku vai formālu. Drīzāk tas parāda, ka katram no uzņēmumiem ir atšķirīgas funkcijas un ka starp tiem nebija nekādas pakļautības. Turklāt iekšējai pārdošanas nodaļai nav raksturīgi īstenot importa funkcijas, ko Novex īstenoja attiecībā uz vismaz vienu tērauda ražojumu (GOES). Visbeidzot, Novex varēja jebkurā brīdī izlemt iegādāties karsti velmētus plakanus tērauda velmējumus no citiem avotiem, ko integrēta eksporta pārdošanas nodaļa nedarītu. Tādējādi Komisija neatkāpās no savas nostājas, ka bija pamatoti veikt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(130)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā arī MMK pirmo reizi apstrīdēja pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanu saistībā ar savu saistīto tirgotāju MMK Trade Steel AG. Līdzīgi Severstal juridiskajai nostājai arī MMK apgalvoja, ka mātesuzņēmuma pilnīga kontrole un peļņas un zaudējumu sadale Krievijas mātesuzņēmumam parādīja, ka MMK Trade Steel AG ir daļa no vienota eksporta tīkla.

(131)

Komisija atkārtoti izklāstīja savu juridisko nostāju, proti, ka uz saistītiem tirgotājiem/importētājiem var attiecināt pamatregulas 2. panta 9. punktu, ja tie pilda importēšanas funkcijas, pat atrodoties ārpus Savienības. MMK Trade Steel AG ietilpst šajā kategorijā, kā jau tika konstatēts izmeklēšanā par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (12).

(132)

Attiecīgi Komisija nevarēja pieņemt arī apgalvojumu, ka MMK un MMK Trade Steel AG būtu vienota ekonomiskā vienība. Turklāt MMK ir pašam sava eksporta nodaļa Krievijā, un daļu no sava tērauda tas uz Eiropu pārdod tieši. Tādējādi MMK Trade Steel AG nevar uzskatīt par MMK iekšējo eksporta nodaļu.

(133)

Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas ieviesa attiecībā uz fizikālajām īpašībām (robežās no 0 % līdz 2 %), transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām (robežās no 1 % līdz 8 %), iepakošanas izmaksām (robežās no 0 % līdz 1 %), kredīta izmaksām (robežās no 0 % līdz 2 %), komisijas maksām (robežās no 0 % līdz – 4 %) un citiem faktoriem (robežās no 0 % līdz 1 %).

(135)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Severstal apgalvoja, ka dažas PVA korekcijas, proti, finanšu ienākumu un transporta izmaksu korekcijas, bija nepareizas.

(136)

Uzņēmums norādīja, ka, nosakot PVA procentuālo daļu, bija jāņem vērā finanšu ienākumi. Turklāt šie saistītā meitasuzņēmuma Šveicē ienākumi vienlaikus bija arī Severstal izdevumi, kā norādīts bruto peļņas un zaudējumu (G-PL) tabulā atbildēs uz anketas jautājumiem, ko savukārt ņēma vērā, nosakot, vai pārdevumi iekšzemes tirgū notika parastā tirdzniecības apritē.

(137)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Severstal ražo un pārdod plašu ražojumu klāstu, un tas nespēja pierādīt, ka attiecīgie finanšu ienākumi, kas ir vispārējs aizdevums, kurš tika paplašināts, papildus Šveices meitasuzņēmumam ietverot arī mātesuzņēmumu, būtu saistīti ar attiecīgo ražojumu.

(138)

Pēc informācijas nodošanas atklātībai Severstal atkārtoja savu apgalvojumu un argumentēja, ka iepriekš minētie finanšu ienākumi ir “procenti no aizdevumiem, kas piešķirti nolūkā finansēt Severstal ražojumus, kuriem ir ilgstošs ražošanas cikls un kuri ietver attiecīgo ražojumu”. Turklāt uzņēmums lūdzu attiecīgo summu attiecināt tikai uz attiecīgo ražojumu. Taču Komisija uzskatīja, ka šo apgalvojumu nevar apmierināt, jo nebija nekādas sīkākas informācijas par to, kādēļ vispārējs aizdevums “ilgstoša ražošanas cikla ražojumiem” būtu saistīts arī ar attiecīgo ražojumu.

(139)

Attiecībā uz transporta izmaksu korekciju Severstal uzstāja, ka Komisija bija atskaitījusi nepareizu transporta izmaksu summu kā PVA daļu.

(140)

Komisija pieņēma Severstal apgalvojumu attiecībā uz transporta izmaksām un izmantoja faktiskās transporta izmaksas, ko uzņēmums bija iesniedzis aprēķinu vajadzībām. Lai nepieļautu divkāršu uzskaiti, tās noteica nulles apmērā, jo tās bija ņemtas vērā jau atskaitījumu aprēķinā.

(141)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(142)

Sadarbības līmenis Krievijā ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, imports bija 100 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādēļ Komisija izlēma noteikt valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem citiem uzņēmumiem, tādā pašā līmenī, kāds noteikts uzņēmumam ar lielāko dempinga starpību, t. i., valsts akciju sabiedrībai Magnitogorsk Iron & Steel Works (PJSC MMK) (grupa).

(143)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(144)

Serbijā ir tikai viens attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs, kas šīs izmeklēšanas ietvaros pilnībā sadarbojās. Lielākā daļa tā pārdevumu Savienībā bija tieši pārdevumi neatkarīgiem pircējiem, tomēr dažus īstenoja ar saistīta importētāja starpniecību, kurš atrodas Slovākijā.

(145)

Vienīgā ražotāja eksportētāja normālā vērtība tika noteikta atbilstoši iepriekš 3.1.1. sadaļā izklāstītajai vispārējai metodikai. Rezultātā normālā vērtība 23 % ražojuma veidu, kas veido 71 % no apjoma, kuru ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību, balstījās uz iekšzemes cenu parastajā tirdzniecības apritē. Vienmēr, kad ražojuma veida iekšzemes pārdevumu kopējais apjoms neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā veidoja mazāk par 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida eksporta pārdevumu kopējā apjoma uz Savienību, šā veida normālo vērtību noteica, izmantojot šā veida PVA un peļņu, nevis vidējo svērto PVA un peļņu. Tomēr, ja ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica saskaņā ar iepriekš (55). apsvērumā izklāstīto metodiku.

(146)

Eksporta cenu noteica, izmantojot iepriekš 3.1.2. sadaļā un it sevišķi pamatregulas 2. panta 8. punktā izklāstīto vispārējo metodiku. Pārdevumiem ar saistītā importētāja starpniecību eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(147)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un vienīgā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(148)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas ieviesa attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām (robežās no 5 % līdz 9 %), kredīta izmaksām (robežās no 0 % līdz 1,5 %), bankas komisijām (robežās no 0 % līdz 1 %) un komisijas maksām (robežās no 0,5 % līdz 2 %).

(149)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(150)

Serbijas sadarbības līmenis bija ļoti augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksports izmeklēšanas periodā bija aptuveni 100 % no kopējā eksporta uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija noteica valsts mēroga dempinga starpību tādā pašā apmērā kā vienīgajam ražotājam eksportētājam.

(151)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(152)

Ukrainā ir viena trīs saistītu attiecīgā ražojuma ražotāju eksportētāju grupa (šajā sadaļā tiek kopā saukti “ražotājs eksportētājs”), kas šīs izmeklēšanas ietvaros pilnībā sadarbojās. Divas ražotnes atrodas Mariupolē, Doņeckas reģionā, kas izmeklēšanas laikā bija konflikta zona. Pēc ražotāja eksportētāja pieprasījuma Komisija izlēma aprēķinos neietvert vienu no šīm ražotnēm, kura uz Savienību eksportēja vien niecīgu apjomu.

(153)

Savās piezīmēs par informācijas dokumentu sūdzības iesniedzējs pieprasīja Komisijai paskaidrot lēmumu dempinga starpības aprēķinā neietvert vienu Ukrainas uzņēmumu.

(154)

Komisija šo uzņēmumu neietvēra aprēķinā tādēļ, ka tā pārdevumu nelielais īpatsvars saistībā ar grupas pārdevumiem nebūtu ietekmējis dempinga starpību. Turklāt militāro operāciju dēļ šajā apvidū nebija iespējams pārbaudīt attiecīgos datus. Komisija uzskatīja, ka šī ir nepārvaramas varas situācija.

(155)

Iekšzemes tirgū ražotājs eksportētājs pārdeva līdzīgo ražojumu gan tieši, gan ar saistīta tirgotāja starpniecību.

(156)

Visi ražotāja eksportētāja pārdevumi uz Savienību tika īstenoti ar saistīta tirgotāja Šveicē starpniecību. Tirgotājs attiecīgo ražojumu pārdeva gan saistītiem, gan nesaistītiem importētājiem Savienībā.

(157)

Ražotāja eksportētāja normālā vērtība tika noteikta atbilstoši iepriekš 3.1.1. sadaļā izklāstītajai vispārējai metodikai. Vienas no ražotnēm normālās vērtības pamatā bija tikai iekšzemes cenas parastā tirdzniecības apritē. Otras ražotnes normālo cenu daļēji veidoja iekšzemes cenas parastā tirdzniecības apritē (38 % ražojuma veidu, kas veido 12 % no kopējā eksporta apjoma uz Savienību no šīs ražotnes), un daļēji tā bija salikta. Vienmēr, kad ražojuma veida iekšzemes pārdevumu kopējais apjoms neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā veidoja mazāk par 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida eksporta pārdevumu kopējā apjoma uz Savienību, šā veida normālo vērtību noteica, izmantojot šā veida PVA un peļņu, nevis vidējo svērto PVA un peļņu. Tomēr, ja ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica saskaņā ar iepriekš (55). apsvērumā izklāstīto metodiku.

(158)

Ražotājs eksportētājs uzstāja uz ražošanas izmaksu korekciju vienai no ražotnēm, kas atradās konflikta zonā, proti, Ilyich Iron and Steel Works of Mariupol (turpmāk – Ilyich), pamatojoties uz nenormālajām ražošanas izmaksām, pie kurām tieši un netieši noveda apgabalā īstenotās militārās operācijas. Ražotājs eksportētājs ierosināja noteikt korekcijas līmeni, salīdzinot vienības izmaksu attīstību Ilyich ar vienības izmaksu attīstību ražotnē, kuru neskāra konflikts, proti, Integrated Iron and Steel Works Zaporizhstal (turpmāk – Zaporizhstal). Lai parādītu, ko ražotājs eksportētājs domā ar “vienības izmaksām”, tas katrai ražotnei aprēķināja visu pārdoto preču izmaksas un sadalīja tās ar karsti velmētu tērauda velmējumu daudzumu, kurš saražots konkrētajā kalendārajā gadā. Ražotājs eksportētājs šādu pieeju piemēroja laikposmam no 2013. gada (pirmskonflikta periods) līdz 2015. gadam un uz šāda pamata ierosināja koriģēt Ilyich izmaksas, samazinot tās par konkrētu procentuālo lielumu.

(159)

Pēc rūpīgas izpētes Komisija izlēma, ka ierosinātā korekcijas kvantitatīvās noteikšanas metode nav piemērota. Pirmkārt, termins “vienības izmaksas” neattiecās uz karsti velmēta plakana tērauda vienības izmaksām, jo ietvēra visu pārdoto preču izmaksas, starp kurām bija arī citas preces. Šīs citas preces veidoja būtisku daļu no Zaporizhstal ražošanas apjoma un vēl lielāku daļu no Ilyich ražošanas apjoma. Korekcijas kvantitatīvās noteikšanas metodē vispār netika ņemta vērā citu ražojumu izlaide un izmaksu attīstība. Citu ražojumu izlaide un izmaksas nebija nemainīgas periodā, ko ražotājs eksportētājs ierosināja izmantot metodē. Ražotājs eksportētājs savā iesniegumā patiešām atzina, ka laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam Ilyich būtiski pieauga dažu no pārējiem ražojumiem ražošanas apjoms. Korekcijas kvantitatīvās noteikšanas metodē šīs pieaugošās izmaksas tika attiecinātas uz karsti velmēta plakana tērauda izlaides samazinājumu, kas tādējādi sekmēja (iespējams, lielā mērā) ražotāja eksportētāja tā saukto vienības izmaksu pieaugumu. Otrkārt, pat ja izmaksas, ko ražotājs eksportētājs ierosināja izmantot, bija karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu faktiskās izmaksas, ražotājs eksportētājs ierosināja salīdzināt ražošanas apjomu ar pārdošanas izmaksām, neņemot vērā krājumu izmaiņas. Ražotājam eksportētājam bija vai nu jāsalīdzina ražošanas apjoms ar ražošanas izmaksām, vai jāsalīdzina pārdotais apjoms ar pārdošanas izmaksām. Treškārt, korekcijas kvantitatīvās noteikšanas metodē tika salīdzinātas tendences līdz 2015. kalendārajam gadam un ierosināts piemērot šā aprēķina iznākumu, t. i., samazinājumu, izmeklēšanas perioda datiem (2015. gada 1. jūlijs līdz 2016. gada 30. jūnijs). Tas nav pareizi, jo metodē būtu jāizseko tendences līdz pat izmeklēšanas periodam.

(160)

Savās piezīmēs par informācijas dokumentu ražotājs eksportētājs neminēja korekcijas kvantitatīvās noteikšanas metodes nepilnības, kas iztirzātas iepriekš. Tā vietā tas salīdzināja abu ražotņu ražojuma veida ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā, argumentējot, ka šā salīdzinājuma iznākums ir līdzīgs korekcijas kvantitatīvās noteikšanas metodes iznākumam. Tomēr ražotājs eksportētājs neņēma vēra to, ka korekcijas kvantitatīvās noteikšanas metode tika ierosināta tieši tādēļ, ka abu ražotņu konkrēta gada izmaksas nevar vienkārši salīdzināt, jo, pirmkārt, tās atšķīrās pirms konflikta. Patiešām – saskaņā ar kvantitatīvās noteikšanas metodē izmantotajiem datiem Ilyich“vienības izmaksas” 2013. gadā bija daudz augstākas par Zaporizhstal“vienības izmaksām”. Ja šo starpību izsaka kā attiecību, tā ir daudz lielāka nekā abu ražotņu ražojuma veida izmeklēšanas perioda ražošanas izmaksu starpība, ko ražotājs eksportētājs vēlējās izmantot metodes pamatā.

(161)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs argumentēja, ka Komisija neiesaistījās konstruktīvā dialogā ar ražotāju eksportētāju un nepieprasīja vai neprecizēja papildu informāciju, kas tai varētu būt bijusi vajadzīga apgalvojuma pienācīgai novērtēšanai. Kā norādījis ražotājs eksportētājs, vienīgā reize, kad Komisija precizēja, kāda informācija un metodika ir vajadzīga, lai novērtētu apgalvojumu, bija 2017. gada 17. jūlija informācijas galīgās nodošanas atklātībā ietvaros.

(162)

Komisija norādīja, ka šis apgalvojums ir faktiski nepareizs. Detalizēts skaidrojums par ierosinātās korekcijas metodes nepilnībām ražotājam eksportētājam tika nosūtīts 2017. gada 4. aprīlī kā informācijas dokumenta 4. pielikums. Šo detalizēto aprakstu nosūtīja ar mērķi dot ražotājam eksportētājam iespēju un pietiekamu laiku šo nepilnību novēršanai. Kā minēts (160). apsvērumā iepriekš, ražotājs eksportētājs to nedarīja.

(163)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs argumentēja, ka preces, kas nav karsti velmēti tērauda velmējumi, kā minēts (159). apsvērumā iepriekš, neveidoja Zaporizhstal un Ilyich būtisku ražošanas apjoma daļu. Atbalstot šo apgalvojumu, ražotājs eksportētājs minēja Komisijai 2017. gada 16. februārī iesniegtos datus par ražošanas apjomiem Ilyich.

(164)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka ražotāja eksportētāja minētie dati tika iesniegti pēc pārbaudes apmeklējuma pabeigšanas, tādēļ tos nevarēja pārbaudīt. Turklāt dati attiecas uz ražošanas apjomu tonnās un neattiecas uz to izmaksām vai vērtību. Saražotais daudzums neatspoguļo ražošanas izmaksas, it sevišķi ņemot vērā, ka pārējie ražojumi ietver lielāku pievienoto vērtību un tādējādi ar papildu izmaksām saistītus ražojumus, piemēram, auksti velmētu un cinkotu tēraudu. Attiecībā uz datiem, ko Komisija izmantoja savu secinājumu izdarīšanai, – atbildē uz antidempinga anketu ražotājs eksportētājs norādīja datus par visas ražotnes apgrozījumu, attiecīgā ražotnes departamenta apgrozījumu un attiecīgā ražojuma apgrozījumu. Komisija šos apgrozījuma datus pārbaudīja apmeklējuma laikā un izmantoja kā aplēsto izmaksu vērtību, kura parādīja, ka velmēti (bet ne karsti velmēti) tērauda ražojumi veido ievērojamu Ilyich ražošanas apjoma daļu.

(165)

Papildu piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs nepiekrita Komisijas piezīmei iepriekš (159). apsvērumā par to, ka velmētu (bet ne karsti velmētu) tērauda ražojumu ražošanas apjoma pieaugums neatbilstīgi paaugstināja metodē izmantotās “vienības izmaksas”. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Ilyich pārdoto preču kopējo izmaksu vispārējais pieaugums apgāž Komisijas pamatojumu, ka citu ražojumu izlaides pieaugums varētu paaugstināt “vienības izmaksas”, kuras aprēķinātas karsti velmētiem tērauda ražojumiem.

(166)

Komisija nepiekrita šai piezīmei. Kā minēts iepriekš, ražotājs eksportētājs “vienības izmaksas” noteica, dalot visas pārdoto preču (arī velmētu (bet ne karsti velmētu) tērauda ražojumu) izmaksas ar karsti velmētu tērauda ražojumu daudzumu, ko ražotne saražoja attiecīgajos periodos. Kā atzinis ražotājs eksportētājs, metodē ņemtajā vērā periodā ievērojami palielinājās dažu velmētu (bet ne karsti velmētu) tērauda ražojumu daudzums. Šo ražojumu ražošanas izmaksu attiecīgo pieaugumu ražotāja eksportētāja ierosinātajā metodē attiecināja uz karsti velmētiem tērauda ražojumiem, tādējādi paaugstinot “vienības izmaksas” (t. i., palielinot “vienības izmaksu” pieaugumu attiecīgajā periodā), uz kā pamata ražotājs eksportētājs ierosināja koriģēt Ilyich izmaksas. Tas joprojām ir tiesa neatkarīgi no tā, vai ražotnes pārdoto preču vispārējas izmaksas palielinājās, samazinājās vai nemainījās.

(167)

Attiecībā uz Komisijas piezīmi (159). apsvērumā, ka metodē bija jāizseko tendences līdz pat izmeklēšanas periodam, ražotājs eksportētājs savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā apgalvoja, ka nevarēja nodrošināt datus par izmeklēšanas periodu izmantošanai metodē, jo revidētais 2016. gada pārskats kļuva pieejams tikai nesen.

(168)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka ražotājs eksportētājs varēja iesniegt apjomīgus izmeklēšanas perioda datus antidempinga anketas aizpildīšanai. Tādēļ nav skaidrs, kādēļ ražotājs eksportētājs nevarēja nodrošināt izmeklēšanas perioda datus ierosinātās metodes pamatošanai, vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka, kā minēts (162). apsvērumā iepriekš, ražotājam eksportētājam bija nodrošināta gan iespēja, gan laiks, lai sniegtu šos datus.

(169)

Visbeidzot, savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs uzstāja, ka abu ražotņu ražojumu veidu ražošanas izmaksu starpība izmeklēšanas periodā, kā aplūkots (160). apsvērumā iepriekš, atbalsta korekcijas metodi, jo šī starpība ir līdzīga starpībai, kas iegūta metodē.

(170)

Komisija nepiekrita šai piezīmei. Savās piezīmēs ražotājs eksportētājs neminēja to, ka saskaņā ar kvantitatīvās noteikšanas metodē izmantotajiem datiem Ilyich 2013. gada “vienības izmaksas” (t. i., normālos pirmskonflikta apstākļos) bija daudz augstākas par Zaporizhstal“vienības izmaksām”. Ja šo starpību izsaka kā attiecību, tā ir daudz lielāka nekā abu ražotņu ražojuma veida izmeklēšanas perioda ražošanas izmaksu starpība. Tas nozīmē, ka, vai nu Ilyich un Zaporizhstal vienības izmaksu starpība samazinājās laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam (t. i., Ilyich vienības izmaksas salīdzinājās attiecībā pret Zaporizhstal vienības izmaksām), vai metodē izmantotās “vienības izmaksas” ir absolūti neuzticamas. Kā skaidrots (159). apsvērumā iepriekš, vismaz otrais apgalvojums ir patiess, jo metodē izmantotās “vienības izmaksas” ir izkropļotas, ietverot citu ražojumu pārdošanas izmaksas, kas attiecīgajā periodā katrā ražotnē attīstījās citādi. No tā izriet, ka ražojumu veida ražošanas izmaksu starpība izmeklēšanas periodā nepalīdz nodrošināt ražotāja eksportētāja ierosinātās metodes precizitāti.

(171)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(172)

Zaporizhstal savos finanšu pārskatos atzina būtiskus zaudējumus ārvalstu valūtas kursu atšķirību dēļ, konvertējot darījumus, kuri nav izteikti Ukrainas grivnās. Ražotājs eksportētājs argumentēja, ka šie izdevumi, kas nav jāsedz parastā tirdzniecības apritē, ir jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, un ka tie ir ierobežoti līmenī, kurš atspoguļo uzņēmuma normālus darbības apstākļus.

(173)

Komisija nepiekrīt šim argumentam. Šie zaudējumi tika pienācīgi atspoguļoti uzņēmuma uzskaitē un bija radušies izmeklēšanas periodā. Tādēļ Komisija noraidīja šo apgalvojumu, uzskatot, ka šie zaudējumi ir daļa no uzņēmuma PVA izdevumiem, kas saistīti ar tā darbību, un iekļāva tos normālās vērtības aprēķinā.

(174)

Savās piezīmēs par informācijas dokumentu ražotājs eksportētājs atzina, ka Zaporizhstal PVA izdevumu aprēķinā izmantotie finanšu izdevumi tika pienācīgi reģistrēti uzņēmuma uzskaitē un segti izmeklēšanas periodā. Pēc tam ražotājs eksportētājs atkārtoti minēja savu argumentu, ka attiecīgo PVA izdevumu pamatā jābūt pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam, jo daži finanšu izdevumi nebija saistīti ar ražojumu ražošanu un/vai pārdošanu. Lai pamatotu šo argumentu, ražotājs eksportētājs iesniedza jaunu datu kopu (krietni pēc pārbaudes apmeklējuma pabeigšanas un sākotnējā apgalvojuma). Visbeidzot, ražotājs eksportētājs norādīja uz vairākiem pamatregulas noteikumiem, kas reglamentē PVA izdevumu noteikšanu un paredz, ka šādai noteikšanai ir jābūt “pamatotai”.

(175)

Komisija nepiekrita šai analīzei. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu PVA izdevumu pamatā jābūt faktiskajiem ražošanas un pārdošanas datiem. Tikai gadījumā, ja šīs summas nav iespējams noteikt, var piemērot 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Kā ir apstiprinājis ražotājs eksportētājs, PVA faktiskie izdevumi ir norādīti uzskaitē un ietver attiecīgos finanšu izdevumus. Arguments, ka daži no finanšu izdevumiem nav saistīti ar ražojumu ražošanu un/vai pārdošanu, ir jānoraida. Pirmkārt, šajā izmeklēšanas posmā ražotāja eksportētāja iesniegtos datus apgalvojuma pamatošanai nav iespējams pārbaudīt. Ražotāja eksportētāja rīcībā bija daudz laika, un tas saņēma iepriekšēju paziņojumu, tādēļ būtu spējis sagatavot informāciju uz laiku, kad veica pārbaudi, taču ražotājs eksportētājs neizmantoja šo iespēju. Otrkārt, Zaporizhstal strādā tikai pie savu ražojumu ražošanas un pārdošanas. Ražotājs eksportētājs nav sniedzis nekādu informāciju, kura apliecinātu pretējo. Atsaukšanās uz prasību, ka PVA izdevumu noteikšanai ir jābūt pamatotai, ir nevietā, jo Komisija attiecīgās PVA izmaksas nenoteica, bet gan aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs argumentēja, ka attiecīgie izdevumi bija saistīti ar ražotnes vispārējo saimniecisko darbību, bet nebija saistīti ar darbībām saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Ražotājs eksportētājs turklāt argumentēja, ka Komisija neņēma vēra liecības saistībā ar tā pieprasījumu neietvert šos izdevumus. Pēc tam ražotājs eksportētājs argumentēja, ka Komisija pat neņēma vērā to, ka šā apgalvojuma pamatošanai vispār tika iesniegtas liecības, norādot, ka nav saņemtas nekādas liecības, kas apstrīdētu to, ka Zaporizhstal strādā tikai pie savu ražojumu ražošanas un pārdošanas. Visbeidzot, saistībā ar Komisijas piezīmi par jauno datu kopu, ko iesniedza, lai pamatotu dažu finanšu izdevumu neietveršanu, ražotājs eksportētājs norādīja, ka tā apgalvojums kā tāds tika izklāstīts atbildē uz antidempinga anketu un ka attiecīgie dati bija ietverti kopā ar šo atbildi iesniegtajā revidētajā pārskatā.

(177)

Atbildot uz iepriekš aprakstīto, Komisija atzīmēja, ka ražotājs eksportētājs saistībā ar šo apgalvojumu bija iesniedzis divus pieprasījumus. Pirmajā pieprasījumā, kas bija ietverts atbildē uz antidempinga anketu un pēc tam pamatots 2017. gada 5. janvāra paziņojumā, tika lūgts koriģēt Zaporizhstal finanšu izdevumus, nosakot tos vēsturiskajā līmenī normālos darbības apstākļos. Otrajā pieprasījumā, ko pirmo reizi iesniedza 2017. gada 2. maija piezīmēs par informācijas dokumentu pēc pārbaudēm Zaporizhstal, tika lūgts koriģēt PVA izdevumus, izslēdzot izdevumus, kuri, iespējams, nav saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu.

(178)

Kā paskaidrots (175). apsvērumā iepriekš, Komisija nevar koriģēt Zaporizhstal finanšu izdevumus, nosakot tos vēsturiskajā līmenī normālos darbības apstākļos, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu PVA izdevumu pamatā jābūt faktiskajiem ražošanas un pārdošanas datiem. Komisijai šie dati bija pieejami, un tos izmantoja attiecīgajā aprēķinā. Ražotāja eksportētāja piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā nebija nekādu jaunu argumentu par šo jautājumu, tādēļ nav vajadzīgs nekāds papildu skaidrojums.

(179)

Runājot par otro pieprasījumu, t. i., koriģēt Zaporizhstal normālo vērtību, lai izslēgtu izdevumus, kuri, iespējams, nav saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu, Komisija atzīmēja, ka no piezīmēm par informācijas dokumentu nevar skaidri secināt, ka šie izdevumi nav tieši vai netieši saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu. Kā minēts iepriekš un ciktāl Komisija ir informēta, Zaporizhstal strādā tikai pie sava ražojuma ražošanas un pārdošanas. Tādēļ tā finanšu izdevumiem vajadzētu būt tā vai citādi saistītiem ar šīm darbībām. Patiešām – posteņi, ko ražotājs eksportētājs savās piezīmēs par informācijas dokumentu ir minējis kā nesaistītus ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu, attiecas uz naudas plūsmu saistībā ar ieguldījumiem, aizdevumiem izejmateriālu ražotājiem-meitasuzņēmumiem vai saistībām, kuras izriet no darbinieku pabalstiem. Šie izdevumi šķiet vismaz netieši saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu.

(180)

Šo jautājumu nebija iespējams pārbaudīt padziļinātāk, jo pieprasījumu iesniedza tikai 2017. gada 2. maijā, proti, krietni pēc pārbaudes apmeklējuma pabeigšanas (i. i., 2016. gada 24. novembrī). Paziņojumā, ko ražotājs eksportētājs iesniedza 2017. gada 5. janvārī, arī pēc attiecīgā pārbaudes apmeklējuma pabeigšanas, tas minēja, ka daži ar aizdevumiem saistītie finanšu izdevumi tika segti saistībā ar vispārīgām vajadzībām un nebija saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu. Nekāda papildu informācija tobrīd netika sniegta, jo ražotājs eksportētājs nelūdza šos aizdevumus izslēgt, bet uzturēja savu apgalvojumu koriģēt Zaporizhstal finanšu izdevumus, nosakot tos vēsturiskajā līmenī normālos darbības apstākļos.

(181)

Šajā saistībā ražotājs eksportētājs savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā argumentēja, ka Komisija pārbaudes apmeklējuma laikā Zaporizhstal saņēma “revidentu ziņojumu pilnīgas un vispusīgas redakcijas, kas noteikti liek domāt par ražotnes papildu finanšu izdevumiem, kuri nav saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu”. Ražotājs eksportētājs argumentēja, ka Komisija būtu varējusi izmantot šo iespēju, lai veiktu pārbaudi un vajadzības gadījumā pieprasītu papildu skaidrojumus par Zaporizhstal iesniegtajām liecībām.

(182)

Komisija vispirms norādīja, ka, kā ir atzīmējis ražotājs eksportētājs, Zaporizhstal pilnīgie gada pārskati netika iesniegti ātrāk kā vien pārbaudes apmeklējuma laikā, lai gan tika pieprasīti antidempinga anketā. Turklāt Komisija norādīja, ka, kā ražotājs eksportētājs paziņoja 2016. gada 27. oktobra pirmspārbaudes vēstulē, apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt atbildēs uz anketu sniegto informāciju, salīdzinot tur ietvertos datus ar avota dokumentiem, izmaksām un finanšu uzskaites datiem, kā arī revidētajiem finanšu pārskatiem. Jautājums par to, ka daži Zaporizhstal finanšu izdevumi, iespējams, nav saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu, tika izvirzīts tikai 2017. gada 2. maijā un minēts 2017. gada 5. janvāra paziņojumā. Tas viss notika pēc pārbaudes apmeklējuma Zaporizhstal telpās pabeigšanas. Tādēļ šā jautājuma izskatīšana un šo izdevumu pārbaude nebija un nevarēja būt Komisijas darba programmā attiecībā uz šo apmeklējumu. Argumentējot, ka jautājumu par finanšu izdevumiem, kas nav saistīti ar ražošanu vai pārdošanu, izvirza tas, ka šie izdevumi ir reģistrēti revidētajos pārskatos, netiek ņemts vērā pārbaudes apmeklējuma mērķis un Komisijas nozīme, kā ražotājs eksportētājs ir norādījis pirmspārbaudes vēstulē pirms savu piezīmju iesniegšanas. Minētais, kā arī tas, ka pilnīgus revidētos pārskatus nodrošināja tikai pārbaudes apmeklējuma laikā un ka, kā minēts iepriekš, noteikti nav skaidrs, vai attiecīgie izdevumi ir saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, noved pie tā, ka šā apgalvojuma daļa tiek noraidīta.

(183)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(184)

Eksporta cenu noteica, izmantojot iepriekš 3.1.2. sadaļā un it sevišķi pamatregulas 2. panta 8. punktā izklāstīto vispārējo metodiku. Pārdevumiem ar saistīto importētāju starpniecību eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(185)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Šveices tirgotājs Metinvest International SA (MISA) pilda tikai ražotnes eksporta nodaļas funkcijas, jo nenodrošina Savienībā ievesto preču muitošanu. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nedrīkstētu atskaitīt nekādus tirgotāja PVA izdevumus un peļņu (vai nominālu komisijas maksu), jo pamatregulas 2. panta 9. punkts šajā gadījumā nav piemērojams, ņemot vērā to, ka tirgotājs neatrodas Savienībā.

(186)

Komisija eksporta cenu eksporta pārdevumiem neatkarīgiem pircējiem ar Šveices tirgotāja starpniecību nenoteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tomēr, pat ja pircējs ir atbildīgs par muitošanu, pārdošanu joprojām veic saistītais tirgotājs, kurš sedz PVA izdevumus un kurš parasti vēlas gūt peļņu par savu pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ, kā norādīts (194). apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti piemērot korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(187)

Savās piezīmēs par informācijas dokumentu ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka MISA nav tirgotājs, kas cenšas gūt peļņu, bet gan saistīts uzņēmums, kam ir uzticēti uzdevumi, kādus parasti ietver iekšējas eksporta pārdošanas nodaļas pienākumi.

(188)

Pamatojoties uz savā rīcībā esošajām liecībām, Komisija noraidīja šo apgalvojumu. MISA ir uzņēmums, kas cenšas gūt peļņu un sevi raksturo kā uzņēmumu, kurš cenšas rast pareizo līdzsvaru starp rentabilitāti, pircēju apmierinātību un riska pārvaldību. MISA darbības neietver tikai Metinvest grupas ražojumu tirdzniecību. MISA un ražotnēm ir atšķirīgi īpašnieki. Visbeidzot, MISA ar ražotnēm slēdz detalizētus pārdošanas un iegādes līgumus. Šajos līgumos ir klauzulas par sankcijām attiecīgo pienākumu neizpildes vai nepietiekamas izpildes gadījumā, kā arī strīdu izšķiršanas procedūras ar trešās personas starpniecību, kādas biežāk ir noteiktas līgumos starp neatkarīgiem tirgotājiem, nevis starp viena uzņēmuma ražošanas un pārdošanas nodaļām. Pamatojoties uz šīm liecībām, Komisija secina, ka abu ražotņu attiecības ar MISA vairāk atgādina attiecības ar aģentu, nevis integrētu pārdošanas nodaļu. Kā paskaidrots (194). apsvērumā, attiecīgā korekcija ir pamatota visos gadījumos, kad darījumā piedalās MISA.

(189)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs secināja, ka pamatregulas 2. panta 8. punkta piemērošana pārdevumiem ar MISA starpniecību nozīmē, ka Komisija piekrita, ka MISA funkcionē kā grupas eksporta pārdošanas nodaļa. Pēc tam ražotājs eksportētājs nepiekrita pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta piemērošanai, argumentējot, ka MISA nefunkcionē kā aģents vai tirgotājs. Lai to uzsvērtu, ražotājs eksportētājs argumentēja, ka MISA pārdod tikai nelielu un nišas daudzumu grupas neražotu ražojumu. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas, ka MISA cenšas rast pareizo līdzsvaru starp rentabilitāti, pircēju apmierinātību un riska pārvaldību vai ka tas ar ražotnēm slēdz detalizētus pārdošanas un iegādes līgumus, vai ka tam ir savs direktors un darbinieki, kuri nav tie paši, ko nodarbina ražotnes Ukrainā, būtu prasības, kuras izriet no Ukrainas un Šveices vajadzīgo juridisko prasību ievērošanas.

(190)

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija nepiekrīt, ka MISA pildīja tikai grupas eksporta pārdošanas nodaļas funkcijas. MISA darbojas kā saistīts tirgotājs, tādēļ Komisija piemēroja pamatregulas 2. panta 8. punktu saistībā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Turklāt MISA ne tikai pārdod nelielu un nišas daudzumu grupas neražotu ražojumu, lai gan šis apstāklis vien šajā saistībā jau ir būtisks. MISA grupai pārdod arī ievērojamus daudzumus trešo personu ražojumu. Attiecībā uz (188). apsvērumā iepriekš aprakstītajām liecībām ražotājs eksportētājs tikai norādīja, ka šos elementus paredz tiesību akti un ka tie neiedragā MISA kā eksporta nodaļas statusu. Netika sniegta nekāda papildu informācija par to, kuri tiesību akti nosaka šādus elementus. Turklāt ražotājs eksportētājs nepaskaidroja, kādēļ tādi elementi, kā vēlēšanās gūt peļņu (ko ražotājs eksportētājs pirms tam apstrīdēja savās piezīmēs par informācijas dokumentu) vai līgumi ar klauzulām par sankcijām attiecīgo pienākumu neizpildes vai nepietiekamas izpildes gadījumā, kā arī ar strīdu izšķiršanas procedūrām ar trešās personas starpniecību neiedragātu MISA kā eksporta nodaļas statusu. Tādēļ par šo jautājumu nav vajadzīgas nekādas papildu piezīmes.

(191)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(192)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un vienīgā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(193)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas ieviesa attiecībā uz importa maksām (robežās no 0,1 % līdz 0,7 %), transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām (robežās no 1 % līdz 8 %), iepakojuma izmaksām (robežās no 0 % līdz 0,1 %), kredīta izmaksām (robežās no 0 % līdz 0,7 %), pēcpārdošanas izmaksām (robežās no 0,1 % līdz 0,4 %), bankas komisijas maksām (robežās no 0 % līdz 0,3 %) un komisijas maksām (robežās no 0 % līdz 0,2 %).

(194)

Turklāt, tā kā pārdošanu uz Savienību veica ar Šveices saistītā tirgotāja starpniecību, piemēroja attiecīgu korekciju, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta i) daļu.

(195)

Ražotājs eksportētājs uzstāja, ka tirdzniecības korekcijas līmenim ir jāatbilst pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) daļai, argumentējot, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas kanāli iekšzemes tirgū būtiski atšķīrās no attiecīgā ražojuma pārdošanas kanāliem uz Savienību, tādējādi skarot cenu salīdzināmību. Tāpat tas argumentēja, ka dažādos tirdzniecības līmeņos iekšzemes tirgū un eksporta pārdevumu jomā uz Savienību pastāv nemitīgas un izteiktas funkciju un cenu atšķirības.

(196)

Ražotājs eksportētājs nepierādīja šīs pārdevēja nemitīgās un izteiktās funkciju un cenu atšķirības dažādajos tirdzniecības līmeņos eksportētājvalsts iekšzemes tirgū. Patiešām – ražotāja eksportētāja iesniegtie dati nepamatoja šādu konstatējumu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(197)

Savās piezīmēs par informācijas dokumentu ražotājs eksportētājs stingri iebilda pret šo pamatojumu, sakot, ka tas ir patvaļīgs un nepamatots. Tomēr tas neiesniedza nekādas liecības par to, ka pastāv šīs pārdevēja nemitīgās un izteiktās funkciju un cenu atšķirības dažādajos tirdzniecības līmeņos eksportētājvalsts iekšzemes tirgū. Tā vietā tas koncentrēja uzmanību tikai uz šīs prasības pirmo daļu, argumentējot, ka dažādos tirdzniecības līmeņos dažādos tirgos pastāv nemitīgas un izteiktas funkciju un pārdošanas cenu atšķirības, neņemot vērā prasību, ka ir jāpierāda šā apgalvojuma patiesums iekšzemes tirgū. Komisija patiešām pārbaudīja pārdevēja cenas dažādos tirdzniecības līmeņos iekšzemes tirgū un nespēja atklāt nemitīgas un izteiktas atšķirības,

(198)

Ražotājs eksportētājs argumentēja, ka, ja Komisija uzskata, ka nav piemērojams pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) daļa, Komisijai būtu bijis jāpiemēro pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) daļa. Šajā saistībā ražotājs eksportētājs neizvirzīja nevienu argumentu, kādēļ šis noteikums būtu piemērojams (izņemot neskaidru atsauci uz prima facie liecībām). Iekšzemes tirgū pastāvēja attiecīgie tirdzniecības līmeņi, un nav nepārprotami pierādīts, ka konkrētas funkcijas būtu saistītas ar tirdzniecības līmeņiem, kuri atšķiras no tiem, ko izmantoja salīdzinājumā. Tādēļ šis noteikums šajā gadījumā nav piemērojams.

(199)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs argumentēja, ka Komisija rīkojās pretrunīgi, norādot, ka, lai gan iekšzemes tirgū pastāv dažādi tirdzniecības līmeņi, ražotājs eksportētājs nepierādīja, ka šajos līmeņos pastāv nemitīgas un izteiktas pārdevēja funkciju un pārdošanas cenu atšķirības.

(200)

Komisija šajā apgalvojumā nesaskatīja nekādas pretrunas.

(201)

Turklāt ražotājs eksportētājs argumentēja, ka 2017. gada 5. janvāra paziņojumā tas Komisijai iesniedza savu analīzi un salīdzinājumu par dažādiem tirdzniecības līmeņiem iekšzemes tirgū, apzinot un salīdzinot tirdzniecības līmeņus iekšzemes tirgū, un pierādot, ka starp šiem līmeņiem pastāv cenu atšķirības.

(202)

Savā atbildē Komisija norādīja, ka minētajā paziņojumā uzņēmums salīdzināja vienas no savām ražotnēm dažādus iekšzemes pārdošanas kanālus, nevis tirdzniecības līmeņus. Šajā jau tā neatbilstīgajā salīdzinājumā ražotājs eksportētājs arī argumentēja, ka ar Savienības pārdošanas kanālu vistuvāk ir salīdzināms tiešas pārdošanas kanāls, t. i., kanāls, kurā nav iesaistīts to iekšzemes tirgotājs. Netika iesniegtas nekādas liecības, kādēļ tas tā būtu, it sevišķi ņemot vērā to, ka visi pārdevumi uz Savienību tiek īstenoti ar saistīta tirgotāja Šveicē, t. i., MISA, starpniecību. Tādēļ Komisija joprojām uzskata, ka ražotājs eksportētājs nepierādīja, ka pastāv pārdevēja nemitīgas un izteiktas funkciju un cenu atšķirības dažādajos tirdzniecības līmeņos eksportētājvalsts iekšzemes tirgū.

(203)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Komisija nebija ņēmusi vērā to, ka tas bija iesniedzis sava saistītā uzņēmuma MISA pārskatītu eksporta pārdevumu uzskaiti. Šajā uzskaitē ražotājs eksportētājs bija minējis Komisijas piezīmi par tirdzniecības līmeņu apzināšanu lielam skaitam darījumu, kas sākotnējā atbildē uz antidempinga anketu bija neprecīza. Ražotājs eksportētājs norādīja, ka nevar apgalvot, ka šī informācija tika iesniegta izmeklēšanas novēlotā posmā, jo Komisija vajadzības gadījumā būtu varējusi to pārbaudīt pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmuma saistītajās struktūrās Savienībā.

(204)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Papildu informācija par MISA pārdevumu uzskaiti iesniedza pēc MISA pārbaudes. Nolūkā izvairīties no tieši šādas situācijas pirms pārbaudes veikšanas MISA telpās Komisija savā 2017. gada 17. janvāra paziņojumā bija atgādinājusi uzņēmumam, ka, ja saistībā ar apgalvojumu vai kādiem tās aspektiem ir vajadzīga pārbaude, informācija ir jāsniedz pietiekamu laiku pirms pārbaudes apmeklējuma, lai pie lietas strādājošie darbinieki varētu sagatavot šo attiecīgo apmeklējuma daļu. Visbeidzot, pat ja Komisija varēja pārbaudīt šos datus MISA telpās, tas nemainītu to, ka, kā minēts iepriekš, ražotājs eksportētājs nepierādīja, ka pastāv pārdevēja nemitīgas un izteiktas funkcijas un cenas atšķirības dažādajos tirdzniecības līmeņos eksportētājvalsts iekšzemes tirgū.

(205)

Savās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībā ražotājs eksportētājs arī atkārtoja savu apgalvojumu, ka, ja Komisija uzskata, ka liecības, ko uzņēmums iesniedza, lai pamatotu savu apgalvojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu, nepierādīja pārdevēja nemitīgās un izteiktās funkciju un cenu atšķirības dažādajos tirdzniecības līmeņos iekšzemes tirgū, Komisija būtu varējusi izmantot tās pašas liecības, lai piemērotu īpašu korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktu, t. i., gadījumos, kad “iekšzemes tirgū nav attiecīgo līmeņu”. Tomēr, kā minēts iepriekš, Komisija konstatēja, ka iekšzemes tirgū bija attiecīgie tirdzniecības līmeņi. Ražotājs eksportētājs nepierādīja, ka šajos līmeņos pastāv pārdevēja nemitīgas un izteiktas funkcijas un cenas atšķirības, taču tas nemaina faktu, ka iekšzemes tirgū bija šie līmeņi. Tādēļ nebija izpildīti nosacījumi, lai piemērotu pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktu.

(206)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(207)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka taisnīga salīdzinājuma nolūkā normālā vērtība bija jākoriģē, ņemot vērā izmaksas saistībā ar līdzīgā ražojuma transportēšanu no ražotnes pie saistītā iekšzemes tirgotāja.

(208)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu korekciju izdara, ņemot vērā tādu ar attiecīgo ražojumu un/vai līdzīgo ražojumu tieši saistīto izmaksu atšķirības, kas rodas, nogādājot attiecīgo ražojumu no ražotāja eksportētāja telpām pie neatkarīga pircēja, ja šādas izmaksas tiek ietvertas cenā. Šis noteikums neietver izmaksas saistībā ar transportēšanu starp divām saistītām pusēm, kas, šķiet, nav atspoguļotas cenā, kuru piemēro neatkarīgam pircējam. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(209)

Pēc informācijas dokumenta ražotājs eksportētājs iesniedza jaunu datu kopu par saistīto importētāju pārdevumiem. Pēc tam Komisija šo datu kopu pārbaudīja. Šie dati ietekmēja informācijas dokumentā sākotnēji izklāstīto dempinga aprēķinu.

(210)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(211)

Ukrainas sadarbības līmenis bija ļoti augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksports izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 95 % no kopējā eksporta uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija noteica valsts mēroga dempinga starpību tādā pašā apmērā kā vienīgajam ražotājam eksportētājam.

(212)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(213)

Izmeklēšanas ietvaros 17 Savienības uzņēmumi iesniedza ražošanas un pārdošanas datus un norādīja, ka tie izmeklēšanas periodā ražojuši līdzīgo ražojumu. Pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju, minētie 17 uzņēmumi pārstāv aptuveni 90 % no līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(214)

Neskaitot minētos 17 uzņēmumus, bija vēl pieci citi uzņēmumi, kuri izmeklēšanas periodā ražoja līdzīgo ražojumu.

(215)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka Itālijas ražotāja Ilva datu ietveršana izkropļotu visai Savienības tērauda nozarei nodarītā kaitējuma novērtējumu, ņemot vērā šā uzņēmuma specifisko situāciju (13), tādēļ šis Itālijas ražotājs būtu jāizslēdz. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu ar terminu “Savienības ražošanas nozare” saprot līdzīgo ražojumu ražotāju kopumu Savienībā vai arī to lielāko īpatsvaru. Tā kā Komisijai nebija nekāda iemesla savu analīzi attiecināt uz lielāko īpatsvaru, tā analizēja visu ražošanas nozari, ietverot Ilva. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(216)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 72,9 miljoni tonnu. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no sūdzības iesniedzēja un visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā. Kā norādīts (7). apsvērumā, tika atlasīti seši Savienības ražotāji, kuru produkcija veido vairāk nekā 45 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā, ko uzskatīja par reprezentatīvu izlasi.

(217)

Savienības ražotāju darījumdarbības modelis un vertikālās integrācijas pakāpe atšķiras. Tomēr Savienības ražošanas nozari kopumā var raksturot kā nozari ar lielu vertikālās integrācijas pakāpi, kā sīkāk paskaidrots (219). apsvērumā turpmāk.

(218)

Kā jau minēts (45). apsvērumā iepriekš, attiecīgo ražojumu klasificē ar vairākiem KN kodiem, tostarp ar dažiem ex kodiem. Lai patēriņu Savienībā nenovērtētu par zemu, un ņemot vērā šādu kodu acīmredzami nenozīmīgo ietekmi uz kopējo patēriņu, Savienības patēriņa aprēķinā pilnībā ņēma vērā ar KN ex kodiem klasificēto importa apjomu.

(219)

Savienības ražošanas nozare ir pārsvarā vertikāli integrēta, un attiecīgais ražojums tiek uzskatīts par sākotnējo materiālu dažādu lejasposma ražojumu ar pievienoto vērtību ražošanā, sākot ar auksti velmētiem velmējumiem, tāpēc tika atsevišķi analizēts patēriņš garantētā noieta un brīvajā tirgū.

(220)

Kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt garantētā noieta tirgu no brīvā tirgus. Turklāt garantētā noieta tirgū transfertcenas tiek noteiktas grupu iekšienē saskaņā ar atšķirīgu cenu politiku. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvam Savienības tirgum, tieši konkurē ar importēto attiecīgo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas.

(221)

Lai sniegtu iespējami pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visām darbībām ar līdzīgo ražojumu un noteica, vai ražojumus bija paredzēts izmantot garantētam noietam vai brīvajam tirgum. Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā aptuveni 58 % no Savienības ražotāju kopējā saražotā apjoma bija paredzēts izmantot garantētam noietam.

(222)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Serbijas ražotājs eksportētājs atzīmēja, ka laikposmā no 2015. gada līdz izmeklēšanas periodam attiecīgā ražojuma patēriņš brīvajā tirgū samazinājās par vairāk nekā 1,2 miljoniem tonnu un ka tas nozīmē, ka 2015. gada otrajā pusgadā patēriņš Savienībā būtiski saruka. Tādēļ tas lūdza, lai Komisija veiktu dziļāku izmeklēšanu par to, vai Savienības ražošanas nozares sniegtie dati par brīvo tirgu ir patiešām precīzi.

(223)

Komisija analizēja Savienības ražošanas nozares sniegtos pārdošanas un patēriņa datus un pārliecinājās, ka Savienības ražošanas nozares sniegtie dati par patēriņu brīvajā tirgū bija precīzi un uzticami.

(224)

Komisija noteica Savienības garantēta noieta patēriņu, attiecībā uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā, pamatojoties uz datiem par izmantošanu garantētam noietam un pārdošanu garantētam noietam. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības garantēta noieta patēriņa dinamika bija šāda.

1. tabula

Garantēta noieta patēriņš Savienības tirgū (tonnās)

(225)

Attiecīgajā periodā Savienības garantēta noieta patēriņš Savienības tirgū saglabājās stabils.

(226)

Komisija noteica patēriņu Savienības brīvajā tirgū, pamatojoties uz a) pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kas attiecināmi uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā, un b) Eurostat datiem par importu Savienībā no visām trešām valstīm, sakarā ar to izvērtējot arī datus, ko bija iesnieguši attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa dinamika Savienības brīvajā tirgū bija šāda.

2. tabula

Patēriņš brīvajā tirgū (tonnās)

(227)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū palielinājās par aptuveni 5 %. Palielinājuma galvenais iemesls ir ekonomikas atlabšana lejasposmā.

(228)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāvērtē kopumā.

(229)

Minētais noteikums paredz, ka importa no vairākām valstīm gadījumā, šāda importa ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:

(230)

Dempinga starpības, kas noteiktas saistībā ar importu no attiecīgajām valstīm, ir uzskaitītas iepriekš 3. sadaļā “Dempings”. Visas šīs starpības ir lielākas par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis robežvērtību.

(231)

Par importa apjomiem no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas konstatēja, ka tie nav nenozīmīgi pamatregulas 3. panta 4. punkta nozīmē. Izmeklēšanas periodā Brazīlijai, Irānai, Krievijai un Ukrainai bija tirgus daļa attiecīgi 1,79 %, 3,32 %, 4,29 % un 3,17 % apmērā, kā minēts 3. tabulā turpmāk.

(232)

Savukārt par importa apjomiem no Serbijas konstatēja, ka tie ir nenozīmīgi pamatregulas 3. panta 4. punkta nozīmē. Importa apjomi no Serbijas patiešām samazinājās no 427 558 tonnām 2015. gadā līdz aptuveni 354 000 tonnām izmeklēšanas periodā, tirgus daļai samazinoties līdz tikai 1,04 %. Komisija par “nenozīmīgu” parasti uzskata tirgus daļu, kas sākumposmā mazāka par pamatregulā noteikto 1 % robežvērtību. Tomēr šajā gadījumā Komisija par nenozīmīgu atzina arī 1,04 %, jo 0,04 % ir jāuzskata par nebūtisku vērtību, it sevišķi ņemot vērā, ka Serbijas izcelsmes importa apjomi relatīvi ir krietni mazāki par katras no pārējām četrām valstīm apjomiem. Serbijas izcelsmes importa apjomi patiešām bija gandrīz uz pusi mazāki par Brazīlijas apjomiem, un Brazīlijas izcelsmes importa apjoma rādītāji ir otrie mazākie rādītāji.

3. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(233)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā un 2017. gada 27. jūlija uzklausīšanas sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka Serbijas eksports ir jānovērtē kopumā ar importu no četrām pārējām valstīm, jo Serbijas eksports pārsniedza 1 % de minimis robežvērtību. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecībā uz 1 % robežvērtību nedrīkst pieļaut nekādus izņēmumus, lai cik mazs būtu pārsniegtais apmērs.

(234)

Komisija noraida šo argumentu. Lēmuma par to, vai imports ir jāvērtē kopumā, pamatā ir jābūt visiem pamatregulas 3. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Pamatregulas 3. panta 4. punktā nevienam no šiem atsevišķajiem kritērijiem nav piešķirta nekāda īpaša nozīme. Lai gan tiesa, ka kādas valsts importu nevar vērtēt kopumā, ja tā apjoms ir nenozīmīgs, pretējais nenozīmē, ka tie ipso facto ir jāvērtē kopumā. Turklāt pamatregulā nav tieši noteiktas nekādas nenozīmības robežvērtības. Lai gan pamatregulas 5. panta 7. punktu var izmantot kā norādes saistībā ar nenozīmīgiem importa apjomiem, 3. panta 4. punktā nav nekādas atsauces uz šīm robežvērtībām. Drīzāk šis formulējums Komisijai nodrošina pietiekamu elastību, lai tā varētu veikt analīzi katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā to, ka “papildu” apjoms 0,04 % apmērā bija nebūtisks.

(235)

Turklāt Komisija konstatēja, ka Serbijas eksporta cenas atšķīrās no pārējo četru attiecīgo valstu eksporta cenām, jo:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(236)

Šajā saistībā cenu noteikšana kopā ar nenozīmīgu apjomu liek domāt, ka Serbijas ražotājs eksportētājs drīzāk ir uzņēmums, kas seko citu cenām, nevis nosaka attiecīgā ražojuma cenu. To parāda arī tas, ka tā cenas pazeminājums laikposmā no 2015. gada līdz izmeklēšanas periodam ir mazāks arī relatīvā izteiksmē, ja to salīdzina ar pārējo četru attiecīgo valstu cenu samazinājumu.

(237)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā 2017. gada 27. jūlija uzklausīšanā (sk. 33. apsvērumu) sūdzības iesniedzējs lūdza Komisijas dienestiem sniegt datus par Serbijas ražotāja eksportētāja cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, lai tas varētu pārbaudīt Komisijas apgalvojumus, kas izklāstīti (235). un (236). apsvērumā, proti, ka Serbijas ražotājs eksportētājs drīzāk ir uzņēmums, kas seko citu cenām, nevis nosaka cenu. Turklāt sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav pieejamas nekādas liecības par to, ka Serbijas ražotājs eksportētājs ir uzņēmums, kas seko citu cenām.

(238)

Komisija atzīmēja, ka iepriekš tekstā tā bija atklājusi attiecīgo valstu izcelsmes importa vidējo cenu. Šie dati parāda, ka Serbijas izcelsmes importa cenas 2013. gadā bija visaugstākās (468 euro par tonnu) un turpināja būt visaugstākās nākamos gadus līdz pat cenai izmeklēšanas periodā (365 euro par tonnu). Turklāt indekss 4. tabulā iepriekš parādīja, ka Serbijas cenu relatīvais pazeminājums bija no 100 līdz 78, 2013. gadā šim indeksam esot 100, savukārt pārējo četru valstu samazinājums bija līdz 75 (Brazīlija), 70 (Irāna), 72 (Krievija) un 74 (Ukraina). Tādēļ sūdzības iesniedzējs varēja pārbaudīt Komisijas konstatējumu, ka Serbijas ražotājs eksportētājs drīzāk bija uzņēmums, kas seko citu cenām, nevis cenas noteicējs gan saistībā ar importa cenu, gan tās relatīvo pazeminājumu laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam. Komisija šajā novērtējumā neizmantoja datus par cenu samazinājumu vai mērķa cenu samazinājumu, jo cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķini nodrošina vienīgi priekšstatu par situāciju izmeklēšanas periodā, neļaujot salīdzināt tendences cenas vairāku gadu gaitā. Tā kā sūdzības iesniedzējs neiesniedza papildu pamatojumu, kādēļ būtu atklātībā galīgi jānodod dati par cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, kā vien nolūkā pārbaudīt (235). un (236). apsvērumā iepriekš izklāstītos apgalvojumus, Komisija pēc tam noraidīja šo pieprasījumu.

(239)

Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja 4. tabulā ietvertos datus, Komisija apstiprināja savus konstatējumus, ka Serbijas eksportētājs tikai sekoja cenu tendencei, ko noteica citi importētāji, nevis īstenoja agresīvu cenu noteikšanas stratēģiju kā cenu līderis.

(240)

Tādēļ Komisija secināja, ka Serbijas izcelsmes imports nav jāvērtē kopumā ar pārējo četru valstu izcelsmes importu. Saistībā ar šo konstatējumu, ka Serbijas izcelsmes imports ir de minimis līmenī, aizsardzības pasākumi Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam nav nepieciešami. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. punktu ir jāizbeidz procedūra attiecībā uz Serbijas izcelsmes importu.

(241)

Komisija arī novērtēja konkurences apstākļus starp pārējo četru attiecīgo valstu izcelsmes importu par dempinga cenām un konkurences apstākļus starp importu par dempinga cenām un līdzīgo ražojumu un konstatēja, ka šie apstākļi bija līdzīgi. Importētie ražojumi patiešām konkurēja savstarpēji un ar Savienībā ražoto līdzīgo ražojumu. Ražojumi ir savstarpēji aizstājami, tie tika tirgoti Savienībā, izmantojot salīdzināmus pārdošanas kanālus, un pārdoti līdzīgām galapatērētāju kategorijām.

(242)

Pēc izmeklēšanas uzsākšanas vairākas personas iesniedza piezīmes par attiecīgo valstu izcelsmes importa ietekmes novērtējumu kopumā. Ukrainas misija Eiropas Savienībā, Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija un viens Krievijas ražotājs eksportētājs, kā arī divi Brazīlijas ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav atbilstīgi to importu vērtēt kopumā ar citu izmeklēšanā ietverto valstu izcelsmes importu, un uzstāja, ka to valstu izcelsmes importu nedrīkst ietvert kopīgā novērtējumā. Ukrainas misija Eiropas Savienībā argumentēja, ka laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam Ukrainas izcelsmes importa apjomi atšķirībā no citām valstīm bija stabili un ka Ukrainas izcelsmes importa ģeogrāfiskā struktūra būtiski atšķiras no Brazīlijas, Irānas, Serbijas un Krievijas izcelsmes importa ģeogrāfiskās struktūras. Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pauda viedokli, ka ir jāveic konkurences apstākļu izsmeļošs izvērtējums. Krievijas ražotājs eksportētājs argumentēja, ka tā imports attiecīgajā periodā faktiski samazinājās, ka daļa no tā importa bija garantēta noieta piegādes grupas iekšienē, kuras kā tādas nenonāca Savienības brīvajā tirgū, un ka tirgotie ražojuma veidi nebija tādi paši. Turklāt viens Brazīlijas ražotājs eksportētājs argumentēja, ka tas nesekoja līdzīgai cenu tendencei un šo importu izplatīja, izmantojot citus pārdošanas kanālus, nevis tos, ko izmanto pārējo četru attiecīgo valstu izcelsmes importam. Cits Brazīlijas ražotājs eksportētājs argumentēja, ka Brazīlijas izcelsmes imports ir nenozīmīgs un ka tas nesekoja tādām pašām apjoma, tirgus daļas un cenu tendencēm, kādas attiecas uz pārējo četru attiecīgo valstu izcelsmes importu.

(243)

Komisija šos argumentus noraidīja. Krievijas un Ukrainas izcelsmes imports uz Savienību attiecīgajā periodā palielinājās absolūtā izteiksmē. Turklāt, pat ja imports attiecīgajā periodā samazinājās, tas nav kritērijs, lai noteiktu, vai importa vērtība ir nenozīmīga pamatregulas 3. panta 4. punkta nozīmē.

(244)

Konkurences apstākļi starp Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un līdzīgo ražojumu tika atzīti par līdzīgiem turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(245)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka bija izpildīti nosacījumi, lai Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu vērtētu kopumā. Tādēļ šis imports tika izskatīts kopumā, lai noteiktu kaitējumu.

(246)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Komisija saņēma vairākus iesniegumus par attiecīgo valstu vērtējumu kopumā, un šie iesniegumi ir iztirzāti turpmākajos apsvērumos.

(247)

Sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka Serbijas izcelsmes imports Savienības ražotājiem kaitēja līdzīgi kā tiem kaitēja pārējo četru valstu izcelsmes imports. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs minēja, ka Serbijas izcelsmes imports laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam divkāršojās absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā, ka arī tā cenas šajā periodā pazeminājās un ka Serbijas izcelsmes imports izmeklēšanas periodā būtiski samazināja Savienības ražotāju cenas. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Serbijas izcelsmes importa tirgus daļa ir 1,04 %, kas pārsniedz 1 % robežvērtību, kura noteikta pamatregulas 5. panta 7. punktā. Sūdzības iesniedzējs arī minēja apiešanas risku, jo procedūras izbeigšana attiecībā uz Serbiju ļautu vienīgā Serbijas ražotāja eksportētāja Ķīnas mātesuzņēmumam pārdot ražojumus uz Savienību ar sava Serbijas meitasuzņēmuma starpniecību.

(248)

Komisija turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ noraidīja apgalvojumus par to, ka Serbijas izcelsmes imports kaitēja Savienības ražotājiem līdzīgi kā tiem kaitēja pārējo valstu izcelsmes imports.

(249)

Tāpat divi atlasītie Brazīlijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Brazīlijas izcelsmes importa vērtēšana kopumā ar Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu ir nepamatota nākamajos divos apsvērumos izklāstīto iemeslu dēļ.

(250)

Viens no tiem argumentēja, ka Brazīlijas izcelsmes imports nekonkurēja ar Irānas, Krievijas un Ukrainas ražojumiem, tādējādi sniedzot pierādījumus, ka Brazīlijas izcelsmes importa pārdošanas kanāli atšķīrās no Irānas, Krievijas un Ukrainas kanāliem. Turklāt šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka līdzīgi kā Serbijas gadījumā Brazīlijas cenas bija ievērojami augstākas par Irānas, Krievijas un Ukrainas vidējām cenām un ka Brazīlijas ražotāji eksportētāji arī drīzāk bija uzņēmumi, ka sekoja citu cenām, nevis noteica cenas. Visbeidzot, tas argumentēja, ka neviens no Brazīlijas ražotājiem nesamazināja Savienības ražošanas nozares cenas.

(251)

Otrs Brazīlijas ražotājs eksportētājs argumentēja, ka šāda vērtēšana kopumā nebija atbilstīga Brazīlijas nenozīmīgo importa apjomu (tāpat kā Serbijas gadījumā) un konkurences apstākļu atšķirību dēļ. Šajā saistībā attiecībā uz nenozīmīgajiem apjomiem Brazīlijas ražotājs eksportētājs argumentēja, ka Brazīlijas tirgus daļa 1 % robežvērtību pārsniedza tikai no 2015. gada, un izmeklēšanas periodā bija tikai 1,79 %. Turklāt Brazīlijas izcelsmes importa apjomi bija pārāk mazi, lai nodarītu kaitējumu, tādēļ bija tikpat nebūtiski. Saistībā ar atšķirīgajiem konkurences apstākļiem ražotājs eksportētājs atsaucās uz to, ka gandrīz 60 % no Brazīlijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa izmeklēšanas periodā bija pārdevumi vai darījumi ar saistītiem Eiropas uzņēmumiem, kas tieši nekonkurē ar ražojumiem, kuri paredzēti brīvajam tirgum un tādējādi saskaras ar atšķirīgiem konkurences apstākļiem. Turklāt tas apstrīdēja Komisijas apgalvojumu informācijas dokumentā, ka Brazīlijas izcelsmes imports un līdzīgais Savienības ražojums ir savstarpēji aizvietojami. Šajā saistībā tas argumentēja, ka Brazīlijas ražotāji eksportētāji galvenokārt eksportē komerciālus karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu veidus, kam ir atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kā arī atšķirīgs galapatēriņš salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares tirgotajiem ražojumiem, kas galvenokārt ir kvalitatīvi karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu veidi. Turklāt tas nepiekrita, ka Brazīlijas ražotāji eksportētāji izmanto pārdošanas kanālus, kas būtu līdzīgi citu attiecīgo valstu kanāliem. Tas argumentēja, ka šie ražotāji parasti pārdod tieši neatkarīgiem pircējiem Savienības brīvajā tirgū, kas tā nav lielākajai daļai Brazīlijas izcelsmes importa. Visbeidzot, tas iesniedza piezīmes par cenām, kuras līdzīgas otra Brazīlijas ražotāja eksportētāja norādītajām cenām.

(252)

Komisija noraidīja abu atlasīto Brazīlijas ražotāju eksportētāju apgalvojumus, kā izklāstīts turpmāk.

(253)

Pirmkārt, Komisija patēriņa noteikšanas nolūkā izskatīja Brazīlijas izcelsmes importa kopējo apjomu neraugoties uz to, ka tas ietvēra piegādes grupas iekšienē. Šādi tā rīkojās tādēļ, ka, ja šāda importa nebūtu, uzņēmumi, visticamāk, būtu ieguvuši karsti velmētus plakanus tērauda velmējumus no citiem avotiem, kuri pieejami Savienības brīvajā tirgū, ietverot Savienības ražošanas nozares ražoto līdzīgo ražojumu.

(254)

Otrkārt, Brazīlijas pārdošanas kanāli saistībā ar daļu no tirdzniecības apjoma neatšķiras no Irānas, Krievijas un Ukrainas kanāliem. Visi Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas ražotāji, kas sadarbojās, izmanto līdzīgus pārdošanas kanālus, vai nu pārdodot tieši, vai ar saistīta tirgotāja/importētāja starpniecību, kurš atradās Savienībā vai ārpus tās. Turklāt saistībā ar argumentu, ka gandrīz 60 % no Brazīlijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa izmeklēšanas periodā bija pārdevumi vai darījumi ar saistītiem Eiropas uzņēmumiem, kas tieši nekonkurē ar ražojumiem, kuri paredzēti brīvajam tirgum un tādējādi saskaras ar atšķirīgiem konkurences apstākļiem, var atzīmēt turpmāk izklāstīto. Daļa no Krievijas ražotāju attiecīgā ražojuma importa arī bija pārdevumi saistītiem Eiropas uzņēmumiem, un daļai šā importa veica turpmāku pārstrādi šajos saistītajos Eiropas uzņēmumos. Tādējādi šie ražotāji eksportētāji saskaras ar tādiem pašiem konkurences apstākļiem.

(255)

Treškārt, kā parādīts 4. tabulā, Komisija atzina, ka Brazīlijas cenas bija augstākas par Irānas, Krievijas un Ukrainas vidējām cenām. Tomēr 4. tabula arī parādīja, ka Brazīlijas cenas attiecīgajā periodā, t. i., 2013., 2014. un 2015. gadā un izmeklēšanas periodā, bija pastāvīgi zemākas par Serbijas izcelsmes importa cenām.

(256)

Ceturtkārt, runājot par argumentu, ka Brazīlijas ražotāji eksportētāji arī drīzāk ir uzņēmumi, kas seko citu cenām, nevis cenu noteicēji, jāatzīmē, ka Serbijas ražotāja eksportētāja cenu novērtēja kopā ar tā nenozīmīgajiem apjomiem. Tādējādi attiecībā uz Brazīliju nav iespējams izdarīt tādu pašu secinājumu.

(257)

Piektkārt, attiecībā uz apjomiem, kā norādīts 3. tabulā, Brazīlijas izcelsmes imports izmeklēšanas periodā sasniedza 608 541 tonnas salīdzinājumā ar Serbijas izcelsmes importa 354 145 tonnām. Tādējādi Brazīlijas karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importa apjomi par vairāk nekā 70 % pārsniedza Serbijas izcelsmes importu un veidoja tirgus daļu 1,79 % apmērā, salīdzinot ar Serbijas 1,04 %. Rezultātā šo importu neuzskatīja par nenozīmīgu.

(258)

Visbeidzot, attiecībā uz apgalvoto, ka Brazīlijas ražotājiem eksportētājiem ir atšķirīgs ražojumu sortiments, jānorāda, ka to ražojumi nepārprotami tieši konkurēja ar Savienības ražojumiem un citu ražotāju eksportētāju ražojumiem. Pretēji ražotāja eksportētāja apgalvojumam izmeklēšana parādīja, ka visus attiecīgā ražojuma veidus, arī Brazīlijas ražotāju eksportētāju tirgotos veidus, ražoja un tirgoja arī Savienības ražotāji. Šajā saistībā Komisija atzīmēja, ka izmeklēšanas periodā vairāk nekā 99,9 % no visiem ražojuma veidiem, ko tirgoja šie trīs Brazīlijas ražotāji eksportētāji, tirgoja arī atlasītie Savienības ražotāji. Turklāt vērtējumu kopumā veic valsts mērogā, ņemot vērā visu attiecīgā ražojuma klāstu, nevis tikai attiecīgā ražojuma konkrētus veidus.

(259)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā Brazīlijas ražotājs eksportētājs CSN atkārtoti norādīja, ka Brazīlijas pārdošanas kanāli un importa cenas būtiski atšķiras no Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importa kanāliem un cenām. Attiecībā uz pārdošanas kanāliem tas minēja, ka tā meitasuzņēmums Lusosider nav ne tirgotājs, ne tikai importētājs, bet ir karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu lietotājs. Ražotājs eksportētājs argumentēja, ka it sevišķi NLMK Europe situācija atšķiras no Lusosider situācijas. Tāpat tas minēja, ka Lusosider nevar viegli piekļūt karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, ko pārdod Savienības tirgū. Attiecībā uz importa cenām tas minēja, ka Brazīlijas izcelsmes importa cenu tendence ir augšupēja tāpat kā Serbijas izcelsmes importa cenu tendence.

(260)

Komisija minētos apgalvojumus atzina par nepamatotiem, jo: runājot par pārdošanas kanāliem, bija arī citi Krievijas meitasuzņēmumi, kuri atradās Latvijā un Polijā un kuru mātesuzņēmums nebija NLMK, un izmeklēšanas periodā tie daļēji izmantoja un zināmā mērā apstrādāja karsti velmētus plakanus tērauda velmējumus, ko tie iegādājās no sava Krievijas mātesuzņēmuma. Turklāt, neraugoties uz apgalvojumu, ka Lusosider nevarēja viegli piekļūt karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, ko pārdod Savienības tirgū, uzklausīšanas laikā Komisiju informēja, ka Lusosider izmeklēšanas periodā saņēma piegādes no citiem avotiem, piemēram, Turcijas, Taivānas un Krievijas. Komisijas rīcībā arī nav lietas liecību, ka Savienības ražotāji nevēlējās veikt piegādes Lusosider, un Lusosider arī nenodrošināja šādas liecības. Turklāt attiecībā uz cenām Komisija atgādināja, ka Brazīlijas cenas attiecīgajā periodā, t. i., 2013., 2014. un 2015. gadā un izmeklēšanas periodā, bija pastāvīgi zemākas par Serbijas izcelsmes importa cenām (sk. (235). apsvērumu). Tādēļ Komisija nepieņēma Brazīlijas ražotāja eksportētāja pieprasījumu, ka Brazīlijas izcelsmes imports nav jānovērtē kopumā ar pārējo trīs valstu izcelsmes importu.

(261)

Attiecīgi Komisija secināja, ka attiecībā uz pārējām četrām valstīm ir izpildīti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji, un tādēļ kaitējuma noteikšanas nolūkā Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu vērtēja kopumā.

(262)

Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importa uz Savienību dinamika bija šāda.

5. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(263)

Iepriekšējā tabulā norādīts, ka absolūtos skaitļos imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā būtiski palielinājās. Paralēli to importa uz Savienību kopējā tirgus daļa izmeklēšanas periodā palielinājās par gandrīz 5 procentpunktiem (no 7,45 % 2013. gadā līdz 12,57 %, kas ir 69 % pieaugums).

(264)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Vidējās svērtās cenas dinamika Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importam uz Savienību bija šāda.

6. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(265)

Attiecīgo valstu izcelsmes importa par dempinga cenām vidējās cenas saruka no 442 EUR/t 2013. gadā līdz 323 EUR/t izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā vidējā vienības cena importam par dempinga cenām saruka par 27 %.

(266)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(267)

Šāds cenu salīdzinājums pa ražojuma veidiem tika veikts darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Galvenās korekcijas, kas saistītas ar piegādes izmaksām (no 3,4 % līdz 8,9 % katram atlasītajam Savienības ražotājam), kredīta izmaksām (no 0,1 % līdz 0,4 %) un atlaidēm (no 0,1 % līdz 2 %).

(268)

Kā minēts (16). apsvērumā, tikai viens nesaistīts importētājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz liecībām, ko apkopoja pārbaudes laikā pie šā nesaistītā importētāja, pieskaitīja pēcimportēšanas izmaksas, kuras noteica 7 EUR par tonnu apmērā.

(269)

Saskaņā ar iepriekš izklāstīto secināja, ka lielākās daļas atlasīto attiecīgo ražotāju eksportētāju imports par dempinga cenām samazināja Savienības ražošanas nozares cenas robežās no 8,45 % līdz 17,74 %, kā redzams tabulā turpmāk. Visiem Brazīlijas uzņēmumiem cenu samazinājumu nekonstatēja.

7. tabula

Cenu samazinājuma starpības

(270)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas sūdzības iesniedzējs un Irānas ražotājs eksportētājs norādīja, ka informācijas dokumentā un tā pielikumos sniegtā informācija ir nekonsekventa. Lai gan dokumentā bija norādīts, ka attiecībā uz Irānas uzņēmumu nekonstatēja nekādu cenu samazināšanu, kādā no pielikumiem Irānas uzņēmumam tika uzrādīta cenu samazinājuma starpība 8,45 % apmērā.

(271)

Reaģējot uz šīm piezīmēm, Komisija apstiprina, ka informācijas dokumenta aprakstā bija kļūdaini minēts Irānas uzņēmums un ka pielikumā norādītā cenu samazinājuma starpība ir pareiza.

(272)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā Brazīlijas ražotājs eksportētājs Usiminas uzstāja, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu Komisijai ir jāveic pienācīga analīze par importa par dempinga cenām ietekmi un jāizsver, vai ir notikusi būtiska cenu samazināšana. Šāda analīze nedrīkst ietvert tikai vienkāršu matemātisku salīdzinājumu; tai ir jāietver arī cenu attīstības un importa par dempinga cenām un iekšzemes līdzīgo ražojumu cenu tendenču dinamisks novērtējums laika gaitā.

(273)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Vispirms Komisija (295). apsvēruma tabulā norādīja Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas Savienības brīvajā tirgū. Pēc tam, kā izklāstīts (297). apsvērumā, Komisija norādīja, ka Savienības ražotājiem bija jāievēro cenu samazināšanās spirāle un tie ievērojami pazemināja pārdošanas cenas, jo īpaši 2015. gadā un izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecīgais ražojums ir izejmateriāls, Savienības ražotājiem bija jāseko cenu samazināšanās spirālei. Līdzīgas Komisijas piezīmes ir sniegtas (387). apsvērumā. Turklāt Komisija arī atsaucas uz citu faktoru analīzi, kas kopumā vai atsevišķi nespēja izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām (sk. (390). apsvērumu). Tātad Komisijas analīze neietvēra tikai vienkāršu matemātisku salīdzinājumu. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – Brazīlijas ražotājs eksportētājs nesniedza argumentus, turklāt Komisijai arī nav zināms, kādēļ šāda papildu analīze nodrošinātu, ka cenu samazinājuma analīze būtu pamatotāka, ņemot vērā to, ka attiecīgajam ražojumam ir izejmateriāla raksturs.

(274)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(275)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, krājumi, izaugsme, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpību lielums) tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija sūdzībā norādītā informācija, kas pēc tam tika pārbaudīta salīdzinājumā ar Savienības ražotāju sniegtajiem datiem un pieejamo oficiālo statistiku (Eurostat).

(276)

Mikroekonomisko rādītāju (pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju, ienākuma no investīcijām, spējas piesaistīt kapitālu, algas un ražošanas izmaksu) analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējuma pamatā bija pienācīgi pārbaudīta to sniegtā informācija.

(277)

Lai sniegtu iespējami pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu attiecīgā ražojuma saražoto apjomu un noteica, vai ražojumus bija paredzēts izmantot garantētam noietam vai brīvajam tirgum. Saistībā ar dažiem kaitējuma rādītājiem, kas attiecās uz Savienības ražošanas nozari, Komisija atsevišķi analizēja datus par brīvo tirgu un garantētā noieta tirgu un veica salīdzinošu analīzi. Šie faktori ir pārdošanas apjoms, tirgus daļa, vienības cena, vienības izmaksas, rentabilitāte un naudas plūsma. Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, tostarp garantēto noietu Savienības ražošanas nozarē. Šie faktori ir ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, investīcijas, ienākums no investīcijām, nodarbinātība, ražīgums, krājumi un darbaspēka izmaksas. Attiecībā uz šiem faktoriem Komisija var veikt pilnvērtīgu novērtējumu, tikai atsaucoties uz visām Savienības ražošanas nozares darbībām. Šī analīze atbilst Savienības tiesu un PTO judikatūrai (14).

(278)

Kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(279)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms nedaudz samazinājās par aptuveni 1,7 miljoniem tonnu (– 2 %).

(280)

Paziņotie jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, un tas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtas korekcijas par uzstādīšanas laiku, tehnisko apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem ierastiem pārtraukumiem. Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās, jo galvenokārt Beļģijā un Itālijā samazinājās daļa no ražošanas jaudas.

(281)

Jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils robežās no 74,1 % līdz 76,2 %.

(282)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un brīvā tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (brīvais tirgus)

(283)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % no 27,5 miljoniem tonnu līdz 26 miljoniem tonnu.

(284)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienības patēriņa ziņā attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 8 procentpunktiem, proti, no 85,1 % līdz 76,7 %. Pārdošanas apjoma samazināšanās Savienības brīvajā tirgū un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana notika brīdī, kad Savienības brīvajā tirgū palielinājās patēriņš, kas liecina par Savienības tērauda ražotāju konkurētspējas pozīcijas vājināšanos.

(285)

Garantēta noieta patēriņa apjoma un tirgus daļas dinamika garantēta noieta tirgū Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Garantēta noieta patēriņa apjoms Savienības tirgū (tonnās)

(286)

Savienības ražošanas nozares garantētā noieta apjoms (ko veido noiets pašu vajadzībām un garantēta noieta pārdevumi Savienības tirgū) Savienības tirgū absolūtā izteiksmē attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils.

(287)

Savienības ražošanas nozares garantētā noieta daļa (ko izsaka kā kopējā ražošanas apjoma īpatsvaru) attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās no 56,9 % 2013. gadā līdz 58,2 % izmeklēšanas periodā.

(288)

Nodarbinātība tika aprēķināta, ņemot vērā tikai tos darbiniekus, kuri strādā tieši ar līdzīgo ražojumu dažādās Savienības ražotāju tērauda rūpnīcās. Šī metode nodrošināja precīzus datus, kurus ir samērā viegli noteikt.

(289)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(290)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā pazeminājās. Komisija izmeklēšanā konstatēja, ka šo pazemināšanos noteica nepieciešamība samazināt ražošanas izmaksas un panākt efektivitāti, ņemot vērā konkurences pieaugumu tirgū, ko radīja imports par dempinga cenām. Tādējādi attiecīgajā periodā darbaspēks saruka par 5 %, neņemot vērā netiešo nodarbinātību. Tāpēc, un neraugoties uz ražošanas apjoma nelielo samazinājumu (– 2 %) attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts kā ražošanas apjoms uz vienu nodarbināto gadā, palielinājās (+ 3 %). Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare, lai saglabātu konkurētspēju, centās pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem.

(291)

Savienības ražotāja krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula

Krājumi

(292)

Vairums līdzīgā ražojuma veidu Savienības ražošanas nozarē tiek saražoti pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tāpēc krājumi netika uzskatīti par būtisku šai nozarei izraisītā kaitējuma rādītāju. Tas apstiprinājās arī, analizējot izmaiņas krājumos perioda beigās, tos izsakot procentos no ražošanas apjoma. Kā redzams iepriekšējā tabulā, šis rādītājs saglabājās samērā stabils, proti, aptuveni no 3,4 % līdz 3,7 % no ražošanas apjoma.

(293)

Visas Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas un tā cenas, šo faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska.

(294)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš (brīvajā tirgū) palielinājās par aptuveni 5 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības brīvajā tirgū samazinājās par aptuveni 5 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu pretstatā importa no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas tirgus daļai, kas attiecīgajā periodā ievērojami pieauga.

(295)

Savienības ražotāju vidējām svērtām vienības pārdošanas cenām brīvajā tirgū Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Pārdošanas cenas brīvajā tirgū Savienībā

(296)

Iepriekšējā tabulā ir norādīta vienības pārdošanas cenu dinamika Savienības brīvajā tirgū salīdzinājumā ar atbilstošajām ražošanas izmaksām. Pārdošanas cenas vidēji ir bijušas zemākas nekā vienības ražošanas izmaksas, izņemot 2014. gadu, kad Savienības tirgus sāka pieaugt un četru pārējo attiecīgo valstu izcelsmes importa tirgus daļas bija mazākas nekā izmeklēšanas periodā.

(297)

Ražošanas izmaksas joprojām kopumā bija augstākas par sarūkošajām pārdošanas cenām (izņemot 2014. gadu). Lai ierobežotu tirgus daļas zaudēšanu, kā arī tādēļ, ka attiecīgais ražojums ir izejmateriāls, Savienības ražotāji sekoja lejupējai cenu spirālei un ievērojami pazemināja savas pārdošanas cenas, jo īpaši 2015. gadā un izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecīgais ražojums ir izejmateriāls, Savienības ražotājiem bija jāseko cenu samazināšanās spirālei.

(298)

Izlasē iekļautie ražotāji garantēta noieta patēriņam paredzētus konkrētus karsti velmētus plakanus dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumus tālākai apstrādei lejasposmā nodeva vai pārdeva par transfertcenām, izmantojot dažādas cenu noteikšanas politikas (galvenokārt uz noieta pašu vajadzībām rēķina un par transfertcenām garantēta noieta tirdzniecības ietvaros). Tāpēc nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus no garantēta noieta cenu dinamikas.

(299)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

14. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(300)

Attiecīgajā periodā vidējā alga uz vienu darbinieku paaugstinājās par 4 %.

(301)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, investīcijas un ienākuma no investīcijām dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

15. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(302)

Komisija Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīros zaudējumus pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas brīvajā tirgū Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(303)

Rentabilitātes dinamika visā attiecīgajā periodā bija negatīva – zaudējumi bija radušies visos periodos, izņemot 2014. gadu. Tā kā zaudējumi 2013. gadā bija daļēji saistīti ar eurozonas parādu krīzes sekām, Savienības tērauda ražotāji spēja daļēji atlabt 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusgadā. Kā parādīts tabulā (295). apsvērumā, vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %, jo, sākot no 2015. gada otrā pusgada un turpmāk, saskārās ar lielu cenu spiedienu importa par dempinga cenām dēļ. Rezultātā izmeklēšanas periodā radās ievērojami zaudējumi 7,8 % apmērā, kas ir sliktākais rezultāts visā attiecīgajā periodā.

(304)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence līdzinājās rentabilitātes lejupejošajai tendencei un kļuva neilgtspējīgi negatīva.

(305)

Neraugoties uz zaudējumiem attiecīgajā periodā, ieguldījumi (ietverot konkrētu ražošanas pamatlīdzekļu aizvietošanu) visos attiecīgā perioda gados bija vairāk nekā 240 miljoni EUR. Tomēr visā šajā periodā ieguldījumu līmenis bija samērā zems, jo spēju piesaistīt kapitālu bija ietekmējuši attiecīgajā periodā radušies zaudējumi (izņemot nelielu peļņu 2014. gadā).

(306)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa (vai zaudējumi), kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Radušos zaudējumu dēļ ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija negatīvs, izņemot 2014. gadu.

(307)

Pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas Krievijas ražotāji eksportētāji MMK Group un Severstal Group un Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija norādīja, ka Komisija savā mikroekonomisko rādītāju analīzē nebija pienācīgi pievērsusies garantēta noieta tirgus faktoram. Krievijas ražotāji eksportētāji atzīmēja, ka Komisija analizēja mikroekonomiskos rādītājus tikai attiecībā uz brīvo tirgu, kas ir mazāks tirgus segments, t. i., tikai 41,8 %–43,1 % no Savienības attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma. Tie apgalvoja, ka mikroekonomisko rādītāju analizēšana tikai attiecībā uz Savienības brīvo tirgu, visticamāk, sniedz negatīvākus rezultātus nekā attiecīgā ražojuma ES tirgus analizēšana kopumā. Šajā saistībā tie atsaucās uz konstatējumiem PTO Apelācijas institūcijas ziņojumā United States – Anti-Dumping Measures on Certain Hot-Rolled Steel Products from Japan (ASV – antidempinga pasākumi attiecībā uz konkrētiem Japānas izcelsmes krasti velmētiem tērauda velmējumiem) (15), kas, viņuprāt, paredz, ka mikroekonomisko rādītāju līdzsvarotai, objektīvai analīzei ir jāietver gan brīvais, gan garantēta noieta tirgus.

(308)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tā nebija veikusi mikroekonomisko rādītāju līdzsvarotu, objektīvu analīzi, ietverot gan brīvo, gan garantēta noieta tirgu.

(309)

Pirmkārt, Komisija (277). apsvērumā izskaidroja savu metodiku, norādot, kā un kad tā nodalīja ar brīvo un garantēta noieta tirgu saistītos datus.

(310)

Otrkārt, apgalvojums, ka Komisija nerīkojās saskaņā ar minēto PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu, ir nepareizs. Komisija analīzē ņēma vērā garantēta noieta tirgu. Komisija garantēta noieta tirgus datus patiešām ietvēra un attiecīgos gadījumos analīzes ietvaros izskatīja (šajā saistībā sk. (224). un (225). apsvērumu un (285).–(287). apsvērumu).

(311)

Treškārt, šajā konkrētajā gadījumā, lielāko daļu garantēta noieta tirgus veidoja noiets pašu vajadzībām (izmeklēšanas periodā – gandrīz 87 %), kā parādīts tabulā turpmāk.

16. tabula

Noieta pašu vajadzībām un garantēta noieta pārdevumu sadalījums

(312)

Šāds iekšējs noiets nenonāk brīvajā tirgū, jo ražojumu izmanto integrēts ražotājs turpmākai pārstrādei, pārveidei vai montāžai integrēta procesa ietvaros. Šādu iekšēju noietu raksturo tas, ka netiek izrakstīti faktūrrēķini un ka integrētais ražotājs/lietotājs nav atsevišķa juridiskā persona (atšķirībā no tā, kā tas ir garantēta noieta pārdevumu gadījumā). Rezultātā noietam pašu vajadzībām nav pārdošanas cenas.

(313)

Turklāt ir ļoti grūti noteikt šāda patēriņa pašu vajadzībām rentabilitāti vai ienākumu no ieguldījumiem, jo šiem ražojuma veidiem (pēc noieta pašu vajadzībām) veic turpmāku pārstrādi uzņēmuma iekšienē, izstrādājot dažādus lejasposma tērauda ražojumus un neizrakstot pārdošanas rēķinus (kuriem ir būtiska nozīme, lai noteiktu ienākumus, un kuri ir viens no svarīgākajiem elementiem peļņas noteikšanā).

(314)

Tomēr, kā minēts (41). apsvērumā, karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu dažādie ražojuma veidi ir sākotnējais izejmateriāls dažādu lejasposma tērauda ražojumu ar pievienoto vērtību ražošanā, sākot ar auksti velmētiem (16) plakaniem velmējumiem un tērauda velmējumiem ar pārklājumu. Šajā saistībā pagaidu regulā par Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem tika noteikts, ka “Savienības ražošanas nozares pozīcija brīvajā tirgū būtiski pasliktinājās attiecīgajā periodā, jo no 2012. gada sāka krāties zaudējumi. Patiešām, pārdošanas apjoms Savienības brīvajā tirgū samazinājās par 14 %, vienības pārdošanas cenas samazinājās par 19 %, bet ražošanas izmaksas samazinājās tikai par 16 %. Turklāt Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu importam no attiecīgajām valstīm, un tai bija jāsamazina investīcijas, ņemot vērā nemainīgi negatīvo ienākumu no investīcijām (17).” Šā apsvēruma secinājumu apstiprināja galīgajā posmā (18), un tas joprojām ir aktuāls. Auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu lietas (19) izmeklēšanas periods bija pirms šīs lietas izmeklēšanas perioda. Tomēr, lai gan izmeklēšanas periodi atšķiras, iepriekš izklāstītie rādītāji līdzīgi kā brīva tirgus gadījumā liecina par negatīvu situāciju saistībā ar auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, t. i., saistībā ar pirmo lejasposma tirgu, kuram izmanto karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu noietu pašu vajadzībām un pārdevumus.

(315)

Rezultātā, un pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem, Komisija noraidīja Krievijas ražotāju eksportētāju un Krievijas Ekonomikas attīstības ministrijas apgalvojumus un apstiprināja, ka bija rīkojusies ar pienācīgu rūpību un nodrošinājusi abu tirgu pienācīgu analīzi.

(316)

Neraugoties uz Savienības ražošanas nozares konkrētajām darbībām efektivitātes uzlabošanai ar izmaksu samazināšanu (piemēram, samazinot darbaspēka nedēļas darba stundas) un stingriem ražošanas izmaksu ierobežojumiem attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija būtiski pasliktinājās: zaudējumi palielinājās no – 2,7 % 2013. gadā līdz – 7,8 % izmeklēšanas periodā. Rezultātā attiecīgajā periodā, izņemot 2014. gadā, notika zaudējumu uzkrāšanās.

(317)

Turklāt, neraugoties uz Savienības patēriņa pieaugumu brīvajā tirgū par 5 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 5 %, pārdošanas vienības cenas pazeminājās par vairāk nekā 20 % un ražošana saruka par 2 %. Arī nodarbinātība samazinājās, proti, par 5 %. Rezultātā arī citi kaitējuma rādītāji attīstījās negatīvā virzienā.

(318)

Eurozonas 2013. gada parādu krīzes sekas negatīvi ietekmēja rentabilitāti 2013. gadā, kam 2014. gadā sekoja mērena atveseļošanās. Pēc tam, saskaroties ar šīs lietas konkrētajiem apstākļiem, Savienības ražotāji, galvenokārt sākot no 2015. gada otrā pusgada, pārdeva attiecīgo ražojumu zem pašizmaksas, lai saglabātu savu tirgus daļu. Visi ražotāji eksportētāji no četrām attiecīgajām valstīm pārdeva ražojumu par dempinga cenām, un to cenas lielākajā daļā gadījumu samazināja Savienības tērauda ražotāju cenas, tādējādi izdarot ievērojamu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(319)

Attiecīgajā periodā piedzīvoto zaudējumu, kas radās iepriekš aprakstīto faktoru rezultātā, dēļ arī citi rādītāji, piemēram, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, sekoja tādām pašām lejupejošām tendencēm kā rentabilitātes rādītājs.

(320)

Ieinteresētās personas informācijas dokumentā saņēma informāciju, ka Komisija ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozare ir saskārusies ar būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, un tām bija iespēja iesniegt piezīmes.

(321)

Krievijas ražotāji eksportētāji (MMK Group un Severstal Group) un Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija uzstāja, ka Komisija nevar konstatēt būtisku kaitējumu šīs procedūras ietvaros, jo Ķīnas procedūra (20) attiecās uz tieši to pašu attiecīgo ražojumu un de facto tieši tiem pašiem kaitējuma tendenču un cēloņsakarības novērtēšanas periodiem (līdz 2016. gada jūnijam un pat līdz 2016. gada septembrim). Tādēļ tie apgalvoja, ka abu procedūru ciešā saistība nozīmē, ka abu procedūru konstatējumi par kaitējumu un cēloņsakarību ir jāsaskaņo.

(322)

Brazīlijas ražotājs eksportētājs Usiminas arī apšaubīja, vai Savienības ražošanas nozares situācija būtu varējusi pasliktināties no situācijas, kurā pastāvēja kaitējuma draudi, līdz būtiska kaitējuma situācijai tikai sešu mēnešu laikā, ņemot vērā, ka Ķīnas procedūras un šīs procedūras izmeklēšanas periodi aptver 2015. gada otro pusgadu. Šajā saistībā arī Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija lūdza Komisijai šīs procedūras ietvaros atkārtoti izskatīt secinājumu par Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(323)

Turklāt Usiminas apgalvoja, ka vairāki rādītāji parādīja stabilu vai tikai nedaudz negatīvu tendenci un ka tādēļ Savienības ražošanas nozarei it kā nodarītais kaitējums nav uzskatāms par būtisku. Šajā saistībā šis ražotājs eksportētājs atsaucās uz Savienības ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu un nodarbinātības līmeņa nelielo pazemināšanos. Turklāt šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tirgus daļas sarukšana, lai gan tā bija būtiskāka, vienalga bija neliela, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā joprojām bija dominējoša tirgus daļa 76,7 % apmērā.

(324)

Komisija atzina, ka pašreizējā izmeklēšana attiecas uz tieši to pašu attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, uz ko attiecas Ķīnas izmeklēšanas.

(325)

Tomēr pašreizējā izmeklēšana un Ķīnas izmeklēšanas neattiecas uz tiem pašiem attiecīgajiem periodiem, kas ir būtiski kaitējuma tendenču un cēloņsakarības novērtēšanai. Pirmkārt, izmeklēšana par dempingu un kaitējumu šajā izmeklēšanā aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, savukārt kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam. Ķīnas izmeklēšanās izmeklēšana par dempingu, subsīdijām un kaitējumu aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, savukārt kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2015. gada beigām. Lai gan tiesa, ka abās izmeklēšanās seši izmeklēšanas perioda mēneši pārklājas (laikposms no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim), dempings un kaitējums tika konstatēts, pamatojoties uz izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, kuri šajā izmeklēšanā un Ķīnas izmeklēšanās atšķīrās un kuri jau tika noteikti saskaņā ar atbilstošajiem pamatregulas noteikumiem un minēti paziņojumā par procedūras sākšanu. Tas tika skaidri aprakstīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/649 (21) (turpmāk – galīgā regula par Ķīnu) 115. apsvērumā, kur noteikts, ka: “Komisija neuzskatīja par iespējamu šajā lietā summēt visu importu par dempinga cenām, apvienojot abas izmeklēšanas. Jēdziens “vienlaicīga antidempinga izmeklēšana” pamatregulas 3. panta 4. punktā nozīmē, ka importam jābūt vai nu tajā pašā izmeklēšanā, vai importam, kuru izmeklē divās dažādās vienlaicīgās izmeklēšanās, jābūt vienādam izmeklēšanas periodam vai šiem izmeklēšanas periodiem lielā mērā jāsakrīt. Šajā gadījumā abām izmeklēšanām ir dažādi izmeklēšanas periodi un IP sakrīt vienīgi seši mēneši.”

(326)

Šajā lietā Komisija bija saņēmusi pietiekamus pierādījumus, lai sāktu procedūru, pamatojoties uz pieņēmumu par faktisku kaitējumu, jo īpaši izmeklēšanas periodā esošo ļoti zemo cenu dēļ. Savukārt Ķīnas lieta attiecas uz kaitējuma draudiem izmeklēšanas periodā, kurš daļēji ir pirms šīs lietas izmeklēšanas perioda, un pamatojas ne tikai uz cenām un Ķīnas izcelsmes importa cenu izmaiņām, bet arī uz paredzamo Ķīnas ražotāju eksportētāju izturēšanos nākotnē, jo īpaši ņemot vērā pieejamo neizmantoto jaudu.

(327)

Judikatūra paredz, ka Komisijai ir jāveic attiecināšanas analīze par dažādajiem faktoriem. Šajā lietā četru valstu izcelsmes imports minētās lietas izmeklēšanas periodā ir izraisījis faktisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(328)

Neatkarīgi no šī faktiskā kaitējuma Ķīnas izcelsmes imports radīja papildu kaitējuma draudus Savienības ražošanas nozarei. Tādējādi, ņemot vērā atšķirības abos minētajos izmeklēšanas periodos un šīs izmeklēšanas konstatējumus, nekādi Ķīnas radīti kaitējuma draudi nespēj izjaukt šajā lietā konstatēto cēloņsakarību.

(329)

Komisija arī novēroja, ka kaitējuma starpības aprēķināšanai izmantotā metode, kuras pamatā bija mērķa cenu samazinājums, kas tika novērots saistībā ar četru valstu uzņēmumiem, savas struktūras dēļ ietver Ķīnas iespējami radītā kaitējuma attiecināšanu uz šo četru valstu izcelsmes importu.

(330)

Attiecībā uz Brazīlijas ražotāja eksportētāja šaubām par to, vai Savienības ražošanas nozares situācija būtu varējusi pasliktināties no situācijas, kurā pastāvēja kaitējuma draudi, līdz būtiska kaitējuma situācijai tikai sešu mēnešu laikā, Komisija salīdzināja Ķīnas lietu izmeklēšanas periodu ar šīs lietas izmeklēšanas periodu un konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares situācija patiešām pasliktinājās šajā 6 mēnešu periodā. Šajā saistībā Komisija atsaucas, piemēram, uz Savienības ražotāju ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu, nodarbinātības līmeņa un pārdošanas cenu turpmāku sarukšanu un negatīvās finanšu situācijas (rentabilitātes) pasliktināšanos, kā parādīts tabulā turpmāk.

17. tabula.

Dažu galveno makro un mikro rādītāju salīdzinājums starp “Ķīnas lietu” un 5 valstu lietu to attiecīgajos izmeklēšanas periodos

(331)

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka vairāki rādītāji faktiski liecināja par stabilu vai tikai nedaudz negatīvu tendenci un ka tādēļ Savienības ražošanas nozarei it kā nodarītais kaitējums nav uzskatāms par būtisku, Komisija atsaucas uz galveno kaitējuma rādītāju turpmāku pasliktināšanos, kā izklāstīts (316).–(319). apsvērumā. Komisija konstatēja, ka šāda pasliktināšanās bija pietiekama, lai Savienības ražošanas nozares situāciju atzītu par būtiska kaitējuma situāciju.

(332)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā Krievijas ražotāji eksportētāji (MMK Group un Severstal Group) apstrīdēja Komisijas konstatējumu par būtisku kaitējumu, pamatojoties uz to, ka:

(333)

Komisija šos argumentus noraidīja šādu iemeslu dēļ.

(334)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(335)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izraisīja Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes imports par dempinga cenām. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai bija citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija nodrošināja, ka ar importu par dempinga cenām netiktu saistīts iespējamais kaitējums, ko būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas.

(336)

Komisija izskatīja šādus faktorus: ekonomikas krīzi, Savienības ražotāju nepietiekamo konkurētspēju, importu no trešām valstīm, viena Itālijas tērauda ražotāja situācijas ietekmi uz kaitējuma situāciju, Savienības ražotāju eksporta pārdevumu rezultātus, Eiropas tērauda nozares “jaudas pārpalikumu” un saistību starp karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenām Savienības tirgū, no vienas puses, un izejmateriālu un karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenām pasaulē, no otras puses.

(337)

Ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas vidēji saruka no EUR 442 par tonnu 2013. gadā līdz EUR 323 par tonnu izmeklēšanas periodā (– 27 %). Attiecīgajā periodā nemitīgi pazeminot savu vienības pārdošanas cenu, Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas ražotāji eksportētāji spēja palielināt savu tirgus daļu no 7,45 % 2013. gadā līdz 12,57 % izmeklēšanas periodā, kā parādīts tabulā (262). apsvērumā. Arī 2015. gadā un izmeklēšanas perioda importa apjoms no attiecīgajām valstīm būtiski pieauga, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem.

(338)

Komisija konstatēja, ka apjomu pieaugums un attiecīgo valstu izcelsmes importa cenu straujā samazināšanās attiecīgajā periodā radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. To izraisīja tas, ka, saskaroties ar attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju agresīvo cenu noteikšanas stratēģiju, Savienības ražotājiem nebija citas izvēles kā vien samazināt cenas un pārdot ar zaudējumiem, lai saglabātu konkrētu pārdošanas apjomu līmeni un tirgus daļu. Tas rezultātā negatīvi ietekmēja ražošanas nozares rentabilitāti, kas izmeklēšanas periodā sasniedza nestabilu līmeni – 7,8 % apmērā.

(339)

Ņemot vērā laika sakritību starp pastāvīgi pieaugošo importu par dempinga cenām, kas nemitīgi samazinājās, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu zudumu un cenu nospiešanu, kuras rezultātā radās zaudējumi, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozari.

(340)

Komisija konstatēja, ka eurozonas parāda krīzes sekām bija negatīva ietekme uz Savienības tērauda nozares rezultātiem 2013. gadā. Tomēr, kā minēts (303). apsvērumā, Komisija arī secināja, ka Savienības ražošanas nozare sāka atveseļoties 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusgadā.

(341)

It sevišķi tirgus bija sācis atveseļoties no krīzes ietekmes ar samērā stabilu, pat pieaugošu pieprasījumu, sākot no 2014. gada. Rezultātā, sākot no 2014. gada, Savienības ražošanas nozare būtu varējusi gūt lielāku labumu no tirgus atveseļošanās. Tomēr importa apjoms par zemām cenām pakāpeniski palielinājās un pārņēma tirgus daļas, kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Sākot no 2015. gada otrās puses, kas ir izmeklēšanas perioda sākums, importa pastāvīgais spiediens bija jūtams pilnībā.

(342)

Tādējādi, ņemot vērā Savienības tirgus atveseļošanos, kā liecina Savienības brīvā tirgus patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā (sk. tabulu (226). apsvērumā), Komisija secināja, ka eurozonas parāda krīzei bija negatīva ietekme galvenokārt attiecīgā perioda 2013. gadā un pirms izmeklēšanas perioda. Tomēr tā neveicināja izmeklēšanas periodā konstatēto būtisko kaitējumu.

(343)

Ķīnas izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas (kopējā importa apjomā) dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

18. tabula

Ķīnas izcelsmes importa apjomi, vienības cenas un tirgus daļas

(344)

Kā parādīts tabulā iepriekš, Ķīnas izcelsmes imports attiecīgajā periodā palielinājās par 370 %, savukārt trešo valstu izcelsmes (izņemot Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas) imports (ietverot no Ķīnas) palielinājās tikai par 51 %. Turklāt, salīdzinot absolūtos importa datus, tika konstatēts, ka:

(345)

Turklāt Ķīnas cenas saruka no EUR 505 par tonnu 2013. gadā līdz EUR 339 par tonnu izmeklēšanas periodā.

(346)

Judikatūra paredz, ka Komisijai ir jāveic attiecināšanas analīze par dažādajiem faktoriem. Šajā izmeklēšanā Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes imports šīs lietas izmeklēšanas periodā ir izraisījis faktisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Neatkarīgi no pašreizējās izmeklēšanas saistībā ar izmeklēšanu par to pašu ražojumu, ko importē no Ķīnas, Komisija secināja, ka pastāv cēloņsakarība starp Ķīnas izcelsmes importu par dempinga cenām un būtiska kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei (it sevišķi 2015. gada otrajā pusgadā) (25).

(347)

Lai gan Ķīnas lietas izmeklēšana un šī izmeklēšana neattiecas uz tiem pašiem periodiem, kas ir būtiski kaitējuma tendenču un cēloņsakarības novērtēšanai, pirmkārt, seši abu izmeklēšanu periodu mēneši pārklājas (laikposms no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim), un, otrkārt, kā minēts regulas par galīgo maksājumu Ķīnai (26) 59. apsvērumā, importa apjoms no Ķīnas vēl vairāk palielinājās (par 8,5 %) 2016. gada pirmajā pusē (773 275 tonnas), salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusi (712 390 tonnas). Turklāt, kā izklāstīts tabulā (343). apsvērumā, importa apjoms no Ķīnas izmeklēšanas periodā nebija nenozīmīgs. Treškārt, kā minēts lietas par galīgo maksājumu Ķīnai 93. apsvērumā, “Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija agresīva cenu noteikšanas politika Savienības tirgū, īpaši 2015. gada otrajā pusē un 2016. gada pirmajā pusē. Ja netiks veikti pasākumi, ņemot vērā milzīgo Ķīnas tērauda, tostarp attiecīgā ražojuma, ražošanas nozares jaudas pārpalikumu, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu saglabāt agresīvu cenu stratēģiju, samazinot savas pārdošanas cenas līdz minimumam.”

(348)

Visu šo iemeslu dēļ un it sevišķi saistībā ar to, ka Ķīnas izcelsmes importa apjomi nav nenozīmīgi un ka Ķīnas ražotāji eksportētāji īsteno agresīvu cenu noteikšanas politiku, iespējams, ka Ķīnas izcelsmes imports veicināja arī šīs izmeklēšanas ietvaros konstatēto būtisko kaitējumu.

(349)

Tomēr nevar pieņemt, ka Ķīnas izcelsmes imports bija vienīgais Savienības ražošanas nozares situācijas pasliktināšanās cēlonis. Ja hipotētiski tiktu novērsta Ķīnas izcelsmes importa ietekme, četru valstu izcelsmes imports joprojām būtu neatkarīgs cēlonis. It sevišķi jāatzīmē, ka četru attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms izmeklēšanas periodā (4,2 miljoni tonnu izmeklēšanas periodā) ir daudz nozīmīgāks un gandrīz trīs reizes lielāks nekā Ķīnas izcelsmes importa apjoms izmeklēšanas periodā (1,6 miljoni tonnu izmeklēšanas periodā).

(350)

Turklāt Ķīnas ražotājus eksportētājus Savienības tirgū uzskatīja par cenas noteicējiem, tomēr šai Ķīnas cenu noteikšanai nebija izšķirošas nozīmes attiecībā uz karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem. Drīzāk cenas Savienības tirgū pazemināja arī četru valstu izcelsmes imports un tā ievērojamais apjoms un tirgus daļa. Ja nebūtu notikusi šāda pielīdzināšanās četru valstu agresīvajai cenu politikai, kaitējums nebūtu ticis nodarīts.

(351)

Tādēļ Komisija secināja, ka, visticamāk, Ķīnas izcelsmes imports ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr tas neizjauca cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un četru pārējo valstu izcelsmes importu par dempinga cenām tā ievērojamā apjoma un samērā zemo cenu dēļ.

(352)

Turklāt Ķīnas eksporta ietekme netiek attiecināta uz šīm četrām valstīm, jo kaitējuma novēršanas līmenī ņem vērā tikai četru valstu izcelsmes importa par dempinga cenām ietekmi (sk. (554). apsvērumu).

(353)

Trešo valstu izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas (kopējā importa apjomā) dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

19. tabula

Trešo valstu izcelsmes importa apjomi, vienības cenas un tirgus daļas (izņemot Ķīnu)

(354)

Viens Brazīlijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Turcijas neietveršana šajā izmeklēšanā ir diskriminējoša rīcība. Šis ražotājs eksportētājs uzstāja, ka Turcijas izcelsmes importa apjoms attiecīgajā periodā bija lielāks nekā Brazīlijas un ka Turcijas izcelsmes importa cenas arī bija zemākas nekā Brazīlijas izcelsmes importa cenas. Tādēļ šī ieinteresētā persona iesniedza piezīmi, ka Turcijas izcelsmes imports ir nozīmīgs cēlonis kaitējumam, kas, iespējams, nodarīts Savienības ražošanas nozarei, un ka sūdzības iesniedzējs kļūdās, neņemot vērā Turcijas izcelsmes importa ietekmi.

(355)

Attiecībā uz apgalvojumu par diskrimināciju Komisija atzīmēja, ka sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza prima facie liecības, ka Turcijas ražotāji eksportētāji neimportē attiecīgo ražojumu Savienības tirgū par dempinga cenām. Savukārt līdzīgi aprēķini par Brazīliju un pārējām attiecīgajām valstīm liecināja, ka šo valstu izcelsmes imports patiešām tiek īstenots par dempinga cenām, ko ir apstiprinājusi šī izmeklēšana.

(356)

Saistībā ar Turcijas izcelsmes importa iespējami nodarīto kaitējumu Komisija konstatēja, ka Turcijas izcelsmes importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās. Tādējādi, pat ja Turcijas izcelsmes imports veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tas nevarēja būt kaitējuma analīzē atklāto pieaugošo negatīvo tendenču cēlonis. Turklāt Turcijas izcelsmes importa cenas (344 euro par tonnu, sk. tabulu (353). apsvērumā) ir vidēji augstākas nekā attiecīgo valstu izcelsmes importa vidējās cenas, kā izklāstīts tabulā (264). apsvērumā, un nebija dempinga cenas, kā parāda prima facie liecības, kuras nodrošināja sūdzības iesniedzējs (sk. (355). apsvērumu). Tādēļ Komisija secināja, ka Turcijas izcelsmes imports neizjauca cēloņsakarību starp četru valstu izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(357)

Attiecībā uz citu trešo valstu izcelsmes importa apjomu – Komisija to salīdzināja ar četru attiecīgo valstu izcelsmes importu. Tā atzīmēja, ka Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes imports izmeklēšanas periodā veidoja lielāko daļu no visa importa (4 266 881 tonnas) Savienībā un ka apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 77 %. Šā importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 12,58 %. Savukārt visu pārējo valstu kopējais apjoms bija tikai 3 636 846 tonnas, un tirgus daļa tajā pašā periodā bija 10,72 %. Kā parādīts tabulā (353). apsvērumā, visu pārējo valstu (izņemot Ķīnu) kopējais apjoms bija tikai 2 057 998 tonnas, tirgus daļa – 6,07 %.

(358)

Turklāt pārējo trešo valstu vidējās importa cenas (EUR 365 par tonnu visām pārējām trešām valstīm, sk. 14. tabulu iepriekš) bija augstākas par Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importa vidējām cenām (EUR 323 par tonnu izmeklēšanas periodā, sk. (265). apsvērumu). Tādēļ Komisija secināja, ka pārējo trešo valstu izcelsmes importa apjoms neizjauca cēloņsakarību starp Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(359)

Judikatūra paredz, ka Komisijai ir jāveic attiecināšanas analīze par dažādajiem faktoriem. Šajā izmeklēšanā Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes imports izmeklēšanas periodā ir izraisījis faktisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Neatkarīgi no pašreizējās izmeklēšanas, ņemot vērā pašreizējos konstatējumus par apjomiem un cenām, kā izklāstīts (357). un (358). apsvērumā, visu pārējo valstu, izņemot Ķīnas, imports neizjauca cēloņsakarību šīs lietas ietvaros, un tam bija tikai neliela ietekme, ja tāda vispār bija, uz kaitējuma situāciju.

(360)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

20. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomi

(361)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. Attiecīgajā periodā ievērojami kritās cenas – par 23 %.

(362)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta pārdevumi izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 25 % no to kopējā pārdošanas apjoma brīvajā tirgū. Turklāt eksporta cenu samazināšanās tendence procentuāli atbilda Savienības ražotāju pārdošanas cenu tendencei Savienības tirgū.

(363)

Komisija secināja, ka Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji ir veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr tā konstatēja, ka šis faktors neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu to pašu iemeslu dēļ, kā izklāstīts (350). un (351). apsvērumā, t. i., ievērojamo apjomu un četru valstu izcelsmes importa salīdzinoši zemo cenu dēļ, tādēļ, ka tā ietekme bija tikai neliela.

(364)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Itālijas ražotāja Ilva iekļaušana kaitējuma datos izkropļoja priekšstatus par kaitējumu. Tā uzstāja, ka Itālijas ražotāja faktiskā ražošana un pārdevumi attiecīgajā periodā būtiski samazinājās tādu iemeslu dēļ, kas nebija saistīti ar attiecīgo valstu izcelsmes importu.

(365)

Pirmkārt, kā izklāstīts (215). apsvērumā, Savienības ražošanas nozares noteikšanas un analīzes pamatā ir visa Savienības ražošanas nozare, arī Itālijas ražotājs. Tādējādi nebūtu atbilstīgi to izslēgt no Savienības ražošanas nozares definīcijas. Šajā saistībā tas, ka šis Itālijas ražotājs attiecīgajā periodā samazināja savus faktiskos ražošanas apjomus (par mazāk nekā 700 000 tonnām), nevar pilnībā izskaidrot Savienības ražošanas nozares vispārējā ražošanas līmeņa pazemināšanos (– 1,7 miljoni tonnu). Daži Savienības ražotāji attiecīgajā periodā spēja palielināt faktisko ražošanu, savukārt daži citi (piemēram, Ilva) to nespēja. Tāda pati loģika attiecas uz pārdošanas datiem.

(366)

Turklāt Ilva nav starp izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, tādēļ neietekmēja attiecībā uz mikroekonomikas rādītājiem novērotās tendences. Šajā saistībā Komisija atzīmēja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā cieta zaudējumus. Tas atbilst konstatējumam, ka kaitējumu cieta visa Savienības ražošanas nozare kopumā.

(367)

Turklāt viena Itālijas ražotāja īpašās situācijas ietekme uz Savienības ražošanas nozares kopējo ainu bija ierobežota. Neraugoties uz to, ka šis Itālijas ražotājs samazināja savus ražošanas un pārdošanas apjomus, citi Savienības ražotāji spēja ražot un pārdot relatīvi vairāk un aizpildīja šā Itālijas ražotāja radīto iztrūkumu. Tomēr Savienības ražotājiem nebija izvēles, jo tiem bija jāievēro cenu līmenis, kādu noteica imports par dempinga cenām, lai novērstu vēl lielākas tirgus daļas zaudēšanu.

(368)

Turklāt tas, ka vairāki Savienības ražotāji Savienības tirgū gūst relatīvi labākus rezultātus nekā citi, var būt vairāku faktoru dēļ, taču neietekmē secinājumu, ka kopumā Savienības ražošanas nozare cieta kaitējumu, ko radīja imports par dempinga cenām.

(369)

Tādēļ Komisija secināja, ka viena Itālijas ražotāja ietekme ir ierobežota un neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(370)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nevis attiecīgo valstu izcelsmes imports, bet gan Savienības ražotāju jaudas pārpalikums radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Lai apstiprinātu savu apgalvojumu, ieinteresētās personas atsaucās uz Komisijas rīcības plānu tērauda jomā.

(371)

Komisija noraida šo argumentu. Lai gan pastāv pasaules mēroga tērauda nozares jaudas pārpalikuma problēma (27), arī Savienības tirgū, Komisija noskaidroja, ka attiecīgajā periodā trīs Savienības ražošanas nozares ražotnes (28) ievērojami samazināja savus faktiskos ražošanas apjomus. Globāli Savienības ražotāju ražošanas apjoms tika samazināts par 2 %, kā parādīts tabulā (278). apsvērumā.

(372)

Kā parādīts tabulā (301). apsvērumā, rentabilitāte būtiski pasliktinājās, un izmeklēšanas periodā zaudējumi sasniedza rekordlīmeni. Tas attiecīgi parāda, ka nav tiešas saiknes starp relatīvi stabiliem ražošanas un jaudas datiem, no vienas puses, un zaudējumu palielināšanos, no otras puses, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares gatavību pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, lai saglabātu konkurētspēju.

(373)

Tādējādi Komisija secināja, ka Eiropas tērauda nozares jaudas pārpalikums neizjauca cēloņsakarību.

(374)

Attiecībā uz papildu argumentu, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radīja karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas jaudas pārpalikums pasaulē, tabulā turpmāk ir parādīti neapstrādāta tērauda ražošanas teorētiskais jaudas pārpalikums un faktiskais ražošanas līmenis Brazīlijā, Irānā, Krievijā un Ukrainā.

21. tabula

Neapstrādāta tērauda ražošanas jauda un līdzīgā ražojuma faktiskais ražošanas līmenis Brazīlijā, Irānā, Krievijā un Ukrainā (tūkstoši tonnu)

(375)

Šis jaudas pārpalikums veicināja visu attiecīgo valstu dempinga darbības.

(376)

Tādējādi Komisija secināja, ka jaudas pārpalikums pasaulē neizjauc cēloņsakarību šīs lietas konkrētajos apstākļos. Faktiski šajā lietā jaudas pārpalikums ir viens no attiecīgo valstu dempinga darbību iemesliem.

(377)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražotāji nebija pietiekami konkurētspējīgi augstāku enerģētikas (galvenokārt elektroenerģijas) izmaksu dēļ. Kāda cita ieinteresēta persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei ir raksturīgs ieguldījumu un inovāciju trūkums.

(378)

Attiecībā uz enerģētikas izmaksām, lai gan tas ir svarīgs apstāklis, enerģija nav attiecīgā ražojuma būtiskākais izmaksu komponents. Komisija atklāja, ka saskaņā ar nesen veiktu specializētu pētījumu Eiropas elektroenerģijas cenas laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam samazinājās par 12 %. Tādējādi Savienība kļuva par reģionu, kurā bija ceturtais zemākais elektroenerģijas cenas līmenis pasaulē (31). Tādēļ nevar apgalvot, ka Savienības ražotāji šajā saistībā būtu salīdzinoši nelabvēlīgākā situācijā. Turklāt šie argumenti attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām neatbilst faktam, ka Savienības ražošanas nozare tomēr spēja gūt peļņu aptuveni 0,4 % apmērā 2013. gadā, kā arī laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam, kad arī bija šī iespējamā salīdzinoši nelabvēlīgā situācija izmaksu ziņā.

(379)

Attiecībā uz apgalvojumu par ieguldījumu un inovāciju trūkumu Komisija izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka attiecīgajā periodā joprojām tika veikti ieguldījumi vairāk nekā 240 miljonu EUR apmērā (sk. (305). apsvērumu). Saistībā ar apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare nav inovatīva, ieinteresētā persona nesniedza nekādas liecības, lai pamatotu šo paziņojumu.

(380)

Tādēļ Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare nav pietiekami konkurētspējīga, un secināja, ka šie faktori Savienības ražošanas nozarei neradīja kaitējumu.

(381)

Viens Brazīlijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izejmateriālu, jo īpaši dzelzsrūdas, zemās cenas tērauda ražošanas nozarē ir veicinājušas karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu tirgus cenu samazināšanos Savienības tirgū. Ukrainas ražotājs eksportētājs argumentēja, ka iespējamo ietekmi uz cenām Savienības iekšzemes tirgū neradīja attiecīgo valstu izcelsmes imports, bet gan drīzāk karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenu samazināšanās vispārējā tendence visā pasaulē.

(382)

Komisija analizēja gan karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenas, gan arī šādu velmējumu ražošanas izejvielu cenu izmaiņas attiecīgajā periodā.

(383)

Komisija izmeklēšanas laikā apstiprināja, ka laikposmā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam izejmateriālu cenas samazinājās. Piemēram, dzelzsrūdas cena samazinājās no apmēram USD 141 par t līdz USD 52 par t, t. i., samazinājums par vairāk nekā 60 %.

(384)

Tomēr, analizējot lielākā izlasē iekļautā Savienības ražotāja ražošanas izmaksas, Komisija atklāja, ka šo izejmateriālu krītošo cenu ietekme ir daudz nenozīmīgāka par minēto cenu attīstību. Piemēram, vissvarīgāko izejmateriālu izmantošana veidoja aptuveni 70 % no tā kopējām ražošanas izmaksām 2013. gadā, taču šo izejmateriālu izmaksu īpatsvars izmeklēšanas periodā joprojām bija aptuveni 60 % no tā kopējām ražošanas izmaksām. Tas parādīja, ka nebija tiešas saistības starp karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu izejmateriālu cenu kritumu un ražošanas izmaksu samazināšanos.

(385)

Turklāt Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas kopā samazinājās par 19 % (sk. (295). apsvērumu), un to veicināja ne tikai izejmateriālu zemākas izmaksas, bet arī Savienības ražotāju panāktie efektivitātes uzlabojumi, kā izklāstīts (290). apsvērumā. Arī importa vidējo cenu samazinājums tajā pašā periodā bija lielāks, proti, 27 % (sk. (265). apsvērumu).

(386)

Taisnīgos tirgus apstākļos Savienības ražošanas nozare varētu uzturēt pārdošanas cenas tādā līmenī, lai izmantotu priekšrocības, ko nodrošina izmaksu samazināšanās, un atgūtu rentabilitāti. Tomēr Savienības ražotājiem bija jāseko Savienības tirgus cenu tendencei un arī jāsamazina cenas. Izmeklēšanas periodā Savienības ražotāji bija spiesti pārdot zem pašizmaksas, lai izvairītos no to tirgus daļas turpmāka sarukuma. Tādēļ Komisija noraidīja apgalvojumu, ka karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenu un izejmateriālu cenu samazināšanās pasaulē veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(387)

Starp Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, no otras puses, konstatēja cēloņsakarību. Bija vērojama laika sakritība it sevišķi starp strauji pieaugošo Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām, kuras pastāvīgi samazinājās, un Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju pasliktināšanos, it sevišķu no 2015. gada otrā pusgada. Savienības ražošanas nozarei nebija izvēles, – tai bija jāievēro cenu līmenis, kādu noteica imports par dempinga cenām, lai novērstu vēl lielākas tirgus daļas zaudēšanu. Izveidojās situācija, kurā Savienības ražošanas nozarei tika radīti zaudējumi. Rezultātā Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no Savienības patēriņa atjaunošanās un bija spiesta savus ražojumus Savienības tirgū pārdot zem pašizmaksas.

(388)

Komisija ir konstatējusi, ka Savienības ražošanas nozares situāciju ietekmēja arī šādi citi faktori: trešo valstu izcelsmes imports, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rezultāti un Eiropas tērauda nozares jaudas pārpalikums, kā arī tērauda nozares jaudas pārpalikums visā pasaulē.

(389)

Kopumā Komisija uzskatīja, ka neviens no ieinteresēto personu argumentiem par citiem faktoriem pēc informācijas dokumenta nosūtīšanas nevarēja mainīt konstatējumus, ar ko tika atzīta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nodarīto būtisko kaitējumu.

(390)

Turklāt Komisija secināja, ka šie faktori kopā vai atsevišķi nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un ka attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām joprojām bija galvenais kaitējuma cēlonis turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Kā izklāstīts (357). apsvērumā, Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes imports izmeklēšanas periodā veidoja lielāko daļu no visa importa (4 266 881 tonnas) Savienībā, un tā apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 77 %. Turklāt, kā izklāstīts (362). apsvērumā, atlasīto Savienības ražotāju eksporta pārdevumi veidoja tikai nelielu daļu (25 %) no kopējiem pārdevumiem brīvajā tirgū, savukārt četru attiecīgo valstu jaudas pārpalikums ir tieši viens no dempinga prakses iemesliem Savienības tirgū.

(391)

Attiecībā uz dažiem no zināmajiem faktoriem papildus importam par dempinga cenām, proti, ekonomikas krīzi, viena konkrēta Itālijas ražotāja situāciju, Savienības ražotāju nepietiekamo konkurētspēju un karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu zemajām cenām Savienības tirgū izejmateriālu zemo cenu dēļ un/vai karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu zemo cenu dēļ visā pasaulē, nekonstatēja, ka tie izmeklēšanas periodā būtu radījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(392)

Ieinteresētās personas ar informācijas dokumentu tika informētas par šiem konstatējumiem. Ieinteresētās personas iesniedza piezīmes, kas ir aplūkotas apsvērumos turpmāk. Komisija šīs piezīmes ņēma vērā, pieņemot galīgo lēmumu.

(393)

Krievijas ražotāji eksportētāji MMK Group un Severstal Group apgalvoja, ka galīgās regulas par Ķīnu konstatējumi nepārprotami izjauktu iespējamo cēloņsakarību starp attiecīgo valstu izcelsmes importu un Savienības ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam. Šajā saistībā šie ražotāji atsaucās uz Ķīnas izcelsmes importa apjoma būtisko un straujo pieaugumu kopš 2015. gada līdz pat pašreizējās procedūras izmeklēšanas perioda beigām un uz Ķīnas izcelsmes importa cenu turpmāku lejupejošu tendenci (– 33 %), kā izklāstīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1778 (32) (turpmāk – pagaidu regula par Ķīnu) 161. apsvērumā. Šie Krievijas ražotāji eksportētāji sevišķi atsaucās uz pagaidu regulas par Ķīnu 178.–182. apsvērumu un 184. un 188. apsvērumu, tādējādi cenšoties pierādīt, ka tieši Ķīnas izcelsmes imports izraisīja situācijas pasliktināšanos laikposmā no 2015. gada jūlija līdz 2016. gada jūnijam, nevis attiecīgo valstu izcelsmes imports. Turklāt līdzīgi kā Krievijas ražotāju eksportētāju piezīmēs arī Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija apgalvoja, ka Ķīnas izcelsmes imports, nevis attiecīgo valstu izcelsmes imports, bija izšķirošs faktors, kas negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozare stāvokli. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā šie ražotāji eksportētāji un Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija atkārtoja šos apgalvojumus.

(394)

Komisija šos argumentus noraidīja. Apsvērumi, uz kuriem atsaucās Krievijas ražotāji eksportētāji, attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2015. gadam, nevis šajā procedūrā aplūkoto periodu. Tas pats attiecas uz Ķīnas izcelsmes importa cenu lejupejošu tendenci. Šajā saistībā Komisija atsaucas uz skaidrojumiem (325). apsvērumā un vēlreiz norāda, ka nav nekādas pretrunas starp šo lietu un Ķīnas lietu. Komisija patiešām secināja, ka Ķīnas izcelsmes imports, iespējams, ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko zaudējumu, kā izklāstīts (349). apsvērumā, taču tas neizjauca cēloņsakarību starp attiecīgo valstu izcelsmes importu par dempinga cenām un izmeklēšanas periodā konstatēto būtisko kaitējumu.

(395)

Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija arī apgalvoja, ka pretēji Savienības ražotājiem Krievijas ražotāju izejmateriālu izmaksu daļa kopējās ražošanas izmaksās 2015. gadā veidoja vairāk nekā 60 %. Tādēļ izejmateriālu cenu pazemināšanās Krievijas ražotājiem noveda pie karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenu lielākas pazemināšanās nekā Savienības ražotājiem. Tādēļ tiek sagaidīts, ka Komisija šīs procedūras vajadzībām veiks šā elementa pienācīgu analīzi. Turklāt Krievijas ministrija apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta cenas bija daudz zemākas nekā tās vidējās vienības ražošanas izmaksas un ka Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātu rentabilitātes trūkums arī varētu būt faktors, kas radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tādēļ Krievijas ministrija lūdza Komisijai pārskatīt lēmumu par cēloņsakarību šīs procedūras ietvaros. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija atkārtoja tādu pašu apgalvojumu par Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātiem.

(396)

Attiecībā uz Krievijas ministrijas argumentiem Komisija atsaucās uz (381). un turpmākajiem apsvērumiem, kuros tā konstatēja, ka nav tiešas saiknes starp izejmateriālu cenu kritumu un karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas izmaksu pazemināšanos, ciktāl tas attiecas uz Savienības ražotājiem. Faktiski, ja izejmateriālu cenu kritums noveda pie Krievijas ražotāju eksportētāju karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenu turpmākas pazemināšanās, tas būtu ticis atspoguļots gan Krievijas ražotāja iekšzemes, gan eksporta cenā. Tomēr Komisija atklāja, ka Krievijas ražotājs eksportētājs ES tirgū savus ražojumus pārdeva par dempinga cenām.

(397)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares rentabilitātes trūkumu saistībā ar tās eksporta rezultātiem Komisija atsaucās uz (360). un turpmākajiem apsvērumiem. Komisija ne tikai atzina, ka eksporta apjomu pārdošanas cenas būtiski pazeminājās, bet arī ka atlasīto Savienības ražotāju eksporta apjomi izmeklēšanas periodā neveidoja vairāk kā 25 % no to kopējiem pārdevumiem brīvajā tirgū (sk. (362). apsvērumu). Tādēļ Komisija secināja, ka eksporta rezultāti nelielā mērā veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, taču šis faktors neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(398)

Turklāt Brazīlijas ražotājs eksportētājs CSN norādīja, ka cēloņsakarības novērtējuma precizitāti negatīvi ietekmēja i) ArcelorMittal Group importa ietveršana kaitējuma novērtējumā; un ii) pretruna starp šīs lietas konstatējumiem par Ķīnas izcelsmes importa ietekmi un Komisijas secinājumiem paralēlajā antidempinga izmeklēšanā par karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu no Ķīnas. Attiecībā uz ArcelorMittal Group importa iekļaušanu CSN norādīja, ka šis imports bija grupas iekšienē pieņemts apzināts un ļaunprātīgs lēmums. Brazīlijas ražotājs eksportētājs Usiminas iesniedza līdzīgas piezīmes, norādot, ka lielākā daļa Brazīlijas izcelsmes importa bija garantēta noieta pārdevumi/noiets pašu vajadzībām, it sevišķi no ArcelorMittal Brazil uzņēmumam ArcelorMittal Eiropā. Attiecībā uz Ķīnas radīto ietekmi CSN nepiekrita (349). apsvērumā izklāstītajiem secinājumiem, proti, ka Ķīnas izcelsmes imports neizjauca cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un četru attiecīgo valstu izcelsmes importu. Šajā saistībā šis Brazīlijas eksportētājs minēja Ķīnas izcelsmes importa apjoma pieaugumu, cenām pazeminoties vēl vairāk, un tas esot palielinājies daudz ātrāk nekā četru attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms.

(399)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Attiecībā uz tā ArcelorMittal Group importa iekļaušanu, ko grupa veica no sava saistītā Brazīlijas uzņēmuma saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, Komisija atzīmēja, ka pēc tam, kad ir secināts, ka ir izpildīti kritēriji importa par dempinga cenām ietekmes vērtēšanai kopumā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu, cēloņsakarības analīze ir jāveic saistībā ar četrām attiecīgajām valstīm kopumā. Kā paskaidrots 4.3.1. nodaļā, vērtēšanas kopumā nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz Brazīliju, Krieviju, Irānu un Ukrainu. Tādējādi šajā lietā jautājums par pašu nodarītu kaitējumu ir tāds – vai Brazīlijas izcelsmes imports uz Savienību varēja izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu un visu importa apjomu par dempinga cenām. Šajā saistībā Komisija atzīmēja, ka ArcelorMitttal Group imports izmeklēšanas periodā veidoja tikai 5,8 % no četru attiecīgo valstu kopējā importa apjoma. Uz šāda pamata tika secināts, ka šāds neliels apjoms nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp dempinga cenām un konstatēto kaitējumu. Tā ietekme uz kaitējumu bija neliela.

(400)

Attiecībā uz apgalvojumu par Ķīnas izcelsmes importu Komisija atsaucās uz (394). apsvērumu. Pat ja Ķīnas izcelsmes importa apjoms patiešām palielinājās ātrāk nekā četru attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms, attiecīgo valstu izcelsmes importa līmenis izmeklēšanas periodā (4,2 miljoni tonnu izmeklēšanas periodā) ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā Ķīnas izcelsmes importa līmenis izmeklēšanas periodā (1,6 miljoni tonnu izmeklēšanas periodā). Tādēļ, kā jau minēts iepriekš, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas varētu būt veicinājis būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kā izklāstīts (349). apsvērumā, bet tas neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un būtisko kaitējumu, kas tika konstatēts izmeklēšanas periodā.

(401)

Brazīlijas ražotājs eksportētājs Usiminas apgalvoja, ka Komisija kļūdījās, konstatējot, ka pastāv cēloņsakarība starp kaitējumu un karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu no Brazīlijas. Usiminas apgalvoja, ka nav šaubu, ka Brazīlijas izcelsmes imports savu nelielo apjomu un salīdzinoši augsto cenu dēļ gluži vienkārši nevarēja negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari. Usiminas arī apgalvoja, ka, pat ja Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu saskaitītu kopā, to apjomus nevarētu uzskatīt par būtiskiem pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. It sevišķi Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas kopējā tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija augstākais 12,58 %, kas ir pārāk maz, lai izraisītu kaitējumu, ņemot vērā, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā saglabāja tirgus daļu vairāk nekā 75 % apmērā. Turklāt Usiminas norādīja, ka, pamatojoties uz informācijas dokumentā sniegtajiem datiem, nesakrita laikposms, kurā samazinājās Savienības rentabilitāte un palielinājās Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes kopējais importa apjoms. Šajā saistībā Usiminas apgalvoja, piemēram, ka lielākie rentabilitātes zudumi bija vērojami laikposmā no 2015. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad attiecīgo valstu kopīgā tirgus daļa palielinājās tikai par 0,08 %. Visbeidzot, tas lūdza Komisijai paskaidrot, kā tas ir iespējams, ka Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importa situācija tik krasi mainījās tik īsā laikā, proti, ka imports, kas nebija radījis kaitējuma apdraudējumu, kļuva par cēloni faktiskam un būtiskam kaitējumam Savienības ražošanas nozarei.

(402)

Pirmkārt, kā skaidrots (261). apsvērumā, Komisija secināja, ka bija izpildīti nosacījumi, lai Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importa ietekmi vērtētu kopumā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Visas dempinga starpības, ko noteica saistībā ar šo valstu izcelsmes importu (kā uzskaitīts 3. sadaļā “Dempings”), pārsniedza de minimis robežvērtību un tādēļ nebija nenozīmīgas.

(403)

Otrkārt, Komisija noraidīja apgalvojumu, ka attiecīgo valstu izcelsmes importa apjomu nevar uzskatīt par būtisku pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importa kopējā tirgus daļa 2013. gadā bija 7,45 % un izmeklēšanas periodā sasniedza 12,58 %. Absolūtā izteiksmē šo valstu izcelsmes importa apjoms attiecīgajā periodā būtiski palielinājās no 2,4 miljoniem tonnu 2013. gadā līdz 4,3 miljoniem tonnu izmeklēšanas periodā. Savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās no 85,1 % līdz 76,7 %, kas liecināja par Savienības tērauda ražotāju konkurētspējas pasliktināšanos.

(404)

Treškārt, jāatzīst, ka Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importa kopējā tirgus daļa 2015. gadā un izmeklēšanas periodā palielinājās par 0,08 %. Tomēr tajā pašā periodā arī būtiski pazeminājās Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas, proti, attiecīgi par 10, 14, 16 un 14 %, kas ir vēl viens elements, kurš jāņem vērā, nosakot, vai attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām bija Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma cēlonis.

(405)

Visbeidzot, attiecībā uz apgalvojumu, ka attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms neradīja kaitējuma draudus, pagaidu regulas par Ķīnu 188. apsvērumā šajā saistībā ir noteikts, ka “iespējams, ka arī imports no Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas ir veicinājis būtiska kaitējuma draudus” (33). Šis apgalvojums tika apstiprināts galīgās regulas par Ķīnu 116. apsvērumā (34).